Eiropas rūpniecības digitalizācija: vērienīga iniciatīva, kuras panākumi atkarīgi no ES, valdību un uzņēmumu pastāvīgas apņemšanās

Kopsavilkums

Digitalizāciju saista ar uzņēmumu labāku veiktspēju produktivitātes, pārvaldības paņēmienu, inovācijas, izaugsmes un labāk apmaksātu darbvietu ziņā. Tādēļ daudziem ES uzņēmumiem digitālā pārveide ir būtiski svarīgs konkurētspējas saglabāšanas priekšnosacījums. ES uzņēmumi inovācijai neizmanto visas progresīvo tehnoloģiju priekšrocības. Tā kā ES 99 % uzņēmumu ir mazi un vidēji uzņēmumi, svarīgi ir panākt tieši šā sektora digitalizāciju.

Šajā kontekstā Komisija 2016. gadā sāka iniciatīvu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (ERD). Šīs ieteikuma tiesību iniciatīvas mērķis bija nostiprināt ES konkurētspēju digitālo tehnoloģiju jomā un nodrošināt, lai visi uzņēmumi Eiropā neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma varētu pilnībā gūt labumu no digitālajām inovācijām. ERD iniciatīvā bija ierosināts 5 gados pēc tās sākuma piesaistīt gandrīz 50 miljardus EUR publiskā un privātā sektora ieguldījumu. Digitālās inovācijas centri (DIC), kas sniedz tādus pakalpojumus kā speciālās zināšanas tehnoloģiju jomā, testēšana un sakaru veidošana ar uzņēmumiem, ir viena no galvenajām ERD iniciatīvas īstenošanas koncepcijām. Mūsu ziņojumam būtu ne tikai jāsniedz ES iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem novērtējums par ES darbību efektivitāti kopš Eiropas rūpniecības digitalizācijas sākuma, bet arī jāpalīdz nodrošināt, ka tiek radīti atbilstīgi apstākļi 2021.–2027. gada plānošanas periodam.

Mēs pārbaudījām, cik efektīvi ES ir atbalstījusi valstu stratēģijas rūpniecības digitalizācijas jomā un digitālās inovācijas centrus, koncentrējoties uz trim no pieciem ERD iniciatīvas pīlāriem. It īpaši mēs novērtējām, vai Komisija ir efektīvi palīdzējusi dalībvalstīm izstrādāt un īstenot rūpniecības digitalizācijas stratēģijas un vai kopā ar dalībvalstīm ir novērtējusi šo stratēģiju īstenošanu. Turklāt mēs skatījām, kā Komisija un dalībvalstis atbalsta digitālās inovācijas centru izveidi un darbību, vai Komisija ir apzinājusi un novērsusi regulatīvos šķēršļus, kas varētu ietekmēt ERD iniciatīvas īstenošanu, un vai tā ir rīkojusies, lai nodrošinātu pienācīgu savienojamību.

Mēs konstatējām, ka Komisijas stratēģija Eiropas rūpniecības digitalizācijas atbalstam bija pienācīgi pamatota un dalībvalstis to atbalstīja, taču trūka informācijas par plānoto iznākumu, nebija rezultātu rādītāju un mērķrādītāju. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm ir grūtāk pieņemt informācijā labāk pamatotus lēmumus un uzlabot savu darbību virzību. Komisija veica vairākas darbības, lai sniegtu norādījumus dalībvalstīm, taču nemudināja dalībvalstis piešķirt iniciatīvai Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) finansējumu. Nav zināms kopējais finansējums, kas vajadzīgs, lai izveidotu un uzturētu satvaru ES rūpniecības digitalizācijas atbalstam. Lielākajā daļā mūsu apmeklēto dalībvalstu Komisijas atbalsta darbību ietekme nebija pietiekama.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” atbalsta iniciatīvu, un ERAF programmās, kuras izskatītajām, mēs konstatējām pasākumus, ar kuriem potenciāli atbalsta ERD iniciatīvas īstenošanu. Tomēr, tā kā ERD iniciatīva tika sākta 2014.–2020. gada plānošanas perioda vidū, attiecībā uz ESI fondiem dalībvalstīm nebija izvirzīta juridiska prasība uzraudzīt projektus, kas saistīti ar ERD iniciatīvu. Tāpēc vairākumā dalībvalstu datu vākšanas kārtībā nebija iekļauta informācija par ERD iniciatīvu un tāpēc nebija iespējama uzraudzība dalībvalstu un ES līmenī. Komisija uzskata, ka ir nepieciešama strukturētāka dalībvalstu pieeja, lai precīzi noteiktu veiktās investīcijas. Tas nozīmē, ka Komisijai ir grūti iegūt šo informāciju, lai novērtētu, kā investīciju apjoms ir salīdzināms ar plāniem, kas izklāstīti sākotnējā ERD iniciatīvas paziņojumā.

Kopš iniciatīvas sākuma Komisija ir veikusi vairākas darbības, kas paredzētas digitālo inovāciju centru izveides un darbības atbalstam. Tomēr apmeklētajās dalībvalstīs veiktās darbības ir bijušas ierobežotas. Četrus gadus pēc ERD iniciatīvas sākuma digitālo inovāciju centriem joprojām nav piekļuves pietiekamam finansējumam; mēs konstatējām nekoordinētas izvietošanas piemērus, un, izņemot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētās darbības, ES līmenī joprojām nav detalizētas digitālo inovāciju centru uzraudzības sistēmas. Laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam Komisija ierosināja jaunu programmu “Digitālā Eiropa”, kurā izklāstīti kritēriji, pēc kuriem dalībvalstis atlasa Eiropas digitālās inovācijas centrus un uzrauga to darbības, saņemot atbalstu saskaņā ar šādu programmu. 2020. gada jūnijā šī ierosinātā programma joprojām tiek apspriesta.

Komisija turpināja veikt atbilstīgas darbības, lai nodrošinātu piemērotu tiesisko regulējumu, kas attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri apzināti paziņojumā par ERD iniciatīvu. Iniciatīvas īstenošanai būtiski svarīga ir arī laba platjoslas savienojamība (kas aplūkota iepriekšējā ERP īpašajā ziņojumā Nr. 12/2018), it īpaši pēc koronavīrusa pandēmijas 2020. gadā. Uzņēmumi var gūt labumu no ātrdarbīga un īpaši ātrdarbīga platjoslas pārklājuma pastāvīgas palielināšanās pēdējo gadu laikā. Tomēr ne visas dalībvalstis, visticamāk, sasniegs visus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, un stratēģijas “Eiropa 2025” gigabitu sabiedrības mērķa sasniegšana šķiet vēl sarežģītāka. Papildus pārklājumam arī savienojamības ieviešana uzņēmējdarbībā ir ļoti svarīga sekmīgai rūpniecības digitalizācijai Eiropas Savienībā. Tomēr ātrdarbīgas platjoslas izmantošanas rādītājs dažādu lielumu uzņēmumos ievērojami atšķiras, un kopš 2019. gada tikai 46 % mazo uzņēmumu abonē ātrdarbīgu platjoslas pieslēgumu.

Pamatojoties uz minētajiem secinājumiem, mēs iesakām Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm:

• piedāvāt atbalstu dalībvalstīm saistībā ar nepietiekamā finansējuma apzināšanu un vērst to uzmanību uz pieejamo ES finansējumu;
• uzlabot ERD iniciatīvas uzraudzību, izvirzot atbilstīgus rezultātu rādītājus un izsekojot izdevumus;
• noteikt, saskaņot un pieņemt Eiropas digitālo inovāciju centru tīklu satvaru, ietverot visus Eiropas reģionus;
• veikt turpmākas darbības, lai palīdzētu sasniegt atbilstīgu platjoslas savienojamības līmeni.

Ievads

Ceļā no “Rūpniecība 1.0” uz “Rūpniecība 4.0” — Eiropas rūpniecības digitalizācija

Rūpniecības progresu virza tehnoloģiju attīstība. 1. attēlā ir uzskatāmi parādīts, kā pēdējos 250 gados rūpniecības attīstība ir virzījusies no mehanizācijas un tvaika dzinējiem, līdz ražošanai pie konveijera, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā sasniedzot rūpniecisko robotu ieviešanu un ražošanas automatizāciju.

© Shutterstock / By elenabsl.

Ceturtā rūpniecības attīstības kārta (bieži saukta “Rūpniecība 4.0”) aptver visu veidu rūpniecības nozares un ekonomikas nozares. Tas var palīdzēt uzņēmumiem palielināt savu ražojumu kontroli, piemēram, tas dod tiem lielākas iespējas pielāgot produktus aizvien individuālākām klientu prasībām. Šāda lielāka kontrole var aptvert visu ražojuma aprites ciklu — sākot no koncepcijas, turpinot ar izstrādi un ražošanu, līdz piegādei galaklientam, līdz pēcpārdošanas klientu servisam un noslēdzot ar reciklēšanu.

Šīs ceturtās rūpnieciskās revolūcijas pamats ir visas attiecīgās informācijas par visiem ražošanas posmiem pieejamība reāllaikā. Tādējādi uzņēmumi var pielāgot un optimizēt procesus, ņemot vērā dažādus kritērijus, piemēram, izmaksas, pieejamību un resursu patēriņu. Tādēļ labs platjoslas savienojamības līmenis ir būtiski svarīgs priekšnosacījums, lai nodrošinātu informācijas plūsmu reāllaikā un uzņēmumi varētu izmantot šīs jaunākās rūpnieciskās revolūcijas priekšrocības.

2. attēlā ir attēloti galvenie “Rūpniecība 4.0” elementi — gan mākoņdatošana, lielie dati un analīze, gan robotika un lietu internets¹.

Avots: ERP.

Rūpniecības digitālā pārveide jeb digitalizācija nenozīmē tikai jauna IT aprīkojuma un sistēmu iegādi. Tā nozīmē jauno tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošanu, lai pārdomātu visus uzņēmuma darbības procesa aspektus. Lai saglabātu konkurētspēju, daudziem ES uzņēmumiem ir būtiski svarīgi būt atvērtiem digitālajai pārveidei. Pētījumi liecina, ka produktu un pakalpojumu digitalizācija nākamajos 5 gados Eiropas rūpniecībai katru gadu radīs ieņēmumus vairāk nekā 110 miljardu EUR apmērā². Eiropas Investīciju bankas (EIB) pētījumā ir atzīts, ka digitalizāciju saista ar labāku uzņēmumu veiktspēju produktivitātes, pārvaldības paņēmienu, inovācijas, izaugsmes un labāk apmaksātu darbvietu ziņā³.

ES uzņēmumi inovācijai neizmanto progresīvo tehnoloģiju priekšrocības pilnībā, un progresīvo tehnoloģiju izmantošanas līmenis dažādās rūpniecības nozarēs un ES valstīs un reģionos nav vienāds⁴. Turklāt pastāv lielas atšķirības starp lielajiem uzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Piemēram, 54 % lielo uzņēmumu ir augsts digitalizācijas līmenis, savukārt MVU tikai 17 %⁵.

