Īpašais ziņojums
Nr.07 2019

ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē: mērķi ir vērienīgi, taču nepieciešama labāka pārvaldība

(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

Par ziņojumu 2011. gadā pieņemtā Direktīva par pārrobežu veselības aprūpi ir virzīta uz to, lai nodrošinātu ES pacientu tiesības piekļūt drošai augstas kvalitātes veselības aprūpei, tostarp pāri valstu robežām ES teritorijā. Šīs tiesības ir vērstas arī uz to, lai dalībvalstis varētu ciešāk sadarboties e-veselības un reto slimību ārstēšanas jomā. Mēs secinājām, ka ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē pastiprina dalībvalstu sadarbību, taču ieguvumi pacientiem ir ierobežoti. Informācijas sniegšana ES iedzīvotājiem par pārrobežu veselības aprūpi ir uzlabojusies, tomēr dažās jomās tā ir grūti pieejama. Mēs atklājām trūkumus Komisijas stratēģiskajā plānošanā un projektu vadībā. Mūsu ieteikumi attiecas uz Komisijas atbalstu valsts kontaktpunktiem, veselības datu pārrobežu apmaiņas izvēršanu un ES pasākumiem reto slimību jomā.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

Lai gan sniegto pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu daļa ir neliela salīdzinājumā ar tiem, ko iedzīvotāji saņem dzīvesvietā, dažos gadījumos veselības aprūpe citā dalībvalstī pacientiem ir pieejamāka vai piemērotāka nekā viņu piederības valstī. Pacientu iespēja brīvi un apzināti izvēlēties pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumus var uzlabot viņu aprūpi.

II

2011. gadā pieņemtā Direktīva par pārrobežu veselības aprūpi ir virzīta uz to, lai nodrošinātu ES pacientu tiesības piekļūt drošai augstas kvalitātes veselības aprūpei pāri valstu robežām ES teritorijā, kā arī tiesības saņemt izdevumu atmaksu par šādu aprūpi. Direktīva atvieglo ciešāku sadarbību daudzās jomās, konkrēti, dodot iespēju veikt pacientu datu apmaiņu pāri robežām un pacientiem ar retām slimībām sniedzot piekļuvi veselības aprūpei.

III

Ik gadu aptuveni 200 000 pacientu (mazāk nekā 0,05 % ES iedzīvotāju) izmanto saskaņā ar Direktīvu izveidoto sistēmu iespējas saņemt ārstēšanos citā valstī. Pēdējos gados Francija ziņoja par ārkārtīgi lielu skaitu pacientu, kuri saņēma veselības aprūpi ārpus valsts, bet Spānija – par tiem, kuri ieradās valstī pēc šiem pakalpojumiem. Visaugstākā pacientu mobilitāte vērojama starp kaimiņvalstīm.

IV

Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir pienācīgi pārraudzījusi Direktīvas ieviešanu dalībvalstīs un vai tā ir sniegusi norādījumus valsts kontaktpunktiem, kuru pārziņā ir pacientu informēšana par viņu tiesībām saņemt pārrobežu veselības aprūpi. Mēs vērtējām, vai pacientu datu pārrobežu apmaiņas rezultāti atbilst iecerētajiem un ir devuši ieguvumus pacientiem. Mēs izskatījām arī galvenos Eiropas Savienības jaunākos pasākumus retu slimību jomā un īpaši pievērsāmies Eiropas references tīklu izveidei. Šo tīklu uzdevums ir apmainīties zināšanām, sniegt padomus diagnozes noteikšanā un ārstēšanas metožu izvēlē, izmantojot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju virtuālas konsultācijas visā Eiropā, un tādējādi paaugstināt aprūpes standartus.

V

Mēs secinām, ka ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē pastiprināja dalībvalstu sadarbību, taču mūsu revīzijas laikā konstatētā ietekme uz pacientiem bija ierobežota. Šie pasākumi ir vērienīgi, un tiem nepieciešama labāka pārvaldība.

VI

Komisija bija labi pārraudzījusi pārrobežu veselības aprūpes direktīvas ieviešanu. Tā ir sniegusi norādījumus valsts kontaktpunktiem par to, kā pilnveidot informācijas sniegšanu par pārrobežu veselības aprūpi, tomēr ir iespējami daži uzlabojumi.

VII

Revīzijas laikā starp dalībvalstīm nenotika neviena pacientu datu apmaiņa un nebija iespējams demonstrēt, kādi ir šādas apmaiņas ieguvumi pārrobežu pacientiem. Pirms Komisija izvērsa pārrobežu veselības datu apmaiņu, tā nebija izstrādājusi jaunās e-veselības stratēģijas īstenošanas plānu ar laika grafiku un nebija aplēsusi, kāds varētu būt potenciālo izmantotāju skaits.

VIII

Retām slimībām paredzēto Eiropas references tīklu koncepcija ieguva plašu ES ieinteresēto personu (pacientu organizāciju, ārstu un veselības aprūpes sniedzēju) atbalstu. Taču Komisija nav skaidri izklāstījusi savu redzējumu par turpmāko finansējumu un par to, kā šos tīklus attīstīt un integrēt valstu veselības aprūpes sistēmās.

IX

Pamatojoties uz saviem secinājumiem, mēs formulējam ieteikumus par Komisijas atbalstu valsts kontaktpunktiem, veselības datu pārrobežu apmaiņas izvēršanu un ES pasākumiem reto slimību jomā.

Ievads

01

Direktīva par pārrobežu veselības aprūpi (turpmāk tekstā – “Direktīva”)1

  • izklāsta ES pacientu tiesības piekļūt drošai augstas kvalitātes veselības aprūpei pāri valstu robežām ES teritorijā, kā arī tiesības saņemt izdevumu atmaksu par šādu aprūpi;
  • izveido valsts kontaktpunktus, lai iedzīvotājiem sniegtu informāciju par viņu tiesībām saņemt pārrobežu veselības aprūpi;
  • ir izvirzījusi mērķi sekmēt ciešāku sadarbību e-veselības jomā, tostarp attiecībā uz pacientu datu pārrobežu apmaiņu, un
  • ir vērsta uz mērķi atvieglot reto slimību pacientu piekļuvi veselības aprūpei, konkrēti, attīstot Eiropas references tīklus (ERT).

Pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi

02

Veselības aprūpe ir dalībvalstu kompetence, un tās finansē, pārvalda un organizē savas veselības aprūpes sistēmas2. Direktīvā ir izklāstīti noteikumi, kas pacientam ļauj doties uz citu ES dalībvalsti saņemt plānoto medicīnisko aprūpi, kuru atmaksās saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā pacienta dalībvalstī. Direktīva attiecas uz izmaksām par veselības aprūpi, kā arī medikamentu un medicīnas ierīču izrakstīšanu un izsniegšanu, un papildina tiesisko regulējumu, kas jau noteikts ES Regulā par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu3 (sk.  I pielikumu, kurā salīdzinātas pacienta tiesības saskaņā ar Direktīvu un minēto regulu). Direktīvas mērķis ir atvieglot piekļuvi drošai augstas kvalitātes pārrobežu veselības aprūpei, kas balstās uz pacientu brīvu un informētu izvēli, jo dažos gadījumos pacientam pieejamākā vai piemērotākā aprūpe ir iespējama vienīgi dalībvalstī, kas nav viņu piederības valsts. Tomēr Direktīva nemudina pacientus saņemt aprūpi citā valstī.

03

Pacientiem, kas vēlas saņemt veselības aprūpi citā dalībvalstī, ir tiesības uz atbilstošu informāciju par ārstēšanas un aprūpes standartiem, atmaksas noteikumiem un labāko likumisko ceļu šādas aprūpes iegūšanai. Katra valsts kontaktpunkta pienākums ir nodrošināt šādas ziņas. Attiecībā uz dažiem veselības aprūpes veidiem dalībvalstis var prasīt iepriekšēju atļauju, galvenokārt saistībā ar ārstēšanu, kad nepieciešama nakšņošana slimnīcā vai ļoti specializētas infrastruktūras vai iekārtas. Tās izmanto šo iespēju aptuveni 1 % gadījumu.

04

Direktīvā ir apstiprināts, ka pacientiem, kas vēlas izmantot veselības aprūpes pakalpojumus ārzemēs, par to ir jāsaņem izdevumu atmaksa savā piederības valstī, ja viņiem tajā ir tiesības uz šāda veida veselības aprūpi. Atlīdzinājuma līmenis par ārvalstī saņemto ārstēšanu ir vienāds ar izmaksām, kas būtu radušās piederības valstī. Ir plaši atzīts, ka tūlītējs maksājums, kaut arī būtisks Direktīvas koncepcijai, pacientiem sagādā ievērojamas grūtības4. Tomēr Direktīva dalībvalstīm sniedz iespēju pacientus iepazīstināt ar veselības aprūpes pakalpojumu tāmi.

05

To pacientu skaits, kas saskaņā ar Direktīvu prasa atlīdzināt izdevumus par medicīnisko aprūpi ārvalstīs, ir neliels (apmēram 200 000 pieprasījumi gadā jeb 0,05 % ES iedzīvotāju) salīdzinājumā ar tiem, kas atsaucas uz Regulu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (apmēram 2 miljoni pieprasījumu gadā par neplānotu ārstēšanos ārzemēs). Tiek lēsts, ka izdevumi par pārrobežu veselības aprūpi, kura saņemta saskaņā ar Direktīvu, veido 0,004 % no ikgadējā veselības aprūpes budžeta visā Eiropas Savienībā5. Saskaņā ar 2015. gada Eirobarometra aptaujas datiem mazāk nekā 20 % iedzīvotāju bija informācija par tiesībām attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpi Komisijas rīcībā nav jaunāko datu par to, vai iedzīvotāji ir informēti par Direktīvu.

06

Direktīvas piemērošana katrā dalībvalstī atšķiras. Attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem, kuriem nav nepieciešama iepriekšēja atļauja, visvairāk pacientu uz citu valsti ir devušies no Francijas (2016. gadā gandrīz 150 000 pacientu), savukārt Spānijā, Portugālē un Beļģijā bija vislielākais skaits pacientu no citām valstīm6. 1. tabulā ir atspoguļota pacientu mobilitāte 2016. gadā saskaņā ar Direktīvu visās ES un EEZ valstīs, un tā attiecas gan uz pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem, gan produktiem. Skaitliskajos datos ir ietverta pacientu mobilitāte gan saistībā ar ārstēšanos, kam nav vajadzīga iepriekšēja atļauja (209 534 pacienti), gan tādu, kam šāda atļauja ir nepieciešama (3 562 pacienti).

1. tabula. Pacientu mobilitāte saskaņā ar Direktīvu 2016. gadā

Pacienti, kas devās uz citu valsti 2016. g.
Valsts Pacientu skaits
FRANCIJA 146 054
DĀNIJA 25 343
Somija 11 427
NORVĒĢIJA 10 301
POLIJA 8647
SLOVĀKIJA 6110
SLOVĒNIJA 1835
APVIENOTĀ KARALISTE 1113
ĪRIJA 791
ČEHIJA 401
LUKSEMBURGA 277
ITĀLIJA 201
HORVĀTIJA 200
RUMĀNIJA 130
IGAUNIJA 80
ISLANDE 53
BEĻĢIJA 30
LATVIJA 27
LIETUVA 19
KIPRA 13
SPĀNIJA 11
GRIEĶIJA 10
AUSTRIJA 9
BULGĀRIJA 5
PORTUGĀLE 5
MALTA 4
VĀCIJA nav datu
UNGĀRIJA nav datu
NĪDERLANDE nav datu
ZVIEDRIJA nav datu
Kopā 213 096
Pacienti, kas ieradās citā valstī 2016. g.
Valsts Pacientu skaits
SPĀNIJA 46 138
PORTUGĀLE 32 895
BEĻĢIJA 27 457
VĀCIJA 27 034
LUKSEMBURGA 12 530
ČEHIJA 12 300
IGAUNIJA 10 044
ITĀLIJA 9335
POLIJA 6545
ZVIEDRIJA 6162
GRIEĶIJA 5639
UNGĀRIJA 4169
AUSTRIJA 2437
HORVĀTIJA 1680
NĪDERLANDE 1653
APVIENOTĀ KARALISTE 1646
RUMĀNIJA 1003
BULGĀRIJA 686
ĪRIJA 674
MALTA 463
SOMIJA 403
FRANCIJA 371
LIETUVA 369
NORVĒĢIJA 327
SLOVĀKIJA 259
KIPRA 254
DĀNIJA 198
LATVIJA 167
ISLANDE 141
SLOVĒNIJA 117
Kopā 213 096

Avots: ERP, pamatojoties uz ziņojumu par dalībvalstu datiem par pacientu pārrobežu veselības aprūpi saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES 2016. gadā; tas pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

07

Komisija atbalsta pārrobežu sadarbību veselības aprūpē, īstenojot daudzus pētījumus un iniciatīvas, tostarp ar Interreg7 starpniecību, kas izveidots Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietvaros. Dalībvalstis atbild par savu veselība aprūpes sistēmu pārvaldību un starpvalstu sadarbības kārtību. Vienošanās par šādu sadarbību bieži vien notiek bez Komisijas iesaistes. Nesen veiktajā Komisijas pētījumā par pasākumiem un ES ieguldījumu pārrobežu sadarbībā veselības aprūpē tika apzināti 423 ES finansēti projekti8 pārrobežu sadarbības iniciatīvu atbalstam veselības aprūpē no 2007. gada līdz 2017. gadam.

Veselības datu pārrobežu apmaiņa

08

Direktīva pilnvaro Komisiju atbalstīt dalībvalstu sadarbību e-veselības jomā un izveido dalībvalstu iestāžu brīvprātīgu tīklu (e-veselības tīkls), lai sekmētu kopēju standartu izstrādi datu pārrobežu apmaiņai saistībā ar veselības aprūpi. E-veselība ir arī nozīmīga sadaļa Eiropas Komisijas Digitālā vienotā tirgus stratēģijā, un tās izvēršana Eiropas Savienībā ir strukturēta, ņemot vērā Komisijas e-veselības rīcības plānos un 2018. gada e-veselības stratēģijā9 uzskaitītos pasākumus. 2017. gadā Komisija arī izveidoja darba grupu, kas izskata stimulus un šķēršļus drošas veselības datu apmaiņas īstenošanai visā Eiropas Savienībā.

