ES budžeta aizsardzība – labāk jāizmanto iekļaušana melnajā sarakstā

Kopsavilkums

I Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir kopīga atbildība par ES finanšu interešu aizsardzību attiecībā uz ES līdzekļiem. “Iekļaušana melnajā sarakstā” (jeb izslēgšana) ir svarīgs instruments, ko starptautiskās struktūras un valsts iestādes izmanto, lai aizsargātu savas publiskās finanses. Mērķis ir izvairīties no finanšu nolīgumu noslēgšanas ar neuzticamiem darījumu partneriem, piemēram, tiem, kas ir iesaistīti krāpšanā, korupcijā, profesionālās ētikas pārkāpumos, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai nodokļu nemaksāšanā. 2020. gadā ES saskaņā ar finanšu nolīgumiem izmaksāja aptuveni 150 miljardu EUR. Kopš 2016. gada Komisija ir atbildīga par agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES) darbību attiecībā uz ceturto daļu no ES izdevumiem (39 miljardi EUR), ko tā tieši vai netieši pārvalda ar īstenošanas partneru starpniecību saskaņā ar ES finanšu noteikumiem. Attiecībā uz trim ceturtdaļām ES izdevumu, kuros iesaistītas valsts iestādes (111 miljardi EUR), dalībvalstīm ir jāievēro ar izslēgšanu saistīti pienākumi, bet tām nav prasības izveidot izslēgšanas sistēmas vai datubāzes per se.

II Šīs revīzijas mērķis bija novērtēt, vai izslēgšana tiek efektīvi izmantota, lai aizsargātu ES līdzekļus no neuzticamiem darījumu partneriem. Mēs galvenokārt vērtējām, vai EDES ir efektīvi darbojusies tiešā un netiešā pārvaldībā. Konkrēti, mēs pārbaudījām, cik efektīvas ir EDES izslēgšanas situācijas, izslēgšanas procedūras, izslēgto darījumu partneru melnais saraksts un darījumu partneru identificēšanas kārtība izslēgšanas situācijās. Attiecībā uz dalīto pārvaldību mēs atlasījām četras dalībvalstis, lai caurskatītu to izslēgšanas kārtību un konstatētu labu praksi. Mēs veicām revīziju ar mērķi sniegt ieguldījumu Komisijas priekšlikumos par ES finanšu noteikumu pārskatīšanu un tās plānos uzlabot digitālo rīku un datu izmantošanu ES finanšu interešu aizsardzībai.

III Mēs secinājām, ka izslēgšanu neizmanto efektīvi, lai aizsargātu ES līdzekļus no neuzticamiem darījumu partneriem. Lai gan EDES ir plašs izslēgšanas situāciju klāsts un stingras lēmumu pieņemšanas procedūras, Komisijas dienesti sistēmā ir reģistrējuši tikai nedaudzus izslēgšanas gadījumus, jo pastāv trūkumi darījumu partneru identificēšanas kārtībā, ko piemēro izslēgšanas situācijās. Dalītajā pārvaldībā, kur EDES netiek piemērota, dalībvalstu atšķirīgā pieeja mazina ES budžeta aizsardzības nolūkā izmantotās izslēgšanas vispārējo efektivitāti.

IV Attiecībā uz tiešo pārvaldību mēs konstatējām, ka EDES ir plaša piemērošanas joma un stingra izslēgšanas procedūra, kuras pamatā ir lietu centralizēta novērtēšana, ko veic neatkarīga darba grupa, kas nodrošina konsekventu un taisnīgu attieksmi pret darījumu partneriem. Tomēr darījumu partneru identificēšanas kārtības trūkumi izslēgšanas situācijās ir veicinājuši to, ka izslēgšanas gadījumu skaits ir zems. Konkrēti, atbildība par izslēgšanu ir sadrumstalota, un Komisijas dienesti saskaras ar juridiskām un tehniskām grūtībām piekļūt dalībvalstu datiem par izslēgšanas situācijām, piemēram, komercreģistriem un sodāmības reģistriem. Pat tad, ja ES līmenī ir pieejami attiecīgi dati, piemēram, par krāpšanas izmeklēšanu, tos ne vienmēr izmanto vai arī tie nav izmantojami. Praksē Komisija lielā mērā paļaujas uz ES darījumu partneru deklarācijām ar godavārdu par izslēgšanas situācijas neesamību. Šajā kontekstā mēs konstatējām ierobežotu centralizētu uzraudzību un pārraudzību attiecībā uz EDES lietu identificēšanu un reģistrēšanu un papildu iespējām veicināt EDES izmantošanu un virzīt datu kopīgošanu un digitālos rīkus.

V Saistībā ar netiešo pārvaldību mēs konstatējām, ka īstenošanas partneru ieguldījums EDES reģistrēto izslēgšanas lietu skaita ziņā ir neliels. Tas lielā mērā skaidrojams ar tiem pašiem faktoriem, kas attiecas uz tiešo pārvaldību. Citi veicinošie faktori ir nolīgumi ar īstenošanas partneriem, kas neaptver visas izslēgšanas situācijas, un tas, ka īstenošanas partneri nedrīkst izslēgt darījumu partnerus pirms galīgā sprieduma vai administratīvā lēmuma. Mēs arī konstatējām, ka Komisija ir lēni pabeigusi novērtējumu par īstenošanas partneru izslēgšanas kārtību.

VI Saistībā ar dalīto pārvaldību, kas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības un kohēzijas izdevumiem un kam EDES nepiemēro, mūsu apmeklējumos četrās dalībvalstīs izgaismojās ievērojamas atšķirības izslēgšanas pieejā, un tas veicina nevienmērīgu ES līdzekļu aizsardzību. Mēs arī konstatējām, ka dažas dalībvalstis varētu labāk izmantot ES līmeņa datus un rīkus, tostarp datus par krāpšanu un pārkāpumiem, un datizraces un riska novērtēšanas rīku Arachne. Visbeidzot, mēs konstatējām, ka Komisijai trūkst pārskata par dalībvalstu izslēgšanas sistēmām un pieejamajiem datiem, kas vajadzīgi, lai izstrādātu stratēģiju savu, īstenošanas partneru un dalībvalstu iestāžu spēju uzlabošanai nolūkā identificēt darījumu partnerus, kuri atrodas izslēgšanas situācijā vai ir pakļauti tās riskam.

VII Mēs iesakām Komisijai:

• vēl vairāk paplašināt izslēgšanas situāciju klāstu;
• stiprināt EDES īstenošanu;
• uzlabot EDES uzraudzību netiešā pārvaldībā;
• paplašināt EDES izmantošanu, attiecinot to arī uz dalīto pārvaldību;
• labāk izmantot datus un digitālos rīkus izslēgšanas nolūkos.

Ievads

ES un dalībvalstu pienākumi ES budžeta aizsardzībai

01 2020. gadā ES saskaņā ar finanšu nolīgumiem izmaksāja aptuveni 150 miljardu EUR¹. Nolīgumi galvenokārt attiecas uz dotāciju piešķiršanu, līgumiem par darbu, precēm vai pakalpojumiem un finanšu instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, garantijām vai kapitālieguldījumiem. Darījumu partneru lokā ir gan privātpersonas, piemēram, lauksaimnieki un pētnieki, gan lielas struktūras, piemēram, komercuzņēmumi, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

02 Komisija kopumā ir atbildīga par ES budžeta pārvaldību. 2020. gadā Komisija īstenoja aptuveni 19 % no pamatdarbības izdevumiem (28 miljardus EUR) saskaņā ar nolīgumiem tieši ar savu ģenerāldirektorātu un citu dienestu starpniecību un vēl 7 % netieši (11 miljardus EUR)², izmantojot atlasītus “īstenošanas partnerus”, piemēram, Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu. Dalībvalstu iestādes ir iesaistītas atlikušo 74 % (111 miljardu EUR) ES gada izdevumu īstenošanā, izmantojot tā saukto “dalīto pārvaldību”, kas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības un kohēzijas izdevumiem.

03 Komisija deleģē atbildību par ES budžeta pārvaldību dažādās politikas jomās tās dienestu (ģenerāldirektorātu) “kredītrīkotājiem”³. To pienākumos ietilpst finanšu nolīgumu parakstīšana ar ES darījumu partneriem (tiešajā pārvaldībā)⁴ vai ar īstenošanas partneriem (netiešajā pārvaldībā), lai uzticētu tiem Komisijas vārdā parakstīt nolīgumus ar darījumu partneriem. Dalītajā pārvaldībā dalībvalstu vadošās iestādes un maksājumu aģentūras ir atbildīgas par nolīgumu slēgšanu ar darījumu partneriem.

04 Saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisijai, īstenošanas partneriem un dalībvalstu iestādēm ir jāaizsargā ES budžets pret krāpšanu un pārkāpumiem⁵. Šajā nolūkā tām ir jāievieš efektīvas kontroles sistēmas⁶. Lai apkarotu krāpšanu, kas apdraud ES finansiālās intereses, dalībvalstīm jāveic tādi paši pasākumi, kādus tās veic, lai apkarotu krāpšanu, kas apdraud pašu valstu finansiālās intereses⁷. Komisija ir atbildīga par līdzīga aizsardzības līmeņa nodrošināšanu visos pārvaldības veidos: tiešajā, netiešajā un dalītajā pārvaldībā⁸.

Neuzticamu darījuma partneru izslēgšana no līdzekļu saņemšanas

05 Izslēgšana (jeb “izslēgšana no iepirkumu procedūras”) ir svarīgs instruments, ko organizācijas, piemēram, starptautiskas struktūras un valsts iestādes, izmanto, lai novērstu neuzticamu darījumu partneru pieteikšanos dotāciju vai valsts līgumu saņemšanai. Organizācijas izslēgšanas sistēmas galvenie elementi⁹ cita starpā ir šādi:

• to darījumu partneru “melnais saraksts”, kuri ir izslēgti no finanšu nolīgumu noslēgšanas ar organizāciju;
• pamatojumu kopums darījuma partnera izslēgšanai, piemēram, profesionālās ētikas pārkāpums, krāpšana, korupcija, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai nesamaksāti nodokļi (“izslēgšanas situācijas”);
• process darījumu partneru iekļaušanai melnajā sarakstā un svītrošanai no tā (“izslēgšanas procedūra”);
• kārtība, kādā pārbauda, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijā, tostarp melnā saraksta izmantošana.

06 1. attēlā parādītas attiecības starp izslēgšanas sistēmas galvenajiem elementiem.

07 Faktiski melnais saraksts ļauj finanšu pārvaldniekiem vienā organizācijas daļā paļauties uz pārbaudēm, ko attiecībā uz darījuma partneri iepriekš veikuši tās pašas organizācijas citu daļu finanšu pārvaldnieki. Izslēgto darījuma partneru nosaukumu publicēšana paplašina šo priekšrocību, attiecinot to arī uz finanšu pārvaldniekiem citās organizācijās, un nodrošina preventīvu ietekmi. ASV federālā valdība un Pasaules Bankas grupa jau sen ir izmantojušas iekļaušanu melnajā sarakstā, un tās deva iedvesmu ES budžeta izslēgšanas sistēmai. 1. izcēlumā ir īsumā izklāstīta ASV federālās valdības izslēgšanas sistēma, ko īsteno ASV federālās aģentūras.