Tā kā 99 % ES uzņēmumu ir mazi un vidēji uzņēmumi⁶, ir īpaši svarīgi panākt, lai MVU risinātu digitalizācijas problēmu. EIB pētījumā ir secināts⁷, ka 2018. gadā Eiropas MVU izdevumi digitalizācijai bija apmēram 57 miljardi EUR, kas atbilst 30 % no kopējiem gada izdevumiem Eiropā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā⁸. Ir sagaidāms, ka MVU izdevumi digitalizācijai strauji pieaugs, 2022. gadā sasniedzot 65 miljardus EUR (sk. 3. attēlu), lai gan koronavīrusa pandēmija var ievērojami ietekmēt šos skaitļus⁹.

Avots: ERP, pielāgots no EIB, Gartner iegūtie dati.

ES politika un iniciatīvas, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju

Stratēģija “Eiropa 2020” ir ES stratēģija 2010.–2020. gadam. Viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām ir “Digitālā programma Eiropai”¹⁰, kas izstrādāta, lai gūtu noturīgu ekonomisku un sabiedrisku labumu no digitālā vienotā tirgus. Šajā ziņā Komisija 2015. gadā sāka īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai¹¹.

Īstenojot digitālā vienotā tirgus stratēģiju un saņemdama Padomes atbalstu¹², Komisija 2016. gada aprīlī sāka iniciatīvu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (ERD)¹³. Rūpniecība ir joma, kurā ES var tikai atbalstīt dalībvalstu darbības¹⁴. Tāpēc šī iniciatīva ir izstrādāta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu, nevis uz ES regulējumu — Komisijas mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot pašām savas digitalizācijas stratēģijas. Komisija uzskata, ka paziņojuma izvēle ļāva tai ātri sadarboties ar dalībvalstīm un privāto sektoru, lai gan tā nepiešķir Komisijai nekādas regulatīvas pilnvaras. Šīs ieteikuma tiesību iniciatīvas mērķis ir nostiprināt ES konkurētspēju digitālo tehnoloģiju jomā un nodrošināt, lai visi uzņēmumi Eiropā neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma varētu pilnībā gūt labumu no digitālajām inovācijām. Paziņojumā bija paredzēts, ka ERD iniciatīva 5 gados pēc tās sākuma 2016. gadā piesaistīs gandrīz 50 miljardus EUR publiskā un privātā sektora ieguldījumu ES, valstu un reģionālā līmenī. Tieši pārvaldītā ES finansējuma summa ir skaidri minēta, bet paziņojumā nav norādītas citas ES finansējuma summas.

Izmantojot un papildinot valstu iniciatīvas rūpniecības digitalizācijas jomā, ERD iniciatīva ir strukturēta, pamatojoties uz pieciem galvenajiem pīlāriem (sk. 4. attēlu; pilnīgāks katra pīlāra apraksts ir I pielikumā).

Avots: ERP, pielāgots no Eiropas Komisijas.

ES līmenī galvenie digitalizācijas un rūpniecības politikā iesaistītie Komisijas ģenerāldirektorāti ir

• Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CNECT ĢD), kas vada un koordinē ERD iniciatīvu. Šis ĢD atbild par politiku un sniedz noteiktu finansiālu atbalstu, kas pieejams ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ko tieši pārvalda Komisija;
• Konkurences ģenerāldirektorāts (COMP ĢD), kas atbild par ES konkurences politikas izveidi un īstenošanu;
• Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD), kas atbild par ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju, darbaspēka mobilitātes politiku un saistītajām ES finansēšanas programmām, kuras īsteno dalībvalstis un kuras dalītā pārvaldībā atbalsta ESF;
• Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts (GROW ĢD), kas atbild par preču un pakalpojumus iekšējā tirgus izveidi;
• Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD), kas atbild par ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu, izmantojot ERAF un Kohēzijas fonda programmas, ko dalībvalstis īsteno dalītā pārvaldībā; un
• Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (RTD ĢD), kas ir galvenais direktorāts, kurš atbild par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu.

Komisija 2018. gadā ierosināja pirmo Digitālās Eiropas programmu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam¹⁵ – regulējumu, kura budžets bija 9,2 miljardi EUR un kuru pārvalda Komisija, lai palīdzētu īstenot ERD iniciatīvu. Tas papildinās pārējo finansējumu, kas rūpniecības digitalizācijai pieejams laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, piemēram, no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un ESI fondiem. Šajā programmā galvenā uzmanība būs pievērsta piecām jomām: augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība un uzticēšanās, augsta līmeņa digitālās prasmes, izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Saskaņā ar priekšlikumu Komisija plāno piešķirt aptuveni 10 % no finansējuma Eiropas digitālās inovācijas centriem (DIC), lai uzlabotu spējas visā ES. Šos DIC līdzfinansēs dalībvalstis kā ekspertīzes centrus, kas izveidoti, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties digitāli.

Padome un Komisija 2020. gada aprīlī Parlamentam kopīgi iesniedza ceļvedi atlabšanai pēc koronavīrusa pandēmijas, kura galvenais mērķis ir izveidot noturīgāku, ilgtspējīgāku un taisnīgāku Eiropu¹⁶. Šajā plānā digitālā pārveide un zaļā pārkārtošanās ir atzītas par vienlīdz nozīmīgām, jo “tām ir galvenā un prioritārā loma mūsu ekonomikas atjaunošanā un modernizēšanā”.

Rūpniecības digitalizācijas apmērs ES

Lai uzraudzītu digitālo progresu dalībvalstīs, Komisija 2014. gadā ieviesa Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) — kopēju indeksu, kurā apvienoti attiecīgie Eiropas digitālās veiktspējas rādītāji un noteikti dalībvalstu sasniegumi digitālās konkurētspējas jomā.

DESI ietver rādītājus piecās galvenajās dimensijās¹⁷:

1. savienojamība;
2. clvēkkapitāls;
3. interneta pakalpojumu izmantošana;
4. digitālo tehnoloģiju integrācija un
5. digitālie sabiedriskie pakalpojumi.

Mēs uzskatām, ka vissvarīgākās Eiropas rūpniecības digitalizācijas dimensijas ir savienojamība, cilvēkkapitāls un digitālo tehnoloģiju integrācija. 5. attēlā parādītas digitalizācijas līmeņa atšķirības dalībvalstīs.

Avots: ERP, pamatojoties uz DESI datiem.

DESI starptautiskā versija (I-DESI)¹⁸ sniedz kopēju novērtējumu par ES vietu, salīdzinot ar 17 valstu ekonomiku ārpus ES (sk.  6. attēlu).

Piezīme. Uzrādītās vērtības nav tieši salīdzināmas ar DESI iekļautajām vērtībām, jo nav iespējams iegūt visus rādītājus par visām valstīm.

Avots: Eiropas Komisija.

DESI papildina valstu profili, kurus Komisija publicē katru gadu un kuros kvantitatīvos pierādījumus, kas iegūti no DESI rādītājiem, papildina katras valsts politikas aspekti un labākā prakse¹⁹. Atsevišķa analīze attiecībā uz ERD iniciatīvu ir pieejama vairākos valstu ziņojumos, kurus pasūtījusi Komisija un kuri publicēti 2017. gada oktobrī/novembrī²⁰ un 2019. gada jūlijā²¹.

Revīzijas tvērums un īstenotā pieeja

Mēs pārbaudījām, cik efektīvas ir ES darbības, kas veiktas, lai atbalstītu valstu stratēģijas rūpniecības digitalizācijas jomā un digitālās inovācijas centrus. Šajā ziņā revīzijas uzmanības centrā bija trīs no pieciem ERD iniciatīvas pīlāriem (sk. 4. attēlu un I pielikumu): 1. pīlārs “Valstu rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu Eiropas platforma”, 2. pīlārs “Digitālās inovācijas visiem: digitālās inovācijas centri” un 4. pīlārs “Digitālajam laikmetam pielāgots tiesiskais regulējums”. Tādēļ mēs analizējām, vai

• Komisija ir efektīvi palīdzējusi dalībvalstīm izstrādāt un īstenot rūpniecības digitalizācijas stratēģijas;
• Komisija kopā ar dalībvalstīm ir novērtējusi valstu stratēģiju īstenošanu;
• Komisijas un dalībvalstu atbalsts digitālās inovācijas centru izveidei un darbībai bija efektīvs;
• Komisija ir efektīvi iesaistījusies rūpniecības digitalizāciju veicinoša satvara izveidē, novēršot potenciālos regulatīvos šķēršļus un palīdzot dalībvalstīm nodrošināt pienācīgu savienojamību.

Revīzijā mēs pārbaudījām dokumentus, kas saistīti ar ERD iniciatīvu, veicām strukturētas intervijas Komisijā un dalībvalstīs ar valstu/reģionālajām iestādēm, digitālās inovācijas centriem un ieinteresētajām personām. Mēs apmeklējām četras dalībvalstis: Poliju, Ungāriju, Portugāli un Vāciju un ieguvām informāciju no 28 šo dalībvalstu digitālās inovācijas centriem. Dalībvalstis mēs izvēlējāmies, lai sniegtu līdzsvarotu pārskatu par šo valstu panākumiem rūpniecības digitalizācijas jomā un par digitalizācijas ģeogrāfisko izplatību.

Mēs arī izskatījām astoņas 2014.–2020. gada darbības programmas (tālāk tekstā — “programmas”) un ar Komisiju un attiecīgajām vadošajām iestādēm pārrunājām, kā tās atbalsta ERD iniciatīvu. Mēs izskatījām arī deviņus projektus, ko atlasījām no šīm programmām, lai saprastu, kā ES finanšu līdzekļi ir izmantoti, lai veicinātu dalībvalstu rūpniecības digitalizāciju (7. attēls un II pielikums).

Avots: ERP.

ES iegulda ievērojamas summas, lai atbalstītu uzņēmumu, it īpaši MVU, digitālo attīstību un tādējādi palīdzētu tiem saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū. Ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas sekas un nepieciešamību atjaunot ekonomiku, šis mērķis ir kļuvis vēl svarīgāks. Mūsu ziņojumam būtu ne tikai jāsniedz ES iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem novērtējums par ES darbību efektivitāti kopš Eiropas rūpniecības digitalizācijas sākuma, bet arī jāpalīdz nodrošināt, ka tiek radīti atbilstīgi apstākļi 2021.–2027. gada plānošanas periodam.

Apsvērumi

Eiropas rūpniecības digitalizācija ir pienācīgi pamatota, un dalībvalstis to atbalstīja, taču Komisijas darbībām bija ierobežota ietekme uz lielākās daļas apmeklēto dalībvalstu stratēģijām

Mēs pārbaudījām, vai

• Komisijas izstrādātā iniciatīva ES rūpniecības digitalizācijai ir atbilstīga, ar atbilstīgiem mērķiem un norādēm attiecībā uz finansējumu, vai to atbalsta dalībvalstis, rūpniecības nozare un citas ieinteresētās personas;
• Komisija dalībvalstīm ir sniegusi ieteikumus un norādījumus par saistītiem jautājumiem, tostarp prasmes, finansējums un tādu tehnoloģiju attīstība kā mākslīgais intelekts, lielie dati, 5G, blokķēde, mākoņdatošana un kiberdrošība.

