Darbības rezultātu pārskats par lietu pārvaldību Eiropas Savienības Tiesā

Kopsavilkums

I

Savā pārskatā par Eiropas Savienības Tiesu mēs esam novērtējuši, kādi ir darbības rezultāti tās lietu pārvaldības procesam, īpaši to, vai ieviestās procedūras sekmēja iesniegto lietu efektīvu izskatīšanu un vai bija iespējams to paātrināt. Mēs centāmies izskatīt arī Eiropas Savienības Tiesā ieviestos novērtēšanas un uzskaites rīkus.

II

Iepriekšējos gados Eiropas Savienības Tiesa ir veikusi nozīmīgas organizatoriskas un procesuālas darbības, lai veicinātu lietu efektīvu izskatīšanu un ziņošanu par to. Konkrēti, indikatīvu laika grafiku ieviešana lietas izskatīšanas galveno posmu pabeigšanai līdz ar pakāpenisku uzraudzības rīku un ziņojumu izstrādi ir ļāvusi pievērst vairāk uzmanības savlaicīgumam. Līdz 2016. gada beigām ir krietni samazināts neizskatīto Vispārējā tiesā uzkrājušos lietu skaits, un šis progress ir panākts jau pirms Vispārējās tiesas reformas, pēc kuras tiesnešu un viņu kabinetu skaits divkāršosies.

III

Šajā pārskatā ir secināts, ka Eiropas Savienības Tiesa varētu vēl vairāk pastiprināt šos pozitīvos rezultātus, ja apsvērtu iespēju katru lietu pārvaldīt aktīvāk, izmantojot īpaši pielāgotus laika grafikus un uzraugot, kā faktiski tiek izmantoti tās rīcībā esošie cilvēkresursi. Ja darbības rezultātu mērīšanai izmantotu šo pamatu, nevis indikatīvus laika grafikus, kas caurmērā jāievēro, vadība būtu informēta gan par problemātiskām lietām, gan labas prakses piemēriem. Šāda pieeja sniegtu vadības informāciju, kas izmantojama lēmumu pieņemšanā, lai tādējādi vēl vairāk uzlabotu efektivitāti. Minēto informāciju varētu izmatot arī, lai pilnveidotu ziņošanu par darbības rezultātiem, kura savukārt pastiprinātu pārskatatbildību, sniedzot ieskatu par Eiropas Savienības Tiesas pienācīgu darbību un pieejamo resursu izmantošanu.

Eiropas Savienības Tiesa

01

Eiropas Savienības Tiesa ir Eiropas Savienības (ES) tiesu iestāde. Tās uzdevums ir nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, pārraugot Līgumu interpretēšanu un vienotu piemērošanu¹.

02

Eiropas Savienības Tiesu veido divas tiesas: Tiesa un Vispārējā tiesa. Tiesas sastāvā ir 28 tiesneši, kuriem palīdz 11 ģenerāladvokāti². Vispārējās tiesas sastāvā pašlaik ir 45 tiesneši, un līdz 2019. gadam viņu skaits jāpalielina līdz 56 tiesnešiem. Tiesnešus un ģenerāladvokātus, savstarpēji vienojoties, ieceļ dalībvalstu valdības uz atjaunojamu sešu gadu termiņu. Tiesnešiem un ģenerāladvokātiem palīdz 386 darbinieki, kas strādā viņu kabinetos. Visā iestādē strādā 2168 darbinieki³. Katrai tiesai ir sava Kanceleja. Valodu, informācijas tehnoloģiju (IT) un citi dienesti ir kopēji abām tiesām. ES budžeta izmaksas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesu 2017. gadā bija aptuveni 400 miljoni EUR.

03

Tiesas un Vispārējās tiesas tiesvedības veidi atšķiras (sk. 1. izcēlumu).

04

Abu tiesu pienākums ir izskatīt visas lietas, ko tām iesniedz valstu tiesas, dalībvalstis, ES iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kā arī fiziskas un juridiskas personas. Šo faktoru Eiropas Savienības Tiesa nevar ietekmēt. Laikā no 2006. gada līdz 2016. gadam Eiropas Savienības Tiesā katru gadu vidēji tika iesniegtas aptuveni 1500 lietas. Izskatāmo lietu kopējais skaits (vēl neizskatītās uzkrājušās lietas) pieauga par apmēram 20 % (sk. 1. attēlu).

05

Abās tiesās lietas var iesniegt jebkurā no 24 oficiālajām ES valodām. Tiesneši apspriežas franciski.

06

Eiropas Savienības Tiesai ir pienākums nodrošināt tiesiskumu nevainojamā kvalitātē saprātīgos termiņos⁴, turklāt tai kā ES iestādei ir jānodrošina, ka tai uzticētos publiskos līdzekļus tā izmantos cik vien iespējams lietderīgi un efektīvi un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem⁵.

07

Tas, cik kvalitatīvi un cik ātri Eiropas Savienības Tiesa pieņem lēmumus, var izraisīt nopietnas sekas privātpersonām, juridiskām personām, dalībvalstīm un visai Eiropas Savienībai kopumā. Ja Eiropas Savienības Tiesa neizskata lietas saprātīgā termiņā, tas var radīt ievērojamas izmaksas iesaistītajām pusēm, kā arī tiešas izmaksas no ES budžeta par jebkādu kaitējumu⁶, kas radies pārmērīgi ilgas izskatīšanas dēļ⁷. Eiropas Savienības Tiesai iesniegtās lietas bieži vien ir dalībvalstīs sāktās tiesvedības sekas. Šādos gadījumos, kas īpaši attiecas uz Tiesu, laikus pabeigta lieta var būt ļoti nozīmīga, lai dalībvalsts tiesu sistēma spētu sniegt efektīvu tiesību aizsardzību iedzīvotājiem un uzņēmumiem arī valsts līmenī.

08

Laika gaitā Eiropas Savienības Tiesa arvien vairāk cenšas darboties efektīvi. Konkrēti, tā ir pievērsusies vēl neizskatītajām lietām, kas uzkrājušās (īpaši Vispārējā tiesā, sk. 59. punktu). Šajā nolūkā Eiropas Savienības Tiesa ir veikusi vairākas organizatoriskas un procesuālas darbības, lai paaugstinātu efektivitāti, proti:

• pielāgojusi Tiesas un Vispārējās tiesas Reglamentu, lai paātrinātu lietu izskatīšanu;
• uzraudzījusi konkrētu lietu virzību, to salīdzinot ar indikatīvajiem iekšējiem termiņiem attiecībā uz galvenajām tiesas procedūru stadijām;
• digitalizējusi tiesvedības dokumentu apriti un
• pastiprinājusi pārskatatbildību⁸.

09

Šie pasākumi ir saīsinājuši laiku, kas abās tiesās vajadzīgs tiesas nolēmumu pieņemšanai. Piemēram, 2016. gadā tiesvedība caurmērā ilga 14,7 mēnešus Tiesā un 18,7 mēnešus Vispārējā tiesā jeb attiecīgi par 0,9 un 1,9 mēnešiem mazāk nekā 2015. gadā. Tomēr ne vienas, ne otras tiesas tiesvedībā vēl nav nostiprinājusies termiņu samazināšanās tendence (sk. 2. attēlu).

10

ES pieņēma lēmumu reformēt Eiropas Savienības Tiesas struktūru, konkrēti, Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu ir paredzēts divkāršot līdz 2019. gadam, bet, sākot ar 2016. gada 1. septembri, Civildienesta tiesas darbs tika iekļauts Vispārējās tiesas funkcijās⁹. Reformas nolūks bija samazināt neizskatīto uzkrājušos lietu skaitu¹⁰, pozitīvi ietekmēt spriedumu kvalitāti un padarīt elastīgāku un raitāku tiesnešu norīkošanu darbam palātās atkarībā no slodzes dažādās jomās¹¹. Saskaņā ar likumdevēja aplēsēm reformas neto papildu izmaksas būtu 13,5 miljoni EUR gadā pēc tās pilnīgas ieviešanas¹² jeb aptuveni 3,4 % no Eiropas Savienības Tiesas kopējā budžeta.

Darbības rezultātu pārskata tvērums un pieeja

Tvērums un mērķis

11

Mūsu pārskata mērķis bija novērtēt, vai Eiropas Savienības Tiesas lietu pārvaldības procedūras nodrošināja lietu efektīvu izskatīšanu un vai lietas tika iztiesātas savlaicīgi. Pārskata tvērumā neietilpa tiesas nolēmumu kvalitāte un Vispārējā tiesā sāktā reforma¹³. Mēs arī centāmies izskatīt Eiropas Savienības Tiesas novērtēšanas un pārskatatbildības rīkus. Turklāt šāda pieeja atbilst Eiropas Parlamenta paustajai interesei.

12

Mēs pārbaudījām pabeigto lietu izlasi (sk. 17.–19. punktu), kā arī lietu pārvaldības procesā iesaistīto dažādu darbojošos personu lomu un darbības. Mēs lūdzām piekļuvi visiem lietas dokumentiem un plānojām papildus šo dokumentu izskatīšanai iztaujāt tos darbiniekus, tostarp tiesneša palīgus, kuriem uzticēta lietas pārvaldība (sk. 23. punktu).