ES tiesiskais regulējums izslēgšanas jomā

08 ES finanšu interešu aizsardzības priekšnoteikums ir tas, ka līdzekļi netiek novirzīti darījumu partneriem, kuriem nav atļauts tos saņemt¹⁰. ES finanšu noteikumi (Finanšu regula)¹¹ paredz, ka Komisijai ir jāizveido un jāuztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES) attiecībā uz ES līdzekļiem, ko izlieto tiešā un netiešā pārvaldībā. Komisija izveidoja EDES 2016. gadā.

09 Finanšu regula paredz izslēgt un/vai finansiāli sodīt darījumu partnerus, par kuriem konstatēts, ka tie atrodas izslēgšanas situācijā¹² (2. izcēlums). Smagos gadījumos darījuma partnera nosaukumu var publicēt atturēšanas nolūkā¹³.

10 Komisijas kredītrīkotāji ir atbildīgi par izslēdzamo darījumu partneru identificēšanu un izslēgšanas gadījumu reģistrēšanu¹⁴ EDES datubāzē (“melnajā sarakstā”). Piemērojamā izslēgšanas procedūra ir atkarīga no izslēgšanas situācijas veida. Kredītrīkotājiem būtu tieši jāizslēdz darījumu partneri bankrota vai maksātnespējas gadījumā, kā arī nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu nemaksāšanas gadījumā, pamatojoties uz galīgiem spriedumiem vai administratīviem lēmumiem.

11 Citās izslēgšanas situācijās kredītrīkotājam būtu jānosūta izslēgšanas pieprasījums EDES paneļkomitejai. Šo struktūru veido neatkarīgs priekšsēdētājs, divi pastāvīgie locekļi, kurus iecēlis Budžeta ģenerāldirektorāts, un tā kredītrīkotāja pārstāvis, kurš iesniedz izslēgšanas pieprasījumu. Tās uzdevums ir novērtēt konstatētos faktus un konstatējumus un, ja nav galīga sprieduma vai administratīva lēmuma, pieņemt “provizorisko juridisko klasifikāciju”¹⁵.

12 EDES paneļkomiteja¹⁶ izvērtē gadījumus, ko tai iesnieguši kredītrīkotāji, un sniedz ieteikumus par to, vai izslēgt, finansiāli sodīt un/vai publiskot darījuma partnera nosaukumu¹⁷. Paneļkomiteja ir atbildīga arī par darījumu partneru pamattiesību aizsardzību, tostarp par “tiesībām tikt uzklausītiem”. Pēc paneļkomitejas ieteikuma saņemšanas kredītrīkotājs, kas reģistrējis lietu, ir atbildīgs par galīgā lēmuma pieņemšanu par sankcijām pret darījuma partneri.

13 Agrīnas atklāšanas mērķis ir brīdināt kredītrīkotājus par riskantiem darījumu partneriem¹⁸. Kredītrīkotājiem būtu jāreģistrē darījumu partneris saskaņā ar agrīnas atklāšanas mehānismu, ja viņi uzskata, ka tas atrodas izslēgšanas situācijā, bet viņiem ir jāvāc nepieciešamie pierādījumi, lai veiktu izslēgšanu. Viņiem būtu jāinformē darījuma partneris, ja vien tas neapdraud notiekošu izmeklēšanu. Darījuma partneris, kas atzīmēts kā agrīnas atklāšanas gadījums, var turpināt pieteikties ES līdzekļu saņemšanai un tos saņemt. Agrīnas atklāšanas lietām nevajadzētu palikt atvērtām ilgāk par gadu. Lai pagarinātu termiņu, atbildīgajam kredītrīkotājam lieta jānodod paneļkomitejai.

14 EDES pašlaik ir vienīgā izslēgšanas sistēma, kas darbojas ES līmenī. Lai gan dalībvalstīm ir pienākums izveidot kontroles sistēmas dalītā pārvaldībā, lai aizsargātu ES finanšu intereses, ES tiesību aktos nav noteikts, ka dalībvalstīm pašām par sevi ir jāizveido izslēgšanas sistēmas¹⁹. 2. attēlā ir parādīta ES budžeta daļa, ko aptver EDES.

Revīzijas tvērums un pieeja

15 Šīs revīzijas nolūks bija novērtēt, vai izslēgšana tiek efektīvi izmantota, lai aizsargātu ES līdzekļus no neuzticamiem darījumu partneriem. Revīzija aptvēra laikposmu no 2016. līdz 2020. gadam.

16 Mēs galvenokārt pievērsāmies tam, lai novērtētu, vai EDES ir efektīvi darbojusies tiešā un netiešā pārvaldībā. Konkrētāk, mēs vērtējām, vai EDES

• izslēgšanas situācijas nodrošina pietiekamu tvērumu neuzticamu darījumu partneru izslēgšanai;
• izslēgšanas procedūra paredz stingru lēmumu pieņemšanu attiecībā uz darījumu partneriem, par kuriem konstatēts, ka tie atrodas izslēgšanas situācijā;
• izslēgto darījumu partneru datubāzē (“melnajā sarakstā”) ir iekļauti atbilstoši nosaukumi, lai sniegtu ievērojamu ieguldījumu ES finanšu interešu aizsardzībā;
• darījumu partneru identificēšanas kārtība izslēgšanas situācijās ir atbilstoša.

17 Mēs vācām un analizējām informāciju par EDES darbību no

• diviem Komisijas dienestiem, kas atbild par pamatdarbības izdevumu apstiprināšanu, t. i., tiešā pārvaldībā – no Pētniecības izpildaģentūras (REA) un netiešā pārvaldībā — no Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāta (INTPA ĢD);
• diviem Komisijas dienestiem, kuri katrs atbild par ES finanšu interešu aizsardzību vairākās politikas jomās, — Budžeta ģenerāldirektorāta (BUDG ĢD) un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF);
• galvenajiem netiešās pārvaldības partneriem, kas ir atbildīgi par ES finanšu instrumentu īstenošanu, proti, Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda (EIF) un atlasītiem tā finanšu starpniekiem četrās dalībvalstīs (Igaunijā, Itālijā, Polijā un Portugālē).

18 Mēs salīdzinājām EDES ar ASV federālās valdības un Pasaules Bankas grupas izslēgšanas sistēmām, ar kurām iepazināmies apmeklējumā 2020. gada februārī. Turklāt mēs analizējām un sasaistu pārbaudē salīdzinājām informāciju par darījumu partneriem un izslēgšanas situācijām EDES, ES grāmatvedības sistēmā un citās ES līmeņa datubāzēs, valstu datu avotos un komerciāli pieejamā atbilstības datu rīkā²⁰.

19 Attiecībā uz dalīto pārvaldību mēs pārbaudījām kārtību četrās dalībvalstīs (Igaunijā, Itālijā, Polijā un Portugālē), kuras mēs izvēlējāmies, lai atspoguļotu pieejas dažādību attiecībā uz publisko līdzekļu pārvaldību. Katrā no šīm dalībvalstīm mēs izraudzījāmies vienu maksājumu aģentūru un vienu vadošo iestādi, kas atbild par lauksaimniecības un kohēzijas izdevumiem. Covid-19 uzliesmojuma dēļ mēs paļāvāmies uz oficiālo dokumentu analīzi, dalībvalstu iestāžu rakstiskajām atbildēm uz mūsu jautājumiem par izslēgšanas izmantošanu un attālinātām intervijām ar šo iestāžu amatpersonām. Mēs arī apkopojām un analizējām informāciju par izslēgšanu dalītā pārvaldībā no galvenajiem iesaistītajiem Komisijas dienestiem, proti, no Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta. Mēs arī izmantojām atbilstības datu rīku, lai pārbaudītu stratificētu darījumu partneru izlasi dalītā pārvaldībā attiecībā uz iespējamām izslēgšanas situācijām.

20 Šo revīziju veicām, lai sniegtu ieguldījumu Komisijas priekšlikumā par Finanšu regulas pārskatīšanu 2022. gadā un tās plānos uzlabot digitālo rīku un datu izmantošanu ES finanšu interešu aizsardzībai, darot pieejamu integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu, kas aptver visus ES līdzekļu saņēmējus²¹.

Apsvērumi

Tiešā pārvaldība: neraugoties uz dažām izslēgšanas sistēmas priekšrocībām, trūkumi ierobežo tās efektivitāti

Komisijas izslēgšanas sistēmai ir plaša darbības joma un stingras izslēgšanas procedūras

EDES aptver plašu darījumu partneru loku, dažādus finanšu nolīgumu veidus un izslēgšanas situācijas

21 Lai efektīva izslēgšanas sistēma būtu pēc iespējas noderīgāka, mūsuprāt, tai jāattiecas uz visu veidu potenciālajiem darījumu partneriem, tai jāaptver visu veidu finanšu nolīgumi un jāietver visaptverošs izslēgšanas situāciju saraksts.

22 Mēs konstatējām, ka izslēgšana attiecas uz visu veidu ES darījumu partneriem, kas ir tiesīgi pieteikties un saņemt līdzekļus. Tomēr iespēja izslēgt saistītās personas, piemēram, saistītos uzņēmumus, faktiskos īpašniekus un atbildīgos pārvaldniekus (ja tie paši nav ES līdzekļu saņēmēji), saskaņā ar Finanšu regulu ir salīdzinoši ierobežota²².

23 Mēs arī konstatējām, ka kopš Finanšu regulas 2016. gada pārskatīšanas izslēgšanas situācijas attiecas uz visu veidu finanšu nolīgumiem, jo īpaši līgumiem, dotācijām, godalgām un finanšu instrumentiem.

24 Visbeidzot, mēs konstatējām, ka Finanšu regulā ir paredzēts plašs izslēgšanas situāciju klāsts, kas ir salīdzināms ar ASV federālās valdības izmantotajām situācijām. Mēs atzīmējām tikai vienu nozīmīgu atšķirību: ES finanšu noteikumi neparedz izslēgt darījumu partnerus, kuriem ir parādi ES budžetam, tomēr kredītrīkotāji var mazināt risku, atskaitot jebkurus parādus no turpmākiem maksājumiem, tāpēc izslēgšana nav nepieciešama.

EDES procedūras nodrošina stingru lēmumu pieņemšanu par izslēgšanu

25 Mūsuprāt, jābūt stingrai procedūrai, ko izmanto darījumu partneru iekļaušanai un svītrošanai, lai nodrošinātu, ka lēmumi par izslēgšanu ir spēkā esoši, konsekventi, taisnīgi un samērīgi. 1. tabulā sniegts pārskats par mūsu salīdzinājumu starp EDES un ASV izslēgšanas sistēmu. Pasaules Bankas grupas izslēgšanas sistēmai ir līdzīgas iezīmes kā EDES un ASV izslēgšanas sistēmai.

26 Mēs konstatējām, ka EDES ir stabilas lēmumu pieņemšanas procedūras par izslēgšanu. Lēmumu pieņemšanas spēkā esamību nodrošina, pamatojoties uz galīgiem spriedumiem vai administratīviem lēmumiem. Turklāt, ja nav galīgā sprieduma vai administratīvā lēmuma (to pieņemšana var ilgt mēnešus vai pat gadus), Finanšu regula ļauj izslēgt darījumu partnerus gadījumos, kad ES finanšu intereses ir pakļautas ievērojamam riskam un pieejamie fakti vai konstatējumi ir pietiekami, lai pamatotu lēmumu par izslēgšanu. Šādos apstākļos atbildīgajam kredītrīkotājam lieta jānodod EDES paneļkomitejai.

