Kapitāla tirgu savienība – lēns sākums ceļā uz vērienīgu mērķi

Kopsavilkums

I

Kapitāla tirgu savienība (KTS) ir Eiropas Savienības plaša mēroga iniciatīva, kas tika oficiāli uzsākta ar Komisijas rīcības plānu 2015. gadā. Kapitāla tirgu savienības galvenais mērķis ir izveidot vienotu kapitāla tirgu, kurā uzņēmumiem, jo īpaši MVU, būs labāka piekļuve nebanku finansējumam un kurā vietējie kapitāla tirgi tiks padziļināti un labāk integrēti. Papildinot banku finansējumu, uzlabojot privātā sektora riska dalīšanu un nodrošinot vispārēju riska samazināšanu, kapitāla tirgu savienībai būtu jārada stabilāka finanšu sistēma, kas ir labāk sagatavota, lai veicinātu izaugsmi, radītu darbvietas un padarītu Eiropu pievilcīgāku ārvalstu investīcijām.

II

2015. gada KTS rīcības plāns un tā 2017. gada vidusposma pārskats ietvēra lielu skaitu pasākumu, kuru ietekmei vajadzēja būt kumulatīvai, lai līdz 2019. gada beigām izveidotu kapitāla tirgu savienības pamatu. Ņemot vērā augsto prioritāti, ko šai pamatiniciatīvai piešķir Komisija un ieinteresētās personas, mēs uzskatām, ka šis ziņojums ir sagatavots savlaicīgi, lai atbalstītu KTS turpmāku attīstību. Mūsu ziņojumā aplūkots, cik labi Komisija ir pildījusi savu uzdevumu, un uzsvērti jautājumi, kas var ietekmēt KTS panākumus gan tagad, gan nākotnē.

III

Revīzijā tika pārbaudīts, vai Komisijas rīcība ir bijusi sekmīga, lai izveidotu efektīvu KTS. Lai atbildētu uz šo vispārējo jautājumu, mēs vērtējām, vai Komisija ir sasniegusi mērķus palielināt uzņēmumu finansējuma avotu daudzveidību, īstenojusi efektīvus pasākumus, lai pietiekami veicinātu labāk integrētus un dziļākus kapitāla tirgus, novērsusi pārrobežu šķēršļus tirgus dalībniekiem un pienācīgi izstrādājusi un uzraudzījusi KTS projektu.

IV

Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka Komisija ir centusies sasniegt grūto mērķi izveidot kapitāla tirgu savienību, taču rezultāti vēl nav panākti. Daudzi pasākumi, kurus Komisija varēja veikt savas kompetences ietvaros, attiecās tikai uz šaurām jomām kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanā. Pēc būtības šie pasākumi (piemēram, tādi nesaistoši pasākumi kā analīzes veikšana, lai veicinātu paraugpraksi) nav spējuši panākt būtisku progresu kapitāla tirgu savienības izveidē. Komisija saskārās ar tādu ierobežojumu, ka daudzas galvenās darbības var veikt tikai pašas dalībvalstis vai arī tās iespējamas tikai ar dalībvalstu pilnīgu atbalstu.

V

Ar pasākumiem, kuru mērķis ir dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tika risināti jautājumi, kas bija pārāk šauri, lai uzsāktu un veicinātu strukturālu pāreju uz lielāku tirgus finansējumu Eiropas Savienībā, un tiem bija tikai ierobežota ietekme. Turklāt, lai gan tiesību akti vērtspapīrošanas jomā ir pozitīvs solis, tie vēl nav nodrošinājuši gaidāmo atveseļošanos Eiropas vērtspapīrošanas tirgū pēc finanšu krīzes un nav palīdzējuši bankām palielināt to aizdošanas spējas, cita starpā MVU labā. Darījumi joprojām ir koncentrēti tradicionālajās aktīvu kategorijās (t. i., hipotēkas, aizdevumi automašīnu iegādei) un dažās dalībvalstīs.

VI

Attiecībā uz vietējo kapitāla tirgu attīstību Komisija izmantoja savu koordinējošo lomu Eiropas pusgada procesā. Tomēr Komisija nav izstrādājusi visaptverošu un skaidru ES stratēģiju un nav ieteikusi visām dalībvalstīm ar mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem īstenot attiecīgas reformas. Komisija izmantoja uz pieprasījumu balstītu Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP), lai cita starpā finansētu ar KTS saistītus projektus. Lai gan SRAP intervences loģika oficiāli nebija orientēta uz ES kapitāla tirgu īpašajām vajadzībām, KTS mērķi tika risināti projektu līmenī. Tomēr uz pieprasījumu balstīta pieeja neveicināja atbalsta sniegšanu visām dalībvalstīm atbilstoši to vajadzībām, un tās rezultāti vēl nav redzami.

VII

Mēs atzīmējam, ka KTS rīcības plāns nepalīdzēja gūt panākumus attiecībā uz to galveno šķēršļu novēršanu, kas kavē pārrobežu kapitāla plūsmas. Šie šķēršļi bieži vien izriet no valstu tiesību aktiem, piemēram, maksātnespējas tiesību aktu un ieturamā nodokļa jomā, vai no izglītības trūkuma finanšu jomā. Panākumi šķēršļu novēršanā bija ierobežoti, daļēji dalībvalstu atbalsta trūkuma dēļ.

VIII

Attiecībā uz KTS struktūru – tās mērķi ne vienmēr bija pietiekami konkrēti vai izmērāmi. Turklāt pirms projekta uzsākšanas netika noteiktas prioritātes. Komisijas veiktā uzraudzība attiecās tikai uz leģislatīvo pasākumu progresu. Tā regulāri un konsekventi neuzraudzīja progresu KTS mērķu sasniegšanā.

IX

Lai uzlabotu KTS projekta efektivitāti, mēs iesakām Komisijai:

1. ierosināt mērķtiecīgas darbības, lai vēl vairāk atvieglotu MVU piekļuvi kapitāla tirgiem;
2. veicināt dziļākus un labāk integrētus vietējos kapitāla tirgus;
3. novērst galvenos pārrobežu šķēršļus investīcijām un
4. izstrādāt konkrētus mērķus, kritiski svarīgus pasākumus un KTS uzraudzību.

X

Mēs arī aicinām Padomi apsvērt, kā turpināt darbu pie Komisijas priekšlikuma, lai risinātu jautājumu par asimetrisku nodokļu režīmu pašu kapitālam un parādam.

Ievads

01

Kapitāla brīva aprite ir viena no četrām brīvībām līdz ar preču, pakalpojumu un darbaspēka brīvu apriti, un tā ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem. Eiropas kapitāla tirgus izveides nozīme un ieguvumi jau sen ir apspriesti, tostarp 1966. gada Segré ziņojumā, 2001. gada Lamfalussy ziņojumā un iepriekšējos Komisijas paziņojumos (piemēram, no 1996., 1998. un 2011. gada). Lai gan kapitāla tirgu attīstības un integrācijas uzsvars, dimensijas un problēmas ir mainījušās, ES nav izveidojusi labi funkcionējošus integrētus kapitāla tirgus.

02

Starp dalībvalstīm pastāv ģeogrāfiskas atšķirības vietējo kapitāla tirgu kapitalizācijas, likviditātes un dziļuma aspektā. Rietumu un ziemeļu dalībvalstīs mēdz būt dziļāki kapitāla tirgi un pašpastiprinoši kapitāla centri, savukārt austrumu un dienvidu dalībvalstis atpaliek (sk. 1. attēlu). Līdz šim Londona ir bijusi svarīgākais ES finanšu centrs. Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir izaicinājums KTS projektam.

03

Neraugoties uz centieniem pēc finanšu krīzes, lielākā daļa ES dalībvalstu joprojām daudz lielākā mērā paļaujas uz banku finansējumu nekā uz kapitāla tirgus finansējumu (piemēram, privātais kapitāls, riska kapitāls, obligācijas). MVU Eiropā izvēlas salīdzinoši lētāku banku finansējumu, kas ļauj tiem pilnībā saglabāt īpašumtiesības. Lai gan nebanku finansējums pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvis arvien nozīmīgāks, banku aizdevumi joprojām veidoja aptuveni 45 % no kopējā nefinanšu sabiedrību parāda finansējuma eurozonā 2018. gadā, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar aptuveni 60 % 2007. gadā¹. Šajā ziņā svarīgs faktors ir tradīcijas un kultūra, par ko liecina vietējie aizspriedumi (t. i., tendence lielāko daļu portfeļa investēt iekšzemes aktīvos). Viegli pieejamas informācijas trūkums par uzņēmumiem, kā arī nepietiekama finanšpratība ir vēl viens šķērslis, kas ierobežo investoru pieprasījumu pēc kapitāla tirgus instrumentiem.

04

Kapitāla tirgu savienība (KTS) ir Komisijas plaša mēroga iniciatīva. Tā tika oficiāli uzsākta ar Komisijas rīcības plānu 2015. gadā. Par šo pamatprojektu tika paziņots kā par daļu no Komisijas desmit politikas prioritātēm, un tas ir Investīciju plāna Eiropai trešā pīlāra elements, kura mērķis ir uzlabot investīciju vidi. Ar KTS ir paredzēts papildināt banku savienību, uzlabojot privātā sektora riska dalīšanu un nodrošinot vispārēju riska samazināšanu, un, visbeidzot, stiprināt ekonomisko un monetāro savienību (EMS).

05

Vajadzība pēc kapitāla tirgu savienības nekad nav bijusi tik liela kā šobrīd. Brexit ir uzsvēris politisko vajadzību veidot dziļākus un integrētākus kapitāla tirgus Eiropas Savienībā, jo Apvienotā Karaliste, lielākais un dziļākais kapitāla tirgus un vissvarīgākais Eiropas jaunuzņēmumu finansēšanas centrs, oficiāli izstājās no ES 2020. gada 31. janvārī. Turklāt pieaug globālā konkurence, par ko liecina tādi faktori kā inovatīvi Eiropas MVU, kas pamet ES, meklējot labāku finansējumu un tādu vidi, kas labvēlīgāka strauji augošu uzņēmumu finansēšanai. Pēdējos mēnešos Komisija savā vēstījumā ir iekļāvusi Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko nenoteiktību kā vēl vienu faktoru par labu kapitāla tirgu savienībai, kas, iespējams, varētu mobilizēt privāto finansējumu un paātrināt ekonomikas atveseļošanos.

KTS mērķi

06

Svarīgs KTS mērķis ir palīdzēt samazināt lielo atkarību no banku finansējuma un samazināt kapitāla piesaistīšanas izmaksas, jo īpaši MVU. Komisija uzskata, ka šis mērķis būtu jāsasniedz, veidojot stabilu finanšu sistēmu, kurā dziļāki un integrēti kapitāla tirgi absorbēs vairāk iedzīvotāju uzkrājumu un tiem būs lielāka nozīme uzņēmējdarbības finansēšanā. Paredzams, ka ES banku nozare arī gūs labumu no KTS, kas ietver pasākumus Eiropas vērtspapīrošanas tirgus atdzīvināšanai.

07

Papildinot banku savienību un sadalot riskus starp tirgus dalībniekiem, KTS būtu jāveicina stabilāka finanšu sistēma, kas ir labāk sagatavota, lai veicinātu izaugsmi, radītu darbvietas un padarītu Eiropu pievilcīgāku ārvalstu investīcijām. Visbeidzot, integrētāki, likvīdāki un dziļāki finanšu tirgi Eiropā ne tikai palielinātu pārrobežu investīciju plūsmas, bet arī stiprinātu euro starptautisko nozīmi.

08

2015. gada rīcības plānā un tā 2017. gada vidusposma pārskatā bija iekļauts leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu kopums, kas sadalīts septiņās intervences jomās un kam cita starpā bija jābūt kumulatīvai ietekmei uz sadrumstalotu finanšu tiesību aktu pārveidošanu saskaņotā tiesiskā regulējumā. Tiesiskā regulējuma un neleģislatīvu pasākumu mērķis ir izveidot investīciju ekosistēmu, kas stimulē piekļuvi kapitāla tirgiem un ekonomikas izaugsmi. Tomēr regulējums var atvieglot tirgus darbību, bet pats par sevi nevar to noteikt.

09

KTS darba kārtība nav pabeigta, tāpēc darbs turpinās. Līdz šim lielākā daļa tiesību aktu vai nu vēl nav īstenoti, vai ir īstenoti tikai nesen. Lai sāktu jauna plāna sagatavošanas darbu, Komisija uzsāka Augsta līmeņa forumu par kapitāla tirgu savienību, kurā piedalījās 28 augsta līmeņa kapitāla tirgus eksperti. Foruma nobeiguma ziņojums tika publicēts 2020. gada jūnijā, un tajā ir ietverts politikas ieteikumu kopums². Jauno rīcības plānu³ Komisija publicēja 2020. gada septembrī.

Funkcijas un pienākumi kapitāla tirgu savienībā

10

Saskaņā ar subsidiaritātes principu dažas svarīgas KTS politikas jomas (piemēram, nodokļi, maksātnespēja un izglītība finanšu jomā) ir dalībvalstu kompetencē. Tāpēc KTS iniciatīvas panākumi ir atkarīgi ne tikai no Komisijas, bet arī no Eiropas Parlamenta, Padomes un dalībvalstu politiskās gribas un ambīcijām.

11

Komisijā KTS projekta plānošana, vispārējā īstenošana un koordinācija ir Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta (FISMA ĢD) pārziņā, bet arī citi Komisijas dienesti ir iesaistīti. Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts (REFORM ĢD), kas izveidots 2020. gadā, lai aizstātu Strukturālo reformu atbalsta dienestu (SRAD), sniedz tehnisko atbalstu, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP)⁴, lai starp citiem uzdevumiem stiprinātu dalībvalstu iekšzemes kapitāla tirgu spējas. Ar KTS darbību nav saistīts īpašs budžets.

12

Citas galvenās struktūras kapitāla tirgu savienības darbībā ir trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI):

• Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kas ir ES vērtspapīru tirgus regulators un ierosina īstenošanas pasākumus un precizē tehniskos noteikumus;
• Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un
• Eiropas Banku iestāde.

Revīzijas tvērums un pieeja

13

Ņemot vērā KTS nozīmi, mēs revidējām tās struktūru, īstenošanu un efektivitāti. Mūsu ziņojuma mērķis ir informēt ieinteresētās personas un sniegt ieteikumus Komisijai, lai atbalstītu KTS turpmāko attīstību.

14

Mūsu aplūkotās darbības attiecas uz četrām no septiņām KTS rīcības plāna intervences jomām, un tās ir: i) finansējums inovācijām, jaunuzņēmumiem un biržu sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem, ii) palīdzība uzņēmumiem, lai veicinātu to iekļaušanu biržas sarakstos un piesaistītu kapitālu, iii) banku nozares iespēju izmantošana visas ekonomikas atbalstam un iv) pārrobežu investīciju veicināšana.

15

Vispārējais revīzijas jautājums bija, vai Komisijas rīcība ir bijusi sekmīga, lai izveidotu efektīvu KTS. Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, mēs vērtējām, vai Komisija:

1. palīdzēja dažādot uzņēmumu, it īpaši MVU, finansēšanu;
2. palīdzēja attīstīt dziļākus un labāk integrētus vietējos kapitāla tirgus;
3. efektīvi rīkojās, lai novērstu galvenos pārrobežu šķēršļus, un
4. kapitāla tirgu savienībai tika nodrošināts pārliecinošs snieguma satvars.