13

Eiropas Savienības Tiesa uzskatīja, ka saskaņā ar Līgumā tai noteikto pienākumu ievērot apspriežu procesa slepenību¹⁴ piekļuve dažiem dokumentiem (tādiem kā iekšējās piezīmes un memorandi, ar ko apmainās Kanceleja un tiesneši vai ģenerāladvokāti vai tiesneši un ģenerāladvokāti, kā arī tiesnešu ievadziņojuma dažas daļas) atļauta tikai tiesnešiem, ģenerāladvokātiem un atlasītiem Eiropas Savienības Tiesas darbiniekiem, bet ne Eiropas Savienības Revīzijas palātai (ERP). Tāpēc mēs nevarējām sniegt neatkarīgu novērtējumu par tādu faktoru kā lietu sarežģītība un pieejamie resursi ietekmi uz lietu pārvaldības procesa daļām saistībā ar šiem dokumentiem.

14

Lai mazinātu šo ierobežojumu, pārskats balstās uz Eiropas Savienības Tiesas vadības apliecinājumos¹⁵ ietverto informāciju, nevis uz tiešiem pierādījumiem. Konkrēti, lai iegūtu informāciju par izlasē iekļautajām lietām mēs izmantojām aptaujas anketas, uz kurām atbildēja iesaistītie darbinieki. Anketu jautājumi attiecās uz būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lietu izskatīšanai vajadzīgo laiku. Šos faktorus mēs noteicām, apspriežoties ar Tiesas un Vispārējās tiesas kancelejām, kā arī abu tiesu priekšsēdētāju kabinetiem¹⁶. Mēs iztaujājām arī vairākus tiesnešus un ģenerāladvokātus.

Pieeja un kritēriji

15

Mēs skatījām, kā tiek pārvaldītas lietas abās tiesās. Mēs ņēmām vērā pamatnostādnes attiecībā uz efektivitāti un laika pārvaldību, ko izstrādājusi Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisija (CEPEJ) cilvēktiesību un tiesiskuma jomā Eiropas Padomes ietvaros¹⁷.

16

Mēs analizējām galveno posmu ilgumu aptuveni 2800 lietām, ko Tiesa un Vispārējā tiesa bija pabeigušas 2014. un 2015. gadā (jeb 90 % no visām šajā periodā pabeigtajām lietām). Mēs analizējām arī korelāciju starp faktoriem, kuri, mūsuprāt, lietas padarīja sarežģītākas, un tiesas procedūru ilgumu.

17

Lai novērtētu konkrētu lietu pārvaldības efektivitāti, mēs mēģinājām noteikt, kuri faktori šo procesu ietekmē pozitīvi vai negatīvi un kādu iespaidu tie atstāj uz procedūru ilgumu. Šim nolūkam mēs izveidojām 2014. un 2015. gadā pabeigtu lietu izlasi (30 lietas katrā tiesā).

18

Paraugus atlasījām tā, lai tie aptvertu dažādus datu kopas raksturlielumus¹⁸. Lietas, kuru izskatīšana bija aizņēmusi visvairāk¹⁹ vai vismazāk laika, netika ietvertas. Lai varētu noteikt iespējamo paraugpraksi, atlasījām galvenokārt tādas lietas, kuru izskatīšana bija aizņēmusi nedaudz vairāk laika nekā vidēji, kā arī lietas, kas tika izskatītas īsā laikā (sk. I pielikumu). Šo iemeslu dēļ reprezentatīvā izlase nav veidota pēc nejaušas atlases principa, bet gan virzīta uz konkrētiem aspektiem.

19

Mēs izskatījām 60 lietas visā to ilgumā (sk. 3. attēlu). Mēs salīdzinājām katrai tiesvedības stadijai veltīto laiku ar Eiropas Savienības Tiesas noteiktajiem standarta indikatīvajiem termiņiem, kā arī ar lietu izskatīšanas vidējo ilgumu²⁰. Stadijām, kas aptver laiku no lietas iesniegšanas līdz rakstveida daļas noslēgumam, mēs analizējām iekšējās procedūras, Kancelejas dokumentus saistībā ar atlasītajām lietām un Kancelejas aizpildītās aptaujas anketas un iztaujājām attiecīgos šo dienestu darbiniekus. Rakstveida daļai sekojošajām stadijām mēs izskatījām dokumentus, kuri mums bija pieejami, ņemot vērā 13. punktā aprakstītos ierobežojumus, kā arī aptaujas anketas, ko bija aizpildījuši tiesneši un ģenerāladvokāti vai viņu palīgi. Turklāt mēs analizējām spriedumos un rīkojumos ietverto informāciju un vairākas reizes tikāmies ar abu tiesu priekšsēdētāju kabinetu darbiniekiem, lai saņemtu skaidrojumus un procedūru aprakstus saistībā ar sistēmām²¹.

20

Saistībā ar tiesas procesa atbalsta dienestiem (tulkošana, IT, izpēte un dokumentācija) mēs analizējām esošās sistēmas un iztaujājām atbildīgos darbiniekus. Tulkošanas dienestā mēs īpaši izskatījām procedūras termiņu noteikšanai, plānošanai un ziņošanai par darbības rezultātiem. Mēs izskatījām arī progresu saistībā ar iestāžu darbības un snieguma galveno rādītāju (KIAPI) piemērošanu. Attiecībā uz IT mēs pārbaudījām lietu pārvaldības sistēmu vispārējo arhitektūru un stratēģisko plānošanu 2016.–2020. gadam.

21

Turklāt mēs skatījām, vai Eiropas Savienības Tiesa ir novērtējusi, kādi būtu iespējamie ieguvumi efektivitātes jomā, ja tiktu mainīta valodu lietojuma prakse.

Apsvērumi

Lietu pārvaldības process un tā ilgums

22

Kā atspoguļots 3. attēlā, lietas pieņem un sākotnēji apstrādā Tiesas vai Vispārējās tiesas kanceleja. Procedūras pirmās stadijas gaita (rakstveida daļa) ir detalizēti izklāstīta vienas un otras tiesas Reglamentā, kurā ir norādīti arī procesuālie dokumenti un piemērojamie laika grafiki. Katras tiesas priekšsēdētājs nodod lietas palātām un/vai tiesnešiem referentiem, un, ja ir runa par Tiesu, tās pirmais ģenerāladvokāts nodod lietu ģenerāladvokātam.

23

Tiesneši un ģenerāladvokāti strādā ar lietām, kas viņiem nodotas tieši, un analizē arī citas lietas, kas nodotas palātai, kurā viņi ir iecelti, vai arī ko izskata tiesa. Tiesnešiem var nodot lietas, kurās viņiem ir tiesneša referenta, tiesneša piesēdētāja vai – atbilstīgos gadījumos – palātas priekšsēdētāja pienākumi. Uzliktos pienākumus viņiem palīdz pildīt viņu kabineta darbinieki – palīgi un asistenti. Katrā tiesneša kabinetā ir trīs palīgi, bet ģenerāladvokāta kabinetā – četri palīgi. Tiesneša palīgiem ir nozīmīga loma, viņi palīdz tiesnešiem un ģenerāladvokātiem izskatīt lietas, kuras tiem uzticētas, kā arī palīdz sagatavot vispārējās sanāksmes vai palātu sanāksmes un sagatavo analīzi par citām lietām, ko izskata palāta, kurā iecelti attiecīgie tiesneši. Tādējādi šo resursu kvalitāte, pārvaldība un pieejamība ir svarīgi faktori, lai nodrošinātu lietu efektīvu pārvaldību.

24

Parasti lietu nodod vienam tiesneša palīgam, kurš ar to nodarbojas visā lietas izskatīšanas gaitā, tostarp palīdz sagatavot ievadziņojumus, secinājumus un tiesas nolēmumus. Tāpēc, ja tiesneša palīgs kādu laiku nav pieejams, tas var negatīvi ietekmēt lietu efektīvu izskatīšanu.

25

Kad lieta ir nodota tiesnesim un ir pabeigta rakstveida daļa, tiek sagatavots ievadziņojums²², ar ko pēc tam iepazīstina tiesnesis referents (Vispārējā tiesā to papildina ziņojums tiesas sēdei). Šos dokumentus apspriež Tiesas vispārējā sapulcē vai Vispārējās tiesas palātas sanāksmē. Nākamās stadijas lietas izskatīšanas gaitā ir tiesas sēde²³ (kas pie zināmiem nosacījumiem²⁴ var izpalikt) un saistībā ar daudzām Tiesā²⁵ izskatītajām lietām – ģenerāladvokāta secinājumi.

26

Procedūru noslēdz apspriede un lēmuma pasludināšana²⁶. Spriedumu projektus un dažos gadījumos arī rīkojumu projektus izskata īpaši tam norīkoti darbinieki, lai nodrošinātu teksta kvalitāti un konsekvenci, ņemot vērā praksi un precedentus (turpmāk tekstā – “spriedumu redaktoru nodaļa”). Publicēšana elektroniskajā krājumā (Recueil numérique de la jurisprudence)²⁷ir atkarīga no kritērijiem, ko noteikušas abas tiesas.

27

Gan Tiesa, gan Vispārējā tiesa darbojas kā koleģiāla struktūra, kura uzņemas kolektīvu atbildību par saviem lēmumiem, tomēr par konkrētu lietu virzības vispārēju uzraudzību galīgā atbildība gulstas uz katras tiesas priekšsēdētāju. Protams, tiesnesis referents un attiecīgās palātas priekšsēdētājs arī ir atbildīgi par pienācīgas uzraudzības nodrošināšanu. Tiesā pirmā ģenerāladvokāta pienākumos ietilpst vispārēja atbildība pār to, kā virzās ģenerāladvokātu secinājumu sagatavošana.