27 Tāpat kā ASV sistēmā, Finanšu regulā ir noteikts, ka darījumu partneriem ir jāsniedz iepriekšējs paziņojums un iespēja formulēt apsvērumus, pirms tiek pieņemts lēmums par izslēgšanu. EDES paneļkomiteja izskata darījumu partneru apsvērumus kopā ar kredītrīkotāju sniegtajiem faktiem un konstatējumiem un formulē ieteikumus. Paneļkomitejas novērtēšanas procedūra aizsargā darījumu partneru pamattiesības, piemēram, tiesības tikt uzklausītiem²³.

28 No 2016. līdz 2020. gadam kredītrīkotāji 98 lietas nodeva paneļkomitejai, kura formulēja 57 ieteikumus: 43 – attiecīgo darījuma partneri izslēgt un 14 – neizslēgt²⁴. Atlikusī 41 nodotā lieta ietvēra gadījumus, kad kredītrīkotājs atsauca lietu apstākļu maiņas dēļ, gadījumus, kad paneļkomiteja nevarēja formulēt ieteikumu, un izskatīšanā esošās lietas. Kopš 2016. gada kredītrīkotāji vienmēr ir izvēlējušies ievērot paneļkomitejas ieteikumus²⁵. Paneļkomitejas sastāvs un pieredze, tai veicot izslēgšanas gadījumu centralizētus novērtējumus, palīdz nodrošināt konsekventu lēmumu pieņemšanu. BUDG ĢD darbinieku grupa, kas sniedz administratīvu atbalstu EDES paneļkomitejai, arī palīdz nodrošināt konsekvenci, konsultējot kredītrīkotājus citos dienestos par to, vai nodot lietas.

29 Kad atbildīgais kredītrīkotājs ir pieņēmis lēmumu par izslēgšanu, citiem kredītrīkotājiem tas ir jāievēro līdz brīdim, kad darījuma partnera izslēgšanas periods ir beidzies. Papildus tam, ka dienesti var piekļūt EDES datubāzei, pirms jaunu finanšu saistību uzņemšanās tie var tieši pārbaudīt Komisijas grāmatvedības sistēmā, vai darījumu partneris ir iekļauts EDES datubāzē. Pēc izslēgšanas perioda beigām darījumu partneri automātiski vairs netiek iekļauti EDES melnajā sarakstā. Kredītrīkotāji var arī pieprasīt paneļkomitejai pārskatīt ieteikumu par izslēgšanu, lai ņemtu vērā jaunus faktus vai apstākļus, piemēram, pēc tam, kad attiecīgā iestāde ir pieņēmusi galīgo spriedumu vai administratīvu lēmumu, vai ja darījuma partneris ir veicis korektīvus pasākumus.

EDES “melnajā sarakstā” ir maz izslēgto darījumu partneru

30 “Melnā saraksta” derīgums lielā mērā ir atkarīgs no tā lieluma un tvēruma, ko galvenokārt nosaka citi izslēgšanas sistēmas pamatelementi (sk. 1. attēlu):

• EDES aptvertais darījumu partneru loks, finanšu nolīgumu veidi un izslēgšanas situācijas;
• izslēgšanas procedūras darbība;
• kārtība, kādā pārbauda, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijā, un kas nodrošina galvenos izslēgšanas procedūras ievaddatus.

31 Mēs analizējām datus par izslēgšanas gadījumiem, kas 2016.–2020. gada periodā reģistrēti EDES datubāzē. Kopumā ES melnajā sarakstā 2020. gada 31. decembrī bija minēti 448 izslēgtie darījumu partneri, no tiem 430 bija izslēgti maksātnespējas un bankrota dēļ, bet 18 citu iemeslu dēļ. Maksātnespējīgi un bankrotējuši darījumu partneri nerada lielu turpmāku risku ES finanšu interesēm, jo ir maz ticams, ka tie pieteiksies turpmākiem ES līdzekļiem²⁶. Tikai divas lietas bija saistītas ar krāpšanu un korupciju. 3. attēlā izslēgšanas gadījumi parādīti pēc veida un situācijas.

32 ES izslēdz ļoti maz darījumu partneru salīdzinājumā ar ASV federālo valdību un Pasaules Banku. Koriģējot iesaistīto līdzekļu summu, mēs lēšam, ka ASV federālā valdība izslēdz vairāk nekā piecdesmit reizes vairāk darījumu partneru nekā to dara ES saskaņā ar EDES (2. tabula). Lai gan ASV valdības un Pasaules Bankas budžeti un darījumu partneri būtiski atšķiras salīdzinājumā ar ES, salīdzinoši zemais EDES izslēgšanas rādītājs liecina, ka ES kārtībā darījumu partneru identificēšanai izslēgšanas situācijās var būt nepilnības.

33 ASV federālā valdība publicē visus izslēgšanas gadījumus. Saskaņā ar Finanšu regulu publicēšana tiek uzskatīta par papildu ierobežojošu pasākumu, kas jāpiemēro samērīgi. 2021. gada 31. decembrī tiešsaistes EDES datubāzē²⁷ bija iekļauti septiņi darījumu partneri.

34 Mēs konstatējām, ka pēc izslēgšanas darījumu partneri, visticamāk, nesaņems turpmākus ES līdzekļus tiešā pārvaldībā. Mēs salīdzinājām izslēgto darījumu partneru sarakstu EDES datubāzē ar visu Komisijas grāmatvedības sistēmā reģistrēto atvērto finanšu saistību sarakstu. Mēs nekonstatējām nevienu gadījumu, kad kredītrīkotāji uzņemtos jaunas finanšu saistības ar izslēgtajiem darījumu partneriem.

Trūkumi izslēgšanas situāciju pārbaudes kārtībā ierobežo EDES efektivitāti

35 Lai gan EDES ir plaša darbības joma un stingra izslēgšanas procedūra, darījumu partneru identificēšanai izslēgšanas situācijās ir vairāki trūkumi, kas ir ievērojami veicinājuši relatīvi zemo izslēgšanas rādītāju (sk. turpmākās iedaļas, 36.–63. punktu).

Atbildība par izslēdzamo darījumu partneru identificēšanu Komisijā ir sadrumstalota

36 Saskaņā ar decentralizēto finanšu pārvaldības modeli Komisija ir deleģējusi pilnvaras pieņemt izslēgšanas lēmumus saviem kredītrīkotājiem. Tomēr faktisko uzdevumu pārbaudīt, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijās, parasti veic “deleģētie kredītrīkotāji” — vairāki darbinieki katrā dienestā, kuri ir atbildīgi par budžeta un juridisko saistību uzņemšanos un maksājumu apstiprināšanu.

37 Lielais potenciāli iesaistīto amatpersonu skaits rada risku, ka tiks izmantotas nekonsekventas pieejas, lai noteiktu, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijā. Aptuveni 80 % no visām lietām (tostarp bankrota lietas) attiecās uz pieciem dienestiem, kuri kopā pārvaldīja aptuveni 50 % tiešajā pārvaldībā esošo līdzekļu, un gandrīz puse no visām lietām bija reģistrētas dienestā un izpildaģentūrā, kas atbild par pētniecības un inovācijas izdevumiem (RTD ĢD un REA). 4. attēlā ir atspoguļotas EDES lietas pa Komisijas dienestiem. Aplūkojot tikai situācijas, kas nav saistītas ar bankrotu un maksātnespēju, mēs konstatējām, ka 17 no 56 Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām no 2016. līdz 2020. gadam reģistrēja izslēgšanas lietas. Trīsdesmit deviņi Komisijas dienesti un izpildaģentūras nekad nav reģistrējuši nebankrota izslēgšanas lietu EDES.

38 Šajā kontekstā mēs atzīmējam, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2019. gadā ziņoja²⁸, ka Komisijai trūkst sistemātiskas pieejas, pārbaudot, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijā un vai uz tiem būtu jāattiecina izslēgšanas procedūra. Mēs konstatējām, ka mūsu pārbaudītajos dienestos nav darbinieku, kas būtu specializējušies vai kuru vienīgais uzdevums būtu pārbaudīt darījumu partnerus izslēgšanas situācijām un reģistrēt lietas EDES. IRD arī ziņoja par vispārēju informētības trūkumu par EDES visā Komisijā. Reaģējot uz ziņojumu, Komisija ir rīkojusi apmācības un izpratnes veicināšanas pasākumus, tostarp par rīkiem, kas kredītrīkotājiem jāizmanto, lai identificētu darījumu partnerus izslēgšanas situācijās un ziņotu par tiem.

39 Atbildības sadrumstalotība attiecībā uz izslēgšanas situācijās esošu darījumu partneru identificēšanu ir acīmredzama arī attiecībā uz gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpšanu saistībā ar ES budžetu. Šādos gadījumos atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāpaziņo OLAF par aizdomām par krāpšanu un jāpārbauda, vai EDES ir jāreģistrē agrīnas atklāšanas lieta. OLAF ir atbildīgs par izmeklēšanu veikšanu un to rezultātu paziņošanu ziņojumā ar ieteikumiem. Tomēr OLAF nav skaidri noteikts pienākums ieteikt reģistrēt agrīnas atklāšanas vai izslēgšanas lietu. Atbildīgajam kredītrīkotājam kopumā būtu jāņem vērā OLAF ieteikumi²⁹ un jāpārbauda, vai nodot lietu paneļkomitejai, ja OLAF izmeklēšanā apstiprina krāpšanu.

40 Mēs konstatējām, ka nebija skaidru pamatnostādņu vai procedūru attiecībā uz OLAF ieteikumu sniegšanu kredītrīkotājiem par lietu reģistrēšanu EDES. Revīzijas laikā OLAF pārskatīja savas procedūras ieteikumu sniegšanai un to īstenošanas uzraudzībai. OLAF arī sadarbojās ar BUDG ĢD, lai izstrādātu jaunus norādījumus ar EDES saistītu ieteikumu sagatavošanai. Turklāt, lai gan OLAF, kā prasīts, ziņojumā norāda konstatēto faktu provizorisko juridisko klasifikāciju³⁰, faktu apraksti prasa turpmāku analīzi un ir vajadzīga detalizētāka informācija, pirms kredītrīkotāji var nosūtīt izslēgšanas lietu EDES paneļkomitejai.

Komisijas dienesti saskaras ar grūtībām piekļūt dalībvalstu datiem par darījumu partneriem

41 Komisijas kārtība, kādā nosaka, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijā, bieži ir atkarīgi no piekļuves dalībvalstu datiem, jo nav ES mēroga reģistru vai ierakstu. 5. attēlā ir parādīti galvenie valsts datu avotu veidi virknē EDES izslēgšanas situāciju³¹.