16

Revīzijas vajadzībām mēs pārbaudījām Komisijā pieejamos dokumentus un intervējām attiecīgos Komisijas darbiniekus. Mēs pārbaudījām izlasi, ko veidoja desmit no 54 projektiem, kas bija saistīti ar KTS un kas laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam tika finansēti no Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) un tās sagatavošanas darbības. Šo izlasi mēs veidojām, pamatojoties uz savu profesionālo spriedumu (sk. projektu sarakstu I pielikumā), galveno uzmanību veltot projektiem, kas atrodas dalībvalstīs ar mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem (sk. 1. attēlu). Atlasītie projekti bija salīdzinoši pavirzījušies uz priekšu īstenošanas ziņā, tāpēc varēja sagaidīt, ka to rezultāti būs novērojami.

17

Turklāt, lai apkopotu informāciju, mēs tikāmies ar iestādēm un ieinteresētajām personām no deviņām atlasītām dalībvalstīm, t. i., no Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas un Rumānijas. Mēs arī intervējām darbiniekus no EVTI, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda un ekspertus un pārstāvjus no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), vairākām uzņēmumu un investoru asociācijām un biržām.

18

Mēs aptaujājām iestādes, kas ir atbildīgas par vietējo kapitāla tirgu regulēšanu un uzraudzību visās dalībvalstīs (finanšu ministrijas, valstu kompetentās iestādes (VKI) un centrālās bankas), Eiropas un valstu uzņēmumu asociācijas, investoru asociācijas un banku asociācijas, kā arī biržas ES.

19

Revīzijas darbu veicām no 2019. gada septembra līdz 2020. gada februārim. Mūsu revīzijas darbs tika pabeigts pirms Covid-19 uzliesmojuma, un šajā ziņojumā nav ņemtas vērā politikas norises vai citas izmaiņas, kas notikušas, reaģējot uz pandēmiju.

Apsvērumi

Komisijas pasākumiem ar mērķi dažādot MVU finansēšanas iespējas līdz šim nav bijis katalītiskas ietekmes

20

Eiropas Savienībā banku aizdevumi vienmēr ir bijis galvenais finansējuma avots uzņēmumu, jo īpaši MVU, finansēšanai. KTS iniciatīvas pamatā ir MVU piekļuve jauniem finansējuma avotiem, papildinot banku finansējumu ar tirgus finansējumu (t. i., riska kapitālu, privāto kapitālu).

21

Pēdējās desmitgadēs Eiropa ir radījusi daudzus inovatīvus jaunuzņēmumus, tā sauktos “vienradžus”, t. i., strauji augošus jaunuzņēmumus, kuru vērtība pārsniedz miljardu ASV dolāru (sk. 2. attēlu). Arvien lielāks skaits šāda veida uzņēmumu, kad tie ir pārsnieguši agrīno izaugsmes posmu, izaugsmes iespēju dēļ pārvietojas ārpus ES. Komisija mēģināja apturēt šo tendenci, atbalstot darbības saistībā ar MVU kotēšanu biržā ar vairāku KTS jomas pasākumu starpniecību.

22

MVU ir ļoti neviendabīgi, tie atšķiras pēc lieluma, nozares, vecuma, aktivitātes un īpašumtiesībām, kā arī tiem piemīt daudzas pārrobežu atšķirības. Strauji augošie MVU veido aptuveni 11 % no 25 miljoniem uzņēmumu⁵ Eiropas Savienībā. Komisijas ilgstoša politika ir atvieglot strauji augošu MVU piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem, sākot ar 1998. gadā pieņemto Komisijas rīcības plānu par riska kapitālu⁶. MVU finansēšanas problēma, kas atšķiras to izaugsmes posmā (sk. 3. attēlu), ir bijusi arī vairāku Komisijas politikas jomu uzmanības centrā, piemēram, 2011. gada paziņojumā “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam”⁷. 2015. gada KTS rīcības plāns ir turpinājums iepriekš minētajām iniciatīvām (sk. II pielikumu).

23

KTS 2015. gada rīcības plānā un tā 2017. gada atjauninājumā Komisijas mērķis bija uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, galveno uzmanību pievēršot divām intervences jomām: i) finansējums inovācijām, jaunuzņēmumiem un biržu sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem un ii) palīdzība uzņēmumiem, lai veicinātu to iekļaušanu biržas sarakstos un piesaistītu kapitālu. Ierosinātās regulatīvās izmaiņas galvenokārt bija iepriekšējo noteikumu (prospekts, MVU izaugsmes tirgi, Eiropas riska kapitāla fondi (EuVECA)) pārskatīšana.

24

Cita Komisijas intervences joma bija iii) banku nozares iespēju stiprināšana visas ekonomikas atbalstam, tostarp segtās obligācijas un vērtspapīrošana. Šī politika nav tieši saistīta ar MVU finansēšanu, bet gan ar banku iespēju samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru (t. i., samazināt savas bilances), nesamazinot kredītu izsniegšanu privātajam sektoram.

25

Lai pārbaudītu, vai ar KTS pasākumiem ir sasniegts mērķis dažādot finansējumu MVU, mēs vērtējām, vai Komisija:

1. uzlaboja uzņēmumu iespējas finansēt paplašināšanos to izaugsmes posmos pirms akciju kotēšanas biržā (sk. 3. attēlu; tostarp riska kapitāls un privātais kapitāls);
2. uzlaboja MVU piekļuvi publiskajiem tirgiem (t. i., sākotnējā publiskā piedāvājuma posms);
3. samazināja informācijas šķēršļus, kas liedz MVU apzināt finansējuma avotus un kavē potenciālos investorus izmantot investīciju iespējas, un
4. ļāva bankām atbrīvot to aizdošanas spējas, lai atbalstītu MVU.

Daļēji rezultāti riska kapitāla un pašu kapitāla finansējuma atbalstīšanā

26

KTS rīcības plāna ietvaros Komisija sāka īstenot pasākumu kopumu, lai atbalstītu riska kapitāla un pašu kapitāla finansēšanu ES. Šie pasākumi ietver regulējuma reformu, Eiropas fondu fondu izveidi un paraugprakses veicināšanu nodokļu atvieglojumu jomā (sk. 1. tabulu).

27

ES riska kapitāla un privātā kapitāla tirgi dalībvalstīs joprojām ļoti atšķiras gan attiecībā uz MVU finansējuma deficīta apmēru, gan finansējuma avotu pieejamību, jo īpaši attiecībā uz institucionālajiem investoriem. Patiešām, riska kapitāla un privātā kapitāla investīciju ziņā pastāv milzīga tirgu sadrumstalotība ES centros un perifērajās daļās (t. i., līdzekļus saņemošo portfeļuzņēmumu lokalizācijā); tie galvenokārt koncentrēti dažās dalībvalstīs (t. i., Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā).

28

Regulu par EuVECA un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (EuSEF) pārskatīšana bija leģislatīvais pasākums, kas iekļauts KTS rīcības plānā, lai veicinātu pārrobežu riska kapitāla sabiedrības un atbalstītu mazāk attīstītu teritoriju attīstību Eiropas riska kapitāla tirgū. Tomēr šis pasākums tikai efektīvi palielināja EuVECA fondu reģistrāciju skaitu tajās dalībvalstīs, kurās ir labi attīstīti riska kapitāla tirgi (piemēram, Francijā un Nīderlandē).

29

Mūsu datu analīze par EuVECA un EuSEF jaunajiem reģistrētajiem fondiem un intervijas ar tirgus dalībniekiem un ieinteresētajām personām ir atklājušas, ka lielākā daļa riska kapitāla fondu joprojām neizmanto EuVECA un EuSEF marķējumu, un izrādījās, ka tie nav izšķiroši tirgus paplašināšanai un MVU finansēšanai. ES publiskā sektora iestāžu aptaujas rezultāti liecina, ka 22 % respondentu neuzskata, ka 2017. gada EuVECA regulas grozījumi ir palielinājuši investīciju līmeni ES riska kapitāla uzņēmumos, savukārt 45 % respondentu uzskata, ka vērtēt ir pāragri.

30

Eiropas mēroga riska kapitāla “fondu fondu” izveide nozīmē, ka ar ES budžeta starpniecību tirgū potenciāli ieplūst 410 miljoni EUR⁸. Šis pasākums ir vienīgais KTS rīcības plāna finansēšanas pasākums. Ārpus rīcības plāna Komisija arī aktīvi darbojas MVU finansēšanā, nodrošinot ievērojamu finansējumu ar centralizēti un dalīti pārvaldītu programmu starpniecību. Lai gan cerības piesaistīt 2,1 miljardu EUR no privātiem vai publiskiem investoriem (t. i., piecreiz palielināt fondā iepludināto summu) joprojām ir jāpiepilda, līdzekļu vākšanas un investīciju operācijas ar trim fondu fondiem virzās uz priekšu, piesaistot privātas investīcijas un palielinot ES riska kapitāla tirgu.

31

Lai atbalstītu privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus, Komisija publicēja arī ziņojumu par nodokļu atvieglojumu shēmām attiecībā uz riska kapitāla un komerceņģeļu investīcijām, tostarp labāko praksi, un iepazīstināja ar šo ziņojumu divos darbsemināros. Pēc tam dalībvalstīs netika veikti turpmāki pasākumi.

32

Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos. Lielākajā daļā dalībvalstu parāda procentiem un peļņai no pašu kapitāla piemēro atšķirīgus noteikumus, un tas kavē tirgu attīstību un integrāciju. Tā kā procenti ir atskaitāmi no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes, bet peļņa no pašu kapitāla nav, aizņēmuma finansēšanai ir nodokļu priekšrocība, kas ietekmē uzņēmumu un investoru finanšu lēmumus. Tāpēc pašu kapitāla izmaksas tiek lēstas par 45 % augstākas nekā parāda kapitāla izmaksas⁹.

33

Komisija ir mēģinājusi risināt šo jautājumu KTS ietvaros, ierosinot ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa kompensācijas atlaidi pašu kapitāla emisijai kā daļu no kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) priekšlikuma. Tomēr ierosinātais risinājums vēl nav īstenots, jo nav panākta piekrišana no Padomes, kas joprojām ir vienīgā atbildīgā par nodokļu jautājumiem.

MVU piekļuve publiskajiem tirgiem ir jāuzlabo

34

Piesaistīt pašu kapitāla finansējumu publiskajā tirgū MVU ir grūtāk nekā lielākiem uzņēmumiem, jo tie baidās zaudēt īpašumtiesības un tiem nav tādas pašas spējas izpildīt informācijas atklāšanas prasības un segt saistītās izmaksas (pat līdz 15 % no piesaistītās summas). Komisijas ir izvirzījusi mērķi atvieglot un padarīt lētāku obligāciju un pašu kapitāla emisiju publiskajos tirgos, vienlaikus nodrošinot investoru aizsardzību. Šajā nolūkā Komisija sāka īstenot pasākumu kopumu (sk. 2. tabulu).

35

Makroekonomiskajiem apstākļiem, piemēram, likviditātei tirgū, investoru vēlmei, procentu likmju līmenim, paredzamajam ekonomiskās izaugsmes tempam, paredzamajai nodokļu likmei un inflācijas līmenim, var būt lielāka ietekme nekā prospekta publicēšanas izmaksām, un šie apstākļi var noteikt, vai uzņēmums izvēlēsies sākotnējo publisko piedāvājumu, vai ne. Pēc finanšu krīzes sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) skaits Eiropas Savienībā svārstījās, 2019. gadā kopumā sasniedzot 90 IPO, taču kopš 2009. gada tas nav atguvies (sk. 4. attēlu). Lielākais kopējais sākotnējo publisko piedāvājumu skaits ES tika reģistrēts 2011. gadā, kad reģistrēto IPO skaits sasniedza 415¹⁰.

36

Kā liecina mūsu intervijas un aptaujas, MVU piekļuve publiskajiem tirgiem līdz šim nav būtiski nostiprināta vai kļuvusi lētāka. Izmaksas, kas saistītas ar prospekta publicēšanu, tikai nedaudz samazinājās, un process joprojām ir apgrūtinošs un ilgstošs. Turklāt konsultāciju pakalpojumu izmaksas saistībā ar prospekta izdošanu nosaka lielāko daļu izmaksu, kas saistītas ar tā publicēšanu, un Komisijas darbības to nevar īpaši ietekmēt.

37

Papildus tam izmaiņas regulā un nesaskaņotie valstu noteikumi attiecībā uz emisijām zem robežvērtības, zem kuras prospekts nav vajadzīgs, rada pamatu regulējuma arbitrāžai. Patiešām uzņēmumi, kas plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem EUR un veic uzņēmējdarbību valstī, kurā ir pienākums publicēt prospektu, ja summa pārsniedz 1 miljonu EUR, var veikt pārrobežu kapitāla vērtspapīru emisiju tiešsaistē (t. i., pašu kapitāla kolektīvo finansēšanu), izmantojot platformu, kura izveidota citā valstī un kurā nav prospekta pienākuma attiecībā uz emisijām līdz 8 miljoniem EUR.

38

Mēs arī piezīmējam, ka, sagatavojot 2015. gada rīcības plānu, Komisija neapsvēra iespēju piešķirt finansējumu MVU sākotnējo publisko piedāvājumu atbalstam, piemēram, publiskā un privātā fonda veidā. Tomēr 2020. gada martā Komisija paziņoja par savu nodomu izveidot publiskā un privātā sektora fondu, kas investētu publiskajos piedāvājumos¹¹.

39

Vēl viens KTS rīcības plāna pasākums – Regula par MVU izaugsmes tirgiem – ietvēra grozījumus Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulā un turpmākas izmaiņas noteikumos par prospektiem, lai atvieglotu MVU iespēju emitēt pašu kapitāla vai parāda vērtspapīrus MVU izaugsmes tirgos. Turklāt Komisija ierosināja papildu noteikumus, lai atvieglotu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu reģistrāciju un veicinātu biržā kotētu MVU akciju likviditāti nolūkā padarīt šos tirgus pievilcīgākus investoriem, emitentiem un starpniekiem. Leģislatīvais pasākums tika pieņemts 2019. gadā un stājās spēkā 2020. gada janvārī. Šā pasākuma ieviešana ir devusi pozitīvu signālu MVU ekosistēmai, apliecinot, ka ES politikas veidotāji ir gatavi ieviest izmaiņas MVU labā.

Ierobežota ietekme attiecībā uz informācijas šķēršļu pārvarēšanu

40

Informācijas šķēršļi ir viens no galvenajiem traucēkļiem, kas ietekmē MVU finansēšanas tirgus pieprasījumu un piedāvājumu. Attiecībā uz pieprasījumu MVU saskaras ar grūtībām noteikt pieejamās finansējuma iespējas. Attiecībā uz piedāvājumu investoriem ir grūti novērtēt MVU kredītspēju. Komisija ir centusies risināt abas šīs problēmas (sk. 3. tabulu).