28

Kā aprakstīts 9. punktā, Eiropas Savienības Tiesa publisko lietu izskatīšanas vidējo ilgumu kā galveno rezultatīvo rādītāju. Mēs apstiprinām, ka lietas izskatīšanas galveno posmu ilguma aprēķins (atkarībā no lēmuma veida un procedūras vai strīda priekšmeta veida), ko Eiropas Savienības Tiesa izmantoja iekšējām vajadzībām attiecībā uz 2014. un 2015. gadā pabeigtajām lietām Tiesā un Vispārējā tiesā, tika veikts pareizi. Turklāt mēs veicām vēl sīkākus caurmēra ilguma aprēķinus, kuri, mūsuprāt, bija svarīgi lietu pārvaldībā (sk. 4. attēlu).

29

Vairāku galveno posmu standarta indikatīvo ilgumu nosaka abas tiesas (sk. 54. un 57. punktu). Tomēr lietas ir daudzveidīgas un tās ietekmē dažādi faktori, tāpēc termiņi ir indikatīvi un tos ne vienmēr iespējams ievērot. Kā parādīts 4. attēlā, galveno posmu vidējais ilgums parasti pārsniedz indikatīvos termiņus, lai gan abās tiesās vērojamas atšķirības.

30

Piemēram, vidējais ilgums ievadziņojuma sagatavošanai 2014. un 2015. gadā pabeigtajām lietām Tiesā bija aptuveni trīs mēneši (indikatīvais mērķis – divi mēneši), bet Vispārējā tiesā – aptuveni deviņi mēneši (indikatīvais mērķis atkarībā no lietas veida – divi vai četri mēneši²⁸).

31

Tiesvedības vidējais ilgums ievērojami atšķiras atkarībā no tā, vai lietas iztiesāšana beidzas ar spriedumu vai ar rīkojumu²⁹, taču neatkarīgi no lietas veida un lēmuma veida (spriedums vai rīkojums) rakstveida procedūra, ievadziņojuma sagatavošana un slēgšana ir visilgākie posmi.

32

Savā izskatīšanā pievērsāmies šādiem galvenajiem lietu pārvaldības procesiem:

• lietas iesniegšana un sākotnējā apstrāde (tostarp procesuālo dokumentu pieņemšana un paziņošana), ko dēvē par rakstveida daļu, attiecīgajā kancelejā (sk. 36.–40. punktu);
• lietas nodošana, ko veic abu tiesu priekšsēdētāji, tostarp attiecīgos gadījumos pirmais ģenerāladvokāts (sk. 41.–45. punktu);
• ņemot vērā 13. punktā aprakstītos ierobežojumus – lietu izskatīšana, ko veic palātas un tiesneši referenti atkarībā no norīkojuma (sk. 46.–50. punktu);
• abu tiesu priekšsēdētāju īstenotā uzraudzība un lietu virzības pārvaldība (sk. 51.–60. punktu).

Kā tika izmantotas atbildes uz mūsu aptaujas anketu jautājumiem

33

Aptaujas anketas saistībā ar 60 lietām, kas iesniegtas kancelejās un nodotas tiesnešiem (atbilstīgos gadījumos – ģenerāladvokātiem), bija izstrādātas, lai iegūtu informāciju par faktoriem, kuri ietekmē procedūras ilgumu (sk. 19. punktu), un par laikposmu, kas attiecināms uz katru iemeslu, un sīkākus papildu paskaidrojumus par katru atsevišķu lietu (piemēram, paraugprakse). Tomēr saņemtajās atbildēs sniegtās informācijas līmenis bija atšķirīgs.

34

Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, mēs analizējām Eiropas Savienības Tiesas uzskaitīto faktoru biežumu. Sekojošās pārrunās ar tiesnešiem un ģenerāladvokātiem mēs guvām apstiprinājumu, ka tie ietekmē lietu izskatīšanas kopējo ilgumu. Lielākajā daļā gadījumu kancelejas sniedza informāciju par laiku, ko aizņem katrs termiņa pagarināšanās faktors. Tiesneši un ģenerāladvokāti šādu informāciju sniedza par daudz mazāku skaitu lietu. Tāpēc mēs nevarējām novērtēt aptaujā minēto faktoru ietekmi uz visu izlasē iekļauto lietu izskatīšanas ilgumu.

35

Uz aptaujas anketas jautājumiem sniegto atbilžu detalizēta analīze ir apkopota II pielikumā, kurā ir norādīts, cik bieži ir sastopami kanceleju, tiesnešu un ģenerāladvokātu minētie faktori, kas ietekmē procedūras ilgumu. Šīs informācijas kopsavilkums ir sniegts 5.–8. attēlā.

Lietas iesniegšana un tās sākotnējā apstrāde kancelejās (rakstveida daļa)

36

Rakstveida daļu pārvalda kancelejas, kuras attiecīgi piemēro savu reglamentu noteikumus. Reglamentos ir noteikts arī termiņš, kādā puses iesniedz apsvērumus vai procesuālos rakstus.

37

Mūsu analīze liecina, ka 2014. un 2015. gadā šis posms aizņēma vidēji 6,6 mēnešus Tiesā un 9,1 mēnesi Vispārējā tiesā. Abās tiesu iestādēs šis periods veido nozīmīgu lietas iztiesāšanas ilguma daļu. Jāatzīmē, ka šīs stadijas ilgumu nosaka Reglaments, kurā norādīti termiņi, kādos jāiesniedz dažādi procesuālie dokumenti, taču tas atkarīgs arī no iesaistītajām pusēm (kuras, piemēram, lūdz termiņa pagarinājumu vai kādas informācijas konfidenciālu izskatīšanu), kā arī no tā, vai trešā puse izsaka prasību iestāties lietā.

38

Faktori, kurus kancelejas visbiežāk minēja saistībā ar atlasītajām 60 lietām un kuri ietekmēja rakstveida daļas ilgumu, ir apkopoti 5. attēlā attiecībā uz Tiesu un 6. attēlā – attiecībā uz Vispārējo tiesu.

39

Kopsavilkumā redzams, ka Tiesā divi visbiežāk minētie faktori ir saistīti ar citu ES iestāžu veiktajiem tulkojumiem³⁰ un ar Eiropas Savienības Tiesas Tulkošanas ģenerāldirektorāta (ĢD TRAD) darba slodzi³¹. Mēs sīkāk analizējām, kā ĢD TRAD darbs ietekmē lietu pārvaldību (sk. 74.–79. punktu), un konstatējām, ka šā faktora ietekme uz lietas izskatīšanas kopējo ilgumu ir ierobežota. Vispārējā tiesā norādītie faktori galvenokārt attiecās uz reglamentējošām procedūrām, kas saistītas ar dokumentu apmaiņu ar pusēm³², un laiku, kas nepieciešams apjomīgās ar lietu saistītās dokumentācijas apstrādei. Piemēri rakstveida daļas termiņu pārsniegšanas iemesliem Tiesā un Vispārējā tiesā ir sniegti 2. izcēlumā.

40

Mēs konstatējām, ka gan Tiesa, gan Vispārējā tiesa jau ir veikušas proaktīvus pasākumus, lai grozītu un uzlabotu dažas procedūras, kas ietekmēja rakstveida daļas ilgumu, un lai izvairītos no pārmērīgiem kavējumiem šajā posmā. Pastāvīgi Reglamenta uzlabojumi, lēmumu pieņemšanas procedūru vienkāršošana un kopš 2011. gada arvien vairāk veicinātā lietu iesniegšana elektroniski (E-Curia), lai samazinātu dokumentus papīra formātā, ir šādu pasākumu piemēri.

Tiesās iesniegto lietu nodošanas process

41

Gan vienā, gan otrā tiesā lietas nodod tad, kad ir uzkrājies pietiekams skaits jauniesniegtu lietu, lai līdzsvaroti sadalītu darba slodzi starp tiesnešiem. Ar 2014. un 2015. gadā pabeigtajām lietām saistīto datu analīze liecina, ka no lietas iesniegšanas tiesā līdz tās nodošanai tiesnesim paiet vidēji 2,3 mēneši Tiesā un vidēji 1,5 mēneši Vispārējā tiesā. Tomēr tas īpaši neietekmē kopējo lietas izskatīšanai veltīto laiku, jo paralēli attiecīgās tiesas Kancelejā notiek būtisks sagatavošanas darbs.

Tiesa

42

Tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par lietas nodošanu konkrētam tiesnesim referentam, bet pirmais ģenerāladvokāts lietu nodod ģenerāladvokātam. Nododot lietu, tiek ņemti vērā vairāki faktori, tostarp tiesnešu darba slodze un līdzība ar citām lietām. Turklāt saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem lietas parasti nenodod tiesnesim no tās valsts, no kuras nākusi lieta, un attiecībā uz apelācijas sūdzībām, kurās pārsūdzēti Vispārējās tiesas spriedumi, lietu nenodod tiesnesim, kurš nāk no tās pašas valsts kā sākotnējais tiesnesis referents.

43

Lietas nodošana ad hoc notiek, ja nekavējoties ir jāpieņem lēmumi par procedūru un ja ir nepieciešama paātrinātā tiesvedība. Lietas, kur vajadzīgs steidzams prejudiciāls nolēmums³³, izskata īpaši šim nolūkam izveidota palāta. Parasti, ja lietu var ātri izlemt, izdodot rīkojumu, priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamentu³⁴ to cenšas bez kavēšanās nodot tiesnesim referentam.

Vispārējā tiesa

44

Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nodod lietas secīgi deviņām palātām saskaņā ar iekšējiem noteikumiem³⁵. Tie paredz četras atsevišķas rotācijas kārtības: i) lietas par uzņēmumiem piemērojamo konkurences tiesību normu, ar valstu piešķirto atbalstu saistīto tiesību normu un tiesību normu, kas attiecas uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, īstenošanu; ii) lietas par intelektuālā īpašuma tiesībām; iii) civildienesta lietas (tikai kopš 2016. gada); iv) visas citas lietas.

