ES tiesību aktu ex post pārbaude – sistēma labi izveidota, tomēr nepilnīga

Kopsavilkums

Par tiesību aktu ex post pārbaudi un labāku regulējumu

I

Tiesību aktu ex post pārbaude ir svarīga daļa Komisijas labāka regulējuma politikā. Tās mērķis ir sekmēt sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu ar minimālām izmaksām un palielināt ES intervences pasākumu pievienoto vērtību. Komisija 2015. gadā pilnveidoja savu labāka regulējuma politiku un sāka īstenot labāka regulējuma programmu.

Kā mēs veicām revīziju

II

Veicot revīziju, mēs vērtējām, vai ES tiesību aktu ex post pārbaudes sistēma ir bijusi pienācīgi plānota, īstenota, pārvaldīta un vai ir kontrolēta kvalitāte, tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu labāka regulējuma ciklā.

III

Revīzija aptvēra tiesību aktu ex post pārbaudes, kuras laikā no 2013. līdz 2016. gadam veikuši četri Komisijas ģenerāldirektorāti, kā arī to tiesību aktu ex post pārbaudes un ex ante ietekmes novērtējumus, kuri šo ģenerāldirektorātu kompetences jomā pieņemti laikā no 2014. līdz 2016. gadam.

Mūsu konstatējumi

IV

Kopumā mēs secinājām, ka Komisijas pašreizējā ex post pārbaudes sistēma labi atbilst stāvoklim lielākajā daļā dalībvalstu. Konkrētāk attiecībā uz izvērtējumiem Komisija ir izstrādājusi sistēmu, kura kopumā tiek labi pārvaldīta un kuras kvalitāte tiek kontrolēta, tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu labāka regulējuma ciklā. Tomēr attiecībā uz pārbaudēm, kas nav izvērtējumi, mēs konstatējām nepilnības.

V

Mēs konstatējām, ka pārskatīšanas klauzulas un, mazākā mērā, uzraudzības klauzulas ES tiesību aktos tiek plaši izmantotas. Tomēr, tā kā nav vispārēju definīciju, kas attiektos uz visām iestādēm, un nav arī pamatnostādņu, šo klauzulu saturs un sagaidāmie rezultāti ne vienmēr ir skaidri.

VI

Kaut arī izvērtēšanu kopumā veic saskaņā ar tiesību aktu prasībām un labu praksi, tas mazāk attiecas uz pārējām pārbaudēm, kurām Labāka regulējuma pamatnostādnes līdz 2017. gadam nepiemēroja. Mēs konstatējām trūkumus arī tajā, kā izklāstīta izmantotā metodoloģija, un, attiecīgos gadījumos, datu ierobežotības atzīšanā.

VII

Mēs arī secinājām, ka ex post pārbaudes ziņojumi ir publiski pieejami un ka lielākā daļa no tiem sniedz skaidru secinājumu un norāda uz turpmāk veicamajiem pasākumiem. Komisijas oficiālie ziņojumi par veiktajām ex post pārbaudēm tiek regulāri pārsūtīti abiem likumdevējiem (Eiropas Parlamentam un Padomei), taču Padome reti kad uz tiem atbild Komisijai tieši. Turklāt, gatavojot ex ante ietekmes novērtējumus, Komisija ne vienmēr izmanto ex post pārbaudes. Starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju noslēgtais iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu, kurā ir noteikums par spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, nav saistošs.

VIII

Visbeidzot, mēs secinājām, ka REFIT programmas pamatojums nav skaidrs tāpat kā kritēriji, pēc kuriem atsevišķas iniciatīvas var apzīmēt kā atbilstošas REFIT. Tajā pašā laikā pamatnostādnēs REFIT aprakstīta kā īpaša programma. Tas rada jautājumus par REFIT pašreizējo raksturu un pievienoto vērtību.

Ieteikumi

IX

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, mēs esam sagatavojuši vairākus ieteikumus Komisijai un vienu ieteikumu Regulējuma kontroles padomei.

Ievads

Tiesību aktu ex post pārbaudes ir svarīga likumdošanas cikla daļa

01

Tiesību aktu ex post pārbaude ir svarīga Komisijas labāka regulējuma politikas daļa, un tās mērķis ir sekmēt publiskās politikas izvēļu sasniegšanu un palielināt ES intervences pasākumu pievienoto vērtību. Ex post pārbaudi var uzskatīt par likumdošanas cikla pēdējo posmu, kas sniedz atskatu uz to, kā ir ņemts vērā viens vai visi ES regulatīvās intervences aspekti, vai tas būtu viens vai vairāki tiesību akti. To var uzskatīt arī par sākumpunktu tam, lai izprastu ieviestās politikas vai regulējuma ietekmi, trūkumus un priekšrocības, un tas sniedz atgriezenisko saikni jaunu regulējumu izstrādei vai spēkā esošo grozīšanai. Ex post pārbaudes būtu jāskata ciešā saistībā ar labākiem procesiem un tiešajiem rezultātiem katrā likumdošanas procesa posmā, kur viens pilnveidojums uzlabo otra kvalitāti (sk. 1. attēlu).

Ex post pārbaudes kļūst arvien svarīgākas

02

ES iestāžu līmenī labāka regulējuma koncepcijas aizsākumi meklējami 2001. gada Gēteborgas un Lākenes Eiropadomes sanāksmēs. Pašreizējā ES Labāka regulējuma programma¹, kas ir Ž. K. Junkera vadītās Komisijas iniciatīva, tika publicēta 2015. gadā līdz ar vairākām citām iniciatīvām. To papildināja pamatnostādnes (tostarp praktisko norādījumu kopums), ko pārskatīja 2017. gada vidū².

03

Vairākos gadījumos pēdējo divdesmit gadu laikā Eiropas Komisija ir atzinusi, cik svarīga tiesību aktu kvalitātei ir pienācīgi veikta izvērtēšana³. Strādājot pie labāka regulējuma, Komisijas mērķis bija palielināt ES intervences pasākumu pievienoto vērtību saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Galveno iniciatīvu īstenošanas laika grafiks šajā aspektā parādīts 2. attēlā⁴.

04

Pēdējos gados ir notikusi liela attīstība. Kopš 2013. gada Komisija pati sev ir apņēmusies darboties saskaņā ar principu “vispirms izvērtēt”, un tas nozīmē, ka spēkā esošie tiesību akti ir jāizvērtē, pirms tiek gatavoti ietekmes novērtējumi attiecībā uz jaunu tiesību aktu priekšlikumiem. Tajā pašā gadā Komisija atzina, ka joprojām ir vajadzīgs liels darbs, lai tās ex post pārbaudes pasākumi varētu sniegt savlaicīgu un būtisku ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā⁵. 2016. gada Iestāžu nolīgumā⁶ bija uzsvērts izvērtēšanas svarīgums, un tas paredzēja iesaistītajām pusēm vajadzības gadījumā noteikt uzraudzības un ziņošanas, kā arī izvērtēšanas prasības tiesību aktos un regulāri apsvērt iespēju tiesību aktos iekļaut pārskatīšanas klauzulas.

Tiesību aktu ex post pārbaudes – definīciju pārpilnība

05

Tiesību aktu ex post pārbaudes apzīmēšanai Komisija izmanto daudzus un dažādus jēdzienus. Šīs revīzijas kontekstā tiesību aktu ex post pārbaude (turpmāk tekstā “ex post pārbaude”) tiek definēta kā politikas instruments, kas ļauj sagatavot dokumentu vai dokumentu kopumu, kurā retrospektīvi aprakstīts viens vai visi ES regulatīvās intervences aspekti (tas var būt viens vai vairāki tiesību akti) ar vērtēšanas elementiem vai bez tiem. Jēdzienu “ex post pārbaude” izmanto, lai Komisijas sagatavotos ex post dokumentus ietvertu zem nosaukumiem: izvērtēšana, pārskatīšana, atbilstības pārbaude un visu veidu ziņojumi (transponēšanas ziņojums, īstenošanas ziņojums, piemērošanas ziņojums utt.)⁷.

06

No iepriekš minētajiem Komisija ir definējusi šādus jēdzienus: “izvērtējums” ir “uz pierādījumiem balstīts spriedums par to, cik lielā mērā intervence ir bijusi efektīva un lietderīga, būtiska, ņemot vērā vajadzības un tās mērķus, saskanīga gan iekšēji, gan ar citiem ES politikas intervences pasākumiem un devusi pievienoto vērtību ES līmenī”⁸ un “atbilstības pārbaude” ir “visaptverošs politikas jomas izvērtējums, kurā parasti tiek apskatīts, kā vairāki savstarpēji saistīti tiesību akti ir palīdzējuši (vai nav palīdzējuši) sasniegt politikas mērķus”⁹.

REFIT programma

07

Komisijas nodomu un centienu nozīme ex post pārbaužu jomā pēdējo dažu gadu laikā ir jāskata plašākā kontekstā kopā ar tās centieniem uzlabot spēkā esošo ES tiesību aktu krājumu. Šāds akcentējums ir rosinājis jautājumu par to, cik svarīgi ir nodrošināt pastāvīgi augstas kvalitātes iznākumu saistībā ar visām daudzveidīgajām ex post pārbaudes darbībām.

08

Šajā kontekstā Komisija 2012. gadā sāka Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), lai nodrošinātu, ka ES tiesības “atbilst mērķim”. Komisijas paziņojumā, ar kuru izveido programmu¹⁰, teikts, ka programma ir izveidota, “lai pārliecinātos, ka ieguvumi, ko sniedz ES tiesības, ir panākti ar vismazākajām izmaksām ieinteresētajām personām, iedzīvotājiem un valstu pārvaldei, un ka regulatīvās izmaksas ir pēc iespējas samazinātas, neietekmējot politikas mērķus, kurus ar attiecīgo iniciatīvu paredzēts sasniegt”.

Starptautiskais reitings un Palātas iepriekšējais novērtējums

09

Eiropas Savienībā ir izveidota tiesību aktu ex post pārbaudes sistēma. Tādējādi šajā jomā tā ir labākā stāvoklī nekā lielākā daļa dalībvalstu.

10

ESAO 2015. gadā ierindoja ES izveidoto ex post pārbaudes sistēmu piektajā vietā¹¹ starp ESAO dalībvalstīm, pamatojoties uz saliktu rādītāju, kas ietver metodoloģiju, pārredzamību, kvalitātes kontroli un ex post pārbaužu sistemātisku izmantošanu¹².

11

Turklāt sistēmas kvalitāti starptautiskā kontekstā apstiprināja arī mūsu pasūtītā situācijas izpēte par ex post pārbaudes sistēmām 32 valstīs (28 dalībvalstis un četras citas valstis, kuras ESAO šajā grupā uzskatīja par labākajām). Izpētes rezultāti parādīja, ka no 32 valstīm tikai 14 valstīs ir tiesību aktu ex post pārbaudes sistēma ar skaidriem iestāžu pienākumiem un pamatnostādnēm. No šīm 14 valstīm 11 ir ES dalībvalstis.

12

Īpašajā ziņojumā par ietekmes novērtējumiem ES iestādēs, ko publicējām 2010. gadā¹³, mēs secinājām, ka ex post novērtējumu izmantošana joprojām ir nepilnīga, jo “[novērtējumus] neveic regulāri visās likumdošanas jomās”. Šīs revīzijas nolūks ir sniegt būtisku un objektīvu informāciju par pašreizējo ES sistēmu, kas ieviesta tiesību aktu ex post pārbaudīšanai.

Revīzijas tvērums un mērķi

13

Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai ES tiesību aktu ex post pārbaudes sistēma ir bijusi pienācīgi plānota, īstenota un vai ir kontrolēta kvalitāte, tādējādi dodot vērtīgu ieguldījumu labāka regulējuma ciklā. Konkrēti, mēs pārbaudījām,

1. kādā mērā Komisija un likumdevēji (Eiropas Parlaments un Padome) ir pienācīgi apsvēruši pārskatīšanas un uzraudzības klauzulu izmantošanu, sagatavojot jaunus tiesību aktus vai grozot jau spēkā esošos;
2. vai Komisija nodrošina savlaicīgu visu savu ex post pārbaudes pienākumu izpildi atbilstoši izsmeļošam un saskanīgam pamatnostādņu un standartu satvaram, kurā iekļauti kvalitātes kontroles mehānismi;
3. vai Komisija un likumdevēji nodrošina, ka tiesību aktu ex post pārbaudes ir publiski pieejamas, sniedz skaidru iznākumu, tiek veikti pienācīgi turpmākie pasākumi un notiek integrēšana likumdošanas ciklā;
4. vai REFIT programmas pamatojums ir skaidrs.

14

Revīzijas tvērumā ietilpa visas juridiski saistoši un nesaistoši pilnvarotās ex post pārbaudes¹⁴, kas tika veiktas 2013.–2016. gadā¹⁵. Tā kā ir notikušas ļoti daudzas ex post pārbaudes, mēs izvēlējāmies četrus ģenerāldirektorātus no dažādām politikas jomām un ar dažādu līmeņu pieredzi ex post pārbaužu veikšanā. Izlasē tika iekļautas 133 ex post pārbaudes, kuras veica četri ģenerāldirektorāti: Vides ĢD, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD, Migrācijas un iekšlietu ĢD un Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD (sk. I pielikumu)¹⁶. No tām 40 bija izvērtējumi, deviņas bija atbilstības pārbaudes, bet atlikušās 84 bija ex post pārbaudes, kas atšķīrās no izvērtējumiem vai atbilstības pārbaudēm. Šie ģenerāldirektorāti tika atlasīti, pamatojoties uz to pārziņā esošo ex post pārbaužu apjomu un tāpēc, ka tie šķērsgriezumā atspoguļo Komisijas pārbaudes metožu praktiskās pielietošanas pieredzi. Mēs arī pārbaudījām 105 tiesību aktus, par kuriem bija veiktas iepriekš minētās 133 ex post pārbaudes.

15

Lai novērtētu, vai jaunākajos tiesību aktos ir iekļautas uzraudzības un pārskatīšanas klauzulas un kāds ir to saturs, mēs pārbaudījām arī visus 34 tiesību aktus, kuri pieņemti laikā no 2014. gada jūlija līdz 2016. gada beigām un kurus bija ierosinājuši atlasītie ģenerāldirektorāti (sk. II pielikums).

16

Mēs pārbaudījām arī to, vai princips “vispirms izvērtēt” ir ievērots attiecībā uz 29 ietekmes novērtējumiem¹⁷, kurus šie četri ģenerāldirektorāti sagatavoja 2014.–2016. gadā, un attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem Komisijas 2017. gada darba programmā¹⁸.

17

Turklāt revīzijā tika pārbaudīta katrā no četriem ģenerāldirektorātiem ieviestā sistēma, kā arī Ģenerālsekretariāta izstrādātās procedūras, kas piemērojamas Komisijai kopumā. Kvalitātes kontroles procedūras vispārīgi un Regulējuma kontroles padomes (RKP) darbs konkrēti arī bija daļa no revīzijas.

