Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas un inovatīvu atjaunojamo energoresursu demo nstrējumi komerciālā mērogā Eiropas Savienībā: pēdējā desmitgadē plānotais progress nav panākts

Kopsavilkums

I

Eiropas Savienība 2007. gadā nāca klajā ar klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu laikposmam līdz 2020. gadam, kas paredzēja plašāk izmantot un attīstīt atjaunojamos energoresursus un mazoglekļa tehnoloģijas. ES un tās dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus, lai atbalstītu inovatīvus atjaunojamos energoresursus un tādu enerģijas ražošanas un rūpniecisko iekārtu būvniecību un darbību, kas uztver un uzglabā oglekļa dioksīdu; šo pasākumu nolūks ir paātrināt pirmo komerciekārtu demonstrāciju.

II

ES 2009. gadā sāka īstenot Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) ar 1,6 miljardu EUR budžetu, lai atbalstītu oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu (CCS), kā arī atkrastes vēja enerģijas projektus. Vienlaikus ES izveidoja programmu “Jaunu iekārtu rezerve 300” (NER300), ko finansēja, pārdodot 300 miljonus siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu (2,1 miljards EUR), lai sniegtu atbalstu CCS un inovatīviem atjaunojamo energoresursu projektiem.

III

ES finansēja arī energotehnoloģiju demonstrējumus un sniedza ieguldījumu EIB pārvaldītos finanšu instrumentos, šajā periodā īstenojot pētniecības programmas. ES tiecās labāk saskaņot prioritātes enerģētikas inovācijas jomā un finansēšanas iespējas, izmantojot Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (SET plāns), ko sāka īstenot 2008. gadā un atjaunināja 2015. gadā, lai nodrošinātu atbilstību enerģētikas savienības prioritātēm.

IV

ES varētu sasniegt savus 2020. gadam noteiktos mērķus atjaunojamo energoresursu jomā. Taču Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo, ka ES ir ievērojami jāpalielina pūles, lai sasniegtu 2050. gadam noteiktos vispārējos mērķus attiecībā uz mazoglekļa ekonomiku.

V

Mūsu galvenais mērķis bija izvērtēt, vai ES darbības laikposmā no 2008. līdz 2017. gadam nolūkā atbalstīt CCS un inovatīvu atjaunojamo energoresursu energotehnoloģiju demonstrējumus komerciālā mērogā, īstenojot EEPEA un NER300, bija pārdomāti plānotas, pārvaldītas un koordinētas un vai NER300 un EEPEA īstenošanā tika panākts plānotais progress, lai veicinātu CCS un inovatīvu atjaunojamo energoresursu attīstību ieviešanai komerciāliem nolūkiem.

VI

Mēs secinām, ka neviena no programmām nenodrošināja CCS ieviešanu ES. EEPEA veicināja atkrastes vēja enerģijas ieguves nozares attīstību, bet NER300 nepanāca plānoto progresu plašāka klāsta inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrācijas atbalstīšanā.

VII

Nelabvēlīgi ieguldījumu veikšanas apstākļi, tostarp tiesiskā regulējuma un politikas nenoteiktība, traucēja gūt panākumus daudzu inovatīvo atjaunojamo energoresursu un CCS projektu īstenošanā. Būtisks aspekts, kas ietekmēja CCS ieviešanas neizdošanos, bija oglekļa dioksīda zemā tirgus cena pēc 2011. gada.

VIII

Mēs konstatējām arī, ka NER300 koncepcija ierobežoja Komisijas un dalībvalstu spēju efektīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem. Īpaši jāatzīmē, ka izvēlētajam finansēšanas modelim trūka attaisnojuma, kad NER300 juridisko pamatu ievietoja emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvā, un tas efektīvi nesamazināja demonstrējumu projektu risku. Projektu atlases un lēmumu pieņemšanas procedūras bija sarežģītas, un citi koncepcijas elementi ierobežoja programmas elastību.

IX

Visbeidzot, mēs konstatējām, ka ir jāuzlabo koordinēšanas un pārskatatbildības mehānismi. Lai gan progress ir lēnāks nekā paredzēts, SET plāns nodrošina pamatu publiskā un privātā sektora prioritāšu un resursu labākai saskaņošanai. Attiecīgajiem Komisijas dienestiem ir jāuzlabo savstarpējā koordinācija, lai veicinātu ES atbalsta mazoglekļa tehnoloģiju demonstrējumu projektiem saskaņotību. Arī NER300 pārvaldes struktūru pārskatatbildības mehānismi nav pietiekami skaidri noteikti.

X

ES gatavojas uzsākt Inovāciju fonda darbību, lai aizstātu NER300, un plāno paātrināt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Ņemot to vērā, mēs iesakām Komisijai:

• palielināt efektīva ES atbalsta šādiem projektiem potenciālu;
• uzlabot Inovāciju fonda projektu atlases un lēmumu pieņemšanas procedūras salīdzinājumā ar NER300 procedūrām, kā arī nodrošināt tā elastību, lai reaģētu uz ārējām norisēm;
• uzlabot Fonda iekšējo koordinēšanu, lai panāktu ES atbalsta saskaņotāku piešķiršanu;
• nodrošināt Inovāciju fonda un NER300 pārskatatbildību.

Ievads

ES atbalsts demonstrējumu projektiem mazoglekļa enerģijas nozarē

01

ES 2007. un 2008. gadā izstrādāja klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu laikposmam līdz 2020. gadam. Tas bija saistošu tiesību aktu kopums, ko pieņēma 2009. gadā, lai nodrošinātu, ka ES līdz 2020. gadam sasniedz savus mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tiesību aktu kopumā bija paredzēti trīs mērķi, proti, par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (salīdzinājumā ar 1990. gadu), panākt, lai 20 % no ES saražotās enerģijas tiktu iegūti no atjaunojamiem energoresursiem, un par 20 % uzlabot energoefektivitāti.

02

Šai sakarā Eiropadomes prezidentvalsts 2008. gada jūnija secinājumos³ Komisija tika aicināta ierosināt mehānismu, lai nodrošinātu, ka līdz 2015. gadam tiek uzbūvētas un nodotas ekspluatācijā līdz pat 12 demonstrējumu iekārtām (sk. 1. izcēlumu) komerciālajām spēkstacijām ar oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas iespēju (CCS; apraksts sniegts 1. attēlā).

03

ES pēc 2008. gada sāka īstenot divas vērienīgas programmas, lai atbalstītu komerciāla mēroga CCS, kā arī inovatīvu atjaunojamo energoresursu demonstrējumus (sk. 2. attēlu).

Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA)

04

Pirmā nozīmīgā ES programma, kas atbalstīja CCS komerciālus demonstrējumus, kā arī atkrastes vēja enerģijas ieguvi, bija Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai (EEPEA), ko sāka īstenot 2009. gadā⁴. EEPEA bija daļa no lielāka dokumentu kopuma ekonomikas atveseļošanai⁵. EEPEA kopējais budžets bija četri miljardi EUR, un to bija paredzēts izmantot, piešķirot dotācijas projektu īstenošanai. No šīs summas viens miljards EUR bija paredzēts CCS demonstrējumu programmai, savukārt 565 miljoni EUR — atkrastes vēja enerģijas ieguvei. EEPEA dotācijas galvenokārt palīdzētu segt kapitāla izmaksas saistībā ar plānošanu, attīstību un būvniecību.

NER300

05

ES 2009. gadā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ietvaros izveidoja programmu “Jaunu iekārtu rezerve 300” (NER300), lai nodrošinātu atbalstu CCS un inovatīvu atjaunojamo energoresursu komerciāliem demonstrējumu projektiem⁶. 3. attēlā redzamas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas, ko šī programma atbalsta.

06

NER300 atbalstītie demonstrējumu projekti nodrošinātu oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu vai tīras atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un tādējādi veicinātu 2020. gada emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu, ja līdz tam laikam tiktu uzsākta iekārtu ekspluatācija. Taču šādu projektu galvenais mērķis ir parādīt izvēlēto tehnoloģiju komerciālo potenciālu un sniegt lielāku ilgtermiņa ieguldījumu mazoglekļa ekonomikā laikposmā pēc 2020. gada, ja tās tiktu ieviestas citur Eiropā un pasaulē⁷. Tika cerēts, ka atbalsts tiem, kuri pirmie ievieš šādas tehnoloģijas, veicinās ES virzību uz mērķi kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstības jomā⁸.

07

ES ETS direktīva paredzēja rezervēt 300 miljonus kvotu no Kopienas ES ETS jaunu iekārtu rezerves. EIB šīs kvotas pārdeva un ieguva 2,1 miljardu EUR programmas finansēšanai. Komisija vispārīgi koordinē programmu. Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktus (VK), un tām ir dažādi pienākumi⁹. Komisija pēc tiesību aktos paredzēto divu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšanas 2012. un 2014. gadā piešķīra finansējumu 39¹⁰ projektiem. EIB pārvalda finansējumu, kas piešķirts, bet vēl nav izmaksāts¹¹.

08

Uz NER300 finansējumu, ar ko segt līdz 50 % no ieplānotajām izmaksām, varēja pretendēt gan inovatīvu projektu īstenošanai paredzētas papildu ieguldījumu izmaksas, gan tam paredzētas papildu darbības izmaksas (piecus gadus atjaunojamo energoresursu gadījumā un desmit gadus CCS projektu gadījumā). Piešķirtās NER300 dotācijas tiek izmaksātas pa daļām reizi gadā pēc tam, kad ir uzsākts projekta ekspluatācijas posms, proti, kad iekārta uztver un uzglabā oglekļa dioksīdu vai ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju un kad rodas tās darbības izdevumi, ja vien dalībvalsts nelūdz un negarantē iepriekšēju finansēšanu vai nu visas piešķirtās dotācijas, vai arī tās daļas apmērā. 4. attēlā atspoguļotas enerģētikas nozares demonstrējumu projekta finansēšanas problēmas un dažādie posmi.

Citas ES iniciatīvas mazoglekļa energotehnoloģiju demonstrējumu projektu atbalstam

09

Šajā laikposmā ES Septītās pētniecības pamatprogrammas (2007.–2013. gads) un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) enerģētikas virzieni atbalstīja demonstrējumu projektus dažādās energotehnoloģiju jomās. Šīs programmas arī paredzēja un joprojām paredz novirzīt ES budžeta finansējumu EIB pārvaldītiem finanšu instrumentiem, piemēram, riska dalīšanas finanšu mehānismam (RDFM, 2007.–2013. gads) un InnovFin — ES finansējumam novatoriem (2014.–2020. gads), kas ietvēra un joprojām ietver mērķus saistībā ar demonstrējumiem enerģētikas jomā.

10

Izmantojot šos finansēšanas mehānismus, ES vienlaikus ir tiekusies saskaņot prioritātes enerģētikas inovāciju jomā un finansēšanas iespējas, izmantojot Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (SET plānu), ko Padome apstiprināja 2008. gadā¹². 2015. gadā plānu atjaunināja (integrētais SET plāns), lai to pielāgotu enerģētikas savienības prioritātēm pētniecības un inovācijas jomā. Visi iepriekš aprakstītie finansēšanas mehānismi atbalsta SET plānā noteiktās prioritātes.

Pastāvīga inovācijas nepieciešamība tīras enerģijas jomā

11

ES 2015. gadā parakstīja Parīzes nolīgumu. Nolīguma mērķis ir pasaules mērogā stiprināt spēju reaģēt uz klimata pārmaiņu radītajiem apdraudējumiem un panākt, lai šajā gadsimtā temperatūras kāpums visā pasaulē nepārsniegtu 2˚C (vai pat daudz mazāk) virs līmeņa pirms industrializācijas. ES apņēmās līdz 2030. gadam vismaz par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, papildinot jau izvirzīto mērķi līdz 2050. gada izveidot mazoglekļa ekonomiku¹³. Tas nozīmē, ka visām tautsaimniecības nozarēm ir ievērojami jāsamazina emisijas. Piemēram, Komisijas 2011. gada ceļvedī tika plānots, ka elektroapgādes nozarei līdz 2050. gadam emisijas jāsamazina līdz nulles līmenim. 5. attēlā redzams siltumnīcefekta gāzu emisiju plānotais samazinājums visās nozarēs ES.

12

ES patlaban sekmīgi virzās uz 2020. gada mērķi 20 % no patērētās enerģijas iegūt no atjaunojamiem energoresursiem, un ir būtiski samazinājušās izmaksas, it īpaši saistībā ar atkrastes vēja enerģijas un saules enerģijas (fotoelementi) ieguvi. Taču no ilgāka termiņa perspektīvas situācija joprojām ir sarežģīta. Eiropas Vides aģentūra (EVA) atzīst¹⁴, ka pēc 2020. gada ES ir ievērojami jāpalielina pūles, lai sasniegtu 2050. gadam noteiktos vispārējos mērķus attiecībā uz mazoglekļa ekonomiku (sk. 6. attēlu).

13

Komisija savā 2016. gada paziņojumā¹⁵ par inovācijas paātrināšanu enerģijas jomā uzsvēra, ka pastāv problēmas saistībā ar atbalstu mazoglekļa enerģijas demonstrējumu projektiem, kā arī vērsa uzmanību uz ES mērķi kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā.

14

2018. gadā grozītā ES ETS direktīva¹⁶ nodrošināja juridisko pamatu jaunam Inovāciju fondam, kuram novirzīs visus neizlietotos NER300 līdzekļus un kurš laikposmā līdz 2030. gadam nodrošinās finansējumu inovatīvām mazoglekļa tehnoloģijām rūpniecības un enerģētikas jomā. Tehnoloģijām, kurām saņem Inovācijas fonda atbalstu, jābūt novatoriskiem risinājumiem vai pietiekami attīstītām, lai tās varētu izmantot demonstrējumiem pirmskomerciālā mērogā.

Revīzijas tvērums un pieeja

15

Veicot lietderības revīziju, vērtējām, vai

ES atbalsts CCS un inovatīvu atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju komerciāla mēroga demonstrējumiem, īstenojot EEPEA un NER300, bija pārdomāti plānots, pārvaldīts un koordinēts, lai nodrošinātu šādu tehnoloģiju efektīvu devumu ilgtermiņa klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā.

16

Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai

• NER300 un EEPEA īstenošanā tika panākts plānotais progress, lai veicinātu CCS un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstību komerciālai izmantošanai;
• NER300 koncepcija un pārvaldība veicināja efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu;
• stabili koordinēšanas mehānismi Komisijā, kā arī Komisijas un dalībvalstu iestāžu kopīgie koordinēšanas mehānismi atbalsta inovāciju tīras enerģijas jomā.