45

Saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem priekšsēdētājs var atkāpties no šīs rotācijas kārtības, ja saņemtās lietas ir saistītas ar citām izskatīšanā esošajām lietām vai jau pabeigtām lietām vai lai nodrošinātu līdzsvarotu darba slodzes sadalījumu. Saskaņā ar Vispārējās tiesas sniegto informāciju 2014. un 2015. gadā aptuveni 40 % lietu tika sadalītas ārpus rotācijas sistēmas. Kad lieta ir nodota palātai, šīs palātas priekšsēdētājs katrai lietai ierosina tiesnesi referentu, un Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pieņem galīgo lēmumu.

Lietu izskatīšanas procedūra palātās un tiesnešu referentu pienākumi pēc lietu sadales

46

Lietu izskatīšana pēc sadales līdz to pabeigšanai ietver vairākas stadijas un veido ļoti nozīmīgu daļu lietu kopējā ilgumā: konkrēti, 2014. un 2015. gadā ievadziņojuma sagatavošanai pagāja vidēji 3,2 mēneši Tiesā un 9,4 mēneši Vispārējā tiesā, bet lietu pabeigšanai – vidēji 4 mēneši Tiesā un 5,3 mēneši Vispārējā tiesā. Kā aprakstīts 33.–34. punktā, tiesneši un ģenerāladvokāti savās atbildēs uz aptaujas anketu lielākoties norādīja, cik bieži sastopami dažādi faktori, kas ietekmē tiesvedības ilgumu, nevis ar šiem faktoriem saistāmo paildzinājumu. Turklāt, lai gan mums ir informācija par laiku, ko aizņem katra stadija, nav pieejami dati par to, cik darba dienas katras stadijas paveikšanai bija vajadzīgas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem un viņu kabineta darbiniekiem.

47

Tomēr atbildes uz aptaujas jautājumiem ir sākotnējs informācijas avots, ko Eiropas Savienības Tiesa var izmantot turpmākai analīzei. Pārskats par visbiežāk sastopamajiem faktoriem, kas ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu un ko minējuši tiesneši (un attiecīgos gadījumos – ģenerāladvokāti) saistībā ar konkrētām lietām, ir sniegts 7. attēlā (Tiesa) un 8. attēlā (Vispārējā tiesa). To faktoru pilnīga analīze, kuri ietekmē izlasē iekļauto 60 lietu izskatīšanas ilgumu, ir sniegta II pielikumā.

48

Tiesā atbildēs visbiežāk minētie faktori, kas ietekmēja lietu izskatīšanas ilgumu, ir Tiesas oficiālās brīvdienas³⁶, tiesnešu palīgu darba slodze, kā arī viņu prombūtne slimības, grūtniecības un dzemdību vai bērnu kopšanas atvaļinājuma dēļ vai aiziešana no dienesta, tiesnešu referentu un ģenerāladvokātu darba slodze un lietu sarežģītība vai apjomīgais saturs.

49

Vispārējā tiesā attiecībā uz izlasē iekļautajām lietām visbiežāk minētais tiesvedības ilgumu ietekmējošais faktors bija laiks, kas nepieciešams spriedumu redaktoru nodaļai. Tas skaidrojams ar šīs vienības ārkārtīgo darba slodzi, cenšoties samazināt no 2014. un 2015. gada uzkrājušos neizskatīto lietu skaitu. Tomēr jāatzīmē, ka šim darbam noteiktie iekšējie termiņi parasti tika ievēroti. Citi bieži minētie faktori attiecas uz tiesnešu referentu un viņu palīgu darba slodzi, sastāva maiņu palātā, kurai lieta nodota, lietu pārdali un procesa organizatoriskajiem pasākumiem. Konkrēto faktoru biežuma salīdzinājums Tiesā un Vispārējā tiesā ir sniegts 3. izcēlumā.

50

Kad iztaujājām tiesnešus un ģenerāladvokātus, viņi norādīja, ka apzinās nepieciešamību cik vien iespējams izskatīt lietas saskaņā ar indikatīvo laika grafiku, nekaitējot darba kvalitātei. Viņi uzsvēra arī ietekmi, ko uz lietas izskatīšanas efektivitāti var atstāt tas, ka tiesneša palīgs, kuram uzticēta lieta, nav pieejams, īpaši ja nav nodrošināts aizstājējs. Kā jomas, kurās iespējami uzlabojumi, tika minēti arī jautājumi saistībā ar tiesnešu pilnvaru beigām un amatu atstājošiem tiesnešiem uzticētā darba apjoma nodošanu citiem.

Uzraudzība

51

Lietu izskatīšanas uzraudzība un turpmākās darbības, tostarp tiešsaistē lietojamu uzraudzības rīku izstrāde, laikā gaitā ir piedzīvojusi pozitīvas izmaiņas. Iztaujātie tiesneši atzina šo elementu iespaidu uz lietu izskatīšanas efektivitāti.

52

Eiropas Savienības Tiesas pieeja indikatīvo laika grafiku ievērošanas uzraudzībai pamatojas uz konkrētām lietām un, ja grafikā norādīto termiņu nav iespējams ievērot, attiecīgās lietas tiek atšķirīgi iezīmētas. Tomēr, tā kā termiņi būtībā ir indikatīvi, tie paredzēti kā vidējais rādītājs abām tiesām, jo lietas, kuru izskatīšanai vajadzīgs mazāk laika, kompensē tās, ko izskata ilgstoši.

Tiesa

53

Par lietu uzraudzību un turpmākiem pasākumiem atbildību kopumā uzņemas priekšsēdētājs. Viņš uzrauga termiņu ievērošanu, ik nedēļu rīkojot sanāksmi ar palātu priekšsēdētājiem un pirmo ģenerāladvokātu. Uzraudzības process gadu gaitā ir pilnveidojies, un ziņojumi un analītiski dokumenti pakāpeniski ir kļuvuši arvien detalizētāki, tādējādi sekmējot turpmāko pasākumu īstenošanu līdz ar dažādiem citiem ziņojumiem un konkrētiem IT rīkiem, piemēram, Suivi des Affaires. No tiem jāpiemin État des affaires (lietu pašreizējais stāvoklis) – šajā ziņojumā ar zvaigznīti ir atzīmētas lietas, kurās tiesnesis referents nav ievērojis indikatīvo laika grafiku ievadziņojuma sagatavošanai, kā arī nesen ieviestais rīks³⁸ Fiche délai (termiņu apkopojums), kurā sniegta detalizētāka informācija un aplēsti lietas izskatīšanas turpmāko stadiju termiņi. 2016. gadā Tiesa ieviesa arī dokumentu Plan de rattrapage (nokavēto termiņu izlīdzināšana), kas jāsagatavo, ja nav ievērots indikatīvais laika grafiks.

54

Tiesa pakāpeniski ir ieviesusi vairākus pasākumus, lai samazinātu lietu izskatīšanas laiku un apzinātu un novērstu procedūras stadiju paildzināšanos. Konkrēti, kopš 2004. gada tā ir pieņēmusi Échéancier (laika grafiku) kā daļu no Praktiskajiem norādījumiem³⁹ par Tiesā iesniegto lietu izskatīšanu. Šajā grafikā ir noteikti indikatīvi termiņi dažādām stadijām lielākās daļas lietu pārvaldībā un izskatīšanā.

55

Indikatīva laika grafika sistēma ir patiess stimuls pabeigt procedūras dažādās stadijas noteiktajā termiņā. Tomēr tā ir “viena pieeja visos gadījumos”. Citiem vārdiem sakot, noteiktais termiņš neņem vērā konkrētas lietas veidu, sarežģītību vai citas īpašās iezīmes, un iespējams, ka tas ir par īsu sarežģītām lietām, bet vienkāršākām – pārāk dāsns.

Vispārējā tiesa

56

Vispārējā tiesā pēc tam, kad lieta ir nodota tiesnesim, par lietu uzraudzību un turpmākiem pasākumiem atbildību kopumā uzņemas priekšsēdētājs. Tā ir plašāka kolektīva atbildība, kura saistībā ar konkrētu lietu gulstas arī uz priekšsēdētāju, palātas priekšsēdētāju un tiesnesi referentu. Tāpat kā Tiesa, arī Vispārējā tiesa atzīst, ka ir nepieciešama ciešāka uzraudzība un turpmāki pasākumi, un laika gaitā ir pilnveidoti rīki, lai to nodrošinātu.

57

Vispārējā tiesa ir izstrādājusi un izmanto datu analīzi un ziņojumus, lai veicinātu dažiem galvenajiem lietu pārvaldības posmiem noteikto caurmēra laika grafiku⁴⁰ ievērošanu un lai samazinātu lietu izskatīšanas vidējo laiku. Papildus IT rīkam Suvi des Affaires Vispārējā tiesa 2011. gadā ieviesa Tableau de Productivité (produktivitātes tabula), kā arī tabulu, kurā apkopoti kavējumi un kuru reizi trijos mēnešos nosūta katram tiesnesim. Šos pārskatus reizi ceturksnī priekšsēdētājs detalizēti apspriež ar palātu priekšsēdētājiem, lai apzinātu, kurās procedūras stadijās jāiegulda vairāk darba.