41

Attiecībā uz pieprasījumu Komisija mudināja noslēgt nesaistošu vienošanos starp banku federācijām un MVU apvienībām par augsta līmeņa principiem, lai nodrošinātu banku atgriezenisko saikni par noraidītajiem MVU kredīta pieteikumiem. Mēs atzīmējam, ka iniciatīva ir pilnībā atkarīga no tā, kā nozare to pieņems. Šie principi vēl nav zināmi visai banku nozarei, un šādai atgriezeniskajai saiknei nebūtu milzīgas ietekmes uz MVU aizdevumu pieteikumiem, jo 2019. gadā eurozonā tika noraidīti tikai 6 % no tiem.

42

Attiecībā uz piedāvājumu tika pārtraukti mēģinājumi izveidot Eiropas mēroga informācijas sistēmu, kurā būtu informācija par MVU, jo budžeta un zināšanu trūkums tos padarīja neiespējamus. Komisija secināja, ka ES intervence neradītu pievienoto vērtību, ja vien vietējās un valsts iestādes vispirms nerastu risinājumus.

43

Mēs atzīmējam, ka kopš Pārredzamības direktīvas pieņemšanas 2013. gadā tiek apspriesta ES mēroga digitālās piekļuves platformas izveide uzņēmumu publiskajai finanšu un nefinanšu informācijai – Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP). Pat ja projekts varēja būt ļoti svarīgs KTS informācijas šķēršļu pārvarēšanai, Komisija to neiekļāva savā rīcības plānā, bet deleģēja to EVTI. 2017. gadā EVTI atcēla projekta prioritāti budžeta trūkuma, dalībvalstu sniegto uzņēmumu datu salīdzināmības trūkuma un dalībvalstu iesniegto uzņēmumu datu apstiprināšanas pilnvarojuma trūkuma dēļ.

Darbībām, kuru mērķis ir radīt jaunus banku aizdevumus MVU, vēl nav bijusi novērojama ietekme

44

Ar saviem KTS pasākumiem intervences jomā, lai palielinātu banku nozares iespēju izmantošanu, Komisija centās palīdzēt bankām finansēt uzņēmumus un ekonomiku kopumā. Mēs pārbaudījām, vai Komisijas darbības attiecībā uz vērtspapīrošanas regulējumu, segtajām obligācijām un Eiropas nodrošinātajām parādzīmēm bija efektīvas un palielināja banku nozares iespēju izmantošanu ES uzņēmumu atbalstam (sk. 4. tabulu).

45

Ņemot vērā to, ka MVU parasti nav tiešas piekļuves kapitāla tirgiem, funkcionējošs vērtspapīrošanas tirgus ļauj nelikvīdus aizdevumus pārveidot par tirgojamiem vērtspapīriem. Tāpēc to var uzskatīt par netiešu MVU finansēšanas instrumentu. Pasākums saskaņā ar KTS rīcības plānu – jauno vienkāršās, pārredzamās un standartizētās (VPS) vērtspapīrošanas regulējumu – bija gan regulatora, gan nozares virzīta iniciatīva, lai pēc būtības izveidotu “zelta standartu”, kas norādītu uz augstākās kvalitātes vērtspapīrošanu.

46

Lai gan Komisija uzskatīja savu priekšlikumu par viegli īstenojamu KTS rīcības plāna ietvaros, leģislatīvajam procesam bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadi. Lai gan VPS vērtspapīrošanas regula ir spēkā kopš 2019. gada janvāra, lielākā daļa sekundāro tiesību aktu un pamatnostādņu, kas vajadzīgas, lai interpretētu un nodrošinātu atbilstību regulai, stājās spēkā tikai 2020. gada septembrī.

47

Mēs piezīmējam, ka savā Vērtspapīrošanas regulas ietekmes novērtējumā Komisija nav sniegusi nekādus datus vai aplēsi par to, kāda Eiropas vērtspapīrošanas tirgus daļa atbilstu jaunajiem VPS kritērijiem. Juridiskās skaidrības trūkums, ko izraisīja kavēšanās ar sekundāro tiesību aktu un pamatnostādņu pieņemšanu, negatīvi ietekmēja VPS darījumus īstermiņā¹² (t. i., pirmais VPS darījums tika veikts 2019. gada 21. martā, gandrīz trīs mēnešus pēc piemērošanas dienas), bet situācija pakāpeniski uzlabojās – tajā pašā gadā tika veikti 143 vērtspapīrošanas darījumi. Līdz 2020. gada jūnijam tika iesniegti vēl 165 paziņojumi, kopumā sasniedzot 308.

48

Jaunais VPS marķējums 2019. gadā aptvēra gandrīz pusi no ES tirgus daļas (46 % ar aptuveni 100 miljardiem EUR; sk. 5. attēlu), bet kopējais vērtspapīrošanas tirgus neuzrādīja izaugsmes pazīmes. Vērtspapīrošanas darījumi joprojām lielākoties ir koncentrēti tradicionālajās aktīvu kategorijās, piemēram, hipotēkas un aizdevumi automašīnu iegādei.

49

Attiecībā uz sasniegtajiem rezultātiem mēs atzīmējam, ka MVU vērtspapīrošanas emisija joprojām cieš no 2007./2008. gada finanšu krīzes un joprojām ir zemā līmenī (10,6 % no kopējās emisijas 2019. gadā, sk. 6. attēlu). Kopējais emitētais MVU darījumu apjoms (23 miljardi EUR) 2019. gadā bija zem 2007./2008. gada līmeņa un mazāks nekā pirms KTS perioda 2014./2015. gadā, un MVU aizdevumu pārvēršana vērtspapīros 2020. gada jūnijā veidoja tikai 1 % no VPS darījumiem. Turklāt MVU vērtspapīrošana ir koncentrēta dažās dalībvalstīs (Beļģijā, Itālijā un Spānijā, pamatojoties uz 2020. gada jūnijā nenomaksātajiem apjomiem).

50

Mēs piezīmējam, ka 2019. gada decembrī Padome lūdza Komisiju izvērtēt, vai nolūkā uzlabot MVU finansēšanas nosacījumus būtu jāveido ES marķējumi, tostarp “MVU vērtspapīrošana”, “MVU Eiropas nodrošinātās parādzīmes (ESN)”, “MVU investīciju fondi” un aizdevumu fondi¹³. Turklāt Komisija sadarbībā ar EIB grupu ieviesa vērtspapīrošanas instrumentus, lai palīdzētu finansēt MVU, galvenokārt Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas (CESEE) reģionā. Tomēr šie darījumi nav radījuši privātās līdzdalības daļas palielināšanos.

Trūkumi centienos attīstīt vietējos kapitāla tirgus

51

Labi funkcionējoši vietējie tirgi piedāvā atbalstīt privātā sektora finansējumu un investīcijas, kas galu galā veicina ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu¹⁴. ES kapitāla tirgi joprojām ir neviendabīgi un koncentrēti Rietumeiropā un Ziemeļeiropā (sk. 1. attēlu).

52

KTS rīcības plāna mērķis ir attīstīt vietējos kapitāla tirgus, stiprinot to īpašās spējas un veicinot to integrāciju. Tomēr veiktajiem politikas pasākumiem ir pilnībā jāievēro subsidiaritātes princips. Valsts un reģionālās iestādes ir pirmām kārtām atbildīgas par vietējo tirgu attīstību.

53

Lai atbalstītu MVU, Komisija arī nodrošina finansējuma avotus (piemēram, riska kapitālu vai aizdevumu garantijas) vai nu ar programmām, ko centralizēti pārvalda Eiropas Komisija (piemēram, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma COSME), vai ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kuru pārvaldība ir dalīta (t. i., fondi, kuru pārvaldība ir dalīta starp ES un dalībvalstīm). Šīs darbības neietilpst KTS rīcības plānā. ES atbalsts aptver dažādus finanšu instrumentus (pašu kapitālu un parādu, aizdevumu garantijas un riska kapitālu, spēju veidošanas un riska dalīšanas mehānismus)¹⁵.

54

Vēl viens veids, kā Komisija var veicināt vietējo kapitāla tirgu attīstību, ir Eiropas pusgads – ikgadējs ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas cikls, ko ieviesa 2010. gadā, lai uzlabotu ES ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Katru gadu Komisija veic katras valsts budžeta, makroekonomisko un strukturālo reformu plānu analīzi un pēc tam nākamajiem 12–18 mēnešiem sniedz dalībvalstīm konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI), kurus apstiprina un oficiāli pieņem Padome.

55

Saskaņā ar SRAP ES sniedz tehnisku atbalstu ES dalībvalstīm institucionālām, administratīvām un izaugsmi veicinošām reformām, tostarp kapitāla tirgu attīstībai. Strukturālo reformu atbalsta programma ir balstīta uz pieprasījumu, proti, dalībvalstis ir izvēlējušās iesniegt vai neiesniegt Komisijai projektu priekšlikumus finansējuma saņemšanai.

56

Mēs novērtējām, vai

1. Komisijai ir visaptveroša stratēģija, lai veicinātu vietējo kapitāla tirgu attīstību;
2. Eiropas pusgads tika izmantots, lai atbalstītu ar KTS saistītas reformas dalībvalstīs, un
3. tehniskais atbalsts, ko sniedz saskaņā ar SRAP, efektīvi palīdzēja attīstīt kapitāla tirgus.

Nav visaptverošas stratēģijas vietējo kapitāla tirgu attīstībai

57

Kapitāla tirgu savienības vidusposma pārskatā 2017. gadā Komisija plānoja sagatavot visaptverošu ES stratēģiju par vietējā un reģionālā kapitāla tirgus attīstību visā ES. Tā bija viena no deviņām jaunām prioritārām darbībām KTS programmā. Komisija neizstrādāja atsevišķu stratēģisko ziņojumu, kā tā izdarīja, piemēram, attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un finanšu tehnoloģijām (Fintech) 2018. gada martā¹⁶. Tā vietā ar deviņu mēnešu kavēšanos Komisija tikai ziņoja¹⁷ par darbībām, ko valstu un reģionālā līmenī varētu veikt, lai attīstītu kapitāla tirgus. Tas neatbilda cerībām, ko radīja vidusposma pārskats (sk. III pielikumu). Tā nebija stratēģija tādā nozīmē kā ilgtermiņa perspektīva, kas pilnībā aptvertu visus kapitāla tirgus segmentus, un tajā nebija iekļautas konkrētas darbības, kas Komisijai būtu jāveic.

58

Lielākā daļa mūsu aptaujāto dalībvalstu iestāžu uzskatīja, ka KTS rīcības plānā lielā mērā ir izmantota pieeja “viens risinājums der visiem” un ka tas īpaši neveicināja vietējo tirgu attīstību (sk. 5. tabulu).

Eiropas pusgads netiek pilnībā izmantots, lai veicinātu kapitāla tirgu reformas

59

Mēs pārbaudījām, vai ziņojumos par valstīm ir konstatēti būtiski riski saistībā ar kapitāla tirgu attīstību un vai Komisija ir sagatavojusi konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) tām dalībvalstīm, kurās ir nepietiekami attīstīti kapitāla tirgi.

60

Savā izlasē mēs konstatējām, ka ziņojumos par valstīm ir apzināti svarīgi riski un ka tie ir labs pamats tam, lai formulētu KVAI, kuru mērķis ir kapitāla tirgu attīstība un uzņēmumu labāka piekļuve alternatīviem finansējuma avotiem. Tomēr dažos gadījumos problēmas tādās jomās kā tirgus attīstība, pārvaldība un uzraudzība varēja būt labāk atspoguļotas 2018. vai 2019. gada ziņojumos par valstīm. Turklāt nevienā no mūsu izlasē iekļautajiem valstu ziņojumiem nebija iekļauti konkrēti rādītāji, kas attiecas uz iekšzemes kapitāla tirgiem.

61

Mēs konstatējām, ka deviņas dalībvalstis 2016.–2019. gada periodā, t. i., pēc KTS rīcības plāna pieņemšanas, tika aicinātas īstenot reformas, kuru mērķis ir kapitāla tirgi un labāka piekļuve nebanku finansējumam. To ieteikumu saraksts, kurus mēs ņēmām vērā, ir sniegts IV pielikumā.

62

Mūsu analīze par mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem ES parādīja (sk. V pielikumu), ka vismaz četrus gadus pēc kārtas desmit dalībvalstīs Komisija neieteica īstenot tieši saistītas reformas, lai gan šajās dalībvalstīs kapitāla tirgus ir mazāk attīstīts nekā vidēji Eiropas Savienībā. Piecos no šiem gadījumiem (Bulgārija, Horvātija, Grieķija, Latvija un Slovākija) Komisija piedāvāja ieteikumus par plašākām finanšu nozares problēmām, piemēram, par finanšu pakalpojumu uzraudzību vai tiesu sistēmu, kas var ietekmēt vietējo kapitāla tirgu, lai gan lielākoties netieši. Tādējādi piecām dalībvalstīm, kurās ir mazāk attīstīti kapitāla tirgi, netika sagatavoti KVAI, kas būtu tieši vai netieši saistīti ar KTS mērķiem¹⁸.

63

Lai gan mēs atzīstam, ka kapitāla tirgus jautājums ir tikai viens no daudziem politikas uzdevumiem, kas risināmi Eiropas pusgada procesā, Komisija nav skaidri dokumentējusi kritērijus un pamatojumu prioritārām jomām, kurās ierosināt KVAI¹⁹. Turklāt mēs neatradām konkrētus ieteikumus, kuru mērķis būtu veicināt vietējo kapitāla tirgu pārrobežu integrāciju attiecīgu reformu izstrādei un īstenošanai.

64

Saskaņā ar ERP īpašo ziņojumu par Eiropas pusgadu²⁰ mēs arī ievērojām, ka vienā KVAI ar KTS saistītās reformas bija jauktas ar citām, pat nesaistītām, politikas jomām (piemēram, nodarbinātību, sociālo iekļaušanu). Turklāt tiem KVAI, kas saistīti ar kapitāla tirgiem, trūka mērķu, ar kuriem salīdzināt progresu, pamatojoties uz skaidru īstenošanas grafiku²¹.

65

Attiecībā uz 2016., 2017. un 2018. gada KVAI, kas saistīti ar KTS, mēs piezīmējām, ka Komisijas novērtējumā bija konstatēts, ka līdz 2019. gada beigām panāktais progress ir bijis daļējs. Neviena no iesaistītajām dalībvalstīm nav pilnībā vai būtiski īstenojusi ieteiktās reformas, kas liecina, ka termiņš ir pārāk īss vai ka ir bijusi problēma saistībā ar dalībvalstu atbildību par KVAI īstenošanu.

Tehniskais atbalsts kopumā tiek vērtēts atzinīgi, bet rezultāti vēl nav sasniegti

66

Mēs vērtējām, vai dalībvalstis ar mazāk attīstītiem tirgiem ir guvušas labumu no SRAP projektiem un vai projekti ir radījuši pievienoto vērtību un ļāvuši sasniegt pozitīvus rezultātus dalībvalstīs.

67

KTS rīcības plānā Komisija apņēmās līdz 2016. gada trešajam ceturksnim izstrādāt stratēģiju tehniskā atbalsta sniegšanai dalībvalstīm, lai atbalstītu kapitāla tirgu spējas, kas ir papildu pasākums ES visaptverošajai stratēģijai par vietējiem un reģionālajiem kapitāla tirgiem (sk. 57. punktu). Tomēr 2016. gada septembrī, gaidot SRAP regulas pieņemšanu, Komisija ziņoja, ka tā ir attīstījusi spēju sniegt tehnisko atbalstu un sadarbosies ar dalībvalstīm, lai apzinātu prioritārās jomas, taču nebija publicējusi nekādus stratēģiskus dokumentus.