17

Revīzija aptvēra laikposmu no NER300, EEPEA un SET plānā paredzēto darbību uzsākšanas 2008. gadā līdz 2017. gada beigām¹⁷. Revīzijas uzdevums nebija pārbaudīt izdevumu attiecināmību, likumību un pareizību. Tās laikā arī netika tieši vērtēta politika, fondi vai instrumenti, kuri atbalsta pienācīgi izstrādātu atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju ieviešanu¹⁸. Revīzijā netika vērtētas EIB veiktās monetizācijas un aktīvu pārvaldības darbības saistībā ar NER300 finansējumu.

18

Revīzijas darbu mēs veicām 2017. gadā Eiropas Komisijā (Klimata politikas ĢD, Enerģētikas ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD). Lai iegūtu informāciju, mēs apmeklējām arī EIB un Komisijas Kopīgo pētniecības centru (KPC). Darba gaitā veicām intervijas un pārbaudījām dokumentus, tostarp 26 EIB projektu vērtēšanas ziņojumus un 36 gada ziņojumus par NER300 projektiem piecās¹⁹ dalībvalstīs, projektu datnes visiem deviņiem atkrastes vēja enerģijas projektiem un sešiem CCS projektiem, kas īstenoti saskaņā ar EEPEA. Mēs apmeklējām šīs dalībvalstis, lai veiktu intervijas NER300 valsts kontaktpunktos (VK), kā arī lai intervētu dalībvalstu pārstāvjus SET plāna koordinācijas grupā. Mēs pārbaudījām piecus CCS projektus un apmeklējām to īstenošanas vietas, lai izvērtētu, kas ir sasniegts, izmantojot pieejamo finansējumu. Mēs arī aptaujājām darbiniekus Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platformās (ETIP)²⁰, Eiropas Saules siltuma elektroenerģijas asociācijā un zināšanu un inovāciju kopienā InnoEnergy²¹. Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platformas ir iekļautas SET plāna struktūrā, un to darbībā piedalās ieinteresētās personas no dalībvalstīm, kā arī no akadēmiskajām aprindām un rūpniecības nozares.

Apsvērumi

EEPEA un NER300 noteikti vērienīgi mērķi attiecībā uz oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu

19

Mēs pārbaudījām, vai, īstenojot programmas EEPEA un NER300, tika panākts reāls progress virzībā uz tajās noteikto mērķi atbalstīt CCS un inovatīvu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju komerciālus demonstrējumus. Mēs vērtējām arī, vai Komisija nodrošināja, ka, īstenojot projektus, kuri saņēma ES finansējumu, tas tika izlietots efektīvi un veicināja programmas mērķu sasniegšanu.

EEPEA īstenošanā netika sasniegti programmas mērķi attiecībā uz oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, …

20

Eiropadomes 2008. gada jūnija prezidentūras secinājumos bija iekļauts aicinājums Komisijai izstrādāt priekšlikumu mehānismam, ar kuru varētu garantēt, ka līdz 2015. gadam Eiropas Savienībā tiek uzbūvētas un ekspluatētas 12 komerciāla mēroga CCS demonstrējumu iekārtas. CCS demonstrējumu projektiem bija jāpanāk ievērojams enerģijas ražošanas emisiju samazinājums un vienlaikus jānodrošina tehnoloģiskais un komerciālais pamats attiecīgo tehnoloģiju ieviešanai citviet. EEPEA uzdevums bija veicināt šā mērķa sasniegšanu²².

21

Komisija piešķīra vienu miljardu EUR sešiem projektiem. 2017. gada beigās Komisija bija izmaksājusi 424 miljonus EUR (sk. 1. tabulu). No šiem sešiem līdzfinansētajiem projektiem četru projektu īstenošana tika apturēta pēc dotācijas nolīguma pārtraukšanas, un viens projekts tika pārtraukts, taču tas nebija pabeigts. Vienīgais pabeigtais projekts bija nevis komerciāla mēroga CCS demonstrējumu projekts, bet gan mazākas jaudas izmēģinājuma iekārta oglekļa dioksīda uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai.

1. tabula

Pārskats par situāciju EEPEA CCS programmas īstenošanā 2017. gada beigās

Projekta īstenošanas vieta	EEPEA darbības statuss 2017. gada oktobrī	Kategorija	Plānotais devums, ar kuru sasniegt mērķi pāriet uz mazoglekļa ekonomiku*	EEPEA darbības kopējās attiecināmās izmaksas (katram dotāciju līgumam), miljoni EUR	EK dotācija, miljoni EUR	Darbības līdzfinansējums, % (dotāciju līgums)	ES dotācijas neto izmaksātā summa (pēc atgūšanas, 2017. gada oktobris)
DE	Pārtraukta	CCS	10	305	180	59 %	15
PL	Pārtraukta	CCS	9	610	180	29 %	21
IT	Pārtraukta	CCS	5	143	100	70 %	35
NL	Pārtraukta	CCS	6	371	180	48 %	67
UK	Vairs netiek veikta, taču nav pabeigta	CCS	17	274	180	66 %	120
ES	Izmēģinājuma iekārtas, ierobežota izmantošana, nav uzskatāms par pilnvērtīgu CCS demonstrējumu	CCS	5	263	180	69 %	166
				Kopējais piešķirtais ES finansējums:	1000	Kopējais izmaksātais ES finansējums:	424

* Oglekļa dioksīda daudzums, ko paredzēts uztvert un uzkrāt pirmajos piecos gados atbilstīgi katram dotāciju pieteikumam (miljoni tonnu).

NB! atkarībā no projektu pārtraukšanas procedūrām Apvienotās Karalistes un Nīderlandes dati vēl var tikt koriģēti.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem²³.

22

Tādējādi EEPEA CCS apakšprogramma nav veicinājusi neviena CCS demonstrējumu projekta būvniecību un ekspluatācijas uzsākšanu. 2. izcēlumā sniegti piemēri par ES finansējuma izlietojumu projektu īstenošanā. Lai gan parasti dažus inovāciju programmu projektus tā arī neizdodas īstenot, sasniegtie rezultāti, veicot ES ieguldījumus projektos, kuri nav pabeigti, ir daudz zemāki par sākotnēji paredzēto līmeni. Šo projektu īstenošanā arī netika panākts paredzētais emisiju samazinājums²⁴ attiecīgajās dalībvalstīs.

… taču tā nodrošināja pozitīvu devumu ātri augošajai atkrastes vēja enerģijas nozarei

23

EEPEA atkrastes vēja enerģijas apakšprogrammas mērķis bija laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam finansēt atkrastes vēja enerģijas projektus ar inovatīvām pazīmēm. Cita starpā tie bija projekti, kuru īstenošana paredzēja ieviest inovatīvas turbīnas un balsta struktūras, kas dotu iespēju būvēt pirmos lieljaudas (400 MWh) vējparkus tālu (> 100 km) un dziļi (> 40 m) jūrā, lai ražotu tīru elektroenerģiju. Programma arī paredzēja paplašināt tīkla pieslēgumus starp atkrastes vējparkiem un vairākām dalībvalstīm, it īpaši Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Tas ietvēra arī inovatīvu tīkla pieslēgumu tehnoloģiju izmantošanu komerciālā mērogā.

24

2017. gada beigās Komisija no 565 miljoniem EUR, ko tā bija piešķīrusi deviņiem atkrastes vēja enerģijas projektiem, bija izmaksājusi 255 miljonus EUR. Četri projekti ir pilnībā pabeigti. Diviem projektiem dotāciju nolīgumi tika pārtraukti drīz pēc tam, kad Komisija bija izmaksājusi 7,4 miljonus EUR. 2018. gadā joprojām tiek īstenoti trīs projekti. Šo projektu īstenošanas rezultāti apkopoti 2. tabulā.

2. tabula

Pārskats par situāciju EEPEA atkrastes vēja enerģijas programmas īstenošanā 2017. gada beigās

Projekta īstenošanas vieta	EEPEA darbības statuss 2017. gada oktobrī	Kategorija	Plānotais devums, ar kuru sasniegt mērķi pāriet uz mazoglekļa ekonomiku*	EEPEA darbības kopējās attiecināmās izmaksas (katram dotāciju līgumam), miljoni EUR	EK dotācija, miljoni EUR	Darbības līdzfinansējums, % (dotāciju līgums)	ES dotācijas neto izmaksātā summa (pēc atgūšanas, 2017. gada oktobris)
UK	Pārtraukta	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TĪKLS	Neattiecas (tīkls)	149	74	50 %	3
DE	Pārtraukta	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TURBĪNAS UN KONSTRUKCIJAS	Datu nav	205	59	29 %	4
DK/NL	Tiek īstenota (kavēšanās)	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TĪKLS	Neattiecas (tīkls)	173	87	50 %	5
DE/DK	Tiek īstenota (kavēšanās)	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TĪKLS	Neattiecas (tīkls)	507	150	30 %	58
UK	Tiek īstenota (kavēšanās)	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TURBĪNAS UN KONSTRUKCIJAS	> 80 MWh	190	40	21 %	28
DE	Pabeigta	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TURBĪNAS UN KONSTRUKCIJAS	> 400 MWh	118	53	45 %	53
DE	Pabeigta	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TURBĪNAS UN KONSTRUKCIJAS	> 295 MWh	488	50	10 %	50
DE	Pabeigta	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TURBĪNAS UN KONSTRUKCIJAS	> 400 MWh	220	43	19 %	43
BE	Pabeigta	ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS TURBĪNAS UN KONSTRUKCIJAS	> 270 MWh	24	10	42 %	10
			> 1 445 MWh	Kopējais piešķirtais ES finansējums:	565	Kopējais izmaksātais ES finansējums:	255

* Plānotā tīras enerģijas ražošanas jauda gadā.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem²⁶.

25

Īstenojot četrus projektus, tika panākta lieljaudas tīras elektroenerģijas ražošanas iekārtas sekmīga ieviešana, savukārt trim projektiem, kuru īstenošana ir aizkavējusies, ir tāds pats mērķis vai arī mērķis labāk integrēt ES energotīklu. ES finansējums atkrastes vēja enerģijas projektiem no 2009. gada deva pozitīvu signālu nozarei, kas patlaban strauji attīstās²⁷.

26

Nozares straujās attīstības dēļ (tā izraisīja vairākas problēmas piegādes jomā) it sevišķi trīs projekti, kuru īstenošana kavējās, bija vairākkārt jāpielāgo. Komisija rīkojās lielā mērā elastīgi, apstiprinot dotāciju nolīgumu grozījumus.

Šo EEPEA programmu īstenošanā netika sasniegts mērķis ātri veicināt ekonomikas izaugsmi

27

Ņemot vērā ekonomikas krīzi, EEPEA programmas galvenais mērķis bija veicināt ekonomikas izaugsmi, palielinot ieguldījumus un radot darbvietas. Līdz 2010. gada beigām šim mērķim tika izlietota liela daļa pieejamā finansējuma²⁸. Lai gan finansējuma izlietojums nav mērķis pats par sevi, EEPEA CCS un atkrastes vēja enerģijas programmu īstenošanā šis atveseļošanas mērķis netika sasniegts. Maksājumu līmenis 2010. gada beigās bija aptuveni 10 %, un 2017. gada beigās abām programmām tas joprojām bija zem 50 %.

NER300 nav nodrošinājusi neviena veiksmīga oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas projekta īstenošanu, …

28

NER300 mērķis bija piešķirt finansējumu astoņiem projektiem, kuri nodrošinātu CCS komerciālās dzīvotspējas demonstrējumus. Šo finansējumu varēja piešķirt projektiem, kuri jau bija finansēti saskaņā ar EEPEA, vai citiem projektiem, kuru mērķis bija veikt CCS demonstrējumus. Pēc NER300 2011. gadā izsludinātā pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus desmit CCS demonstrējumu projekti bija atbilstīgi, un EIB tiem bija sniegusi pozitīvu pamatotības novērtējumu (sk. 66.–75. punktu). Komisija sarindoja astoņus projektus, lai izvērtētu to atbilstību dotāciju piešķiršanai, un divus projektus iekļāva rezerves sarakstā²⁹.

29

Pamatojoties uz projektu secību, Komisija aicināja dalībvalstis apstiprināt atbalstu šiem projektiem. Trīs dalībvalstis apstiprināja piecus no šiem desmit projektiem. Taču Komisija konstatēja, ka šie apstiprinātie projekti neatbilda NER300 juridiskajām prasībām (piemēri sniegti 3. izcēlumā), un pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus dotācijas CCS projektiem nepiešķīra.

30

Otrajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas notika 2014. gadā, CCS projektu iesniedza tikai Apvienotā Karaliste. Komisija piešķīra dotāciju 300 miljonu EUR apmērā projektam, kas bija iekļauts arī Apvienotās Karalistes CCS valsts atbalsta shēmā. Šis projekts paredzēja desmit gadus ilgā demonstrējumu periodā uztvert un uzglabāt gandrīz 18 miljonus tonnu oglekļa dioksīda. Taču 2015. gada novembrī Apvienotā Karaliste pēc izdevumu izvērtēšanas atcēla atbalsta shēmu. Šā iemesla dēļ radās ievērojams finansējuma trūkums, un konsorcijs tika likvidēts. Revīzijas laikā tika veikti sagatavošanās darbi, lai projektu izņemtu no NER300, un tas nozīmē, ka dotācija 300 miljonu EUR apmērā, kas ir piešķirta, taču nav izmaksāta, netiks izlietota NER300 CCS mērķa sasniegšanai³⁰.

… kā arī netiks panākta tā plānotā ietekme inovatīvu atjaunojamo energoresursu jomā

31

Papildus CCS projektiem NER300 mērķis³¹ bija atbalstīt vismaz vienu projektu katrā atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu apakškategorijā, lai parādītu vairāku tādu inovatīvu atjaunojamo energoresursu dzīvotspēju, kuri vēl nav komerciāli pieejami³².

32

Komisija 2012. un 2014. gadā piešķīra NER300 finansējumu 1,8 miljarda EUR apmērā 38 inovatīviem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem³³. Pamatojoties uz sagaidāmo rezultātu aprēķiniem, kurus noteica pirms līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas, tika prognozēts, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projekti pirmajos piecos iekārtu ekspluatācijas gados ļaus iegūt gandrīz 85 TWh tīras enerģijas. 7. attēlā sniegts pārskats par šo NER300 projektu statusu 2018. gada februārī. Dati sniegti II pielikumā.