58

Papildus šim pārskatam darbības rezultātu mērīšanai reizi ceturksnī tiek izmantoti arī citi rīki, piemēram, atgādinājums, kurā uzskaitītas lietas un sniegta paildzināšanās analīze, to lietu saraksts, kuru tiesvedība ir “nozīmīgi”⁴¹ ieilgusi, kā arī īpaši pa e-pastu nosūtīti atgādinājumi tiem tiesnešiem, kuru pārziņā esošo lietu termiņi ir pārsniegti. Detalizētas informācijas pieejamība tiesnešu līmenī ir palielinājusi pārredzamību, vairojusi izpratni un sekmējusi savlaicīgāku tiesvedību.

59

Nenoliedzami, lietu aktīvāka pārvaldība pēdējos gados ir kļuvusi par augstāku prioritāti un ir devusi visnotaļ pozitīvus rezultātus vēl pirms reformas stāšanās spēkā. Piemēram, Vispārējās tiesas veiktā analīze liecina, ka visās nepabeigtajās lietās indikatīvajā laika grafikā norādītais termiņš ievadziņojuma sagatavošanai 2010. gadā kopumā bija pārsniegts par 130 000 dienām, bet 2016. gada beigās tas nokritās līdz 15 000 dienām (samazinājums par gandrīz 90 %⁴²).

60

Abās tiesās tiek pastāvīgi pilnveidotas IT sistēmas, piemēram, Business Intelligence ziņojumi (iepriekš – Business Objects) un ARGOS sistēma, kuru paredzēts ieviest 2017. gadā un kura individualizētā panelī sniegs tiesnešiem, ģenerāladvokātiem un tiesnešu palīgiem detalizētāku informāciju par vēl nepabeigtajiem procedūras uzdevumiem un posmiem. Lai gan šīs sistēmas ļaus ciešāk uzraudzīt potenciālos pagarinājumus tiesvedībā, šajā pārskatā nav iespējams novērtēt, kāda varētu būt to ietekme. Kamēr sistēmas vēl nav pilnībā ieviestas, vairāki aptaujātie tiesneši atzina, ka ir izstrādājuši paši savus ad hoc rīkus (visbiežāk – Excel izklājlapas), lai uzraudzītu lietu virzību.

Virzība no tiesas statistikas uz individualizētu laika grafiku un rezultatīvajiem rādītājiem

61

Eiropas Savienības Tiesa atskaitās par darbības rezultātiem, izmantojot tiesas statistiku, konkrēti, iesniegto lietu skaitu, gada laikā pabeigto un gada beigās nepabeigto lietu skaitu, kā arī gada laikā pabeigto tiesvedības procedūru vidējo ilgumu. Informatīvos nolūkos iekšējai lietošanai tiek izmantots detalizētāks lietu skaita sadalījums līdz ar to vidējā ilguma sīkāku analīzi.

62

Eiropas Savienības Tiesas publicētie skaitliskie dati par lietu vidējo ilgumu sniedz pārskatu par vispārējo tiesvedības darbību, taču tajos ir apvienotas lietas, kuru sarežģītības pakāpe ir ļoti atšķirīga. Tas var tikai daļēji atspoguļot Eiropas Savienības Tiesas darbības rezultātus tiesvedības ilguma aspektā.

Tiesas darbības rezultātu mērīšanas attīstības tendences

63

Eiropas Savienības Tiesa mēra savas darbības efektivitāti, galvenokārt novērtējot pabeigto lietu skaita palielināšanos un, īpaši attiecībā uz Tiesu, salīdzinot pabeigto lietu vidējo ilgumu ar indikatīvo laika grafiku, kas noteikts dažādām procedūras stadijām neatkarīgi no lietas īpašajām iezīmēm. Piemērojot šādu metodi, Eiropas Savienības Tiesa lielā mērā balsta darbības rezultātu mērījumus uz tiešo rezultātu rādītājiem, neatsaucoties uz izmantotajiem resursiem (ieguldījumu).

64

Šāda vadības pieeja novērtē darbības rezultātus kopumā. Eiropas Savienības Tiesa nesalīdzina savas procedūras ar iedibinātiem standartiem, kuros ņemts vērā tiesvedības ilgums atkarībā no lietas sarežģītības un veida. Tā kā nav informācijas par attiecīgo lietu sarežģītību, pabeigto lietu skaita palielināšanās un/vai to vidējā ilguma samazināšanās ne vienmēr nozīmē lielāku efektivitāti.

65

Savā pārskatā esam ņēmuši vērā plašākas attīstības tendences tiesas darbības rezultātu mērīšanā. Šajā sakarā esam konstatējuši, ka Eiropas Padomes izveidotās Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ)⁴³ darbs ir īpaši noderīgs.

66

Mēs caurskatījām CEPEJ īstenošanas vadlīnijas par laika grafika⁴⁴ noteikšanu tiesvedībā. Termiņu noteikšana ir fundamentāls solis ceļā uz tiesvedības darbības rezultātu mērīšanu un salīdzināšanu un neizskatīto lietu uzkrājuma konceptuālu apzināšanu, to izsakot skaitļos vai procentos no nepabeigtajām lietām, kurās nav ievēroti plānotie termiņi.

67

Saskaņā ar vadlīnijām laika grafiks ir jāpiemēro atkarībā no tiesvedības kategorijas un ir jāņem vērā lietu sarežģītība. Piemēram, darbības rezultātus var mērīt, nosakot termiņus, t. i., 90 %–95 % lietu ir jāpabeidz 12 līdz 36 mēnešu laikā atkarībā no tiesvedības veida un sarežģītības.

68

Mēs analizējām arī CEPEJ galvenās pamatnostādnes laika pārvaldībai⁴⁵, lai noteiktu paraugpraksi, ko varētu piemērot arī Eiropas Savienības Tiesas procedūrām. Mēs konstatējām, ka īpaši CEPEJ laika pārvaldības kontrolsaraksts varētu būt noderīgs rīks, lai novērtētu, kādā mērā Eiropas Savienības Tiesas rīcībā ir pienācīga informācija un kādā mērā tā analizē tiesvedības būtiskos aspektus. Kontrolsaraksts ir veidots, par pamatu ņemot sešus laika pārvaldības rādītājus. Ar katru rādītāju saistītie konkrētie jautājumi ir izklāstīti III pielikumā. Savukārt 9. attēlā esam apkopojuši novērtējumu par to, cik lielā mērā pieejamā informācija un tai sekojošā Eiropas Savienības Tiesas veiktā analīze saskan ar attiecīgajām CEPEJ pamatnostādnēm, kas saistītas ar šiem rādītājiem. Apkopojuma pamatā ir Eiropas Savienības Tiesas izmantotās lietu pārvaldības sistēmas caurskatīšana un 60 pabeigtu lietu izlases analīze (sk. 36.–60. punktu). Lai gan ir panākts ievērojams progress lielākajā daļā jomu, ko aptver seši CEPEJ laika pārvaldības rādītāji, caurskatē atklājās, ka tiesvedības darbības rezultātu mērīšanu ir iespējams uzlabot vēl vairāk.

69

CEPEJ uzsver nepieciešamību noteikt tiesvedības ilguma standartus un norāda: “ja tiek konstatēta vai ir paredzama atkāpe no tiesvedības laika grafika standartiem un mērķvērtībām, nekavējoties jāveic pasākumi, lai novērstu šādas atkāpes cēloņus.⁴⁶” Analizējot atbildes uz jautājumiem saistībā ar lietu izlasi, mēs konstatējām, ka cēlonis atkāpēm no indikatīvā laika grafika ir, piemēram, tiesnesim uzticēto lietu skaits un to sarežģītība, tiesneša pilnvaru beigas un situācijas, kad nav pieejams tiesneša palīgs (sk. 48. un 49. punktu).

Lietu sarežģītības analīze: iespējamā pieeja pārvaldības procesa atbalstam

70

Saskaņā ar atbildēm, ko Eiropas Savienības Tiesa sniedza uz jautājumiem saistībā ar lietu izlasi, sarežģītība ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē tiesvedības kopējo ilgumu (sk. 47. un 48. punktu). Mēs uzskatām, ka lietu sarežģītības analīzi varētu vēl vairāk pilnveidot, izmantojot esošos datus, lai potenciāli uzlabotu lietu pārvaldības procesu Eiropas Savienības Tiesā. Lai izpētītu šo potenciālu, mēs analizējām, vai pastāv korelācija⁴⁷ starp konkrētiem faktoriem⁴⁸, kas norāda uz sarežģītību, un 2014. un 2015. gadā pabeigto lietu kopējo ilgumu.

71

Mūsu analīzes iznākums, kas ir atspoguļots IV pielikumā, liecina par relatīvi ciešu pozitīvu korelāciju⁴⁹ starp lietu sarežģītību un to ilgumu. Ikvienu izmantoto faktoru var uzskatīt par būtisku saistībā ar lietu kopējo ilgumu. Šis rezultāts norāda uz to, ka varētu dziļāk analizēt vēsturiskos datus, lai apkopotu detalizētāku vadības informāciju nekā pašlaik pieejamā, un apzināt lietas, kuru tiesvedība prasīja ievērojami vairāk vai mazāk laika, nekā varētu paredzēt, ņemot vērā šo lietu īpašās iezīmes. Šādu informāciju varētu izmantot, lai noteiktu, piemēram, regulāri sastopamās problēmas, kuru dēļ lietas pārmērīgi ieilga, kā arī paraugpraksi, kas ļāva lietas pabeigt īsākā termiņā. Tas varētu palīdzēt lēmumu pieņemšanas procesā visā lietu izskatīšanas gaitā un sekmēt efektivitātes uzlabošanu lietu pārvaldībā kopumā.