42 Tiešajā pārvaldībā kredītrīkotājiem var nākties sadarboties ar darījumu partneriem no dažādām dalībvalstīm un citām valstīm. To darot, viņi saskaras ar ievērojamiem praktiskiem, juridiskiem un tehniskiem šķēršļiem, kas kavē piekļuvi datiem. Parasti dienestiem, kuriem ir tiešās pārvaldības pienākumi, nav priviliģētas piekļuves dalībvalstu datiem, tāpēc tiem ir jāpaļaujas uz publiski pieejamām datubāzēm, kas, iespējams, ir pieejamas par maksu un kurām var piekļūt tikai dalībvalsts valodā.

43 Mēs konstatējām, ka piekļuve datiem atšķiras atkarībā no izslēgšanas situācijas un attiecīgās dalībvalsts. Piemēram, piekļuve datiem par bankrotējušiem un maksātnespējīgiem uzņēmumiem kopumā ir laba. Igaunija, Itālija, Polija un Portugāle sniedza publiski pieejamu informāciju par uzņēmumu maksātspējas statusu; tomēr informācijas precīzs raksturs dalībvalstīs atšķiras.

44 Šajās četrās dalībvalstīs atšķiras arī kārtība, kādā pārbauda nesamaksātos nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas. Piemēram, Igaunija ar tiešsaistes komercreģistra starpniecību nodrošina bezmaksas publisku piekļuvi informācijai par nesamaksātajiem nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksu parādiem, kas pārsniedz 100 EUR. Polijas komercreģistrs arī sniedz bezmaksas publisku informāciju par šādiem parādiem, ja tie vēl nav samaksāti 60 dienas pēc atgūšanas procedūras sākuma. Itālijā īpaša iestāde izsniedz izziņu par nesamaksātām nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksām, izmantojot īpašu tīmekļa vietni, bet tikai tad, ja pieprasījuma iesniedzējs reģistrē savu identitāti. Portugālē informācija par nesamaksātajiem nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām ir pieejama tikai valdības IT platformas pilnvarotiem lietotājiem.

45 Turklāt pastāv juridiski ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi attiecīgajiem sodāmības reģistriem. Konkrēti, lai sniegtu informāciju par darījuma partneri, var būt vajadzīga dalībvalsts iestāžu vai pat attiecīgās personas atļauja. Dažos gadījumos ziņas par personas sodāmību ir pieejamas tikai tādas apliecības veidā, kuras autentiskumu Komisijai var nebūt viegli pārbaudīt.

46 Vēl viena problēma, ar ko saskaras Komisija, ir darījuma partnera identificēšana dažādos reģistros. Tā kā konkrētam uzņēmumam vai personai nav ES unikāla identifikatora, ir grūti saskaņot ierakstus no dažādām datu kopām. Šādus unikālus identifikatorus izmanto dažās jurisdikcijās, piemēram, ASV. Četrās dalībvalstīs, kuras mēs pārbaudījām, valsts pārvaldes iestādēm bija pieejami uzņēmuma vai personas nodokļu maksātāja identifikācijas numuri. Tomēr šie identifikatori netika publicēti visos attiecīgajos publiskajos reģistros, tāpēc Komisijai tie nebija pieejami.

47 Viens no veidiem, kā mazināt datu sadrumstalotības un skaidru identifikatoru trūkuma ietekmi, ir datizraces rīku izmantošana. Šādus rīkus plaši izmanto finanšu nozarē, lai identificētu riskantus darījumu partnerus. Tomēr pašreizējie komerciālie datizraces rīki nav labi pielāgoti Komisijas vajadzībām, jo tie neaptver visus ES izslēgšanas iemeslus un balstās uz publiskiem datiem, kuru kvalitāte un pilnīgums nav skaidrs. Lai gan šādi rīki var apkopot informāciju, kas attiecas uz agrīnas atklāšanas gadījumiem, tie nevar sniegt faktus un konstatējumus, kas nepieciešami izslēgšanai EDES.

48 Komisija ir izstrādājusi datizraces un riska novērtēšanas rīku, kas galvenokārt paredzēts revīzijai un kontrolei dalītā pārvaldībā (84. punkts). Šis rīks varētu būt noderīgs arī tiešajai un netiešajai pārvaldībai. Tomēr, lai tas noderētu darījumu partneru identificēšanai izslēgšanas situācijā, būs jārod risinājumi iepriekš minēto praktisko, tehnisko un juridisko šķēršļu novēršanai. Tam būs vajadzīgi ES tiesību akti, lai atvērtu piekļuvi esošajiem dalībvalstu datiem, kā arī turpmāka digitalizācija, datu kopīgošana un analīze attiecībā uz ES līdzekļu pārvaldību.

ES līmeņa datu avoti netiek pietiekami izmantoti, lai identificētu izslēdzamus darījumu partnerus

49 Finanšu regulā ir paredzēts, ka kredītrīkotājiem jāizmanto vairāki ES līmeņa datu avoti, lai identificētu darījumu partnerus konkrētās izslēgšanas situācijās³². 6. attēlā ir parādītas galvenās izslēgšanas situācijas, attiecībā uz kurām pastāv ES līmeņa datu avoti. Ja informācija no šiem datu avotiem norāda uz risku, ka darījuma partneris atrodas izslēgšanas situācijā, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāreģistrē agrīnas atklāšanas vai izslēgšanas gadījums³³. Avoti zināmā mērā pārklājas, jo agrīna atklāšana un izslēgšana var izrietēt no OLAF izmeklēšanām, kas vispirms sāktas, pamatojoties uz pierādījumiem, kuri savākti ES līmeņa revīzijās vai citās pārbaudēs. Mēs vērtējām, kā izslēgšanas situāciju pārbaudē tika izmantota agrīna atklāšana un citi ES līmeņa datu avoti.

Agrīna atklāšana

50 Tā kā agrīna atklāšana attiecas uz darījumu partneriem, par kuriem tiek pieņemts, ka tie atrodas izslēgšanas situācijā, mēs būtu gaidījuši, ka tā bieži novedīs pie izslēgšanas. Kopumā no 2016. līdz 2020. gadam tika slēgti tikai 90 agrīnas atklāšanas gadījumi. No 90 gadījumiem tikai 15 gadījumos notika izslēgšana, astoņos – bankrota vai maksātnespējas gadījumā un septiņos – citu iemeslu dēļ. No pārējiem 75 gadījumiem 13 lietas tika slēgtas pirms viena gada termiņa beigām, EDES datubāzē nenorādot iemeslu, un 62 lietas beidzās automātiski viena gada perioda beigās. 2020. gada 31. decembrī EDES datubāzē bija atvērtas 11 agrīnas atklāšanas lietas. Lietu skaits šķiet mazs, ņemot vērā datu avotus, kas kredītrīkotājiem ir jāizmanto.

51 Lietu automātiska izbeigšana pēc viena gada³⁴ var apdraudēt agrīnas atklāšanas lomu riskantu darījumu partneru uzraudzībā, ja paiet vairāk nekā gads, lai saņemtu galīgo tiesas spriedumu vai administratīvo lēmumu. Tomēr kredītrīkotāji var pagarināt termiņu tikai gadījumos, kad lietas ir nodotas EDES paneļkomitejai izslēgšanai³⁵.

OLAF dati par krāpšanas izmeklēšanu

52 Mūsuprāt, ievērojamai daļai OLAF izmeklēšanu būtu jānoved pie tā, ka iesaistītie darījumu partneri tiek reģistrēti kā agrīnas atklāšanas gadījumi. Mēs konstatējām, ka kredītrīkotāji, reaģējot uz OLAF izmeklēšanām,EDES reģistrē vien dažus gadījumus. No 257 izmeklēšanām, ko OLAF veica no 2016. gada līdz 2020. gada vidum³⁶ saistībā ar tiešās pārvaldības izdevumiem, 143 gadījumi bija vai nu aizdomas par krāpšanu (76 lietas), vai pārkāpumi (67 lietas). Desmit no attiecīgajiem darījumu partneriem tika izslēgti – pieci bankrota dēļ un pieci citu iemeslu dēļ. Turklāt seši darījuma partneri tika reģistrēti kā agrīnas atklāšanas gadījumi.

53 Kā norādīts iepriekš (39. un 40. punkts), kredītrīkotāji saņem informāciju par OLAF izmeklēšanas rezultātiem ziņojumu veidā. Ziņojumu pamatā ir OLAF lietu pārvaldības sistēmā glabātie dati. Ir svarīgi arī, lai kredītrīkotāji būtu informēti par attiecīgajām notiekošajām izmeklēšanām. Tomēr dati, kas attiecas uz agrīnu atklāšanu un izslēgšanu, Komisijai nav tieši pieejami.

54 Kopš darbības sākuma 2021. gada jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir atbildīga par tādu noziegumu izmeklēšanu, kuri skar ES finanšu intereses, kā arī par kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu saistībā ar tiem. Revīzijas laikā EPPO izstrādāja pati savu lietu pārvaldības sistēmu³⁷. Saskaņā ar EPPO regulu starp OLAF un EPPO lietu pārvaldības sistēmām ir iespējama informācijas apmaiņa par to, vai attiecībā uz darījuma partneri notiek izmeklēšana. Turklāt EPPO informē Komisiju par turpmākajiem pasākumiem, ko tā veic saistībā ar tai nodotajām lietām³⁸.

Pārkāpumu pārvaldības sistēma

55 Finanšu regulā ir arī paredzēts, ka kredītrīkotājiem tiešajā pārvaldībā ir jāizmanto dati, kas dalībvalstīm ir jāziņo par krāpšanu un pārkāpumiem dalītajā pārvaldībā³⁹. Ziņošanu veic, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (IMS), kas ir pieejama visiem kredītrīkotājiem. To pienākums ir pārbaudīt, vai sistēmā ir iekļauts kāds no “to” darījumu partneriem⁴⁰. IRD 2019. gadā ziņoja, ka atbildīgie dienesti sistemātiski nepārbauda šo informāciju sistēmā⁴¹. Mūsu analīzē netika gūti pierādījumi tam, ka kāds no 2473 gadījumiem, par kuriem dalībvalstis ziņoja laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam, būtu reģistrēts EDES. Tomēr mēs konstatējām septiņus gadījumus, kad Komisija uzņēmās papildu saistības tiešā pārvaldībā ar sistēmā reģistrētiem darījumu partneriem, taču mēs neatradām pierādījumus par iepriekš veiktiem izslēgšanas novērtējumiem. Šie konstatējumi liecina, ka IMS datus varētu labāk izmantot izslēgšanas nolūkos tiešā pārvaldībā.

Revīzijas un ex post pārbaudes

56 Finanšu regulā arī ERP, IRD un Komisijas dienestu veiktās revīzijas un ex post pārbaudes ir atzītas par iespējamiem EDES lietu avotiem. Informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem ERP nosūta Komisijai un – gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu, – arī OLAF un EPPO⁴². Tāpat, ja Komisijas revīzijās vai ex post pārbaudēs tiek konstatētas aizdomas par krāpšanu, kredītrīkotājiem ir jānosūta informācija OLAF izmeklēšanai. Kredītrīkotāju atbildība ir šos datu avotus izmantot par pamatu agrīnai atklāšanai un izslēgšanas gadījumiem. Neraugoties uz to, ka, pamatojoties uz ex post pārbaudēm un revīzijām, 2016.–2020. gadā bija ziņots par gandrīz 8000 pārkāpumiem tiešajā pārvaldībā⁴³, Komisija nav veikusi izslēgšanu pārkāpumu dēļ.