33

Saskaņā ar NER300 sākotnējiem tiesību aktiem galīgais lēmums par ieguldījumu projektos bija jāpieņem divu gadu laikā (proti, 2014. un 2016. gadā), un iekārtu ekspluatācija bija jāuzsāk ne vēlāk kā četru gadu laikā (proti, 2016. un 2018. gadā) pēc lēmumu par piešķiršanu pieņemšanas.

34

Komisija 2015. gada februārī grozīja NER300 lēmumu un par diviem gadiem pagarināja termiņu galīgā lēmuma par ieguldījumu pieņemšanai un iekārtas nodošanai ekspluatācijā³⁴. Lēmumā, ar ko grozīja iepriekšējo lēmumu, bija norādīts, ka ekonomikas krīze bija galvenais iemesls, kā dēļ, īstenojot ievērojamu skaitu projektu, kuriem bija piešķirts NER300 finansējums, nebija iespējams sākotnēji noteiktajos termiņos pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījumu. Lai gan termiņi tika pagarināti, līdz 2018. gada sākumam no NER300 bija izņemti septiņi projekti (kopējā tiem piešķirto dotāciju summa pārsniedza pusmiljardu EUR). Pastāv iespēja, ka 2018. gadā tiks izslēgts vēl viens projekts par vēl 31 miljonu EUR. Attiecībā uz 14 projektiem, kuriem piešķirtas dotācijas 2014. gadā, galīgais lēmums par ieguldījumu jāpieņem 2018. gadā.

35

Lai saņemtu dotāciju 100 % apmērā, īstenojot projektu, būtu jāpanāk, lai piecu gadu laikā pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā tiktu saražoti 75 % no plānotā enerģijas daudzuma. 2017. gada beigās trīs ekspluatācijā esošas atjaunojamo energoresursu iekārtas bija saņēmušas ikgadējos maksājumus, pamatojoties uz to saražoto enerģijas daudzumu. Divas bioenerģijas iekārtas, kuras sāka ekspluatēt paredzētajā laikā, saražoja daudz mazāk enerģijas nekā plānots. Tādējādi šie projekti nevarēja nodrošināt atbilstību vajadzīgajam 75 % saražotā apjoma līmenim, lai pieprasītu dotāciju pilnā apmērā. Vēja enerģijas projekts, kurš saņēma maksājumus kopš 2014. gada, atbilda prasībām.

36

Ņemot vērā to, ka vairāki projekti tika izņemti no programmas, kā arī ņemot vērā kavēšanos un to, ka projektu tiešie rezultāti bija zemāki nekā plānots, pastāv iespēja, ka NER300 īstenošana nenodrošinās plānoto ietekmi uz dažādām atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijām, kā arī netiks veikti to pirmie komerciālie demonstrējumi.

EEPEA un NER300 projektus ietekmēja nelabvēlīgi ieguldījumu veikšanas apstākļi

37

Mazoglekļa energotehnoloģiju demonstrējumu projekti ir saistīti ar augstu tehnoloģisko un finanšu risku, un tādēļ, tiecoties panākt to ieviešanu tirgū, nākas saskarties ar daudzām problēmām. Vispārīgāki ekonomiskie un regulatīvie aspekti ietekmē šādu projektu piekļuvi finansējumam. Šajā iedaļā mēs pētām, kā šādi aspekti ir ietekmējuši EEPEA un NER300 īstenošanas rezultātus.

38

Mēs aptaujājām Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platformas, kas saistītas ar SET plāna struktūru, un vēl divas organizācijas (sk. 18. punktu), lai noteiktu galvenos šķēršļus finansējuma piesaistei komerciāla mēroga demonstrējumu projektiem Eiropas Savienībā. 8. attēlā apkopotie rezultāti rāda, ka aptaujātās ieinteresētās personas vienprātīgi novērtē vairāku galveno šķēršļu nozīmi.

39

Programmu EEPEA un NER300 izstrādes laikā 2008. gadā naftas, ogļu, gāzes un vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenas bija ļoti augstas salīdzinājumā ar iepriekšējiem laikposmiem. 2009. gada sākumā — tieši pirms programmu īstenošanas uzsākšanas — šo resursu cenas strauji pazeminājās. Lai gan naftas cena atkal palielinājās līdz 2014. gadam, kad bija vērojams straujš tās kritums, šīs norises ir būtiski stimuli ieguldījumiem mazoglekļa tehnoloģijās. Fosilo kurināmo cenu kritums un svārstīgums mazināja ieguldījumu mazoglekļa energotehnoloģijās pievilcību salīdzinājumā ar fosilā kurināmā energoresursiem.

40

Turpmāk izklāstīts, kā citi būtiski šķēršļi ietekmē NER300 un EEPEA projektu finansēšanu (III pielikumā parādīta šo šķēršļu sasaiste ar šo programmu īstenošanas rezultātu datiem).

Demonstrējumu projektu ieguldījumu vidi ietekmēja tiesiskā regulējuma un politikas nenoteiktība

41

Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar augsta riska demonstrējumu projektu finansēšanu, ETS direktīva un NER300 lēmums rosināja potenciālo projektu īstenotāju cerības, ka dalībvalstis piešķirs valsts finansējumu projektiem, kas atlasīti saskaņā ar NER300. Komisija pirms NER300 finansējuma piešķiršanas atlasītajiem projektiem aicināja dalībvalstis apstiprināt finansējuma piešķiršanu šiem projektiem.

42

Dalībvalstu atbalstu varēja veidot kapitāla dotācijas infrastruktūras attīstībai un būvniecībai. Atbalsts varēja ietvert arī citus ieguvumus, piemēram, regulētos tarifus (sk. 4. izcēlumu) vai piemaksas, lai veicinātu jaunu iekārtu ekspluatāciju. NER300 noteikumi arī paredzēja iespēju dalībvalstīm izdot garantiju, lai EIB varētu izmaksāt daļu no projektiem piešķirtā finansējuma pirms iekārtu nodošanas ekspluatācijā. Revīzijas laikā mēs konstatējām, ka tikai četru projektu īstenotāji četrās dalībvalstīs bija izmantojuši šādu garantiju un saņēmuši avansa maksājumus no EIB.

43

2012. gadā pirms pirmā lēmuma par piešķiršanu pieņemšanas EIB bija informējusi Komisiju, ka iesniegto finanšu plānu īstenojamība lielā mērā ir atkarīga no atbalsta, ko dalībvalstis varētu sniegt regulēto tarifu, dotāciju vai citu mehānismu veidā. Dažos gadījumos projektu īstenotāji bija pieņēmuši, ka papildu dotācijas un subsīdijas, ko piešķir dalībvalstis, pilnībā nodrošinās trūkstošo finansējumu pēc NER300 dotācijas saņemšanas, lai finansētu attiecīgās izmaksas. EIB bija norādījusi, ka vairumā gadījumu projektu vērtēšanas procedūras noslēgumā dalībvalstis vēl nebija skaidri noteikušas šos atbalsta mehānismus vai vienojušās par tiem.

44

Sākot no 2014. gada³⁶, Komisija pieprasīja dalībvalstīm izmantot konkurējošu cenu piedāvāšanas procedūru, lai noteiktu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu īstenotājiem maksājamā atbalsta līmeni. Līdz tam laikam dalībvalstis bieži vien izmantoja noteiktus regulētos tarifus, par kuriem vienojās ar enerģijas piegādātājiem attiecībā uz ilgu laikposmu (piemēram, 25 gadiem). No 2017. gada konkurējošām izsoles procedūrām jābūt vienīgajam darbības atbalsta subsīdiju piešķiršanas modelim. Jaunā pieeja atjaunojamo energoresursu darbības atbalsta piešķiršanai principā neizslēgtu dalībvalstu iespēju turpināt atbalstīt inovatīvus demonstrējumu projektus. Komisijas pamatnostādnes paredzēja iespēju lūgt atbrīvojumu no cenu piedāvāšanas procedūras saistībā ar jaunām tehnoloģijām, kurām ir augstākas saražotās enerģijas vienības izmaksas. Kamēr valstu shēmas attiecībā uz darbības atbalstu mainījās visā ES, regulēto tarifu periodā izstrādāto NER300 projektu īstenošanā joprojām nebija pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumu. Tātad šiem projektiem bija neskaidrība par turpmākā darbības atbalsta pieejamību.

45

5. izcēlumā sniegts piemērs projektam, kas galu galā tika izņemts no programmas, jo mainījās regulējums un finansiālā atbalsta nosacījumi.

46

Arī EEPEA CCS projektiem dalībvalstu atbalsts nebija tāds, kā plānots. Piemēri sniegti 6. izcēlumā.

47

Inovatīvu atjaunojamo energoresursu risinājumu tiesiskā regulējuma un finansiālā atbalsta mehānismu mērķis ir palīdzēt sasniegt dalībvalstu un ES mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tiesiskais regulējums un atbalsta mehānismi jāpielāgo starptautiskajiem nolīgumiem klimata jomā un ilgtermiņa emisiju samazināšanas mērķiem (proti, laikposmā līdz 2050. gadam un turpmāk). Taču, ja šādi klimata un enerģētikas mērķi nav skaidri noteikti (piemēram, paredzēti tiesību aktos) un ja nav pamatotas ilgtermiņa perspektīvas, šāda situācija rada nenoteiktību, kas negatīvi ietekmē šāda veida inovatīvu un riskantu projektu ieguldījumu vidi. 7. izcēlumā sniegts īss izklāsts par to, ka šai sakarā vēl ir daudz darāmā.

48

Nenoteiktība politikas, regulējuma un publiskā finansiālā atbalsta jomā ietekmē saskaņā ar NER300 un EEPEA īstenotu inovatīvu mazoglekļa energotehnoloģiju demonstrējumu projektu finansiālo dzīvotspēju un attīstību. Tā kā radās kavēšanās, palielinās iespējamība, ka jauni un inovatīvāki projekti tiks izstrādāti ārpus NER300.

CCS projektu īstenošanā būtiskākie šķēršļi bija oglekļa dioksīda emisiju cenas pazemināšanās tirgū un cita veida atbalsta un ienākumu trūkums

49

Sešu CCS projektu īstenošanā, kuriem piešķīra EEPEA atbalstu, galīgais lēmums par ieguldījumu bija jāpieņem 2011. vai 2012. gadā, un iekārtas bija jānodod ekspluatācijā līdz 2015. gadam. Līdzās daudzām citām būtiskām problēmām galvenais faktors, kas liedza projektu īstenotājiem ievērot termiņus, bija oglekļa dioksīda tirgus cena, kas ES ETS bija zemāka nekā gaidīts. 9. attēlā ir redzamas cenas izmaiņas.

50

Mēs konstatējām, ka CCS projektu īstenotāji, 2009. gadā iesniedzot pieteikumus EEPEA dotāciju saņemšanai, savus finanšu plānus balstīja uz augstām un arvien pieaugošām oglekļa dioksīda emisiju cenām. Izskatot EEPEA dotācijas pieteikumus, ko 2009. gadā iesniedza seši projektu īstenotāji, kuriem vēlāk piešķīra dotācijas, konstatējām, ka viņi bija cerējuši, ka oglekļa dioksīda cena būvniecības un demonstrējumu posmos būs 20–40 EUR par CO₂ tonnu. Viena projekta dokumentos bija redzams, ka tā finanšu plāna īstenojamība bija atkarīga arī no elektroenerģijas cenām. Tika aprēķināts, ka tikai oglekļa dioksīda emisiju cena diapazonā no 65 līdz 90 EUR par CO₂ tonnu nodrošinās CCS demonstrējumu projekta īstenošanu bez zaudējumiem.

51

Šo projektu īstenotāji savos finanšu plānos nereti paredzēja ievērojama finansējuma saņemšanu no NER300 nākotnē, lai gan tajā laikā (2009. gadā) NER300 galīgais variants vēl nebija zināms. 8. izcēlumā skaidrots, kā oglekļa dioksīda emisiju tirgus cena noteica arī NER300 dotāciju maksimālo apmēru⁴⁰. Komisija apstiprināja šos lielā mērā neskaidros finanšu plānus, noslēdza dotāciju līgumus un izmaksāja 43 % no atbilstoši EEPEA piešķirtā finansējuma.

52

Cenu samazinājuma dēļ EEPEA CCS projektu īstenotāji Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē (vienīgie projekti, kurus turpināja īstenot pēc 2013. gada) vairs nevarēja atjaunot projektu finansiālo dzīvotspēju. Plānotie finansiālie ieguvumi saistībā ar CO₂ uztveršanu un uzglabāšanu, izvairoties no augstajām ES ETS izmaksām, netika panākti, kā plānots.

53

Komisija 2012. gadā veica iekšējo novērtējumu⁴² par oglekļa dioksīda emisiju tirgus cenas samazināšanās ietekmi. Komisija norādīja, ka šo projektu īstenošanā ir ļoti sarežģīti pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījumiem. Tomēr tā saglabāja EEPEA finansiālo atbalstu un atļāva turpināt daļu ar transportēšanu un uzglabāšanu saistītu darbu Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē. Komisija pamatojās uz to, ka šie projekti varētu sniegt ieguvumu citiem emitētājiem attiecīgajās jomās, ja tie nodrošinātu infrastruktūras būvniecību kopīgai izmantošanai.

54

Pamatojoties uz zemajām oglekļa dioksīda emisiju tirgus cenām, Komisija un projekta finansētājs 2011. gadā pieņēma lēmumu palēnināt darbu veikšanu projekta ietvaros Nīderlandē. Komisija 2015.–2017. gadā pielika ievērojamas pūles, lai atrastu papildu finansējuma avotus trūkstošā finansējuma nodrošināšanai. Komisija Briselē organizēja vairākas apaļā galda tikšanās ar galvenajām ieinteresētajām personām nozarē un dalībvalstīs un centās rast kopīgus risinājumus, lai turpinātu projektu. Mērķis bija vismaz izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru un ekspluatēt to īsu demonstrējumu periodu. Projekta finansētājs galu galā 2017. gadā atsauca savu atbalstu šim projektam.

55

Finansiālās dzīvotspējas trūkums ir galvenais faktors, kas kavē CCS ieviešanu ES. Oglekļa dioksīda emisiju tirgus cenas straujais kritums un EEPEA projektu īstenotāju nespēja līdz 2012. gadam nodrošināt atbilstīgu papildu publiskā sektora finansējumu, īstenojot NER300 vai valstu programmas, vai sagādāt citus ienākumus apdraudēja projektu īstenojamību. Komisija tajā laikā neapturēja un nepārtrauca finansiālā atbalsta sniegšanu CCS demonstrējumu projektiem saskaņā ar EEPEA un pēc 2013. gada turpināja veikt maksājumus diviem projektiem, kuri galu galā netika īstenoti.