18

Visbeidzot, mēs pārbaudījām likumdevēju darbu ex post jomā attiecībā uz a) izmaiņām, kas izdarītas Komisijas tiesību aktu priekšlikumos iekļautajās uzraudzības un pārskatīšanas klauzulās; b) likumdevēju reakciju uz Komisijas veiktajām ex post pārbaudēm un c) ex post pārbaudes, ko veikuši paši likumdevēji.

19

Mūsu revīzijas kritēriju pamatā bija Komisijas pamatnostādnes, galvenokārt Labāka regulējuma pamatnostādnes (2015. g.)¹⁹, kas piemērojamas nesenākajām ex post pārbaudēm, un iepriekšējās Komisijas pamatnostādnes un vērtēšanas standarti²⁰ ex post pārbaudēm līdz 2015. gadam. Mēs apmeklējām arī ESAO, lai iegūtu informāciju par ex post pārbaudes darba kvalitātes novērtēšanu.

20

Revīzijā tika izmantota situācijas izpēte (ERP pasūtījums) par tiesību aktu ex post pārbaudes sistēmu katrā ES dalībvalstī un četrās valstīs, kuras nav ES dalībvalstis un kuras tika uzskatītas par labākajām šajā references grupā. Šā darba mērķis bija gūt labāku izpratni par to, cik attīstīta ir Komisijas sistēma starptautiskā kontekstā.

21

Revīzijas laikā mums palīdzēja piecu ārēju ekspertu grupa, kuru veidoja akadēmisko aprindu un ideju laboratoriju speciālisti regulatīvās politikas un novērtēšanas jomā. Tā palīdzēja izstrādāt mūsu revīzijas pieeju un nodrošināja to, ka tika ņemti vērā paši svarīgākie ex post pārbaudes aspekti.

Apsvērumi

Gan pārskatīšanas, gan uzraudzības klauzulas tiek plaši izmantotas, bet nav kopēju pamatnostādņu

22

Pārskatīšanas klauzulas palīdz nodrošināt to, ka ex post pārbaudes tiek veiktas tiesību aktiem, kuros šīs klauzulas ir iekļautas. Klauzulu iekļaušana ir svarīga, taču ar to vien nepietiek. Tajās ir jāizmanto skaidrs formulējums un skaidra terminoloģija, un ir jānosaka laika plānojums atbilstoši vajadzīgās ex post pārbaudes veidam. Ja likumdevēji veic grozījumus Komisijas priekšlikumā, tie nedrīkst negatīvi ietekmēt šīs klauzulas skaidrību. Ir jābūt norādei par atšķirīgas terminoloģijas vienotu izpratni un par to, kāda tam varētu būt ietekme uz dažāda veida pārbaužu laika plānojumu. Turklāt uzraudzības klauzulas, kas adresētas dalībvalstīm, parasti ir jāiekļauj tiesību aktos, ja ir iekļauta pārskatīšanas klauzula, jo tas vajadzīgs, lai nākamajai ex post pārbaudei varētu savākt datus dalībvalsts līmenī.

23

Šim nolūkam revidenti pārbaudīja,

1. vai eksistē pamatnostādnes par to, kā formulējamas uzraudzības un pārskatīšanas klauzulas;
2. vai pārskatīšanas klauzulas ir iekļautas konkrētos tiesību aktos un kāds ir tajās izmantotais formulējums un laika plānojums, kā arī, vai ierosinātā pārskatīšanas klauzula tika mainīta, kad likumdevēji veica grozījumus;
3. vai ir iekļautas uzraudzības klauzulas un vai pastāv saikne starp to, ka tiesību aktā uzraudzības klauzulas nav, un apsvērumiem, kas par uzraudzības datu pieejamību vai kvalitāti sagatavoti ex post pārbaudēs.

Nav iestādēm kopīgu pamatnostādņu par to, kā formulējamas uzraudzības un pārskatīšanas klauzulas

24

Līdz 2017. gadam nebija Komisijas pamatnostādņu par to, kā formulējamas uzraudzības un pārskatīšanas klauzulas. Saistībā ar Labāka regulējuma pamatnostādņu un to praktisko norādījumu kopuma pārskatīšanu Komisija ieviesa norādījumus, kas attiecās uz “tiesību aktu noteikumiem par uzraudzību un novērtēšanu”²¹. Šie norādījumi sniedz praktisku informāciju par to, kas, izstrādājot tiesību aktu, ir jāiekļauj uzraudzības un pārskatīšanas klauzulās, īpaši attiecībā uz laika plānojumu, pienākumiem un datu vākšanas metodēm. Tajos precizēts, ka novērtēšanu parasti veic tikai tad, kad par ES intervenci ir pieejami vismaz trīs pilnu gadu dati. Citas/starpposma ex post pārbaudes, kas uzskaitītas šajos norādījumos, ir transponēšanas ziņojumi, īstenošanas ziņojumi un uzraudzības ziņojumi. Šajos norādījumos sniegti piemēri klauzulām, kas attiecībā uz katru no minētajiem pārbaužu veidiem iekļaujamas tiesību aktos.

25

Ne Eiropas Parlamentam, ne Padomei nav savu pamatnostādņu par to, kā formulēt uzraudzības un pārskatīšanas klauzulas. Komisijas pamatnostādnes uz likumdevējiem neattiecas, bet “Kopējā praktiskā rokasgrāmatā”²² par ES tiesību aktu izstrādi nav konkrētas norādes par to, kā formulēt uzraudzības vai pārskatīšanas klauzulas. 2016. gada aprīlī visas trīs iestādes parakstīja Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, kurā ir uzsvērts tas, cik svarīgi ir regulāri apsvērt pārskatīšanas klauzulu iekļaušanu tiesību aktos²³. Taču šis nolīgums nav juridiski saistošs²⁴, un to drīzāk var uzskatīt par ieteikuma tiesību instrumentu. Iestādes nav sagatavojušas nekādas plašākas pamatnostādnes par šo jautājumu.

26

Pētījumā “Mainīgais pārskatīšanas klauzulu kontrolsaraksts”, kuru 2017. gadā apkopojis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), pārskatīšanas klauzulas ir iedalītas smagajos (jeb pamata) un vieglajos pārskatīšanas pienākumos. “Smagie” pienākumi paredz tiesību akta pilnu izvērtēšanu, bet “vieglie” pienākumi galvenokārt attiecas uz īstenošanas ziņojumiem. Tas vēl neliecina, ka iestādes vienoti izprot pārskatīšanas klauzulās izmantotos pārbaužu noteikumus, jo, kā atzīts šajā pētījumā, šīm trim iestādēm “pārskatīšanas klauzulai nav saskaņotas definīcijas”.

27

Attiecībā uz laika plānojumu Eiropas Parlamenta pieeja ir līdzīga Komisijas pieejai, un paredz, ka “pastāv vispārēja vienošanās, ka īstenošanas novērtējumus²⁵ nevajadzētu veikt pārāk agri: tie ieteicami vismaz trīs gadus pēc politikas intervences”²⁶.

28

Padome nav paudusi nekādu nostāju attiecībā uz pārskatīšanas klauzulu iekļaušanu ES tiesību aktos vai attiecībā uz to saturu. Nekas neliecina ka iestādē par šo jautājumu būtu veikta iekšēja starpnozaru analīze.

Pārskatīšanas klauzulas plaši izmanto, bet tās bieži ir neskaidras

29

No 34 tiesību aktiem, kas bija izlasē iekļauto ģenerāldirektorātu pārziņā un ko pieņēma 2014.–2016. gadā, gandrīz visos (32) bija iekļauta pārskatīšanas klauzula. Šis novērojums saskan ar Eiropas Parlamenta 2017. gada mainīgo kontrolsarakstu par pārskatīšanas klauzulām un liecina, ka pārskatīšanas klauzula bija iekļauta 80 % no visām direktīvām un 58 % no visām regulām, kas ir Parlamenta kontrolē.

30

Taču tikai divās trešdaļās no mūsu izlases tiesību aktu priekšlikumiem²⁷ jau bija iekļauta pārskatīšanas klauzula. Komisija varbūt neierosināja pārskatīšanas klauzulas, ja tā tikai grozīja spēkā esošo tiesību aktu, jo tajā pārskatīšanas klauzula jau bija iekļauta. Taču atsevišķos no šiem gadījumiem likumdevēji uzskatīja par neieciešamu aizstāt vai grozīt esošās pārskatīšanas klauzulas.

31

Lielāko daļu no 34 tiesību aktos noteiktajām ex post pārbaudēm var plaši klasificēt vai nu kā vērtējumus, vai kā īstenošanas, piemērošanas vai tematiskus ziņojumus. Taču tas neļauj skaidri formulēt nianses, kas atšķir dažādos iespējamo ziņojumu veidus, un tas savukārt rada grūtības Komisijai, kurai ir jāsaprot, kas tieši ir jāpārbauda un kāda veida produkts būs jāsagatavo (sk. 1. izcēlumu).

32

Nav iespējams atrast skaidru un konsekventu cēloņsakarību starp veicamo ex post pārbaudi un tās laika plānošanu. Piemēram, vienā gadījumā izvērtēšana ir jāveic trīs gadus pēc piemērošanas, bet citā – īstenošanas ziņojums ir jāsagatavo tikai desmit gadus pēc piemērošanas. Izlasē ir diezgan daudz arī tādu piemērošanas ziņojumu, īstenošanas ziņojumu un izvērtējumu, kas jāsagatavo četrus piecus gadus pēc piemērošanas, taču šie trīs ziņojumu veidi attiecas uz dažādiem likumdošanas cikla posmiem.

33

Kaut arī mēs atzīstam priekšrocības tajā, ka Komisija un likumdevēji var pielāgot pārskatīšanas klauzulas katra tiesību akta konkrētajām vajadzībām, mēs arī secinām, ka pārskatīšanas klauzulas sagaidāmie nodevumi ne vienmēr bija skaidri. Turklāt pastāv risks, ka ex post pārbaudes laika plānojums nav samērojams ar sagaidāmajiem nodevumiem.

34

Nekonsekventa formulējuma un laika plānojuma problēmas tika konstatētas arī citā galvenajā izlasē, kuru izmantojām šajā revīzijā un kuru veidoja 133 ex post pārbaudes, kas bija jāveic 2013.–2016. gadā un kas tādējādi attiecās uz vecākiem tiesību aktiem. Tas norāda uz ieilgušām problēmām saistībā ar pārskatīšanas klauzulu formulēšanu ES tiesību aktos.

Uzraudzības klauzulas ir izmantotas divās trešdaļās gadījumu

35

Lai nodrošinātu pietiekami uzticamu un salīdzināmu datu pieejamību, kas ļauj veikt pierādījumos balstītu tiesību aktu ex post pārbaudi, ir ļoti svarīgi uzraudzīt tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu. Tādējādi ir svarīgi tiesību aktos vajadzības gadījumā iekļaut uzraudzības klauzulas, lai noteiktu satvaru informācijai, kas ir jādara pieejama Komisijai, īpaši no dalībvalstīm.

36

Vairāk nekā divās trešdaļās (73 no 102²⁸) no pārbaudītajiem tiesību aktiem uzraudzības klauzula attiecībā uz dalībvalstīm bija iekļauta. Uz dažiem ģenerāldirektorātiem tas attiecas daudz vairāk, nekā uz citiem. Lai gan Vides ĢD (24 no 27) un Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD (21 no 24) uzraudzības klauzulas bija iekļautas gandrīz visos to kompetencē esošajos tiesību aktos, to nebija vairāk nekā pusei tiesību aktu, kurus atlasījām Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD (11 no 26), kas daļēji var atspoguļot izlasē iekļauto tiesību aktu mazāk tehnisko raksturu.

37

Turklāt daudzās ex post pārbaudēs bija minēts, ka jāuzlabo datu vākšana, ieviešot vai uzlabojot uzraudzības kārtību.

38

Atlikušajos 29 tiesību aktos uzraudzības klauzulas attiecībā uz dalībvalstīm nebija. Četrās no šiem tiesību aktiem veiktajām ex post pārbaudēm, bija minēts uzraudzības klauzulas trūkums un bija uzsvērta vajadzība izveidot uzraudzības kārtību.

39

Izvērtējot 2014.–2016. gadā pieņemtos tiesību aktus, atklājas līdzīga aina: deviņos no 34 aktiem uzraudzības klauzulas nebija. Sistemātiska uzraudzības klauzulu iekļaušana tiesību aktos nerada būtisku uzlabojumu.

40

Komisijas ģenerālsekretariāts 2016. gada jūnijā izveidoja īpašu uzraudzības un kvantitatīva novērtējuma darba grupu. Tās galvenie uzdevumi ir atbalstīt Komisijas darbu saistībā ar labāku ES darbību ietekmes uzraudzību un izteikšanu skaitļos, paplašinot zināšanas un daloties pieredzē, lai reaģētu uz izteiktu vajadzību pēc praktiskiem norādījumiem un vadības attiecībā uz to, kā kvantitatīvi novērtēt ES darbību ietekmi, īpaši regulatīvās intervences ietekmi gadījumos, kad pieredze ir nepilnīga. Darba grupa ir pilnvarota izdot norādījumus vai paraugprakses dokumentus, taču vēl nekas nav sagatavots.

Neviendabīga ex post pārbaužu izpilde un kvalitātes kontrole

41

Ex post pārbaužu satvara kvalitāte (pamatnostādnes, ietverot praktiskus norādījumus) ir ļoti svarīga, tāpat arī praktiskā izpilde. Tāpēc mēs pārbaudījām

• dažādo iestāžu satvarus ex post pārbaužu veikšanai;
• ex post pārbaužu izpildes laika plānojumu;
• izmantotās metodoloģijas un apmēru, kādā tās ir paskaidrotas;
• datu ierobežojumus un apmēru, kādā tie ir atzīti;
• iekšējās kvalitātes kontroles mehānismus;
• Regulējuma kontroles padomes lomu.

Uzlabots, tomēr nepilnīgs satvars ex post pārbaudēm

42

Komisijas ģenerālsekretariātam ir izšķiroša loma attiecībā uz pamatnostādņu un paraugprakses izveidi, attīstību un pārraudzību regulatīvās politikas jomā. Tā pienākumos ietilpst pamatnostādņu izstrāde, tam ir jānodrošina, lai dažādie ģenerāldirektorāti tās saskaņoti piemērotu, jāuztur dažādi starpdienestu tīkli saistībā ar ex post pārbaudēm (piemēram, Tehniskā darba grupa uzraudzības un vērtēšanas jautājumos) un jāsadarbojas ar trešās puses ieinteresētajām personām, kas darbojas šajā jomā (ar dalībvalstīm, akadēmiskajām aprindām, starptautiskajām organizācijām, tādām kā ESAO u.c.).