Komisija pārāk lielā mērā paļaujas uz darījumu partneru deklarācijām par izslēgšanas situācijas neesamību

57 Praksē, ņemot vērā grūtības, pārbaudot darījuma partneri attiecībā pret galvenajiem valsts un ES līmeņa datu avotiem (41.–56. punkts), atbildīgie Komisijas dienesti pirms finanšu nolīgumu noslēgšanas nepārbauda katru darījuma partneri attiecībā uz katru izslēgšanas situāciju. Finanšu regulā ir noteikts, ka darījumu partneriem parasti ir jādeklarē, vai viņi ir nonākuši izslēgšanas situācijā⁴⁴. Piemēram, viņiem var prasīt deklarēt⁴⁵ “faktus, kas konstatēti” EPPO, ERP, OLAF vai iekšējā revidenta “veiktās revīzijās vai izmeklēšanās vai jebkādās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, kas veiktas kredītrīkotāja uzdevumā”.

58 Lielākajā daļā gadījumu ir vajadzīgas deklarācijas ar godavārdu par izslēgšanas situācijas neesamību. Kredītrīkotāji var nolemt neprasīt darījumu partneriem iesniegt pierādījumus, kas apliecinātu deklarāciju ar godavārdu. Piemēram, INTPA ĢD nepieprasa deklarāciju ar godavārdu attiecībā uz dotācijām, kas mazākas par 15 000 EUR, vai apliecinošus dokumentus deklarācijai par dotācijām, kas mazākas par 60 000 EUR⁴⁶. Attiecībā uz iepirkuma līgumiem kredītrīkotāji bieži pieprasa darījuma partneriem iesniegt dokumentārus pierādījumus vai paziņojumus, kas prasīti viņu valsts tiesību aktos, par to, ka tie neatrodas izslēgšanas situācijā.

59 Komisijas paļaušanās uz deklarācijām ar godavārdu dotāciju piešķiršanas un iepirkuma procedūrās samazina iespējamību identificēt, ka pirms finanšu nolīguma parakstīšanas darījuma partneris atrodas izslēgšanas situācijā. Tas arī ir pretrunā izslēgšanas sistēmas ieviešanas galvenajam pamatojumam, proti, pāriet no finanšu aizsardzības modeļa, kura pamatā ir atklāšana un koriģēšana, uz modeli, kas balstīts uz prevenciju.

Atbildība par izslēdzamo darījumu partneru identificēšanas centrālo uzraudzību un pārraudzību ir ierobežota

60 Ņemot vērā to, ka vairāki kredītrīkotāji visā Komisijā ir atbildīgi par darījumu partneru identificēšanu izslēgšanas situācijās, to darbību uzraudzība un pārraudzība ir būtiska, lai nodrošinātu EDES efektīvu darbību. Lai gan Finanšu regulā ir noteikts, ka būtu jāveic reģistrēto izslēgšanas gadījumu centralizēta novērtēšana, tajā nav paredzēta centralizēta uzraudzība un ziņošana par atbildīgo dienestu efektivitāti šādu gadījumu identificēšanā.

61 Praksē mēs konstatējām, ka laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam EDES lietu identificēšanas un reģistrācijas centrālā uzraudzība un pārraudzība bija ierobežota. 2021. gada janvārī OLAF un BUDG ĢD ziņoja Komisijas Korporatīvās pārvaldības padomei⁴⁷ par turpmākiem pasākumiem saistībā ar ieteikumiem, kas sniegti no 2012. gada līdz 2019. gada vidum. Tas tika darīts, lai reaģētu uz IRD apsvērumu par to, ka nav veikta pienācīga korporatīvā uzraudzība attiecībā uz OLAF ieteikumu izpildes kontroli⁴⁸. Revīzijas laikā nebija veikta centralizēta uzraudzība par to, kā kredītrīkotāji izmanto citus datu avotus, piemēram, IMS lietas, ERP un IRD revīzijas vai Komisijas dienestu veiktās ex post pārbaudes.

62 IRD arī komentēja nepieciešamību stiprināt pamatnostādnes un praksē piemērot EDES⁴⁹. Jo īpaši IRD konstatēja, ka dienestos ir jāuzlabo kārtība, kādā nosaka gadījumus, kuros būtu jāuzsāk EDES procedūra, nolūkā padarīt to par integrētāku iekšējās kontroles sistēmas daļu. Mēs atzīmējam, ka 2018. gada oktobrī tika izdota EDES korporatīvā rokasgrāmata. Rokasgrāmatā ir sniegta skaidra informācija par to, kad reģistrēt EDES lietas, un par izslēgšanas procedūras tvērumu un darbību. Tomēr trūkst norādījumu par to, kā kredītrīkotājiem būtu jāizmanto dažādi datu avoti, lai identificētu darījumu partnerus izslēgšanas situācijās.

63 Centralizētas uzraudzības trūkums mazina Komisijas spēju uzlabot EDES efektivitāti. Labāka uzraudzība nodrošinātu pamatu labas prakses apzināšanai un norādījumu izstrādei kredītrīkotājiem. Šādi norādījumi varētu palīdzēt veicināt sistemātiskāku pieeju pieejamo datu avotu izmantošanai, lai identificētu darījumu partnerus izslēgšanas situācijā un tos reģistrētu EDES datubāzē. Turklāt par šīs centralizētās uzraudzības veikšanu atbildīgajam dienestam būtu labas iespējas virzīt datu pieejamības uzlabošanu ES un valstu līmenī.

Netiešā pārvaldība: agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas īstenošana ir bijusi ilgāka, nekā plānots

Īstenošanas partneri ir devuši nelielu ieguldījumu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas gadījumu skaitā

64 Kopš 2016. gada EDES ir attiekusies uz ES līdzekļiem, kurus Komisija pārvalda netieši saskaņā ar nolīgumiem ar īstenošanas partneriem. Mēs pārbaudījām, kā netiešā pārvaldībā tiek īstenoti EDES galvenie elementi (melnajā sarakstā iekļauto darījumu partneru EDES datubāze, izslēgšanas situācijas un procedūras, kā arī darījumu partneru pārbaudes kārtība).

65 Saskaņā ar Finanšu regulu Komisija var paļauties uz īstenošanas partneriem ar nosacījumu, ka tie spēj pienācīgā līmenī aizsargāt ES finanšu intereses. Finanšu regulā⁵⁰ ir noteikts, ka kredītrīkotājiem ir jāveic Komisijas galveno īstenošanas partneru finanšu pārvaldības kārtības “pīlāru novērtējums”.

66 Saskaņā ar nolīgumiem ar Komisiju īstenošanas partneri nedrīkstētu sniegt ES finansiālo atbalstu darījuma partnerim izslēgšanas situācijā un tiem būtu jāinformē Komisija par visiem darījumu partneriem, kurus īstenošanas partneri atrod šādā situācijā. Tas ļauj kredītrīkotājiem novērtēt, vai darījuma partnerim būtu jāpiemēro izslēgšanas procedūra, kas attiecas uz visiem tieši un netieši pārvaldītiem līdzekļiem. Tomēr attiecībā uz 2016.–2020. gadu mēs neatradām nekādus pierādījumus EDES par izslēgšanas gadījumiem, kas saistīti ar īstenošanas partneru paziņojumiem. Piemēram, INTPA ĢD – Komisijas dienests, kurā ir visvairāk īstenošanas partneru, – konstatēja tikai vienu gadījumu.

67 EDES lietu trūkums attiecībā uz īstenošanas partneru darījumu partneriem lielā mērā ir skaidrojams ar tiem pašiem faktoriem, kas attiecas uz tiešo pārvaldību.

• Atbildība par izslēgšanu ir sadrumstalota. Komisija ir noslēgusi nolīgumus ar aptuveni 200 īstenošanas partneriem, kuri, savukārt, ES darbību īstenošanā var paļauties uz apakšuzņēmējiem vai citiem starpniekiem. Piemēram, EIF nodrošina finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot finanšu starpniekus. 7. attēlā ir parādīti daudzie dalībnieki un nolīgumu līmeņi netiešajā pārvaldībā.
• Grūtības piekļūt valstu datiem. Attiecīgo valsts datu pieejamība par konkrētām izslēgšanas situācijām ierobežo īstenošanas partneru veiktās pārbaudes attiecībā uz darījumu partneriem. Daudzi no galvenajiem īstenošanas partneriem, piemēram, EIB grupa, sadarbojas ar darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās jurisdikcijās.
• ES līmeņa datu avoti. Īstenošanas partneri saskaras ar līdzīgiem (vai pat lielākiem) ierobežojumiem kā Komisija attiecībā uz ES līmeņa datu avotu izmantošanu. Piemēram, atšķirībā no Komisijas dienestiem starpniekiem nav piekļuves EDES datubāzes vai IMS publiski nepieejamajai daļai.
• Paļaušanās uz deklarācijām ar godavārdu. Īstenošanas partneri, slēdzot nolīgumus ar darījumu partneriem, var (un bieži vien tiem nākas) paļauties uz deklarācijām ar godavārdu par izslēgšanas situāciju neesamību.
• Vāja centrālā atbildība par uzraudzību un pārraudzību. Komisija vēl nav pārbaudījusi, kāpēc īstenošanas partneri ir ziņojuši par tik nedaudziem gadījumiem, kuros darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijās.

68 Mēs konstatējām vairākus citus faktorus, kas arī var veicināt to, ka ir maz paziņojumu no īstenošanas partneriem par darījumu partneriem, kas atrodas izslēgšanas situācijās attiecībā uz dotācijām un līgumiem.

• Nolīgumi ar īstenošanas partneriem var neaptvert visas izslēgšanas situācijas, jo sarunās vienojas par atkāpēm, lai atspoguļotu attiecīgā īstenošanas partnera konkrēto situāciju. Piemēram, finanšu un administratīvie pamatnolīgumi ar EIB⁵¹ un EIF⁵² aptver piecas no septiņām EDES izslēgšanas situācijām.
• Īstenošanas partneriem var nebūt iespējas izslēgt darījumu partnerus, pirms nav pieņemts galīgais spriedums vai administratīvais lēmums.

69 Attiecībā uz finanšu instrumentiem efektīvas darījumu partneru izvērtēšanas sistēmas samazina iespējamību, ka darījumu partneri izslēgšanas situācijās saņems ES finansiālo atbalstu. Piemēram, EIB pārbauda savu darījumu partneru uzticamību, pirms tā apsver, vai tie ir tiesīgi saņemt ES atbalstu. Līdzīgas procedūras piemēro EIF finanšu starpnieki.

Īstenošanas partneru izslēgšanas sistēmu novērtēšanas pabeigšana ievērojami kavējas

70 Revīzijas laikā Komisijai nebija visaptveroša pārskata par konkrētām izslēgšanas situācijām, ko piemēro īstenošanas partneri, vai par to izslēgšanas kārtību. Tas daļēji skaidrojams ar kavēšanos pīlāru novērtējumos par īstenošanas partneru finanšu pārvaldības kārtību attiecībā uz ES izdevumiem 2021.–2027. gada periodā.