NER300 koncepcija ierobežoja Komisijas un dalībvalstu spēju reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem

56

Mēs pārbaudījām, vai NER300 vispārējā koncepcija bija atbilstīga noteiktajām vajadzībām un vai projektu atlases procedūras nodrošināja dotāciju piešķiršanu labākajiem projektiem. Mēs pārbaudījām arī, vai NER300 pārvaldība nodrošināja to, ka struktūras, kuras pārvaldīja šo inovāciju programmu, varēja efektīvi un elastīgi veikt savus uzdevumus.

Izvēlētais NER300 finansēšanas modelis efektīvi nenovērsa demonstrējumu projektu risku

57

Komisijai jāveic ietekmes novērtējums attiecībā uz tās būtiskākajām iniciatīvām, kā arī iniciatīvām ar tālejošāko ietekmi. Tas attiecas arī uz ETS direktīvas 2009. gada grozījumu (tas vēlāk kļuva par juridisko pamatu NER300 izveidei), kā arī uz Komisijas 2010. gada lēmumu, ar ko nosaka NER300 īstenošanas noteikumus.

58

Izskatot Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus par NER300 juridisko pamatu, mēs konstatējām, ko Komisijas sākotnējā priekšlikumā⁴³ par ES ETS pārskatīšanu nebija iekļauts mehānisms, lai veicinātu CCS demonstrējumu projektu īstenošanu. Tādējādi arī pievienotajā Komisijas sagatavotajā ietekmes novērtējumā⁴⁴ nebija iekļauts attiecīgais vajadzību novērtējums NER300 juridiskajam pamatam. Šādā novērtējumā būtu izklāstītas, piemēram, demonstrējumu projektu finansējuma vajadzības visās tehnoloģiju kategorijās, kurām paredzēts atbalsts. Tajā būtu noteikti arī pieejamie dalībvalstu atbalsta mehānismi un sniegts pamatojums par ES līmeņa programmas nepieciešamību, lai papildinātu šos mehānismus.

59

Ierosme par šādu mehānismu pirmo reizi tika sniegta ETS pārskatīšanas likumdošanas procesa laikā. Komisija savā 2008. gada politikas risinājumu apskatā “Financing large scale demonstration of emerging energy technologies (e.g. CCS Demonstration Plants)” [Jauno energotehnoloģiju plaša mēroga demonstrējumu (piemēram, CCS demonstrējumu iekārtu) finansēšana] bija norādījusi, ka tikai neliels skaits dalībvalstu atbalstīs CCS mehānismu.

60

NER300 galīgais variants ietvēra gan CCS, gan arī inovatīvus atjaunojamos energoresursus. Eiropas Parlaments un Padome pārskatītajā ETS direktīvā iekļāva pantu, ar ko izveido NER300 juridisko pamatu, un paplašināja ETS direktīvas piemērošanas jomu, lai tā ietvertu arī atjaunojamo energoresursu enerģiju.

61

Mēs konstatējām, ka nebija pieejami pietiekami pierādījumi, kas pamatotu šāda veida papildu finansēšanas mehānisma nepieciešamību ES līmenī. Nebija pieejams atbilstīgs novērtējums, ar kuru nostiprināt NER300 juridisko pamatu un kurā būtu skaidrots, kāda veida atbalsts būtu vajadzīgs plaša loka atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un CCS agrīnu demonstrējumu projektiem un kādēļ atbalsta sniegšana pēc iekārtu nodošanas ekspluatācijā mazinātu risku visu kategoriju projektiem.

62

Mēs pārbaudījām arī, vai jaunais pants par NER300, kas iekļauts 2009. gadā pārskatītajā ETS direktīvā, liedza iespēju izmaksāt finansējumu projektu sākotnējos posmos. Direktīvā bija noteikts, ka dotāciju izmaksā, pamatojoties uz pārbaudītu CO₂ emisiju samazinājumu. Komisija to juridiski interpretēja tā, ka tas varēja būt priekšnosacījums izmaksas veikšanai, kā arī nosacījums atmaksai gadījumā, ja projekts netiek īstenots.

63

Komisija savā publicētajā ietekmes novērtējumā⁴⁵ noteica, ka finansējuma atgūšana no neveiksmīgiem projektiem būs apgrūtināta, jo tas būs jādara dalībvalstīm. Tādēļ Komisija deva priekšroku risinājumam izmaksāt finansējumu pēc iekārtas darbības uzsākšanas. Šī izvēle atspoguļojas pēdējā NER300 īstenošanas aktā. Tas, visticamāk, ietekmēja finansējuma apguvi demonstrējumu projektu īstenošanā, taču aizsargāja NER300 dotācijas.

64

Dokumenti, ko pārbaudījām, revīzijas laikā veiktās intervijas, kā arī atbildes uz mūsu aptaujas jautājumiem apstiprināja, ka NER300 koncepcija, kas paredz programmas finansiālo atbalstu projektiem piešķirt pēc iekārtu nodošanas ekspluatācijā, nebija pārāk veiksmīga, lai mazinātu ar projektiem saistītos riskus.

65

Tā kā nebija skaidru un pārliecinošu vajadzību novērtējumu, kas pamatotu šo būtisko NER300 juridiskā pamata koncepcijas elementu, NER300 finansēšanas pieeja pietiekami nenodrošināja dažāda veida inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanas vajadzības. Pārskatītajā ES ETS direktīvā 2021.–2030. gadam⁴⁶ ir mēģināts risināt šo jautājumu, paredzot iespēju izmaksāt 40 % no dotācijas summas projekta sākotnējos posmos, ja tiek sasniegti konkrēti atskaites punktu mērķi.

NER300 projektu atlases un lēmumu pieņemšanas procedūras bija sarežģītas

66

Saskaņā ar NER300 lēmumu programmas mērķis bija atlasīt un atbalstīt labākos iespējamos dažāda veida tehnoloģiju projektus ģeogrāfiski sabalansētās atrašanās vietās.

67

Dalībvalstīm, EIB un Komisijai bija dažādas funkcijas projektu iesniegšanas, atlases un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās. 10. attēlā sniegts pārskats par NER300 pārvaldībā iesaistīto struktūru visām funkcijām.

68

Komisija un EIB izstrādāja procedūru rokasgrāmatu, un, pamatojoties uz to, EIB bija jāveic pamatotības (proti, tehniskās un finansiālās dzīvotspējas) novērtējums. EIB jāsarindo pozitīvi novērtētie projekti secībā atbilstoši izmaksām par izpildes vienību (IIV)⁴⁷. Pirms lēmumu par piešķiršanu pieņemšanas, pamatojoties uz projektu secību, Komisijai atbilstīgi NER300 noteikumiem⁴⁸ vēlreiz jāsazinās ar dalībvalstīm, lai tās apstiprinātu savu atbalstu. Mēs uzskatām, ka Komisijai būtu jānodrošina šo procedūru atbilstīga un efektīva īstenošana.

EIB veiktais pamatotības novērtējums

69

EIB Komisijas vārdā atbilstīgi procedūru rokasgrāmatai veica pamatotības novērtējumu. Tas bija rūpīgi veikts novērtējums, ko dokumentēja sīki izstrādātos ziņojumos par katru iesniegto projektu. Taču novērtējumā netika ņemts vērā vai vērtēts tas, cik lielā mērā pieteikumi atbilda pamatotības novērtējuma apakškritērijiem. EIB attiecībā uz pamatotības novērtējumu izdarīja konstatējumu “jā” vai “nē”⁴⁹.

70

Komisijas pārraudzībā izstrādātajās uzticamības pārbaudes procedūrās nebija prasīts, lai EIB novērtētu projektu ekonomisko dzīvotspēju, lai gan tas ir svarīgs rādītājs (bankas parasti to dēvē par projektu izredzēm piesaistīt banku finansējumu), proti, ir vajadzīga spēja parādīt skaidru ieņēmumu plūsmu, kas nodrošina iespēju projektu īstenotājiem segt savas saistības un gūt atdevi no ieguldījumiem. Šīs atšķirības dēļ pozitīvs EIB veikts pamatotības novērtējums NER300 projektam nenozīmēja to, ka projekts var pretendēt arī uz EIB finansējumu (piemēram, aizdevumu).

71

EIB savā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma pirmās kārtas novērtējumā norādīja uz būtiskām finansiālās dzīvotspējas problēmām. EIB ieteica Komisijai pievērst uzmanību dažu projektu finanšu riskiem, it sevišķi tādēļ, ka tiek meklēts daudz aizņēmuma finansējuma, bet ir maz pierādījumu par šāda finansējuma pieejamību. Neskatoties uz šīm vispārīgajām piezīmēm, EIB konstatēja, ka 88 % no visiem projektiem bija (tehniski un finansiāli) dzīvotspējīgi⁵⁰, un Komisija izvērtēja to atbilstību atbalsta saņemšanai.

Pieejamo projektu grupēšana

72

Pēc pamatotības novērtējuma veikšanas Komisija atbilstīgos un dzīvotspējīgos projektus grupēja projektu apakškategorijās, pamatojoties uz izmaksu par izpildes vienību (IIV) rādītāju⁵¹. EIB bija informējusi Komisiju par būtiskām neskaidrībām saistībā ar IIV. Iesniegtie projekti lielākoties bija sākotnējā plānošanas posmā. Joprojām bija lielā mērā neskaidri izmaksu un paredzamo darbības rezultātu dati, ko izmantoja IIV un nepieciešamā publiskā finansējuma aprēķināšanai.

Risku novēršana un ieteikumu izpilde pirms finansējuma piešķiršanas

73

Mēs pārbaudījām 26 Eiropas Investīciju bankas ziņojumu izlasi, kas attiecās uz piecām atlasītajām dalībvalstīm. Saistībā ar septiņiem projektiem, kuriem Komisija bija piešķīrusi finansējumu, EIB bija skaidri norādījusi uz būtiskiem riskiem, kas Komisijai jāņem vērā pirms līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas. Četri no šiem projektiem patlaban ir pārtraukti. Šo projektu gada ziņojumos norādīts, ka būtiskākie riski, uz ko EIB norādīja attiecīgajos pamatotības ziņojumos, faktiski īstenojās. Piemēri sniegti 9. izcēlumā.

74

Šai sakarā mēs pārbaudījām, kādā mērā Komisija un dalībvalstis izpildīja EIB ieteikumus pirms līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas. Mēs neguvām pierādījumus tam, ka dalībvalstis būtu iepazinušās ar EIB sniegtajiem pamatotības ziņojumiem laikā, kad Komisija tām prasīja atkārtoti apstiprināt atbalstu projektiem. Lielākā daļa dalībvalstu pieprasīja konfidenciālos EIB dokumentus pēc līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas.

75

NER300 projektu atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra bija sarežģīta un ilgstoša, taču tajā netika ņemts vērā būtiskais ekonomiskās dzīvotspējas jautājums. Process bija izstrādāts arī tā, ka nepietiekama vērība bija pievērsta projektu salīdzināmai kvalitātei, inovācijas līmeņiem un finansiālajai dzīvotspējai. Svarīgi ir arī tas, lai piešķīrējas iestādes (proti, Komisija un dalībvalstu iestādes/Klimata pārmaiņu komiteja) pirms līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas un līgumu slēgšanas ar projektu īstenotājiem pilnībā apzinātos pamatotības novērtējumos noteiktos projektu riskus. Kopā šie faktori varēja mazināt pārliecību par to, ka projektu īstenošanā tiks sasniegti paredzētie mērķi, ņemot vērā programmas ierobežojumus.

NER300 lēmumu pieņemšanā ir iesaistītas daudzas puses

76

NER300 pārvaldības modelī Komisijai ir galvenā atbildība par programmu, un tā vada apspriedes ar dalībvalstīm un Klimata pārmaiņu komiteju.

77

Lai gan Komisijai ir uzticēta šī vispārējās koordinācijas koma, tā ne vienmēr saņem pilnīgu un savlaicīgu informāciju par projektu īstenošanas gaitu. Dalībvalstis Komisijai nosūta konfidenciālus ikgadējus progresa ziņojumus. Gada ziņojuma veidnē nav prasīts sniegt informāciju par valsts finansējumu vai par projekta finanšu plānu. Tādējādi šī informācija Komisijai ir pieejama tikai tad, ja dalībvalsts to iekļauj ziņojumā brīvprātīgi.

78

Dalībvalstis nevar tieši reaģēt uz vajadzību veikt būtiskas izmaiņas projektā, jo Komisijai izmaiņas ir jāpārskata un jāapstiprina⁵². Komisijas uzdevumu šai sakarā nosaka prasība, ka būtiskas izmaiņas, kas ietekmē līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu (piemēram, attiecībā uz projekta apmēru, tvērumu, galvenajiem termiņiem), ir jāapstiprina, īstenojot komitoloģijas procedūru. Pirms dalībvalstis var veikt izmaiņas līgumos, ko tās parakstījušas ar projektu īstenotājiem, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas lēmumi, ar ko groza attiecīgo lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu. Tā ir smagnēja procedūra, kurā iesaistīta Komisija, dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji un projektu finansētāji.

79

Ņemot vērā tehnoloģijas un tirgus straujo attīstību, inovatīvu projektu īstenošanā vadošajām iestādēm ir jārīkojas ātri, nekavējoties ar lēmumu pieņemšanu. NER300 pārvaldības modelis pietiekami nenodrošina šīs vajadzības un ir pārāk sarežģīts. Komisija to apstiprināja arī ES ETS IV posma pārskatīšanas ietekmes novērtējumā (2021.–2030. gads)⁵³.

Citi NER300 koncepcijas aspekti palēnināja spēju reaģēt uz mainīgo situāciju

80

Mazoglekļa energotehnoloģiju demonstrējumu projekti ir saistīti ar daudziem riskiem. Tādēļ pastāv lielāka iespējamība, ka būs jāveic izmaiņas, vai lielāks neizdošanās risks (proti, neizdosies piesaistīt finansējumu vai saražot plānoto enerģijas daudzumu) salīdzinājumā ar stabili attīstītu tehnoloģiju projektiem. Tādēļ tādu publiskā finansējuma programmu koncepcijai, kas attiecas uz šāda veida ieguldījumiem, jāparedz iespēja vadošajām iestādēm rast elastīgus un savlaicīgus risinājumus, nodrošinot programmu īstenošanu virzībā uz to mērķiem.