43

Īpaši jāatzīmē, ka Ģenerālsekretariātam bija vadošā loma, kad tika sagatavotas 2015. gada Labāka regulējuma pamatnostādnes un Praktisko norādījumu kopums un kad 2017. gadā notika šo dokumentu pārskatīšana. Šajās pamatnostādnēs ir sniegts visaptverošs satvars, kuru Komisijas dienesti var izmantot, veicot vērtēšanu. Praktisko norādījumu kopumā ir nodaļa, kas veltīta izvērtējumiem un atbilstības pārbaudēm²⁹, un vairākus citus norādījumus arī var izmantot attiecībā uz atsevišķiem ex post pārbaužu aspektiem.

44

Taču līdz 2017. gadam pamatnostādnēs vienīgais aprakstītais ex post pārbaužu veids ir izvērtējumi. Uz tām neattiecas stingri kvalitātes kontroles standarti, kā tas ir attiecībā uz izvērtējumiem un atbilstības pārbaudēm, kaut arī ar tām saistītais darbs varētu būt līdzīgs pēc rakstura, ilguma un izmaksām. Līdz ar to ex post pārbaudēm, kas nav izvērtējumi, pieļaujami daudzi un dažādi izpildes veidi, kuru rezultātā to kvalitātes līmenis var būt atšķirīgs. 2017. gadā pārbaudes tika iekļautas ierobežotā veidā.

45

Likumdevēji arī var veikt savas ex post pārbaudes un izdot paši savas pamatnostādnes. Padomei gan nav savu pamatnostādņu un 2013.–2016. gadā tā nav veikusi nekādas ex post pārbaudes, taču Parlaments ir izveidojis Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu (EPRS), kurā kopš 2013. gada ir bijusi arī Ex post novērtēšanas nodaļa (EVAL). Šī nodaļa veic ex post pārbaudes, kuras tā sauc par “Eiropas īstenošanas novērtējumiem” (EIA), un tās tiek izmantotas kā pamatojuma dokumenti parlamentāro komiteju īstenošanas ziņojumiem³⁰. Tai ir iekšējas pamatnostādnes par to, kā šos novērtējumus veikt, un šīs pamatnostādnes attiecībā uz metodoloģiju ir ļoti līdzīgas Komisijas pamatnostādnēm.

Komisija likumdevējiem reti paskaidroja, kāpēc ex post pārbaudes aizkavējās

46

Savlaicīga Eiropas Komisijas ex post pārbaužu izpilde atbilst gan likumdevēju un ieinteresēto personu tiesiskajai paļāvībai, gan arī ir likumīga prasība gadījumā, kad ex post pārbaude ir paredzēta tiesību aktā.

47

Kopumā Eiropas Komisijas ex post pārbaudes netiek veiktas laikā (69 no 85) un kavēšanās reti tiek paskaidrota. Vidējais kavējums visā izlasē nedaudz pārsniedz gadu³¹ attiecībā uz tiesību aktos noteikto pienākumu veikt ex post pārbaudes, kaut arī šādu ex post pārbaužu tvērums var būt dziļāks un plašāks nekā tiesību aktos noteiktais³². Kavēšanās attiecas uz plašu ex post pārbaužu spektru un, ņemot vērā Komisijas akcentu uz vērtēšanu, jāpiezīmē, ka vidējā izvērtējumu un atbilstības pārbaužu kavēšanās ir nedaudz vairāk par 16 mēnešiem. To var izskaidrot ar dalībvalstu kavēšanos transponēt tiesību aktus (tas, piemēram, aizkavē arī atbilstības novērtēšanu), dalībvalstu veiktu vēlu īstenošanu un/vai ziņojumu sagatavošanu.

48

Šis diezgan nozīmīgais ex post pārbaužu vidējais kavēšanās ilgums ir jāskata saistībā gan ar to, ka dažādajām ex post pārbaudēm pārskatīšanas klauzulu formulējumos nav noteikts vispiemērotākais laika plānojums (sk. 32.–34. punktu), gan ar vajadzību pabeigt ex post pārbaudi saistībā ar Komisijas apņemšanos ievērot principu “vispirms izvērtēt”. Tas, ka Komisijai ir jāpanāk līdzsvars starp piemērota laika plānojumu, principa “vispirms izvērtēt” ievērošanu un iznākuma kvalitāti, neapšaubāmi lielā mērā izskaidro ex post pārbaužu veikšanas laiku. Taču trūkst pierādījumu par Komisijas paskaidrojumiem likumdevējiem gadījumos, kad ex post pārbaudes kavējas.

Metodoloģija netiek piemērota viendabīgi

49

Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopumā ir uzsvērts tas, cik svarīgi ir atzīt metodoloģiskas un datu vākšanas grūtības, kas radušās izvērtēšanas laikā³³. Ņemot vērā to, ka Komisija uzsver pierādījumos balstītas politikas veidošanu, pienācīgs metodoloģijas apraksts, kurš aptver gan datu vākšanu, gan analīzes rīkus visās ex post pārbaudēs, kuru saturs saistīts ar vērtēšanu (ne tikai izvērtējumos), kā arī paskaidrojums par metodoloģijas izvēli, stiprinātu tās secinājumu leģitimitāti. Tas arī palīdzētu labāk saprast un vajadzības gadījumā atļautu atkārtot secinājumus pamatojošo darbu.

50

Metodoloģiskā pieeja, kas izmantota mūsu izlasē iekļautajām pabeigtajām ex post pārbaudēm, nav konsekventa³⁴. Kaut arī izvēlētā metodoloģija bieži ir aprakstīta, šis apraksts tikai nedaudz vairāk nekā pusei ex post pārbaužu bija izsmeļošs (t. i., attiecās gan uz datu vākšanu, gan uz datu analīzes rīkiem). Pamatojums, kāpēc ir izraudzīta konkrēta metodoloģija, ir sniegts mazliet vairāk nekā trešdaļai ex post pārbaužu. Mēs arī ievērojām, ka par metodoloģiju sniegtā informācija ļoti atšķiras gan kvalitātes, gan pilnīguma aspektā. Starp izlasē iekļautajām ex post pārbaudēm bija 14 izvērtējumi, kas bija publicēti 2016. gadā, kad sāka piemērot Labāka regulējuma pamatnostādnes. Kaut arī šajos izvērtējumos vienmēr ir ievēroti pieci kritēriji³⁵, kas kā obligāti noteikti Labāka regulējuma pamatnostādnēs, tajos reizēm trūkst plašāka paskaidrojuma par izmantoto metodoloģiju.

Datu ierobežojumi ir atzīti un korektīvi pasākumi ir veikti, taču rezultāti vēl ir jāgaida

51

Ex post pārbaudēm ir jāsniedz lasītājiem pietiekama informācija par datiem, kas ir Komisijas secinājumu pamatā.

52

Noteiktu datu ierobežotības līmeni var uzskatīt par objektīvu attiecībā uz lielāko daļu ex post pārbaužu, kas aptver visu ES, jo pastāv grūtības savākt un apkopot datus par sarežģītiem jautājumiem dažādu jurisdikciju apstākļos. Tādējādi pat pašās izsmeļošākajās ex post pārbaudēs būtu jāatzīst kādi izmantoto datu ierobežojumi, lai likumdevēji un ieinteresētās personas varētu saprast, kādus secinājumus šie dati pamato vai nepamato.

53

Divās trešdaļās no mūsu pārbaudītajām 80 pabeigtajām ex post pārbaudēm ir atzīts, ka ex post pārbaudes darba pamatā ir bijuši ierobežoti dati³⁶. Galvenās identificētās problēmas ir datu nepilnīgums vai datu trūkums, datu kvalitāte un sarežģījumi saziņā ar ieinteresētajām personām (zems aktivitātes līmenis, atbildes nav reprezentatīvas utt.).

54

Reizēm datu ierobežojumus izraisa uzraudzības trūkums (sk. arī 38. un 39. punktu), bet reizēm tie ir saistīti ar to, ka ex post pārbaudes veic nepiemērotā laikā (sk. 32.–34. punktu). Tomēr dažās ex post pārbaudēs ir iekļauti paskaidrojumi par to, kā šie ierobežojumi tika risināti (sk. 2. izcēlumu).

55

Visticamāk, ka datu ierobežojumi paliks viena no Komisijas lielākajām pastāvīgajām problēmām saistībā ar tās centieniem nodrošināt vienmērīgi augstas kvalitātes darbu ex post pārbaudēs. Nevar uzskatīt, ka kādam no mūsu izlasē iekļautajiem ģenerāldirektorātiem būtu tāda vispārēja sistemātiska pieeja datu pieejamībai un kvalitātes jautājumiem, kuru varētu izmatot visi ģenerāldirektorāti. Taču daudzi no tiem veic dažādus pasākumus, lai uzlabotu datu vākšanas un pārvaldības spēju (sk. 3. izcēlumu).

56

Kopš Praktisko norādījumu kopuma atjaunināšanas 2017. gadā tajos ir ieteikums iekļaut skaidru novērtējumu par ierobežojumiem datu vākšanas un modelēšanas gaitā, un attiecīgu vērtējumu par izvērtēšanas secinājumus pamatojošo “pierādījumu spēku”. Turklāt Ģenerālsekretariāts arī vada īpašu uzraudzības un kvantitatīva novērtējuma darba grupu, kuras uzdevums ir palīdzēt Komisijai darbā, kas saistīts ar ES darbību labāku ietekmes uzraudzību un izteikšanu skaitļos, paplašinot zināšanas un daloties pieredzē (sk. 40. punktu).

Izvērtējumiem un atbilstības pārbaudēm tiek veikta regulāra kvalitātes kontrole, bet pārējām ex post pārbaudēm tādu neveic

57

Ex post pārbaužu kvalitāte ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu visu turpmāko likumdošanas cikla darbību kvalitāti. Praktisko norādījumu kopumā Komisija ir uzsvērusi, ka pastāvīgi ir jāpārbauda izvērtēšanas darba kvalitāte, it īpaši, izmantojot Dienestu koordinācijas grupu (DKG), lai pievienotu zinātību un nodrošinātu to, ka labākas vispārējās kvalitātes panākšanai tiek ņemtas vērā un analizētas dažādas perspektīvas. Kvalitātes kontroles principu var attiecināt uz visu ex post pārbaužu darbu, kura saturs saistīts ar vērtēšanu. Turklāt kvalitātes kontroles process ārējiem pētījumiem, kas pamato ex post pārbaudi, kā arī iekšēji veiktām ex post pārbaudēm, vienmēr būtu jādokumentē.

58

Dienestu koordinācijas grupu izmantošana izvērtējumiem un atbilstības pārbaudēm ir labi iedibināta. Visos izlasē iekļautajos ģenerāldirektorātos bija dienestu koordinācijas grupa, kas nodarbojās arī ar atbalsta pētījumiem. Tomēr tas retos gadījumos attiecās uz pārējiem ex post pārbaudes veidiem, kaut arī daudzas no šīm pārbaudēm (40) ietvēra vērtēšanas elementus. Tādās ex post pārbaudēs kā izvērtējumi un atbilstības pārbaudes var izmantot starpdienestu apspriešanos un bieži to arī izmanto. Taču šāda apspriešanās notiek ļoti vēlā ex post pārbaudes procesa posmā, attiecas tikai uz Komisijas ziņojumu, neietver atbalsta pētījumus un ir vērsta uz Komisijas ģenerāldirektorātu savstarpēju pielāgošanu.

59

Ārējiem pētījumiem, ar kuriem atbalsta ex post pārbaudes, kas nav izvērtējumi, netiek regulāri veikta oficiāla kvalitātes novērtēšana. Prasība izmantot kvalitātes novērtēšanas veidlapu šiem pētījumiem attiecas tikai uz gadījumiem, kad tie ir veikti vērtēšanas atbalstam. Iekšēji veiktas ex post pārbaudes iziet kvalitātes kontroles procesu katrā ģenerāldirektorātā, taču tas reti tiek dokumentēts un mēs nevarējām atrast pierādījumus tam, ka būtu skaidri kvalitātes kontroles kritēriji vai norādījumi, kas piemērojami šādām ex post pārbaudēm.

Regulējuma kontroles padome palielina ietekmi uz kvalitātes kontroli

60

Lai nodrošinātu ex ante ietekmes novērtējumu un ex post pārbaužu kvalitāti un pārredzamību, ir ļoti svarīgi, ka pastāv pārraudzības struktūra. To 2012. gada ieteikumā par regulatīvo politiku un pārvaldību uzsvēra ESAO.

61

ES kontekstā Regulējuma kontroles padome (RKP) ir pildījusi savas funkcijas kopš 2015. gada. Tā aizstāj Eiropas Komisijas Ietekmes novērtējuma padomi (INP). Regulējuma kontroles padomē ir septiņi pilna laika locekļi (četri norīkoti no Eiropas Komisijas un trīs pieņemti darbā ārēji). Salīdzinājumā ar INP tās pilnvaras ir paplašinātas un ietver izvērtējumus un atbilstības pārbaudes. Tā ir pozitīva attīstība un nodrošina Komisijas regulatīvās kvalitātes pārraudzības struktūras pārākumu pār daudzām citām tāda līmeņa struktūrām Eiropas Savienībā un ārpus tās (sk. arī 4. izcēlumu). Tomēr tās ex post pārbaudes, kas nav izvērtējumi, RKP kompetences jomā neietilpst.

62

Negatīvo atzinumu skaits, kurus par ietekmes novērtējumiem un izvērtējumiem RKP ir sniegusi, liecina par tās neatkarību de facto. Tomēr tas, ka nav īpaša RKP sekretariāta, kas nebūtu pakļauts Komisijas Ģenerālsekretariātam, apdraud tās neatkarību. Turklāt RKP iesaiste Ģenerālsekretariāta vadītajā ieinteresēto personu platformā (REFIT platformā) var apdraudēt priekšstatu par tās neatkarību.

Ex post pārbaudes kopumā ir publiski pieejamas; rezultāti ir skaidri, bet ne vienmēr tiek izmantoti ex ante ietekmes novērtējumos

63

Ex post pārbaudes konstatējumu un secinājumu publicēšana un paziņošana sekmē ex post pārbaudes un tās konstatējumu aktīvu izmantošanu pēc iespējas plašākā auditorijā. Šim nolūkam revidenti pārbaudīja, vai

• ex post pārbaudes bija publiski pieejamas un vai to saturs bija skaidrs;
• likumdevēji tieši reaģēja uz ex post pārbaudēm;
• ietekmes novērtējumos, kurus sagatavoja attiecībā uz jaunām likumdošanas iniciatīvām, bija ņemtas vērā esošās ex post pārbaudes.

Kopumā ex post pārbaudes ir publiski pieejamas un to rezultāti ir skaidri, tomēr ir jāpastiprina turpmākā uzraudzība

64

Pārredzamības nodrošināšanai pabeigtajām ex post pārbaudēm ir jābūt publiski pieejamām. Šajās ex post pārbaudēs ir jānorāda skaidri rezultāti, t. i., Komisijas ziņojumā ir jābūt apzinātiem nākamajiem pasākumiem. Praktisko norādījumu kopumā turpmāku pasākumu rīcības plāna izmantošana attiecībā uz vērtēšanu, kas veikta pēc 2015. gadā, tiek uzskatīta par labu praksi, jo tas var palīdzēt ģenerāldirektorātiem izsekot veicamo pasākumu īstenošanai.