68

SRAP atbalsta pamatā ir pieprasījums, un tam nav vajadzīgs dalībvalstu līdzfinansējums. Tas aptver visu procesa ciklu no projekta sagatavošanas un izstrādes līdz tā īstenošanai. Laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam SRAP un tās sagatavošanas darbība 20 dalībvalstīs finansēja 54 ar KTS saistītus projektus, kuru kopējais budžets bija 14,31 miljons EUR.

69

Attiecībā uz pamatojumu, kādu valsts iestādes sniedza, lai pieteiktos uz tehnisko atbalstu, visos desmit mūsu izlasē iekļautajos pieprasījumos kā Savienības prioritāte tika minēta KTS īstenošana. Pusē gadījumu (pieci pieprasījumi) iestādes apgalvoja, ka pieprasījums atbilst to reformu programmai. Tikai viena izlases dalībvalsts (Lietuva) bija saņēmusi ar KTS saistītu KVAI, un projekta pieprasījumā šis KVAI bija minēts kā būtisks apstāklis. Divas citas dalībvalstis (Bulgārija un Itālija) bija saņēmušas plašākus KVAI (attiecībā uz maksātnespēju un uzraudzību), bet to pieprasījumi nebija saistīti ar šiem KVAI.

70

Apstiprināto projektu skaits un to budžets katrā dalībvalstī parādīts 7. attēlā. Skaitļi liecina, ka pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm ar mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem (piemēram, Horvātiju un Rumāniju salīdzinājumā ar Bulgāriju, Ungāriju un Slovākiju).

71

SRAD spēja atbalstīt vairāk nekā vienu ar KTS saistītu projektu deviņās dalībvalstīs. Tomēr mēs konstatējām, ka sešas dalībvalstis (Slovākija, Bulgārija, Ungārija, Grieķija, Kipra un Austrija) ar mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem nav īstenojušas nevienu vai ir īstenojušas vienu ar KTS saistītu projektu. Trīs no tām faktiski bija iesniegušas vai nu nelielu skaitu pieprasījumu (pa vienam iesniedza Slovākija un Bulgārija), vai nebija iesniegušas nevienu (Austrija).

72

Lai gan SRAP intervences loģika oficiāli nebija orientēta uz ES kapitāla tirgu īpašajām vajadzībām, KTS mērķi tika risināti katrā atsevišķā projektā. Turklāt atlasītie projekti skaidri parādīja saikni ar apzinātajām valsts vajadzībām. Tie arī pievērsās lielākajai daļai politikas darbības prioritāšu, kas noteiktas Vīnes iniciatīvā 2018. gadā²². Mēs norādījām, ka CESEE valstu grupā saistībā ar finanšpratību, kas ir svarīgs jautājums mazāk attīstītajiem kapitāla tirgiem (sk. 82. punktu), bija atlasīts tikai viens no sešiem iesniegtajiem pieprasījumiem (Čehija). Pārējie projekti tika noraidīti daļēji tāpēc, ka nebija pietiekami izstrādāti.

73

SRAD plānoja pieņemt trīspakāpju/pakāpenisku pieeju attiecībā uz secīgām intervencēm, t. i., vispirms vispusīgi analizēt pašreizējo kapitāla tirgus attīstības stāvokli, tad palīdzēt uzlabot piekļuvi tirgus infrastruktūrai un, visbeidzot, atbalstīt centienus padziļināt un paplašināt piekļuvi kapitāla tirgum. Šim nolūkam SRAD noteica septiņas plašas jomas un 26 ar KTS saistītu projektu veidus, kas varētu tikt atbalstīti²³. Dokuments, kurā aprakstīta šī pieeja, tika iesniegts atsevišķām dalībvalstīm, kas 2017. un 2018. gadā tika apmeklētas uz vietas.

74

Sešās no 13 dalībvalstīm ar salīdzinoši mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem (Lietuvā, Slovēnijā, Slovākijā, Ungārijā, Grieķijā un Kiprā) SRAD stingri neievēroja šo pieeju. Tomēr tas nenozīmē, ka atlasītie projekti nebija atbilstīgi vai ka tie neveicināja kapitāla tirgu attīstību. Lai gan šīm dalībvalstīm nebija kapitāla tirgu diagnostikas vai stratēģijas, SRAD apstiprināja šo valstu iesniegtos projektus, kas pievērsās konkrētām kapitāla tirgu nozarēm.

75

Līdz 2020. gada martam dalībvalstis iesniedza tikai divus daudzvalstu pieprasījumus, tos abus iesniedza Igaunija, Latvija un Lietuva (sk. 1. izcēlumu). SRAD tos apstiprināja. Neraugoties uz ievērojamām grūtībām koordinēt šādus projektus visās iesaistītajās dalībvalstīs, to potenciālie rezultāti un ietekme uz reģionu var būt nozīmīga.

76

Attiecībā uz savlaicīgu izpildi un starpposma mērķu ievērošanu mēs konstatējām vairākus trūkumus saistībā ar mūsu izlasē iekļautajiem projektiem. Gandrīz visos šajos projektos līgumu slēgšanas un īstenošanas posmi bija ilgāki, nekā sākotnēji prognozēts, un galīgo nodevumu iesniegšana aizkavējās salīdzinājumā ar sākotnējo grafiku SRAD analīzē. Pieci projekti ir prasījuši (vai ir paredzams, ka prasīs) ievērojamu laiku, lai tos pabeigtu, sākot no pieprasījumu iesniegšanas (no 30 līdz 40 mēnešiem), galvenokārt iepriekš minēto kavējumu dēļ.

77

Attiecībā uz sasniegtajiem rezultātiem secinājums vēl nav iespējams, jo revīzijas beigās lielākā daļa projektu joprojām bija īstenošanas procesā. Tāpat mūsu aptaujā lielākā daļa dalībvalstu iestāžu (57 %) nekomentēja tām sniegtā tehniskā atbalsta nozīmi, jo uzskata, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai veiktu rūpīgu novērtējumu. Tomēr mēs konstatējām, ka līdz šim mūsu izlasē iegūtie rezultāti ir bijuši jaukti. Pusei no astoņiem pabeigtajiem projektiem i) ne visi ieteikumi, ko sākotnēji ierosināja darbuzņēmējs, galu galā tika iekļauti galīgajā ziņojumā vai arī valsts iestādes neapsvēra visu ieteikumu īstenošanu, un ii) pētījumos iekļauto ieteikumu īstenošana kopumā ir diezgan zema.

78

Saskaņā ar SRAP regulu SRAD uzrauga tās piedāvātā tehniskā atbalsta rezultātus. Šajā sakarā SRAD nosūta divas anketas atbalsta saņēmējām iestādēm. Tirgus dalībnieki, kas nav iesaistīti projekta īstenošanā, netiek aicināti piedalīties, lai gan tie spēj sniegt neatkarīgu, praktisku un plašāku atgriezenisko saikni.

Komisija ir rīkojusies savas kompetences ietvaros, bet nav pilnībā novērsusi galvenos pārrobežu šķēršļus

79

Eiropas tirgus sadrumstalotībai valstu robežās ir negatīva ietekme uz pārrobežu investīcijām. Par tirgus integrācijas trūkumu liecina to kolektīvo investīciju fondu (PVKIU un AIF) turēto aktīvu zemais īpatsvars, kas reģistrēti pārdošanai vairāk nekā trīs valstīs. Statistika rāda, ka, lai gan kolektīvo investīciju fondu tirgus Eiropā ir audzis, tirgus darbība ir koncentrēta nedaudzās valstīs²⁴. 2017. gada jūnijā aptuveni 70 % no visiem pārvaldītajiem aktīviem turēja investīciju fondi, kas reģistrēti pārdošanai tikai vietējā tirgū²⁵.

80

Komisija un dalībvalstis 2017. gada 24. marta ziņojumā²⁶ identificēja triju veidu šķēršļus, kas kavē pārrobežu kapitāla plūsmas dažādos investīciju cikla posmos. Ziņojuma rezultātā tika izstrādāts kopīgs rīcības plāns, kurā bija iekļauti tikai tie šķēršļi, kurus dalībvalstis bija gatavas novērst. KTS rīcības plāna ietvaros Komisija 2016. gadā izveidoja ekspertu grupu – Eiropas pēctirdzniecības forumu (EPTF), lai veiktu plašu pārskatīšanu par progresu, kas panākts vērtspapīru pēctirdzniecības jomā un Džovanīni barjeru novēršanā (neefektivitāte pārrobežu tīrvērtes un norēķinu mehānismos, kas konstatēta 2001. un 2003. gadā)²⁷. Dažus no Komisijas un dalībvalstu konstatētajiem šķēršļiem EPTF minēja arī savā nākamajā 2017. gada 15. maija ziņojumā²⁸. Abi ziņojumi liecina, ka daudzi šķēršļi, kas kavē pārrobežu kapitāla plūsmas, gadu desmitiem ir palikuši neatrisināti.

81

Pamatojoties uz abiem ziņojumiem, Komisija ir ierosinājusi leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, lai mazinātu šķēršļus pārrobežu kapitāla plūsmām. Mēs revidējām KTS ietvaros veiktos pasākumus attiecībā uz investoru, jo īpaši MVU, finanšpratību, maksātnespējas tiesībām un ieturamajiem nodokļiem (sk. 8. attēlu).

Komisija būtu varējusi darīt vairāk, lai veicinātu MVU finanšpratību

82

ESAO apsekojumi apstiprina, ka finanšpratību līmenis, kas novērtēts finanšu zināšanu, uzvedības un attieksmes ziņā, visā ES joprojām ir neviendabīgs. Tie arī liecina, ka dzimumam, vecumam, digitālajām prasmēm un finansiālajai noturībai ir nozīme finanšpratībā²⁹. Iepriekš minētais finanšpratības līmeņu neviendabīgums ir acīmredzams arī MVU vidū. Komisijas un Eiropas Centrālās bankas SAFE apsekojums³⁰ liecina, ka lielākā daļa mazo uzņēmumu vadītāju nejūtas pārliecināti runāt par finansēm ar pašu kapitāla un riska kapitāla nodrošinātājiem, kas nav bankas. Tas šķiet vairāk izteikts Centrāleiropā un Austrumeiropā nekā pārējā Eiropas Savienībā.

83

Lai gan KTS rīcības plānā nebija iekļauta īpaša apņemšanās pievērsties finanšpratības jautājumam, Komisija un dalībvalstis konstatēja, ka nepietiekama finanšpratība ir šķērslis, kas attur investorus no pārrobežu riska saglabāšanas vai palielināšanas. Kopīgajā rīcības plānā tās apņēmās “sākt labākās prakses apmaiņu attiecībā uz finanšpratības programmām, ņemot vērā pārrobežu dimensiju”.

84

Saskaņā ar šo apņemšanos Horvātijas vadītā 18 dalībvalstu apakšgrupa sāka darbu un 2018. gadā sagatavoja neoficiālu dokumentu, ko apstiprināja apvienotā Komisijas un dalībvalstu ekspertu grupa, par šķēršļiem kapitāla brīvai apritei. Cita starpā neoficiālajā dokumentā dalībvalstīm ieteikts novērtēt finanšpratības līmeni un īstenot uz pierādījumiem balstītas un pieejamas finanšu izglītības programmas. Tajā arī norādīts, ka trūkst iniciatīvu, kas pievērstos MVU pārrobežu dimensijai. Turklāt “MVU finanšpratības pārrobežu dimensijas jautājumu būtu grūti risināt, jo valstu līmenī vēl ir daudz darāmā”. Dažas dalībvalstis aicināja ES risināt šo svarīgo jautājumu.

85

Finanšu izglītības jomā galvenā atbildība ir dalībvalstīm. Neoficiālajā dokumentā paustie ieteikumi atklāj, kā ES būtu jāīsteno savas pilnvaras, lai atbalstītu dalībvalstis finanšpratības veicināšanā, tostarp MVU vidū. Komisijai vēl nav izlēmusi, kā virzīties uz priekšu. No mūsu aptaujātajām valsts iestādēm 73 % uzskatīja, ka nolūkā palielināt privāto investoru un uzņēmēju finanšpratību Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu vajadzējis ierosināt un finansēt konkrētus pasākumus KTS iniciatīvas ietvaros. Tomēr tajā pašā laikā trūka atbalsta no dalībvalstīm, tāpēc ekspertu grupa par šķēršļiem kapitāla brīvai apritei 2018. gadā pārtrauca darbu³¹.

86

Mēs atzīmējam, ka ekspertu grupas neoficiālajā dokumentā par finanšpratību nav sistemātiski aplūkots, kā esošās ES finansējuma programmas un platformas, tostarp Eiropas Biznesa atbalsta tīkls un Eiropas Investīciju konsultāciju centrs, jau tiek izmantotas, lai veicinātu finanšpratību, un kā tās varētu efektīvāk izmantot šim nolūkam. Piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, kuru Komisija izveidoja 2008. gadā, ir paredzēts, lai palīdzētu uzņēmumiem ieviest jauninājumus un attīstīties starptautiskā mērogā, cita starpā sniedzot konsultācijas par finansēm un finansējumu. Tāpat arī pakalpojumi, kas pieejami ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību, ietver finanšu konsultācijas, lai uzlabotu uzņēmumu spēju piekļūt atbilstošiem finansējuma avotiem³².

Maz ticams, ka Komisijas rīcība novedīs pie maksātnespējas procedūru būtiskas konverģences

87

Stingrs un efektīvs maksātnespējas regulējums veicina pārrobežu kapitāla tirgus darījumus. Saskaņā ar KTS rīcības plānu maksātnespējas tiesību aktu neefektivitāte un atšķirības pašlaik apgrūtina investoru iespējas novērtēt kredītrisku, jo īpaši pārrobežu investīciju jomā. Komisija norāda, ka maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūru konverģence veicinātu lielāku juridisko noteiktību pārrobežu investoriem un tādējādi veicinātu lielāku pārrobežu darbību.

88

Kā paziņots KTS rīcības plānā un tā vidusposma pārskatā, Komisija ierosināja divas likumdošanas iniciatīvas un vienu neleģislatīvu pasākumu maksātnespējas jautājumā:

• Direktīva par agrīnu pārstrukturēšanu un otro iespēju³³ galvenokārt nosaka minimālos standartus procedūrām dzīvotspējīgu uzņēmumu pārstrukturēšanai pirms to maksātnespējas un procedūrām, kas noved pie parādu dzēšanas.
• Priekšlikuma regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām³⁴, mērķis ir ieviest vienotas tiesību kolīziju normas, kas cesionāriem precizētu, kuri tiesību akti tiem jāievēro, lai iegūtu īpašumtiesības uz cedētajiem prasījumiem.
• Paziņojumā³⁵ par valsts tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā, ir precizēts, ka pastāv dažādi veidi, kā noteikt, kur vērtspapīru konts tiek uzturēts vai atrodas, un ka visas definīcijas ir vienlīdz derīgas, lai noteiktu, kuras tiesību kolīziju normas ir piemērojamas maksātnespējas vai cita strīda gadījumā.