09

Komisija kopā ar dalībvalstīm veido brīvprātīgu e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūru (eHDSI), kas aptvertu visu ES un ļautu apmainīties ar pacientu veselības datiem, īpaši attiecībā uz e-receptēm un pacientu kartēm pāri valstu robežām. Projektā ir iesaistītas 22 dalībvalstis10, un tā mērķis ir pievienot šo valstu e-veselības sistēmas ES e-veselības infrastruktūrai, izmantojot īpašu portālu, kas pazīstams kā valsts kontaktpunkts e-veselības jomā (VKPeV) (sk.  1. attēlu, kurā atspoguļota e-recepšu pārrobežu apmaiņas procedūra).

1. attēls

E-recepšu pārrobežu apmaiņa

Avots: ERP.

10

Dažās dalībvalstīs11 e-recepšu izmantošana ir plaši izplatīta. Savukārt dažas citas e-recepšu pakalpojumu ir sākušas ieviest tikai nesen vai arī tas darbojas kā izmēģinājuma projekts. Ierobežotā piekļuve e-veselības pakalpojumiem valsts līmenī ir viens no galvenajiem šķēršļiem e-veselības infrastruktūras izvēršanai visā Eiropas Savienībā. Turklāt dažas dalībvalstis nepiedalās nemaz (piemēram, Dānija: sk. 1. izcēlumu par e-veselības lietojumprogrammām pacientiem) vai piedalās tikai dažos pakalpojumos, kas iekļauti Eiropas Savienību aptverošajā e-veselības infrastruktūrā.

1. izcēlums

E-veselības lietojumprogrammas Dānijas pacientiem

Valsts e-veselības portāls Sundhed.dk (https://www.sundhed.dk) ļauj Dānijas pacientiem piekļūt saviem medikamentu lietošanas profiliem, redzēt plānoto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju apmeklējumu laiku, kā arī atkārtoti pašiem pasūtīt konkrētus medikamentus. 2018. gadā Dānijas iestādes strādāja pie izmēģinājuma projekta ar mērķi pievienot vēl vairāk iespēju e-veselības portālam, lai tiem pacientiem, kuri bieži dodas pie ārsta (piemēram, hroniskiem slimniekiem), būtu vieglāk ieplānot savus apmeklējumus.

Turklāt mobilā lietojumprogramma “Medicinkortet” ļauj pacientiem iesniegt pieprasījumu par esošo elektronisko recepšu pagarināšanu. Dānijā visas receptes tiek izsniegtas elektroniski.

11

ES finansē e-veselības infrastruktūru, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un izmēģinājuma projektu veselības datu pārrobežu apmaiņai12. Dalībvalstis, kuras vēlas sākt veselības datu pārrobežu apmaiņu, tiek pakļautas testēšanas un revīzijas procesam, pēc kura dalībvalstu ekspertu grupa (eHMSEG) sniedz ieteikumu. Pēc tam E-veselības tīkls pieņem galīgo lēmumu par to, kuras valstis var sākt īstenot veselības datu pārrobežu apmaiņu.

Pārrobežu iniciatīvas reto slimību pacientiem

12

Direktīvā ir definēts, ka retās slimības ir tādas, kuras skar mazāk nekā piecus cilvēkus no desmit tūkstošiem. Tiek lēsts, ka ar 6000–8000 retām slimībām sirgst 6 % līdz 8 % ES iedzīvotāju jeb 27–36 miljoni cilvēku. Retām slimībām raksturīgs neliels pacientu skaits un vajadzīgo zināšanu un speciālo zināšanu trūkums, tāpēc Eiropas Savienības Padome nolēma izdalīt sadarbību šajā jomā, jo tajā “īpaši liela nozīme ir Eiropas pievienotajai vērtība”13.

13

Komisija 2008. gadā publicētajā paziņojumā “Retās slimības: Eiropas mērogā risināmie uzdevumi” ierosināja izveidot īpašu sistēmu reto slimību ārstēšanai, konkrēti, ar Eiropas references tīklu starpniecību. Direktīva pilnvaro Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm ERT attīstīšanā. 2. attēlā ir atspoguļota secīgā politikas virziena attīstība, kuras rezultātā šie tīkli tika izveidoti.

2. attēls

Secīgā politikas virziena attīstība, kuras rezultātā tika izveidoti Eiropas references tīkli

Avots: ERP.

14

Eiropas references tīkli ir paredzēti, lai reto slimību pacientiem samazinātu diagnozes noteikšanas laiku un uzlabotu piekļuvi atbilstošai aprūpei, kā arī lai radītu platformu pamatnostādņu, mācību un zināšanu apmaiņas pilnveidošanai. 2017. gadā tika uzsākta 24 tīklu darbība dažāda veida reto slimību jomā. Katrs tīkls no ES Veselības programmas saņem finansējumu 1 miljona EUR apmērā piecu gadu periodam. Komisija finansē arī pacientu reģistrus un Eiropas references tīklu atbalsta pasākumus, kā arī IT rīku izstrādāšanu, konkrēti, ar Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību.

15

Ja kādu gadījumu nosūta Eiropas references tīklam, tiek sasaukta virtuāla medicīnas ekspertu grupa, izmantojot klīnisko pacientu pārvaldības sistēmu (KPPS) – tīmekļa lietojumprogrammu, ko Komisija nodeva 2017. gada novembrī. Šī lietojumprogramma ļauj ārstiem apmainīties ar informāciju, datiem un attēliem, kas attiecas uz kādu pacientu (ar pacienta piekrišanu), un saņemt palīdzību diagnozes noteikšanā un ārstēšanā. 73 % ERT dalībnieku ir reģistrējušies šīs lietojumprogrammas izmantošanai, un līdz 2018. gada decembrim bija izveidotas 333 kolēģijas (sk. 2. izcēlumu, kurā minēti piemēri par ERT konsultācijām saistībā ar retu slimību gadījumiem).

2. izcēlums

Eiropas references tīkla sniegtās konsultācijas saistībā ar retu slimību gadījumiem

2018. gadā pie Bērnu vēža Eiropas references tīkla vērsās ar gadījumiem, kas skāra divus Lietuvas bērnus ar reti sastopamu bērnu vēzi. Pēc speciālistu padomiem, kas saņemti ar ERT starpniecību, šie bērni saņēma jaunu ārstēšanu.

2017. gadā Epilepsijas Eiropas references tīkls saņēma ziņas par četrgadīgu zēnu no Somijas, kuram bija neraksturīga smadzeņu anomālija, kas izraisīja smagas epilepsijas lēkmes. Viņa ārstējošais ārsts Somijā konsultējās ar speciālistiem Eiropas references tīklos, lai lūgtu padomu par pareizo ārstēšanu. Šā jautājuma apspriešanā un zināšanu apmaiņā bija iesaistījušies speciālisti no vismaz sešām citām valstīm.

Abos gadījumos ERT sniedza vērtīgus padomus par pacientu ārstēšanu.

16

ERT Dalībvalstu padome14 apstiprina tīklus un dalībniekus. Līdz 2018. gada beigām Eiropas references tīklos bija iesaistījušies 952 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji (institūti un slimnīcas struktūrvienības) vairāk nekā 300 slimnīcās no visas Eiropas Savienības, kuras piedalās šajos tīklos. Nevienā ERT nav vairāk par 19 dalībvalstīm. 3. attēlā ir redzams, ka ERT dalībnieku – veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju – ģeogrāfiskais sadalījums Eiropas Savienībā ir atšķirīgs. Visvairāk veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas darbojas Eiropas references tīklos, ir no Itālijas. Šajā dalībvalstī ir sen izveidota valsts mēroga stratēģija attiecībā uz retajām slimībām un valsts mēroga specializētu slimnīcu un centru tīkls, kas spēj palīdzēt retu slimību pacientiem.

3. attēls

ERT iesaistījušos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju ģeogrāfiskais sadalījums Eiropas Savienībā

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas 2019. gada februārī sniegtajiem datiem par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ERT dalībniekiem pa dalībvalstīm.

Revīzijas tvērums un pieeja

17

Viens no Eiropas Revīzijas palātas (ERP) stratēģiskajiem mērķiem ir vērtēt darbības rezultātus jomās, kurās ES darbība ir būtiska iedzīvotājiem15. Eiropas veselības aprūpes infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī piekļuves un efektivitātes uzlabošana ir joma, kurā ES rīcība var radīt pievienoto vērtību ES iedzīvotājiem. Mēs sākām revīziju desmit gadus pēc tam, kad Komisija bija apstiprinājusi reto slimību stratēģiju un bija sācies nozīmīgākais ES izmēģinājuma projekts veselības aprūpes datu pārrobežu apmaiņai. Revīzijā meklējām atbildi uz šādu jautājumu:

vai ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē sniedz ieguvumus pacientiem?

18

Mēs pārbaudījām, vai:

  1. Komisija labi pārraudzīja ES Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas ieviešanu dalībvalstīs;
  2. līdz šim gūtie rezultāti veselības datu pārrobežu apmaiņā atbilst iecerētajiem;
  3. ES pasākumi reto slimību jomā rada pievienoto vērtību dalībvalstu centieniem atvieglot pacientu piekļuvi pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem.
19

Mūsu revīzija aptvēra laikposmu, kopš Komisija pieņēma reto slimību stratēģiju un sāka nozīmīgāko ES izmēģinājuma projektu veselības datu pārrobežu apmaiņai 2008. gadā. Mēs veicām revīzijas darbu no 2018. gada februāra līdz novembrim un iztaujājām Komisijas pārstāvjus no Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta (SANTE ĢD), Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta un Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāta (JRC ĢD), kā arī pārstāvjus no piecu dalībvalstu16 iestādēm, kuras atbildīgas par Direktīvas ieviešanu. Dalībvalstis izvēlējāmies, ņemot vērā galvenos ES finansētos projektus veselības datu pārrobežu apmaiņai.

20

Mēs aptaujājām arī visu dalībvalstu pārstāvjus Pārrobežu veselības aprūpes ekspertu darba grupā, lai uzzinātu viņu viedokli par galvenajām attīstības tendencēm un problēmām, kas kavē pacientu piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei, kā arī e-veselības tīkla pārstāvjus un uzklausījām viņu domas par Komisijas darbu saistībā ar pacientu datu pārrobežu apmaiņu. Mēs saņēmām 15 atbildes no Pārrobežu veselības aprūpes ekspertu darba grupas un 10 – no e-veselības tīkla.

21

Mēs revidējām ES finansētos projektus, kuru mērķis bija atvieglot piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei, tostarp tos, kas attiecās uz veselības datu pārrobežu apmaiņu, un projektus, kas bija vērsti uz Eiropas Reto slimību reģistrācijas platformas attīstīšanu un uzturēšanu. Mēs organizējām ekspertu paneļdiskusiju, lai iegūtu neatkarīgu viedokli par ES politiku reto slimību jomā un Eiropas references tīkliem.

Apsvērumi

Komisija ir nodrošinājusi ES Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas ieviešanu praksē

22

Lai pārraudzītu Direktīvas ieviešanu, Komisijai ir jākontrolē, kā dalībvalstis transponē Direktīvu, un jāpanāk tās ieviešana, tāpēc tā veic pilnīguma un atbilstības pārbaudes. Komisijas pienākums ir arī ziņot par Direktīvas darbību un pienācīgi jāsniedz norādījumi valstu kontaktpunktiem, kuri ir atbildīgi par pacientu informēšanu saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi.

Komisija kontrolēja un panāca Direktīvas transponēšanu

23

Ņemot vērā Direktīvas transponēšanas termiņu 2013. gada 25. oktobrī un Komisijas veiktās dalībvalstu īstenotās transponēšanas pilnīguma pārbaudes, Komisija sāka 26 pārkāpuma procedūras saistībā ar novēlotiem vai nepilnīgiem paziņojumiem par transponēšanas pasākumiem. Turklāt Komisija sāka 21 pārkāpuma procedūru saistībā ar novēlotu vai nepilnīgu transponēšanu saistībā ar Īstenošanas direktīvu par citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu17. Kad visas dalībvalstis bija iesniegušas pilnīgus paziņojumus par transponēšanas pasākumiem, līdz 2017. gada novembrim Komisija šīs procedūras slēdza.

24

Komisija pārbauda dalībvalstu tiesību aktus, lai pārliecinātos, vai tās ir pareizi transponējušas Direktīvas noteikumus. Lai šīs pārbaudes būtu mērķtiecīgas, Komisija apzināja četras prioritārās jomas, kas rada šķēršļus pārrobežu pacientiem, proti, izmaksu atlīdzināšanas sistēmas, iepriekšējas atļaujas izmantošana, administratīvās prasības un maksas noteikšana pacientiem no citām dalībvalstīm. Pēc šīm pārbaudēm Komisija sāka 11 pēc pašiniciatīvas uzsāktas pārkāpumu izmeklēšanas lietas, un līdz 2018. gada novembrim četras no tām slēdza, kad dalībvalstis bija mainījušas transponēšanas pasākumus.

25

Uzskatām, ka Komisijas veiktās pārbaudes ir uzlabojušas dalībvalstu sistēmas un piemēroto praksi.

Komisija ir laikus ziņojusi par Direktīvas darbību

26

Komisijai, sākot ar 2015. gadu, reizi trīs gados ir jāsagatavo ziņojums par Direktīvas darbību18. Ziņojumā jāietver informācija par pacientu plūsmām un par izmaksām, kas saistītas ar pacientu mobilitāti. Lai gan Direktīva dalībvalstīm neuzliek pienākumu ievākt datus par pacientu plūsmām, tajā ir norādīts, ka dalībvalstis sniedz Komisijai visu iespējamo palīdzību un to rīcībā esošo informāciju, lai tā varētu sagatavot ziņojumu. 2013. gadā dalībvalstis piekrita sniegt Komisijai konkrētus datus katru gadu.

27

Lielākā daļa dalībvalstu kavējās ar valsts transponēšanas pasākumu pieņemšanu (sk. 23. punktu), tāpēc 2015. gadā kavējās arī datu iesniegšana Komisijai. 2017. gadā 26 dalībvalstis tos iesniedza, taču sešām dati nebija pilnīgi. Turklāt dati nebija salīdzināmi, jo dažas dalībvalstis ziņoja par visiem atlīdzinātajiem izdevumiem, nenorādot, vai tos atlīdzināja saskaņā ar Direktīvu vai Regulu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Komisija atzina, ka ziņojumā iekļauto datu precizitāte ir ierobežota. Piemēram, pārskats par pacientu plūsmām nebija pilnīgs. 1. tabulā ir redzams, ka četras dalībvalstis nebija sniegušas datus par pacientiem, kas 2016. gadā bija devušies uz citu valsti.