71 Novērtējumi paredz, ka īstenošanas partneriem ir jāiesaista ārējie revidenti, kas pārbauda to sistēmas un ziņo par tām. Līdz 2019. gadam pīlāru novērtējumi īpaši neattiecās uz īstenošanas partneru izslēgšanas kārtību. 2019. gadā Komisija īstenošanas partneru novērtējumos par 2021.–2027. gada periodu pievienoja jaunu pīlāru par izslēgšanu⁵³. EDES noteikumi ir atspoguļoti pīlāru novērtējuma darba uzdevumā.

72 2020. gada 31. decembrī Covid-19 pandēmijas izraisīto kavējumu dēļ bija atjaunināti tikai 5 % no pīlāru novērtējumiem. Komisija pagarināja novērtējumu pabeigšanas termiņu līdz 2021. gada beigām. Līdz 2021. gada beigām bija atjaunināti aptuveni 42 % pīlāru novērtējumu. Paredzams, ka atjauninātie pīlāru novērtējumi uzlabos Komisijas izpratni par to, kā īstenošanas partneri izmanto konkrētas izslēgšanas situācijas, un kārtību, kādā tie identificē darījumu partnerus, kuriem piemēro izslēgšanu. Tomēr, neuzraugot īstenošanas partneru turpmāko darbību, Komisija nevar pilnībā nodrošināt, ka tās pārskats par izslēgšanas sistēmu piemērošanu ir precīzs.

Dalītā pārvaldība: atšķirīga pieeja mazina izslēgšanas vispārējo efektivitāti

Dalībvalstu atšķirīgā pieeja izslēgšanai veicina ES finanšu interešu nevienmērīgu aizsardzību

73 Izslēgšanas sistēmas, piemēram, EDES, var palīdzēt nodrošināt vienmērīgu ES finanšu interešu aizsardzību ES līdzekļiem, uz kuriem attiecas dalīta pārvaldība. Mēs pārbaudījām dalībvalstu pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem saistībā ar izslēgšanu un pārbaudījām kārtību, ko piemēro kohēzijas un lauksaimniecības izdevumiem četrās dalībvalstīs (Igaunijā, Itālijā, Polijā un Portugālē).

74 ES tiesību aktos dalībvalstīm nav noteikts pienākums izveidot izslēgšanas sistēmas, kas būtu salīdzināmas ar EDES, ne attiecībā uz ES līdzekļiem, ne pašu publiskajiem līdzekļiem. Tomēr Finanšu regula, nozaru tiesību akti dalītas pārvaldības izdevumiem un ES publiskā iepirkuma direktīvas rada vairākus ar izslēgšanu saistītus pienākumus dalībvalstīm, lai aizsargātu ES finanšu intereses.

75 Finanšu regulā ir noteikts, ka dalībvalstu iestādēm ir jāievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, lai novērstu vai atklātu un labotu pārkāpumus un krāpšanu⁵⁴, taču tajā nav noteikts, ka tām ir jāuztur melnais saraksts un jāpiemēro izslēgšanas situācijas un procedūras, kas ir analogas EDES, kura attiecas tikai uz tieši un netieši pārvaldītiem izdevumiem. Finanšu regulā un nozaru tiesību aktos⁵⁵ ir arī paredzēts, ka dalībvalstis izmanto IMS, lai ziņotu par krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem saistībā ar ES līdzekļiem dalītā pārvaldībā⁵⁶. Tomēr Komisijai pirms šādā veidā paziņoto datu izmantošanas ir jāapspriežas ar dalībvalstīm⁵⁷, un tā šos datus var izmantot tikai tam, lai izslēgtu darījumu partnerus no tieši vai netieši pārvaldīto līdzekļu saņemšanas.

76 Nozaru tiesību aktos, kas attiecas uz dalītas pārvaldības izdevumiem, dalībvalstīm nav noteikts pienākums izveidot izslēgšanas sistēmas attiecīgajās jomās, lai gan daži kohēzijas un lauku attīstības izdevumu noteikumi attiecas uz izslēgšanu. Piemēram, kohēzijas regulas neļauj finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem saņemt ES līdzekļus⁵⁸, un tas ir salīdzināms ar EDES izslēgšanas situāciju attiecībā uz bankrotu un maksātnespēju⁵⁹. Izņemot iespējas no tiem pašiem pasākumiem izslēgt uz diviem gadiem⁶⁰, lauksaimniecības jomā nav juridisku prasību piemērot izslēgšanas situācijas darījumu partneriem, kuri piesakās uz maksājumtiesību maksājumiem, kas veido lielāko daļu ES izdevumu šajā jomā, lai gan saņēmēji var būt lieli uzņēmumi vai privātpersonas ar lielu neto aktīvu vērtību.

77 ES Publiskā iepirkuma direktīvā⁶¹ ir noteikts, ka dalībvalstu iestādēm konkrētās situācijās ir jāizslēdz darījumu partneri. Šī prasība attiecas uz visu publisko iepirkumu dalībvalstīs, tostarp publisko iepirkumu, kas saistīts ar ES līdzekļiem. Direktīvā ir uzskaitītas obligātās un fakultatīvās izslēgšanas situācijas, kas dalībvalstīm jāiestrādā valsts tiesību aktos. Fakultatīvās situācijas ietver tās, kas ir obligātas EDES, piemēram, bankrotu, maksātnespēju un citas līdzīgas situācijas. Praksē dažās jurisdikcijās dalībvalstu iestādēm var būt ievērojama rīcības brīvība attiecībā uz to, kuras izslēgšanas situācijas piemērot konkrētās iepirkuma procedūrās.

78 Šis dažādais ar izslēgšanu saistīto pienākumu kopums nav efektīvs pamats izslēgšanas izmantošanai, lai aizsargātu ES budžetu dalītā pārvaldībā. Konkrēti, tas nozīmē, ka nav vienotas juridiskās klasifikācijas tam, kas ir izslēgšanas situācija darījumu partneriem, kuri saņem ES līdzekļus dalītā pārvaldībā. Nav arī paredzēts, ka darījumu partneri, kas ir izslēgti no ES līdzekļu saņemšanas vienā dalībvalstī, tiek līdzīgi izslēgti arī citās dalībvalstīs. Turklāt dalībvalstu iestādēm nav pienākuma iepazīties ar EDES izslēgšanas sarakstu vai to piemērot (83. punkts)⁶².

79 Tā kā nebija saskaņota pienākumu kopuma ES līmenī, mēs konstatējām ievērojamas atšķirības dalībvalstu pieejā izslēgšanai. Tas, cik lielā mērā dalībvalstis izmanto izslēgšanu, lai novērstu to, ka neuzticami darījumu partneri saņem dalītas pārvaldības līdzekļus, ir atkarīgs no valsts tiesību aktiem. Neviena no četrām revīzijā aptvertajām dalībvalstīm nebija izveidojusi pilnvērtīgu izslēgšanas sistēmu, kas ietvertu visus to pārvaldībā esošos dažādos ES līdzekļu veidus.

80 Konsekvences trūkums dalītajā pārvaldībā nozīmē, ka darījumu partneriem līdzīgās situācijās var piemērot atšķirīgus noteikumus. Piemēram, Polijas valsts tiesību aktos par publiskajām finansēm ir paredzēta ierobežota izslēgšanas sistēma, kas aptver ES struktūrfondu saņēmējus ar parādiem vai notiesāšanu par krāpšanu, korupciju vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu. Igaunijā darījumu partneriem var liegt saņemt ES līdzekļus, ja tie ir notiesāti par krāpšanu, korupciju vai citām noziedzīgām darbībām, kas nav saistītas ar ES līdzekļiem. Itālijā valsts tiesību aktos ir noteikts, ka galasaņēmējiem pirms ES lauksaimniecības vai kohēzijas līdzekļu saņemšanas ir jāveic pretmafijas pārbaudes un jāsaņem sertifikāts. Portugālē darījumu partneriem ar kohēzijas līdzekļu parādiem nav atļauts saņemt turpmāku ES finansējumu.

81 Darījumu partneriem līdzīgās situācijās dalītā pārvaldībā tiks piemērota atšķirīga pieeja salīdzinājumā ar partneriem tiešā pārvaldībā. Konkrēti, nav ES juridiskā pamata dalītā pārvaldībā provizoriskās juridiskās klasifikācijas piemērošanai nolūkā izslēgt darījumu partnerus. Četrās revīzijā aptvertajās dalībvalstīs mēs konstatējām atšķirības attiecībā uz dažādām izslēgšanas situācijām saistība ar to, kādā mērā bija nepieciešami galīgie spriedumi vai administratīvie lēmumi, pirms iestādes var izslēgt darījuma partneri no ES līdzekļu pieprasīšanas vai saņemšanas. Faktiski pašreizējie ES finanšu noteikumi paredz mazāk iespēju izmantot izslēgšanu, lai aizsargātu ES finanšu intereses, dalītā pārvaldībā nekā tiešā pārvaldībā.

Dalībvalstis varētu labāk izmantot ES līmeņa datus un rīkus

82 Izslēgšanas nolūkā dalībvalstu iestāžu rīcībā ir trīs galvenie ES līmeņa datu avoti: EDES, OLAF dati par krāpšanu un pārkāpumiem un datizraces un riska novērtēšanas rīks Arachne. Mēs pārbaudījām, kā dalībvalstis izmanto pieejamos ES līmeņa datu avotus un rīkus.

83 Lai gan dalībvalstu iestādes var apspriesties ar EDES, tām nav pienākuma to darīt saskaņā ar ES finanšu noteikumiem. Kā norādīts IRD 2019. gada ziņojumā par EDES, tikai 16 dalībvalstis bija iecēlušas valsts lietotāju administratoru EDES vajadzībām un tikai četras no tām bija regulāri piekļuvušas EDES. Tāpat IRD konstatēja, ka vadošās iestādes nav informētas par OLAF izmeklēšanām un IMS lietām attiecībā uz citu dalībvalstu vadošo iestāžu darījumu partneriem.

84 Arachne ir ES līmeņa datizraces rīks ES finanšu interešu aizsardzībai. Tas ir paredzēts, lai identificētu riskantus darījumu partnerus, bet ne konkrēti tos, kuri atrodas izslēgšanas situācijās. Komisija sākotnēji izstrādāja Arachne, lai palīdzētu dalībvalstu vadošajām iestādēm kohēzijas jomā veikt revīzijas un kontroles pasākumus. Lauksaimniecības izmēģinājuma projekta ietvaros septiņas maksājumu aģentūras izmanto Arachne, un vēl četras maksājumu aģentūras atrodas testēšanas posmā.

85 Datizraces rīka derīgums lielā mērā ir atkarīgs no pieejamo pamatā esošo datu daudzuma un kvalitātes. Mēs konstatējām, ka Arachne derīgumu izslēgšanas nolūkos mazināja tā ierobežotā piemērošanas joma dalītā pārvaldībā (kohēzija un izmēģinājuma projekts lauksaimniecībā) un tas, ka trūka

• ES datu no OLAF, IMS un EDES;
• projektu pilnīguma un precizitātes pārbaužu, ko veic dalībvalstis;
• skaidri definētu rādītāju, kas attiecas uz EDES izslēgšanas situācijām.