Iepriekš noteikti tehnoloģiju kritēriji ierobežoja elastīgumu programmu līmenī

81

Komisija piešķīra NER300 dotācijas projektiem, pamatojoties uz iepriekš noteiktu tehnoloģiju kategoriju un robežvērtību sarakstu. Šis 2009. gadā sagatavotais saraksts bija pamatojums abiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko organizēja divu gadu periodā. Tādējādi tiesiskais regulējums neparedzēja iespēju turpmāk pārskatīt vai pielāgot šo sarakstu.

82

Taču attiecīgo kategoriju projektus, kuri to apstiprināšanas laikā 2012. un 2014. gadā bija klasificēti kā pirmie šāda veida projekti, bieži vien apsteidza norises tirgos un tehnoloģiju nozarēs, pirms tie tika īstenoti. Dažos gadījumos tas notiek ļoti ātri. Piemērs sniegts 10. izcēlumā.

83

Tādējādi ļoti konkrētu tehnoloģiju kritēriju iepriekšēja noteikšana atbalsta programmās ir ierobežojoša. Straujās izmaiņas tirgos un tehnoloģiju nozarēs var mazināt uz šādu kritēriju pamata atlasīto projektu efektivitāti salīdzinājumā ar plānoto, it sevišķi, ja rodas kavēšanās.

Bija vajadzīgi risinājumi, lai nodrošinātu pārtraukto projektu neizlietotā finansējuma efektīvu izmantošanu steidzamu ES prioritāšu īstenošanai

84

NER300 noteikumi paredzēja, ka pēc 2015. gada 31. decembra pāri palikušie līdzekļi pienākas dalībvalstīm. Lai gan ar iepriekš veiktajiem grozījumiemNER300 lēmumā termiņi tika pagarināti par diviem gadiem, 2016. gadā vēl vairāki projekti tika izņemti no NER300, jo projektu īstenotāji nevarēja noteiktajā termiņā panākt galīgā lēmuma par ieguldījumu pieņemšanu. Tā kā pēc otrā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nebija atbilstīga attiecīgo projektu rezerves saraksta, Komisija nevarēja izņemtos projektus aizstāt ar citiem Eiropas Investīciju bankas caurskatītiem projektiem. NER300 tiesiskais regulējums arī neparedzēja iespēju organizēt vēl vienu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Projektu izņemšana no programmas nozīmē, ka 2018. gada vidū neizlietotā finansējuma apmērs būs vismaz 840 miljoni EUR (40 % no līgumiem piešķirtās summas 2,1 miljarda EUR apmērā)⁵⁵.

85

Šai sakarā Komisija saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu nolēma⁵⁶ pēc pirmā priekšlikumu konkursa neizlietoto finansējumu vismaz 436 miljonu EUR apmērā darīt pieejamu, lai papildinātu EIB pārvaldītos finanšu instrumentus⁵⁷. Tādējādi neizlietotais NER300 finansējums līdz Inovāciju fonda darbības uzsākšanai tiks izmantots saistītām darbībām. Taču šo instrumentu būtība un mērķi nav identiski NER300 būtībai un mērķiem⁵⁸. Mūsu nākamajā iedaļā paustās bažas par pārskatatbildību saistībā ar NER300 finansējuma izlietojumu attiecas arī uz šā finansējuma iespējamo novirzīšanu finanšu instrumentiem.

Ir jāuzlabo koordinēšanas un pārskatatbildības kārtība

86

Ir pieejami daudzi ES instrumenti un programmas, kuru mērķi ir līdzīgi NER300 mērķiem (sk. V pielikumu). Ņemot vērā šo sarežģīto situāciju, mēs pārbaudījām, vai Komisija un dalībvalstis bija guvušas panākumus, saskaņojot Eiropas publiskā un privātā sektora darbības mazoglekļa energotehnoloģiju inovāciju jomā. Mēs pārbaudījām arī, vai Komisijas dienesti, kuri ir atbildīgi par programmām saistībā ar tīras enerģijas inovāciju ieviešanas paātrināšanu, efektīvi sadarbojas, lai koordinētu īstenoto programmu, piemēram, NER300, “Apvārsnis 2020” un InnovFin EDP, pārvaldību, un kopā izmanto zināšanas, lai veidotu saskaņotas finansējuma pakotnes un risinājumus. Mēs izvērtējām arī, kā dalībvalstīm un Komisijai ir jāatskaitās par programmas NER300 pārvaldību un rezultātiem.

Lai gan progress bija lēnāks nekā plānots, SET plāns nodrošina pamatu labākai koordinēšanai Eiropā

87

Laba koordinēšana tiek panākta, ja Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai tā būtu efektīva gan vertikālā līmenī (Komisijai ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm), gan horizontāli (attiecīgajos Komisijas dienestos un attiecīgajos dalībvalstu dienestos, kā arī ar ārējām ieinteresētajām personām)⁵⁹. Galvenā iniciatīva šāda veida koordinēšanas panākšanai Eiropas Savienībā ir (integrētais) SET plāns, ko Padome apstiprināja 2008. gadā un Komisija un dalībvalstis īsteno pēc brīvprātības principa. SET plāna uzdevums bija arī panākt nozares pārstāvju un akadēmisko aprindu ieinteresēto personu mijiedarbību, veidojot mērķorientētas platformas, kas attīstījušās gadu gaitā.

88

SET plāns nav finansēšanas mehānisms, bet tā mērķis ir koordinēt un saskaņot attiecīgos ES, dalībvalstu un privātā sektora finanšu resursus. Dalībvalstis piedalās koordinācijas grupas darbā, ko vada Komisija un darba grupas. SET plāna īstenošanā iesaistītās Komisijas struktūras ir Pētniecības un inovācijas ĢD, Enerģētikas ĢD un Kopīgais pētniecības centrs. Komisija un dalībvalstis 2015. gadā pārskatīja SET plānu, lai to pielāgotu enerģētikas savienības prioritātēm pētniecības un inovācijas jomā.

89

Dalībvalstu pārstāvji, ar kuriem apspriedāmies apmeklējumu laikā, pozitīvi novērtēja pieredzi saistībā ar SET plānu⁶⁰. Taču viņi norādīja, ka sākotnējais mērķis panākt attiecīgo enerģētikas nozares inovācijas darbību kopīgu plānošanu un finansējuma sadali joprojām rada nopietnas problēmas.

90

Saskaņā ar integrēto SET plānu kopš 2015. gada koordinācijas grupa ir izveidojusi 14 pagaidu darba grupas, lai līdz 2017. gada novembrim izstrādātu plānus SET plāna īstenošanai. Koordinācijas grupa 2017. gada beigās bija apstiprinājusi un publiskojusi piecus īstenošanas plānus⁶¹. Taču tā vēl nebija pieņēmusi lēmumu par to, kā ziņot par plānu īstenošanu.

91

Komisija aicināja dalībvalstis virzīties uz mērķi panākt kopīgu plānošanu un finansēšanu. Dalībvalstis nepiekrita piešķirt valsts resursus īstenošanas plānu izpildei. Arī privātā sektora ieinteresētās personas, kas pārstāvētas Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platformās (ETIP), nav apņēmušās veikt finansiālu ieguldījumu SET plāna īstenošanas plānu izpildē.

92

Lai gan Klimata politikas ĢD ir koordinatora loma plašākajā enerģētikas demonstrējumu programmā Eiropā un tam ir būtiska nozīme SET plāna mērķu sasniegšanā, šis ģenerāldirektorāts SET plāna koordinācijas grupas darbā iesaistījās tikai 2016. gada oktobrī. Klimata politikas ĢD nepiedalījās pagaidu darba grupās saistībā ar NER300 vai jaunā Inovāciju fonda tvērumu. Klimata politikas ĢD 2017. gadā organizēja atsevišķas vispusīgas ieinteresēto personu apaļā galda diskusijas, kurās piedalījās pārstāvji no atjaunojamo energoresursu enerģijas nozares, energoietilpīgām nozarēm un CCS nozares, lai apspriestos par Inovāciju fonda nākotnes koncepciju.

93

2015. gadā pieņemtā integrētā SET plāna mērķi tika pielāgoti enerģētikas savienības prioritātēm, kā arī tika atzīts, ka kopš tā īstenošanas uzsākšanas 2008. gadā nav panākts progress saistībā ar vairākiem tā svarīgākajiem mērķiem. Tā kā netiek sagatavoti strukturēti un regulāri progresa ziņojumi par skaidri izmērāmiem rezultātiem, ir sarežģīti noteikt ieguvumus, ko tieši nodrošina SET plānā paredzētā sadarbība.

Komisijas dienestiem ir jāuzlabo mazoglekļa demonstrējumu projektiem sniegtā ES atbalsta iekšējā koordinēšana un saskaņotība

94

Komisija 2009. gadā publicēja paziņojumu “Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā (SET plāns)”⁶², kura pamatā bija 2008. gadā noteiktie SET plāna mērķi. Komisija vēlējās rast jaunus risinājumus, lai apvienotu dažādu šīs jomas dalībnieku un instrumentu resursus, tādus kā dotācijas, aizdevumus un aizdevumu garantijas, lai mobilizētu lielāku finansējumu liela mēroga demonstrējumiem. Tā norādīja, ka Eiropas Investīciju bankai varētu būt galvenā nozīme, lai uzlabotu pieejamā finansējuma koordinēšanu un turpināmību, pievēršot īpašu vērību riska dalīšanas finanšu mehānismam (RDFM), ko atbalsta Septītā pētniecības pamatprogramma.

NER300 un citu ES dotāciju programmu savstarpējā papildināmība

95

Komisija 2010. gada NER300 ietekmes novērtējumā⁶³ norādīja, ka NER300 bija jāpapildina pētniecības pamatprogramma (proti, 7. PP 2007.–2013. gadā) un jāsniedz atbalsts stabilāk attīstītiem projektiem.

96

Septītā pētniecības pamatprogramma (un vēlāk, 2014.–2020. gadā, “Apvārsnis 2020”) tika īstenota vienlaicīgi ar NER300 un 2009.–2010. gada EEPEA. 2010. gadā, kad Komisija uzsāka NER300 īstenošanu, pētniecības programmu uzdevums attiecībā uz enerģētikas nozares demonstrējumu darbību finansēšanu nebija skaidri noteikts. Mēs konstatējām, ka laikposmā starp Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanu ir palielinājies gan tādu lielu demonstrējumu projektu skaits enerģētikas jomā, kas saņem dotācijas, gan arī atsevišķu dotāciju summa. Lielākā dotācija šādam projektam saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” ir nedaudz mazāka par 40 miljoniem EUR⁶⁴, savukārt vidējais NER300 dotācijas lielums bija 54 miljoni EUR. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” īpaši paredzēta vērienīgāku projektu finansēšanai salīdzinājumā ar Septīto pamatprogrammu, lai panāktu lielāku ietekmi. Tādēļ ir svarīgi uzraudzīt, kā pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (kā arī tās pēctece pēc 2020. gada) un NER300 (kā arī tās pēctece pēc 2021. gada) papildina viena otru vai nodrošina dažādas vajadzības un kāda ir to mijiedarbība.

NER300 un finanšu instrumenti

97

NER300 lēmums attiecās arī uz iespēju apvienot NER300 finansējumu ar aizdevumu finansējumu, izmantojot riska dalīšanas finanšu mehānismu⁶⁵. Šis mehānisms patiešām nodrošināja atbalstu vairākiem demonstrējumu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Lai gan tas liecina par Komisijas sadarbību ar Eiropas Investīciju banku nolūkā izstrādāt citus finansēšanas risinājumus, tie neattiecās uz NER300 projektiem. Tādējādi šo divu programmu piedāvātie produkti netika apvienoti.

98

Pašreizējā plānošanas periodā (2014.–2020. gads) instruments “InnovFin” ir riska dalīšanas finanšu mehānisma pēctecis. InnovFin intervences viena tematiskā joma attiecas uz enerģētikas demonstrējumu projektiem (EDP)⁶⁶. Komisija ieviesa šo jauno finanšu instrumentu, lai cita starpā atbalstītu arī tādus projektus, kuri saņēma NER300 atbalstu, bet kuru īstenošana kavējās finanšu plānošanas dēļ.

99

Tomēr šie centieni piedāvāt demonstrējumu projektiem dažādus finanšu produktus nebija sekmīgi, un nelīdzēja arī Komisijas sniegtais papildu ieguldījums (sk. 11. izcēlumu), jo līdz šīs revīzijas pabeigšanai aizdevuma līgumu nebija parakstījis neviens no desmit NER300 projektu īstenotājiem, kuri līdz 2017. gada beigām pieteicās InnovFin aizdevumu saņemšanai. NER300 demonstrējumu projektu specifikas dēļ (piemēram, augstāki tehnoloģiskie un finanšu riski nekā stabili attīstītu tehnoloģiju projektiem, neskaidrība par sagaidāmajiem rezultātiem un ieņēmumiem) tiem ir grūti izpildīt bankas standarta pamatotības prasības.

Inovāciju fonds un savstarpējās papildināmības nodrošināšana pēc 2020. gada

100

Klimata politikas ĢD 2017. gadā organizēja ieinteresēto personu apaļā galda diskusijas, lai apzinātu gūto pieredzi saistībā ar NER300 un izstrādātu jaunā Inovāciju fonda koncepciju. Ieinteresētās personas aicināja izveidot apvienošanas programmu, kurā būtu ietverts atbalsts finanšu instrumentiem, bet arī paredzētas ieguldījumu dotācijas projektu izstrādes sākotnējiem posmiem.

101

Galīgajā ziņojumā⁶⁹ tika ieteikts, lai Inovāciju fonds piedāvātu tādas iespējas kā dotācijas, ko papildina daļējas dotācijas un/vai aizdevumi ar samazinātu risku vai kapitāls ar augstāku dotāciju intensitātes līmeni, sākotnējā posma projektiem. Ziņojumā bija arī uzsvērts, ka jaunajam fondam būtu jāpapildina spēkā esošās ES un dalībvalstu finansēšanas programmas un ka tam nevajadzētu pārklāties ar šādām programmām; konkrēti piemēri attiecās uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, InnovFin, EISI un Eiropas Investīciju fonda un ESIF riska kapitālu.