89

Lai gan abi tiesību akti vēl nav apstiprināti Padomē vai transponēti valstu tiesību aktos, neviena no šīm darbībām nav piemērota, lai panāktu maksātnespējas procedūru būtisku konverģenci, jo tās lielā mērā pievēršas jautājumiem, ar kuriem tirgus dalībnieki saskaras pirms maksātnespējas procedūras sākšanas, piemēram, dzīvotspējīgu uzņēmumu pārstrukturēšanai un īpašumtiesību precizēšanai. Tās arī atbalsta tirgus dalībniekus saistībā ar maksātnespējas radītajām sekām, piemēram, pārmērīgu parādu un grūtībām sākt jaunu uzņēmējdarbību. Lai gan maksātnespējas procedūru konverģence nav viens no KTS galvenajiem mērķiem, Komisija ir paudusi nodomu veicināt šādu konverģenci KTS rīcības plānā³⁶.

90

Līdz šim Komisija ir atturējusies veikt turpmākus pasākumus, lai saskaņotu maksātnespējas procedūru pamatelementus. Tas ir tāpēc, ka materiālās maksātnespējas tiesības paliek vienīgi dalībvalstu kompetencē, un ES loma aprobežojas ar tiesu iestāžu sadarbības attīstīšanu civillietās, kurām ir pārrobežu ietekme. Komisijas darbinieki intervijās pauda, ka Padomes sarunās par priekšlikumu direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju un jau iepriekšējās sanāksmēs, kurās pirms priekšlikuma pieņemšanas notika apspriešanās ar dalībvalstīm, dalībvalstu nevēlēšanās pievērsties galvenajām maksātnespējas tiesību aktu jomām bija acīmredzama.

91

Tomēr salīdzinošais pētījums par materiālajām maksātnespējas tiesībām ES³⁷, kuru Komisija pasūtīja 2016. gadā, liecināja, ka ir iespējams saskaņot maksātnespējas procedūru aspektus. No vienas puses, pētījumā atklājās, ka valstu maksātnespējas regulējumos pastāv lielas atšķirības, kuru dēļ ir grūti vienoties par kopēju saskaņošanas pieeju. No otras puses, pētījumā tika izvirzīti jautājumi, kurus ES likumdevējs uzskata par piemērotiem, lai apsvērtu to turpmāku virzību, starp tiem ir maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācija un apmācība, prasījumu secība un prioritāšu secība, apstrīdēšanas prasības, pielāgošanas darbības un procesuāli jautājumi, kas saistīti ar oficiālām maksātnespējas procedūrām.

92

No mūsu aptaujātajām valsts iestādēm iegūtie rezultāti liecina, ka vairāk nekā 50 % respondentu uzskata, ka Komisijai par prioritāti būtu jānosaka kopīga pamata meklēšana, jo īpaši attiecībā uz: a) maksātnespējas procedūru sākšanas nosacījumiem, b) maksātnespējas definīciju un c) maksātnespējas prasījumu secību (sk. 9. attēlu). 23 % respondentu norādīja, ka Komisijai būtu jānosaka kopējs pamats apstrīdēšanas prasībām.

Komisija pieņēma pārdomātu rīcības kodeksu par ieturamo nodokli, bet tas nav saistošs

93

Ieturamais nodoklis ir tiešs nodoklis, ko uzliek pasīvajiem ienākumiem, tostarp procentiem, dividendēm, autoratlīdzībām un kapitāla pieaugumam. Nodokli ietur vai nu rezidences, vai izcelsmes valsts, vai abas, un investoram ir jāpiesakās, lai atgūtu nodokli vai saņemtu tā atmaksu. Ziņojumā par pārrobežu šķēršļiem (sk. 80. punktu) Komisija un dalībvalstis konstatēja, ka diskriminējošas un apgrūtinošas procedūras, lai pieprasītu atbrīvojumu no ieturamajiem nodokļiem, kavē pārrobežu investīcijas. Tāpat EPTF norādīja, ka neefektīvas ieturamā nodokļa iekasēšanas procedūras ir prioritāte, kam jāpievēršas, lai uzlabotu pēctirdzniecības vidi ES³⁸.

94

Lai risinātu šos jautājumus, Komisija 2017. gada 11. decembrī publicēja Rīcības kodeksu par ieturamo nodokli. Tas galvenokārt iesaka valdībām veikt pasākumus, lai īstenotu vienkāršotas nodokļu atmaksas procedūras, tostarp standartizētu un saskaņotu sistēmu nodokļu atvieglojumu nodrošināšanai ienākumu gūšanas vietā tā, lai līgumos paredzētās tiesības un atbrīvojumi tiktu tieši piemēroti un ieviesti. Tomēr kodekss nav saistošs un vietām nav pietiekami stingrs, piemēram, attiecībā uz termiņiem, līdz kuriem dalībvalstu nodokļu iestādēm jāapstrādā pieprasījumi par atgūšanu.

95

Lai gan Komisija ir aktīvi veicinājusi vienkāršākas ieturamā nodokļa procedūras Eiropas Savienībā, tā līdz šim ir atturējusies ierosināt vairāk par nesaistošu rīcības kodeksu, jo pretējā gadījumā būtu lieli juridiski un politiski šķēršļi. Konkrēti, ņemot vērā arī sarežģītās diskusijas starptautiskā līmenī, tā neierosināja direktīvu, pamatojoties uz LESD 115. pantu, jo, lai to izdarītu, būtu nepieciešams:

• Komisijai pierādīt, ka tās bezdarbība tieši ietekmē iekšējā tirgus pareizu darbību, un
• vienprātība Padomē un īpaša leģislatīva procedūra.

96

Kopš 1975. gada Komisija, pamatojoties uz LESD 115. pantu, ir mēģinājusi rast kopīgu risinājumu attiecībā uz ieturamo dividenžu nodokli, bet tas nav izdevies. Dalībvalstu vairākums noraidīja nesenāko Komisijas paziņojumu, kurā ierosināta pakāpeniska pāreja uz kvalificēta vairākuma balsošanu nodokļu jomā³⁹.

97

Tā vietā Komisija ir uzraudzījusi rīcības kodeksa īstenošanu, izmantojot aptaujas anketu un darbseminārus ar dalībvalstīm. Abas puses cita starpā uzsvēra, ka turpmāki uzlabojumi ir vajadzīgi šādās jomās:

• digitalizēta atmaksāšanas pieprasījumu iesniegšana un
• iespēja pieņemt alternatīvus pierādījumus par dzīvesvietu nodokļu vajadzībām.

98

Turklāt ES augstākā līmeņa sanāksmē par nodokļu administrāciju dalībvalstu nodokļu iestādes 2020. gada maijā vienojās, ka Komisija organizēs īpašu darba plūsmu, lai izpētītu leģislatīvas un neleģislatīvas iniciatīvas ar mērķi risināt pašreizējās problēmas saistībā ar ieturamā nodokļa procedūrām, tostarp iespējamu atvieglojumu sistēmu ienākumu izcelsmes vietā.

99

Komisija 2020. gada 15. jūlijā nāca klajā ar rīcības plānu taisnīgai un vienkāršai nodokļu uzlikšanai⁴⁰. Tā kā, neraugoties uz Rīcības kodeksu par ieturamo nodokli, nodokļu šķēršļi pārrobežu investīcijām joprojām pastāv, Komisija paziņoja, ka tā ierosinās leģislatīvu iniciatīvu, lai ieviestu kopēju un standartizētu ES mēroga sistēmu ieturamā nodokļa atvieglojumiem ienākumu gūšanas vietā, ko papildinās informācijas apmaiņas un sadarbības mehānisms starp nodokļu administrācijām. Komisija 2022. gadā plāno veikt ietekmes novērtējumu, kā rezultātā, iespējams, tiks izstrādāts Komisijas priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko ievieš nodokļa atvieglojumu sistēmu ienākumu izcelsmes vietā.

KTS netika nodrošināts pārliecinošs snieguma satvars

100

Mēs pārbaudījām, vai Komisija:

• noteica konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, saprātīgus un savlaicīgus mērķus un pietiekami piešķīra prioritāti pasākumiem;
• skaidri informēja sabiedrību par KTS; un
• ieviesa visaptverošu uzraudzības sistēmu.

KTS mērķi bija diezgan neskaidri, un prioritātes tika noteiktas ar novēlošanos

101

KTS rīcības plānam un tā vidusposma pārskatam tika pievienota detalizēta ekonomiskā analīze. Komisija labi organizēja apspriešanās procesu par savu 2015. gada Zaļo grāmatu par kapitāla tirgu savienību un tās 2017. gada atjauninājumu un labi informēja par rezultātiem. To apstiprināja mūsu aptauja. Kapitāla tirgu savienība galvenokārt izraisīja finanšu nozares un četru lielo dalībvalstu interesi. Tā mazāk interesēja citus uzņēmumus/MVU un dalībvalstis ar mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem.

102

KTS rīcības plāna pamatā ir mērķu trīs līmeņi: divi visaptveroši, trīs stratēģiski un trīs darbības līmeņi. Saskaņā ar darbības mērķiem rīcības plāns ir sadalīts septiņās intervences jomās, kas savukārt ir sadalītas 25 konkrētos mērķos. Konkrētie mērķi tiek īstenoti, izmantojot kopumā 71 pasākumu. Šī intervences loģika (t. i., mērķu koks; sk. 10. attēlu) vispārīgi tika izklāstīta tikai vidusposma pārskatā. Saiknes starp četrām revidētajām intervences jomām, to daudzajiem konkrētajiem mērķiem, pamatā esošajiem pasākumiem un to savstarpējo ietekmi netika izskaidrotas nevienā Komisijas dokumentā, lai gan tas bija prasīts saskaņā ar labāka regulējuma satvaru⁴¹.

103

Darbību prioritāšu noteikšana un secība būtu svarīga projektam jau no paša sākuma, jo gan rīcības plānā, gan vidusposma pārskatā bija daudz pasākumu. Visiem pasākumiem nebija vienāda nozīme: dažiem bija sagatavošanās, administratīvs vai pārraudzības raksturs, savukārt citi bija saistīti ar tiesību aktu priekšlikumiem vai citiem neleģislatīviem pasākumiem, kuriem bija stratēģisks raksturs. Komisija neizvirzīja skaidras prioritātes starp 2015. gada rīcības plāna darbībām. Tā vietā prioritāšu noteikšana bija netieši saistīta tikai ar dažādo darbību grafiku, atspoguļojot īstenojamību un nepieciešamību veikt sagatavošanas darbus.

104

Tas bija saistīts ar faktu, ka rīcības plāns tika sagatavots steidzamības kārtā, un tādējādi netika veikta iepriekšēja analīze par to, vai kādam no pasākumiem būtu lielāka ietekme nekā pārējiem. Deviņas prioritārās darbības tika ieviestas tikai 2017. gada vidusposma pārskatā. Mūsu aptaujās un intervijās atklājās, ka KTS projekta vēstījums nebija pilnīgi skaidrs un tā pamanāmība aprobežojās ar specializētu auditoriju. Turklāt pat katras intervences jomas konkrētie mērķi bija izplūduši un nebija izmērāmi.

105

Lai atbalstītu KTS mērķus, Komisija dažos gadījumos izmantoja vispārējas aplēses (sk. 2. izcēlumu).

106

KTS rīcības plānā ne vienmēr bija uzskaitītas visas darbības, kas noritēja vai ko Komisija apsvēra un kas atbilda projekta mērķiem. Piemērs ir ESAP (sk. 43. punktu).

KTS pasākumi nevarēja reāli piepildīt Komisijas lielās cerības

107

Tirgus dalībnieki uztvēra KTS darbības uzsākšanu un paziņojumu par šo pamatprojektu kā būtisku Komisijas apņemšanos radīt nozīmīgu pozitīvu ietekmi. Paziņojums par projektu radīja lielākas cerības, nekā tā reāli varēja sasniegt ar ierosinātajiem pasākumiem, kas ir tās kompetencē.

108

Komisija ar savu 2015. gada rīcības plānu gribēja līdz 2019. gadam izveidot pamatu labi funkcionējošai kapitāla tirgu savienībai. ES uzņēmumu paļaušanās uz banku finansējumu un trūkumi ES kapitāla tirgu attīstībā atspoguļo dažādus strukturālus faktorus, kurus dažu gadu laikā nevar mazināt vai mainīt ar rīcības plānu. Tomēr 2019. gada martā Komisija savā progresa ziņojumā paziņoja, ka tā ir izpildījusi solījumu noteiktajā termiņā.

109

Tomēr analīze, ko veikušas publiskās struktūras (Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka), privātas asociācijas (Eiropas Finanšu tirgu asociācija, Eiropas Banku federācija), nozares vadītas iniciatīvas (Market4Europe) un ideju laboratorijas (Bruegel, Eiropas Politikas pētījumu centrs, Eurofi), liecina, ka kapitāla tirgu savienība vēl nepavisam nav pabeigta un vēl ir daudz darāmā. Šo norādi papildina augsta līmeņa tirgus rādītāji, piemēram, Eiropas Centrālās bankas finansiālās integrācijas rādītāji, parāda attiecība pret banku aizdevumiem vai mājsaimniecību finanšu aktīvu sastāvs. Faktiski šie rādītāji nav ievērojami mainījušies, salīdzinot ar laiku pirms KTS rīcības plāna uzsākšanas.

110

Aptaujāto respondentu viedokļi ir atšķirīgi par to, vai KTS rīcības plāns un tā atjauninājums bija pārāk vērienīgi, pārāk pieticīgi vai labi pārdomāti un atbilda tā mērķiem. Respondenti, kuri kritizēja kapitāla tirgu savienību kā pārāk ambiciozu, galvenokārt minēja sarežģītību, kas negatīvi ietekmēja tās īstenojamību. Otrkārt, viņi norādīja, ka Komisija nav pietiekami novērtējusi laiku, kas nepieciešams, lai likumdevēji apstiprinātu KTS un vidusposma pārskatīšanas pasākumus. Kā vairākkārt norādījušas intervētās ieinteresētās personas, KTS mērķiem vajadzētu būt augstiem un tos vajadzētu virzīt Komisijai, taču vienlaikus projektam vajadzētu būt reālam un pietiekami īstenojamam, lai gūtu panākumus.

111

Galvenās darbības un sviras ir atkarīgas no citiem dalībniekiem, jo īpaši no likumdevējiem un dalībvalstīm. Kā norādīts iepriekš (piemēram, 85., 90. un 96. punktā), dalībvalstu atbalsts ir būtisks jomās, kas ir valstu kompetencē. KTS rīcības plānā un vidusposma pārskatā Komisija norādīja, ka tā nevar veidot KTS viena pati un ka projekta panākumi ir atkarīgi arī no dalībvalstu politiskās gribas un no nozares iesaistīšanās.

112

Attiecībā uz likumdošanas pasākumiem Komisija koncentrējās uz diezgan ierobežotu likumdošanas programmu, kas ietver 13 iniciatīvas (sk. VI pielikumu). Tomēr vairākos gadījumos Komisijai bija ievērojami jāsamazina tās sākotnējie mērķi, lai panāktu vienošanos starp likumdevējiem, piemēram, EUI pārskatīšanas gadījumā, vai jāatsakās no tādiem KTS politiski pretrunīgiem jautājumiem kā Eiropas drošais aktīvs.