72

Izklāstītā analīze ir pirmais mēģinājums izmantot pieejamos datus. Neapšaubāmi, to iespējams vēl vairāk precizēt, izmantojot Eiropas Savienības Tiesas pieredzi un iekļaujot vēl vairāk faktoru, kā arī pielāgojot svērumu katram faktoram.

Atbalsts lietu pārvaldības procesam

73

Atbalsta dienestu uzdevums ir sekmēt lietu pārvaldības galveno posmu efektīvu izpildi. Mēs caurlūkojām tulkošanas (sk. 74.–79. punktu) un IT sistēmu (sk. 80.–85. punktu) aspektus.

Tulkošana

74

Dokumentu tulkošanai ir izšķiroša loma Eiropas Savienības Tiesas darbības atbalstā, jo šai iestādei ir pienākums izskatīt lietas un izplatīt ievērojamu skaitu nolēmumu visās ES oficiālajās valodās. Tulkojumu pieejamība konkrētos svarīgos posmos⁵⁰ var tieši ietekmēt lietu izskatīšanas ilgumu. Mūsu izlasē iekļautajās lietās (sk. 36.–40. punktu un 46.–50. punktu) šī ietekme ir ierobežota salīdzinājumā ar lietas kopējo laika grafiku.

75

No 2014. gada līdz 2016. gadam Eiropas Savienības Tiesā kopumā katru gadu tika iztulkots 1,1 miljons lappušu. No 26 % līdz 36 % tulkojumu veica ārštata juristi lingvisti, un viņu pakalpojumi gadā izmaksāja no 9 līdz 12 miljoniem EUR.

Termiņu noteikšana

76

Eiropas Savienības Tiesa izmanto atšķirīgas metodes ar lietu saistīto dokumentu tulkojumu termiņu noteikšanai. Lielākajai daļai tulkojumu termiņi ir pielāgoti individuāli⁵¹. Citreiz piemēro fiksētus termiņus, neņemot vērā lietu īpašās iezīmes⁵². Šādos gadījumos termiņi neatspoguļo jurista lingvista vidējo dienā potenciāli iztulkojamo lapu skaitu. Pielāgotu un fiksētu termiņu apvienojums rada rezervi, kas ļauj elastīgi pārvaldīt darba slodzi Tulkošanas ģenerāldirektorātā.

Centrālā un vietējā plānošana

77

Par termiņiem vienojas dienests, kas pieprasa tulkojumu⁵³, un centrālā plānošanas nodaļa. Ir pārvaldības rīki, kas ļauj plānot darbu nedēļas griezumā un uzraudzīt dokumentu tulkošanu saskaņā ar termiņiem. Tomēr faktiskais laiks, ko juristi lingvisti pavada, tulkojot konkrētus dokumentus, netiek uzskaitīts. Ja šāda informācija būtu pieejama, varētu apzināt, kurās jomās iespējama efektivitātes uzlabošana vai labākās prakses izmantošana.

Dokumentu tulkošanas termiņu ievērošana

78

Mēs konstatējām, ka 2014. un 2015. gadā tulkošanas termiņi visumā bija ievēroti. Pēdējo procesuālo dokumentu tulkošana rakstveida daļā ir svarīgākais termiņš, jo, sākot no šīs dienas, sākas indikatīvais termiņš, kas jāievēro tiesnešiem, kuri sagatavo ievadziņojumu. Mēs atklājām, ka lielā daļā gadījumu (29 % Tiesā un 57 % Vispārējā tiesā) tulkojumi bija pieejami attiecīgi 5,5 līdz 9 dienas pirms noteiktā iekšējā termiņa.

Darbības rezultātu salīdzinājums ar citām ES iestādēm

79

Eiropas Savienības Tiesa piedalās iestāžu Rakstiskās tulkošanas izpildkomitejā (ECT), kuras mērķis ir sekmēt paraugpraksi. Eiropas Savienības Tiesa ir panākusi progresu un ieviesusi rezultatīvos rādītājus (tā sauktos KIAPI), lai izmantotu šo metodi tulkošanas darbību mērīšanai⁵⁴ un tādējādi varētu veikt salīdzināšanu ar citām ES iestādēm⁵⁵.

Informācijas tehnoloģiju sistēmas

80

Datorizētu atbalsta sistēmu izmantošana līdztekus citiem mērķiem var uzlabot tiesvedību un atvieglot lietotāju piekļuvi abām tiesām, lai paātrinātu procedūras un tādējādi saīsinātu tiesvedības ilgumu⁵⁶.

Sarežģītība un integrācijas trūkums

81

Eiropas Savienības Tiesā darbojas 95 atsevišķas IT lietotnes, ko izmanto tiesiskajās un administratīvajās darbībās. Eiropas Savienības Tiesa pamato lietotņu lielo skaitu ar to, ka ir vairāk nekā viena tiesa un savstarpēji atkarīgie procesi ir sarežģīti. Turklāt Eiropas Savienības Tiesa joprojām izmanto 1995. gadā ieviesto pamata datubāzi Litige, vienlaikus attīstot atsevišķas lietotnes specifisku vajadzību risināšanai. Pati svarīgākā prioritāte ir nodrošināt tiesas lietu izskatīšanas nepārtrauktību.

Saskarne ar citām lietotnēm

82

Tā kā Litige un citas lietu izskatīšanā izmantotās lietotnes nav integrētas, dažos gadījumos dati ir jāievada manuāli un tie dublējas, bet tas nav efektīvi un rada kļūdainu datu ievades risku.

Uzlabojumi lietu pārvaldībai izmantotajā IT arhitektūrā

83

Informācijas tehnoloģiju direktorāta (DIT) daudzgadu stratēģiskajā plānā 2016.–2020. gadam⁵⁷ ir atzīts, ka IT attīstība var sekmēt nozīmīgus ieguvumus attiecībā uz efektivitāti, termiņu saīsināšanu un nepieciešamību pēc resursiem.

84

Eiropas Savienības Tiesa ir vairākas reizes mēģinājusi uzlabot esošās lietu pārvaldībā izmantotās IT sistēmas. Konkrēti, 2000. gadā Vispārējā tiesa sāka vērienīgu integrētas IT sistēmas projektu Pro-Curia, kura būtu izmantojama lietu pārvaldībā, tās funkcionalitāte būtu vienkāršota un standartizēta un tā aizstātu lietotni Litige. Tā kā bija grūtības to ieviest, šīs sistēmas attīstība tika pārtraukta.

85

Līdz ar to Eiropas Savienības Tiesa paturēja Litige un nolēma ieviest divus citus šajā sistēmā balstītus projektus – programmu Enterprise Content Management (ECM) un Litige modernizēšanu nolūkā uzlabot IT atbalstu lietu pārvaldībā. Šā pārskata sagatavošanas laikā projektu ieviešana turpinājās.

Valodu lietojums

86

Valodu lietojums tieši ietekmē Eiropas Savienības Tiesas darbību. Tā kā franču valoda ir vienīgā apspriežu un de facto darba valoda (izņemot ģenerāladvokātu secinājumus⁵⁸), visiem procesuālajiem dokumentiem jābūt tulkotiem šajā valodā no tās ES oficiālās valodas, kurā tie saņemti, atskaitot procesuālo rakstu pielikumus, ko tulko tikai pēc pieprasījuma.

87

Mēs atklājām, ka no 2014. gada līdz 2016. gadam nozīmīgai daļai Eiropas Savienības Tiesā (īpaši Vispārējā tiesā) iesniegto lietu tiesvedības valoda bija angļu (28 %) vai vācu (20 %), turpretī franču – 13 %. Mēs atzīstam, ka valodu lietojums ir sarežģīts un jutīgs jautājums, kas var radīt ietekmi, tomēr minētie fakti vedina apsvērt iespēju līdztekus franču valodai Eiropas Savienības Tiesā paplašināt tiesvedībā lietojamo valodu klāstu, īpaši Vispārējā tiesā. Sekas varētu būt tādas, ka iekšējās piezīmes, ievadziņojumus, spriedumus un rīkojumus varētu rakstīt uzreiz šajās valodās. Turklāt zināmu skaitu procesuālo dokumentu, kas iesniegti šajās divās valodās, nevajadzētu tulkot franču valodā.

88

Apsverot iespēju mainīt valodu lietojumu, tas tomēr jāsamēro ar ieguvumiem, ko sniedz franču valodas kā vienīgās apspriežu valodas statuss arī turpmāk. Eiropas Savienības Tiesa skaidro, ka starp ieguvumiem minami šādi aspekti: ir novērstas iespējamās atšķirības starp juridiskajiem jēdzieniem, kuri lietoti valodās, ko izraugās par apspriežu valodu, un tiek nodrošināta konsekvence attiecībā pret līdzšinējo ES judikatūru.

89

Vispārējās tiesas priekšsēdētājs 2016. gada februārī nosūtīja Tiesas sekretāram lūgumu veikt ietekmes novērtējumu par apspriežu valodas maiņu. Ietekmes novērtējumā bija paredzēts izklāstīt organizacionālos nosacījumus, kā arī sniegt izmaksu un ieguvumu analīzi budžeta izmaksu un procedūru ilguma aspektā. Šis novērtējums vēl nav pabeigts, jo saistībā ar Brexit procesu pastāv neskaidrības.