102

Tādējādi gan Klimata politikas ĢD, gan arī Pētniecības un inovācijas ĢD vērtē, kā labāk plānot savus galvenos atbalsta mehānismus (proti, Inovāciju fondu un InnovFin EDP apvienojumā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijām) mazoglekļa energotehnoloģiju demonstrējumu projektiem. Kopš NER300 īstenošanas uzsākšanas ir palielinājies arī pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējums attīstītākiem demonstrējumu projektiem enerģētikas jomā (tostarp, veicot ieguldījumus InnovFin EDP). Nav skaidrs, vai NER300 (un Inovāciju fonds), no vienas puses, un pamatprogramma “Apvārsnis 2020”/Devītā pamatprogramma (arī to ieguldījumi finanšu instrumentos), no otras puses, būs savstarpēji pietiekami papildinoši instrumenti, lai attaisnotu līdzīgu publiskā finansējuma programmu īstenošanu ar atšķirīgām (Komisijas) vadošajām iestādēm un uzraudzības struktūrām.

103

Kopumā Komisija vēl nav sasniegusi mērķi, ko tā noteica 2009. gadā un vēlreiz — 2016. gadā⁷⁰, proti, nodrošināt saskaņotu un mērķtiecīgāku resursu un finanšu produktu, tostarp ES dotāciju, aizdevumu produktu un kapitāla, piešķiršanu liela mēroga demonstrējumu projektu dažādiem attīstības posmiem.

NER300 pārskatatbildības kārtība nav pietiekami skaidri noteikta

104

NER300 finansējums nav iekļauts Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un tādēļ ES Finanšu regula uz tā pārvaldību neattiecas. NER300 finansējumu veido dalībvalstu līdzekļi, kas iegūti, izmantojot ES politikas instrumentu (proti, ES ETS). NER300 juridiskais pamats (proti, ETS direktīva un NER300 lēmums) neietver skaidras norādes par finanšu kontroli (piemēram, attiecībā uz maksājumiem) vai (iekšējo vai ārējo) revīziju.

105

Valstu kontaktpunkti, ar kuriem sazinājāmies revīzijas laikā, kopumā uzskatīja, ka NER300 finansējumu veido ES līdzekļi⁷¹. Tiesību aktos nav paredzēta prasība Komisijai katru gadu ziņot par programmas darbības vai finanšu rezultātiem, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatatbildību sabiedrībai. Attiecībā uz to, kā Komisija pārvalda šo finansējumu, netiek veikta budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra. EIB iesniedz Komisijai konfidenciālus finanšu pārskatus par tās veiktajām NER300 aktīvu pārvaldības darbībām un atspoguļo šos līdzekļus kā ārpusbilances posteni un kā tādus, kas tiek turēti trešās personas uzdevumā⁷². Komisija neiekļauj NER300 līdzekļus ES bilancē.

106

Kopumā NER300 programmas finanšu kontroles un pārskatatbildības kārtība nav pietiekami skaidri noteikta. Šāda kārtība ir vajadzīga, lai sniegtu stingru pārliecību par to, ka programmas pārvaldībā iesaistītās struktūras veic šā publiskā finansējuma pareizu finanšu pārvaldību.

107

Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos 2016. gadā norādīja, ka viena no iespējām iegūt jaunus pašu resursus būtu ieņēmumu, kas gūti Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), iekļaušana⁷³.

Secinājumi un ieteikumi

108

Atzīstot sarežģītos tirgus apstākļus šāda veida darbībām pēc 2008. gada, mūsu vispārējais secinājums tomēr ir, ka EEPEA un NER300 nenodrošināja atbalstu plānotajam progresam CCS un dažādu inovatīvu atjaunojamo energoresursu komerciālās dzīvotspējas demonstrējumu jomā.

109

EEPEA īstenošanā netika sasniegti vērienīgie oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas mērķi, jo neviens no projektiem, kas saņēma ES finansējumu, nenodrošināja tehnoloģiju demonstrējumus komerciālā mērogā (sk. 20.–22. punktu). Pieci no sešiem līdzfinansētajiem projektiem netika pabeigti.

110

EEPEA atbalsta atkrastes vēja enerģijas nozarei mērķis bija ieviest inovatīvas turbīnas un balsta struktūras, vienlaikus paplašinot tīkla pieslēgumus, kas savieno dalībvalstis. Lai arī vairāku projektu īstenošana aizkavējās un divi projekti tika pārtraukti, šī programma nodrošināja pozitīvu devumu strauji augošajā nozarē (sk. 23.–26. punktu).

111

Mēs konstatējām, ka NER300 īstenošana arī nav nodrošinājusi nevienu veiksmīgu CCS demonstrējumu projektu (sk. 28.–30. punktu). Vienīgais CCS projekts, kuram Komisija piešķīra finansējumu 2014. gadā, tika apturēts, kad dalībvalsts 2015. gadā atsauca savu atbalstu. Tādēļ projektā nebija iespējams pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījumu, un, visticamāk, 2018. gadā tas tiks izņemts no programmas NER300.

112

Īstenojot NER300, netiks arī panākta tās plānotā ietekme uz inovatīvām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, kas vēl nebija komerciāli pieejamas laikā, kad Komisija veica projektu atlasi (sk. 31.–36. punktu). Lai gan 2015. gadā tika pieņemts lēmums par diviem gadiem pagarināt visus termiņus, līdz 2018. gada sākumam no programmas tika izņemti septiņi projekti. Šajos projektos netika izmantotas piešķirtās dotācijas un netika saražots plānotais tīras enerģijas daudzums.

113

Pētot neveiksmju un kavēšanās iemeslus, mēs konstatējām, ka inovatīvus mazoglekļa enerģijas projektus, kurus atbalstīja EEPEA un NER300, ietekmēja nelabvēlīgi ieguldījumu veikšanas apstākļi (sk. 37.–55. punktu). Ieguldījumu veikšanas apstākļus daļēji nosaka plašākas norises ekonomikā, taču zināmā mērā tos var noteikt vai ietekmēt arī politikas veidotāji. Nenoteiktība saistībā ar ilgtermiņa stratēģijām klimata un enerģētikas jomā, kā arī saistībā ar to pamatā esošo politiku, regulējumu un publiskā sektora finansiālo atbalstu ietekmēja projektu īstenotāju spēju piesaistīt privātā sektora ieguldījumus un savlaicīgi pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījumiem (sk. 41.–48. punktu).

114

Papildus ekonomiskajiem un citiem iepriekš minētajiem faktoriem oglekļa dioksīda emisiju tirgus cenas samazinājums ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā kopš 2011. gada bija būtisks šķērslis CCS demonstrējumu projektu īstenošanai ES (sk. 49.–55. punktu). Tas ietekmēja jau tā augstam riskam pakļautos CCS demonstrējumu projektu uzņēmējdarbības gadījumus, uz kuru pamata Komisija lēma piešķirt EEPEA dotācijas 2009. gadā. Pieejamās NER300 dotāciju summas zemo cenu dēļ bija mazākas nekā gaidīts, radot vēl lielāku finansējuma nepietiekamību.

115

Turklāt visu EEPEA projektu īstenotāju nespēja līdz 2012. gadam nodrošināt atbilstīgu publiskā sektora finansējumu, īstenojot NER300 vai valstu programmas, apdraudēja šo projektu īstenojamību. Komisija veica pasākumus, lai nodrošinātu pastāvīgu darbu saistībā ar CCS demonstrējumiem, taču tajā laikā neapturēja vai nepārtrauca savu finansiālo atbalstu projektiem, kuri galu galā netika īstenoti.

116

Lai īstenotu inovatīvus projektus enerģētikas jomā, kuri veicina ES pāreju uz mazoglekļa enerģijas izmantošanu, ir jārada labāka ieguldījumu vide. Šai sakarā ierosinātā enerģētikas savienības pārvaldības regula paredz, ka dalībvalstis sagatavos un iesniegs Komisijai nacionālos enerģētikas un klimata plānus, aprakstot savas ilgtermiņa mazoglekļa ekonomiskās attīstības stratēģijas (sk. 7. izcēlumu), kuru pamatā būtu stabila politika un regulējums, lai veicinātu un atbalstītu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un turpinātu samazināt emisijas⁷⁴. Komisijai būs jāpiedalās dalībvalstu plānu un ziņojumu caurskatīšanā, lai noteiktu, vai tajos iekļauti visi prasītie elementi. Komisijai šī informācija būtu jāizmanto, piešķirot ES finansējumu.

1. ieteikums. Palielināt potenciālu efektīvam ES atbalstam, ko piešķir mazoglekļa energotehnoloģiju inovācijām

Lai palielinātu efektivitāti, ar kādu Savienība finansiāli atbalsta inovatīvus mazoglekļa energotehnoloģiju demonstrējumu projektus, Komisijai gadījumos, kad finansējuma saņemšanai no ierosinātā inovāciju fonda un citām attiecīgām centrāli pārvaldītām ES programmām tiek pieteikti vērienīgi, kapitālietilpīgi projekti, kuriem vajadzīgs gan valsts, gan ES atbalsts, jānovērtē to saskaņotība ar valsts klimata un enerģētikas plāniem un jānodrošina, lai pirms ES finansējuma piešķiršanas dalībvalstis uzņemtos stingras un pārredzamas saistības.

Īstenošanas mērķtermiņš: līdz 2021. gada beigām.

117

Mēs konstatējām arī, ka NER300 koncepcijas elementi ierobežoja Komisijas un dalībvalstu spēju efektīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem (sk. 56.–85. punktu).

118

Izvēlētais NER300 modelis, kas paredz publiskā finansējuma piešķiršanu projektiem tikai pēc iekārtu darbības uzsākšanas, nebija pienācīgi pamatots ar vajadzību novērtējumiem, tāpēc vislielāko risku nācās uzņemties projektu īstenotājiem. Pirms NER300 ieviešanas ETS direktīvā netika izstrādāts skaidrs novērtējums par to, kāda veida atbalsts būtu vajadzīgs dažādu inovatīvu atjaunojamo energoresursu un CCS tehnoloģiju agrīnu demonstrējumu projektiem, kuri saskaras ar dažādiem ieguldījumu un regulatīvajiem izaicinājumiem visā Eiropas Savienībā. Jaunā Inovāciju fonda 2018. gadā pieņemtā juridiskā pamata mērķis ir risināt jautājumu par risku mazināšanu (sk. 57.–65. punktu).

119

NER300 projektu atlases un lēmumu pieņemšanas procedūras bija sarežģītas (sk. 66.–75. punktu). Komisijas un dalībvalstu piemērotajās atlases un dotāciju piešķiršanas procedūrās nebija pietiekami uzsvērta projektu salīdzināmā kvalitāte un finansiālās un ekonomiskās dzīvotspējas risku nozīme. Mēs arī nevarējām pārliecināties par to, vai pirms sagrupēto projektu apstiprināšanas, kas bija vajadzīga, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, dalībvalstis bija pietiekami informētas par Eiropas Investīciju bankas noteiktajiem riskiem un ieteikumiem. Šie faktori mazināja pārliecību par to, ka šo projektu īstenošanā tiks sasniegti paredzētie mērķi, ņemot vērā programmas ierobežojumus. Joprojām pastāv arī iespēja uzlabot NER300 lēmumu pieņemšanu, it sevišķi attiecībā uz pieprasījumiem veikt būtiskas izmaiņas projektos, kas patlaban iespējams, tikai grozot tiesību aktus.

2. ieteikums. Uzlabot jaunā Inovāciju fonda projektu atlases un lēmumu pieņemšanas procedūras

Ņemot vērā to, ka 2021. gadā plānots uzsākt jaunā Inovāciju fonda darbību, Komisijai salīdzinājumā ar NER300 būtu jāuzlabo būtiski elementi projektu atlases un lēmumu pieņemšanas procesā. Konkrētāk, Komisijai:

1. jānosaka kritēriji finansējuma atsaukšanai gadījumos, kad projektu īstenošanā netiek sasniegti noteiktie starpposma mērķi;
2. jāizvērtē projektu ekonomiskās dzīvotspējas aspekti (izredzes piesaistīt bankas finansējumu), tostarp 1. ieteikumā minētie aspekti;
3. jānosaka precīzas un izmērāmas robežvērtības katram pamatotības/piešķiršanas kritērijam;
4. pirms lēmuma par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu attiecīgajām dalībvalsts iestādēm konfidenciāli jādara zināmi pamatotības novērtējuma rezultāti;
5. jāatbalsta projekti, par kuriem atlases procedūrā konstatēts, ka tie varētu dot būtiskāko ieguldījumu ES prioritāšu īstenošanā;
6. jāvienkāršo procedūra projektu izmaiņu pieprasījumu izpildei, lai nebūtu jāgroza Komisijas tiesību akti.

Īstenošanas mērķtermiņš: līdz 2020. gada beigām.

120

Arī citi NER300 koncepcijas aspekti palēnināja programmas spēju reaģēt uz mainīgo situāciju (sk. 80.–85. punktu). Tādu īpašu tehnoloģijas kritēriju piemērošana, kas bija noteikti iepriekš 2009. gadā, ierobežoja programmas spēju reaģēt uz norisēm tirgū un tehnoloģiju jomā. Saskaņā ar minētajiem kritērijiem atlasīto projektu ietekme var mazināties salīdzinājumā ar plānoto, ja rodas kavēšanās.

121

Tā kā projekti tika izņemti no programmas, jo nevarēja tikt nodrošināta (pagarināto) programmas termiņu ievērošana, Komisija meklēja risinājumus, lai atkārtoti varētu piešķirt lielas neizlietotā finansējuma summas citām programmām un nodrošināt finansējuma pieejamību, lai palielinātu ieguldījumus inovatīvos projektos. Šo programmu būtība un mērķi nav identiski NER300 būtībai un mērķiem, turklāt ir jānodrošina pārskatatbildība attiecībā uz šā finansējuma izlietojumu.

3. ieteikums. Nodrošināt Inovāciju fonda elastību, lai reaģētu uz norisēm tirgū un tehnoloģiju jomā

Komisijai jāpanāk, lai Inovāciju fonda koncepcija salīdzinājumā ar NER300 nodrošinātu iespēju elastīgāk reaģēt uz tehnoloģiju attīstību un projektu pārtraukšanu.

Cita starpā var īstenot šādus pasākumus:

1. piemērot elastīgu pieeju, nosakot un aktualizējot atbalsttiesīgās tehnoloģijas un robežvērtības;
2. organizēt regulārus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un attiecīgi pieņemt lēmumus par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.

Īstenošanas mērķtermiņš: līdz 2021. gada beigām.