28

Tomēr par spīti šīm grūtībām Komisija laikus izpildīja ziņošanas pienākumu. Jaunāko ziņojumu tā pieņēma 2018. gada septembrī un saskaņā ar Direktīvu sniedza pārskatu par pacientu plūsmām un pārrobežu veselības aprūpes finansiālo ietekmi.

Komisija sniedza norādījumus valstu kontaktpunktiem, lai tie uzlabotu informāciju par pārrobežu veselības aprūpi

29

Komisija atbalsta valstu kontaktpunktus un sniedz tiem norādījumus, lai tie varētu nodrošināt skaidru un visaptverošu informāciju par pacientu tiesībām saņemt pārrobežu veselības aprūpi. Šajā nolūkā Komisija ir publicējusi vairākus būtiskus pētījumus19. Līdz Direktīvas transponēšanas termiņam Komisija 2013. gadā dalībvalstīm izsūtīja norādījumus par pacientiem pieejamajām iespējām saņemt pārrobežu veselības aprūpi: Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu un Regulu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.

30

Tomēr mazāk nekā pusē no valstu kontaktpunktu tīmekļa vietnēm ir rodams skaidrojums par diviem dažādiem ceļiem, ko pacienti var izmantot, lai saņemtu veselības aprūpi citās valstīs20. 2018. gada martā Komisija centās novērst iespējamās neskaidrības, ko rada abi tiesību akti, un valstu kontaktpunktiem sarīkoja spēju veidošanas darbsemināru, kā arī izstrādāja praktisku rīkkopu, lai tiem palīdzētu novadīt informāciju līdz pacientiem. Mūsu aptaujā noskaidrojās, ka dalībvalstu kompetentās iestādes atzinīgi vērtē rīkkopas, taču vēl ir jāiegulda darbs, lai palīdzētu pacientiem izskaidrot šīs atšķirības.

31

Nesen veiktā Komisijas pētījumā21 ir konstatēts, ka VKP tīmekļa vietnēs pacientiem pieejamā informācija visumā ir pienācīga un atbilst Direktīvas prasībām, taču tajās varētu sniegt vairāk ziņu par to pacientu tiesībām, kuri ieradušies no citām valstīm, un par pārrobežu veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanu pacientiem, kuri to saņem citā valstī. Turklāt Eiropas Parlamenta ziņojumā par Direktīvu ir norādīts, ka “valstu kontaktpunktu tīmekļa vietnēs parasti trūkst padziļinātas informācijas par pacientu tiesībām”22.

32

Direktīvā nav noteikts, ka valstu kontaktpunktiem savās tīmekļa vietnēs būtu jāiekļauj informācija par Eiropas references tīkliem. Mēs konstatējām, ka daži kontaktpunkti šādas ziņas sniedz un daži apsver veidus, kā to darīt. Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Lietuvas un Apvienotās Karalistes pārstāvji jau ir pauduši interesi sadarboties ar ERT Dalībvalstu padomi23. Mūsu iztaujātie reto slimību eksperti uzskata, ka šādai informācijai par tīkliem vajadzētu būt pieejamai valstu kontaktpunktos.

Pacientu veselības datu pārrobežu apmaiņa: līdz revīzijas laikam gūtie rezultāti neattaisnoja ar to saistītās lielās cerības

33

Lai radītu mehānismus pacientu veselības datu apmaiņai Eiropas Savienībā, ir skaidri jānosaka stratēģiskais un pārvaldības satvars, ko atbalsta dalībvalstis. Ir jāformulē skaidri mērķi un regulāri jāuzrauga darbības rezultāti. Pirms lielu projektu uzsākšanas Komisijai ar dalībvalstu palīdzību ir jāaplēš potenciālo izmantotāju skaits. Ir jānovērtē atziņas, kas gūtas iepriekšējos izmēģinājuma projektos.

8. gada e-veselības stratēģijā nebija iekļauts īstenošanas plāns

34

Komisijas e-veselības rīcības plānos ir izklāstīta tās pieeja e-veselībai, tostarp pacientu veselības datu pārrobežu apmaiņai. Pašreizējais rīcības plāns ir paredzēts laikposmam no 2012. gada līdz 2020. gadam. 2018. gada aprīlī Komisija pieņēma jaunu e-veselības stratēģiju24, kuras tvērums ir plašāks nekā pašreizējam rīcības plānam. Tajā, piemēram, ir iekļauta iespēja plašāk izmantot elektronisko pacienta medicīnisko karšu pārrobežu apmaiņu.

35

Komisija 2014. gadā publicēja e-veselības rīcības plāna starpposma novērtējumu25. Kopumā tas bija pozitīvs, tomēr tika atzīmēti daži trūkumi un tika formulēti ieteikumi Komisijai atjaunināt plānu un tajā iekļaut būtiskākos jautājumus, izstrādāt skaidru pārvaldības struktūru un izveidot uzraudzības un koordinācijas mehānismu.

36

Komisija ir īstenojusi lielāko daļu no pasākumiem, kas paredzēti e-veselības rīcības plānā. Tā neņēma vērā 2014. gada novērtējumā formulēto ieteikumu atjaunināt savu rīcības plānu un to nepārskatīja, lai atspoguļotu 2018. gada e-veselības stratēģijas nostādnes. Tāpēc plānā nav iekļauti būtiski jautājumi, tādi kā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turklāt Komisija nav noteikusi atbildību par plāna īstenošanu.

37

E-veselības stratēģija, kas pieņemta 2018. gadā, atsaucas uz jaunajiem problēmjautājumiem, tādiem kā Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešana un kiberdrošības apdraudējumi. Tomēr šajā stratēģijā netika iekļauts īstenošanas plāns ar laika grafiku iecerēto koprezultātu un tiešo rezultātu sasniegšanai, kurš atspoguļotu Komisijas pieeju e-veselības ieviešanai. Kad Komisija sāka īstenot 2018. gada e-veselības stratēģiju, vienīgais 2012.–2020. gada rīcības plāna novērtējums tika veikts 2014. gadā.

Grūtības, kas saistītas ar Eiropas Savienību aptverošas e-veselības infrastruktūras izvēršanu, Komisija bija novērtējusi par zemu

38

Komisijas darbs pie pacientu veselības datu apmaiņas starp dalībvalstīm iedalāms divos posmos: izmēģinājuma projekts epSOS26, kas izmaksāja 18 miljonus EUR, tika īstenots no 2008. gada līdz 2012. gadam, un izvēršanas projekts (visu Eiropas Savienību aptveroša e-veselības infrastruktūra), kurš turpinās un kuram ir piešķirts 35 miljonu EUR budžets27, tika sākts 2015. gadā.

39

Viedpakalpojuma epSOS mērķis bija izstrādāt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas sistēmu un infrastruktūru, kas dotu drošu pārrobežu piekļuvi pacientu veselības informācijai. Izmēģinājuma projektā bija paredzēts pārbaudīt, vai piedāvātais risinājums veselības datu pārrobežu apmaiņai ir funkcionāli, tehniski un juridiski iespējams un pieņemams. Tas bija iecerēts, lai “demonstrētu risinājuma praktisko īstenošanu vairākos variantos vairākās dalībvalstīs”.

40

Projekta ietvaros tika izstrādātas pacientu kartes un e-receptes datu satura definīcija (sk. 09. punktu), kā arī mehānismi veselības datu pārrobežu apmaiņas pārbaudēm, pārskatīšanai un apstiprināšanai. Tas veicināja e-veselības sadarbspējas specifikāciju un pamatnostādņu izstrādi. Tas arī noteica kopējus standartus šādas apmaiņas sekmēšanai un apliecināja dalībvalstu apņemšanos sadarboties šajā jomā.

41

Projekta plānošanas posmā netika noteikts tvērums un mērogs pārbaudēm, kuras vajadzīgas, pirms uzsāk praktisku īstenošanu. Ierosinātā risinājuma iespējamības pārbaudes laikā notika 43 pacientu datu nodošanas gadījumi. Tas nozīmē, ka projekts tikai ierobežoti praksē demonstrēja ierosināto risinājumu. Projekta galīgajā pārskatīšanā ārēji novērtētāji secināja, ka reālo e-recepšu un pacientu veselības karšu skaits ir “pārāk mazs, lai varētu uzskatīt, ka epSOS pakalpojumi ir spējīgi darboties un stabili”28. Tomēr, lai arī nodošana bija ierobežota, Komisija uzskatīja, ka tas ir pietiekams e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras koncepcijas pierādījums.

42

Komisija 2014. gadā novērtēja epSOS projektu. Novērtējumā norādīts: “Lai gan epSOS projektā līdz šim nav sasniegts iecerētais statistiski nozīmīgs pacientu datu apmaiņas skaits, ir pierādījies, ka šā projekta pieejas koncepcija pārrobežu sadarbspējai ir izmantojama.”29 Turklāt izrādījās, ka sadarbspējas problēmas juridiskā, organizatoriskā un semantiskā līmenī ir lielākas, nekā sākumā domāts. Komisija konstatēja arī neattiecināmas projekta darbuzņēmēju deklarētās izmaksas, galvenokārt saistībā ar personāla izmaksām. Mūsu revīzijas laikā Komisija nodarbojās ar neattiecināmo izdevumu atgūšanu; tie veidoja 42 % no sniegtā finansējuma.

43

Neņemot vērā šīs problēmas, 2015. gadā Komisija nolēma izmantot šā izmēģinājuma projekta tiešos rezultātus kā pamatu plaša mēroga visu Eiropas Savienību aptverošas e-veselības infrastruktūras (eHDSI) izstrādei. eHDSI arhitektūra, tehniskās un semantiskās specifikācijas, juridiskās, organizatoriskās un rīcībpolitikas vienošanās starp dalībvalstīm balstās uz epSOS nodevumiem.

44

Mēs atklājām, ka šā sarežģītā projekta sagatavošanā Komisija bija pieļāvusi trūkumus, konkrēti, tā nebija pietiekami aplēsusi, kāds varētu būt eHDSI sniegto pārrobežu e-veselības pakalpojumu potenciālo izmantotāju skaits (pacienti un pakalpojuma sniedzēji, t. i., aptiekas un slimnīcas) un nebija pietiekami novērtējusi šo pakalpojumu rentabilitāti pirms eHDSI sākšanas. Tādējādi mēs secinām, ka Komisija bija novērtējusi par zemu grūtības, kas saistītas ar Eiropas Savienību aptverošas e-veselības infrastruktūras izvēršanu.

Komisija pārvērtēja paredzamo e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras ieviešanu

45

Komisijas paziņojumi par paredzamo veselības datu pārrobežu apmaiņas izmantošanas līmeni bija pārlieku optimistiski (sk. 3. izcēlumu).

3. izcēlums

Komisijas paziņojumi par e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras ieviešanu

2017. gada decembrī Komisija paziņoja: “2018. gadā divpadsmit ES dalībvalstis sāks regulāru pacientu datu apmaiņu.”30

Tīmekļa vietnē par e-veselības infrastruktūras pārvaldību Komisija paziņoja: “Apmēram 2019. gadā ES pārrobežu veselības datu apmaiņa kļūs par vispārpieņemtu praksi valstu veselības aprūpes sistēmās.”31

Novērtējot sava darba rezultātus, Komisija 2017. gadā ziņoja, ka desmit dalībvalstis “spēj veikt veselības datu apmaiņu un pievienoties pārrobežu e-veselības informācijas pakalpojumiem”32. Šis skaitlis bija ņemts no dalībvalstu atbildēm uz jautājumu par to, vai tajās ir izveidoti e-veselības portāli, un ietvēra arī tās valstis, kuras šādu portālu ir tikai sākušas veidot, bet vēl nav apstiprinājušas gatavību veikt pārrobežu veselības datu apmaiņu.

46

Līdz mūsu veiktajai revīzijai (2018. gada novembrim) vēl nebija sākusies pacientu datu pārrobežu apmaiņa, izmantojot ES e-veselības infrastruktūru (sk. II pielikumu, kurā atspoguļots veselības datu pārrobežu apmaiņas plānotās izvēršanas laika grafiks dalībvalstīs). Līdz tam laikam Komisija bija novērtējusi septiņu dalībvalstu33 spējas sākt pārrobežu apmaiņu. Četrās no šīm dalībvalstīm (Čehijā, Igaunijā, Luksemburgā un Somijā) bija veiktas pēcpārbaudes. 2018. gada oktobrī EHDSI dalībvalstu ekspertu grupa ieteica sākt apmaiņu, ja ir veikti visi koriģējošie pasākumi. 4. attēlā ir atspoguļota procedūra, ko piemēro dalībvalstīm, kuras pievienojas pārrobežu e-veselības informācijas pakalpojumiem, kā arī stāvoklis 2018. gadā.

4. attēls

Pievienošanās procedūra pārrobežu e-veselības informācijas pakalpojumiem un stāvoklis 2018. gadā

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju.

47

Mēs arī konstatējām, ka šīs četras dalībvalstis tika iekļautas Eiropas Savienību aptverošajā e-veselības infrastruktūrā un tās ietvaros sniedza dažāda veida e-veselības pakalpojumus. Revīzijas laikā Somija bija gatava izsūtīt e-receptes, un Igaunija tās varēja saņemt (2019. gada sākumā tā bija vienīgā Eiropā pieejamā e-recepšu apmaiņa). Saskaņā ar Komisijas sniegtajām ziņām no 2019. gada janvāra līdz februāra beigām šādā veidā tika apstrādātas 550 e-receptes. Čehija un Luksemburga bija gatavas saņemt no ārzemēm pacientu veselības kartes elektroniskā formātā, taču neviena dalībvalsts tās vēl nespēja nosūtīt ar eHDSI starpniecību. Turklāt šajās valstīs sākumā tikai daži veselības aprūpes sniedzēji un aptiekas izmantos šo sistēmu. 4. izcēlumā ir skaidrots, kāds pacientiem varētu būt ieguvums no e-recepšu un elektroniskas pacientu karšu pārrobežu apmaiņas.