113

Dažos citos gadījumos, pat tad, kad Komisija kopumā savlaicīgi iesniedza tiesību aktu priekšlikumus par KTS pasākumiem, likumdošanas process bija ilgāks, nekā paredzēts (sk. 46. punktu). Tāpat Padomē apstājās Komisijas priekšlikums direktīvai par KKUINB, kas ir svarīga, lai novērstu stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos (sk. 33. punktu). Kopumā līdz šim ir pieņemti un stājušies spēkā 12 leģislatīvi pasākumi (no 13), galvenokārt tuvojoties KTS termiņa beigām. Tikai pieci no tiesību aktiem, kas stājās spēkā, jau ir pilnībā vai daļēji piemēroti, bet atlikušie septiņi ir jāpiemēro pakāpeniski un tie stāsies spēkā līdz 2022. gada vidum vai pat vēlāk (sk. VI pielikumu).

114

Lielākā daļa neleģislatīvo pasākumu (t. i., ekspertu pētījumi, paraugprakse, konsultācijas) bija noderīgi zināšanu veidošanai un apmaiņai attiecībā uz konkrētiem tirgus segmentiem, un dažos gadījumos to rezultātā tika izstrādāts tiesību akta priekšlikums (piemēram, kolektīvā finansēšana, segtās obligācijas). Tomēr, ņemot vērā to sagatavojošo un nesaistošo raksturu, tie nevarēja panākt reālas izmaiņas. Piemērs ir Komisijas paziņojums par tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesībās; tie būtiski neuzlaboja juridisko noteiktību salīdzinājumā ar status quo.

Komisija regulāri neuzraudzīja vispārējo progresu KTS mērķu sasniegšanā

115

Uzraudzība ir vajadzīga, lai politikas veidotāji un ieinteresētās personas varētu pārbaudīt, vai politikas īstenošana notiek pareizi, un iegūt informāciju, ko var izmantot, lai novērtētu, vai tā ir sasniegusi savus mērķus⁴⁴. Uzraudzība var notikt dažādos līmeņos (t. i., stratēģiskā līmenī vai atsevišķu politikas pasākumu līmenī), dažādos laikposmos (pirms politikas īstenošanas, īstenošanas laikā vai pēc tam) un ar dažādu biežumu (ik gadu, reizi ceturksnī u. c.).

116

Mēs revidējām, vai Komisija ir ieviesusi atbilstošus pasākumus, lai uzraudzītu KTS īstenošanu kopumā. Tas ietver rādītāju izvēli, ko izmanto, lai uzraudzītu KTS norises, un datus, ko izmanto, lai ziņotu par tām.

117

Komisija līdz šim ir izmantojusi vairākus instrumentus (sk. 11. attēlu), lai pārskatītu KTS darbības un ziņotu par tām, kā arī norisēm kapitāla tirgos. Tomēr neviens no instrumentiem nav īpaši veltīts vispārējā progresa regulārai uzraudzībai septiņās KTS intervences jomās.

118

Lai gan Komisija Ekonomikas un finanšu stabilitātes un integrācijas pārskata (EFSIR) 2016. gada izdevumā (vispārīgā publikācija pirmo reizi tika sākta 2007. gadā) sāka novērtēt kapitāla tirgus norises septiņās KTS intervences jomās⁴⁵, tā neatjaunināja šo regulējumu. Turklāt daudziem no 2016. gada ESIFR galvenajiem rādītājiem trūka bāzes datu mērījumu un mērķvērtību.

119

Komisijas galvenais iemesls, kāpēc tā nesaglabāja uzraudzības sistēmu, kas izveidota ar 2016. gada ESIFR, bija KTS topošais posms, kurā joprojām tiek īstenoti daudzi politikas pasākumi, un ievērojamā laika nobīde, kurā izmaiņas finanšu struktūrās kļūst redzamas kvantitatīvajā statistikā. Tomēr šiem jautājumiem nevajadzētu būt par šķērsli tam, lai Komisija izveidotu uzraudzības kārtību un laika gaitā to pilnveidotu.

120

Komisija 2020. gadā, t. i., piecus gadus pēc KTS darbības sākuma un pēc Padomes uzaicinājuma, pasūtīja pētījumu, kura mērķis bija izstrādāt galveno darbības rādītāju paneli KTS progresa uzraudzībai. Saskaņā ar priekšlikumu darbuzņēmējs mēģināja izveidot uz pierādījumiem balstītu intervences loģiku. Izmantojot šo pieeju, darbuzņēmējs centās noteikt, kā izmaiņas KTS politikas pasākumu tūlītējā iznākumā (piemēram, izmaksas par iekļaušanu biržas sarakstā) ietekmē galvenos KTS mērķus (piemēram, biržā kotēto nefinanšu sabiedrības pašu kapitāla un parāda finansējuma relatīvo daļu attiecībā pret banku aizdevumiem).

121

Galīgajā ziņojuma projektā konsultants ierosināja vairāk nekā 50 rādītājus četrās jomās⁴⁶, kuras varētu iekļaut infopanelī, un ieteica Komisijai, lai, izstrādājot savu galveno snieguma rādītāju infopaneli, tā sīkāk apsvērtu mērķi, lietotāju grupu, struktūru un uzturēšanu. Pa šo laiku Komisija ir veikusi pasākumus, lai izstrādātu papildu rādītājus, piemēram, par tirgus integrāciju, jo darbuzņēmēja darbs parādīja, ka daudzi no tiešākajiem iznākuma rādītājiem, kas nepieciešami intervences loģikai, vai nu nav pieejami, vai arī nav piemēroti tādā nozīmē, ka tie ir pārsnieguši vienu no trim “sarkanajām līnijām”⁴⁷.

122

Lai ziņotu par rādītājiem, ir vajadzīgi piemēroti dati. Mēs atzīmējam, ka dati, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu progresu saistībā ar atsevišķiem KTS politikas pasākumiem, dažkārt nebija pieejami vai nebija pieejami pietiekamā kvalitātē un detalizācijas pakāpē. Tas var arī kavēt izredzes saistībā ar centieniem novērtēt progresu KTS īstenošanā kopumā. It īpaši uzticamas informācijas trūkums par investīciju fondu pārrobežu izplatīšanu ir labi zināms datu trūkums, ko EVTI atzina mūsu revīzijas laikā.

123

Kapitāla tirgu savienības izveides posmā Komisija ir centusies pēc iespējas labāk izmantot situāciju, apkopojot datus no vairākiem avotiem, tostarp no EVTI. Piemēram, lai gan EVTI glabā informāciju par EuVECA un EuSEF reģistrēto fondu skaitu, citi dati, piemēram, par piesaistītajiem fondiem un veiktajām investīcijām, tika iegūti no avotiem, kas nav Komisijas avoti, piemēram, no Invest Europe. Turklāt EVTI, veicot aplēses par vērtspapīrošanas tirgu, kas nav VPS, lielā mērā paļaujas uz privātiem avotiem (piemēram, BAML). Paļaušanās uz privātiem datu sniedzējiem var radīt problēmas, jo datu apkopošana ir laikietilpīga, bieži vien dārga naudas izteiksmē, un Komisija var nespēt novērtēt to kvalitāti.

124

Komisija ir veikusi pasākumus, lai iekļautu datu klauzulas attiecīgajos KTS tiesību aktos nolūkā nodrošināt, ka tiek vākta uzraudzības un novērtēšanas mērķiem nepieciešamā informācija, ja tā nav pieejama no citiem avotiem. Piemēram, jaunie KTS tiesību akti⁴⁸ uzliek EVTI pienākumu no 2022. gada uzturēt ES mēroga reģistru ar datiem par PVKIU, AIFPD un citu fondu pārrobežu izplatīšanu. Komisija ir uzsvērusi, ka nozarei noteiktās papildu ziņošanas prasības ir rūpīgi jāpamato.

Secinājumi un ieteikumi

125

ES dominē finanšu sistēma, kuras pamatā ir aizdevumi un kura lielā mērā ir atkarīga no banku finansējuma. Komisija centās virzīties uz vairāk uz tirgu balstītu finansējumu un papildināt banku savienību ar KTS. Kapitāla tirgu savienības galvenie mērķi bija veicināt ES kapitāla tirgu attīstību un integrāciju un palielināt alternatīvu finansējumu MVU. Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka Komisija ir spērusi pirmos soļus virzībā uz šo grūto mērķi, bet rezultāti vēl nav sasniegti.

126

Daudzi pasākumi, ko Komisija varēja veikt savas kompetences ietvaros, ir nelieli soļi virzībā uz tās mērķu sasniegšanai, bet līdz šim tie nav spējuši iedarboties kā pārmaiņu katalizators Eiropas Savienībā. Kaut gan nesaistoši pasākumi, piemēram, ziņojumi vai paraugprakse, veicināja zināšanu veidošanu konkrētos kapitāla tirgus segmentos, daudziem to rakstura dēļ bija diezgan ierobežota ietekme. Komisija saskārās arī ar tādu ierobežojumu, ka daudzas no galvenajām darbībām var veikt tikai pašas dalībvalstis vai arī tās iespējamas tikai ar dalībvalstu pilnīgu atbalstu.

127

2015. gada KTS rīcības plāns ir izstrādāts saskaņā ar iepriekšējiem plāniem, galvenokārt pārņemot agrākas idejas un iekļaujot pasākumus, kas jau tika gatavoti, vai ierosinot spēkā esošo regulu kalibrēšanu (t. i., prospektu, EuVECA), lai virzītos uz priekšu konkrētos kapitāla tirgu segmentos. Daudzi politikas pasākumi, kas vērsti uz mērķi dažādot MVU finansēšanas avotus, risināja jautājumus, kas bija pārāk šauri, lai uzsāktu un veicinātu strukturālu pāreju uz lielāku tirgus finansējumu Eiropā (sk. 20.–39. punktu).

128

Neraugoties uz Komisijas centieniem saskaņā ar KTS rīcības plānu, tās darbībām informācijas šķēršļu pārvarēšanai MVU finansēšanas tirgū ir bijusi ļoti ierobežota ietekme uz tirgus dalībnieku interešu saskaņošanu. Komisija attiecīgo projektu neiekļāva KTS rīcības plānā ESAP, kas tika apspriests pirms 2015. gada KTS rīcības plāna. Rezultātā joprojām dominē informācijas šķēršļi attiecībā uz pieprasījumu un piedāvājumu (sk. 40.–43. punktu).

129

Attiecībā uz banku finansējuma problēmu Komisija īstenoja iniciatīvas, lai uzlabotu banku spēju izsniegt kredītus ES uzņēmumiem. Lai gan VPS iniciatīva bija pozitīvs solis, tā vēl nav devusi gaidīto ietekmi uz Eiropas vērtspapīrošanas tirgu un atvieglojusi MVU finansēšanu. Vērtspapīrošanas darījumi joprojām lielākoties ir koncentrēti tradicionālajās aktīvu kategorijās (t. i., hipotēkas, aizdevumi automašīnu iegādei) un dažās dalībvalstīs (sk. 44.–50. punktu).

1. ieteikums. Ierosināt mērķtiecīgas darbības, lai vēl vairāk atvieglotu MVU piekļuvi kapitāla tirgiem

Ieteikumi Komisijai:

1. pieņemt pasākumus, ar kuriem palielināt pašu kapitāla finansējuma un publiskas emisijas pievilcību uzņēmumiem, jo īpaši MVU;
2. pieņemt pasākumus, ar kuriem samazināt informācijas asimetrijas ietekmi starp kapitāla piegādātājiem un lietotājiem, jo īpaši MVU (piemēram, izveidojot ESAP), un
3. veikt grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai padarītu MVU vērtspapīrošanas emisijas pievilcīgākas, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā iespējamos riskus.

Termiņš: 2022. gada 1. ceturksnis.

130

Komisija bija paziņojusi par savu mērķi veicināt dalībvalstu kapitāla tirgu attīstību, jo īpaši valstīs ar augstu iekavētā atgūšanas potenciālu. Šajā nolūkā tā izmantoja plašākus ES koordinācijas procesus (Eiropas pusgadu) un finansēšanas instrumentus, piemēram, SRAP, bet ne konkrētas, visaptverošas un skaidras ES stratēģijas ietvaros (sk. 51.–58. punktu).

131

Eiropas pusgadā galvenokārt ir apzinātas ar KTS saistītas problēmas. Tomēr, neraugoties uz KTS rīcības plāna pieņemšanu 2015. gadā un jautājuma pieaugošo nozīmi pēc Brexit, desmit dalībvalstīm ar mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem Komisija nebija ieteikusi tieši īstenot attiecīgās reformas (sk. 59.–65. punktu).

132

Lai gan Komisija SRAP ietvaros sniedz tehnisko atbalstu ar zemu finansiālā un administratīvā sloga līmeni dalībvalstīm, šis atbalsts nav iekļauts konkrētā stratēģijā. Tehniskā atbalsta modelis, kas balstās uz pieprasījumu, neveicināja atbalsta sniegšanu dalībvalstīm atbilstoši to vajadzībām. Turklāt daudzvalstu projekti SRAP ietvaros joprojām ir izņēmums. Lielākā daļa projektu vēl nebija pabeigti vai bija nesen pabeigti. Tomēr mūsu izlase uzrādīja neviendabīgus rezultātus attiecībā uz reformu mērogu un progresu. Turklāt vairumā gadījumu netika ievērots sākotnējais īstenošanas grafiks un SRAD analīze pienācīgi neatspoguļoja īstenošanas riskus (sk. 66.–78. punktu).

2. ieteikums. Veicināt dziļākus un labāk integrētus vietējos kapitāla tirgus

Ieteikumi Komisijai:

1. izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai risinātu vietējo kapitāla tirgu vajadzības;
2. izdot KVAI dalībvalstīm, kurām ir nepieciešams progress uz tirgu balstīta finansējuma jomā; un
3. uzlabot pašreizējo pieprasījuma virzīto tehniskā atbalsta modeli, lai sasniegtu tās dalībvalstis, kurām ir vislielākās vajadzības, vienlaikus koncentrējoties uz rezultātiem.

Termiņš: 2022. gada 4. ceturksnis.

133

Daudzi šķēršļi, kas kavē pārrobežu kapitāla plūsmas, gadu desmitiem ir palikuši neatrisināti. Komisija konstatēja, ka šādi šķēršļi bieži vien izriet no valstu tiesību aktiem, tostarp maksātnespējas tiesību aktu un ieturamā nodokļa jomā, vai no izglītības trūkuma finanšu jomā. Attiecīgi un pamatojoties uz Padomes lūgumu, tā kopā ar dalībvalstīm izstrādāja ceļvedi šo problēmu risināšanai, kas nozīmēja, ka tika iekļauti tikai tie šķēršļi, kurus dalībvalstis bija gatavas novērst (sk. 79.–81. punktu).

134

Ekspertu grupa valstu šķēršļu pārvarēšanai kapitāla plūsmām 2018. gadā ieteica dalībvalstīm novērtēt finanšpratības rādītājus un īstenot finanšu izglītības programmas saskaņā ar ESAO principiem. Komisija vēl nav paziņojusi, vai un kā tā atbalstīs dalībvalstu centienus, piemēram, pārskatot attiecīgās ES finansēšanas programmas, lai uzlabotu patērētāju, investoru un MVU finanšpratību visā Eiropā (sk. 82.–86. punktu).