122

Ir pieejami daudzi finansēšanas mehānismi, kas atbalsta inovāciju enerģētikas nozarē ES. Ņemot to vērā, mēs konstatējām, ka ir jānovērš koordinēšanas un pārskatatbildības nepilnības (sk. 86.–107. punktu).

123

Lai gan progress bija lēnāks nekā plānots, SET plāns nodrošina pamatu Eiropas publiskā un privātā sektora darbību labākai saskaņošanai mazoglekļa energotehnoloģiju inovāciju jomā. SET plāna pārskatīšanai 2015. gadā bija būtiska nozīme, lai sākotnējo SET plānu pielāgotu enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritātēm, un tās laikā tika atzīts progresa trūkums virzībā uz vairākiem plānā noteiktajiem būtiskiem mērķiem. Taču joprojām ir grūtības skaidri noteikt un izvērtēt ieguvumus, ko tieši nodrošina SET plānā paredzētā sadarbība (sk. 87.–93. punktu).

124

Mēs konstatējām arī, ka to Komisijas struktūrvienību koordinācijai, kuri risina jautājumus saistībā ar inovāciju tīras enerģijas jomā, piemita trūkumi, kuri, iespējams liedza Komisijai iespēju nodrošināt saskaņotāku un efektīvāku publisko resursu un finanšu produktu apvienošanu, kas būtu vērsta uz lielu demonstrējumu projektu konkrētiem posmiem (sk. 94.–103. punktu).

125

Līdz 2017. gada beigām neviens NER300 projekts nebija saņēmis aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas pārvaldītajiem finanšu instrumentiem, kas atbalsta demonstrējumu projektus enerģētikas jomā. Šo projektu īpatnība ir tāda, ka to īstenotājiem ir grūti izpildīt bankas noteiktās standarta pamatotības prasības. Dažādi Komisijas dienesti vērtē, kā labāk plānot to galvenos finansēšanas mehānismus. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” atbalsta palielināšana attīstītākiem demonstrējumu projektiem enerģētikas jomā rosina jautājumu, vai programma NER300 (kā arī jaunais Inovāciju fonds) un pamatprogramma “Apvārsnis 2020”/Devītā pamatprogramma (arī to ieguldījums finanšu instrumentos) pietiekami papildina viena otru, lai attaisnotu līdzīgu programmu, kuras pārvalda dažādas vadošās un uzraudzības iestādes, iespējamo īstenošanu nākotnē.

126

Patlaban notiek sarunas par jauno daudzgadu finanšu shēmu, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vienkāršošanu, kā arī diskusijas par ES finanšu nākotni. Tā ir iespēja noskaidrot, kuras programmas ir piemērotākās, lai atbalstītu mazoglekļa energotehnoloģiju demonstrējumu projektus (dažādus to posmus), un kā panākt sinerģiju, lai risinātu to finansēšanas problēmas.

4. ieteikums. Uzlabot Komisijas veikto koordinēšanu ES atbalsta mērķtiecīgākai piešķiršanai

Lai veicinātu ES atbalsta saskaņotu un efektīvu piešķiršanu mazoglekļa energotehnoloģiju inovācijām, attiecīgajiem Komisijas dienestiem (it īpaši Pētniecības un inovācijas ĢD, Enerģētikas ĢD, Klimata politikas ĢD, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD un Ekonomikas un finanšu lietu ĢD) tiek ieteikts:

1. jāizstrādā starpdienestu novērtējumi, lai parādītu, ka Inovāciju fonds, pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un InnovFin EDP (un to pēcteči pēc 2020. gada) ir savstarpēji papildinoši un saskaņotā veidā piedāvā finansējumu mazoglekļa energotehnoloģiju demonstrējumu projektiem;
2. jāracionalizē programmu projektu atlases procedūras⁷⁵, lai mazinātu neefektivitāti un pārklāšanos.

Īstenošanas mērķtermiņš: līdz 2021. gada beigām.

127

Visbeidzot, NER300 pārskatatbildības un finanšu kontroles mehānismi nav pietiekami skaidri, lai pierādītu, ka struktūras, kas pārvalda programmu, nodrošina pareizas finanšu pārvaldības principu piemērošanu (sk. 104.–107. punktu).

5. ieteikums. Nodrošināt pārskatatbildību

Ņemot vērā to, ka 2021. gadā plānots uzsākt jaunā Inovāciju fonda darbību, Komisijai salīdzinājumā ar NER300 jāuzlabo būtiski pārvaldības un pārskatatbildības elementi, it īpaši:

1. jāprecizē noteikumi par piederības tiesībām un pārskatatbildību attiecībā uz Inovāciju fondu un neizlietoto NER300 finansējumu;
2. jānodrošina, lai visi līdzekļi, kas ir Komisijas vispārējā atbildībā, tiktu iekļauti budžetā un bilancē un lai tiktu veikta to ikgadēja revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Parlamentā un Padomē;
3. tiesiskajā regulējumā jāiekļauj noteikumi par regulāriem progresa ziņojumiem, kas iesniedzami budžeta iestādēm.

Īstenošanas mērķtermiņš: līdz 2021. gada beigām.

Šo ziņojumu 2018. gada 5. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Glosārijs

CCUS: oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana. ES pētniecības programmas patlaban finansē pētniecību CCUS jomā. Uztvertā oglekļa kā izejvielas izmantošana rūpnieciskos vai ķīmiskos procesos var padarīt oglekli par tirgojamu preci un nodrošināt ieņēmumu plūsmu.

Finanšu instruments: finanšu instrumenti ir īstenošanas mehānisms finansiāla atbalsta sniegšanai no ES budžeta aizdevumu, garantiju un kapitālieguldījumu (vai kvazikapitāla ieguldījumu) veidā projektu īstenošanai¹. Saskaņā ar 32. starptautisko grāmatvedības standartu finanšu instruments ir “(..) jebkurš līgums, no kura veidojas finanšu aktīvs vienam uzņēmumam un finanšu saistības vai pašu kapitāla instruments citam uzņēmumam”.

Galīgais lēmums par ieguldījumu (GLI): uzņēmuma valde pieņem galīgo lēmumu par ieguldījumu enerģijas projektā pēc tam, kad tā veikusi inženiertehnisko priekšizpēti (FEED), ieguvusi visas nepieciešamās atļaujas un apstiprinājusi visus ieguldījumu projekta finansējuma avotus. Projektēšanu, iepirkumu un būvniecību projekta ietvaros var uzsākt tikai tad, kad valde ir pieņēmusi galīgo lēmumu par ieguldījumu.

Jaunu iekārtu rezerve: jaunu iekārtu rezerve ir kopienas mēroga rezerve 780 miljonu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu apmērā, kas izveidota atbilstīgi ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS) 2013.–2020. gada periodam. Šajā laikposmā jauni ES ETS dalībnieki var pieteikties kvotām no šīs rezerves. Kvotas no rezerves piešķir rindas kārtībā. No šīs rezerves 2012. gadā 300 miljoni kvotu tika rezervēti NER300 finansēšanai.

Klimata pārmaiņu komiteja: sk. “komitoloģija”.

Komitoloģija: termins “komitoloģija” attiecas uz procedūru kopumu, ar kuru Eiropas Komisija ar ES valstu pārstāvju komiteju palīdzību izmanto savas īstenošanas pilnvaras, ko tai uzticējis ES likumdevējs. Šādas komitoloģijas komitejas vada Komisijas ierēdnis, un tās sniedz atzinumu par Komisijas ierosinātajiem īstenošanas aktiem². Attiecībā uz NER300 tā ir Klimata pārmaiņu komiteja.

Pamatotības novērtējums: šajā ziņojumā šis termins attiecas uz EIB veiktu novērtējumu par NER300 dotāciju projekta pieteikuma tehnisko īstenojamību un finansiālo dzīvotspēju.

Rentabilitāte: projekta rentabilitāte parasti ir bankas piemērots kritērijs — ir jāpierāda, ka projekta īstenošana nodrošinās pietiekamus ieņēmumus, lai tas būtu rentabls.

Saīsinājumi

AE: Atjaunojamie energoresursi

“Apvārsnis 2020”: Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (Astotā pētniecības pamatprogramma)

CCS: Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana

CCUS: Oglekļa dioksīda uztveršana, izmantošana un uzglabāšana

CSL: Cenu starpības līgums

EEPEA: Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai

EIB: Eiropas Investīciju banka

EISI: Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

ES ETS: Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

ESIF: Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (piemēram, Junkera plāna īstenošanai)

ETIP: Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platforma

EVA: Eiropas Vides aģentūra

FEED: Inženiertehniskā priekšizpēte

FI: Finanšu instruments

GLI: Galīgais lēmums par ieguldījumu

IIV: Izmaksas par izpildes vienību

IPCC: Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

IRENA: Starptautiskā atjaunojamo energoresursu aģentūra

KPC: Kopīgais pētniecības centrs

KPK: Klimata pārmaiņu komiteja

NER300: Programma “Jaunu iekārtu rezerve 300”

RDFM: Riska dalīšanas finanšu mehānisms

SEA: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra

SGEK: ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas

VK: Valsts kontaktpunkts (piemēram, saistībā ar NER300)

6PP/7PP/9PP: Sestā pētniecības pamatprogramma/Septītā pētniecības pamatprogramma/Devītā pētniecības pamatprogramma

Beigu piezīmes

¹ Sk. ERP īpašo ziņojumu Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”.

² https://eur-lex.europa.eu/summary/glossary/comitology.html.

³ Briseles Eiropadomes laikā (2008. gada 19.–20. jūnijā) pieņemtie prezidentvalsts secinājumi (doc. 11 018/1/08, 17.7.2008.), 45. punkts.

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (OV L 200, 31.7.2009., 31. lpp.).

⁵ “Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns”, COM(2008) 800 galīgā redakcija, 26.11.2008.

⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.).

⁷ Komisijas 2010. gada 3. novembra Lēmums 2010/670/ES, ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO₂ uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (“NER300 lēmums”, OV L 290, 6.11.2010., 39. lpp.), 10. apsvērums.

⁸ Komisijas paziņojums “Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā (SET plāns)”, COM(2009) 519/4.

⁹ Cita starpā tie ir atbilstīgu projektu noteikšana, juridiski saistošu instrumentu (līgumu) parakstīšana un pārvaldība, projektu uzraudzība, ziņošana Komisijai un EIB maksājumi projektiem. Kopsavilkumu sk. 10. attēlā turpmāk tekstā.

¹⁰ Trīsdesmit astoņi atjaunojamo energoresursu enerģijas projekti un viens oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekts.

¹¹ Šāda aktīvu pārvaldība līdz šim nodrošinājusi papildu ieņēmumus vēl aptuveni 70 miljonu EUR apmērā. Komisija 2017. gada beigās no NER300 aktīviem bija izņēmusi 39 miljonus EUR, lai segtu maksas EIB par tai uzticēto uzdevumu veikšanu. Maksu kopējā summa nevar pārsniegt 45 miljonus EUR, kas ir 2,1 % no kopējiem ieņēmumiem (kopējie ieņēmumi ir 2,1 miljards EUR).

¹² Padomes secinājumi par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu, Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes 2854. sanāksme 2008. gada 28. februārī.

¹³ Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojums “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011) 112 galīgā redakcija): “Lai klimata pārmaiņu dēļ temperatūras paaugstināšanās nebūtu lielāka par ˚2˚C, Eiropas Padome 2011. gada februārī ir atkārtoti apstiprinājusi ES mērķi līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 %”.

¹⁴ “Trends and projections in Europe 2017: Tracking progress towards Europe’s climate and energy targets” [Tendences un prognozes Eiropā 2017. gadā: progresa virzībā uz Eiropas klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu izvērtējums], EVA ziņojums 17/2017. Sk. nodaļu “Pārskats par tendencēm saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā līdz 2050. gadam”.

¹⁵ Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojums “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” (COM(2016) 763 final).

¹⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

¹⁷ I pielikumā iekļauts šo mehānismu un SET plāna īstenošanas grafiks attiecībā pret nozīmīgiem politikas un ekonomikas notikumiem.

¹⁸ Šai sakarā sk. mūsu Īpašo ziņojumu par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu lauku apvidos (Nr. 5/2018) un 2018. gada 20. februāra informatīvo dokumentu “Electricity production from wind and solar photovoltaic power in the EU” [Elektroenerģijas ražošana no vēja un saules fotoelementiem ES].

¹⁹ Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Polija, Vācija un Spānija. Veicot atlasi, mēs ņēmām vērā to ievērojamo daļu ES ETS emisiju apjomā, kā arī to ieinteresētību ieviest CCS atbilstīgi EEPEA un NER300.

²⁰ Mēs nosūtījām aptaujas jautājumus Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platformām tādās jomās kā vēja enerģija, saules fotoelementu enerģija, okeāna enerģija, CCS, bioenerģija, dziļurbumu ģeotermālā enerģija un viedtīkli.

²¹ www.innoenergy.com.

²² EEPEA regulas (EK) Nr. 663/2009 pielikumā bija uzskaitīti 12 attiecināmi projekti.

²³ Komisijas dienestu 2018. gada 5. marta dokuments “Data on the budgetary and technical implementation of the European Energy Programme for Recovery” [Dati par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai budžeta izpildi un tehnisko īstenošanu] (SWD(2018) 48 final).

²⁴ Apvienotās Karalistes projekta gadījumā attiecīgā jaunā spēkstacija netika uzbūvēta un tādēļ neradīja oglekļa dioksīda emisijas.

²⁵ 2009. gada CCS direktīva nodrošina tiesisko regulējumu oglekļa dioksīda ekoloģiski drošai ģeoloģiskai uzglabāšanai visā tā aprites ciklā un paredz kritērijus uzglabāšanas atļauju saņemšanai. Sk. šeit: https://ec.europa.eu/clima/policies/lowcarbon/ccs/directive_en.

²⁶ SWD(2018) 48 final.

²⁷ Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2017. gada ziņojumu par atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju ieviešanu “izmaksu samazinājums par 60 % laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam norāda uz to, ka nozares mērķi 2025. gadam ir pārsniegti 8 gadus pirms noteiktā termiņa, un tas liek domāt, ka nākamajā desmitgadē dažās Eiropas valstīs atkrastes vēja enerģiju varētu pilnībā integrēt tirgū atbilstīgi konkurences principam”. ES patlaban ir pasaules līdere atkrastes vēja enerģijas tehnoloģiju ieviešanā.