4. izcēlums

Pārrobežu apmaiņa

E-receptes (Somijas un Igaunijas gadījums)

Kad pacients ar Somijā izsniegtu e-recepti dodas uz aptieku Igaunijā pēc zālēm, aptiekai ir jāreģistrē pacienta personas dati. Ja pacients piekrīt, tad aptieka pēc tam nosūta receptē iekļautos datus uz Igaunijas e-veselības portālu (NCPeH), kurš savukārt tos nosūtīs Somijas e-veselības portālam. Kad Igaunijas aptieka pacientam ir izsniegusi zāles, Somijas e-veselības portālam jāsaņem informācija par to, ka e-recepte ir apstrādāta (sk. 1. attēlu).

un pacientu kartes elektroniskā formātā

Ja personai ir jāsaņem neatliekama medicīniskā palīdzība vai ja viņa neplānoti vēršas pie veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja ārzemēs, medicīniskais personāls varētu elektroniski piekļūt galvenajai pacienta medicīniskajai informācijai pacienta piederības valstī, izmantojot ES e-veselības portālu. Pacienta karte varētu ietvert ziņas par pacienta alerģijām pret medicīniskajiem preparātiem un atvieglot diagnozes noteikšanu ārzemēs.

Eiropas reto slimību references tīkli ir vērienīga iniciatīva, taču to ilgtspēja nav uzskatāmi parādīta

48

Lai Komisija varētu efektīvi palīdzēt dalībvalstīm attīstīt Eiropas references tīklus, šāds atbalsts jāsniedz tiesiska regulējuma un saskaņotas stratēģijas ietvaros un izmantojot skaidru ceļvedi.

Komisija nav atjauninājusi satvaru ES pasākumiem reto slimību jomā

49

Eiropas references tīklu izveide ir daļa no ES plašāka politikas virziena reto slimību jomā, un tajā ietilpst tādi elementi kā atbalsts dalībvalstu reto slimību plānu izstrādei, uzlabota reto slimību nomenklatūras standartizācija un atbalsts reto slimību pētījumiem. Komisijas 2008. gada paziņojums par retajām slimībām ir virzīts uz to, lai “veicināt[u] sadarbību starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā atbalstīt[u] to rīcību”. Tā mērķis bija izstrādāt “vispārēju Kopienas stratēģiju dalībvalstu atbalstam”34, lai risinātu reto slimību problēmu. Padome šo pieeju apstiprināja 2009. gada 8. jūnija ieteikumā par rīcību reto slimību jomā35.

50

Komisija 2014. gadā publicēja īstenošanas ziņojumu gan par Paziņojumu, gan Padomes ieteikumu. Ziņojumā secināts: “Lielā mērā Paziņojumā un Padomes ieteikumā paustie mērķi ir sasniegti.” Šie mērķi ietvēra gan reto slimību skaidru definēšanu, gan reto slimību kodificēšanas uzlabošanu veselības aprūpes sistēmās. Ziņojumā gan izteikts brīdinājums, ka “darāmā vēl ir ļoti daudz”, lai reto slimību pacienti visā Eiropas Savienībā saņemtu tiem vajadzīgo aprūpi, un norādīts, ka dažās dalībvalstīs nav izstrādātas reto slimību stratēģijas un ka šajā jomā jāiegulda vairāk darba. Dokumentā ir uzskaitīti 11 pasākumi, ko Komisija iecerējusi īstenot, tostarp nodrošināt nepārtrauktu atbalstu Eiropas Reto slimību platformai un izstrādāt plānus reto slimību jomā.

51

Par spīti secinājumam, ka mērķi ir sasniegti, deviņi no iecerētajiem vienpadsmit pasākumiem ir esošo iniciatīvu turpinājums. Komisija nav atjauninājusi reto slimību stratēģiju kopš 2008. gada, lai gan tā pārvalda tādas svarīgas iniciatīvas kā tīkli un Eiropas Reto slimību reģistrācijas platforma.

Komisija nav likusi lietā visas atziņas, kas gūtas no Eiropas references tīklu izmēģinājuma projektiem

52

No 2007. gada līdz 2013. gadam Komisija finansēja desmit izmēģinājuma references tīklus. Komisijas konsultatīvā komiteja reto slimību jomā (EUCERD)36 novērtēja šos izmēģinājuma ERT un 2011. gadā publicēja dokumentu “Eiropas reto slimību references tīklu iznākuma un pieredzes sākotnējā analīze”. Tomēr, kad Komisija izveidoja ERT, šie tīkli pievērsās tikai dažiem problēmjautājumiem, kas apskatīti 2011. gada analīzē, piemēram, pacientu reģistru atbalstam, vajadzībai pēc īpaša informācijas un komunikāciju tehnoloģijas rīka un nepieciešamībai katram tīklā iesaistītajam dalībniekam izstrādāt aprūpes metožu kvalitātes kontroles procedūras. Neatrisinātie jautājumi ir šādi:

  • tīklu ilgtspēja pēc sākotnējā finansēšanas perioda;
  • pastāvīgas uzraudzības un kvalitātes kontroles sistēmas izstrādāšana tīkla dalībniekiem;
  • administratīvās problēmas un finansiālās izmaksas, kas saistītas ar tīkla paplašināšanu, un
  • pacientu reģistru ilgtspējīgs atbalsts.
53

ERT Dalībvalstu padome kopš tās izveidošanas 2014. gadā ir turpinājusi darbu pie šiem nenokārtotajiem jautājumiem. Tā sekmīgi īsteno pastāvīgu uzraudzību un kvalitātes kontroli, kuras vajadzībām tā 2018. gada septembrī apstiprināja ERT savākto pamatrādītāju kopumu. Tomēr ir radušies jauni problēmjautājumi, tādi kā tīklu integrēšana dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un sadarbība ar nozari, un tie ir jārisina. 5. attēlā ir atspoguļotas dažādās problēmas, ar kurām saskaras tīkli un kuras pašlaik mēģina atrisināt Komisija, ERT Dalībvalstu padome vai tīklu koordinācijas grupa.

5. attēls

Problēmas, ar kurām nākas saskarties Eiropas references tīklu attīstībā

Avots: ERP, pamatojoties uz ERT Dalībvalstu padomes sanāksmju protokoliem.

Komisija atbalstīja 24 Eiropas references tīklu izveidi, taču neizstrādāja efektīvu sistēmu dalībnieku novērtēšanai

54

Direktīva pilnvaroja Komisiju izstrādāt konkrētus kritērijus un noteikumus, kas jāizpilda veselības aprūpes sniedzējiem, lai pievienotos ERT37. Komisija vērsās pie konsultantiem, lai tie sagatavo pamatnostādnes gan pieteikuma iesniedzējiem, gan neatkarīgai novērtēšanas iestādei (NNI), kura izvērtēja Eiropas references tīklus un atsevišķus veselības aprūpes sniedzēju pieteikumus. Komisija ieguldīja darbu, lai uzlabotu attiecīgo ieinteresēto personu informētību par ERT izveidi, un sākotnējais mērķis atbalstīt desmit tīklu izveidi38 tika izpildīts ar uzviju, jo tika radīti 24 tīkli (sk.  III pielikumu ar Eiropas referenču tīklu sarakstu).

55

To veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pieteikumu novērtēšanas procedūra, kuri vēlas pievienoties ERT, ir atspoguļota 6. attēlā. Pirms pieteikuma iesniegšanas ikvienam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir jāsaņem savas valsts kompetentās iestādes apstiprinājums. ES līmeņa novērtēšanas procedūra aprobežojās ar pieteikumu atbilstības pārbaudi un izlases novērtējumu, kurā bija iekļauti 20 % individuālu pieteikumu.

6. attēls

Atbilstības pārbaudes lemšanas shēma un novērtēšanas process attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (VAPS) pieteikumiem pievienoties Eiropas references tīkliem

Avots: ERP veikta analīze, balstoties uz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras iesniegtajiem dokumentiem.

56

Neatkarīgā novērtēšanas iestāde sagatavoja 62 negatīvus sākotnējos ziņojumus. Visos gadījumos pieteikuma iesniedzēji paziņoja informāciju39 par neskaidrajiem jautājumiem, un tas ļāva novērtēšanas iestādei sniegt pozitīvu atzinumu. Tomēr, pārbaudījuši novērtējuma ziņojumu izlasi40, mēs atklājām, ka daudzos gadījumos novērtēšanas iestāde sniedza pozitīvu galīgo atzinumu, pamatojoties uz nepilnīgu informāciju. Novērtēšanas procesa iznākumā no 953 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas bija pieteikušies dalībai tīklos, 952 tika tajos uzņemti. Mēs secinām, ka praktiski šis novērtēšanas process radīja maz pievienotās vērtības ERT izveidei.

57

Novērtēšanas sistēmu, kas pamatojās uz izlases pārbaudēm, sākotnēji nepapildināja neviens cits uzraudzības vai novērtēšanas pasākums. Komisija kopš 2016. gada decembra kopā ar dalībvalstu pārstāvjiem un ERT koordinatoriem ir strādājusi pie pastāvīgas uzraudzības sistēmas Komisijas vajadzībām un periodiska pašnovērtējuma rīka ERT dalībniekiem. Tomēr revīzijas laikā nebija pieņemts lēmums, kādi pasākumi jāveic, ja uzraudzības sistēma atklās, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs darbojas neapmierinoši. Komisija plāno novērtēt Eiropas references tīklus arī pēc piecu gadu finansēšanas termiņa beigām41.

ES budžetā nav īpašas budžeta pozīcijas Eiropas references tīklu izmaksām

58

Direktīvā noteikts, ka Komisijai jāsniedz atbalsts dalībvalstīm ERT attīstīšanā. ES budžetā nav īpašas budžeta pozīcijas ERT izmaksām. Lai atbalstītu ERT darbības, Komisija piešķīra līdzekļus no dažādām izdevumu programmām (Veselības programmas, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta) un izmantojot dažādus finansēšanas mehānismus (uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un konkursus). Tā neizstrādāja visaptverošu finansēšanas plānu 2017.–2021. gadam un to nepaziņoja Eiropas references tīkliem un budžeta lēmējiestādei.

59

Komisija 2017. gada novembrī tīkliem nodeva klīnisko pacientu pārvaldības sistēmu (KPPS), ar kuras palīdzību iespējams koplietot pacientu datus un iepazīties ar tiem (sk. 15. punktu). Pacientu konsultēšana, izmantojot šo sistēmu, ir viens no ERT darbības nozīmīgākajiem aspektiem. Tomēr pārrobežu konsultācijas klīnisko pacientu pārvaldības sistēmā izgaismoja jautājumu par to, ka ārsti veltī laiku citas dalībvalsts pacienta diagnozes noteikšanai un ārstēšanai. 7. attēlā ir atspoguļots minētajā sistēmā izveidoto konsultāciju kolēģiju skaits katrā Eiropas references tīklā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada decembrim.

7. attēls

Konsultāciju kolēģijas liecina par ERT darbību

Avots: Komisijas ziņojums par KPPS, 2018. gada decembris.

60

Katrs ERT koordinators administratīvo izdevumu segšanai piecu gadu periodā pašlaik saņem 1 miljonu EUR ES finansējuma42. Bieži vien ikgadējā administratīvā finansējuma izmaksa Eiropas references tīkliem kavējās. Komisija 2018. gada janvārī veica ERT koordinatoru aptauju, kurā piedalījās 20 ERT, un atbildes liecināja, ka finansējuma ilgtspēja ir viena no divām galvenajām problēmām, ar ko saskaras ERT43. 17 no 24 ERT savos mērķos vai riska mazināšanas stratēģijās ir ietvēruši citu finansējuma avotu apzināšanu.

61

Papildus administratīvo izdevumu finansēšanai Komisija piešķīra dotācijas, lai palīdzētu Eiropas references tīkliem sasniegt mērķus. Tā sāka iepirkuma procedūras ar mērķi izstrādāt pasākumus tīklu izveides un attīstības atbalstam. Līdz 2018. gada beigām tās ietvēra:

  • e-veselības risinājumu izmantošanu, t. i., klīnisko pacientu pārvaldības sistēmu (5 miljoni EUR no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem)
  • klīniskās prakses pamatnostādņu izstrādāšanu (kopā 4 miljoni EUR no Veselības programmas);
  • ERT reģistrus (kopā 2 miljoni EUR pieciem Eiropas references tīkliem 2018. gadā no Veselības programmas);
  • mācības un rīkus ERT koordinatoriem (uzaicinājums uz konkursu ārējam uzņēmumam, aplēstā vērtība – 400 000 EUR);
  • atbalstu ERT koordinatoru darba grupas sekretariātam (uzaicinājums uz konkursu ārējam uzņēmumam, aplēstā vērtība – 380 000 EUR);
  • ERT dokumentu veidlapu izstrādāšanu (uzaicinājums uz konkursu ārējam uzņēmumam, aplēstā vērtība – 100 000 EUR).
62

ERT koordinatori uzskata, ka piedalīšanās daudzajos Komisijas rīkotajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiem sagādāja ievērojamu administratīvu slogu. Turklāt ERS reģistru ilgtspēja ilgtermiņā nav skaidra (šos reģistrus pašlaik finansē no Veselības programmas līdzekļiem), lai gan Komisijas 2008. gada paziņojumā par retajām slimībām ir uzsvērts, ka ir riskanti reģistrus uzturēt ar projekta finansējumu.

Lai gan bija kavējumi, Komisija tagad sāk ES mēroga platformu retu slimību reģistrēšanai

63

Komisija 2008. gada paziņojumā par retajām slimībām īpaši norādīja, cik svarīgas ir datubāzes un reģistri, lai būtu iespējami epidemioloģiskie un klīniskie reto slimību pētījumi. Tā arī uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt šo sistēmu ilgtspēju ilgtermiņā. Lai risinātu šo problēmu, 2013. gadā Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāts (JRC ĢD) sāka izstrādāt Eiropas Reto slimību reģistrācijas platformu, kas tika līdzfinansēta no Veselības programmas44 un kas ir atvērta visiem Eiropas reto slimību reģistriem. Šīs platformas mērķis ir novērst Eiropas reto slimību pacientu reģistros esošo datu fragmentāciju un popularizēt ES līmeņa standartus datu ievākšanai, kā arī sniegt sadarbspējīgus rīkus reto slimību datu apmaiņai.