ERD iniciatīva ir pienācīgi pamatota, taču trūkst informācijas par plānoto iznākumu un finansējumu

Komisijas ERD iniciatīva ir izstrādāta, pamatojoties uz dažādām valstu un reģionālajām rūpniecības digitalizācijas iniciatīvām, virkni dažādu pētījumu un apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Piemēram, ārējo ieinteresēto personu grupas sanāksmei, kas, gatavojot ERD paziņojumu, notika 2015. gada novembrī, vairāki rūpniecības nozares pārstāvji sniedza atsauksmes, apstiprinot, ka ERD iniciatīva ir atbilstīga, un atbalstīja izvirzītos priekšlikumus, piemēram, par digitālās inovācijas centriem.

Apmeklējot dalībvalstis, iestādes, rūpniecības pārstāvji un ieinteresētās personas, ko mēs intervējām, atbalstīja ERD iniciatīvu un uzskatīja, ka ERD koncepcija ir efektīva atbilde uz uzņēmumu, it īpaši MVU, digitalizācijas vajadzībām.

ERD ir augsta līmeņa iniciatīva, kas pierāda valsts intervences nepieciešamību un dažādo politikas pasākumu savstarpējo mijiedarbību. Tomēr iniciatīvā nebija izklāstīts plānotais iznākums (koprezultāti un ietekme), kā arī piemēroti rezultātu rādītāji un mērķrādītāji. Turklāt ne paziņojumā par ERD iniciatīvu, ne saistītajos dokumentos nebija sniegti norādījumi dalībvalstīm par to, kā ERD iniciatīvu būtu iespējams izvērst dalībvalstīs un to reģionos.

Viens no galvenajiem ERD iniciatīvas mērķiem attiecas uz ieguldījumiem — piecos gados, sākot no 2016. gada, ERD iniciatīvas darbībām piesaistīt gandrīz 50 miljardus EUR publiskā un privātā sektora ieguldījumu (sk. 09.) punktu). Nav zināms kopējais finansējums, kas vajadzīgs, lai izveidotu un uzturētu satvaru ES rūpniecības digitalizācijas atbalstam.

Izņemot pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzēto apņemšanos koncentrēt 500 miljonus EUR digitālās inovācijas centriem un 5 miljardus EUR publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP)²², digitālajās rūpniecības platformās un ekosistēmās tādās jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, fotonika, 5G un augstas veiktspējas datošana un lietu internets, par finansējuma sadalījumu starp publiskiem un privātiem ieguldījumiem tika sniegta tikai nepilnīga informācija. Paziņojumā ir teikts, ka iniciatīvas atbalstam varētu izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). Tomēr attiecībā uz pieejamām summām precīzi skaitļi ir sniegti tikai par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un nav uzsvērts, ka ieguldījumiem digitālajā jomā 2014.–2020. gadam ir pieejami vairāk nekā 20 miljardi EUR ESI fondu, it īpaši ERAF, finansējuma. Aptaujātās dalībvalstu iestādes pauda bažas par to, kā tās finansēs ar ERD iniciatīvu saistītās darbības gan no publiskiem, gan privātiem avotiem.

Iepriekšējā īpašajā ziņojumā mēs vērsām uzmanību uz riskiem, ko rada augsta līmeņa politikas paziņojumi, rosinot cerības, ko nav iespējams izpildīt²³. Komisija uzskata, ka visas dalībvalstis investē rūpniecības digitālajā pārveidē. Tomēr Komisija arī uzskata, ka ir nepieciešama strukturētāka dalībvalstu pieeja, lai precīzi noteiktu veiktās investīcijas.

Mūsu apmeklētajās dalībvalstīs Komisijas darbībām, ar kurām tā ir palīdzējusi dalībvalstīm izstrādāt un īstenot rūpniecības digitalizācijas stratēģijas, nav bijis būtiskas ietekmes

Komisijas norādījumi dalībvalstīm

DESI un tā valstu profili (sk. 18. punktu) ir galvenais rīks, ko Komisija izmantoja, lai uzraudzītu dalībvalstu rūpniecības digitalizācijas stratēģiju virzību un apzinātu to nepilnības. Šajos ziņojumos Komisija norāda uz galvenajām atšķirībām starp dalībvalstīm un/vai reģioniem ar visaugstākajiem darbības rezultātiem un tiem, kuru darbības rezultāti ir zem vidējā līmeņa. Ziņojumos dalībvalstīm ir arī ierosinātas darbības, kas izstrādātas, lai veicinātu digitālo pārveidi.

Komisija arī aktīvi izmanto Eiropas pusgadu, lai mudinātu dalībvalstis risināt digitalizācijas problēmas, galvenokārt izdodot konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI). Laika gaitā ir pieaudzis ERD iniciatīvai veltīto KVAI skaits, un 2020. gadā tie attiecās uz visām dalībvalstīm (sk. III pielikumu).

Papildus KVAI procesam Komisija ir veikusi virkni darbību, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot ERD iniciatīvu (sk. 1. izcēlumu).

Dalībvalstis ir apmainījušās ar pieredzi un labu praksi, galvenokārt piedaloties tādos pasākumos kā Eiropas ieinteresēto personu forumi, apaļā galda diskusijas un augsta līmeņa vadības sanāksmes. Tomēr mēs konstatējām, ka ne Komisija, ne arī dalībvalstis, kuras mēs apmeklējām, nedalās ar pieredzi, kas gūta, izmantojot rūpniecības digitālās pārveides metodes, kuras nav bijušas sekmīgas. Šāda pieredze varētu būt noderīga citām dalībvalstīm, kas izstrādā un īsteno savas stratēģija, tādējādi neļaujot tām atkārtot tās pašas kļūdas.

ESI fondu atbalsta piemērošanas joma attiecībā uz iniciatīvu

Lai gan potenciāli ir pieejams ESI fondu atbalsts 20 miljardu EUR apmērā (sk. 28. punktu), Komisija nav sazinājusies ne ar vienu no astoņām vadošajām iestādēm, kuras mēs intervējām, lai sniegtu norādījumus par šā finansējuma avota izmantošanu iniciatīvas atbalstam. Divas vadošās iestādes mūs informēja, ka nav zinājušas par ERD iniciatīvu, pirms mēs ar tām sazinājāmies, lai veiktu revīziju.

Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ESI fondi atbalsta 11 tematiskos mērķus. Mēs uzskatām, ka 11. tematisko mērķi “Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti” varēja izmantot kā pamatu, lai dalībvalstīm sniegtu ESI fondu atbalstu rūpniecības digitalizācijas stratēģiju izstrādē vai institucionālo spēju veidošanai nolūkā izstrādāt ar ERD saistītas darbības. Tomēr Komisija nav vērsusi dalībvalstu uzmanību uz šo iespēju.

Komisijas ietekme uz dalībvalstu digitalizācijas stratēģijām

Komisija sniedza dalībvalstīm vispārīgus norādījumus (30.–33. punkts). Tomēr, izņemot atbildi uz vienas dalībvalsts pieprasījumu (sk. nākamo punktu), tā nav ierosinājusi nekādus pasākumus, lai īpaši uzlabotu to dalībvalstu sniegumu, kurām DESI ir zemāks punktu skaits.

Viens no nedaudzajiem līdzekļiem, ar ko Komisija var sniegt piemērotu atbalstu dalībvalstīm, ir tās Strukturālo reformu atbalsta dienests. Šis dienests pēc dalībvalsts pieprasījuma ikvienai dalībvalstij var sniegt mērķtiecīgu atbalstu saistībā ar tās institucionālajām, administratīvajām un izaugsmes veicināšanas reformām. Līdz 2019. gada beigām Lietuva bija vienīgā dalībvalsts, kas bija pieprasījusi šāda veida atbalstu saistībā ar ERD iniciatīvu. 2019. gada DESI liecina, ka Lietuvas rezultāti ir tikai nedaudz zem ES vidējā līmeņa (sk. 5. attēlu).

Valstu iestādes, kuras mēs intervējām, uzskatīja, ka Komisijas darbības zināmā mērā ir ietekmējušas viņu valstu stratēģijas, taču kopumā tās nav būtiski ietekmējušas stratēģiju izstrādi un īstenošanu (sk. 2. izcēlumu). Tas daļēji ir izskaidrojams ar dalībvalstu dažādajiem digitalizācijas attīstības posmiem. Piemēram, tā kā Vācija ir guvusi labus panākumus šajā jomā, Komisija Vācijas stratēģiju “Rūpniecība 4.0” varēja izmantot ERD iniciatīvas sagatavošanā.

Tāds pats stāvoklis ir arī attiecībā uz labas prakses izmantošanu — apmeklētajās dalībvalstīs mēs nekonstatējām skaidras norādes, kas pierādītu, ka tās piemēro labo praksi, kas tika izplatīta, piemēram, stratēģiju pārveidošanu pēc Komisijas rīkotajiem pasākumiem.

Valstu ziņojumos par valstu rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu īstenošanas gaitas uzraudzību mēs atklājām gadījumus, kad Komisija bija norādījusi, ka valstu stratēģiju efektīvai īstenošanai ir vajadzīgi to uzlabojumi (sk. 3. izcēlumu). Tomēr šajos gadījumos Komisija nebija ieteikusi nekādus korektīvus pasākumus, un attiecīgā dalībvalsts vēlāk nebija rīkojusies, lai risinātu Komisijas norādīto problēmu.

Komisija un dalībvalstis nevar pilnībā novērtēt ERD iniciatīvas sasniegto

Lai novērtētu, kādā mērā Komisija un dalībvalstis var izsekot valstu rūpniecības digitalizācijas stratēģiju īstenošanā sasniegto, mēs pārbaudījām, vai Komisija

• nodrošināja, ka pamatprogramma “Apvārsnis 2020” atbalsta ERD iniciatīvas īstenošanu, un
• kopā ar dalībvalstīm ir noteikusi kopējus rādītājus, lai izsekotu, kā ESI fondi atbalsta ERD iniciatīvas īstenošanu, un vai programmas, kuras mēs izskatījām, atviegloja atbalstu projektiem, kas veicina rūpniecības digitalizāciju.

Lai uzraudzītu dalībvalstu digitalizācijas stratēģiju īstenošanu, Komisija galvenokārt izmanto valstu ziņojumus par valstu rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu īstenošanas gaitu (sk. 18. punktu). Šajos ziņojumos ir sniegta arī finanšu informācija gan ES, gan valsts finansējuma līmenī. Tomēr, kā atzīts ES līmeņa pētījumā, kas pievienots šiem valstu ziņojumiem²⁴, pārredzamības trūkuma dēļ un konsekventu ziņošanas struktūru trūkuma dēļ vairākumā dalībvalstu bija sarežģīti identificēt finansējuma apmēru, kas paredzēts dažādām valsts iniciatīvām. Valsts iniciatīvu uzraudzība valsts līmenī dalībvalstīs ievērojami atšķiras (sk. 4. izcēlumu).

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalsts ERD iniciatīvai

Viens no galvenajiem ERD iniciatīvas mērķiem ir piecos gados no tās sākuma 2016. gadā piesaistīt publiskā un privātā sektora ieguldījumus gandrīz 50 miljardu EUR apmērā (sk. 27. punktu). Attiecībā uz ES ieguldījumu šajā summā paziņojumā par ERD iniciatīvu ir apzināti resursi no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”: 500 miljoni EUR DIC atbalstam un 5 miljardi EUR no publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP) tādās jomās kā robotika, fotonika, 5G un augstas veiktspējas datošana. No 2016. gada publicētie un plānotie pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus atbilst šiem skaitļiem, kā attēlots 1. tabulā.