Secinājumi

90

Iepriekšējos gados Eiropas Savienības Tiesa ir veikusi nozīmīgas organizatoriskas un procesuālas darbības, lai veicinātu lietu efektīvu izskatīšanu un ziņošanu par to. Konkrēti, indikatīvu laika grafiku ieviešana lietas izskatīšanas galveno stadiju pabeigšanai līdz ar pakāpenisku uzraudzības rīku un ziņojumu izstrādi ir ļāvusi pievērst vairāk uzmanības savlaicīgumam. Eiropas Savienības Tiesa publicē statistiku par tiesvedības darbību iznākumu un analizē to. Šie statistikas dati liecina, ka vidējais laiks, kas nepieciešams lietas izskatīšanai, ir sarucis vai palicis nemainīgs, lai gan iesniegto lietu skaits ir pieaudzis. Jāuzsver arī darbs, kas tika ieguldīts nolūkā samazināt neizskatīto uzkrājušos lietu skaitu Vispārējā Tiesā, un 2016. gada beigās ir panākts ievērojams progress, lai ierobežotu kopējo paildzinājumu tiesvedības procedūras svarīgākajā posmā (sk. 59. punktu). Šāds rezultāts ir panākts, pateicoties labākai ieguldītā darba un iniciatīvu pārvaldībai, nevis palielinot resursus. Eiropas Savienības Tiesas reforma, konkrēti, tiesnešu un viņu kabinetu skaita divkāršošana, radīs ietekmi nākotnē (sk. 8.–10. punktu).

91

Saskaņā ar pašreizējo Eiropas Savienības Tiesas pieeju indikatīva laika grafika noteikšanai termiņi caurmērā ir jāievēro. Ilgstošu lietu izskatīšanu kompensē lietas, kas aizņem mazāk laika. Tomēr lietas uzrauga individuāli, un, kad indikatīvie termiņi ir nokavēti, nosūta atgādinājumus, lai koncentrētu uzmanību uz lietām, kas pārsniegušas tām atvēlēto laika limitu (sk. 51. un 52. punktu).

92

Caurskatījuši pirmo lietu pārvaldības stadiju, tā saukto rakstveida daļu, mēs secinājām, ka tā saīsināšanas iespējas ir visai ierobežotas. Par šo stadiju, kura ietver lietas pieņemšanu un lietas dokumentācijas sagatavošanu, ir atbildīgas kancelejas. Attiecībā uz mūsu izskatītajām lietām kancelejas paskaidroja, kāpēc procedūra tika pagarināta, un lielākoties sniedza precizējumus par to, kā šis pagarinājums ir ietekmējis tiesvedības ilgumu. Galvenie iemesli bija saistīti ar Eiropas Savienības Tiesas Reglamentu, kas noteiktās situācijās paredz konkrētu termiņu, piemēram, saistībā ar iesaistīto pušu tiesībām iesniegt atbildes rakstu. Tomēr Eiropas Savienības Tiesa proaktīvi risināja dažas problēmas, piemēram, pielāgojot Reglamentu saistībā ar lietu konfidenciālu izskatīšanu un ieviešot E-Curia, lai paātrinātu lietas iesniegšanas procedūru (sk. 36.–40. punktu).

93

Rakstveida daļai sekojošie posmi, kuri lielā mērā ir atkarīgi no tiesnešiem dažādos iztiesāšanas sastāvos, ģenerāladvokātiem un viņu palīgiem, lietu pārvaldības procesā parasti aizņem visvairāk laika. Ņemot vērā 12.–14. punktā aprakstīto tvēruma ierobežojumu, vadības apliecinājumos mēs guvām informāciju par galvenajiem iemesliem, kāpēc indikatīvie laika grafiki ne vienmēr tika ievēroti. Starp iemesliem minama tiesnešu darba slodze, viņu palīgu pieejamība un lietu sarežģītība. To analīze mums ļāva iegūt priekšstatu par faktoriem, kas var ietekmēt šā posma ilgumu. Tomēr nebija pietiekamas informācijas par konkrētu laiku, kas attiecināms uz konstatētajiem faktoriem. Turklāt tika sniegts maz ziņu par konkrētām lietām piešķirto cilvēkresursu pieejamību un izlietojumu. Tas mums neļāva secināt, vai un cik lielā mērā būtu bijis iespējams samazināt izlasē iekļauto lietu ilgumu (sk. 33.–35. punktu un 46.–50. punktu).

94

Savā pārskatā aplūkojām tulkošanas lomu lietu pārvaldības procesā. Mēs atzīmējam, ka arī tulkošanas dienestam jāievēro gan fiksēti, gan pielāgoti termiņi. Izlasē iekļauto lietu analīze ļāva secināt, ka tulkošanas posms būtiski nepagarina tiesvedības kopējo ilgumu, jo nozīmīgs skaits tulkojumu tiek pabeigts termiņā. Turklāt tiek ieviesti galvenie rezultatīvie rādītāji, kas ļaus salīdzināt rezultātus ar citu iestāžu rezultātiem (sk. 74.–79. punktu).

95

Eiropas Savienības Tiesas IT sistēmas ir sarežģītas, un to pamatā ir novecojoša centrālā datubāze, kurai laika gaitā ir pievienotas daudzas apakšsistēmas. Eiropas Savienības Tiesa vēl nav izstrādājusi pilnībā integrētu IT sistēmu lietu pārvaldībai. Mēs secinām, ka ilgtermiņa mērķis izveidot integrētāku pieeju uzlabotu efektivitāti, ierobežotu dublēšanu, samazinātu vajadzību datus ievadīt manuāli un uzturēt daudzas lietotnes (sk. 80.–85. punktu).

96

Franču valoda ir Eiropas Savienības Tiesas apspriežu valoda un de facto darba valoda, un tam ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Eiropas Savienības Tiesa ir apsvērusi izmaksu un ieguvumu analīzi saistībā ar iespējamu apspriežu valodas statusa piešķiršanu Vispārējā tiesā arī citām valodām līdztekus franču valodai, un šī analīze varētu noderēt, lai novērtētu stāvokli un sniegtu atbalstu lēmuma pieņemšanai nākotnē (sk. 86.–89. punktu).

97

Kopumā mēs secinām, ka ir iespējams vēl vairāk paaugstināt darbības rezultātus, pievēršoties aktīvākai katras lietas pārvaldībai. Eiropas Savienības Tiesas pašlaik izmantotie darbības rezultātu mērījumi nebalstās uz individuāli pielāgotiem katrai lietai noteiktiem termiņiem, kuros būtu ņemta vērā sarežģītība, darba slodze, vajadzīgie resursi un darbinieku pieejamība. Indikatīvie laika grafiki, kas noteikti dažiem lietu veidiem, pašlaik tiek izmantoti kā vispārēji vadības mērķi, kas caurmērā jāievēro (sk. 91. punktu). Šāda pieeja, neapšaubāmi, ir veicinājusi uzlabojumus, taču vidējais laiks, kas bijis nepieciešams dažu veidu lietu vai procedūru slēgšanai, neatbilst saprātīgam termiņam, kas nepieciešams konkrētas lietas izskatīšanai.

Glosārijs

Apelācijas sūdzība: Tiesā var iesniegt apelācijas sūdzību saistībā ar tiesību jautājumiem par Vispārējās tiesas spriedumiem un rīkojumiem.

Apspriešanās un lēmuma pasludināšana: tiesneši apspriežas, pamatojoties uz tiesneša referenta sagatavoto sprieduma projektu. Katrs no iztiesāšanas sastāva tiesnešiem var ierosināt grozījumus. Lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, un atšķirīgie viedokļi netiek publiskoti. Spriedumus paraksta tie tiesneši, kuri ir piedalījušies mutvārdu apspriedē, un spriedumu rezolutīvo daļu pasludina atklātā tiesas sēdē.

Apspriežu procesa slepenība: Eiropas Savienības Tiesas apspriedēs piedalās tiesneši. Apspriedes ir un paliek slepenas. Tās vienmēr notiek franču valodā bez mutiskā tulkojuma.

ARGOS: tā ir IT sistēma, kura drīzumā tiks ieviesta abās tiesās un kuras mērķis ir sniegt detalizētāku informāciju par lietām, izmantojot individualizētu paneli tiesnešiem, ģenerāladvokātiem un viņu kabinetiem.

Business Object un Business Intelligence: šīs IT sistēmas Eiropas Savienības Tiesā izmanto ziņošanai un tiesas statistikas sagatavošanai.

E-Curia: tā ir Eiropas Savienības Tiesas IT lietojumprogramma, ko izmanto dalībvalstu un ES iestāžu, organizāciju, struktūrvienību un aģentūru juristi un darbinieki. Tā nodrošina procesuālo dokumentu elektronisku apmaiņu ar kancelejām.

Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisija (CEPEJ): tā meklē iespējas uzlabot tiesu iestāžu efektivitāti un darbību dalībvalstīs un gādā par Eiropas Padomes izstrādāto instrumentu ieviešanu.

Ģenerāladvokāts: Tiesā darbojas 11 ģenerāladvokāti. Viņi palīdz Tiesai veikt tās uzdevumus un vajadzības gadījumā sniedz juridisku atzinumu jeb secinājumus. Šos secinājumus viņi sagatavo pašu izvēlētā valodā.

Ievadziņojums: tas ir konfidenciāls iekšējais dokuments, kuru pēc rakstveida daļas pabeigšanas sagatavo tiesnesis referents un kurā analizēti attiecīgie lietas tiesisko un faktisko apstākļu aspekti un atbilstīgos gadījumos – procesa organizatoriskie pasākumi vai pierādījumu savākšanas pasākumi. Tajā ir arī ietverti priekšlikumi par iztiesāšanas sastāvu, kurš izskatīs lietu, kā arī norādījumi par to, vai notiks uzklausīšana un vai ģenerāladvokātu lūgs sniegt secinājumus.