²⁸ Atbilstīgi CCS un jūras vēja enerģijas projektu piešķiršanas kritērijiem (EEPEA regulas 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts) dotācijas jāpiešķir projektiem, kuri sasnieguši “investīciju posmu, un saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām”.

²⁹ Komisijas dienestu 2012. gada 12. jūlija dokuments “NER300 – Moving towards a low carbon economy and boosting innovation, growth and employment across the EU” [NER300 — virzība uz mazoglekļa ekonomiku un inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu ES] (SWD(2012) 225 final).

³⁰ Neizlietoto NER300 finansējumu var izmantot citu programmu īstenošanai, kas atbalsta CCS, vai pārnest uz jauno Inovāciju fondu, kas arī piedāvās atbalstu CCS.

³¹ Padomes Lēmuma 2010/670/ES 8. panta 1. punkts un I pielikums.

³² Uzsākot NER300 īstenošanu 2010. gadā, cita starpā tās bija vēja enerģija, okeāna enerģija, bioenerģija, fotoelementu enerģija, koncentrēta saules enerģija, hidroenerģija, ģeotermālā enerģija un viedtīkli.

³³ 2012. gada 18. decembra Lēmums par piešķiršanu C(2012) 9432 final paredzēja piešķirt dotācijas 20 atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, savukārt 2014. gada 8. jūlija Lēmums par piešķiršanu C(2014) 4493 paredzēja piešķirt dotācijas 18 atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem un 1 CCS projektam.

³⁴ Komisijas 2015. gada 5. februāra Lēmums (ES) 2015/191, ar ko groza Lēmumu 2010/670/ES attiecībā uz dažiem minētā lēmuma 9. pantā un 11. panta 1. punktā noteiktajiem termiņiem (OV L 31, 7.2.2015., 31. lpp.).

³⁵ Īpašais ziņojums Nr. 5/2018 “Atjaunojamo energoresursu enerģija ilgtspējīgai lauku attīstībai: nozīmīgas iespējamās sinerģijas, kas lielākoties netiek izmantotas”.

³⁶ Komisijas 2014. gada 28. jūnija paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” (2014/C 200/01). Sk. arī 2013. gada ieteikumus: Komisijas dienestu 2013. gada 5. novembra dokuments “European Commission guidance for the design of renewables support schemes” [Eiropas Komisijas pamatnostādnes par atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmu izstrādi] (SWD(2013) 439 final), kas pievienots Komisijas paziņojumam “Iekšējā elektroenerģijas tirgus darbība un optimāla publiskā intervence”.

³⁷ Sk. Valsts revīzijas iestādes valsts kontroliera un ģenerālrevidenta 2017. gada 20. janvāra ziņojumu “Carbon capture and storage: the second competition for government support” [Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana: otrais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus valsts atbalsta saņemšanai]. Programma paredzēja piešķirt 100 miljonus GBP, lai segtu 75 % no divu pretendentu projektēšanas un inženierpakalpojumu izmaksām (inženiertehniskā priekšizpēte). Abu projektu kapitāla atbalstam bija paredzēts novirzīt līdz pat 900 miljoniem GBP. Tika iesniegti astoņi projektu pieteikumi, turklāt daži projekti bija pieteikti arī NER300 dotāciju saņemšanai.

³⁸ WWF Maximiser pētījums “A climate for the future: assessing the Member States’ low-carbon development strategies and lessons for Energy Union Governance – an update – the outlook in October 2017” [Klimats nākotnei: dalībvalstu mazoglekļa ekonomiskās attīstības stratēģijas un gūtā pieredze enerģētikas savienības pārvaldībā — atjauninātais ziņojums — situācija 2017. gada oktobrī].

³⁹ 2017. gada vidū ES ETS oglekļa dioksīda emisiju cena tirgū sāka palielināties un maijā sasniedza augstāko līmeni — 16 EUR par CO₂ tonnu.

⁴⁰ Sk. attiecīgās NER300 veltītās sadaļas ES ETS direktīvas novērtējumā, kas veikts projekta “Atbalsts ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanai” ietvaros un ko 2015. gada novembrī sagatavoja Austrijas Umweltbundesamt sadarbībā ar Ecologic un SQ Consult saskaņā ar pakalpojumu līgumu ar Eiropas Komisiju.

⁴¹ NER300 lēmuma 3. panta 2. punktā attiecībā uz CCS noteikts šādi: “CCS demonstrējumu projektu attiecīgās izmaksas ir tās ieguldījumu izmaksas, ko rada CCS izmantošana projektā, atskaitot to ekspluatācijas ieguvumu un izmaksu labāko aplēšu neto pašreizējo vērtību, kuri, izmantojot CCS, rodas pirmo desmit CCS ekspluatācijas gadu laikā”.

⁴² Iekšējā viedokļu apmaiņa starp Enerģētikas ĢD un Budžeta ĢD par maksājumu intensitāti EEPEA pirmajos īstenošanas gados, kura ir daudz zemāka nekā plānots.

⁴³ COM(2008) 16 galīgā redakcija, 23.1.2008.

⁴⁴ Komisijas dienestu 2008. gada 23. janvāra darba dokuments, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2003/87/ES groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, ietekmes novērtējums, SEC(2008) 52.

⁴⁵ Ietekmes novērtējums, SEC(2010) 1320 final, 3.11.2010.

⁴⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

⁴⁷ NER300 lēmuma 8. panta 2. punktā noteikta izmaksu par izpildes vienību definīcija. Izmaksas par izpildes vienību aprēķina, kopējo prasīto publisko finansējumu projekta inovatīvajam elementam dalot ar kopējo CO₂ daudzumu, kuru paredzēts uzglabāt (desmit ekspluatācijas gados) CCS projektiem, vai ar kopējo enerģijas daudzumu, ko paredzēts saražot (piecos ekspluatācijas gados) atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem. Komisija uzskatīja, ka zemas izmaksas par izpildes vienību bija tehnoloģijas izmaksu samazināšanas potenciāla labs rādītājs un piemērotākais kritērijs, lai projektus sagrupētu apakškategorijās.

⁴⁸ Padomes Lēmuma 2010/670/ES 5. panta 5. punkts.

⁴⁹ EIB veiktais pamatotības konstatējums varēja būt pozitīvs bez piezīmēm, pozitīvs ar ieteikumiem, kas Komisijai jāņem vērā, vai negatīvs.

⁵⁰ Kopumā dalībvalstis priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma divās kārtās iesniedza Eiropas Investīciju bankai 111 NER300 dotāciju pieteikumus. Komisija apstiprināja 94 projektu atbilstību, un EIB 83 no šiem projektiem (jeb 88 %) piešķīra pozitīvu pamatotības novērtējumu.

⁵¹ IV pielikumā sniegti divi piemēri par dalībvalstu programmām, kuru īstenošanā papildus kvantitatīvam finansējuma izmaksu rādītājam piemēroja vairākus rezultātu kritērijus inovatīvu mazoglekļa enerģijas projektu vērtēšanai.

⁵² Pirmā (C(2012) 9432 final, 18.12.2012.) un otrā (C(2014) 4493 final, 8.7.2014.) lēmuma par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu II pielikuma 5. iedaļā precizēts, ka projektu izmaiņas jāsaskaņo ar Komisiju.

⁵³ Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, SWD(2015) 135 final, 15.7.2015.

⁵⁴ Kopīgais pētniecības centrs, 2017. gads, “JRC Wind Energy Status Report”, [KPC ziņojums par situāciju vēja enerģijas nozarē], 2016. gada izdevums, 3.2. nodaļa.

⁵⁵ I pielikumā sniegts kopsavilkums par visiem NER300 projektiem, kuriem piešķirts finansējums.

⁵⁶ Komisijas 2017. gada 20. novembra Lēmums (ES) 2017/2172, ar ko Lēmumu 2010/670/ES groza attiecībā uz to, kā izlietojami neizmaksātie ieņēmumi no pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus (OV L 306, 22.11.2017., 24. lpp.).

⁵⁷ Prioritāte piešķirta mehānismam “InnovFin EDP” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam transporta nozarē (proti, EISI parāda instrumentam).

⁵⁸ Piemēram, finanšu instrumenti nevar nodrošināt finansējuma ģeogrāfisko izplatību atbilstīgi NER300 mērķim; NER300 finansējums būtu jāizlieto ar ES ETS saistītajās nozarēs (proti, enerģijas ražošanā un rūpniecībā, nevis transporta nozarē); saskaņā ar Komisijas ES ETS un NER300 noteikumu interpretāciju NER300 finansējums būtu jāpiešķir, pamatojoties uz pārbaudītu CO₂ emisiju samazinājumu, savukārt finanšu instrumenti galvenokārt finansē agrīnākus projektu īstenošanas posmus (proti, pirms tie efektīvi emitē/samazina CO₂).

⁵⁹ Starptautiskā atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA) 2015. gada dokumentā “Renewable Energy Technology Innovation Policy [RETIP]: a process development guide” [Atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju inovācijas politika (RETIP): procesa īstenošanas rokasgrāmata] skaidroja, ka pārvaldībai ir ļoti būtiska nozīme RETIP instrumentu īstenošanā. IRENA uzsvēra, ka ieinteresēto personu sadarbība ir būtisks inovācijas priekšnoteikums un ka ir ļoti svarīgi panākt sadarbību horizontālā līmenī, lai veicinātu saskaņotību un izvairītos no pretrunām politikas virzienu īstenošanā.

⁶⁰ Deviņpadsmit ES dalībvalstis, kā arī Turcija, Islande, Norvēģija un Šveice piedalās vismaz vienā pagaidu darba grupā saskaņā ar SET plānu.

⁶¹ Attiecībā uz energoietilpīgām nozarēm, CCUS, fotoelementu enerģiju, koncentrētu saules enerģiju un akumulatoriem.

⁶² COM(2009) 519/4.

⁶³ SEC(2010) 1320 final, 3.11.2010.

⁶⁴ Septītā pamatprogramma finansēja 31 liela mēroga demonstrējumu projektu enerģētikas jomā, un lielākā dotācija bija 35,5 miljoni EUR. Saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” ir parakstīti (vai tiek sagatavoti) 47 šādu dotāciju līgumi, un lielākā dotācija ir 39,3 miljoni EUR. Sešpadsmit NER300 projekti saņēma lielākas dotācijas, taču revīzijas laikā pieci no tiem bija pārtraukti vai bija uzsākta to izņemšana no programmas.

⁶⁵ Komisijas Lēmums 2010/670/ES, 5. apsvērums.

⁶⁶ EIB un Komisija ieviesa InnovFin EDP 2015. gadā. ES sākotnējais ieguldījums InnovFin EDP no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējuma bija 150 miljoni EUR. Šis instruments piedāvā aizdevumus, aizdevumu garantijas vai kapitālieguldījumus 7,5–75 miljonu EUR apmērā inovatīviem pirmreizējiem komerciāla mēroga demonstrējumu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas un ūdeņraža tehnoloģiju jomā. ES ieguldījumu izmanto, lai 100 % apmērā segtu Eiropas Investīciju bankas zaudējumus, ja projekta īstenotāji nevar atmaksāt aizdevumu.

⁶⁷ Komisijas 2017. gada 27. oktobra Lēmums C(2017)7124, 27.10.2017.

⁶⁸ Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” beidzas 2020. gadā, un tādēļ tā nepārklāsies ar jauno Inovāciju fondu, kas sāks darbību 2021. gadā. Priekšlikums Devītajai pētniecības pamatprogrammai un ar to saistītajiem finanšu instrumentiem tiek patlaban izstrādāts.

⁶⁹ Sk. kopsavilkuma ziņojumu, ar ko klātesošie tika iepazīstināti Klimata politikas ĢD rīkotās noslēguma konferences laikā: “Finance for Innovation: towards the ETS innovation fund” [Finansējums inovācijai: virzība uz ES ETS inovāciju fondu], Climate Strategy & Partners, 2017. gada 12. jūnijs.

⁷⁰ COM(2016) 763 final.

⁷¹ Sk. atsauci uz NER300 finansējumu kā ES finansējumu Apvienotās Karalistes augstākās revīzijas iestādes National Audit Office valsts kontroliera un revidenta 2017. gada 20. janvāra ziņojumā “Carbon capture and storage: the second competition for government support” [Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana: otrais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus valsts atbalsta saņemšanai], 21. lpp.

⁷² Sk. arī EIB 2016. gada finanšu pārskata ārpusbilances posteņus 2016. gada 31. decembrī, kā arī Z piezīmi: “EIB atbalsta Eiropas Komisiju kā starpnieku NER300 iniciatīvas īstenošanā — [.]. EBI sagatavo atsevišķus NER300 finanšu pārskatus”.

⁷³ Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos, “Future financing of the EU — Final report and recommendations” [ES nākotnes finansējums — galīgais ziņojums un ieteikumi], 2016. gada decembris, 4.b ieteikums.

⁷⁴ Palāta jau 2014. gadā ieteica Komisijai sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai tās izveidotu stabilu un paredzamu tiesisko regulējumu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Sk. 1. ieteikumu Īpašajā ziņojumā Nr. 6/2014 “Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana atjaunojamās enerģijas ražošanai – vai sasniegti labi rezultāti?”, Eiropas Revīzijas palāta, 2014. gads.

⁷⁵ Sk. 5. priekšlikumu mūsu 2018. gada martā sagatavotajā informatīvajā apskatā “Ieguldījums ES pētniecības programmu vienkāršošanā pēc programmas “Apvārsnis 2020””.

⁷⁶ Besluit Vaststelling Subsidieprogramma CO₂-reductie Innovatieve Biobrandstoffen voor transport, http://wetten.overheid.nl/BWBR0 020 703/2006–12-21.

 

¹ Piemēram, ierosinātajā regulā, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2018)438 final), kā viens no piešķiršanas kritērijiem ir paredzēta “saskanība ar Savienības un valstu enerģētikas un klimata jomas plāniem”.

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	17.5.2017.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	8.6.2018.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras	5.9.2018.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās	5.10.2018.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Nikolaos Milionis un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Samo Jereb, un revīzijas darbā piedalījās locekļa biroja atašejs Jerneja Vrabič, atbildīgais vadītājs Helder Faria Viegas, darbuzdevuma vadītājs Stefan Den Engelsen un revidenti Oana Dumitrescu, Joachim Otto, Ernesto Roessing, Juan Antonio Vazquez Rivera un Anna Zalega. Lingvistisko atbalstu sniedza Zuzanna Filipski.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-0806-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/57458	QJ-AB-18-021-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-0804-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/79228	QJ-AB-18-021-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.