64

Mēs konstatējām, ka paralēli JRC ĢD platformai Komisija no pētniecības un inovāciju finansēšanas programmas (Septītā pamatprogramma) finansēja citu projektu, RD-Connect, kurā viens no mērķiem bija izveidot pacientu reģistra katalogu reto slimību pētījumiem. Abiem projektiem ir līdzīgs mērķis – savienot ES reģistrus, lai pētniekiem būtu vieglāk piekļūt datiem reto slimību jomā. Tādējādi Komisija finansē divus projektus, kuru tiešie rezultāti potenciāli pārklājas.

65

Revīzijas laikā Kopīgā pētniecības centra platforma bija izstrādāta tiktāl, lai tā sāktu darbību 2019. gada februārī jeb vairāk nekā divus gadus pēc sākotnēji plānotā termiņa. Viens no kavēšanās iemesliem bija tas, ka Kopīgā pētniecības centra platforma ietvēra arī divu esošu tīklu45 pārnešanu uz Kopīgo pētniecības centru, un tas prasīja vairāk laika un resursu, nekā paredzēts. Mēs konstatējām, ka platformai sākotnēji noteiktais laika grafiks un plānotais budžeta piešķīrums nebija reāls. Turklāt finansējums, ko SANTE ĢD sniedza Kopīgā pētniecības centra platformai, pašlaik sedz apmēram 45 % no darba izmaksām, taču nav padomāts par platformas finansiālo ilgtspēju un nav plāna, kā nodrošināt platformas sekmīgu darbību (ir tikai 2017. gada ceturtajā ceturksnī izstrādātais izplatīšanas plāns).

Secinājumi un ieteikumi

66

Mēs pārbaudījām, kā Komisija pārraudzīja pārrobežu veselības aprūpes direktīvas transponēšanu dalībvalstīs un līdz šim gūtos rezultātus veselības datu pārrobežu apmaiņā. Mēs novērtējām arī ES pasākumus reto slimību politikas jomā. Mēs centāmies rast atbildi uz šādu jautājumu:

Vai ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē sniedz ieguvumus pacientiem?

67

Mēs secinām, ka ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē bija vērienīgi un sekmēja dalībvalstu sadarbību, tomēr tos nepieciešams labāk pārvaldīt. Revīzijas laikā ietekme uz pacientiem bija ierobežota.

68

Mēs konstatējām, ka Komisija labi pārraudzīja Direktīvas īstenošanu dalībvalstīs (23.– 28. punkts) un atbalstīja darbu, ko veic valstu kontaktpunkti, kuri sniedz informāciju pārrobežu pacientiem. Nesen tā ir izstrādājusi praktisku rīkkopu NKP vajadzībām. Tomēr ES pacienti joprojām sastopas ar sarežģījumiem, lai piekļūtu veselības aprūpes pakalpojumiem ārzemēs, un tikai pavisam nedaudzi potenciālie pacienti zina, ka viņiem ir tiesības saņemt pārrobežu veselības aprūpi. Pārrobežu veselības direktīvā un Regulā par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu izklāstītie veidi, kā piekļūt pārrobežu veselības aprūpei, ir sarežģīti, tāpēc rodas grūtības pacientiem sniegt skaidru informāciju. Valstu kontaktpunktu tīmekļa vietnēs atrodamā informācija par Eiropas references tīkliem ir ierobežota (29.– 32. punkts).

1. ieteikums. Sniegt lielāku atbalstu valstu kontaktpunktiem

Komisijai ir:

  1. izmantojot par pamatu jau veiktos pasākumus, jāatbalsta valstu kontaktpunkti, tostarp attiecībā uz vispiemērotāko izskaidrošanas metodi par piekļuves veidiem, kas izklāstīti Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā un Regulā par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un to savstarpējo saikni;
  2. jāsniedz norādījumi par to, kā pasniegt informāciju par Eiropas references tīkliem valstu kontaktpunktu tīmekļa vietnēs;
  3. jāpārbauda, kā valstu kontaktpunkti izmanto 2018. gada rīkkopu.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gads

69

Komisija 2018. gadā pieņēma jaunu e-veselības stratēģiju, bet pirms tam nebija atjauninājusi pašreizējo e-veselības rīcības plānu. 2018. gada e-veselības stratēģijā nav iekļauts īstenošanas plāns ar saistošu laika grafiku plānoto koprezultātu un tiešo rezultātu sasniegšanai (34.– 37. punkts).

70

Darbs pie veselības datu pārrobežu apmaiņas ir vainagojies ar sadarbspējas standartu izstrādi. Komisija kopā ar dalībvalstīm veido visu ES aptverošu infrastruktūru šādas apmaiņas nodrošināšanai. Pirms projekta uzsākšanas Komisija nebija aplēsusi, kāds varētu būt visu Eiropas Savienību aptverošas e-veselības infrastruktūras izmantotāju skaits. Komisijas prognozes par iespējamo veselības datu pārrobežu apmaiņas ieviešanu bija pārlieku optimistiskas. E-veselības infrastruktūras izvēršana kavējās, un revīzijas laikā vēl nebija sākusies veselības datu pārrobežu apmaiņa, izmantojot šo infrastruktūru (38.– 47. punkts).

2. ieteikums. Labāk sagatavoties veselības datu pārrobežu apmaiņai

Komisijai ir:

  1. jānovērtē, kādi ir rezultāti veselības datu pārrobežas apmaiņai, kas notikusi ar visu Eiropas Savienību aptverošas e-veselības infrastruktūras starpniecību (attiecībā uz e-receptēm un pacientu kartēm elektroniskā formātā);
  2. Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. gads.

  3. ņemot to vērā, jānovērtē 2012. gada e-veselības rīcības plāns un 2018. gada e-veselības stratēģijas īstenošana, tostarp tas, vai šie pasākumi ir devuši rentablus un savlaicīgus risinājumus un jēgpilnu ieguldījumu valstu veselības aprūpes sistēmā.
  4. Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. gads.

71

Eiropas references tīklu izveide ir vērienīga inovācija sadarbībai pārrobežu veselības aprūpē. īpaši tāpēc, ka veselības aprūpe ir dalībvalstu kompetencē. Komisija sniedza Eiropas references tīkliem klīnisko pacientu pārvaldības sistēmu, lai atvieglotu pacientu datu koplietošanu. ERT izveidoja 2017. gada martā, un ir pāragri novērtēt, cik sekmīgi tie radīja pievienoto vērtību dalībvalstu centieniem sniegt labāku aprūpi reto slimību pacientiem.

72

Mēs konstatējām, ka Komisija kopš 2014. gada nav izvērtējusi, kāds ir bijis progress ES reto slimību stratēģijas īstenošanā (49.– 51. punkts). ERT izveidošanas procesā un Komisijas tiem sniegtajā pastāvīgajā atbalstā bija vērojamas nepilnības, un Komisija nebija izstrādājusi ERT finansēšanas izlietojuma plānu. ERT sastopas ar ievērojamām grūtībām, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju un efektīvu darbību gan savas valsts veselības aprūpes sistēmā, gan ārpus tās. Tāpēc Komisija mudināja dalībvalstis integrēt Eiropas references tīklus savās valsts veselības aprūpes sistēmās (52.– 62. punkts). Mēs atklājām arī to, ka bija kavējumi, ieviešot ES mēroga platformu retu slimību reģistrēšanai (63.– 65. punkts).

3. ieteikums. Uzlabot atbalstu, lai atvieglotu reto slimību pacientu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem

Komisijai ir:

  1. jānovērtē reto slimību stratēģijas rezultāti, tostarp Eiropas references tīklu loma, un jānolemj, vai šī stratēģija ir jāatjaunina, jāpielāgo vai jāaizstāj;
  2. Īstenošanas mērķtermiņš: 2023. gads.

  3. pēc apspriešanās ar dalībvalstīm jāplāno turpmākā rīcība, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras Eiropas references tīkli (tostarp ERT integrēšana valsts veselības aprūpes sistēmās un pacientu reģistri);
  4. Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gads

  5. jāiegulda darbs, lai vienkāršotu Eiropas references tīkliem sniegtā turpmākā ES finansējuma struktūru un samazinātu administratīvo slogu.
  6. Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gads.

Šo ziņojumu 2019. gada 10. aprīļa sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Revīzijas palātas vārdā –
priekšsēdētājs


Klaus-Heiner LEHNE

Pielikumi

I pielikums. Pacientu tiesības saņemt pārrobežu veselība aprūpi saskaņā ar Direktīvu un Regulu; noteikumu salīdzinājums

DIREKTĪVA REGULA
Nozare Publiska un privāta Tikai publiska
Attiecināmā ārstēšana Ārstēšana, kas pieejama saskaņā ar pacienta piederības valsts veselības apdrošināšanu Ārstēšana, kas pieejama saskaņā ar citas valsts veselības apdrošināšanu
Iepriekšēja atļauja Vajadzīga zināmos apstākļos Vienmēr vajadzīga plānotas ārstēšanas saņemšanai

Nav nepieciešama ārkārtas situācijās
Izdevumu segšana Izdevumus atmaksā par summu, kas būtu jāmaksā, ja ārstēšana būtu veikta pacienta piederības valstī Pilnīgs finansējums (izņemot līdzmaksājumu)
Līdzmaksājuma atlīdzināšana Līdz summai, kas būtu jāmaksā piederības valstī Jā (noteiktos apstākļos)
Maksāšanas veids Pacienti maksā uzreiz un saņem atlīdzinājumu vēlāk (izdevumu atlīdzināšanas sistēma) Pacientiem neprasa tūlītēju maksājumu (finansējuma sistēma)
Attiecināmās valstis Visas ES un EEZ valstis Visas ES un EEZ valstis, kā arī Šveice

Avots: ERP, balstoties uz tīmekļa vietni “Veselības aprūpe pāri robežām”.

II pielikums. Stāvoklis plānotajā veselības datu pārrobežu apmaiņā Eiropas Savienībā

Avots: “Pakalpojumu katalogs, pakalpojumu sniegšana un pārskats par izvēršanu –eHDSI – e-receptes un pacientu kartes” pieejams eHDSI tīmekļa vietnē46.

III. pielikums. Eiropas references tīklu saraksts

ERT abreviatūra ERT pilns nosaukums
Endo-ERN Endokrīno slimību Eiropas references tīkls
ERKNet Nieru slimību Eiropas references tīkls
ERT BOND Kaulu slimību Eiropas references tīkls
ERT CRANIO Galvas un sejas anomāliju, ausu, deguna un kakla slimību Eiropas references tīkls
EpiCARE Epilepsijas Eiropas references tīkls
ERT EURACAN Pieaugušo vēža (solīdu audzēju) Eiropas references tīkls
EuroBloodNet Hematoloģisko slimību Eiropas references tīkls
ERT eUROGEN Uroģenitālo slimību un veselības traucējumu Eiropas references tīkls
ERT EURO-NMD Neiromuskulāro slimību Eiropas references tīkls
ERT EYE Acu slimību Eiropas references tīkls
ERT Genturis Ģenētiskā audzēju riska sindromu Eiropas references tīkls
ERT GUARD-Heart Sirds slimību Eiropas references tīkls
ERT ERNICA Mantoto un iedzimto anomāliju Eiropas references tīkls
ERT ITHACA Iedzimtu deformāciju un retu intelekta traucējumu Eiropas references tīkls
ERT LUNG Elpošanas orgānu slimību Eiropas references tīkls
ERT TRANSPLANT-CHILD Orgānu pārstādīšanas bērniem Eiropas references tīkls
ERT PaedCan Bērnu vēža (hematoonkoloģijas) Eiropas references tīkls
ERT RARE-LIVER Hepatoloģijas slimību Eiropas references tīkls
ERT ReCONNET Saistaudu un balsta un kustību aparāta slimību Eiropas references tīkls
ERT RITA Imunodeficīta, iekaisuma un autoimūno slimību Eiropas references tīkls
ERT RND Neiroloģisko slimību Eiropas references tīkls
ERT Skin Ādas slimību Eiropas references tīkls
MetabERN Iedzimtu vielmaiņas slimību Eiropas references tīkls
VASCERN Retu multisistēmisku asinsvadu slimību Eiropas references tīkls

Akronīmi un saīsinājumi

eHDSI: e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra

eHMSEG: eHDSI dalībvalstu ekspertu grupa

EISI: Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments

epSOS: atvērtais viedpakalpojums Eiropas pacientiem

ERT: Eiropas references tīkls

EUCERD: Eiropas Savienības Ekspertu komiteja reto slimību jomā

JRC: Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāts

KPPS: klīnisko pacientu pārvaldības sistēma

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

NIS: neatkarīga novērtēšanas iestāde

RS: reta slimība

SANTE ĢD: Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts

VAPS: veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs

VKP: valsts kontaktpunkts

VKPeV: valsts kontaktpunkts e-veselības jomā

Glosārijs

Eiropas references tīkli (ERT): virtuāli tīkli, kuros iesaistīti veselības aprūpes sniedzēji visā Eiropā. To mērķis ir rast risinājumu sarežģītu vai retu slimību gadījumos un tad, kad nepieciešama sevišķi specializēta ārstēšana un zināšanu un resursu koncentrācija.

e-recepte: recepte medikamentu iegādei vai ārstniecības norīkojums, ko elektroniskā formā, izmantojot programmatūru, ir izsniedzis likumīgi praktizējošs veselības aprūpes speciālists, un zāļu izrakstīšanas datu elektroniska nosūtīšana aptiekai, kurā medikamentus izsniedz.

ERT koordinators: katrā tīklā viens dalībnieks darbojas kā koordinators. Viņš sekmē tīkla dalībnieku sadarbību.

E-veselība: informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana veselības produktu, pakalpojumu un procesu jomā, tās apvienojot ar organizatoriskām izmaiņām veselības aprūpes sistēmās un jaunām prasmēm. E-veselība ir veselības aprūpes pārnese ar elektronisku līdzekļu palīdzību.

E-veselības pacienta karte (EVPK): visaptveroša medicīniskā karte vai līdzīga dokumentācija elektroniskā formā par personas agrāko un tagadējo fiziskās un garīgās veselības stāvokli, kura ļauj viegli piekļūt šiem datiem ārstēšanas un citām cieši saistītām vajadzībām;

Pārrobežu veselības aprūpe: veselības aprūpe, kas ir sniegta vai parakstīta ārpus apdrošinātās personas piederības valsts (valsts, kurā persona ir apdrošināta).