* Kopuzņēmums ECSEL — publiskā un privātā sektora partnerība elektronisko komponentu un sistēmu jomā — finansē šo svarīgo pamattehnoloģiju pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus. https://www.ecsel.eu/

Piezīme. Mērķa atbalstu PPP 5 miljardu EUR apmērā ir iespējams sasniegt tikai tad, ja tiek ņemts vērā atbalsts, kas piešķirts pirms ERD pieņemšanas un publicēšanas (4. atbalsta elements).

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

Lai gan pamatprogramma “Apvārsnis 2020” jau 2016.–2017. gadā ir finansējusi ar ERD saistītas darbības, tiešāka saikne ar iniciatīvu tika izveidota 2018.–2020. gadam. Šajā laikposmā saskaņā ar DIC finansēšanas noteikumiem ierosinātajiem projektiem jābūt atbilstīgiem valsts vai reģionālajai rūpniecības digitalizācijas iniciatīvai. Tomēr ne darba programmā, ne novērtēšanas noteikumos nav paredzēta līdzvērtīga prasība attiecībā uz citu, ar DIC nesaistītu ERD iniciatīvas jomu finansēšanu, piemēram attiecībā uz publiskā un privātā sektora līgumiskām partnerībām mērķa jomās.

Saskaņā ar datu vākšanas kārtību attiecībā uz ESI fondiem pašlaik ir nepietiekama informācija par ERD iniciatīvu

Programmas, kuras mēs izskatījām visās četrās dalībvalstīs, spēja atbalstīt ar ERD saistītus projektus. Mēs pārbaudījām deviņus šo programmu projektus. Lai gan dažu programmu apstiprināšana un īstenošana kavējās (sk., piemēram, 5. izcēlumu), visi izskatītie projekti bija saistīti ar ERD iniciatīvu.

Dalībvalstu iestādes negrozīja programmas, lai tās tieši pielāgotu ERD iniciatīvai un veltītu tai lielāku uzmanību. Tomēr Polijas programmā “Smart Growth”, galvenajā programmā, kas izstrādāta ar mērķi veicināt Polijas ekonomikas inovācijas spēju un konkurētspēju, 2018. un 2019. gadā tika izdarīti grozījumi, lai palielinātu iespējas atbalstīt rūpniecības digitalizāciju (sk. 6. izcēlumu). Mūsu izskatītajās Portugāles programmās nebija iekļauti nekādi pasākumi, kas būtu tieši veltīti digitalizācijai. Tomēr iestādes uzskatīja, ka programmas ir pietiekami elastīgas, lai tajās integrētu papildu tematiskās prioritātes, kas izvirzītas programmas īstenošanas gaitā. No 2017. gada ir publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kas attiecas uz iniciatīvu “Rūpniecība 4.0”.

Tā kā ERD iniciatīva tika sākta 2014.–2020. gada plānošanas perioda vidū, attiecībā uz ESI fondiem dalībvalstīm nebija izvirzīta juridiska prasība uzraudzīt projektus, kas saistīti ar ERD iniciatīvu. Mūsu apmeklētajās dalībvalstīs tikai Portugāle bija izveidojusi sistēmu, ar ko uzraudzīja ERAF finansējuma izlietojumu iniciatīvas īstenošanai (sk. 7. izcēlumu), sešām no pārējām septiņām intervētajām vadošajām iestādēm nebija līdzvērtīgas sistēmas.

Nesaņemot informāciju no dalībvalstīm par 2014.–2020. gada izdevumiem, Komisijai ir grūti noteikt ERD iniciatīvai piešķirtā ESI fondu atbalsta apmēru. Piemēram, ERAF atbalstu ERD iniciatīvai dalībvalstīs un/vai programmās dokumentē atšķirīgi. Uzraudzības un ziņošanas kārtība tika noteikta plānošanas periodu sākumā, un tā nebija izstrādāta, lai ņemtu vērā politikas iniciatīvas, kas ieviestas vēlāk šajā periodā, piemēram, ERD iniciatīvu. Mēs uzskatām, ka elastīga uzraudzības sistēma būtu ļāvusi Komisijai iegūt informāciju par finansiālo atbalstu projektiem, kas atbalsta ERD iniciatīvu²⁶. Šāda sistēma, iespējams, varētu būt noderīga citām nozīmīgām iniciatīvām, kas ieviestas pēc plānošanas perioda sākuma.

Priekšlikumā ESI fondu regulai 2021.–2027. gadam Komisija ieviesa īpašus kodus digitalizācijas pasākumu atbalsta reģistrēšanai²⁷. Ja šis noteikums ir iekļauts pieņemtajā regulā, tas palīdzēs noteikt, cik lielā mērā ESI fondi sniedz ieguldījumu ERD iniciatīvā.

Komisija popularizēja digitālās inovācijas centru koncepciju, taču dalībvalstu darbības ir bijušas ierobežotas

Digitālās inovācijas centru (DIC) mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem (jo īpaši MVU) izmantot digitālo iespēju radītās priekšrocības. DIC ir jāsniedz speciālās zināšanas tādās jomās kā tehnoloģijas, testēšana, prasmes, uzņēmējdarbības modeļi, finanses, tirgus informācija un tīklošana. DIC ir jādarbojas kā vienotajiem kontaktpunktiem, kas palīdz digitalizēt uzņēmējdarbību uzņēmumiem savā reģionā un ārpus tā.

Lai novērtētu, vai Komisijas un dalībvalstu atbalsts DIC izveidei un darbībām bija efektīvs, mēs pārbaudījām, vai Komisija kopā ar dalībvalstīm

• ir sniegusi norādījumus un kritērijus DIC izveidei un ir izstrādājusi mehānismu, ar ko nodrošināt, ka DIC izpilda šos kritērijus;
• ir noteikusi un veicinājusi labu DIC darbības praksi un izveidojusi efektīvu uzraudzības sistēmu, lai novērtētu sasniegto, cita starpā arī to, kā DIC izmanto finansējumu, lai atbalstītu uzņēmumus digitalizācijas procesā.

Komisija ir centusies atbalstīt DIC kopš ERD iniciatīvas sākuma, taču dažās dalībvalstīs progress ir neliels

DIC kritēriji

Komisija 2017. gada oktobrī izveidoja DIC tiešsaistes katalogu, kas bija paredzēts kā “dzeltenās lapas”, kurās ir informācija par DIC. Šā kataloga mērķis ir sniegt pārskatu par digitālās inovācijas centru ainu Eiropā un atbalstīt to tīklu veidošanu sadarbībā ar reģionālām, valstu un Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvām. Šajā katalogā sniegtie dati liecina, ka 2019. gada beigās ES bija reģistrēti 498 DIC, no tiem 309 bija reģistrēti kā centri, kas darbojas, bet 189 — izveides procesā (sk. IV pielikumu).

Komisija noteica dažas galvenās īpašības un kritērijus, kas jāizpilda organizācijai, kura vēlas, lai DIC katalogā to reģistrē kā centru (sk. 8. izcēlumu).

Organizācijām, kuras vēlas, lai tās reģistrētu DIC katalogā kā centrus, ir pašām jāapliecina atbilstība minētajiem kritērijiem. Lai nodrošinātu, ka reģistrētie DIC ir izpildījuši šos kritērijus, Komisija nolīga konsultantus, kas veica DIC sniegtās informācijas dokumentāru pārbaudi. Saskaņā ar aptaujāto valsts iestāžu sniegto informāciju apmeklētajās dalībvalstīs tās nebija iesaistītas šajā pārbaudē.

Gatavojot programmu “Digitālā Eiropa” 2021.–2027. gadam, Komisija 2019. gada novembrī iesniedza priekšlikumu par to, kā šī programma varētu veicināt DIC tīkla izveidi, aptverot visus Eiropas reģionus²⁸. Šajā dokumentā ir ierosināts jauns divpakāpju DIC atlases process — dalībvalstu valsts iestādes izraudzīsies potenciālos DIC, kas pēc tam tiks aicināti pieteikties ierobežotos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko rīkos Komisija. Jaunie ierosinātie kritēriji dalībvalstīm, kas atlasa DIC (kurus pēc tam sauks par “Eiropas DIC”), ir konkrētāki nekā tie, kas ir noteikti DIC katalogā. 2020. gada martā atjauninātajā priekšlikumā katrai dalībvalstij tika noteikts minimālais un maksimālais DIC skaits programmas “Digitālā Eiropa” finansētajā Eiropas tīklā. Kopskaits tad būs no 128 līdz 260, kas ir ievērojami mazāk nekā pašlaik (sk. V pielikumu). Tomēr 2020. gada jūnijā šī jaunā procedūra vēl nebija formalizēta.

Pamatnostādnes attiecībā uz DIC

Komisija veic virkni darbību, lai atbalstītu DIC. Tostarp ir darba grupu sanāksmes, apmācība un izaugsmes vadība, kā arī īpašas iniciatīvas, ko tieši pārvalda Komisija, piemēram, I4MS, SAE (kas nodrošina iespējas MVU izmantot DIC projektus), Viedās ražotnes un DIHELP, kas arī saņēma finansējumu no Eiropas Parlamenta.

Komisijas izveidotā DIC darba grupa (sk. 1. izcēlumu) regulāri pārrunā labu DIC darbības praksi. Darba grupa 2017. gadā secināja, ka visiem DIC ir jāsniedz vismaz šādu pakalpojumu kopums:

• jāveicina izpratne par digitālo tehnoloģiju uzņēmējdarbības potenciālu;
• jāapkopo informācija par inovāciju (inovāciju izpēte);
• jāatbalsta stratēģiju izstrāde (redzējuma un stratēģijas izstrāde);
• darbs ar uzņēmumiem, lai novērtētu to digitālo gatavību un izstrādātu attiecīgus plānus;
• starpniecības attiecības ar potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem;
• mentorēšana un apmācība;
• jānodrošina izmaksu ziņā efektīva piekļuve specializētām izmēģinājumu, testēšanas un ražošanas iekārtām.

Turklāt šī darba grupa izstrādāja ceļvedi struktūrām, kas vēlas izveidot vai attīstīt DIC (sk. 9. izcēlumu). Ceļvedis tika pilnveidots nākamajās darba grupas sanāksmēs un apmācības programmās par DIC (sk. 56. punktu).

Neraugoties uz Komisijas darbībām līdz 2019. gada beigām, gandrīz četrus gadus pēc ERD iniciatīvas un DIC koncepcijas īstenošanas sākuma neviena no mūsu apmeklēto četru dalībvalstu valsts iestādēm neziņoja, ka tā būtu izstrādājusi labu DIC praksi vai nu sadarbībā ar Komisiju, vai individuāli. Mūsu intervētie DIC apgalvoja, ka tas ierobežo to spēju efektīvi piedāvāt pakalpojumus uzņēmumiem.