Izpētes un dokumentācijas direkcija: tā sniedz informāciju abām tiesām saistībā ar salīdzināmo tiesvedību un judikatūru.

Iztiesāšanas sastāvs: lietas apspriešanai izveidotais palātas sastāvs (tiesnešu skaits).

Jurists lingvists: tas ir tulkotājs Tulkošanas ģenerāldirekcijā, kuram jābūt ar jurista kvalifikāciju.

Kanceleja: gan Tiesai, gan Vispārējai tiesai, kuras abas kopā veido Eiropas Savienības Tiesu, ir katrai sava kanceleja. Tās uzdevums ir pieņemt un uzglabāt visus procesuālos dokumentus, kā arī paziņot par tiem. Tiesas sekretārs ir pielīdzināms iestādes ģenerālsekretāram.

Lietu apvienošana: divas vai vairākas viena veida lietas ar identisku strīda priekšmetu to saistības dēļ jebkurā laikā var tikt apvienotas tiesvedības rakstveida vai mutvārdu daļā vai galīgā sprieduma taisīšanai.

Litige: tā ir Eiropas Savienības Tiesas galvenā datubāze, kurā apkopota informācija par konkrētām lietām.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu: lai nodrošinātu efektīvu un vienotu ES tiesību aktu piemērošanu un lai novērstu atšķirīgu interpretāciju, valsts tiesas var – un reizēm tas ir jādara obligāti – vērsties Tiesā un lūgt skaidrojumu par kādu jautājumu saistībā ar ES tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību.

Paātrinātā tiesvedība: tā ļauj Tiesai ātri izlemt ārkārtīgi steidzamas lietas, saīsinot termiņus un šīm lietām piešķirot augstu prioritāti. Šī procedūra ir paredzēta arī prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā.

Palāta: tās sastāvu veido mainīgs skaits tiesnešu, kuri apspriežas un kopā izspriež konkrētu lietu.

Palātas sanāksme: katra Vispārējās tiesas palāta regulāri tiekas, lai apspriestu tiesneša referenta atsūtītos ievadziņojumus.

Pieteikums par iestāšanos lietā: iestāšanās lietā nozīmē iestādes vai fiziskas vai juridiskas personas iestāšanos lietā, ko iesniegusi trešā persona.

Pirmais ģenerāladvokāts: viņš ir kopumā atbildīgs par ģenerāladvokātu secinājumu sagatavošanas uzraudzību.

Prasība atcelt tiesību aktu: tas ir lūgums atcelt Savienības iestādes, struktūras vai aģentūras izdotu tiesību aktu.

Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi: šis prasības veids dod iespēju Tiesai uzraudzīt to, vai dalībvalstis izpilda tām Savienības tiesībās paredzētos pienākumus.

Procesuālie dokumenti: visi dokumenti, ar kuriem tiesvedības laikā apmainās puses un Kanceleja (procesuālie raksti, pielikumi, sarakste u. c.).

Procesuālie raksti: tie ir dokumenti, kuros puses tiesām iesniedz savus argumentus (pieteikums / iebildumu raksts un – attiecīgos gadījumos – replikas raksts un atbildes raksts uz repliku). Tiem ir jābūt iztulkotiem franču valodā.

Pro-Curia: integrētas IT sistēmas projekts Vispārējās tiesas lietu izskatīšanas vajadzībām. Tas tika apturēts, jo radās ieviešanas grūtības.

Rakstveida daļa: šo procedūru pārvalda katras tiesas Kanceleja; procedūra sākas, kad lieta ir pieņemta izskatīšanai, un tās laikā sagatavo un iztulko lietas materiālus.

Reglaments: abām tiesām ir savs publiski pieejams Reglaments, kurā noteikta lietu virzība katrā procedūras stadijā.

Rīkojums: ja tiesas uzskata, ka tās ir pietiekami informētas, lai pieņemtu lēmumu, pamatojoties uz rakstveida daļu, vai ja lietu uzskata par acīmredzami nepieņemamu vai acīmredzami nepamatotu un ja nav nepieciešams pieņemt lēmumu vai ja puses atsakās no prasības, lietu izbeidz, sagatavojot rīkojumu.

Rotācija: Vispārējā tiesā priekšsēdētājs nodod lietu pēc kārtas vienai no deviņām palātām, izmantojot četras atsevišķās rotācijas kārtas.

Spriedums: Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumus pieņem, pamatojoties uz tiesneša referenta sagatavoto sprieduma projektu. Šos spriedumus pasludina publiski.

Spriedumu redaktori: juristi, kuri vienas un otras tiesas priekšsēdētāja uzdevumā pārbauda spriedumu projektu un dažos gadījumos – rīkojumu formālo saskaņotību, kā arī konsekvenci.

Steidzams prejudiciāls nolēmums: tas ļauj Tiesai ievērojami saīsinātā termiņā izskatīt steidzamus jautājumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (piemēram, par policijas sadarbību un tiesisko sadarbību civillietās).

Suivi des affaires: tas ir datorizēts rīks Eiropas Savienības Tiesā, ar kura palīdzību iespējams izsekot izskatāmo lietu virzībai uz priekšu.

Tiesas oficiālās brīvdienas: Eiropas Savienības Tiesa strādā bez pārtraukuma, taču tā nosaka oficiālās brīvdienas, kuru laikā tiesas sēdes un apspriedes parasti nenotiek. Brīvdienu laikā abas tiesas un to struktūrvienības tomēr turpina darbu, un izņēmuma gadījumos šajā periodā var notikt tiesas sēdes un apspriedes.

Tiesnesis piesēdētājs: viens no palātas tiesnešiem, bet ne tiesnesis referents.

Tiesnesis referents: tas ir tiesnesis, kuram tiesas priekšsēdētājs nodod lietu. Viņa(-as) galvenais uzdevums ir iesniegt ievadziņojumu Tiesas vispārējai sapulcei vai Vispārējās tiesas palātu sanāksmei, tostarp lietas tiesisko aspektu analīzi un ierosinātos procesuālos posmus. Viņš(-a) sagatavo arī sprieduma projektu.

Tiesneša palīgs (juridiskais sekretārs): juridiskie sekretāri darbojas Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pārraudzībā. Viņi palīdz tiesnešiem sagatavot ziņojumus tiesas sēdei, ievadziņojumus, spriedumus, rīkojumus un/vai secinājumus un šo dokumentu pamatojumus un sniedz atbalstu tiesas sēdes laikā.

Tiesvedības apturēšana: tiesvedību var apturēt, ja Tiesā un Vispārējā tiesā ir nodotas lietas, kurās ir identisks strīda priekšmets, kurās jāizskata tāds pats jautājums vai kurās apstrīdēta viena un tā paša tiesību akta spēkā esamība. Tiesvedību var apturēt arī citos Reglamentā noteiktajos gadījumos.

Uzklausīšana (mutvārdu daļa): abās tiesās mutvārdu daļā ietilpst lietas dalībnieku pārstāvju, padomdevēju un advokātu uzklausīšana, kā arī – atbilstīgos gadījumos – liecinieku un ekspertu uzklausīšana.

Vadības apliecinājumi: tie ir vadības sagatavoti rakstiski apliecinājumi par konkrētiem jautājumiem. Kaut gan šajā dokumentā ir izklāstīta informācija, tas pats par sevi nesniedz pietiekamus un piemērotus revīzijas pierādījumus par tajā ietvertajiem jautājumiem.

Virspalāta: Tiesa vai Vispārējā tiesa lietas izspriež virspalātā (piecpadsmit tiesneši), ja to pamato lietas juridiskā sarežģītība vai svarīgums, vai īpaši apstākļi.

Vispārējā sapulce: tā notiek katru nedēļu, un tajā sanāk kopā Tiesas priekšsēdētājs, tiesneši, ģenerāladvokāti un Tiesas sekretārs. Tā lemj par to, kādam iztiesāšanas sastāvam nododama konkrēta lieta un vai nepieciešams ģenerāladvokāta secinājums.

Ziņojums tiesas sēdei: šis Vispārējās tiesas tiesneša referenta sagatavotais dokuments apkopo pārbaudāmos faktus, katras puses un – vajadzības gadījumā – lietas dalībnieku argumentus. To nosūta pusēm un tas ir publiski pieejams pirms tiesas sēdes.

Pārskata sagatavošanā iesaistītie darbinieki

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai vadības aspektus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības pārskatu veica V apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Lazaros S. Lazarou un kura pievēršas Eiropas Savienības finansēšanas un pārvaldības jautājumiem. Šā pārskata sagatavošanu vadīja ERP loceklis Kevin Cardiff, un šajā darbā piedalījās galvenais padomnieks Gabriele Cipriani, atbildīgais vadītājs Michael Bain, darbuzdevuma vadītājs un atbildīgais vadītājs Alberto Gasperoni, atbildīgais vadītājs (juridiskie jautājumi) Christophe Lesauvage, vecākais revidents João Nuno Coelho dos Santos, revidente Diana Voinea, kā arī juristi Birgit Schaefer, Ide Ni Riagain, Georgios-Marios Prantzos un Marine Mina.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
E-mail: eca-info@eca.europa.eu
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads

PDF	ISBN 978-92-872-8075-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/728300	QJ-AB-17-014-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-8117-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/963798	QJ-AB-17-014-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2017. gads

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā http://europa.eu/contact

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: http://europa.eu/contact

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: http://europa.eu

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: http://op.europa.eu/eubookshop. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. http://europa.eu/contact).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/data) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.