Retās slimības: Eiropas Savienībā slimība vai traucējumi uzskatāmi par retiem, ja tie skar mazāk nekā piecus no 10 000 iedzīvotājiem.

Sadarbspēja: spēja izmantot dažādu veselības sistēmu datus un apmainīties ar tiem, lai savstarpēji savienotu informāciju.

Komisijas atbildes

KOPSAVILKUMS

I

Tiek uzskatīts, ka tas, ka ir pieņemta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (Pārrobežu veselības aprūpes direktīva), ir būtisks uzlabojums ES veselības politikā. Tajā ir precizētas un kodificētas tiesības uz veselības aprūpi, kas izriet no atsevišķiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem. Turklāt ar to tika ieviesti vairāki nozīmīgi atbalsta pasākumi, kas ļauj pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi piemērot praksē.

V

ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpes kontekstā ietver novatoriskus infrastruktūras risinājumus, atbalstot dalībvalstis jomā, kurā tām ir galvenā kompetence un kurā valstu infrastruktūras attīstība un pakalpojumu izmantošana dalībvalstu līmenī dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga.

VI

Ir izveidota stabila sistēma, lai sistemātiski uzraudzītu pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Komisija sadarbojas ar valstu kontaktpunktiem (VKP), lai atbalstītu saistībā ar to sniegtās informācijas nepārtrauktu uzlabošanu. Turklāt nesen Komisija publicēja Pamatprincipus attiecībā uz valstu kontaktpunktu praksi saskaņā ar Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu un Valsts kontaktpunktu rīkkopu, kas satur vairākus kontrolsarakstus un rokasgrāmatas, kuras paredzētas tam, lai atbalstītu augstas kvalitātes uz pacientu orientētu praksi.

VII

Somijā izdotās e-receptes tagad tiek pieņemtas Igaunijā, un 2019. gadā laikposmā no janvāra beigām līdz februāra beigām tika izsniegtas vairāk nekā 550 šādas e-receptes. Apmaiņa ar pacientu veselības datiem — pacientu kartēm — var glābt to iedzīvotāju dzīvību, kuri ceļo ārzemēs, jo ļauj ārstiem galamērķa valstī piekļūt pacienta slimības vēsturei un tādējādi viņi neizrakstīs nepareizas zāles, neizraisīs alerģiju utt. Tas ir īpaši svarīgi valstīm ar lielu diasporu. Ja tiks pievienoti jauni dati (attēli, laboratorijas izmeklējumu rezultāti), šādas informācijas apmaiņa var radīt ietaupījumus veselības aprūpes sistēmām, jo ļauj izvairīties no atkārtotu testu veikšanas.

Pašlaik pārrobežu veselības aprūpes kontekstā katru gadu tiek atlīdzinātas izmaksas 2 miljonos gadījumu. ES ir 1,4 miljoni pārrobežu darba ņēmēju, un 17 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo citā ES dalībvalstī, nevis valstī, kuras pilsoņi viņi ir.

Komisija ir izveidojusi starpdienestu darba grupu, kas uzrauga to, kā tiek īstenots 2018. gada paziņojums “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana”.

VIII

Dažos pēdējos gados Komisija ir izstrādājusi saskaņotu pieeju attiecībā uz atbalsta sniegšanu Eiropas references tīkliem (ERT), un tā atspoguļo ERT iniciatīvas novatorisko raksturu, sarežģītību un politisko jutīgumu. Atzīstot Eiropas references tīklu paveikto kā pirmatklājējiem reto slimību jomā un šo tīklu novatorisko raksturu, Eiropas ombude Emily O'Reilly 2017. gadā pasniedza pirmo balvu par labu administrāciju SANTE ģenerāldirektorātam par tā politiku reto slimību jomā.

IEVADS

04

Lai gan direktīvā ir paredzēta iespēja, ka dalībvalstis var izsniegt pacientiem veselības aprūpes izmaksu novērtējumu (iepriekšēju paziņojumu), šī iespēja netiek bieži izmantota.

09

E-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra (eHDSI) ir pieejama visām ES dalībvalstīm un EEZ valstīm, un vairākas dalībvalstis ir arī paziņojušas par savu nodomu pievienoties šim projektam.

10

E-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra (eHDSI) ir pirmais risinājums, kas ļauj veikt veselības datu pārrobežu apmaiņu starp dalībvalstīm. Kad eHDSI ir ieviesta dalībvalstī, tā kļūst par valsts e-veselības sistēmas daļu, ko regulē valsts tiesību akti. eHDSI mērķis ir nodrošināt pacientiem piekļuvi viņu datiem visā ES. Priekšnosacījums tam, lai varētu sākt datu apmaiņu, izmantojot eHDSI, ir labi izveidotu un funkcionālu valsts e-veselības sistēmu esība. Dalībvalstu veiktie e-veselības sistēmu uzlabojumi ļauj apmainīties ar labākas kvalitātes datiem.

15

Klīnisko pacientu pārvaldības sistēmā (KPPS) laikposmā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada februāra beigām bija izveidota 471 ekspertu grupa (kolēģija), un to skaits turpina palielināties.

16

Papildus Itālijai valsts reto slimību plānus izstrādā arī citas dalībvalstis, piemēram, Francija, Vācija, Nīderlande, Spānija, Zviedrija.

APSVĒRUMI

23

Komisija pauž gandarījumu par Eiropas Revīzijas palātas konstatējumu, ka Komisija ir uzraudzījusi un īstenojusi direktīvas transponēšanu, un atzīst ilgstošos centienus gadu gaitā. Komisija turpinās vērtēt, kā dalībvalstis izpilda direktīvas prasības, un veiks to savu atbilstības pārbaužu ietvaros. Turpināsies sadarbība arī ar valstu kontaktpunktiem, lai uzlabotu informācijas sniegšanu pacientiem, tostarp par Eiropas references tīkliem.

24

Komisija turpinās risināt jautājumus saistībā ar noteiktajām prioritātēm, proti, saistībā ar izmaksu atlīdzināšanas nosacījumiem, iepriekšējas atļaujas izmantošanu, administratīvajām prasībām un maksas noteikšanu pacientiem no citām dalībvalstīm. Šai nolūkā Komisija izmantos Pārrobežu veselības ekspertu grupas pakalpojumus, rīkos divpusējus strukturētos dialogus ar dalībvalstīm un, ja nepieciešams, piemēros pārkāpumu procedūras, lai nodrošinātu pareizu direktīvas transponēšanu Eiropas iedzīvotāju labā.

26

Komisija piekrīt Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem un arī turpmāk mudinās dalībvalstis iesniegt aizpildītas datu kopas par pacientu plūsmām un pacientu mobilitāti.

30

Komisija ir nodrošinājusi valstu kontaktpunktiem rīkkopu, kas inter alia ietver rokasgrāmatas pacientiem, informāciju par atlīdzināšanas noteikumiem un lēmumu pieņemšanas shēmas par labāko juridisko risinājumu, kā saņemt veselības aprūpi citā ES valstī. Šī rīkkopa ir publiski pieejama tīmekļa vietnē Europa.

Komisija atzīst, ka ir svarīgi pastāvīgi un pārdomāti sniegt norādījumus valstu kontaktpunktiem par abiem šiem sarežģītajiem instrumentiem (Sociālās drošības koordinācijas regulām un direktīvu), kas piedāvā divus juridiskus risinājumus saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi. Papildus spēju veidošanas semināram, kas notika 2018. gada 8. martā, Komisija 2019. gada martā publicēja valstu kontaktpunktu rīkkopu, tostarp praktisku informāciju pacientiem. Komisija turpinās sniegt VKP konsultācijas par saistību starp minētajām regulām un direktīvu.

31

Komisija piekrīt, ka VKP tīmekļa vietnēs varētu būt pieejama padziļināta informācija saprotamā un, ja iespējams, daudzvalodu formātā. Komisija apspriedīs šo jautājumu ar valstu kontaktpunktiem.

32

Komisija uzskata, ka informācija par Eiropas references tīkliem ir ārkārtīgi svarīga pacientiem, kuru stāvokli ietekmē reti sastopami un sarežģīti apstākļi, un sadarbosies ar valstu kontaktpunktiem, lai tiktu sniegta visaptveroša informācija par ERT.

Komisijas kopīga atbilde uz 33. un 34. punktu

E-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra ir novatorisks infrastruktūras risinājums, atbalstot dalībvalstis jomā, kurā tām ir galvenā kompetence un kurā valstu infrastruktūras attīstība un pakalpojumu izmantošana dalībvalstu līmenī ir ļoti atšķirīga dažādās dalībvalstīs. E-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūrai ir stabila pārvaldības struktūra, kas atbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmas prasībām attiecībā uz digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, un tās attīstība un darbības rezultāti reizi ceturksnī tiek uzraudzīti, salīdzinot ar 11 galveno darbības rādītāju (GDR) kopumu. Turklāt pēc Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veiktās EISI Telecom pārvaldības revīzijas pabeigšanas 2019. gada janvārī Komisija labāk izskaidros dažus tās darbības mehānismu elementus un turpinās izstrādāt uz rezultātiem vērstu GDR kopumu.

Gandrīz pusei ES iedzīvotāju ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte, un katru gadu tiek apmaksāti vairāk nekā 2 miljoni pieprasījumu. 2017. gadā 17 miljoni ES iedzīvotāju dzīvoja kādā ES dalībvalstī, kas nav valsts, kuras pilsoņi viņi ir, un ES strādāja 1,4 miljoni pārrobežu darba ņēmēju. Viņi visi ir e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras potenciālie lietotāji.

Precīzs to e-recepšu un pacientu karšu skaits, ar kurām tiek veikta apmaiņa, ir atkarīgs no šo pakalpojumu izmantošanas dalībvalsts līmenī, un šajā jomā ir paredzama pakāpeniska, bet būtiska attīstība (sk. Komisijas atbildi uz 41. punktu).

34

Paziņojumā paredzētie rezultāti ir skaidri izklāstīti tekstā, lai gan tiem nav noteikti izpildes termiņi.

Komisijas kopīga atbilde par 35. un 36. punktu

Komisijas paziņojumā bija iekļauti atjaunināti e-veselības rīcības plāna mērķi un bija ņemti vērā attiecīgie ieteikumi, kas tika formulēti tās starpposma novērtējumā. Turklāt pienācīgi tika ņemtas vērā jaunās iespējas (piem., saistībā ar digitālo vienoto tirgu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas pieņemšanu un piemērošanu, kā arī ieteikumu par Eiropas elektronisko veselības reģistru apmaiņas formātu) un jaunās problēmas (piem., kiberdrošības apdraudējumi).

Attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas e-veselības rīcības plānā 2012.–2020. gadam, — lielākā daļa no tām ir izpildītas vai ir ņemtas vērā Komisijas paziņojumā “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi”.

Rīcības plāns nosaka konkrētas darbības un laika grafiku. Atbildība par plāna īstenošanu izriet no katra ģenerāldirektorāta uzdevumiem un pienākumiem. Šīs darbības tika saskaņotas ar dalībvalstīm e-veselības tīkla kontekstā, kā arī ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, pētniekiem.

37

Komisija ir izveidojusi iekšēju koordinācijas mehānismu (starpģenerāldirektorātu darba grupu), lai koordinētu un pārraudzītu minētā paziņojuma īstenošanu. Paziņojumā paredzētie rezultāti ir skaidri izklāstīti tekstā.

Pirms minētā paziņojuma pieņemšanas tika veikts rīcības plāna starpposma novērtējums attiecībā uz e-veselību, un Komisija vērtēja, cik lielā mērā šajā plānā paredzētie pasākumi ir īstenoti, kā izklāstīts Komisijas atbildē uz 35. un 36. punktu. Starpposma novērtējums kopumā bija pozitīvs, jo lielākā daļa no rīcības plānā paredzētajām darbībām bija izpildītas.

41

Vispārpieņemta prakse ir tāda, ka jebkura uzņēmējdarbības projekta iespējamība tiek pārbaudīta, iegūstot neliela apjoma “konceptuālu pierādījumu”, un pēc tam projekts tiek paplašināts, lai to varētu ieviest masveidā. Projektos epSOS un EXPAND īstenotā testa datu apmaiņa bija pietiekama, lai varētu izstrādāt specifikācijas un pierādīt, ka pacientu karšu un e-recepšu apmaiņa ir tehniski iespējama. Projekta epSOS secinājumu pamatotību apstiprina tas, ka Somijā izdotās e-receptes tagad tiek pieņemtas Igaunijā (2019. gadā laikposmā no janvāra beigām līdz februāra beigām tika pieņemtas 550 šādas e-receptes). Tas apstiprina, ka, lai gan testa datu apmaiņa epSOS projektā bija ierobežota, tomēr ar to pietika, lai izveidotu pamatu liela mēroga pārrobežu datu apmaiņas veiksmīgai ieviešanai.

42

Komisijas 2014. gada vērtējumu apstiprina eHDSI darbības sekmīga uzsākšana 2019. gada janvārī.

43

EpSOS galīgajā pārskatā ir norādīts, ka ir izstrādāts iespaidīgs pamats juridiskiem, semantiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem, kas nepieciešami, lai Eiropas valstis varētu apmainīties ar svarīgiem pacientu datiem.

Komisija secināja, ka epSOS projekta rezultātā ir izveidots pamats pacientu informācijas pārrobežu apmaiņai.

44

Elektronisko veselības datu pārrobežu apmaiņa balstās uz dalībvalstu brīvprātīgu sadarbību (sk. Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas 14. panta 1. punktu). Pievienošanās e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūrai ir brīvprātīga un prasa noteiktu digitālās sagatavotības līmeni, kā arī savstarpēju uzticēšanos.

Tika veikts ietekmes novērtējums, lai pamatotu direktīvas prasības, tostarp attiecībā uz pārrobežu datu apmaiņu, un tas apstiprināja, ka ir vajadzīga ES rīcība pārrobežu veselības aprūpes jomā.

Potenciālie lietotāji ietver vairāk nekā 2 miljonus ES iedzīvotāju, kuri katru gadu pieprasa atlīdzību par pārrobežu veselības aprūpi, 1,4 miljonus ES strādājošo pārrobežu darba ņēmēju, 17 miljonus ES iedzīvotāju, kuri dzīvo citā ES dalībvalstī, kas nav valsts, kuras pilsoņi viņi ir, un, visbeidzot, iedzīvotājus, kuriem ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte.