65

Izlasē iekļautās ex post pārbaudes gandrīz visos gadījumos bija publiski pieejamas. Komisijas ziņojumi un attiecīgie dienestu darba dokumenti (SWD) vienmēr bija pieejami. Ja vien konfidencialitātes klauzulās nebija noteikts citādi, izlasē iekļauto pabeigto ex post pārbaužu atbalsta pētījumi, izņemot divus, arī bija pieejami tiešsaistē. Šie pētījumi bieži vien bija atrodami ģenerāldirektorāta tematiskajā tīmekļa vietnē.

66

Kaut arī lielākā daļa ex post pārbaužu bija publiski pieejamas, dažos gadījumos Komisijas dokumentā (ziņojumā vai dienestu darba dokumentā) nebija sniegta saite vai skaidra atsauce uz atbalsta pētījumu, bet citos gadījumos atbalsta pētījums nebija publiski pieejams vienlaikus ar Komisijas ziņojumu.

67

No 88 pabeigtajām ex post pārbaudēm, kuras vērtējām, vairākumā (79) bija sniegta skaidra norāde uz rezultātiem un/vai nākamajiem pasākumiem (leģislatīviem vai neleģislatīviem), kādus Komisija gatavojas veikt. Parasti tas bija iekļauts noslēguma iedaļā oficiālā Komisijas dokumentā, kas veido ex post pārbaudi. Nesenākajos Komisijas ziņojumos tika konstatēta tendence saskanīgāk izklāstīt secinājumus un turpmākos pasākumus, tomēr tā vēl nav vispārēja prakse.

68

Lai gan lielākajā daļā Komisijas ziņojumu ir skaidri norādīts, kas jādara turpmāk, ziņošana par turpmāk veiktajiem pasākumiem nevienā no izlasē iekļautajiem ģenerāldirektorātiem vēl nav ierasta prakse. Tomēr, lai uzlabotu ex post pārbaužu secinājumu izmantošanu, vairāku ģenerāldirektorātu amatpersonas, kuras veic vērtēšanu, piemēro dažus interesantus prakses veidus vai arī tie šīm amatpersonām ir pieejami. Piemēram, balstoties uz praktisko norādījumu kopumā sniegtajiem ierosinājumiem, Migrācijas un iekšlietu ĢD ir izveidojis “kontroles” veidni.

Eiropas Parlaments un Padome retos gadījumos tieši atbild Komisijai uz ex post pārbaudēm

69

Ja saprātīgā laikposmā pēc tam, kad Komisija likumdevējiem ir nosūtījusi dokumentu, tie reaģētu uz Komisijas sagatavotajām ex post pārbaudēm (t. i., ja ex post pārbaude būtu punkts attiecīgās EP komitejas vai Padomes darba grupas darba kārtībā), tas palīdzētu Komisijai sagatavot turpmāku pasākumu rīcības plānu. Saskaņā ar praktisko norādījumu kopumu šie turpmāku pasākumu rīcības plāni būtu jāsagatavo sešu mēnešu laikā pēc publikācijas.

70

No komiteju vai darba grupu darba kārtības vai sanāksmju protokoliem mēs secinājām, ka Eiropas Parlaments un Padome reti reaģē uz Komisijas ziņojumiem, kas tiem iesniegti sešu mēnešu laikā pēc publikācijas (attiecīgi 17 un 27 gadījumos no 77). Tomēr tas pilnībā neatspoguļo faktu, ka likumdevēji var ņemt vērā un izmantot Komisijas ziņojumus vēlākā posmā vai citā kontekstā (piemēram, sēdēs vai iekšējās darba grupās). Tādējādi var uzskatīt, ka savu galveno pienākumu, proti, informēt likumdevējus, lai tie var strādāt, Komisijas ex post pārbaudes ir izpildījušas. Tomēr Komisijai reti sniegtās tiešās atbildes var uzskatīt par neizmantotu iespēju sniegt ieguldījumu tās turpmākajā darbā, bet tas var vājināt labāka regulējuma ciklu.

Attiecībā uz lielāko daļu jauno iniciatīvu ir ievērots princips “vispirms izvērtēt”

71

Ex ante ietekmes novērtējumi saskaņā ar Komisijas principu “vispirms izvērtēt” ir jābalsta uz iepriekšējas izvērtēšanas darbu, kas, veicot pasākumus “vienu līdzās otram”, ietver izvērtēšanu / ietekmes novērtējumus (izvērtēšana, kuru veic paralēli ietekmes novērtējumiem). Komisijas ģenerālsekretariāts šo principu ir iekļāvis pie svarīgākajiem darbības rezultātu rādītājiem, un mērķis ir panākt, lai pirms 60 % lielu tiesību aktu iniciatīvu ietekmes novērtējumiem būtu veikta iepriekšēja izvērtēšana.

72

Mūsu izlasē šajā tvērumā ietilpa 29 ietekmes novērtējumi, kas bija pieņemti 2014.–2016. gadā, bet sešos no tiem nebija ievērots princips “vispirms izvērtēt”, kā Komisija bija noteikusi 2010. gadā. Tas nozīmē, ka šie ietekmes novērtējumi neatsaucas uz iepriekšējo ex post pārbaudi, un tam nebija acīmredzamu iemeslu (sk. 5. izcēlumu). Mēs atzīstam, ka daži no šiem ietekmes novērtējumiem bija sākti, pirms Komisija 2013. gadā apņēmās regulāri piemērot principu “vispirms izvērtēt”. Regulējuma kontroles padomes 2016. gada pārskatā norādīts, ka Komisija bija ievērojusi principu “vispirms izvērtēt” 50 % no pārbaudītajiem ietekmes novērtējumiem. RKP jaunākie skaitliskie dati rāda uzlabojumu 2017. gadā, jo 75 % ietekmes novērtējumu ir ievērots princips “vispirms izvērtēt”.

73

Viens otram sekojoši izvērtējumi / ietekmes novērtējumi ietver divus objektīvus riskus. Pirmais attiecas uz izvērtēšanas neatkarību saistībā ar ietekmes novērtējumu. Otrais – uz to, vai izvērtēšana rada pievienoto vērtību ietekmes novērtējumam, ja tā nav pabeigta laikā. No izlasē iekļautajām ex post pārbaudēm, kas bija veiktas 2013.–2016. gadā, piecas ir pabeigti / vēl nepabeigti viens otram sekojoši izvērtējumi / ietekmes novērtējumi Laika grafikam, kas bija ieplānots diviem no pabeigtajiem novērtējumiem, bija būtiska ietekme uz izvērtēšanu vērtību un noderību.

74

No Komisijas 2017. gada darba programmas var secināt, ka 27 no 32 likumdošanas iniciatīvām balstījās uz ex post pārbaudēm. No atlikušajiem pieciem trīs gadījumi attiecās uz jaunām likumdošanas jomām un tādējādi tiem nevajadzēja piemērot principu “vispirms izvērtēt”; vienā gadījumā bija atļauts izņēmums, pamatojoties uz plašo izvērtēšanas darbu, kas jau bija paveikts, bet citā gadījumā ex post pārbaudi nevarēja veikt datu trūkuma dēļ.

REFIT programma ir neskaidra

75

Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu jeb REFIT programmu izveidoja 2012. gadā, lai nodrošinātu, ka ES tiesības “atbilst mērķim”. Ar 2015. gada Labāka regulējuma pamatnostādņu ieviešanu Komisija REFIT programmu nodalīja atsevišķi. 2017. gada redakcijā REFIT ir iekļauta praktisko norādījumu kopumā, taču Komisijas darba programmā joprojām tiek izklāstīta kā atsevišķa iniciatīva. Revīzijā tika pārbaudīta REFIT programmas lietderība un papildināmība ar labāka regulējuma programmu.

76

REFIT programma izauga no daudzām iepriekšējām iniciatīvām un balstījās uz tām; to mērķis bija izveidot sistemātiskāku pieeju ES tiesību aktu kopuma pārvaldībai un sloga mazināšanai. Tomēr nav skaidrs, kādā apmērā šīs iepriekšējās iniciatīvas joprojām nosaka un ietekmē REFIT un kādi ir tās noteikšanas/izslēgšanas kritēriji un paredzamie rezultāti. 2015. gadā REFIT atsaucas uz “vienkāršošanas iniciatīvām”, kas veiktas ārpus REFIT jomas, taču nav paskaidrojumu, kā atšķirt, kas ir un kas nav REFIT iniciatīva. Tas rada grūtības skaidri noteikt REFIT stratēģiju.

77

REFIT procesu virza kartēšana “nolūkā noteikt regulējuma jomas un tiesību aktus, kam ir vislielākais potenciāls, lai vienkāršotu noteikumus un samazinātu uzņēmumiem un iedzīvotājiem regulējuma izmaksas, neapdraudot sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu”⁴¹. Šis kartēšanas process dažādiem ģenerāldirektorātiem ir bijis ļoti vērtīgs, jo ir paātrinājis izmaiņas un uzlabojis to dažādo procesu vadību, kuri šajos ģenerāldirektorātos regulē likumdošanas ciklu. Ģenerāldirektorātu sagatavotās tiesību aktu kopuma kartes sniedz bagātīgi informāciju par katra ģenerāldirektorāta tiesību aktu kopumu, ietverot visus ex post pārbaudes pienākumus un ex post pārbaudes, kas konkrētiem tiesību aktiem veiktas pēc pašu iniciatīvas.

78

Tā kā nav kritēriju, pēc kuriem vērtējumus klasificēt kā REFIT atbilstošus vai neatbilstošus, REFIT var uzskatīt drīzāk kā apzīmējumu ex post pārbaudes darbam, nevis kā norādi uz kādu būtisku atšķirību ieguldījumu, procesu, procedūru vai rezultātu aspektā. Visi izlasē iekļautie ģenerāldirektorāti uzsvēra, ka tie neskata REFIT vērtējumus citādi nekā tos, kas nav REFIT. Saskaņā ar 2015. gada pamatnostādnēm bija paredzēts, ka RKP rūpīgi pārbaudīs visus REFIT vērtējumus, taču vērtējuma REFIT statuss nebija kritērijs, kuru RKP izmantoja, kad atlasīja vērtējumus rūpīgām pārbaudēm.

79

2017. gada Praktisko norādījumu kopumā teikts, ka vairs nav vajadzības uzskatīt izvērtējumus un atbilstības pārbaudes par REFIT. Tajā pašā laikā tur teikts, ka katra jauna iniciatīva, ar kuru groza esošo tiesību aktu, ir uzskatāma par REFIT iniciatīvu, ja vien nav norādīts citādi. Šķietamā izvērtējumu un iniciatīvu REFIT klasifikācijas nošķiršana neļautu oficiāli identificēt REFIT pasākumu virkni politikas cikla gaitā. Atcelšanas un pārstrādātas redakcijas reizēm (2014. un 2015. gadā) ir iekļautas Komisijas darba programmas REFIT pielikumā, bet reizēm nav (2016. un 2017. gadā). Komisijas 2015. un 2016. gada darba programmu REFIT pielikumos ir gan leģislatīvi, gan neleģislatīvi pasākumi.

80

Savā 2016. gada pārskatā Regulējuma kontroles padome paziņoja, ka, “izvērtējot atsevišķus ietekmes novērtējumus un izvērtējumus, ir bijis grūti īstenot REFIT principus”.

81

Informācija ārējām ieinteresētajām personām par REFIT programmu ir trūcīga. Pašreizējais 2017. gada REFIT rezultātu apkopojums nav lietotājam draudzīgs un programmas rezultāti nav viegli izmantojami. Ņemot vērā neseno REFIT programmas izvērtēšanu un tās pakāpenisku apvienošanu ar likumdošanas cikla standarta procedūrām, rezultātu apkopojums tā pašreizējā veidā ir apšaubāms.

Secinājumi un ieteikumi

82

Ex post pārbaude ir svarīgs ES politikas cikla elements, jo tā sekmē labāka regulējuma ciklu. Balstoties uz pastāvošo praksi, 2015. gadā Komisija sāka īstenot Labāka regulējuma programmu un izdeva attiecīgas pamatnostādnes un praktiskos norādījumus.

83

Kopumā mēs secinājām, ka Komisijas pašreizējā ex post pārbaudes sistēma labi atbilst stāvoklim lielākajā daļā dalībvalstu. Komisijai ir labi izstrādāta vērtēšanas un atbilstības pārbaužu sistēma, kura tiek labi pārvaldīta un kuras kvalitāte tiek kontrolēta, un tādējādi tā sekmē labāka regulējuma ciklu.

84

Tomēr mēs konstatējām dažus trūkumus. Galvenie konstatētie trūkumi attiecas uz to, ka pārskatīšanas klauzulām nav vienotu definīciju, nav skaidrs, kā rīkoties ar ex post pārbaudēm, kas nav izvērtējumi vai atbilstības pārbaudes, un REFIT programmai pietrūkst skaidrības.

Pārskatīšanas un uzraudzības klauzulas tiek plaši izmantotas, bet nav kopēju pamatnostādņu

85

Neraugoties uz to, ka iestādēm nav vienotu definīciju un pamatnostādņu, ES tiesību aktos pārskatīšanas klauzulas tiek plaši izmantotas, un pēdējos gados pieņemtajos tiesību aktos to ir vēl vairāk. Vairākos gadījumos, kad pārskatīšanas klauzula nav bijusi iekļauta Komisijas priekšlikumā, tā ir pievienota likumdošanas procesa laikā. Mēs uzskatām, ka tas ir pozitīvs solis ceļā uz to, lai nodrošinātu sistemātisku pieeju tiesību aktu pārskatīšanai, kaut arī iestāžu nolīgums nav saistošs (sk. 24.–30. punktu).

86

Tomēr pārskatīšanas klauzulu saturs ne vienmēr ir skaidrs, it īpaši attiecībā uz to, kādam ir jābūt iznākumam, un laika plānojumu, kad ex post pārbaude būtu jāveic (sk. 31.–34. punktu).

87

Turklāt uzraudzības klauzulas, kas nosaka vajadzību vākt datus no dalībvalstīm, netiek tik plaši izmantotas kā pārskatīšanas klauzulas, kaut arī tām ir liela nozīme kvalitatīvu ex post pārbaužu nodrošināšanā (sk. 35.–40. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu

1. Komisijai sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Padomi esošā iestāžu nolīguma kontekstā ir jāizstrādā rokasgrāmata par pārskatīšanas un uzraudzības klauzulām, un tajā jāietver:
   • iespējamo rezultātu/ vajadzīgo ex post pārbaužu klasifikācija;
   • norādījumi par orientējošu laika plānojumu katram ex post pārbaudes veidam;
   • norādījumi par to, kā formulēt uzraudzības klauzulas, kas adresētas gan ES iestādēm un struktūrām, gan dalībvalstīm.
2. lai pēc iespējas palielinātu iestāžu nolīguma praktisko ietekmi, Komisijai ir jāierosina, lai saskaņā ar LESD 295. pantu Eiropas Parlaments un Padome nolemj par juridisko formu un līdzekļiem, kas pastiprinās nākamā iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu saistošo raksturu.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2019. gada decembris.