135

Komisijas darbībām jautājumā par maksātnespēju ir potenciāls precizēt īpašumtiesības, veicināt agrīnu pārstrukturēšanu un dot uzņēmējiem otru iespēju. Tomēr maz ticams, ka tās novedīs pie maksātnespējas procedūru konverģences. Tā kā materiālās maksātnespējas tiesības paliek vienīgi dalībvalstu kompetencē, Komisijai ir maz rīcības brīvības, lai virzītos uz priekšu bez to atbalsta (sk. 87.–92. punktu).

136

Komisijas Rīcības kodeksā par ieturamo nodokli (ienākumu izcelsmes vietā) ir ierosināta paraugprakse, kā risināt apgrūtinošās atvieglojumu un atgūšanas procedūras. Tomēr tā balstās uz dalībvalstu brīvprātīgām saistībām, bet saistošākai valstu prakses tuvināšanai, pamatojoties uz kodeksa ieteikumiem, ir vajadzīga vienprātība Padomē. Iepriekšējie mēģinājumi reformēt ieturamā nodokļa procedūras uz šā pamata nav bijuši sekmīgi (sk. 93.–99. punktu).

3. ieteikums. Novērst galvenos pārrobežu šķēršļus investīcijām

Ieteikumi Komisijai:

1. novērtēt, kā tā var labāk veicināt finanšpratību, tostarp MVU vidē, un atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā;
2. izvērtēt valstu maksātnespējas procedūru elementu konverģences vai saskaņošanas iespējas, piemēram, attiecībā uz maksātnespējas procedūru sākšanas kritērijiem, prasījumu hierarhiju, prioritāšu secību un apstrīdēšanas prasībām, un veicināt vienlaicīgas reformas; un
3. atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultātiem ierosināt Padomei direktīvu par sistēmu nodokļa ieturējuma atvieglojumiem ienākumu izcelsmes vietā.

Termiņš: 2022. gada 4. ceturksnis.

137

Komisijas KTS mērķi daudzos gadījumos bija neskaidri. Prioritātes tika noteiktas tikai procesa beigās. Komisijas paziņojums par šo projektu radīja lielākas cerības, nekā tā spēja sasniegt ar savu rīcību. Dažos gadījumos likumdevēji ir ievērojami samazinājuši Komisijas sākotnējo priekšlikumu vērienu, vai arī tie ir iestrēguši Padomē, jo nav guvuši piekrišanu (sk. 100.–114. punktu).

138

Komisijas veiktā uzraudzība aprobežojās ar leģislatīvo pasākumu progresu, taču tā nav regulāri un konsekventi uzraudzījusi, vai virzās uz galveno KTS mērķu sasniegšanu. Turklāt tā pašlaik nespēj novērtēt, cik lielā mērā tās politikas darbības – gan leģislatīvi, gan neleģislatīvi pasākumi – veicina KTS mērķu sasniegšanu. Arī to datu apkopošana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu progresu KTS mērķu sasniegšanā, ir laikietilpīga, bieži vien dārga naudas izteiksmē, un Komisija var nespēt novērtēt tās kvalitāti. Ne visi dati ir viegli pieejami pietiekami kvalitatīvā un detalizētā veidā. Šie trūkumi ir īpaši nelabvēlīgi, ņemot vērā otrā KTS rīcības plāna publiskošanu 2020. gada septembrī (sk. 115.–119. punktu).

139

Piecus gadus pēc kapitāla tirgu savienības izveides Komisija ir veikusi pasākumus, lai izstrādātu rādītāju infopaneli. To var izmantot, lai novērtētu KTS panākumus kopumā. Tā pamatā jābūt uz pierādījumiem balstītai intervences loģikai un tam jābalstās uz piemērotu rādītāju izvēli. Dati rādītāju apkopošanai jādara pieejami, paturot prātā, ka ziņošanas slogs nozarei ir jāsamazina līdz nepieciešamajam minimumam (sk. 120.–124. punktu).

4. ieteikums. Izstrādāt konkrētus mērķus, kritiski svarīgus pasākumus un KTS uzraudzību

Ieteikumi Komisijai:

1. noteikt konkrētus mērķus un pievērsties kritiskiem pasākumiem, kas būtu efektīvi, lai jau agrīnā posmā sasniegtu KTS mērķus;
2. regulāri uzraudzīt virzību uz KTS mērķu sasniegšanu un ziņot par to; un
3. atlasīt rādītājus, kas ir piemēroti un balstīti uz ticamiem, savlaicīgiem un pieejamiem datiem.

Termiņš: 2021. gada 4. ceturksnis.

Šo ziņojumu 2020. gada 20. oktobrī Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex Brenninkmeijer.

Pielikumi

I pielikums. Apskats par revidētajiem ar KTS saistītajiem SRAP projektiem,
2017.–2018. gads

Dalībvalsts	SRAD ID	SRAP projekts	Galvenie tiešie rezultāti 2020. gada martā	Budžets (EUR)
Bulgārija	SRSP2017/445	Vienota kontaktpunkta izveide informācijas atklāšanai un izplatīšanai, ko veic tirgus dalībnieki (“vienots kontaktpunkts”)	Vienota kontaktpunkta sistēmas plāna tehniskās specifikācijas un darbības plāns (2020. gada 21. februāris)	425 000
Čehija	SRSP2017/360	Čehijas komerceņģeļu analīze un komerceņģeļu veicināšana	Pētījums par “eņģeļu” investīciju darbību status quo valstī (2018. gada 16. oktobris)	70 000
Čehija	SRSP2017/446	Čehijas kapitāla tirgus attīstības valsts stratēģijas sagatavošana	Komentārziņojums par Čehijas kapitāla tirgus attīstības valsts stratēģiju 2019.–2023. gadam (apstiprināts 2019. gada martā)	62 000
Igaunija	SRSP2017/344	Kapitāla tirgu diagnostika	Diagnostikas ziņojums par Igaunijas kapitāla tirgu (2019. gada 15. februāris)	100 000
Igaunija	SRSP2017/39	Tiesiskā un regulatīvā segto obligāciju un vērtspapīrošanas regulējuma reforma	Projekts Likumam par segtajām obligācijām un paskaidrojuma raksts (pieņemts 2019. gada 13. februārī)	150 000
Itālija	SRSP2017/508	Itālijas kapitāla tirgi un kapitāla tirgu savienība – piekļuve finansējumam – diagnostika	Itālijas kapitāla tirgus pārskats (2020. gada 31. janvāris)	550 000
Lietuva	SRSP2017/444	Institucionālo investoru investīciju vides uzlabošana	Diagnostisks pētījums (2018. gada jūlijs) un prezentācija (2018. gada septembris)	150 000
Polija	SRSP2017/42	Kapitāla tirgus attīstības stratēģijas izstrāde	Kapitāla tirgu attīstības stratēģija Polijai (pieņemta 2019. gada 1. oktobrī)	150 000
Rumānija	SRSP2017/44	Rumānijas Valsts attīstību veicinošas bankas – Rumānijas Attīstības bankas (EximBank S.A.) izveide	Īstenošanas pētījums par Rumānijas Attīstības banku (2019. gada 18. jūlijs)	448 125
Lietuva	SRSP2018/31	MVU kapitāla atbalsta instruments	Tiesību akta projekts un īstenošanas plāns, tostarp darbības izmaiņas (2019. gada 7. augusts)	65 000

NB! Saņēmējs visos gadījumos bija valsts Finanšu ministrija vai līdzīga ministrija (Itālija: Ekonomikas un finanšu ministrija; Rumānija: Valsts finanšu ministrija).

Avots: ERP, pamatojoties uz SRAD datiem.

II pielikums. Komisijas 2015. gada rīcības plāns par kapitāla tirgu savienību un tās priekšgājēji – atlasītas darbības, kas vērstas uz piekļuvi finansējumam

Rīcības plāns par riska kapitālu, 1998. g.	Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, 2011. g.	KTS rīcības plāns, 2015. g.
Prospekts – vienas pases procedūras lieliem uzņēmumiem un MVU	Grozījumi Prospektu direktīvā par proporcionālu informācijas atklāšanas režīmu MVU	ES Prospektu regula (spēkā no 2019. gada jūlija)
Detalizēta analīze par uzņēmumu izmaksām saistībā ar aizņēmuma un pašu kapitāla finansējuma piesaistīšanu visā Eiropā	MVU izaugsmes tirgu marķējums FITD	MVU izaugsmes tirgu regulējums, ar ko groza MAR
Riska kapitāla fondi: Kopienas tiesību akti, kas attiecas uz īpašiem slēgtajiem fondiem	Pirmais tiesību akta priekšlikums par EuVECA/EuSEF regulu (nav pieņemts)	EuVECA/EuSEF regulas pārskatīšana (pieņemta un spēkā kopš 2018. gada)
Nodokļu uzlikšana riska kapitāla fondiem – nodokļu vides precizēšana	Nodokļu šķēršļu pārbaude pārrobežu riska kapitāla investīcijām	Pētījums par nodokļu atvieglojumiem riska kapitālam un komerceņģeļiem
Pārbaudīt nodokļu uzlikšanu parāda pašu kapitālam	Nav rīcības	Tiesību akta priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) nolūkā novērst stimulus, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos
Nav rīcības	Vienots kontaktpunkts regulētai informācijai ES līmenī	Izpētīt, kā izstrādāt Eiropas informācijas sistēmas
Nav rīcības	Pašu kapitāla finansējums MVU: pašu kapitāla finanšu instruments saskaņā ar COSME un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020 – Fondu fondi; EIB/EIF MVU parāda portfeļa vērtspapīrošana	Eiropas riska kapitāla fondu fondu programma, ES riska darījumi saskaņā ar EIB/EIF
Nav rīcības	Stiprināt Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, lai nodrošinātu MVU labāku informāciju
Nav rīcības	MVU aizdevumu tirgus pārskatīšana, tostarp pārredzamības mehānisms	Eiropas augsta līmeņa principi attiecībā uz atgriezenisko saikni, kas bankām jāsniedz MVU ar noraidītiem kredīta pieteikumiem

Avots: ERP.

III pielikums. KTS darbība vietējo kapitāla tirgu attīstībai

IV pielikums. Apskats par tiešiem KVAI, kas izdoti visām dalībvalstīm, 2014.–2019. gads

Pirms KTS		Pēc KTS rīcības plāna pieņemšanas (2015. g. septembris)
2014	2015	DV	2016	2017	2018	2019
		Beļģija	x	x
		Bulgārija
		Čehija
		Dānija
	x	Vācija	x	x	x
		Igaunija
x		Īrija			x
Programma	Programma	Grieķija	Programma	Programma	Programma
x		Spānija
x		Francija
		Horvātija
x		Itālija			x	x
Programma	Programma	Kipra	x	x	x	x
		Latvija
		Lietuva	x
		Luksemburga
x	x	Ungārija
x	x	Malta
x	x	Nīderlande
		Austrija		x	x	x
		Polija
x	x	Portugāle	x	x	x
		Rumānija
	x	Slovēnija	x	x	x	x
		Slovākija
		Somija
x	x	Zviedrija
x		Apvienotā Karaliste
10 no 26 38 %	7 no 26 27 %	DV ar KTS saistītiem KVAI	6 no 27 22 %	6 no 27 22 %	7 no 27 26 %	4 no 28 14 %
157	102	KVAI kopā	89	78	73	97

Avots: ERP, pamatojoties uz CESAR datubāzi; Eiropas Parlamenta Ekonomikas pārvaldības atbalsta nodaļas brīfingu, KVAI: apskats, 2019. gada septembris.

V pielikums. Apskats par tiešiem un plašākiem KVAI, kas izdoti mazāk attīstītām dalībvalstīm, 2016.–2019. gads

Sakārtojums	DV	Tieši KVAI	Plašāki KVAI
28	Lietuva	Piekļuve finansējumam (2016. g.)	NAV
27	Rumānija	NAV
26	Slovēnija	Piekļuve finansējumam (2016.–2019. g.)	NAV
25	Slovākija	NAV	Tieslietas (2017. g.)
24	Bulgārija	NAV	Uzraudzība (2016., 2017., 2019. g.), maksātnespēja (2016.–2019. g.)
23	Latvija	NAV	Maksātnespēja (2016. g.)
22	Igaunija	NAV
21	Ungārija	NAV
20	Horvātija	NAV	Maksātnespēja (2017. g.)
19	Grieķija	NAV	Maksātnespēja (2019. g.)
18	Polija	NAV
17	Čehija	NAV
16	Kipra	Piekļuve finansējumam (2016.–2019. g.)	Maksātnespēja (2016.–2018. g.), uzraudzība (2019. g.)
15	Austrija	Piekļuve finansējumam (2017.–2019. g.)	NAV

NB! 1) Sakārtojums balstās uz vietējo kapitāla tirgu dziļumu, kā aprakstīts Asimakopoulos and Wright, “A new sense of urgency: The future of Capital Markets Union, New Financial”, 2019. gada novembris; 2) Par “tiešiem KVAI” mēs uzskatījām Komisijas iekšējo taksonomiju, galvenokārt “piekļuvi finansēm” un “mazāku stimulus uzņemties parādsaistības”. Lai izvairītos no “KTS pārmērīgas marķēšanas”, ieteikumus, kas attiecas arī uz banku nozari, mēs klasificējām kā “plašākus KVAI”, piemēram, maksātnespējas režīmi, finanšu sektora uzraudzība un ienākumus nenesošu aizdevumu pārdošana; 3) Ņemot vērā ekonomikas korekciju programmas līdz 2018. gadam, Grieķija KVAI saņēma tikai 2019. gadā.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datubāzi CESAR.