Ir paredzama pakāpeniska, taču būtiska attīstība (sk. arī Komisijas atbildi uz 41. punktu).

45

Komisija savā publiskajā paziņojumā iekļāva termiņus, kurus bija noteikusi katra dalībvalsts, kas piedalās eHDSI47.

Ir ļoti grūti precīzi novērtēt izteikti tehnoloģisku un novatorisku projektu pabeigšanas laiku jomā, kurā būtiska nozīme ir subsidiaritātei. Turklāt bija jāgarantē sensitīvu pacientu datu apmaiņas drošība, vienlaikus respektējot šīs iniciatīvas brīvprātīgo raksturu un veidojot uzticību starp dalībvalstīm.

46

eHDSI darbojas kopš 2019. gada janvāra (sk. arī Komisijas atbildi uz 41. punktu).

47

Dalībvalstis pievienojas veselības datu pārrobežu apmaiņai atbilstoši savas valsts sistēmas gatavībai 1) izgūt datus no valsts infrastruktūras un 2) atklāt datus (kas saņemti no citām dalībvalstīm) veselības aprūpes speciālistiem.

Dalībvalstis var izvēlēties iespēju dažādus pakalpojumus (e-recepšu un pacientu karšu nosūtīšanu un saņemšanu) ieviest pakāpeniski48.

Komisijas kopīga atbilde uz 48. un 49. punktu

Dažos pēdējos gados Komisija ir izstrādājusi saskaņotu pieeju un skaidrus norādījumus ERT atbalstam, atspoguļojot ERT iniciatīvas novatorisko raksturu, sarežģītību un politisko jutīgumu, kas cita starpā ir saistīts ar to, ka veselības aprūpes nodrošināšana un finansēšana ir dalībvalstu kompetencē un dalībvalstis var izlemt, kā vislabāk integrēt ERT savās veselības aprūpes sistēmās. Komisijas panākumi saistībā ar Eiropas references tīklu izveidi būtiski ietekmēja Eiropas ombudes Emily O'Reilly lēmumu pasniegt pirmo balvu par labu administrāciju SANTE ģenerāldirektorātam par tā politiku reto slimību jomā. Jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa finansējumu — nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Komisija ir ierosinājusi vienkāršot kārtību, kā tiek sniegts finansiālais atbalsts ERT.

49

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību49 168. panta 7. punktu, īstenojot ES rīcību sabiedrības veselības jomā, ir pilnībā jārespektē dalībvalstu atbildība par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Šajā kontekstā Komisija var pievērsties ES rīcības koordinēšanai jomās, kas saistītas ar retajām slimībām un ar to, kā uzlabot pacientu piekļuvi diagnostikai, informācijai un aprūpei.

50

Komisija ir konsekventi atbalstījusi darbu pie reto slimību definēšanas, kodificēšanas un reģistrēšanas, īstenojot vairākus projektus un vienotās rīcības pasākumus. Tas ir nepārtraukts process, kura gaitā ir gūti ievērojami panākumi piecos gados pēc minētā 2014. gada īstenošanas ziņojuma izdošanas, kuru citēja Eiropas Revīzijas palāta. Komisijas centieni tiek īstenoti sadarbībā ar dalībvalstīm, ES finansēšanas mehānismiem un Kopīgā pētniecības centra ieguldījumu.

51

Ir svarīgi atcerēties, ka ES darbam reto slimību jomā ir novatorisks raksturs, jo īpaši ņemot vērā kontekstu, ka ES kompetences sabiedrības veselības politikas jomā ir ļoti ierobežotas. Kopš 2009. gada ES centieni ir vērsti uz to, lai attīstītu dažādus elementus, kas veido Eiropas reakciju, kā norādīts Komisijas 2008. gada Paziņojumā un Padomes 2009. gada Secinājumos. Šis darbs joprojām turpinās, kā to apliecina fakts, ka nesen, 2019. gada februārī, darbu sāka Eiropas Reto slimību reģistrācijas platforma.

Pēc sasniegumu, gūto mācību un joprojām esošo problēmu izvērtēšanas Komisija plāno apspriesties ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā pārskatīt savu reto slimību stratēģiju50.

52

Komisija ir izstrādājusi pastāvīgas uzraudzības un kvalitātes kontroles sistēmu attiecībā uz tīkla dalībniekiem. Komisija ir arī iesniegusi visaptverošus priekšlikumus par ERT finansēšanu nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros un ir iesaistījusies dialogā ar dalībvalstīm par to, kāds finansiālais atbalsts tām jāsniedz ERT un to dalībniekiem. Turklāt Komisija sniedz atbalstu dalībvalstīm un tīkliem, risinot problēmas, ar kurām saskaras tīkli.

53

ERT iniciatīva ir novatoriska un sarežģīta, kā arī problemātiska un politiski jutīga, jo īpaši saistībā ar ERT integrāciju dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās, ņemot vērā to, ka veselības aprūpe ir dalībvalstu kompetence. Komisija ir atbalstījusi dalībvalstis un tīklus, lai risinātu šo problēmu, kā arī citas problēmas, kas rodas šīs sarežģītās iniciatīvas īstenošanas pirmajos gados.

56

Komisija uzskata, ka minētais novērtējums tika veikts saskaņā ar novērtēšanas rokasgrāmatu, kas izstrādāta, apspriežoties ar dalībvalstīm, un tajā tika detalizēti izskatīti kritēriji un nosacījumi, kas bija jāizpilda katram ERT un katram veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kurš pieteicās dalībnieka statusa iegūšanai. Metodikā bija paredzēta skaidra vērtēšanas sistēma, un gala ziņojumos bija skaidri norādīti darbības rezultāti.

57

Pašreizējā tiesiskajā regulējumā jau ir paredzēti noteikumi attiecībā uz tīklu darbības izbeigšanu un tāda dalībnieka statusa zaudēšanu, kurš ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs (sk. 11. un 12. pantu Komisijas 2014. gada Īstenošanas lēmumā par ERT), un šos noteikumus, iespējams, varētu piemērot, pamatojoties uz uzraudzības pasākuma rezultātiem.

58

Komisija uzsver, ka, lai gan tā nevar ietekmēt likumdevēju galīgo lēmumu, tā ir nākusi klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par ERT pietiekamu finansēšanu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.

59

Saskaņā ar 2011. gada Pārrobežu veselības aprūpes direktīvas 12. panta būtību — ERT iniciatīva pirmkārt ir dalībvalstu atbildība un Komisija tikai “atbalsta” dalībvalstu centienus. Tāpēc, lai gan Komisija sniedz finansiālu atbalstu ERT, tai ir likumīgs pamats sagaidīt, ka dalībvalstis aktīvi piedalīsies šīs iniciatīvas finansēšanā. Tāpēc Komisija ir īpaši iesaistījusies dialogā ar dalībvalstīm, lai tās iedrošinātu — atkarībā no tā, kā ir organizētas to veselības aprūpes sistēmas un kā tiek saņemta atlīdzība par klīniskajām procedūrām, — nodrošināt atbalstu tiem ERT dalībniekiem, kuru veselības aprūpes speciālisti piedalās virtuālajās kolēģijās.

61

Pirmais ievilkums — laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam no EISI budžeta piešķirtie kopējie līdzekļi e-veselības risinājumu izstrādei ERT vajadzībām pārsniedz 12 miljonus EUR.

63

Eiropas Reto slimību reģistrācijas platforma (ES RS platforma) sāka darbu Reto slimību dienā — 2019. gada 28. februārī. Piedāvātā infrastruktūra un rīki ir pieejami visiem RS reģistriem un nodrošina to, ka šajos reģistros datus var meklēt un atrast. Tas atvieglos epidemioloģiskos, klīniskos, praktiskās ieviešanas un farmakoloģiskos pētījumus un pētniecības darbu, veicinot zināšanu uzkrāšanu par retajām slimībām.

ES RS platformas izveidi nebija iespējams pabeigt sākotnēji noteiktajā termiņā, jo šis projekts bija sarežģīts un novatorisks un tajā bija iesaistītas daudzas ieinteresētās personas un tika risinātas neapmierinātās vajadzības. ES RS platforma ir jāvērtē kopumā, zinot, ka tā nav viens produkts, bet gan daudzu tādu atsevišķu sastāvdaļu kombinācijas rezultāts, katra no kurām bija jāizstrādā atsevišķi un pēc tam jāintegrē.

64

ES RS platformas tvērums atšķiras no RD-Connect tvēruma. RD-Connect pievēršas ģenētiskajiem datiem un attiecas tikai uz pacientiem ar ģenētiskajiem datiem, kas iegūti, izmantojot specifiskas diagnostikas metodes (tie ir mazākumā). ES RS platformas Reģistru katalogs ir interaktīvs rīks, kas paredzēts VISIEM Eiropas reto slimību reģistriem neatkarīgi no ģenētiskajiem datiem (tie ir vairākumā).

Apkopojot pacientu reģistrācijas vajadzības sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām (reģistriem, valsts iestādēm, pacientiem un regulatoriem), ne RD-Connect, ne citas ieinteresētās personas nenorādīja, ka nepieciešamība pēc reģistru kataloga jau būtu apmierināta, ņemot vērā RD-Connect rezultātus. Tas skaidri apliecina, ka šāda nepieciešamība joprojām pastāv un RD-Connect to neapmierina.

65

Kopīgā pētniecības centra (JRC) platformas ieviešanas laiku sākumā nevarēja precīzi ieplānot šā projekta sarežģītības dēļ. Kā tas ir parasti infrastruktūras projektu gadījumā, plānošana bija saistīta ar daudziem nezināmiem faktoriem, izstrādājot, attīstot un ieviešot praktiskos risinājumus, lai ES nodrošinātu daudzu simtu tādu reto slimību reģistru mijiedarbību, kuriem ir ļoti atšķirīgas struktūras, mērķi un funkcijas, lai pielāgotos jaunajām datu aizsardzības prasībām un lai nodotu JRC pārziņā centrālās datubāzes un koordinācijas darbības, ko veic abi uzraudzības tīkli — EUROCAT (Eiropas iedzimto anomāliju uzraudzība) un SCPE (cerebrālās triekas uzraudzība Eiropā).

Gan SANTE ģenerāldirektorāts, gan JRC ir apņēmušies finansiāli uzturēt šo platformu.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

67

E-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra sāka darboties 2019. gada 21. janvārī, kad pirmās dalībvalstis nodrošināja saviem iedzīvotājiem iespēju izmantot savus veselības datus pārrobežu vidē. Pirms tam e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra vēl atradās ieviešanas posmā, kurā nebija iespējams iegūt reālu labumu. Vienlaikus to, ka projekta vadība ir prasmīga, apliecināja ikdienas darbību veikšana.

ERT jau ir snieguši gandrīz 500 virtuālās konsultācijas, un visas ieinteresētās personas to uzskata par veiksmi.

68

Komisija piekrīt Eiropas Revīzijas palātai, ka joprojām trūkst izpratnes par to, kādas priekšrocības direktīva nodrošina ES iedzīvotājiem. Lai paaugstinātu izpratni, ir jāsadarbojas visiem iesaistītajiem dalībniekiem — valstu kontaktpunktiem, veselības aizsardzības iestādēm, veselības apdrošinātājiem, veselības aprūpes sniedzējiem un pacientu organizācijām — vietējā, reģionālajā un valstu līmenī. ES līmenī Komisija popularizē direktīvu un tās sniegtās priekšrocības Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē Europa un tīmekļa vietnē “Tava Eiropa”. Komisija mudinās VKP iekļaut informāciju par ERT savās tīmekļa vietnēs.

1. ieteikums. Sniegt lielāku atbalstu valstu kontaktpunktiem

Komisija piekrīt 1. ieteikuma a) punktam.

Komisija izmantos par pamatu savus jau veiktos pasākumus, atbalstot valstu kontaktpunktu (VKP) darbu, tostarp sniedzot konsultācijas par dažādiem juridiskajiem risinājumiem pārrobežu veselības aprūpes jomā, un padarīs VKP rīkkopu pieejamu plašākai sabiedrībai. Šajā rīkkopā ir ietvertas noderīgas lēmumu pieņemšanas shēmas attiecībā uz pārrobežu plānveida ārstēšanas gadījumiem, lai informētu pacientus par labāko juridisko risinājumu (pamatojoties uz direktīvu vai minētajām regulām).

Komisija piekrīt 1. ieteikuma b) punktam.

Divi Komisijas veikti pētījumi51 apliecina, ka informācijas par Eiropas references tīkliem izmantošana VKP tīmekļa vietnēs laika gaitā ir paplašinājusies. Komisija sniegs norādījumus VKP, lai veicinātu informācijas sniegšanu visiem VKP par Eiropas references tīkliem.

Komisija piekrīt 1. ieteikuma c) punktam.

Komisija ir publiskojusi valstu kontaktpunktu rīkkopu un turpinās uzraudzīt tās izmantošanu, apmainoties ar paraugpraksi Komisijas organizētajā VKP apakšgrupas sanāksmē.

69

Kā norādīts 36. un 37. punktā, paziņojuma pieņemšanas laikā tika veikts starpposma novērtējums par rīcības plānu attiecībā uz e-veselību un Komisija vērtēja, cik lielā mērā tās darbības bija īstenotas (vairums tās darbību bija īstenotas), un iekļāva šā plāna mērķus paziņojumā “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana”.

Attiecībā uz minētā paziņojuma īstenošanu — Komisija ir izveidojusi iekšēju koordinācijas mehānismu (starpģenerāldirektorātu darba grupu), lai uzraudzītu un koordinētu minētā paziņojuma īstenošanu.

70

Skatīt Komisijas atbildi par 33. un 44. punktu.

2. ieteikums. Labāk sagatavoties veselības datu pārrobežu apmaiņai

Komisija piekrīt 2. ieteikuma a) punktam.

Komisija veiks uzraudzību un ziņos par rezultātiem, kas sasniegti, izmantojot eHDSI pārvaldības struktūras. Lai veiktu vispārēju novērtējumu, ir vajadzīga dalībvalstu kritiskā masa, un tā tiks sasniegta ne agrāk kā līdz 2023. gadam.

Komisija daļēji piekrīt 2. ieteikuma b) punktam.