Neviendabīga ex post pārbaužu izpilde un kvalitātes kontrole

88

Kopumā izvērtēšanu veic saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām un labu praksi, kas aprakstīta Labāka regulējuma pamatnostādnēs. Tomēr mēs esam konstatējuši vairākus trūkumus.

89

Līdz 2017. gadam pamatnostādnes nepiemēroja tām ex post pārbaudēm, kas nav izvērtējumi. Rezultātā šīs ex post pārbaudes veica visdažādākajos veidos, neievērojot standartizētu praksi, kaut arī tās dažkārt ietvēra svarīgus vērtēšanas elementus vai pašas par sevi bija nozīmīgi starpposma mērķi labāka regulējuma ciklā (sk. 42.–45. punktu).

90

Skaidri izklāstīta metodoloģija sekmē izpratni, kā arī ex post pārbaužu leģitimitāti un kvalitāti. Kaut arī izraudzītā metodoloģija parasti tiek norādīta, tās apraksts nav pietiekami plašs, lai gūtu izsmeļošu priekšstatu par tās stiprajām pusēm un ierobežojumiem (sk. 49. un 50. punktu).

91

Datu nepieejamība ir viena no lielākajām problēmām, kas traucē veikt pienācīgas uz pierādījumiem balstītas ex post pārbaudes. Kaut arī, darbojoties ar sarežģītiem jautājumiem, kas attiecas uz visu Eiropas Savienību, atsevišķi datu ierobežojumi vienmēr ir sagaidāmi, ir svarīgi darīt visu, lai tos pēc iespējas samazinātu. Svarīgi šos ierobežojumus ex post pārbaudēs vienmēr atzīt, lai likumdevēji un ieinteresētās personas varētu izprast ex post pārbaužu secinājumu uzticamību un svarīgumu (sk. 51.–56. punktu).

92

Novērtējumu kvalitātes kontrole un to atbalsta pētījumi ir standartizēti, pateicoties starpdienestu grupām un kvalitātes kontrolsarakstiem. Turklāt izvērtējumi tagad tiek regulāri iekļauti standartizētā dienestu darba dokumentā. Stāvoklis attiecībā uz ex post pārbaudēm, kas nav izvērtējumi, nav tik labs. Pašlaik dažas no ex post pārbaudēm, kas nav izvērtējumi, ietver vērtēšanas elementus. Taču RKP pilnvaras neļauj tām pievērsties pat tad, ja tām ir izteikti vērtējošs raksturs (sk. 57.–62. punktu).

2. ieteikums. Labāk nodrošināt ex post pārbaužu kvalitāti, formulējot obligātus kvalitātes standartus visām ex post pārbaudēm

1. Komisijai ir jānosaka obligāto kvalitātes standartu kopums ex post pārbaudēm, kas nav izvērtējumi, nolūkā nodrošināt to kvalitāti visos Komisijas dienestos.
2. Komisijai ir jāpiešķir Regulējuma kontroles padomei kā neatkarīgai kontroles struktūrai tiesības rūpīgi pārbaudīt ex post pārbaudes, kas nav izvērtējumi.
3. Savos obligātajos kvalitātes standartos, kas piemērojami ex post pārbaudēm ar vērtēšanas elementiem, Komisijai ir jāiestrādā prasība iekļaut detalizētu izmantotās metodoloģijas izklāstu (t. i., ietverot datu vākšanas un analīzes rīkus), šādas izvēles pamatojums un ierobežojumi.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2019. gada decembris.

3. ieteikums. Veikt analīzi par pārrāvumu starp datu vākšanu un pārvaldības spēju

Komisijai ir pienācīgā līmenī jāizanalizē pārrāvums starp tās spēju iegūt, savākt un (atkārtoti) izmantot datus, kas vajadzīgi pareizām un uz pierādījumiem balstītām ex post pārbaudēm, un spēju īstenot atbilstošus pasākumus, kas vislabāk piemēroti konkrētajā situācijā.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2019. gada jūnijs.

Ex post pārbaudes kopumā ir publiski pieejamas; rezultāti ir skaidri, bet ne vienmēr tiek izmantoti ex ante ietekmes novērtējumos

93

Principā visas ex post pārbaudes ir publiski pieejamas. Komisijas ziņojumu skaidrība gadu gaitā ir uzlabojusies, un lielākajā daļā no tiem sniegts skaidrs secinājums un norādīti nākamie pasākumi (sk. 64.–68. punktu).

94

Par kvalitatīvu regulējumu atbild visas trīs likumdošanā iesaistītās iestādes. Komisijas ziņojumi par veiktajām ex post pārbaudēm tiek regulāri pārsūtīti likumdevējiem, bet retos gadījumos Komisija saņemt to tiešu atbildes reakciju. Tomēr likumdevēji var izmantot ex post pārbaudes plašākā politikas ciklā, ja konkrēta ex post pārbaude attiecas uz tiesību aktu reformu vai atjaunošanu (sk. 69. un 70. punktu).

95

Neraugoties uz neseno uzlabojumu, princips “vispirms izvērtēt” joprojām nav ievērots apmēram ceturtajā daļā gadījumu. Kad izvērtēšanu un ietekmes novērtējumus veic vienlaicīgi (vienu līdzās otram), rodas šaubas par šo abu procesu neatkarību un par to, cik efektīvi ņemti vērā izvērtēšanas secinājumi (sk. 71.–74. punktu).

4. ieteikums. Nodrošināt principa “vispirms izvērtēt” ievērošanu

1. Komisijai jānodrošina, ka princips “vispirms izvērtēt” tiek sistemātiski ievērots, kad notiek spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšana. Tādējādi tā nedrīkstētu apstiprināt priekšlikumu, kura ietekmes novērtējums nebalstās uz iepriekšēju izvērtēšanas darbu.
2. Regulējuma kontroles padomei jāpievērš pienācīga uzmanība šā principa efektīvai piemērošanai. Tai katru gadu jāpublicē saraksts ar ietekmes novērtējumiem, kuros nav ievērots princips “vispirms izvērtēt”.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada decembris.

REFIT programma ir neskaidra

96

REFIT programma ir bijusi noderīga, visā Komisijā veicinot izpratni par labāku regulējumu nolūkā uzlabot tiesību aktu kvalitāti. Tomēr tās pamatojums nav skaidrs tāpat kā kritēriji, pēc kuriem atsevišķas iniciatīvas var apzīmēt kā atbilstošas REFIT. Tajā pašā laikā praktisko norādījumu kopumā REFIT aprakstīta kā īpaša programma. Tas rada jautājumus par REFIT pašreizējo raksturu (sk. 75.–81. punktu).

5. ieteikums. Integrēt REFIT labāka regulējuma ciklā

Komisijai būtu jāpaskaidro REFIT jēdziens un jāintegrē tās izklāsts un izmantošana, lai izvairītos, ka REFIT uztver kaut kādā ziņā atšķirīgi no standarta labāka regulējuma cikla.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada decembris.

Šo ziņojumu 2018. gada 16. maija sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana IVANOVA.

Parlamenta atbildes

VII

Eiropas Parlamenta attiecīgās komitejas ir pieņēmušas zināšanai Komisijas ex post pārskatus un ar tiem saistītos ziņojumus. Katra komiteja ir izstrādājusi iekšēju procedūru, ar kuras starpniecību tiek pieņemts lēmums, parasti koordinatoru (katras politiskās grupas pārstāvju katrā komitejā) līmenī, vai un kā nodrošināt turpmākus pasākumus, reaģējot uz šiem dokumentiem.

Eiropas Parlamentā turpmākie pasākumi, reaģējot uz šādiem Komisijas dokumentiem, var cita starpā būt debates koordinatoru sanāksmē, kuras veido daļu no komitejas strukturētā dialoga ar attiecīgo komisāru un ir debašu daļa jaunu tiesību aktu priekšlikumu apspriešanai un balsošanai par iespējamiem grozījumiem, vai ziņojumu ierosināšanai par noteiktu ES politiku, tiesību aktiem vai finansējuma programmu, vai arī tie var būt svarīgs pamats attiecīgās komitejas organizētai uzklausīšanai vai darbsemināriem.

Eiropas Komisijas ex post pārskatus un ziņojumus apspriež arī attiecīgie dienesti, proti, Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, Savienības iekšpolitikas ģenerāldirektorāts un Savienības ārpolitikas ģenerāldirektorāts, gatavojot deputātiem vispārīgu pētniecības informāciju. Šāda vispārīga informācija parasti ir publiski pieejama Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē (EP ideju laboratorija).

25

Neskatoties uz šādu pamatnostādņu izstrādi Eiropas Parlamentā, deputātiem tomēr būtu jāparedz politiskas izvēles brīvība, lai viņi brīvi īstenotu savas pilnvaras.

26

Eiropas Parlaments ir sācis izstrādāt šo visaptverošo, pārbaudēm paredzēto apkārtrakstu, jo šāda informācija līdz šim nav bijusi apkopota, vismaz tādā veidā, kas būtu pieejams Parlamentam. Šo publiski pieejamo dokumentu galvenokārt izmanto komiteju sekretariāti, lai ieteiktu saviem deputātiem to, kā ir iespējams noteikt prioritātes komitejas darba sanāksmēs, ņemot vērā ierobežoto pieejamo laiku sanāksmēm.

35

Saistībā ar ES tiesību aktu transponēšanas valstu tiesību aktos uzraudzību Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2011. gada 27. oktobrī parakstīja Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (2011. gada 17. decembra OV C 369/15) un 2011. gada 28. septembra dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (2011. gada 17. decembra OV C 369/14).

Lai uzraudzītu tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, ir nepieciešams saņemt informāciju par ES tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos. Saistībā ar iepriekš minētajām kopīgajām politiskajām deklarācijām, dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina šādas informācijas sniegšana. Šī informācija būtu noderīga arī Parlamentam kā vienai no likumdošanas iestādēm, jo tas ir ieinteresēts zināt, vai ES tiesību akti ir pareizi transponēti valsts tiesību aktos, lai tiem būtu paredzētie rezultāti. Šāda informācija varētu iezīmēt arī vīziju par to, vai dalībvalstis, veicot transponēšanu, varētu paredzēt stingrākus noteikumus, nekā to prasa ES tiesību akti.

70

Eiropas Parlamenta attiecīgās komitejas ir pieņēmušas zināšanai Komisijas ex post pārskatus un ar tiem saistītos ziņojumus. Katra komiteja ir izstrādājusi iekšēju procedūru, ar kuras starpniecību tiek pieņemts lēmums, parasti koordinatoru (katras politiskās grupas pārstāvju katrā komitejā) līmenī, vai un kā nodrošināt turpmākus pasākumus, reaģējot uz šiem dokumentiem.

Eiropas Parlamentā turpmākie pasākumi, reaģējot uz šādiem Komisijas dokumentiem, var cita starpā būt debates koordinatoru sanāksmē, kuras veido daļu no komitejas strukturētā dialoga ar attiecīgo komisāru un ir debašu daļa jaunu tiesību aktu priekšlikumu apspriešanai un balsošanai par iespējamiem grozījumiem, vai ziņojumu ierosināšanai par noteiktu ES politiku, tiesību aktiem vai finansējuma programmu, vai arī tie var būt svarīgs pamats attiecīgās komitejas organizētai uzklausīšanai vai darbsemināriem.

Eiropas Komisijas ex post pārskatus un ziņojumus apspriež arī attiecīgie dienesti, proti, Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, Savienības iekšpolitikas ģenerāldirektorāts un Savienības ārpolitikas ģenerāldirektorāts, gatavojot deputātiem vispārīgu pētniecības informāciju. Šāda vispārīga informācija parasti ir publiski pieejama Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē (EP ideju laboratorija).

1. (a) ieteikums Neapšaubāmi šā ieteikuma nepieciešamība un īstenošanas iespējamība trim attiecīgajām iestādēm vispirms ir jāapspriež politiskajā līmenī.

94

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta komiteju politiskajām prioritātēm Komisijas ziņojumi par ex post pārbaudēm noteikti būs jāapsver vai nu likumdošanas priekšlikumu izskatīšanas sākuma stadijā, kad tie tiek iesniegti, vai jebkurā citā likumdošanas cikla stadijā, iespējams, izmantojot arī komiteju iekšēju procedūru. Skatīt arī atbildi uz VII un 70. punktu.

Padomes atbildes

Klaus-Heiner LEHNE kungam
Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājam
Rue Alcide De Gasperi 12
L-1615 Luksemburga

Godātais kungs!

Temats: Eiropas Revīzijas palātas sākotnējie apsvērumi par "ES tiesību aktu ex post pārskatīšanu: labi izstrādāta, bet nepilnīga sistēma"

Vēlētos pateikties par Jūsu 2018. gada 17. janvāra vēstuli, kuru adresējāt Vispārējo lietu padomes priekšsēdētājai ZAHARIEVA kundzei un kurā darījāt zināmus Eiropas Revīzijas palātas sākotnējos apsvērumus par "ES tiesību aktu ex post pārskatīšanu: labi izstrādāta, bet nepilnīga sistēma".

Saskaņā ar Finanšu regulas 163. panta 1. punkta otro ievilkumu paredzētais sešu nedēļu laikposms, kurā Padome var sniegt atbildi, tika apturēts ar 2018. gada 14. februāri datēto Padomes Ģenerālsekretariāta vēstuli Palātai, lai uzklausītu dalībvalstu viedokļus nolūkā izstrādāt Padomes galīgo atbildi.

Padome vēlētos sniegt turpmāk izklāstītās atbildes par tiem punktiem un ieteikumiem, kuri attiecas uz Padomi.

Attiecībā uz 25. un 28. punktu:

Padome ir pilnībā apņēmusies īstenot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, kurā visas trīs iestādes ir pienācīgi atzinušas tiesību aktu ex post izvērtēšanas nozīmi (20.). Šajā sakarā trīs iestādes ir apstiprinājušas, ka ir būtiski nodrošināt vislielāko iespējamo konsekvenci un saskaņotību, organizējot to darbu pie Savienības tiesību aktu snieguma izvērtēšanas. Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 23. punktā tās arī ir vienojušās "sistemātiski apsvērt iespēju izmantot pārskatīšanas klauzulas tiesību aktos".

Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 24. punktu – trīs iestādes apņēmās "savlaicīgi informēt viena otru, pirms tās pieņem vai pārskata savas pamatnostādnes". Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu nav paredzēts pienākums izdot pamatnostādnes. Leģislatīvo aktu priekšlikumu iesniegšana un – tādējādi – uzraudzības un pārskatīšanas klauzulu ierosināšana ir Komisijas prerogatīva. Kā tas ir norādīts sākotnējos apsvērumos, Komisija ir pieņēmusi pati savas pamatnostādnes attiecībā uz tiesību normām par uzraudzību un izvērtēšanu.