Komisijas un dalībvalstu pieejas attiecībā uz DIC nav pilnīgi izstrādātas un saskaņotas

ES finansējums DIC

DIC darba grupa norādīja, ka galvenie DIC finansēšanas avoti ir pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un ERAF. No 28 DIC, kuru datus mēs ieguvām, 16 ziņoja, ka ir spējuši piekļūt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumam, kas paredzēts ar DIC saistītu iniciatīvu atbalstam. Šajā DIC izlasē no ERAF saņemtā atbalsta apmērs bija mazāks — tikai četri no 28 DIC apstiprināja, ka ir saņēmuši šā fonda atbalstu.

Komisija 2018. gadā novērtēja, ka DIC skaits nav pietiekams 13 dalībvalstīs, galvenokārt ES centrālās un austrumu daļas valstīs, kas ES pievienojās 2004. gadā vai pēc tam²⁹. Tāpēc 2018. gada novembrī Komisija rakstiski vērsās pie šo valstu valdībām, lai mudinātu tās turpmāk atbalstīt DIC, iespējams, izmantojot ERAF.

DIC izveide un uzraudzība

Mēs atklājām gadījumus, kad nebija koordinēta Komisijas un dalībvalstu pieeja attiecībā uz DIC izveidi un darbībām. Polijā un Vācijā iestādes, kas atbild par valsts digitalizācijas stratēģiju, atbalstīja savu valstu DIC tīklu attīstību. Šajos valstu tīklos ne vienmēr tika iekļautas organizācijas, kuras bija reģistrētas Komisijas izveidotajā DIC katalogā.

• 2019. gada beigās Komisijas katalogā bija reģistrētas 55 Vācijas organizācijas. Vācija tieši atbalsta divus DIC vai tamlīdzīgus tīklus — kompetences centru tīklu³⁰ un digitālo centru tīklu³¹. No tiem tikai deviņi no 26 kompetences centriem un pieci no 12 digitālajiem centriem bija reģistrēti Komisijas katalogā.
• Polijas Uzņēmējdarbības un tehnoloģijas ministrija 2019. gada augustā izsludināja pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par Polijas DIC³². Tobrīd Komisijas katalogā 13 organizācijas bija reģistrētas kā DIC un piedalījās ES līdzfinansētos projektos, taču tikai divas no tām bija to piecu organizāciju vidū, kas guva panākumus šajā uzaicinājumā.

Vēl kāds Komisijas un dalībvalstu savstarpējās koordinācijas trūkuma piemērs ir digitālās gatavības novērtēšanas (DMA) rīku izstrāde. DIC šos rīkus izmanto, lai sākotnēji novērtētu digitalizācijas līmeni uzņēmumos, kurus tie plāno atbalstīt. Mēs atklājām, ka Polijā un Ungārijā ir izstrādāti vairāki DMA rīki, ko izmanto vienam un tam pašam nolūkam. Polijā mēs atklājām metodiku, kas izstrādāta Komisijas tiešā pārvaldībā Eiropas progresīvās ražošanas atbalsta centra projektā (ADMA)³³, un trīs dažādas valsts metodikas (tostarp divas ir izstrādātas sadarbībā ar ministriju, kas atbild par valsts digitalizācijas stratēģiju). Ungārijā divi DIC izmantoja metodiku, kas izstrādāta ADMA projektā, divi DIC izmantoja paši savu metodiku un trīs citas organizācijas izmantoja savu atsevišķu DMA, kas izstrādāts, izmantojot ES līdzfinansētu projektu.

Komisijas veiktā uzraudzība liecina, ka līdz 2019. gada beigām DIC ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalstu apmēram 2000 MVU ir palīdzējuši veikt digitālo inovāciju testēšanu. Tā ir tikai ļoti neliela daļa, mazāka nekā 0,01 % no kopējā MVU skaita ES. Izņemot uzraudzību, ko veic DIC darbībām, kuras finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, patlaban ES līmenī nav izveidota DIC uzraudzības sistēma. Tāpēc Komisija nevar spriest, vai DIC darbība ir efektīva. Arī mūsu apmeklētajām dalībvalstīm nebija uzraudzības sistēmu, ar kurām novērtēt DIC darbības. Tomēr Komisijas priekšlikumā nākamajam periodam (55. punkts) ir iekļauts provizorisks saraksts ar obligātiem galvenajiem darbības rādītājiem, par kuriem būs jāziņo DIC, kas saņem programmas “Digitālā Eiropa” atbalstu. Komisija izstrādā arī pamatnostādnes par DIC uzraudzību un novērtēšanu un to ieguldījumu uzņēmumu, reģionu un dalībvalstu digitālajā pārveidē. Komisija plāno šīs pamatnostādnes publicēt līdz 2020. gada beigām.

Tiek veidots piemērots tiesiskais regulējums, taču kavējas rūpniecības digitalizācijai vajadzīgā atbilstīgā platjoslas savienojamības līmeņa sasniegšana

Lai rūpniecības nozares spētu attīstīties digitāli, ES ir jānodrošina, ka ir radīta piemērota vide. Tā ietver gan tiesisko regulējumu, gan labu platjoslas savienojamības līmeni, un tie abi ir sekmīgas uzņēmējdarbības digitalizācijas priekšnosacījumi. Tādēļ mēs pārbaudījām, vai Komisija ir rīkojusies, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums veicina Eiropas rūpniecības digitalizāciju, un vai dalībvalstis Eiropā nodrošina labāku platjoslas līmeni. Pēdējo minēto aspektu mēs aplūkojām 2018. gada jūnija īpašajā ziņojumā par šo jautājumu³⁴.

Komisija rīkojas, lai nodrošinātu ERD iniciatīvai piemērotu tiesisko regulējumu

Paziņojumā par ERD iniciatīvu 2016. gadā Komisija apņēmās līdz 2020. gadam pārskatīt digitālo inovāciju tiesisko regulējumu, lai

• ierosinātu iniciatīvu par datu brīvu plūsmu ES un sīkāk izpētītu aktuālos jautājumus par datu īpašumtiesībām, piekļuves un atkalizmantošanas noteikumiem, tostarp attiecībā uz datiem rūpnieciskā kontekstā un jo īpaši sensoru ģenerētiem datiem;
• pētītu tiesisko regulējumu attiecībā uz autonomo sistēmu un lietu interneta lietojumiem un jo īpaši drošības un atbildības noteikumus un juridiskos nosacījumus, lai atļautu liela mēroga testēšanu reālajā vidē;
• sāktu darbu pie lietotņu un citas neiegultās programmatūras drošības jautājumiem, kas nav aptverti nozaru tiesību aktos, izvērtējot iespējamo vajadzību pēc turpmākas darbības ES līmenī.

Īstenojot šo apņemšanos, Komisija veica pētījumus, ietekmes novērtējumu un rīkoja sabiedrisko apspriešanu³⁵ par datu brīvu plūsmu, un šo darbību rezultāts bija jaunas regulas pieņemšana 2018. gadā³⁶. Turklāt Komisija arī veica darbības saistībā ar datu piederību, ar direktīvu³⁷ atvieglojot publiskā sektora datu atkalizmantošanu komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem. Komisija 2020. gada februārī publicēja paziņojumu par Eiropas Datu stratēģiju³⁸ un 2021. gadā plāno pieņemt īstenošanas regulu, kurā būs iekļauts atkalizmantošanai bez maksas pieejamo datu kopu saraksts.

Saistībā ar tiesisko regulējumu, kas attiecas uz autonomu sistēmu drošības un atbildības noteikumiem un lietu interneta lietotnēm Komisija 2018. gada jūnijā izveidoja ekspertu grupu atbildības un jauno digitālo tehnoloģiju jautājumos³⁹. Grupa 2019. gada maijā izdeva ziņojumu⁴⁰. Komisija 2020. gada februārī publicēja ziņojumu par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā⁴¹.

Visbeidzot, saskaņā ar apņemšanos, ko pauda paziņojumā par ERD iniciatīvu, Komisija arī sāka darbu saistībā ar lietotņu un citu neiegulto programmatūru drošumu. Komisija 2016. gadā sāka sabiedrisko apspriešanu par šo jautājumu⁴² un 2017. gadā piesaistīja konsultantus, lai analizētu juridisko un uzņēmējdarbības vidi, kā arī problēmas un iespējas, ko rada jaunās tehnoloģijas. Sagatavotais ziņojums tika publicēts 2019. gada aprīlī⁴³.

Pienācīgs platjoslas savienojamības līmenis vēl nav sasniegts

Ātra un droša platjoslas savienojuma pieejamība ir būtisks rūpniecības digitalizācijas priekšnosacījums. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu informācijas plūsmu reāllaikā un savstarpēji savienotu visus uzņēmējdarbības procesa elementus. Turklāt labas kvalitātes platjoslas pieejamība ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz uzņēmumiem ārkārtas situācijās, piemēram, 2020. gada koronavīrusa pandēmijas laikā.

Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Komisija 2010. gadā izvirzīja trīs mērķus platjoslas nodrošināšanai⁴⁴ un 2016. gadā pieņēma stratēģiju attiecībā uz savienojamību Eiropas Gigabitu sabiedrībai⁴⁵, kurā ieviesa trīs papildu stratēģiskos mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam (sk. 10. izcēlumu).

Komisija ierosināja vairākus politiskus un regulatīvus pasākumus, kā arī finanšu programmas un instrumentus, lai veicinātu privātā un publiskā sektora ieguldījumus ātrdarbīgos un īpaši ātrdarbīgos tīklos. Savā 2018. gada īpašajā ziņojumā, kas minēts iepriekš, mēs norādījām, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Komisija platjoslas vajadzībām dalībvalstīm ir darījusi pieejamus aptuveni 15 miljardus EUR, tostarp 5,6 miljardus EUR aizdevumos no Eiropas Investīciju bankas (EIB). Minētajā ziņojumā mēs secinājām, ka visas dalībvalstis līdz 2016. gadam sasniedza pamata platjoslas pārklājuma mērķi (1. mērķis), tomēr uzsvērām arī problēmas saistībā ar abu pārējo ES 2020. gada mērķu sasniegšanu (2. un 3. mērķis).

Stratēģijas “Eiropa 2020” savienojamības mērķi

Saskaņā ar DESI līdz 2019. gada vidum 86 % Eiropas mājsaimniecībām bija pieejams platjoslas savienojums, kas ātrāks par 30 Mbps, salīdzinot ar 100 % mērķi (2. mērķis), pārsniedzot 67 % 2014. gadā (sk. 8. attēlu). 2019. gadā 100 Mbps vai ātrāku platjoslas savienojumu izmantoja tikai 26 % Eiropas mājsaimniecību, salīdzinot ar 50 % mērķi 2020. gadā (3. mērķis), lai gan šis rādītājs ir daudz augstāks par 3 % līmeni 2014. gadā (sk. 9. attēlu). Lai gan dati liecina, ka platjoslas pieejamība un izmantošana visā ES turpina uzlaboties, tikai dažas dalībvalstis, visticamāk, sasniegs visus 2020. gada mērķus.

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz 2019. gada DESI rādītāju “1c1 Ātrais platjoslas (NGA) pārklājums”, stāvoklis 28.2.2020.

1) Attiecībā uz Nīderlandi pirmie dati par izmantošanu bija pieejami tikai 2016. gadā, nevis 2014. gadā.