Komisija uzraudzīs un novērtēs e-veselības stratēģiju un e-veselības rīcības plānu un apsvērs atbilstošus turpmākos pasākumus. Attiecībā uz rentabilitāti un jēgpilnu ieguldījumu valstu veselības aprūpes sistēmās novērtējumā uzmanība tiks pievērsta tikai eHDSI, kas ir galvenais ES finansējuma elements. Novērtējuma pamatā būs to darbību rezultāti, kas pēc 2023. gada būs veiktas saskaņā ar 2. ieteikuma a) punktu.

72

ERT iniciatīva ir ļoti novatoriska un sarežģīta, kā arī politiski jutīga, jo īpaši tādēļ, ka veselības aprūpes nodrošināšana ir dalībvalstu kompetencē. ERT tiek finansēti saskaņā ar Veselības programmu un EISI, un Komisija ir iesniegusi visaptverošus priekšlikumus par ERT finansēšanas turpināšanu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. Komisija piešķir subsīdijas pacientu reģistru izveidei un finansē dažādus šo tīklu atbalsta pasākumus, piemēram, loģistikas un sekretariāta atbalstu ERT koordinatoru grupai un tās darba grupām, taksonomijas un ERT dokumentu veidņu izstrādi, atbalstu klīnisko vadlīniju izstrādei, veselības aprūpes speciālistu mobilitātei utt. Komisija ir arī pievērsusi dalībvalstu uzmanību jautājumam par ERT integrāciju valstu veselības aprūpes sistēmās.

Lai gan Eiropas Reto slimību reģistrācijas platformas (ES RS platformas) darba sākšana tika atlikta 63. un 65. punktā minēto iemeslu dēļ, JRC organizēja trīs mācību sesijas (2018. gada februārī un martā) par šīs platformas struktūru un funkcijām, kas bija paredzētas ERT lietotājiem, tādējādi sagatavojot platformas ieviešanu kopā ar ERT reģistriem.

3. ieteikums. Uzlabot atbalstu, lai atvieglotu reto slimību pacientu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem

Komisija piekrīt 3. ieteikuma a) punktam.

Komisija izvērtēs panākumus, kas gūti, īstenojot reto slimību stratēģiju, pamatojoties uz vairāku pašlaik notiekošu vai plānotu procesu rezultātiem.

Pēc sasniegumu, gūto mācību un joprojām esošo problēmu izvērtēšanas Komisija plāno apspriesties ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā pārskatīt savu reto slimību stratēģiju līdz 2023. gada sākumam.

Komisija piekrīt 3. ieteikuma b) punktam.

Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un tīkliem ERT valdē, ERT koordinatoru grupā un dažādās tematiskajās darba grupās, kurās uzmanība tiek pievērsta dažādām problēmām, ar kurām tīkli saskaras pirmajos savas darbības gados. Komisija ir pilnībā apņēmusies atbalstīt dalībvalstis un Eiropas references tīklus.

Komisija piekrīt 3. ieteikuma c) punktam.

Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kā vienkāršot tīklu finansēšanu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, taču pašlaik tā nevar uzņemties saistības attiecībā uz to sarunu rezultātiem, kas vēl turpinās ar līdztiesīgajiem likumdevējiem par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

Beigu piezīmes

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/EU par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

2 Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pants.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.). Šī regula ir būtiska attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpi darbaspēka mobilitātes un tūrisma kontekstā un uz to saistību ar veselības aprūpes un sociālās nodrošināšanas sistēmām.

4 Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti valsts kontaktpunktu aptaujā, ko 2017. gada maijā veica Pārrobežu veselības aprūpes ekspertu darba grupa, un ko apstiprināja ERP iztaujātie Pārrobežu veselības aprūpes ekspertu darba grupas locekļi.

5 Komisijas ziņojums par to, kā darbojas Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, COM(2018) 651 final.

6 B pielikums Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2011/24/ES darbību, COM(2018) 651 final.

7 Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS), kas labāk pazīstama kā Interreg, ir viens no diviem ES kohēzijas politikas mērķiem un nodrošina satvaru kopīgu pasākumu īstenošanai un politiskās pieredzes apmaiņai starp valsts, reģionāla un vietēja līmeņa ieinteresētajām personām no dažādām dalībvalstīm.

8 Pētījums par pārrobežu sadarbību. Pārrobežu reģionu sadarbības esošo iniciatīvu maksimāla izmantošana, Komisijas pētījums, kas publicēts 2018. gada martā. Pētījumā uzskaitīto projektu saraksts un to mērķi ir pieejami tiešsaistē šeit.

9 Komisijas paziņojums “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana”, COM(2018) 233 final, 25.4.2018. Paziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz Digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma izvērtējumu.

10 Beļģija, Čehija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Somija un Zviedrija.

11 Desmit dalībvalstis (Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Spānija un Zviedrija) ziņoja, ka 2017. gadā e-receptes tika izmantotas vairāk nekā 90 % gadījumu.

12 Atvērtais viedpakalpojums Eiropas pacientiem (epSOS) ir projekts, ko finansē saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju programmas (CIP) 3. tēmu “Ilgtspējīgi un savstarpēji izmantojami veselības aprūpes pakalpojumi”.

13 Padomes 2009. gada 8. jūnija ieteikums par rīcību reto slimību jomā.

14 ERT Dalībvalstu padomi izveidoja ar Komisijas 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmumu 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu (OV L 147, 17.5.2014., 79. lpp.).

15 ERP stratēģija 2018.–2020. gadam.

16 Dānija, Itālija, Lietuva, Nīderlande un Zviedrija.

17 Komisijas 2012. gada 20. decembra Īstenošanas direktīva 2012/52/EU, ar kuru paredz pasākumus, kas atvieglotu citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu (OV L 356, 22.12.2012., 68. lpp.).

18 Direktīvas 20. pants.

19 Šie pētījumi ietver: 2012. gada pētījumu par labākajā praksē balstīto pieeju valstu kontaktpunktu tīmekļa vietnēm ar ieteikumiem dalībvalstīm un Komisijai attiecībā uz to, kā VKP var sniegt atbilstošu informāciju par dažādiem būtiskiem pārrobežu veselības aprūpes aspektiem; 2014. gada pētījumu par informācijas ietekmi uz pacientu izdarīto izvēli Direktīvas kontekstā; 2015. gada izvērtējošo pētījumu par Direktīvas darbību, kurā cita starpā ir sniegts pārskats par VKP tīmekļa vietnēm.

20 Saskaņā ar VKP izsūtīto aptauju, kuru Komisija bija sagatavojusi saistībā ar savu ziņojumu par Direktīvas darbību.

21 Study on cross-border health services: enhancing information provision to patients [Pētījums par pārrobežu veselības aprūpi: pacientiem ir jāsaņem vairāk informācijas], publicēts 2018. gada 20. jūlijā.

22 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas 2019. gada 29. janvāra ziņojums par pārrobežu veselības aprūpes direktīvas īstenošanu.

23 VKP 2017. gada 5. maija sanāksmes ziņojums.

24 Komisijas paziņojums “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana”, COM(2018) 233 final, 25.4.2018. Paziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz Digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma izvērtējumu.

25 Interim evaluation of the eHealth Action Plan 2012.–2020., [E-veselības rīcības plāna 2012.–2020. gadam starpposma novērtējums], Deloitte sagatavots pētījums Komisijas vajadzībām.

26 Projekta kopējais budžets bija 38 miljoni EUR, un no šīs summas Eiropas Savienība piekrita līdzfinansēt 18 miljonus EUR. Projektā piedalījās 24 valstis.

27 Šajā summā ietilpst IT pakalpojumi Eiropas references tīkliem.

28 Final technical review report of EpSOS [EpSOS tehniskās pārskatīšanas galīgais ziņojums], 2014. gada 12. novembris.

29 2014. gadā SANTE ĢD Informācijas sistēmu nodaļa veica epSOS projekta novērtēšanu, lai gūtu pārskatu par projekta tiešajiem rezultātiem un sasniegumiem un lai apkopotu secinājumus par projekta pabeigtības pakāpi saistībā ar tā turpmāku īstenošanu plašā mērogā.

30 Komisijas tīmekļa vietne: Cross-border digital prescription and patient data exchange are taking off [Sākas pārrobežu elektronisko recepšu izmantošana un pacientu datu apmaiņa].

31 Komisijas tīmekļa vietne: eHDSI governance.

32 Pielikums Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta 2016. gada darbības pārskatam. 2017. gada darbības pārskatā Komisija ziņoja par deviņām dalībvalstīm, jo Dānija izstājās no pārrobežu e-veselības informācijas pakalpojumiem (sk. 10. punktu 1. izcēlumu).

33 Čehija, Igaunija, Horvātija, Luksemburga, Malta, Portugāle un Somija.

34 Komisijas paziņojums “Retās slimības: Eiropas mērogā risināmie uzdevumi”, COM(2008) 679 final.

35 Padomes 2009. gada 8. jūnija ieteikums par rīcību reto slimību jomā.

36 Eiropas Savienības Ekspertu komiteja reto slimību jomā (EUCERD), kas izveidota ar Eiropas Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/872/ECK.

37 Komisija izklāstīja šā darba satvaru 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmumā un Deleģētajā lēmumā.

38 Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta (SANTE ĢD) 2016. gada darbības pārskatā (A pielikums, 169. lpp.) desmit ERT ir minēti kā starpposma mērķis saskaņā ar 1.5.A rezultātu rādītāju “Izveidoto ERT skaits”.

39 Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/287/EUKomisijas Īstenošanas lēmuma 2014/287/EU 4. panta 5. punkts.

40 Mūsu paraugā, kurā bijām iekļāvuši 50 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju novērtējuma ziņojumus (no 23 ERT), mēs konstatējām, ka 30 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji nebija snieguši informāciju par skaidru darbības plānu.

41 Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/287/EU 14. pants.

42 3. Veselības programma.

43 ERT Dalībvalstu padome, 2018. gada 6. marts.

44 Pamatojoties uz SANTE ĢD un JRC ĢD administratīvo nolīgumu.

45 EUROCAT (Eiropas uzraudzības tīkls iedzimto anomāliju jomā ) un SCPE (Eiropas Cerebrālās triekas uzraudzības tīkls).

46 2018. gada novembrī e-veselības tīkls atļāva sākt veselības datu pārrobežu apmaiņu ar eHDSI starpniecību četrās dalībvalstīs: Somija var nosūtīt e-receptes, bet Igaunija tās var saņemt. Čehija un Luksemburga tagad drīkst saņemt no ārzemēm pacientu kartes elektroniskā formātā, taču neviena dalībvalsts to vēl nespēj nosūtīt ar eHDSI starpniecību. Trīs dalībvalstis (Horvātija, Malta un Portugāle) plāno sākt datu apmaiņu 2019. gada pirmajā ceturksnī.

47 Katra dalībvalsts, kas piedalās eHDSI, saņēma finansējumu no EISI Telecom programmas līdzekļiem, lai izveidotu valsts kontaktpunktu e-veselības jomā un uzsāktu veselības datu pārrobežu apmaiņu. Valsts īstenošanas grafiks ir iekļauts subsīdiju nolīgumā, kuru katra dalībvalsts ir parakstījusi ar Komisiju.

48 Četras valstis, kurām 2018. gada novembrī bija atļauts tiešsaistē izmantot e-veselības tīklu, plāno ieviest vairākus pakalpojumus (e-recepšu nosūtīšana un saņemšana ir divi dažādi pakalpojumi): i) Somija ir sākusi nosūtīt e-receptes un plāno sākt tās saņemt līdz 2019. gada beigām; ii) Igaunija ir sākusi saņemt e-receptes un plāno sākt tās nosūtīt līdz 2019. gada beigām; iii) Čehija ir gatava gan nosūtīt, gan saņemt pacientu kartes un plāno līdz 2020. gada beigām sākt nosūtīt un saņemt e-receptes; iv) Luksemburga ir gatava saņemt pacientu kartes un plāno sākt tās nosūtīt līdz 2019. gada beigām. Tā arī plāno sākt nosūtīt e-receptes līdz 2020. gada beigām.
Horvātija 11. martā saņēma e-veselības dalībvalstu ekspertu grupas (eHMSEG) pozitīvu ieteikumu sākt tiešsaistes apmaiņu ar e-receptēm (gan nosūtīšanu, gan saņemšanu) un pacientu kartēm (to saņemšanu) — pēc tam, kad revidenti apstiprināja, ka pēdējais korekcijas pasākums, kurš vēl bija jāpabeidz, ir sekmīgi īstenots. Lai šis ieteikums varētu stāties spēkā, e-veselības tīklam tas ir jāapstiprina.

49 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=LV

50 Proti: 1) Eiropas Parlamenta finansētā 2030. gada Reto slimību izmēģinājuma projekta secinājumi ir paredzēti tam, lai pamatotu turpmākos politiskos lēmumus, pārbaudītu jaunu pieeju iespējamību un sniegtu priekšlikumus politikas ieteikumiem (rezultāti ir gaidāmi līdz 2021. gada sākumam); 2) Trešās veselības programmas izvērtējums (gaidāms līdz 2021. gada vidum); 3) Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē izvērtējums (gaidāms līdz 2022. gada beigām); 4) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izvērtējums (gaidāmais datums vēl ir jāapstiprina).

51 https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/cross_border_care/docs/2018_crossborder_frep_en.pdf

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tie panāktu pēc iespējas lielāku ietekmi, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Nikolaos Milionis un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Janusz Wojciechowski, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Kinga Wiśniewska-Danek un locekļa biroja atašejs Katarzyna Radecka-Moroz, atbildīgais vadītājs Colm Friel, darbuzdevuma vadītāja Joanna Kokot, darbuzdevuma vadītāja vietnieks Nicholas Edward un revidenti Frédéric Soblet, Aris Konstantinidis, Anna Zalega, Michela Lanzutti un Jolanta Zemailaite. Lingvistisko atbalstu sniedza Mark Smith.

No kreisās uz labo: Frédéric Soblet, Kinga Wiśniewska-Danek, Aris Konstantinidis, Janusz Wojciechowski, Colm Friel, Joanna Kokot, Nicholas Edwards, Jolanta Zemailaite.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

PDF ISBN 978-92-847-1941-9 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/107844 QJ-AB-19-005-LV-N
HTML ISBN 978-92-847-1906-8 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/77047 QJ-AB-19-005-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2019

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.