Ņemot vērā minēto, Padome uzskata, ka šobrīd nav nepieciešams izdot pamatnostādnes par uzraudzības un pārskatīšanas klauzulu izstrādi un ieņemt vispārēju nostāju attiecībā uz pārskatīšanas klauzulu esamību ES tiesību aktos vai to saturu. Tiek arī atgādināts, ka abiem likumdevējiem pārskatīšanas klauzulas ir jāizskata, pamatojoties uz katra tiesību akta konkrētajām vajadzībām. Attiecībā uz šiem jautājumiem – Padome rūpīgi izskatīs Revīzijas palātas gala ziņojumu un ieteikumus, ņemot vērā visus būtiskos faktorus.

Ja runa ir par Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu juridiskajām sekām, tad termins "nolīgums" norāda uz konkrētu noteikumu kopīgu akceptēšanu un nodomu tos ievērot. Saskaņā ar LESD 295. pantu iestāžu nolīguma mērķis ir izveidot trīs attiecīgo iestāžu sadarbības kārtību. Iestāžu nolīgumam ir juridiskas sekas neatkarīgi no tā, vai tajā ietvertie noteikumi ir vai nav formulēti kā "saistoši". Iestāžu nolīguma saistošais raksturs ir jānosaka, ņemot vērā tā autoru nodomu, kas jāizsecina no teksta satura un formulējuma, un pamatojoties uz katra atsevišķa noteikuma analīzi.

Attiecībā uz 45. punktu:

Padome uzsver – ievērojot LES 17. pantu, tā ir Komisija, kura "uzrauga Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Tiesa". Tādēļ Komisija ir jo īpaši atbildīga par ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību un izvērtēšanu.

Attiecībā uz virsrakstu pirms 69. un 70. punkta un attiecībā uz 70. punktu:

Padome atkārtoti uzsver nozīmi, kādu tā piešķir Komisijas veiktai ex post pārskatīšanai. Tomēr Padome uzskata, ka virsraksts pirms 69. un 70. punkta ("Eiropas Parlaments un Padome reti kad tieši reaģē uz ex post pārskatīšanu") var būt maldinošs. Tas, ka ziņojums kā tāds netiek apspriests Padomē vai tās darba sagatavošanas struktūrās, nenozīmē, ka tam likumdošanas procesa ietvaros nav tikusi veltīta pienācīga uzmanība, jo īpaši valstu līmenī gatavojot dalībvalstu nostājas. Abi likumdevēji Komisijas ziņojumus var ņemt vērā un izmantot vēlāk vai citā kontekstā.

Attiecībā uz 1. ieteikumu: iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pastiprināšana

1. ieteikuma a) punkts: "Komisijai sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Padomi vajadzētu esošā iestāžu nolīguma sakarā izstrādāt iestāžu rokasgrāmatu par pārskatīšanas un uzraudzības klauzulām, kura ietver:

• iespējamo rezultātu/ ex post pārskatīšanas, ko var pieprasīt, klasifikāciju;
• norādes par katra ex post pārskatīšanas veida indikatīvo grafiku;
• norādes par uzraudzības klauzulu izstrādi, kas paredzētas gan ES iestādēm vai struktūrām, gan dalībvalstīm."

Papildus komentāriem, kas izteikti saistībā ar 25. punktu, Padome vēlētos uzsvērt, ka Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu nav paredzēta iestāžu rokasgrāmatas par pārskatīšanas un uzraudzības klauzulām izstrāde.

Tādēļ Padome var daļēji piekrist 1. ieteikuma a) punktam, ciktāl tas attiecas uz Komisijas lomu.

1. ieteikuma b) punkts: "Komisijai būtu jāierosina, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu par tādu juridisko formu un līdzekļiem, ar ko pastiprinās turpmāka iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu saistošo raksturu, lai tādējādi maksimāli palielinātu tā praktisko ietekmi".

Padome vēlētos norādīt, ka saskaņā ar LESD 295. pantu par turpmāku iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu būs jāvienojas visām attiecīgajām iestādēm, proti, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Tas, vai turpmāka iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu saistošais raksturs ir jāpastiprina, būtu jāizlemj minētajām trim iestādēm.

Runājot par jautājuma būtību, Padome uzskata, ka 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu ir pielāgots tā mērķim un šobrīd nav vajadzības slēgt jaunu iestāžu nolīgumu, lai pastiprinātu tā praktisko ietekmi.

Tādēļ Padome var daļēji piekrist 1. ieteikuma b) punktam, ciktāl tas attiecas uz LESD 295. pantu.

Ceru, ka šī atbilde būs noderīga, izstrādājot Revīzijas palātas ziņojuma galīgo versiju. Vēlētos uzsvērt, ka šī atbilde ir sagatavota, neskarot Padomes veikto Revīzijas palātas gala ziņojuma un ieteikumu izskatīšanu. Ar interesi gaidu ziņojuma galīgo versiju.

Ar cieņu,

D. TZANTCHEV

Komisijas un Regulējuma kontroles padomes kopīgās atbildes

Kopsavilkums

VI

Kopš 2017. gada Labāka regulējuma pamatnostādņu 42. praktiskajā norādījumā ir skaidri norādīti un īsi definēti starpposma ziņojumi, kurus var izmantot kā ievades datus izvērtējumiem. 43. praktiskajā norādījumā ir 3. izcēlums “Darbības, kurām var neveikt standarta izvērtējumu”. Pamatnostādnēs ir skaidri noteikts, ka šāds darbs parasti nav uzskatāms par izvērtējumu, “tomēr tam visumā būtu jāatbilst izvērtējuma jēdzieniem un principiem”, turklāt samērīgā veidā. Ja pastāv šaubas par to, kā jārīkojas attiecībā uz šādiem ziņojumiem, Komisijas dienestiem būtu jāapspriež konkrētais gadījums ar Ģenerālsekretariātu.

VIII

Komisija norāda, ka REFIT kopš 2012. gada, kad tā tika sākta, ir attīstījusies, pakāpeniski paplašinot darbības jomu, lai Komisijas centieni noteikt un izmantot iespējas, neapdraudot sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu, vienkāršot noteikumus un samazināt izmaksas, kas uzņēmumiem un iedzīvotājiem rodas saistībā ar regulējuma ievērošanu, būtu spēcīgāki un redzamāki.

REFIT darbība sākās ar kartēšanu, kuras mērķis bija noteikt regulējuma jomas un tiesību aktus, kam ir vislielākais potenciāls panākt iepriekš minēto. Šajā saistībā minētajās jomās tika sākti REFIT izvērtējumi un atbilstības pārbaudes, lai sagatavotu politikas priekšlikumus.

2015. gadā REFIT tika nostiprināta, izveidojot REFIT platformu, lai palīdzētu noteikt šādus gadījumus. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, Komisijas darba programmā 2017. gadam tika paziņots, ka, veicot jebkādu spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, būtu jāpārbauda, vai attiecīgais tiesību akts atbilst paredzētajam mērķim, un jāizpēta vienkāršošanas un izmaksu samazināšanas iespējas. Šī pieeja ir paskaidrota arī 2017. gada oktobra paziņojumā “Labāki risinājumi — labāki rezultāti”¹ un pārskatītajās 2017. gada jūlija Labāka regulējuma pamatnostādnēs (2. praktiskais norādījums).

Komisija uzskata, ka 2017. gada pārskatītajā redakcijā ir precizēts REFIT pamatojums un tās darbības joma ir paplašināta līdz tās dabiskajām robežām. Tā uzskata, ka programma turpina radīt pievienoto vērtību, tostarp norādot, cik svarīgi ir izvērtēt vienkāršošanas un sloga samazināšanas iespējas politikas izstrādes posmā, nodrošinot pamanāmību Komisijas centieniem vienkāršot regulējumu un mazināt slogu un atvieglojot to ietekmes uzraudzību tiesību aktu pieņemšanas un īstenošanas posmos.

Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu apstiprina nozīmi, ko visas trīs iestādes piedēvē REFIT.

Ievads

04

Komisija uzskata, ka ir svarīgi Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktā paredzētie papildu elementi, piemēram:

• izvairīšanās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs, un
• īstenošanai un pierādījumu vākšanai par rezultātiem un ietekmi vajadzīgā laika ņemšana vērā.

05

Komisija uzsver, ka ex post pārbaudes tiek veiktas dažādiem mērķiem, tāpēc bieži vien ir pielāgotas attiecīgo tiesību aktu īpatnībām. Papildus izvērtējumu definīcijām Labāka regulējuma pamatnostādnēs (42. praktiskajā norādījumā) ir sniegta arī transponēšanas, īstenošanas un uzraudzības ziņojumu definīcija, savukārt 43. praktiskajā norādījumā ir sniegti norādījumi, kā tos sagatavot.

Apsvērumi

40

Uzraudzības un kvantitatīva novērtējuma darba grupa ir tikusies septiņas reizes. Līdz šim darba grupa ir sagatavojusi 15 izklāstus par paraugpraksi un instrumentiem 12 ģenerāldirektorātos un pamatdokumentus. Šie rezultāti ir pieejami sadarbības telpā, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu starp ģenerāldirektorātiem un izplatītu zināšanas plašākai sabiedrībai, kuru interesē izvērtēšana.

44

Kopš 2017. gada Labāka regulējuma pamatnostādnes attiecas arī uz pārbaudēm, kas nav izvērtējumi. Pamatnostādņu 42. praktiskajā norādījumā ir skaidri norādīti un īsi definēti starpposma ziņojumi, kurus var izmantot kā ievades datus izvērtējumiem. Ir trīs šādu ziņojumu veidi: ziņojumi par transponēšanu / atbilstību tiesību aktiem, īstenošanas ziņojumi un uzraudzības ziņojumi. Kā paskaidrots 43. praktiskajā norādījumā, citām darbībām, tostarp izvērtējumam, kas attiecas uz “sniegumu intervences pasākumu īstenošanas sākumposmā, kad vēl nav pieejama informācija par ilgāka termiņa pārmaiņām (rezultātiem un ietekmi),” visumā tomēr būtu jāatbilst izvērtējuma jēdzieniem un principiem.

Taču, ņemot vērā atšķirīgās situācijas, kurās tiek izmantotas dažādās pārbaudes, pamatnostādnes un praktisko norādījumu kopums jāpiemēro proporcionāli. Uz to pašu proporcionalitātes principu balstās kvalitātes kontrole, kas tiek nodrošināta divos posmos:

• ja atbalsta pētījumus veic ārējie konsultanti, uz viņu ziņojumu attiecas kvalitatīvs novērtējums, kuru galvenokārt veic ģenerāldirektorāts pats vai starpdienestu grupa, ja tāda ir izveidota,
• starpdienestu konsultāciju procesā, kas ir obligāts visiem ziņojumiem, kurus Komisija iesniedz pārējām iestādēm, attiecīgie dienesti sniedz piezīmes par ex post pārbaužu kvalitāti un saturu.

Pamatnostādnēs ir skaidri noteikts, ka šāds darbs parasti nav uzskatāms par izvērtējumu, “tomēr tam visumā būtu jāatbilst izvērtējuma jēdzieniem un principiem”, turklāt samērīgā veidā. Ja pastāv šaubas par to, kā jārīkojas attiecībā uz šādiem ziņojumiem, Komisijas dienestiem būtu jāapspriež konkrētais gadījums ar Ģenerālsekretariātu. Iekšējās kvalitātes kontroles mehānismiem arī būtu proporcionāli jāizmanto pieejamie resursi.

47

Komisija ņem vērā Palātas piezīmi par nepieciešamību formālāk paskaidrot radušos kavējumus likumdevējiem. Komisija uzsver, ka kavējumi var rasties ne tikai 48. punktā Palātas minēto iemeslu dēļ — tie bieži vien ir skaidrojami ar kavējumiem dalībvalstu veiktajā transponēšanā (kas, piemēram, aizkavē atbilstības novērtēšanu), kā arī ar novēlotu īstenošanu un/vai novēlotiem dalībvalstu ziņojumiem.

56

Komisija uzsver, ka Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopumā ir skaidri norādīts, ka dienestu darba dokumentiem, ko sagatavojuši Komisijas dienesti izvērtēšanas beigās, ir jāsatur skaidri saprotams kopsavilkums par visām nepilnībām datos, kas izmantoti secinājumu pamatošanai un rezultātu pamatotības apliecināšanai. Labāka regulējuma pamatnostādnes arī nosaka, ka visiem izmantoto pierādījumu un piemērotās metodikas ierobežojumiem, jo īpaši ierobežojumiem, kas skar to spēju pamatot secinājumus, izvērtējuma ziņojumos ir jābūt skaidri paskaidrotiem. Šie norādījumi tika nostiprināti Labāka regulējuma pamatnostādņu / praktisko norādījumu kopuma 2017. gada pārskatītajā redakcijā; tam būtu jānodrošina turpmāki uzlabojumi.

57

Skatīt Komisijas atbildi uz 44. punktu.

62

Komisija neuzskata, ka Regulējuma kontroles padomes (RKP) priekšsēdētāja loma REFIT platformā vai tāda īpaša sekretariāta neesība, kas hierarhijā būtu atšķirts no Komisijas Ģenerālsekretariāta, varētu apdraudēt padomes apspriežu neatkarību. To garantē cita starpā padomes apspriežu procedūra, kas ir izklāstīta padomes reglamentā. Komisijai arī nav informācijas, ka kāds no šiem diviem riskiem būtu materializējies, un tā neuzskata, ka tie patiešām uzskatāmi par riskiem.

RKP piezīme

Padome arī ir de jure funkcionāli (ja ne administratīvi) neatkarīga, kā norādīts Eiropas Komisijas priekšsēdētāja lēmumā par neatkarīgas Regulējuma kontroles padomes izveidi (C(2015)3263). Palāta norāda divus iespējamus padomes neatkarības apdraudējumus:

• REFIT ieinteresēto personu platformā: RKP priekšsēdētāja darbība priekšsēdētāja aizstājēja (kas aizstāj pirmo priekšsēdētāja vietnieku) statusā nerada apdraudējumu padomes neatkarībai. Priekšsēdētājs galvenokārt pilda debašu moderatora pienākumus. RKP priekšsēdētājs neiesaistās turpmākos pasākumos attiecībā uz REFIT platformā sniegtajiem atzinumiem — par šo darbu, kas ir ciešāk saistīts ar politiku, ir atbildīgs Ģenerālsekretariāts,
• turklāt REFIT platformas vadīšana sniedz RKP priekšsēdētājam iespēju būt tieši informētam par reprezentatīviem ieinteresēto personu viedokļiem un bažām saistībā ar attiecīgajām lietām. Šāda organizēta saskarsme ar ieinteresētajām personām ļauj izvairīties no biežas, individuālas un, iespējams, nelīdzsvarotas saskarsmes starp RKP locekļiem un ieinteresētajām personām, kas būtu lielāks apdraudējums padomes kā neatkarīgas struktūras tēlam.