86 Mēs atzīmējam, ka Komisija krāpšanas apkarošanas stratēģijas ietvaros ir apņēmusies izpētīt iespējas paplašināt Arachne izmantošanu, attiecinot to uz visiem pārvaldības veidiem (tiešo, netiešo un dalīto)⁶³.

87 Nozaru tiesību aktos 2021.–2027. gada periodam, kas attiecas uz Kopīgo noteikumu regulas līdzekļiem un kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānismu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu un Brexit korekcijas rezervi, ir paredzēts izmantot Komisijas vienoto datizraces un riska novērtēšanas rīku (t. i., Arachne). Lai gan šis rīks dalībvalstīm joprojām būs brīvprātīgs, iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu attiecīgajā periodā uzliek Komisijai saistības nodrošināt rīku, lai to galu galā varētu izmantot visas dalībvalstis⁶⁴.

Komisijai trūkst vajadzīgā pārskata par dalībvalstu izslēgšanas kārtību un datiem

88 Mūsu intervijās ar galvenajiem ģenerāldirektorātiem, kas atbild par dalīto pārvaldību, atklājās, ka tiem nav pārskata par dalībvalstu izslēgšanas kārtību. Šāds pārskats varētu palīdzēt virzīt centienus uzlabot izslēgšanas izmantošanu, lai aizsargātu ES finanšu intereses visu veidu pārvaldībā. To varētu izmantot arī, lai ES budžeta izpildē iesaistītos finanšu dalībniekus informētu par to valsts datu avotu pieejamību, kas ir būtiski izslēgšanai. Valstu un ES līmenī pieejamo datu labāka izmantošana un atkalizmantošana ir priekšnoteikums efektīva datizraces rīka izveidei, kas var palīdzēt Komisijas kredītrīkotājiem identificēt darījumu partnerus izslēgšanas situācijās vai attiecībā uz kuriem pastāv risks, ka tie varētu nonākt izslēgšanas situācijās.

Secinājumi un ieteikumi

89 Šīs revīzijas nolūks bija novērtēt, vai izslēgšana tiek efektīvi izmantota, lai aizsargātu ES līdzekļus no neuzticamiem darījumu partneriem. Mēs secinājām, ka tas tā nav. Lai gan EDES ir plašs tvērums un stingras lēmumu pieņemšanas procedūras, Komisija 2020. gada beigās sistēmā bija reģistrējusi tikai 18 izslēgšanas gadījumus, kas nebija saistīti ar bankrotiem, jo pastāv trūkumi darījumu partneru identificēšanas kārtībā, ko piemēro izslēgšanas situācijās. Tas galvenokārt ir saistīts ar sadrumstaloto atbildību par izslēgšanu, grūtībām piekļūt dalībvalstu datiem, ES datu nepietiekamu izmantošanu, pārmērīgu paļaušanos uz darījumu partneru pašdeklarācijām un ierobežotu centralizēto uzraudzību un pārraudzību. Dalītajā pārvaldībā, kur EDES netiek piemērota, atšķirības dalībvalstu pieejā mazina ES budžeta aizsardzības nolūkā izmantotās izslēgšanas vispārējo efektivitāti.

90 Attiecībā uz tiešo pārvaldību mēs konstatējām, ka EDES aptver plašu darījumu partneru loku, dažādus finanšu nolīgumu veidus un izslēgšanas situācijas. Tomēr ir iespējams paplašināt izslēgšanas situāciju klāstu (21.–24. punkts).

1. ieteikums. Paplašināt izslēgšanas situāciju klāstu

Komisijai, sagatavojot priekšlikumu likumdevējam par Finanšu regulas pārskatīšanu, jāpievēršas šādam jautājumam: ES darījumu partneru saistīto uzņēmumu, faktisko īpašnieku un atbildīgo vadītāju izslēgšana, pat ja tie paši nav ES darījumu partneri.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2022. gads.

91 Mēs arī konstatējām, ka EDES izslēgšanas procedūras nodrošina stabilu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz darījumu partneriem izslēgšanas situācijās. Jo īpaši tās ļauj izslēgt darījumu partnerus, negaidot gadus līdz galīgajam spriedumam vai administratīvajam lēmumam. Lietu centralizēta novērtēšana, ko veic neatkarīga paneļkomiteja, palīdz nodrošināt konsekventu un taisnīgu attieksmi pret darījumu partneriem (25.–29. punkts).

92 Tomēr mēs konstatējām vairākus trūkumus kārtībā, kādā identificē, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijās. Tie ir veicinājuši to, ka izslēgšanas gadījumu skaits ir neliels:

• sadrumstalota atbildība par izslēdzamo darījumu partneru identificēšanu apdraud darījumu partneru sistemātisku novērtēšanu;
• Komisija nepietiekami izmanto dažus no galvenajiem ES līmeņa datu avotiem;
• juridisku ierobežojumu un tehnisku šķēršļu dēļ Komisija saskaras ar grūtībām piekļūt valstu datiem par konkrētām izslēgšanas situācijām;
• Komisija bieži paļaujas uz darījumu partneru deklarācijām par izslēgšanas situācijas neesamību bez papildu pārbaudēm (30.–59. punkts).

93 Ierobežotā centrālā uzraudzība un pārraudzība attiecībā uz to, kā Komisijas dienesti identificē izslēdzamos darījumu partnerus, ir veicinājusi šo trūkumu turpināšanos. Mēs uzskatām, ka stingrāka uzraudzības un pārraudzības kārtība būs svarīga, lai labāk izmantotu izslēgšanu. Šāda uzraudzība iegūtu no lietu pārvaldības sistēmas, kas spēj sniegt pārskatu par notiekošām un pabeigtajām lietām. Tai par labu nāktu arī uzlabotas ex post pārbaudes par to, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijā, norādījumi kredītrīkotājiem par pieejamo datu izmantošanu un turpmāka EDES izmantošanas veicināšana (60.–63. punkts).

2. ieteikums. Stiprināt agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas ieviešanu tiešajā un netiešajā pārvaldībā

Iesakām Komisijai turpmāk minēto.

1. Attīstīt lietu pārvaldības sistēmu, kas spēj sniegt pārskatu par notiekošām un pabeigtajām lietām.
2. Stiprināt EDES efektīvas darbības korporatīvo pārraudzību, tostarp uzraugot kredītrīkotāju
   1. veiktos turpmākos pasākumus saistībā ar OLAF un EPPO ieteikumiem par agrīnu atklāšanu vai izslēgšanu;
   2. darbības un pieejamo datu avotu izmantošanu nolūkā identificēt izslēgšanas gadījumus; šādi avoti ir, piemēram, agrīnas atklāšanas lietas, Pārkāpumu pārvaldības sistēmas ieraksti, kārtējāsOLAF un EPPO krāpšanas izmeklēšanas lietas, galīgie revīzijas rezultāti, konkurences lēmumi un īstenošanas partneru paziņojumi;
   3. EDES paneļkomitejas ieteikumu ieviešanu.
3. Veikt ex post pārbaudes, lai pārliecinātos, vai darījumu partneri atrodas izslēgšanas situācijā, jo īpaši, ja kredītrīkotāji paļaujas uz deklarācijām ar godavārdu.
4. Izstrādāt standarta procedūras un pamatnostādnes kredītrīkotājiem attiecībā uz ES līmeņa datu avotu izmantošanu, piemēram, agrīnas atklāšanas gadījumiem, pārkāpumu pārvaldības sistēmas ierakstiem, OLAF un EPPO krāpšanas izmeklēšanas lietām, revīzijas konstatējumiem, konkurences lietām un īstenošanas partneru paziņojumiem.
5. Veicināt Komisijas dienestu, īstenošanas partneru un ES līdzekļu pārvaldībā iesaistīto dalībvalstu iestāžu informētību par agrīnu atklāšanu un izslēgšanu.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gads.

94 Saistībā ar netiešo pārvaldību mēs konstatējām, ka īstenošanas partneru ieguldījums EDES reģistrēto izslēgšanas gadījumu skaita ziņā ir mazs. Tas lielā mērā skaidrojams ar tiem pašiem faktoriem, kas attiecas uz tiešo pārvaldību. Mēs konstatējām arī trīs citus veicinošus faktorus: nolīgumi ar īstenošanas partneriem, kas neaptver visas izslēgšanas situācijas; tas, ka īstenošanas partneri nevar izslēgt darījumu partnerus, pirms nav pieņemts galīgais spriedums vai administratīvais lēmums; un prakse pārbaudīt neuzticamus darījumu partnerus, pirms tie tiek apsvērti ES finansiālā atbalsta saņemšanai (64.–69. punkts).

95 Komisija lēni veic īstenošanas partneru izslēgšanas sistēmu novērtējumu. Kad tas būs pabeigts, Komisija varēs labāk izmeklēt un novērst iemeslus, kas ir pamatā nelielajam izslēgto darījumu partneru skaitam netiešajā pārvaldībā. Pēc tam Komisijai būs arī svarīgi uzraudzīt to izslēgšanas sistēmu darbību, kuras ir ieviesuši īstenošanas partneri (70.–72. punkts).

3. ieteikums. Uzlabot agrīnas atklāšanas un izslēgšanas uzraudzību netiešā pārvaldībā

Lai nodrošinātu konsekventu aizsardzības līmeni ES līdzekļiem netiešā pārvaldībā, Komisijai jānodrošina, ka tās partneri izpilda savu pienākumu informēt Komisiju, ja darījumu partneri tiek identificēti kā tādi, kas atrodas izslēgšanas situācijās.

Ieviešanas mērķtermiņš: sākot ar 2023. gadu.

96 Saistībā ar dalīto pārvaldību, kas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības un kohēzijas izdevumiem, mēs konstatējām, ka nav ES līmeņa mehānisma darījumu partneru izslēgšanai. Tā kā nav saskaņota pienākumu kopuma attiecībā uz izslēgšanas izmantošanu, mūsu veiktā četru dalībvalstu pārbaude izgaismoja ievērojamas atšķirības pieejā, un tas veicina nevienmērīgu ES līdzekļu aizsardzību. Mēs arī konstatējām, ka dažas dalībvalstis varētu labāk izmantot ES līmeņa datus un rīkus, tostarp EDES datubāzi, OLAF datus par krāpšanu un pārkāpumiem un datizraces un riska novērtēšanas rīku Arachne, lai aizsargātu ES finanšu intereses (73.–87. punkts).

4. ieteikums. Attiecināt agrīnas atklāšanas un izslēgšanas izmantošanu arī uz dalītu pārvaldību

Komisijai, sagatavojot priekšlikumu likumdevējam par Finanšu regulas pārskatīšanu, jāpievēršas šādam jautājumam: piemērot EDES galvenos elementus līdzekļiem dalītā pārvaldībā, lai pret darījumu partneriem, par kuriem konstatēts, ka tie atrodas izslēgšanas situācijā, visos pārvaldības veidos būtu konsekventa attieksme.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2022. gads.

97 Visbeidzot, mēs konstatējām, ka Komisijai trūkst pārskata par izslēgšanas sistēmām un datiem dalībvalstīs. Šāds pārskats varētu palīdzēt virzīt centienus uz izslēgšanas un datu izmantošanas uzlabošanu, lai aizsargātu ES finanšu intereses visu veidu pārvaldībā, un datizraces rīku izveidi, lai palīdzētu identificēt darījumu partnerus izslēgšanas situācijās vai attiecībā uz kuriem pastāv risks, ka tie varētu nonākt izslēgšanas situācijās (88. punkts).