2) Attiecībā uz Horvātiju pirmie dati par izmantošanu bija pieejami tikai 2015. gadā, nevis 2014. gadā.

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz 2020. gada DESI rādītāju “1a2 At least 100 Mbps fixed BB take-up”, stāvoklis 15.6.2020.

Gigabitu sabiedrības mērķi 2025. gadam

Komisija 2019. gadā sāka apsekojumu par dalībvalstu valsts platjoslas plāniem (NBP) un Gigabaitu sabiedrības platjoslas mērķiem 2025. gadam (10. izcēlums, 4., 5. un 6. mērķis). Apsekojumā tika konstatēts, ka mazāk nekā puse dalībvalstu ir atjauninājušas valsts platjoslas plānus, lai ņemtu vērā Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam. Pārējās dalībvalstis valsts platjoslas plānus plānoja atjaunināt līdz 2020. gada beigām, taču revīzijas brīdī sīkāka informācija nebija pieejama. Ņemot vērā, ka ES 2020. gada stratēģijas mērķu sasniegšana kavējas un ka dalībvalstis valsts platjoslas plānos nav pietiekami ātri iekļāvušas Gigabitu sabiedrības mērķus, Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam būs sarežģīti sasniegt.

Komisija ir atjauninājusi DESI (sk. 14. punktu), lai ņemtu vērā labas savienojamības nozīmi un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Piemēram, 2019. gadā tā pievienoja papildu elementu, kas attiecas uz īpaši ātru platjoslu, 3. mērķi un “5G gatavību”. Turklāt DESI 2020. gadā ieviesa ziņošanu par tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mbps, ko var uzlabot līdz gigabita ātrumam (5. mērķis). Tomēr DESI vēl neatspoguļo pārējos divus stratēģijas “Eiropa 2025” mērķus.

Valsts atbalsta noteikumi attiecībā uz platjoslu

2018. gada ziņojumā mēs ieteicām, ka Komisijai ir jāpaskaidro, dalībvalstīm, kā piemērojamas valsts pamatnostādnes attiecībā uz 100 Mbps un Gigabitu sabiedrības mērķiem, jo šo pamatnostādņu interpretācija dažās dalībvalstīs var ierobežot publisko finansējumu, ko tās nodrošina platjoslas izvēršanai teritorijās, kur jau ir 30 Mbps pārklājums⁴⁶. Komisija apņēmās līdz 2018. gada beigām izskaidrot šo jautājumu dalībvalstīm, atjauninot “Rokasgrāmatu par ieguldījumiem ātrdarbīgu platjoslas sakaru tīklu attīstībā”, lai iekļautu tajā papildu informāciju par atbalsta piešķiršanu jomās, kurās darbojas privātie pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši saistībā ar 100 Mbps un Gigabitu sabiedrības mērķiem. Tomēr 2020. gada jūnijā šī rokasgrāmata vēl nebija izdota.

Dalībvalstu iestādes, kuras mēs intervējām, joprojām uzskatīja, ka valsts atbalsta noteikumi nav skaidri un ka tie būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā straujo digitalizāciju un to, ka ir vajadzīgi ievērojami publiskā sektora ieguldījumi, lai sasniegtu Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.

Ātrāku platjoslas savienojumu izmantošana uzņēmumos

Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi, kas aprakstīti 10. izcēlumā, attiecas uz mājsaimniecībām. Lai ERD iniciatīvas iznākums būtu sekmīgs, ļoti svarīga ir uzņēmumu savienojamība, tomēr nav ES mēroga mērķu, kas attiektos tieši uz uzņēmumiem. Kopš 2014. gada ātrās un īpaši ātrās platjoslas izmantošanas līmenis ES uzņēmumos ir pastāvīgi pieaudzis. Tomēr 2019. gada beigās 50 % uzņēmumu platjoslas ātrums joprojām bija mazāks par 30 Mbps (sk. 10. attēlu). 2019. gadā 80 % lielo uzņēmumu izmantoja platjoslu ar ātrumu vismaz 30 Mbps, taču no mazajiem uzņēmumiem to darīja tikai 46 %⁴⁷. Kā redzams 11. attēlā, īpaši ātrās platjoslas vidējais izmantošanas rādītājs (> 100 Mbps) ES uzņēmumos ir tāds pats kā mājsaimniecībās, taču tas pieaug lēnāk.

Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat datiem.

Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat datiem un DESI 2020 (attiecībā uz izmantošanu mājsaimniecībās).

Secinājumi un ieteikumi

ERD iniciatīva bija ieteikuma tiesību iniciatīva, kas izstrādāta, lai ar digitālo inovāciju stiprinātu ES rūpniecības konkurētspēju. Lai gan Komisija, īstenojot ERD iniciatīvu, ir centusies atbalstīt valstu iestādes un DIC, dažās dalībvalstīs valstu digitalizācijas stratēģiju izstrāde un īstenošana un DIC izveide nenotika pietiekami ātri.

Komisijas stratēģija Eiropas rūpniecības digitalizācijas atbalstam bija pienācīgi pamatota un dalībvalstis to atbalstīja, taču iniciatīvā nebija izklāstīts plānotais iznākums, kā arī atbilstošie rezultātu rādītāji un mērķrādītāji. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm ir sarežģītāk pieņemt informācijā pamatotus lēmumus un uzlabot savu darbību virzību. Komisija veica vairākas darbības, lai sniegtu norādījumus dalībvalstīm, taču nemudināja dalībvalstis piešķirt iniciatīvai ESI fondu finansējumu. Nav zināms kopējais finansējums, kas vajadzīgs, lai izveidotu un uzturētu satvaru ES rūpniecības digitalizācijas atbalstam. Lielākajā daļā mūsu apmeklēto dalībvalstu Komisijas atbalsta darbību ietekme nebija pietiekama (24.–40. punkts).

1. Komisijai ir jāpiedāvā atbalsts dalībvalstīm saistībā ar rūpniecības digitalizācijai nepietiekamā finansējuma apzināšanu, piemēram, kā daļa no attiecīgā veicinošā nosacījuma attiecībā uz pārdomātas specializācijas stratēģijām 2021.–2027. gadam.

Termiņš: 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

2. Komisijai ir labāk jāinformē attiecīgās iestādes par galvenajiem ES finanšu līdzekļiem, kas ir pieejami ERD iniciatīvas īstenošanai, kā arī par iespējamām līdzfinansējuma prasībām.

Termiņš: 2021. gada 30. jūnijs.

81

Komisija un dalībvalstis nevar pilnībā novērtēt ERD iniciatīvas sasniegto. Programma “Apvārsnis 2020” atbalsta iniciatīvu, un programmas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kas publicēti un plānoti no 2016. gada, atbilst summām, kas minētas paziņojumā par ERD iniciatīvu. Visās ERAF programmās, kuras izskatījām, mēs konstatējām pasākumus, ar kuriem potenciāli atbalsta ERD iniciatīvas īstenošanu. Tomēr attiecībā uz ESI fondiem dalībvalstīm nebija izvirzīta juridiska prasība uzraudzīt projektus, kas saistīti ar ERD iniciatīvu. Tāpēc vairākumā dalībvalstu datu vākšanas kārtībā nebija iekļauta informācija par ERD iniciatīvu un tāpēc nebija iespējama uzraudzība dalībvalstu un ES līmenī. Komisija uzskata, ka ir nepieciešama strukturētāka dalībvalstu pieeja, lai precīzi noteiktu veiktās investīcijas. Tas nozīmē, ka Komisijai ir grūti iegūt šo informāciju, lai novērtētu, kā investīciju apjoms ir salīdzināms ar plāniem, kas izklāstīti sākotnējā ERD iniciatīvas paziņojumā (42.–49. punkts).

3. un 4. ieteikums. Uzlabot ERD iniciatīvas uzraudzību, izvirzot atbilstīgus rezultātu rādītājus un izsekojot izdevumus
3. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm jānodrošina, ka ir izveidota sistēma, lai izsekotu dalīti pārvaldīto ES līdzekļu izlietojumu nozīmīgām iniciatīvām, kuras nav ieviestas plānošanas perioda sākumā, kad Komisija uzskata, ka šāda korekcija ir nepieciešama.

Termiņš: 2021. gada 31. decembris.

4. Lai novērtētu īstenošanu dalībvalstīs un ES līmenī, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāprecizē ERD iniciatīvai paredzētais iznākums, nosakot kopējus rezultātu rādītājus un mērķvērtības.

Termiņš: 2021. gada 30. jūnijs.

82

Digitālo inovāciju centri ir ERD iniciatīvas galvenā koncepcija, un kopš tās sākuma Komisija ir veikusi vairākas darbības, kas paredzētas DIC izveides un darbības atbalstam. Tomēr dalībvalstīs veiktās darbības ir bijušas ierobežotas. Apmeklētajās dalībvalstīs četrus gadus kopš ERD iniciatīvas sākuma DIC ir maz izmantojuši ES finansējumu, un mēs esam konstatējuši nekoordinētu pieeju piemērus. Izņemot darbības, kuras finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, ES līmenī vēl nav izveidota detalizēta DIC uzraudzības sistēma. Pieejamā informācija liecina, ka atbalsts uzņēmumu digitalizācijai ir bijis ierobežots. Laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam Komisija ierosināja jaunu programmu “Digitālā Eiropa”, kurā izklāstīti kritēriji, pēc kuriem dalībvalstis atlasa Eiropas digitālās inovācijas centrus un uzrauga to darbības, saņemot atbalstu saskaņā ar šo programmu. 2020. gada jūnijā šī ierosinātā programma joprojām tiek apspriesta (52.–64. punkts).

5.–7. ieteikums. Noteikt, saskaņot un pieņemt Eiropas digitālo inovāciju centru tīkla satvaru, ietverot visus Eiropas reģionus

Komisijai, saskaņojot ar dalībvalstīm ir

5. jāpieņem atlases kritēriji attiecībā uz organizācijām, kuras valstu iestādes ir izvirzījušas, lai tās Eiropas līmenī tiktu atzītas par DIC;

Termiņš: 2020. gada 31. decembris.

6. jānosaka obligātie pakalpojumi, kas Eiropas DIC ir jāsniedz, kā arī tiešie rezultāti un koprezultāti;

Termiņš: 2020. gada 31. decembris.

7. jāizstrādā saskaņota sistēma Eiropas DIC darbību tiešo rezultātu un koprezultātu uzraudzībai, kas jebkura ES fonda atbalsta saņēmējiem ir jāpiemēro obligāti.

Termiņš: 2021. gada 30. jūnijs.

83

Komisija turpināja veikt atbilstīgas darbības, lai nodrošinātu piemērotu tiesisko regulējumu, kas attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri apzināti paziņojumā par ERD iniciatīvu. Rūpniecības digitalizācijai būtiski svarīga ir laba platjoslas savienojamība, it īpaši pēc koronavīrusa pandēmijas 2020. gadā. Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi tiks sasniegti tikai dažās dalībvalstīs, un ES 2025. gada Gigabitu sabiedrības mērķu sasniegšana būs pat vēl problemātiskāka. Rūpniecības digitalizācijai Eiropas Savienībā būtiska nozīme ir uzņēmumu savienojamībai. 2019. gadā, kad 80 % lielo uzņēmumu izmantoja platjoslu ar ātrumu vismaz 30 Mbps, to izmantoja tikai 46 % mazo uzņēmumu (66.–78. punkts).