VI pielikums. Apskats par KTS leģislatīvajiem pasākumiem, kas veikti līdz 2020. gada jūlijam

	Pasākums	Termiņš	COM	EP	Padome	Pieņem-šana	Piemēro kopš
1	EuVECA/ EuSEF pārskatīšana	2016. g. 3. cet.	2016. g. jūlijs			2017. g. oktobris	2018. g. marts
2	Prospektu regula (pārskatīšana)	2015. g. 4. cet.	2015. g. novembris			2017. g. jūnijs	2019. g. jūlijs
3	VPS vērtspapīro-šanas regula	2015. g. 3. cet.	2015. g. septembris			2017. g. decembris	2019. g. janvāris
4	Pan-Eiropas privāto pensiju produkts (PEPP)	2017. g. 2. cet.	2017. g. jūnijs			2019. g. jūnijs	12 mēn. pēc deleģēto aktu publicēšanas
5	Pārskatīšana attiecībā uz Eiropas uzraudzības iestādēm, ietverot noteikumus par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu	2017. g. 3. cet.	Pieņem-šanas datums: 20.9.2017.	Sarunu pilnvarojums iegūts 2018. g. decembrī	Sarunu pilnvarojums iegūts 2019. g. februārī	2019. g. decembris	2020. g. janvāris un 2022. g. janvāris
6	Pārskatīšana attiecībā uz investīciju brokeru sabiedrībām	2018. g. 2. cet.	Pieņem-šanas datums: 20.12.2017.			2019. g. novembris	2021. g. jūnijs
7	Kolektīvā finansēšana	2017. g. 4. cet. (IN) 2018. g. 1. cet.	Pieņem-šanas datums: 8.3.2018.	Sarunu pilnvarojums iegūts 2018. g. novembrī	Sarunu pilnvarojums iegūts 2019. g. jūnijā	2020. g. 4. cet.	2021. g. 4. cet.
8	Segtās obligācijas	2018. g. 1. cet.	Pieņem-šanas datums: 12.3.2018.	Sarunu pilnvarojums iegūts 2018. g. novembrī	Sarunu pilnvarojums iegūts 2018. g. novembrī	2019. g. novembris	2022. g. jūlijs
9	Investīciju fondu pārrobežu izplatīšana	2018. g. 1. cet. (IN) 2018. g. 2. cet.	Pieņem-šanas datums: 12.3.2018.			2019. g. jūnijs	2021. g. augusts
10	Noteikumi, kas paredzēti, lai atvieglotu MVU piekļuvi izaugsmes tirgiem	2018. g. 2. cet. (IN) 2018. g. 3. cet.	Pieņemšanas datums: 24.5.2018.			2019. g. novembris	2019. g. decembris vai 2021. g. janvāris
11	Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru (uzraudzība)	2017. g. 2. cet.	Pieņem-šanas datums: 13.6.2017.	Sarunu pilnvarojums iegūts 2018. g. maijā	Sarunu pilnvarojums iegūts 2018. g. decembrī	2019. g. maijs	2019. g. jūnijs – 2019. g. decembris – 2020. g. jūnijs vai 2021. g. jūnijs
12	Preventīvās pārstrukturēšanas regulējums, otrā iespēja un pārstrukturē-šanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumi (JUST ĢD)	2016. g. 4. cet.	Pieņem-šanas datums: 22.11.2016.			2019. g. jūnijs	2021. g. jūlijs, 2024. g. jūlijs un 2026. g. jūlijs
13	Tiesību akti, kas piemērojami prasījumu darījumu ietekmei uz trešām personām (JUST ĢD)	2017. g. 4. cet.	Pieņem-šanas datums: 12.3.2018.	Sarunu pilnvarojums iegūts 2019. g. februārī	Vēl nav panākta vienošanās

Avots: ERP, pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem.

Akronīmi un saīsinājumi

AIF: Alternatīvo ieguldījumu fonds

AIFPD: Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva

BAML: Bank of America Merrill Lynch

EFAMA: Eiropas Fondu un aktīvu vadības asociācija

ESAP: Eiropas vienotais piekļuves punkts

EuSEF: Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonds

EuVECA: Eiropas riska kapitāla fonds

EVTI: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

IPO: sākotnējais publiskais piedāvājums

KKUINB: kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze

KTS: Kapitāla tirgu savienība

KVAI: konkrētai valstij adresēti ieteikumi

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

PVKIU: pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums

SRAD: Strukturālo reformu atbalsta dienests (tagad REFORM ĢD)

SRAP: Strukturālo reformu atbalsta programma

VPS vērtspapīrošana: vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana

Glosārijs

Alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF): visi investīciju fondi, uz kuriem neattiecas ES direktīva par PVKIU, bet gan Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva (AIFMD). Starp tiem ir riska ieguldījumu fondi, riska kapitāla, privātā kapitāla fondi un nekustamā īpašuma fondi.

Atvieglojums izcelsmes vietā: nodokļa atvieglojuma veids, ko piemēro brīdī, kad nodoklis tiek atskaitīts ienākumu gūšanas vietā.

Daudzpusēja tirdzniecības sistēma: pašregulējoša finanšu instrumentu tirdzniecības sistēma, kas ir alternatīva tradicionālajām biržām un ko atšķirībā no tām var pārvaldīt ne tikai pilnvarots tirgus dalībnieks, bet arī ieguldījumu sabiedrība.

Dziļš kapitāla tirgus: tirgus, kurā vērtspapīri tiek tirgoti lielos apjomos tikai ar nelielu starpību starp pirkšanas un pārdošanas cenām.

Eiropas pusgads: ikgadējais cikls, kas nodrošina satvaru ES dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai un progresa uzraudzībai.

Eiropas riska kapitāla fonda (EuVECA) regula: regula, kas nodrošina pamatu brīvprātīgai ES mēroga pasei kvalificētiem riska kapitāla fondiem un fondu pārvaldības sabiedrībām.

Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības fonda (EuSEF) regula: regula, kas nodrošina pamatu brīvprātīgai ES mēroga pasei kvalificētām alternatīvām investīciju shēmām, kuras vērstas uz sociālajiem uzņēmumiem.

Eiropas vienotais piekļuves punkts: plānotais ES tīmekļa portāls ātrai un vieglai piekļuvei tiesību aktos noteiktajai informācijai par biržā kotētiem uzņēmumiem.

Finanšu instrumentu tirgu direktīva (FITD): ES tiesiskais regulējums, kas regulē finanšu tirgus un uzlabo investoru aizsardzību. Sākotnējo direktīvu 2018. gadā aizstāja FITD II.

Fondu fonds: apvienots investīciju fonds, kas iegulda citos fondos, nevis veic tiešus ieguldījumus vērtspapīros.

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB): vienots noteikumu kopums uzņēmumu ar nodokli apliekamās peļņas aprēķināšanai Eiropas Savienībā.

KTS darba grupa: platforma, kas izveidota saskaņā ar Vīnes iniciatīvu, lai atbalstītu informācijas apmaiņu par finanšu tendencēm Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā un tādējādi attīstītu vietējos kapitāla tirgus, ietverot pārstāvjus no attiecīgo valstu publiskā un privātā sektora, kā arī no starptautiskajām iestādēm, ar Komisiju kā koordinatoru.

MVU izaugsmes tirgus: daudzpusējas tirdzniecības sistēmas veids akcijām, ko iepriekšējos trīs gados emitējuši uzņēmumi, kuru vidējā tirgus kapitalizācija ir mazāka par 200 miljoniem EUR.

Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo investīciju uzņēmums (PVKIU): investīciju instruments, kas apvieno investoru kapitālu un to kopīgi investē, izmantojot tādu finanšu instrumentu portfeli kā akcijas, obligācijas un citus vērtspapīrus. PVKIU, uz kuriem attiecas ES direktīva, var publiski izplatīt privātiem investoriem visā ES, pamatojoties uz vienas dalībvalsts izsniegtu vienotu atļauju.

Riska kapitāla fonds: investīciju fonds, kas pārvalda tādu profesionālu investoru naudas līdzekļus, kuri vēlas investēt mazos un vidējos uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Sākotnējais publiskais piedāvājums: uzņēmuma akciju pirmā pārdošana sabiedrībai.

Segtās obligācijas: nodrošināto obligāciju veids, ko emitējusi banka vai cita kredītiestāde un ko parasti nodrošina ar hipotēkām vai valsts sektora aizdevumiem.

Stimuli uzņemties parādsaistības: ekonomikas izkropļojumi, ko rada tas, ka procentu maksājumi par parādu lielākajā daļā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu ir atskaitāmi no nodokļiem, bet dividenžu maksājumi par pašu kapitāla finansēšanu nav atskaitāmi.

Strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP): ES programma, kas sniedz īpaši pielāgotu atbalstu dalībvalstu institucionālām, administratīvām un izaugsmi veicinošām reformām bez valsts līdzfinansējuma.

Tirgus dziļums: tirgus tirdzniecības apjoma rādītājs.

Vērtspapīrošana: prakse apvienot dažādus nelikvīdus finanšu aktīvus, piemēram, hipotēkas, aizdevumus un nomu, un pārdot tos investoriem kā likvīdus tirgojamus vērtspapīrus, piemēram, obligācijas.

“Vienradža” uzņēmums: privāti dibināts jaunuzņēmums, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru; tā saukts, jo šādi uzņēmumi ir retums.

Vīnes iniciatīva: 2009. gada janvārī tika izveidots forums, kas pulcēja visas galvenās publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas ES banku nozarē, lai palīdzētu jaunajām Eiropas ekonomikām pārvarēt globālo ekonomikas krīzi.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Alex Brenninkmeijer vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Rimantas Šadžius, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Mindaugas Pakštys, locekļa biroja atašejs Tomas Mackevičius, atbildīgā vadītāja Marion Colonerus, darbuzdevuma vadītāja Anna Ludwikowska un revidenti Athanasios Koustoulidis, Ezio Guglielmi, Nadiya Sultan un Karolina Beneš. Lingvistisko atbalstu sniedza Victoria Gilson un Richard Moore.

Beigu piezīmes

¹ ERP par Eiropas Centrālās bankas 2017. gada pārskatu, 36. lpp.

² Final report of the High Level Forum on the Capital Markets Union, A New Vision for Europe’s Capital Markets Union, 10 June 2020.

³ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”, COM(2020) 590 final, 24.9.2020.

⁴ Regula (ES) 2017/825 un Regula (ES) 2018/1671.

⁵ Datu avots: www.statista.com.

⁶ SEC(1998) 552 final, 31.3.1998.

⁷ COM(2011) 870 galīgā redakcija.

⁸ ERP Īpašais ziņojums Nr. 17/2019, 20. punkts.

⁹ SWD(2015) 183 final.

¹⁰ IPO Watch Europe 2011 un IPO Watch Europe 2019.

¹¹ Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024).

¹² EUROFI Regulatory Update – April 2020, Relaunching securitisation in the EU, 21. lpp.

¹³ Padomes secinājumi par kapitāla tirgu savienības padziļināšanu, 2019. gada 5. decembrī.

¹⁴ OECD Report to G20 Finance Ministers and Central Bank Governors – September 2015; Report of the Vienna Initiative Working Group on Capital Markets.

¹⁵ ERP Īpašais ziņojums Nr. 17/2019 un ERP Īpašais ziņojums Nr. 02/2020.

¹⁶ Financing a sustainable European Economy – Final report 2018.

¹⁷ SWD(2019) 99 final.

¹⁸ Čehija, Igaunija, Ungārija, Polija un Rumānija.

¹⁹ ERP Īpašais ziņojums Nr. 16/2020, 49. un 50. punkts.

²⁰ ERP Īpašais ziņojums Nr. 16/2020, 5. izcēlums.

²¹ ERP Īpašais ziņojums Nr. 16/2020, 51. un 63. punkts un 4. ieteikums.

²² Report of the Vienna Initiative Working Group on Capital Markets p. 67.

²³ SRAD, Eiropas Komisija, Technical assistance in the area of Capital Markets Union, 1^st version, April 2017.

²⁴ Sk., piemēram, Eiropas Fondu un aktīvu vadības asociācijas (EFAMA) 2019. gada marta ceturkšņa statistikas izlaidumu nr. 76, EVTI 2020. gada statistikas ziņojumu un ALFI, Global Fund Distribution 2019.

²⁵ COM(2018) 92 final.

²⁶ COM(2017) 147 final.

²⁷ The Giovannini Group (November 2001), Cross-Border Clearing and Settlement Arrangements in the European Union.

²⁸ COM(2015) 468 final.

²⁹ OECD/INFE (2020), International Survey of Adult Financial Literacy.

³⁰ Vīnes iniciatīva (2018. gada 12. marts). Report by the Working Group on Capital Markets Union. http://vienna-initiative.com/resources/themes/vienna/wp-content/uploads/2018/03/VI-CMU-Working-Group-Final-Report-March-2018.pdf.

³¹ Finanšu pakalpojumu komitejas 2018. gada 3. maija sanāksmes protokols.

³² https://eiah.eib.org/about/index.

³³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (OV L 172, 26.6.2019.).

³⁴ COM(2018) 96 final.

³⁵ COM(2018) 89 final.

³⁶ COM(2015) 468 final, 30. lpp.

³⁷ ES publikācija, Study on a new approach to business failure and insolvency, 2016.

³⁸ EPTF ziņojums, 2017. g. 15. maijs.

³⁹ “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”, COM(2019) 8 final, 15.1.2019.

⁴⁰ COM(2020) 312 final.

⁴¹ Tool 16 “How to set objectives” of the Better Regulation Tool Box.

⁴² KTS Zaļā grāmata un https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/MEMO_15_5733.

⁴³ Ian Bell et al., Relaunching securitisation in the EU in the Eurofi, Regulatory Update, April 2020 20., 22.–24. lpp.

⁴⁴ Eiropas Komisija, Better Regulation Tool # 41 Monitoring Arrangements and Indicators. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/better-regulation-toolbox-41_en_0.pdf.

⁴⁵ Septītā intervences joma – “uzraudzības stiprināšana” – tika nodalīta no “pārrobežu investīciju atvieglošanas” jomas 2017. gada vidusposma pārskatā.

⁴⁶ Četras jomas ir: 1) finansēšanas uzņēmumi valsts kapitāla un parāda tirgos, 2) inovācijas finansēšana, jaunuzņēmumi un biržas sarakstā neiekļauti uzņēmumi, 3) kapitāla tirgu izmantošana banku spēju stiprināšanai, 4) privāto investoru līdzdalības veicināšana.

⁴⁷ Rādītāji tika noraidīti, ja tie šķērsoja vienu no trim “sarkanajām līnijām”, kas ir: neatkārtojamība, ģeogrāfiskā pārklājuma trūkums, laikrindu trūkums un atšķirības starp valstīm.

⁴⁸ Regula (ES) Nr. 2019/1156, 12. panta 1. punkts.

⁴⁹ “Veicināt un motivēt publiskā un privātā sektora tirgus dalībniekus turpināt izaugsmi un integrēt kapitāla tirgus attiecīgajās dalībvalstīs un reģionos.”

⁵⁰ Tajā ir tikai vispārīga atsauce uz 2018. gada ESIFR konstatējumu, ka CESEE valstis veido 8 % no ES IKP, bet tikai 3 % no ES kapitāla tirgus.

⁵¹ Zviedrijas valsts kredītrīkotāja 2018. gada revīzijā tika konstatēts, ka šie konti varētu izmaksāt gandrīz 4 miljardus EUR (42 miljardus SEK) nesaņemtos nodokļu ieņēmumos.

⁵² Aptauja par eurozonas uzņēmumu piekļuvi finansējumam, https://www.ecb.europa.eu/stats/ecb_surveys/safe/html/index.en.html

⁵³ COM(2020) 281 final un COM(2020) 280 final.

⁵⁴ COM (2020) 282 final.

⁵⁵ COM(2020) 590.

⁵⁶ Avots: InvestEurope, 2020. gads.

⁵⁷ COM(2020) 281 final.

⁵⁸ Regula (ES) 2017/1129.

⁵⁹ Regula (ES) 2017/1129.

⁶⁰ COM(2019) 136 final un SWD(2019) 99 final.

⁶¹ Regula (ES) 2017/825.

⁶² Regulas (ES) 2017/1991, 2017/2402, 2019/1238, 2019/1156, Direktīvas (ES) 2019/1160 un 2019/2162.

⁶³ COM(2018) 113.

⁶⁴ Direktīva (ES) 2019/1023.

⁶⁵ COM(2020) 590.

⁶⁶ https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009H0784&from=LV

⁶⁷ COM(2020) 282 final.

⁶⁸ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (COM(2020) 409 final, 28.5.2020.).

⁶⁹ COM(2020) 590.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	16.7.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	5.8.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	20.10.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	9.11.2020

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-5428-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/71255	QJ-AB-20-023-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-5415-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/336355	QJ-AB-20-023-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

8. attēls: ikonas © 2010.–2020. Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.