5. ieteikums. Labāk izmantot esošos datus un digitālos rīkus

Saistībā ar plašākiem centieniem izmantot datus un digitālos rīkus ES budžeta aizsardzībai Komisijai jāveic pasākumi, lai uzlabotu ar izslēgšanu saistīto datu izmantošanu, jo īpaši:

1. jāveic kartēšana, lai noteiktu datu, tostarp valsts datu, avotus, kas ir būtiski ES budžeta aizsardzībai, un jānosaka, kā tiem var piekļūt;
2. jāierosina atbilstošs juridiskais pamats ES darījumu partneru datu, tostarp valsts datu, piekļuvei un izmantošanai revīzijas un kontroles nolūkos;
3. jāizstrādā kopīgi datizraces un riska novērtēšanas rīki, kas nodrošinātu piekļuvi visiem attiecīgajiem ES un valstu datiem, kuru īpašumtiesības ir korporatīvā līmenī;
4. jānodrošina datu pieejamība un jāveicina to kopīgošana korporatīvā līmenī;
5. jāizstrādā stratēģija, lai nodrošinātu, ka valstu un ES dati par ES darījumu partneriem ir digitāli, pieejami, standartizēti un sadarbspējīgi.

Ieviešanas mērķtermiņš: 5. ieteikuma 1. un 2. punktam – līdz 2023. gadam, 5. ieteikuma 3. punktam – līdz 2025. gadam, 5. ieteikuma 4. punktam – nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākums un 5. ieteikuma 5. punktam – līdz 2023. gadam attiecībā uz ES datiem un līdz jaunās Finanšu regulas piemērošanai attiecībā uz valsts datiem

Šo īpašo ziņojumu 2022. gada 26. aprīļa sēdē Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Tony Murphy.

Akronīmi un saīsinājumi

Arachne: Eiropas Komisijas izstrādāts datizraces un riska novērtēšanas rīks

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

EDES: agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma

EIB: Eiropas Investīciju banka

EIF: Eiropas Investīciju fonds

EPPO: Eiropas Prokuratūra

IMS: Pārkāpumu pārvaldības sistēma

INTPA ĢD: Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāts

IRD: Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

OLAF: Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

REA: Pētniecības izpildaģentūra

Glosārijs

Dalīta pārvaldība: ES budžeta izpildes metode, saskaņā ar kuru – pretēji tiešas pārvaldības metodei – Komisija deleģē izpildes uzdevumus dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot galīgo atbildību.

Digitalizācija: pāreja uz digitālo tehnoloģiju un digitalizētās informācijas iekļaušanu un izmantošanu, lai padarītu procesus un uzdevumus vienkāršākus, ātrākus, efektīvākus un/vai ekonomiskākus.

EIB grupa: Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds.

Eiropas Investīciju banka: ES banka, kas pieder dalībvalstīm un kas nodrošina finansējumu projektiem ES rīcībpolitikas atbalstam, galvenokārt ES, bet arī ārpus tās.

Eiropas Investīciju fonds: specializēts fonds, kas nodrošina riska finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Eiropā un atsevišķās valstīs ārpus ES. Eiropas Investīciju bankas grupas daļa.

Finanšu instruments: finansiāls atbalsts no ES budžeta pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīciju, aizdevumu vai garantiju, vai citu riska dalīšanas instrumentu veidā.

Kopīgo noteikumu regula: regula, kas paredz noteikumus, ko 2014.–2020. gada periodā piemēro visiem pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

Krāpšana: tīša un nelikumīga maldināšana, lai iegūtu materiālas priekšrocības, atņemot citai personai īpašumu vai naudu.

Kredītrīkotājs: persona, kas atbild par ES struktūras ieņēmumu un izdevumu izpildi.

Maksājumu aģentūra: dalībvalsts iecelta struktūra, kuras uzdevums ir administrēt ES lauksaimniecības izdevumus.

Mazie un vidējie uzņēmumi: apzīmējums, ko attiecina uz uzņēmumiem un citām organizācijām atkarībā no tajos nodarbināto darbinieku skaita un noteiktiem finanšu kritērijiem. Mazi uzņēmumi ir tādi, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem un kopējais apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus EUR. Vidēji uzņēmumi ir tādi, kuros strādā mazāk par 250 darbiniekiem un kopējais apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai kopējā bilance nepārsniedz 43 miljonus EUR.

Pīlāru novērtējums: Komisijas novērtējums par īstenošanas partnera finanšu pārvaldības kārtību.

Provizoriska juridiskā klasifikācija: faktu un konstatējumu juridisks novērtējums par konkrētu jautājumu, kas veikts, pirms kompetentā iestāde ir pieņēmusi galīgu spriedumu vai administratīvu lēmumu.

Publiskais iepirkums: būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, ko atklātā konkursa procedūrā veic valsts iestāde vai cita iestāde, lai nodrošinātu kvalitāti un līdzekļu atdevi.

Tiešā pārvaldība: kārtība, saskaņā ar kuru ES līdzekļus vai programmu pārvalda tikai Komisija pretstatā dalītajai pārvaldībai vai netiešajai pārvaldībai.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja publiska vai privāta iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi ES finansētas programmas pārvaldībai.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61175

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61175

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Tony Murphy un kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP locekle Helga Berger, un revīzijas darbā piedalījās locekles biroja vadītāja Silvia Janik un biroja atašejs Franz Ebermann; atbildīgā vadītāja Judit Oroszki; darbuzdevuma vadītājs James McQuade; revidenti Tomasz Kokot un Attila Horvay-Kovacs. Lingvistisko atbalstu sniedza Thomas Everett.

Pirmajā rindā, no kreisās uz labo: Judit Oroszki, James McQuade, Helga Berger, Silvia Janik, Attila Horvay-Kovács
Otrajā rindā, no kreisās uz labo: Thomas Everett, Tomasz Kokot, Franz Ebermann

Beigu piezīmes

¹ Annual Management and Performance Report for the 2020 EU Budget, 2.1.1. iedaļa, izņemot sadaļu “Other services and administration”.

² Turpat.

³ Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (Finanšu regula), 73. pants.

⁴ Finanšu regula, 74. pants.

⁵ Finanšu regula, 36. un 63. pants.

⁶ Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (FIA direktīva), 5. apsvērums.

⁷ Līgums par Eiropas Savienības darbību, 325. pants.

⁸ FIA direktīva, 5. apsvērums.

⁹ ERP ir apzinājusi, pamatojoties uz Pasaules Bankas grupas un ASV federālās valdības analīzi.

¹⁰ Finanšu regula, 135. pants.

¹¹ Turpat.

¹² Turpat.

¹³ EDES datubāze: To ekonomikas dalībnieku saraksts, kuri ir izslēgti vai kuriem piemēro finansiālas sankcijas.

¹⁴ Finanšu regula, 135. panta 3. punkts.

¹⁵ Finanšu regula, 143. pants.

¹⁶ Komisijas Lēmums (ES) 2018/1220.

¹⁷ Finanšu regula, 143. pants.

¹⁸ Finanšu regula, 135. pants.

¹⁹ Finanšu regula, 142. panta 5. punkts.

²⁰ LexisNexis Bridger Insight.

²¹ Iestāžu 2020. gada 16. decembra nolīgums par budžeta disciplīnu, 32. punkts.

²² Finanšu regula, 136. panta 4. punkts.

²³ Finanšu regula, 143. pants.

²⁴ Gada ziņojumi par ES finanšu interešu aizsardzību no 2016. līdz 2020. gadam: SWD(2017)268, SWD(2018)382, SWD(2020)157, SWD(2021)256.

²⁵ SWD(2020)157, 7. punkts.

²⁶ Finanšu regula, 167. panta 2. punkts un 198. panta 2. punkts.

²⁷ EDES datubāze: To ekonomikas dalībnieku saraksts, kuri ir izslēgti vai kuriem piemēro finansiālas sankcijas.

²⁸ IRD revīzijas ziņojums: IAS.B4–2017-BUDG-001, 2019. gada 25. janvāris.

²⁹ Finanšu regula, 136. panta 2. punkts.

³⁰ Regula 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic OLAF, 11. pants.

³¹ Finanšu regula, 136. panta 1. punkta a)–d) apakšpunkts.

³² Finanšu regula, 136. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunkts.

³³ Finanšu regula, 142. panta 2. punkts.

³⁴ Finanšu regula, 142. panta 4. punkts.

³⁵ Turpat.

³⁶ Dati, ko OLAF sniedza pēc ERP pieprasījuma.

³⁷ Regula (ES) 2017/1939, 44. pants.

³⁸ Agreement establishing the modalities of cooperation between the European Commission and the European Public Prosecutor’s Office, 6. pants.

³⁹ Finanšu regula, 142. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

⁴⁰ Finanšu regula, 136. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

⁴¹ IRD revīzijas ziņojums: IAS.B4–2017-BUDG-001, 2019. gada 25. janvāris.

⁴² Administratīva vienošanās starp Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Prokuratūru.

⁴³ Statistical evaluation of irregularities reported for 2020, SWD(2021) 258 final, DM3 tabula 2. daļas 133. lpp.

⁴⁴ Finanšu regula, 137. panta 1. punkts.

⁴⁵ Komisijas deklarācijas ar godavārdu veidnes piemērs.

⁴⁶ “Eiropas Savienības Ārējo darbību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru praktiskā rokasgrāmata”.

⁴⁷ Korporatīvās pārvaldības padomes 2021. gada 27. janvāra sanāksmes protokols.

⁴⁸ IRD revīzijas ziņojums: IAS.B4–2017-BUDG-001, 2019. gada 25. janvāris.

⁴⁹ Turpat.

⁵⁰ Finanšu regula, 154. pants.

⁵¹ Finanšu un administratīvais pamatnolīgums, 8.10.2019.

⁵² Finanšu un administratīvais pamatnolīgums, 14.2.2020.

⁵³ Komisijas Lēmums 2019/C 191/02, 17.4.2019.

⁵⁴ Finanšu regula, 36. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

⁵⁵ Finanšu regula, 144. pants, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1971, 5. pants, un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1970, 5. pants.

⁵⁶ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 122. panta 2. punkts; Regula (ES) Nr. 1306/2013, 50. panta 1. punkts, Regula (ES) Nr. 223/2014, 30. panta 2. punkts; Regula (ES) Nr. 514/2014, 5. panta 5. punkts; Regula (ES) Nr. 1309/2013, 21. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

⁵⁷ Finanšu regula, 144. pants.

⁵⁸ Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regula (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu.

⁵⁹ Finanšu regula, 136. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

⁶⁰ Regula Nr. 640/2014, 19. pants un 35. panta 5. punkts.

⁶¹ Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu, 57. pants.

⁶² Finanšu regula, 142. panta 5. punkts.

⁶³ Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai – pastiprināta rīcība ES budžeta aizsardzībai, COM(2019) 196 final.

⁶⁴ Iestāžu 2020. gada 16. decembra nolīgums par budžeta disciplīnu, 32. punkts.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-7770-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/50391	QJ-AB-22-006-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7749-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/904968	QJ-AB-22-006-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:

7. attēls: ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.