8. un 9. ieteikums. Veikt turpmākas darbības, lai palīdzētu sasniegt atbilstīgu platjoslas savienojamības līmeni
8. Komisijai ir jāpabeidz un jāpublicē “Rokasgrāmata par ieguldījumiem ātrdarbīgu platjoslas sakaru tīklu attīstībā”, iekļaujot tajā papildu informāciju par atbalsta piešķiršanu jomās, kurās darbojas privātie pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši saistībā ar 100 Mbps un Gigabitu sabiedrības mērķiem, un jāpopularizē tā dalībvalstīs.

Termiņš: 2020. gada 31. decembris – atkarībā no datuma, kad tiks pabeigtas diskusijas par DFS.

9. Komisijai, vienojoties ar dalībvalstīm, ir jāpieņem un jākonsolidē tās uzraudzības un ziņošanas sistēma attiecībā uz Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķu sasniegšanu.

Termiņš: 2021. gada 31. decembris.

Šo ziņojumu 2020. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Revīzijas palātas vārdā –

Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums. Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvas pīlāri

Pirmā pīlāra (Valstu rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu Eiropas platforma) mērķis ir dažādu valstu un reģionālo rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu saskaņošana Eiropā. 2017. gada martā Komisija sāka īstenot pārvaldības sistēmu, lai i) veicinātu ES un valstu digitalizācijas iniciatīvu koordināciju, ii) ieinteresētās personas un resursus visā vērtību ķēdē iesaistītu pasākumos vienota digitālā tirgus izveidei, balstoties uz esošajiem dažādu ieinteresēto personu dialogiem, un iii) apmainītos ar paraugpraksi.

Digitālās inovācijas veicināšana visās nozarēs aptver 2. un 3. pīlāru, kā aprakstīts turpmāk tekstā.

• Otrais pīlārs (Digitālās inovācijas visiem: Digitālās inovācijas centri (DIC)) ir izveidoti, lai palīdzētu uzņēmumiem izmantot digitālo iespēju radītās priekšrocības. Digitālās inovācijas centri (DIC) var palīdzēt uzņēmumiem (it īpaši mazākiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem) uzlabot uzņēmējdarbību, ražošanas procesus, ražojumus un pakalpojumus, izmantojot digitālās inovācijas. Komisijas nolūks bija Eiropā izveidot DIC pie esošajiem privātajiem vai publiskajiem kompetenču centriem⁴⁸ (piemēram, augstskolu nodaļām). Trešais pīlārs (Digitālās inovācijas visiem: līderības stiprināšana, izmantojot partnerības un rūpniecības platformas), ir vērsts uz digitālo inovāciju piedāvājuma un standartizācijas nodrošināšanu. Komisija plānoja atbalstīt publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) un rūpniecības platformas, lai izstrādātu nākotnes digitālo tehnoloģiju pamatelementus. Tādēļ Komisija ES programmā “Apvārsnis 2020” ir izveidojusi PPP un kopuzņēmumus tādu digitālo pamattehnoloģiju jomās kā 5G, lielie dati, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, fotonika, robotika un elektroniskie komponenti un sistēmas.

Ceturtajā pīlārā (Digitālajam laikmetam pielāgots tiesiskais regulējums) Komisija plānoja izvērtēt, vai būtu nepieciešams modernizēt tiesisko regulējumu un vai tas atbilst digitālā laikmeta vajadzībām. Ieinteresētās personas norādīja, ka ir vajadzīgs papildu skaidrojums par šādiem jautājumiem: i) rūpnieciskā kontekstā ģenerētu datu īpašumtiesības un izmantošana, ii) autonomas sistēmas un iii) neiegultā programmatūra.

Piektais pīlārs (Eiropas iedzīvotāju gatavība digitālajai nākotnei) attiecas uz Komisijas iniciatīvām, kuras atbalsta digitālo izglītību un prasmes, lai sagatavotu Eiropas iedzīvotājus digitālajai nākotnei. Tostarp ir

• Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija⁴⁹, kas sākta 2016. gada 1. decembrī kā viena no darbībām Komisijas jaunajā Prasmju programmā Eiropai⁵⁰;
• stažēšanās iniciatīva “Stažēšanās digitālo iespēju jomā”⁵¹, kam piešķirts finansējums 10 miljonu EUR apmērā no programmas “Apvārsnis 2020”;
• Digitālās izglītības rīcības plāna⁵² pieņemšana, lai palīdzētu attīstīt attiecīgās digitālās kompetences, kas nepieciešamas dzīvē un darbā strauju digitālo pārmaiņu laikmetā.

II pielikums. Pārbaudītie projekti

Avots: Vadošās iestādes.

III pielikums. Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi attiecībā uz ERD iniciatīvu

¹ Grieķija 2016.–2018. gadā KVAI nesaņēma, jo valstī tika īstenota ekonomikas korekciju programma.

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem.

IV pielikums. Katalogā reģistrētie DIC

Avots: DIC katalogs, stāvoklis 2019. gada beigās.

V pielikums. Ieteicamais DIC skaits, kas dalībvalstīm jānosaka

Avots: European Digital Innovation Hubs in Digital Europe Programme, Komisijas dienestu darba dokumenta projekts, 30.3.2020.

ES ir apmēram 23 miljoni MVU⁵⁶. Tas teorētiski nozīmē — ja visas dalībvalstis noteiks maksimālo DIC skaitu, kas jāfinansē no programmas “Digitālā Eiropa”, uz aptuveni 88 000 MVU būs viens DIC. Tomēr šis vidējais skaitlis ietver ievērojamas atšķirības dalībvalstu starpā.

Avots: ERP, pamatojoties uz Mazās uzņēmējdarbības akta 2019. gada faktu lapām un Komisijas 2020. gada 30. marta darba dokumentu par DIC.

Glosārijs, akronīmi un saīsinājumi

5G: 5G tīkli ir visu attiecīgo mobilo un bezvadu sakaru tehnoloģiju tīkla infrastruktūras elementu kopums, ko izmanto savienojamībai un pievienotas vērtības pakalpojumiem ar uzlabotiem veiktspējas raksturlielumiem, piemēram, ļoti augstu datu pārraides ātrumu un kapacitāti, zema latentuma sakariem, īpaši augstu uzticamību vai atbalstu lielam skaitam savienotu ierīču. Tie var ietvert vēsturiskos tīkla elementus, kuru pamatā ir iepriekšējās paaudzes mobilo un bezvadu sakaru tehnoloģija, piemēram, 4G vai 3G. Ar 5G tīkliem būtu jāsaprot, ka tie ietver visas attiecīgās tīkla daļas.

Aditīvā ražošana: zināma arī kā 3D drukāšana, datora vadīts process trīsdimensionālu priekšmetu veidošanai, klājot materiālus, parasti kārtās.

Augstas veiktspējas datošana (HPC): attiecas uz ātrdarbīgu datošanu, ko īsteno kā vairāku procesoru kopu, izmantojot ātrdarbīgus sakaru vadus un klasteru programmatūru. Superdatošanas e-infrastruktūras ļauj ar jaunām datošanas un simulācijas spējām risināt sarežģītās mūsdienu zinātnes un rūpniecības problēmas.

Darbības programma (DP): tajā ir izklāstītas dalībvalsts prioritātes un konkrēti mērķi un aprakstīts, kā noteiktā periodā (parasti — septiņos gados) tiks izmantoti līdzekļi (ES un valsts publiskais un privātais līdzfinansējums), lai finansētu projektus. Programmas projektiem jāpalīdz sasniegt noteiktu skaitu mērķu, kas ES līmenī konkretizēti darbības programmas prioritārajos virzienos. Programmas finansējumu var piešķirt no ERAF, KF un/vai ESF. Programmu sagatavo dalībvalsts, un pirms jebkādu maksājumu veikšanas no ES budžeta to apstiprina Komisija. Plānošanas periodā grozījumus programmās var veikt tikai tad, ja tam piekrīt abas puses.

DIC: digitālās inovācijas centri

DIHELP: digitālās inovācijas centra paplašinātā mācību programma bija mentorēšanas un izaugsmes vadības programma, kas 9 mēnešus atbalstīja 30 digitālās inovācijas centrus, palīdzot tiem izstrādāt un/vai paplašināt darbības.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF): Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Komisijas uzsākts investīciju atbalsta mehānisms, kurš ir daļa no Investīciju plāna Eiropai un kura mērķis ir mobilizēt privātās investīcijas Eiropas Savienībai svarīgiem projektiem.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi): ir pieci atsevišķi fondi, kuru mērķis ir mazināt reģionālās atšķirības Eiropas Savienībā un kuru politikas satvars ir noteikts septiņu gadu daudzgadu finanšu shēmas budžeta periodam. Šie fondi ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

ERD iniciatīva: iniciatīva “Eiropas rūpniecības digitalizācija”

I4MS: IKT inovācija ražojošiem MVU (ICT Innovation for Manufacturing SMEs — I4MS) ir programma, ko atbalsta Eiropas Komisija, lai paplašinātu Eiropas ražojošo MVU inovāciju.

Iznākums: izmaiņa, kas rodas, īstenojot intervenci, un kas parasti saistās ar konkrētās intervences mērķiem. Iznākums ietver koprezultātus un ietekmi. Iznākums var būt gaidīts vai negaidīts, pozitīvs vai negatīvs (piemēram, jauns lielceļš, kas piesaista investorus reģionam, taču vienlaicīgi izraisa nepieņemamu piesārņojuma līmeni teritorijās, kurās tas atrodas).

Kiberdrošība: ir drošība kibertelpā, savukārt pati kibertelpa ir kopums, ko veido saites un attiecības starp objektiem, kuriem var piekļūt, izmantojot vispārēju telesakaru tīklu, un pašu objektu kopums, ja tie ir saskarnes, ar kuru starpniecību iespējams tos attālināti vadīt, attālināti piekļūt datiem, vai to līdzdalība vadības darbībās šajā kibertelpā.

Kiberfiziskās sistēmas: attiecas uz sistēmu, kurā ir sistēmas skaitļošanas un fiziskā elementa cieša kombinācija un koordinācija. Literatūrā to sauc arī par “rūpniecisko lietu internetu”.

Konkrētai valstij adresēti ieteikumi (KVAI): ir Eiropas Komisijas sagatavoti dokumenti katrai valstij, kuros analizēta šīs valsts ekonomikas situācija un sniegti ieteikumi par pasākumiem, kas valstij būtu jāpieņem 12–18 mēnešu laikposmā.

Lielie dati un analīze: lielie dati ir lieli datu apjomi, ko ļoti ātri ģenerē liels skaits dažādu avotu. Šos lielos datus var pārsūtīt, vākt, apkopot un analizēt, lai sniegtu ieskatu par procesiem un cilvēku uzvedību. Lielajiem datiem un analīzei ir potenciāls atklāt efektivitāti, ko var panākt daudzās un dažādās nozarēs, un radīt jaunus inovatīvus produktus un pakalpojumus, uzlabot konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi.