Īpaša RKP sekretariāta neesība nerada tiešu apdraudējumu padomes neatkarībai, jo tā ir pilnībā atbildīga par savu darbu.

72

Attiecībā uz ietekmes novērtējumiem, kuros, pēc Palātas domām, netika ievērots princips “vispirms izvērtēt”, situācija ir šāda:

• ietekmes novērtējumam SWD(2014) 127, kas tika pievienots Otrajai akcionāru tiesību direktīvai (Direktīva (ES) 2017/828), tika pievienoti vērtēšanas elementi, tostarp divas zaļās grāmatas un divi ārējie pētījumi²,
• pārējie četri ietekmes novērtējumi tika veikti periodā, kad Komisija vēl tikai ieviesa pieeju “vispirms izvērtēt” (sk. 2010. gada 8. oktobra paziņojumu COM(2010) 543), un atsevišķi izvērtējumi pirms ietekmes novērtējuma būtībā vēl nebija obligāti.

5. izcēlums. Nav ievērots princips “vispirms izvērtēt”. Piemērs par transportlīdzekļu emisiju apstiprināšanas testu

Otrais ievilkums. Atbilstības pārbaude (SWD(2013) 466) nodrošināja analīzi, kas tika izmantota, lai sagatavotu tiesību akta priekšlikumu jaunai pamatdirektīvai par transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu. Tādējādi tika ievērots princips “vispirms izvērtēt”.

Ietekmes novērtējumā SWD(2014) 33 bija ierosināti seši tehniski grozījumi piesārņojuma emisiju tiesību aktos, kuri nebija ietverti atbilstības pārbaudē. Attiecībā uz jautājumu par mērījumu metodi — Komisija jau 2011. gadā sāka darbu (sk. JRC paziņojumu Eiropas Parlamenta EMIS uzklausīšanā 2016. gada 16. aprīlī), kura rezultātā laikposmā no 2015. līdz 2016. gadam tika pieņemtas trīs Komisijas regulas.

Ietekmes novērtējumā SWD(2014) 33 problēmas apraksta sadaļā ir iekļauts izvērtējošs novērtējums, kas bija ierasta prakse pirms paziņojuma COM(2013) 686, kā norādīts 72. punktā.

Trešais ievilkums. Komisija norāda, ka šī atsauce nav būtiska, jo “dīzeļgeita” attiecas uz testu rezultātu manipulācijām, ko veikuši automašīnu ražotāji, izmantojot nelikumīgas pārveidošanas ierīces. Tā neattiecas uz testu stingrību vai to atbilstību reāliem braukšanas apstākļiem.

73

Komisija norāda, ka nav ne sevišķi svarīgu iemeslu, ne pierādījumu, lai uzskatītu, ka ietekmes novērtējuma un izvērtējuma sagatavošana vienu līdzās otram ir pamats šaubām par katra procesa neatkarību. Darba uzdevumā abi procesi ir skaidri nodalīti un ir ietvertas prasības ietekmes novērtējumā ņemt vērā visus attiecīgos secinājumus. Izvērtējumi un ietekmes novērtējumi parasti tiek veikti vienu līdzās otram, ja laika ierobežojumu dēļ tos nav iespējams īstenot secīgi.

Komisija uzsver, ka iespēja īstenot novērtējumus (lai arī paralēli) pat tad, ja pastāv laika ierobežojumi, nodrošina, ka izvērtējumu var sagatavot pietiekami savlaicīgi, lai tā informāciju varētu izmantot politikas lēmumu pieņemšanā. Galvenais problēmuzdevums ir nodrošināt šīs darbības kopējo kvalitāti ierobežota laika apstākļos.

75

Komisija uzskata, ka, lai arī REFIT programma laika gaitā ir mainījusies, tās būtība nu ir skaidri saprotama. Tā nodrošina visaptverošu satvaru ES tiesību aktu efektivitātes un lietderības uzlabošanai, tā ir pilnībā integrēta Komisijas lēmumu pieņemšanas ciklā, un to raksturo spēcīga ieinteresēto personu līdzdalība.

REFIT ir Komisijas gada darba programmas neatņemama sastāvdaļa. Kopš 2017. gada tā ir integrēta Komisijas lēmumu pieņemšanas procesā un tiek izmantota visām Komisijas iniciatīvām, kas attiecas uz spēkā esošo ES tiesību aktu pārskatīšanu.

76

Komisija uzskata, ka REFIT programma ir skaidri un pienācīgi definēta kā Komisijas horizontālā programma regulējuma vienkāršošanai un sloga samazināšanai. Iepriekšējās programmas ir pilnībā integrētas REFIT. Kopš 2017. gada visi tiesību aktu pārskatīšanas gadījumi un izvērtējumi tiek uzskatīti par atbilstošiem REFIT programmai.

78

Komisija 2017. gadā atjauninātajā Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopumā precizēja, ka tā uzskata visus izvērtējumus un atbilstības pārbaudes par atbilstošiem REFIT programmai, jo tie tiek izmantoti ES tiesību aktu snieguma novērtēšanai un, balstoties uz tiem, var veikt tiesību aktu pārskatīšanu, lai uzlabotu regulējuma efektivitāti un lietderību.

79

Komisija atzīst, ka pamatnostādņu 2. praktiskajā norādījumā šis aspekts varētu būt izklāstīts skaidrāk. Kopš 2017. gada praktisko norādījumu kopumā ir nepārprotami norādīts, ka “visas iniciatīvas spēkā esošo tiesību aktu grozīšanai (..) ietilpst REFIT programmā (..)”. Ir arī skaidrs, ka “visi izvērtējumi un atbilstības pārbaudes sekmē REFIT programmas īstenošanu”. Neskaidrību rada teikuma atlikusī daļa, kurā ir norādīts, ka “nav nepieciešams par katru atsevišķo izvērtējumu vai atbilstības pārbaudi norādīt, ka tas atbilst REFIT programmai”, jo visi izvērtējumi un atbilstības pārbaudes būtībā ir REFIT pasākumi.

Gan izvērtējumi, gan likumdošanas iniciatīvas ir ietvertas REFIT rezultātu apkopojumā³, lai parādītu REFIT pasākumu virkni politikas cikla gaitā.

81

Komisija neuzskata, ka informācija par REFIT programmu ir trūcīga. Ārējo ieinteresēto personu informēšana par REFIT programmu ir bijusi problemātiska, jo programma ir sarežģīta un ir grūti novērtēt tās rezultātus kvantitatīvā izteiksmē. Tomēr Komisija ir pielikusi lielas pūles, lai 2017. gada oktobrī izdotā REFIT rezultātu apkopojuma digitālā versija būtu lietotājiem draudzīgāka. Tajā ir aprakstīts, kāds ir pašreizējais stāvoklis visu REFIT iniciatīvu īstenošanā, un ir ietverta informācija par katras politikas prioritātes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rezultātiem.

REFIT rezultātu apkopojumam 2018. gadā tiks pievienota tieša saite uz ieinteresēto personu komentāru veidlapu “Kā atvieglot slogu”.

Secinājumi un ieteikumi

84

Komisija uzskata, ka REFIT programma nodrošina visaptverošu satvaru ES tiesību aktu efektivitātes un lietderības uzlabošanai. Tā ir pilnībā integrēta Komisijas lēmumu pieņemšanas ciklā, un to raksturo spēcīga ieinteresēto personu līdzdalība.

85

Komisija atzīst, ka, neraugoties uz Iestāžu nolīguma esību, trīs iestādēm nav vienotu pamatnostādņu par uzraudzības un pārskatīšanas klauzulu formulēšanu ex post pārbaudēm.

86

Komisija ir gatava ar likumdevējiem apspriest, kā vislabāk tikt galā ar vienotu definīciju trūkumu, vienlaikus saglabājot tās iniciatīvas tiesības. Tomēr tā uzsver, ka uzraudzības un izvērtēšanas vajadzības bieži vien ir atkarīgas no konkrētā tiesību akta un vienotās definīcijās tas būtu jāņem vērā.

87

Komisija norāda, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu uzraudzības un izvērtēšanas prasības attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj tiesību aktos, tai pašā laikā izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un tām vajadzētu būt samērīgām tā sloga ziņā, kas līdz ar ziņošanas pienākumiem rodas ieinteresētajām personām un MVU.

1. ieteikums. Uzlabot iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu

a)

Komisija piekrīt ieteikumam, ciktāl tas attiecas uz Komisiju.

Labāka regulējuma pamatnostādņu un praktisko norādījumu kopuma 2017. gada pārskatītajā redakcijā Komisija pievienoja īpašu praktisko norādījumu šā jautājuma risināšanai (42. praktisko norādījumu). Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā ir gatava ar likumdevējiem apspriest, kā izstrādāt iespējamo rezultātu / ex post pārbaužu klasifikāciju, norādījumus par orientējošu laika plānojumu katram ex post pārbaudes veidam un par uzraudzības klauzulu formulēšanu. Šādā klasifikācijā būtu jāņem vērā, ka noteiktiem tiesību aktiem vienmēr varētu būt nepieciešami īpaši uzraudzības pasākumi, un būtu jāsaglabā Komisijas iniciatīvas tiesības.

b)

Komisija nepiekrīt šim ieteikumam. Saskaņā ar LESD 295. pantu iestāžu nolīgumam nav jābūt saistošam.

Trīs iestādes 2016. gadā kopīgi pieņēma lēmumu, ka Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu nav juridiski saistošs. Vienojoties par nolīgumu, visas iestādes vēlējās izvairīties no vairākām juridiskām un institucionālām problēmām, un šīs bažas joprojām ir spēkā⁴. Nav paredzēts pārskatīt pašreizējo Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu.

89

Komisija norāda, ka kopš 2017. gada pārskatīšanas Labāka regulējuma pamatnostādnes attiecas arī uz pārbaudēm, kas nav izvērtējumi.

Skatīt Komisijas atbildi uz 44. punktu.

90

Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopumā ir skaidri noteikts, ka ir nepieciešams skaidrs izmantotās metodikas apraksts, un tas proporcionāli attiecas arī uz citiem ex post pārbaudes veidiem.

91

Komisija piekrīt, ka ir svarīgi nodrošināt skaidrību šajos jautājumos. Tā uzsver, ka Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopumā ir skaidri norādīts, ka dienestu darba dokumentiem, ko sagatavojuši Komisijas dienesti izvērtēšanas beigās, ir jāsatur skaidri saprotams kopsavilkums par visām nepilnībām datos, kas izmantoti secinājumu pamatošanai un rezultātu pamatotības apliecināšanai. Turklāt Labāka regulējuma pamatnostādnes nosaka, ka visiem izmantoto pierādījumu un piemērotās metodikas ierobežojumiem, jo īpaši ierobežojumiem, kas skar to spēju pamatot secinājumus, izvērtējuma ziņojumos ir jābūt skaidri paskaidrotiem. Šie norādījumi tika nostiprināti Labāka regulējuma pamatnostādņu / praktisko norādījumu kopuma 2017. gada pārskatītajā redakcijā; tam būtu jānodrošina turpmāki uzlabojumi.

92

Skatīt Komisijas atbildi uz 44. punktu. RKP pilnvaras to neparedz, jo nav paredzēts ex post pārbaužu saturā iekļaut būtiskus vērtēšanas elementus.

2. ieteikums. Labāk nodrošināt ex post pārbaužu kvalitāti, formulējot obligātus kvalitātes standartus visām ex post pārbaudēm

a)

Komisija piekrīt ieteikumam un izmantos tās praktisko norādījumu kopumā (42. praktiskajā norādījumā) jau sniegtos norādījumus. Tomēr šā pasākuma panākumi būs atkarīgi no turpmākas vienošanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā norādīts 1. ieteikuma a) punktā.

b)

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam.

Komisija ir gatava izskatīt šo aspektu, izvērtējot vispārējo nepieciešamību veikt iespējamas izmaiņas Regulējuma kontroles padomes pilnvarās. Tā veiks iepriekš minēto, ņemot vērā šādus elementus:

• Komisijas mērķis ir nodrošināt, ka RKP resursi tiek izmantoti tādiem gadījumiem, kuros tie rada vislielāko pievienoto vērtību tiesību aktu pārskatīšanas uzlabošanas ziņā,
• RKP pilnvaru paplašināšana būs atkarīga no iestāžu vienošanās par ex post pārbaužu klasifikāciju un obligāto standartu noteikšanas, kas tai pašā laikā neliedz Komisijai izmantot iniciatīvas tiesības.

RKP piezīme

Padome redz pamatojumu ieteikumam paplašināt padomes īstenotās kontroles jomu, iekļaujot arī ex post pārbaudes, kas nav izvērtējumi. Pamatojoties uz skaidru klasifikāciju un saskaņotiem obligātajiem standartiem, padome varētu veltīt savus resursus būtiskākajām ex post pārbaudēm. Tādējādi padomei būtu jāveic izvēle, balstoties uz šo pārbaužu izsmeļošu ilgtermiņa plānojumu.

c)

Komisija piekrīt ieteikumam, kas ir atkarīgs no 2. ieteikuma a) punkta un 1. ieteikuma a) punkta īstenošanas.

3. ieteikums. Veikt analīzi par pārrāvumu starp datu vākšanu un pārvaldības spēju

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam.

Komisijas dienesti, tostarp Kopīgā pētniecības centra Mikroekonomikas izvērtēšanas kompetences centrs, piedalās to dažādo datubāzu novērtēšanā, kuras izstrādājusi Komisija un/vai kuras tai ir pieejamas. Ņemot vērā saistīto administratīvo slogu un izmaksas, minētie dienesti attiecīgā gadījumā par šā darba prioritāti noteiks trūkumu noteikšanu datu ieguvē, vākšanā un atkārtotā izmantošanā uzņēmumu līmenī, kam varētu būt vērts veltīt īpašu darbu.

Katrā ziņā bieži vien konkrētam tiesību aktam būs vajadzīgi ad hoc mehānismi, lai iegūtu, vāktu un (atkārtoti) izmantotu datus, kuri nepieciešami pareizu un uz pierādījumiem balstītu ex post pārbaužu veikšanai, un īstenotu atbilstošus pasākumus, kuri ir visvairāk piemēroti konkrētajam gadījumam.

95

Princips “vispirms izvērtēt” pašlaik tiek piemērots aptuveni 75 % no ietekmes novērtējumiem, kuri veikti saistībā ar tiesību aktu pārskatīšanu.

Attiecībā uz vienlaicīgu veikšanu Komisija lūdz skatīt tās atbildi uz 73. punktu.

4. ieteikums. Nodrošināt principa “vispirms izvērtēt” ievērošanu

a)

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam.

Komisija ir pilnībā apņēmusies piemērot principu “vispirms izvērtēt”, ciktāl tas ir praktiski iespējams. Labāks regulējums ir rīks, ar ko var nodrošināt pamatu savlaicīgu un pamatotu politikas lēmumu pieņemšanai, taču tas nevar aizstāt politiskus lēmumus. Dažos apstākļos, piemēram, steidzamos gadījumos, Komisijai var būt jārīkojas, neveicot visas Labāka regulējuma pieejā paredzētās darbības, pilnībā ievērojot savas iniciatīvas tiesības.

b)

Regulējuma kontroles padome piekrīt šim ieteikumam.