Lietu internets (Internet of Things — IoT): ir izkliedēts tīkls, kas savieno fiziskus objektus, kuri spēj uztvert apkārtējo vidi vai iedarboties uz to, kā arī spēj sazināties savstarpēji, ar citām iekārtām vai datoriem.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU): apzīmējums, ko attiecina uz uzņēmumiem un citām organizācijām atkarībā no tajos nodarbināto darbinieku skaita un noteiktiem finanšu kritērijiem. Mazi uzņēmumi ir tādi, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem un kopējais apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus EUR. Vidēji uzņēmumi ir tādi, kuros strādā mazāk par 250 darbiniekiem un kopējais apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai kopējā bilance nepārsniedz 43 miljonus EUR.

Mākoņdatošana: ir datu un programmu glabāšana un piekļuve tām, izmantojot internetu, nevis atsevišķus datorus vai uzņēmuma tīklu. Tas nozīmē, ka lietotājiem nav jāiegulda līdzekļi pašiem savās infrastruktūrās. Glabāšana un apstrāde notiek mākonī, nevis lietotāja telpās vai ierīcēs.

Mākslīgais intelekts: mākslīgais intelekts (MI) ir cilvēka inteliģences simulācija mašīnās.

Robotika: nodarbojas ar robotu, kā arī to vadībai paredzētu datorsistēmu projektēšanu, konstruēšanu, ekspluatāciju un izmantošanu. Robotikas tirgus strauji attīstās, ko aizvien vairāk veicina jaunu un uzlabotu produktu izstrāde daudzās un dažādās jomās, tādās kā ražošana, meklēšana un glābšana un izgūšana, pārbaude un uzraudzība, ķirurģija un veselības aprūpe, mājokļi un automobiļi, transports un loģistika, lauksaimniecība un daudzas citas.

SAE: iniciatīva Smart Anything Everywhere ir izstrādāta, lai radītu iespēju MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu pilnveidot savus produktus un pakalpojumus, iekļaujot inovatīvas digitālas tehnoloģijas.

Sistēmu integrācija: attiecas uz procesu vai posmu, kas saistīts ar dažādu apakšsistēmu vai komponentu savienošanu vienā lielā sistēmā.

Viedās rūpnīcas: projekts “Viedās rūpnīcas jaunajās ES dalībvalstīs”, ko Eiropas Parlamenta vārdā pārvalda EK CONNECT ĢD, tika sākts 2017. gada maijā. Saistībā ar iniciatīvu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” tā mērķis ir papildināt centienus izveidot digitālās inovācijas centru (DIC) tīklu Eiropā.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP locekle Iliana Ivanova, un viņai palīdzēja locekles biroja vadītājs Mihail Stefanov, biroja atašejs James Verity, atbildīgais vadītājs Niels-Erik Brokopp, darbuzdevuma vadītājs Paolo Pesce, darbuzdevuma vadītāja vietnieks Rafal Gorajski un revidenti Dieter Böckem, Mariya Byalkova, Francisco Carretero Llorente, Zuzana Gullova, Kristina Maksinen, Janka Nagy-Babos, Rene Reiterer un Nikolaos Zompolas.

Covid-19 pandēmijas un stingro pašizolācijas noteikumu dēļ nav iespējams pievienot revidentu grupas fotoattēlu.

Beigu piezīmes

¹ Vairāk informācijas par dažādajiem “Rūpniecība 4.0” elementiem skatiet glosārijā.

² Piemēram, PwC, Opportunities and Challenges of the industrial internet (2015) un Boston Consulting Group, The future of productivity and growth in manufacturing industries (2015).

³ Eiropas Investīciju banka, Who is prepared for the new digital age? – Evidence from the EUB Investment Survey, 2020. gada februāris.

⁴ https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/advanced-technologies_en.

⁵ Eiropas Komisija (2017), Roundtable on Digitising European Industry: Working Group 1 - Digital Innovation Hubs, 4. lpp.

⁶ https://ec.europa.eu/growth/smes_en.

⁷ Eiropas Investīciju banka, Financing the digitalisation of small and medium-sized enterprises: The enabling role of digital innovation hubs, 2019. gada 14. novembris.

⁸ EIB nošķir divu veidu izdevumus IKT jomā: tradicionālie izdevumi aprīkojumam, savienojamībai u. tml. un izdevumi digitālās optimizācijas un pārveides projektiem.

⁹ IDC Market Perspective Report “COVID-19 Impact on European ICT Markets – Mid-March 2020 View”.

¹⁰ Eiropas Komisija, “Digitālā programma Eiropai”, COM(2010)0245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010., Brisele.

¹¹ Eiropas Komisija, “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015)0192 final, 6.5.2015., Brisele.

¹² Eiropas Savienības Padome (2015), Secinājumi par Eiropas rūpniecības digitālo pārveidi, 9340/15, 29.5.2015.

¹³ Eiropas Komisija (2016), “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”, COM(2016)0180 final, 19.4.2016., Brisele.

¹⁴ LESD, 6. pants.

¹⁵ “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu”, COM(2018)0434.

¹⁶ https://www.consilium.europa.eu/media/43 384/roadmap-for-recovery-final-21.4.2020.pdf.

¹⁷ Informācija par indeksa izveidē izmantoto metodiku ir pieejama: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/desi.

¹⁸ International Digital Economy and Society Index 2018, SMART 2017/0052 final report, ISBN 978–92-79–85 699–0.

¹⁹ https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/countries-performance-digitisation

²⁰ https://ec.europa.eu/futurium/en/implementing-digitising-european-industry-actions/national-initiatives-digitising-industry

²¹ https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/workshop-monitoring-progress-national-initiatives-digitising-industry

²² Attiecībā uz mūsu veikto publiskā un privātā sektora partnerību pārbaudi skatiet īpašo ziņojumu Nr. 9/2018 “Publiskā un privātā sektora partnerība Eiropas Savienībā: plaši izplatītas nepilnības un ierobežoti ieguvumi”.

²³ ERP īpašais ziņojums Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme?”, 78. un 159. punkts.

²⁴ Study on Monitoring Progress in National Initiatives on Digitising Industry, Contract SMART 2018/0002.

²⁵ https://www.bundesregierung.de/breg-en/issues/umsetzungsstrategie-digital-1 679 944

²⁶ Līdzīga koncepcija 2016. gadā tika ieviesta attiecībā uz lauku attīstības programmām: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1997 (2016. gada 15. novembris) par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 grozījumiem, kas attiecas uz lauku attīstības programmu grozīšanu un to darbību uzraudzību, ar kurām atbalsta trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, un minētās regulas labojumiem. Izmantojot šo sistēmu, Komisija varēja identificēt darbības, kuras sniedz potenciālu ieguldījumu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai.

²⁷ COM(2018) 375 final. “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu”, COM(2018)0375 final.

²⁸ European Digital Innovation Hubs in Digital Europe Programme, Komisijas dienestu darba dokumenta projekts, 12.11.2019.

²⁹ Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.

³⁰ https://www.mittelstand-digital.de/

³¹ https://www.de-hub.de/

³² https://www.gov.pl/web/rozwoj/przemysl-4–0

³³ http://www.adma.ec/

³⁴ ERP īpašais ziņojums Nr. 12/2018 “Platjosla ES dalībvalstīs: neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi tiks sasniegti”.

³⁵ Sīkāka informācija par šīm darbībām ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/free-flow-non-personal-data.

³⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā.

³⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (Atvērto datu direktīva).

³⁸ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija”, COM(2020)0066 final, 19.2.2020.

³⁹ Ekspertu grupa atbildības un jauno digitālo tehnoloģiju jautājumos (2018. gada jūnijs).

⁴⁰ Liability for Artificial Intelligence and other emerging digital technologies, ISBN 978–92-76–12 959–2.

⁴¹ Komisijas ziņojums Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Ziņojums par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā”, COM(2020)0064 final, 19.2.2020.

⁴² https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/public-consultation-safety-apps-and-other-non-embedded-software

⁴³ Study on Safety of non-embedded software; Service, data access, and legal issues of advanced robots, autonomous, connected, and AI-based vehicles and systems. ISBN 978–92-79–99 495–1 un ISBN 978–92-79–99 496–8.

⁴⁴ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai”, COM(2010)0245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010., ko 2012. gadā apstiprināja Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitalizācijas programma — digitalizācijas virzīta Eiropas izaugsme”, COM(2012)0784, 18.12.2012.

⁴⁵ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”, COM(2016)0587 un Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2016) 300.

⁴⁶ ERP īpašais ziņojums Nr. 12/2018, 85. punkts un 5. ieteikums.

⁴⁷ Eurostat (isoc_ci_it_en2).

⁴⁸ Kompetenču centri ir sadarbīgas struktūras, kuru darbinieki ir augsti kvalificēti pētnieki. Tie nodrošina mērķtiecīgu stratēģisku pētniecību rūpniecības vajadzībām.

⁴⁹ https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-skills-jobs-coalition.

⁵⁰ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā Prasmju programma Eiropai — kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai”, COM(2016)0381 final.

⁵¹ https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-opportunity-traineeships-boosting-digital-skills-job

⁵² Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Digitālās izglītības rīcības plānu, COM(2018)0022 final.

⁵³ ECB euro atsauces valūtas maiņas kurss 2019. gada 8. novembrī.

⁵⁴ ECB euro atsauces valūtas maiņas kurss 2019. gada 27. jūnijā.

⁵⁵ ECB euro atsauces valūtas maiņas kurss 2019. gada 28. jūnijā (4,2496).

⁵⁶ Annual report on SMEs 2018/2019. ISBN 978.92.9202–641-7.

⁵⁷ 500 miljoni EUR digitālās inovācijas centriem un aptuveni 5 miljardi EUR no programmas “Apvārsnis 2020” līderībai digitālo tehnoloģiju jomā, izmantojot partnerības, platformu veidošanu un prioritārās jomas.

⁵⁸ Skatīt COM(2018) 375 final, jo īpaši tā 4. un 11. pantu; COM(2018) 372 final, jo īpaši tā 2. pantu.

⁵⁹ Skatīt, piemēram, https://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/how/priorities/digital-age un https://s3platform.jrc.ec.europa.eu/-/mapping-eu-investments-in-ict-description-of-an-online-tool-and-initial-observations?inheritRedirect=true&redirect=%2Fdigital-agenda-and-ict

⁶⁰ DP 2018.–2020. gadam, https://ec.europa.eu/research/participants/data/ref/h2020/wp/2018-2020/main/h2020-wp1820-leit-ict_en.pdf, jo īpaši 10. lpp. un nākamās lpp.

⁶¹ Īpašajā novērošanas pētījumā, ko paredzēts publicēt 2020. gadā, 2019. gadā indikatīvais kopējais finansējums ERD iniciatīvām dalībvalstīs bija apmēram 3,26 miljardi EUR. Salīdzināmības un pārredzamības trūkuma dēļ šajos skaitļos nav ietverti tādi īpaši finansiālā atbalsta mehānismi kā nodokļu atvieglojumi un amortizācijas shēmas. Šajos 3,26 miljardos EUR nav iekļautas arī mazākās iniciatīvas un iniciatīvas, kuru piemērošanas jomā ir projekti, kuru mērķis nav digitalizācija, jo dati nebija grupēti tā, lai šajos gadījumos mēs varētu nošķirt digitalizācijai paredzēto budžetu.

Laika skala

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.