Padomei jau ir aktīva loma šā principa nozīmīguma norādīšanā, kā arī tā uzraudzībā un ziņošanā par to.

96

Skatīt Komisijas atbildi uz VIII punktu.

Komisija norāda, ka REFIT kopš 2012. gada, kad tā tika sākta, ir attīstījusies, pakāpeniski paplašinot darbības jomu, lai Komisijas centieni noteikt un izmantot iespējas, neapdraudot sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu, vienkāršot noteikumus un samazināt izmaksas, kas uzņēmumiem un iedzīvotājiem rodas saistībā ar regulējuma ievērošanu, būtu spēcīgāki un redzamāki.

Komisija uzskata, ka 2017. gada pārskatītajā redakcijā ir precizēts REFIT pamatojums un tās darbības joma ir paplašināta līdz tās dabiskajām robežām. Tā uzskata, ka programma turpina radīt pievienoto vērtību, tostarp norādot, cik svarīgi ir izvērtēt vienkāršošanas un sloga samazināšanas iespējas politikas izstrādes posmā, nodrošinot pamanāmību Komisijas centieniem vienkāršot regulējumu un mazināt slogu un atvieglojot to ietekmes uzraudzību tiesību aktu pieņemšanas un īstenošanas posmos.

Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu apstiprina nozīmi, ko visas trīs iestādes piedēvē REFIT.

5. ieteikums. Integrēt REFIT labāka regulējuma ciklā

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam.

Komisija uzskata, ka REFIT jēdziens nu ir paskaidrots. Tā piekrīt, ka nepieciešams uzlabot informēšanu par REFIT labāka regulējuma cikla ietvaros.

Saīsinājumi un glosārijs

Atbilstības pārbaude: visaptverošs politikas jomas izvērtējums, kurā parasti tiek apskatīts, kā vairāki savstarpēji saistīti tiesību akti ir palīdzējuši (vai nav palīdzējuši) sasniegt politikas mērķus. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Dienestu koordinācijas grupa (DKG): tajā ietilpst vairāku ģenerāldirektorātu pārstāvji, kuru darba joma ir tāda pati vai attiecas uz vērtēšanas priekšmetu, un pārstāvis no tā ģenerāldirektorāta izvērtēšanas departamenta, kas vada izvērtēšanu. Tai jābūt iesaistītai visos galvenajos vērtēšanas aspektos, konkrēti, sākot no izveidošanas (ceļveža), turpinot ar dienestu darba dokumenta sagatavošanu un vērtēšanas sākšanu dienestu apspriedē. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Ex ante ietekmes novērtējums: politikas instruments, kura uzdevums ir vākt pierādījumus (tostarp izvērtējumu rezultātus), lai novērtētu, vai ir pamatota turpmāka leģislatīva vai neleģislatīva ES rīcība un kā šāda rīcība vislabāk plānojama, lai sasniegtu vēlamos politikas mērķus. Ietekmes novērtējumam jāidentificē un jāapraksta risināmā problēma, jānosaka mērķi, jāformulē politikas iespējas un jāizvērtē šo iespēju ietekme. Komisijas ietekmes novērtēšanas sistēma izmanto integrētu pieeju, ar kuru novērtē dažādu politikas iespēju vidisko, sociālo un ekonomisko ietekmi, tādējādi iekļaujot ilgtspējas aspektu Savienības politikas veidošanā. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Izvērtējums: uz pierādījumiem balstīts spriedums par to, cik lielā mērā intervence ir bijusi efektīva un lietderīga, būtiska, ņemot vērā vajadzības un tās mērķus, saskanīga gan iekšēji, gan ar citiem ES politikas intervences pasākumiem un devusi pievienoto vērtību ES līmenī. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Īstenošanas ziņojums: ziņojums, kura uzmanības centrā ir kādas direktīvas transponēšana un valsts noteikumu atbilstība tai. Šos ziņojumus reizēm sauc arī par transponēšanas ziņojumiem. (Avots: ERP.)

KDP: Komisijas darba programma.

Labāks regulējums: tāda politikas virzienu un tiesību aktu izstrāde, lai to mērķus sasniegtu ar minimālām izmaksām. Labāks regulējums neattiecas uz regulēšanu vai regulēšanas atcelšanu. Tas ir darba stils, ar ko cenšas nodrošināt, lai politiski lēmumi tiktu sagatavoti atklātā un pārredzamā veidā, ņemot vērā labākās pieejamās atziņas un visaptveroši iesaistot ieinteresētās personas. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Pārskatīšanas klauzula: tāds noteikums ES tiesību aktā, ar kuru pilnvaro Komisiju un/vai dalībvalstis veikt noteiktu visa tiesību akta vai kādas tā daļas ex post pārbaudi. (Avots: ERP.)

Piemērošanas ziņojums: ziņojums, kurā analizēta tiesību akta piemērošana. Šajos ziņojumos iekļauta informācija par dalībvalstīs īstenotajiem piemērošanas pasākumiem. Pieejami atsevišķi uzraudzības dati. (Avots: ERP.)

Princips “vispirms izvērtēt”: (nesaistošs) princips, ar kuru saskaņā savlaicīgas izvērtēšanas rezultātus izmanto politikas veidošanas procesā; praksē tas nozīmē, ka ietekmes novērtējumi, kurus veic pirms tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas, ir jāsagatavo, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no izvērtējumiem, kuros jānorāda problēmas, nepilnības, stimuli un sasniegumi. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

REFIT: Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programma, kas izveidota 2012. gadā, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti “atbilst mērķim”. Tas ir process, kurā spēkā esošos tiesību aktus un pasākumus analizē, lai pārliecinātos, ka ieguvumi, ko sniedz ES tiesības, ir panākti ar vismazākajām izmaksām ieinteresētajām personām, iedzīvotājiem un valstu pārvaldei, un ka regulatīvās izmaksas ir pēc iespējas samazinātas, neietekmējot politikas mērķus, kurus ar attiecīgo iniciatīvu paredzēts sasniegt. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Regulējuma kontroles padome (RKP): neatkarīga Komisijas struktūra, kas konsultē kolēģiju. Tā nodrošina centralizētu kvalitātes kontroli un palīdz Komisijai ietekmes novērtēšanas un izvērtēšanas darbā. Padome veic pārbaudes un sagatavo atzinumus un ieteikumus par visiem Komisijas ietekmes novērtējuma projektiem un spēkā esošo tiesību aktu lielākajiem izvērtējumiem un atbilstības pārbaudēm. (Avots: tīmekļa vietne Europa.)

SWD: Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments.

Tiesību aktu ex post pārbaude: politikas instruments, kas ļauj sagatavot dokumentu vai dokumentu kopumu, kurā retrospektīvi aprakstīts viens vai visi ES regulatīvās intervences aspekti (tas var būt viens vai vairāki tiesību akti) ar vērtēšanas elementiem vai bez tiem. Komisijā šādi dokumenti var būt sagatavoti Komisijas ziņojumu vai Komisijas dienestu darba dokumentu veidā, un tiem var būt pievienoti ārēji pētījumi. (Avots: ERP.)

Uzraudzības klauzula: tāds noteikums ES tiesību aktā, ar kuru pilnvaro Komisiju un/vai dalībvalstis uzraudzīt visa tiesību akta vai kādas tā daļas īstenošanu un/vai piemērošanu. (Avots: ERP.)

Beigu piezīmes

¹ “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma”, COM(2015) 215 final.

² “Labāka regulējuma pamatnostādnes”, SWD(2017) 350 final. Pievienotais praktisko norādījumu kopums papildina pamatnostādnes, sniedzot izvērstāku informāciju par to piemērošanu.

³ Kopš 1996. gada Komisija prasa, lai tās dienesti veiktu ex post vērtēšanu visām izdevumu programmām.

⁴ “Uzsvars uz rezultātiem: Komisijas pasākumu vērtēšanas stiprināšana”, SEC(2000) 1051; “Vērtēšanas standarti un laba prakse”, C(2002) 5267/1; Komisijas rokasgrāmata: “ES darbību vērtēšana. Praktiska rokasgrāmata Komisijas dienestiem” (Budžeta ĢD, 2004. gads); “Iekšējās kontroles standartu un sistēmas pārskatīšana”, SEC(2007) 1341; “Reaģējot uz stratēģiskām vajadzībām: novērtēšanas pastiprināta izmantošana”, SEC(2007) 213 final; Komisijas norādījumi: “EVALSED (sociālekonomiskās attīstības izvērtēšana) Uzziņu krājums: Metode un tehniskie paņēmieni” (Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, 2009. gads); “ES tiesību aktu normatīvā atbilstība”, COM(2012) 746 final; “Lietpratīga regulējuma pamatu nostiprināšana — uzlabojot novērtēšanu”, COM(2013) 686 final; COM(2015) 215 final; “Labāka regulējuma programmas noslēgšana: labāki risinājumi – labāki rezultāti”, COM(2017) 651 final.

⁵ COM(2013) 686 final.

⁶ Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (2016. gada 13. aprīlis).

⁷ Saistībā ar Komisijas skatījumu uz dažādajām pārbaudēm/pārskatīšanām mēs analizējām arī ārēji veiktus pētījumus, kurus Komisija bija pasūtījusi dažu savu pārbaužu atbalstam (tos sauc arī “atbalsta pētījumi”). Dažos gadījumos, kad Komisijas ziņojums nebija pieejams, ārējais pētījums tika uzskatīts par pārbaudes dokumentu.

⁸ Eiropas pievienotā vērtība ir jāsaprot kā “vērtība, kas rodas ES intervences rezultātā papildus tai vērtībai, kuru, iztrūkstot ES intervencei, būtu radījusi dalībvalsts pati”; “ES budžeta pievienotā vērtība”, SEC(2011) 867 final. 2017. gada praktisko norādījumu kopumā teikts, ka Eiropas pievienotā vērtība “ir tās izmaiņas, kuras pamatoti varētu gaidīt ES intervences rezultātā un kuras ir lielākas un pārsniedz izmaiņas, ko pamatoti varētu gaidīt dalībvalstu rīcības rezultātā”.

⁹ SWD(2015) 111 final.

¹⁰ Praktisko norādījumu kopums, kas pievienots Labāka regulējuma pamatnostādnēm.

¹¹ Četras vadošās valstis ir Austrālija, Apvienotā Karaliste, Meksika un Vācija.

¹² OECD Regulatory Policy Outlook 2015 [ESAO 2015. gada regulatīvās politikas apskats], ESAO publikācija, Parīze, 2015. gads (http://www.oecd.org/publications/oecd-regulatory-policy-outlook-2015-9789264238770-en.htm).

¹³ Īpašais ziņojums Nr. 3/2010 “Vai ietekmes novērtējumi noder ES iestādēm lēmumu pieņemšanā?”

¹⁴ Revīzija aptver visus sekundāros tiesību aktus (direktīvas un regulas), kuri ir minēto četru ģenerāldirektorātu kompetences jomā un kurus pieņēmuši vai kuru pieņemšanu apsvēruši abi likumdevēji. Īstenošanas pasākumi un citi sekundārie tiesību akti, kā arī izdevumu programmu pārbaudes, rīcības plāni, paziņojumi, aģentūru veiktās pārbaudes, Padomes ieteikumi un lēmumi revīzijā nav iekļauti. Arī aģentūru kopumā pārbaudes revīzijā nav iekļautas, izņēmums ir konkrētas darbības, ko veic aģentūra, kurai pilnvaras piešķirtas ar direktīvu vai regulu (t. i., drīzāk saistībā ar politikas jomas darbības rezultātiem, nevis ar aģentūras darbību).

¹⁵ Ietver pārbaudes, kas 2016. gada 31. decembrī bija pabeigtas vai vēl turpinājās.

¹⁶ Tā kā Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD izveidoja 2015. gadā, apvienojot Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD un Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD daļas, izlasē ir iekļautas iepriekšējo ģenerāldirektorātu veiktās pārbaudes un ietekmes novērtējumi.

¹⁷ Šajā ziņojumā, ja vien nav norādīts citādi, “ietekmes novērtējums” nozīmē “ex ante ietekmes novērtējumu”.

¹⁸ Komisijas darba programma, I pielikums.

¹⁹ COM(2015) 215 final.

²⁰ D. Grybauskaité ziņojums Komisijai (saskaņots ar priekšsēdētāju) “Reaģējot uz stratēģiskām vajadzībām: novērtēšanas pastiprināta izmantošana”, SEC(2007) 213, un 2002. gada 23. decembra Komisijas paziņojums “Vērtēšanas standarti un laba prakse”, C(2002) 5267.

²¹ Eiropas Komisija, Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums, norādījumi nr. 42.

²² Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopējā praktiskā rokasgrāmata Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē iesaistītajām personām, Eiropas Savienība, 2015. gads.

²³ 23. pantā teikts: “Trīs iestādes vienojas sistemātiski apsvērt iespēju izmantot pārskatīšanas klauzulas tiesību aktos un ņemt vērā laiku, kas vajadzīgs īstenošanai un pierādījumu vākšanai par rezultātiem un ietekmi”. (Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, 2016. gada 13. aprīlis.)

²⁴ Lieta C-343/09, Afton Chemical, 2010. gada 8. jūlijs, 30.-40. punkts; Lieta C-477/14, Pillbox 38 (UK) Ltd, 2016. gada 4. maijs, 64.–66. punkts.

²⁵ Par īstenošanas novērtējumu Eiropas Parlamenta Izpētes dienests sauc savu ex post novērtēšanas pamatojuma dokumentus parlamentāro komiteju īstenošanas ziņojumiem.

²⁶ Eiropas Parlaments, EVAL nodaļas darba dokuments “Metode un process”.

²⁷ Nesen pieņemto tiesību aktu izlase (2014.–2016. g.).

²⁸ Trīs no 105 pārbaudītajiem aktiem izlasē netika iekļauti, jo nebija pietiekami būtiski.

²⁹ Eiropas Komisija, Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums, 6. nodaļa, 314. lpp.

³⁰ “Eiropas īstenošanas novērtējumi ir pamatdokuments parlamentārajām komitejām, kad tās gatavo “Īstenošanas ziņojumu” par to, kā dalībvalstis ir transponējušas ES politiku vai tiesības, un par to īstenošanu valsts tiesībās”, Eiropas Parlaments, EVAL nodaļas darba dokuments “Metode un process”.

³¹ Šie kavējumi ir aprēķināti tikai saistībā ar tiesību aktos noteiktajiem pārbaužu termiņiem.

³² Kavēšanās ilgums notiekošajām pārbaudēm, kas līdz 2016. gada 31. decembrim nav publicētas, ir starpība starp noteikto termiņu un 2016. gada 31. decembri.

³³ Eiropas Komisija, Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums, norādījumi nr. 41 par uzraudzības kārtību un rādītājiem, 270. lpp.

³⁴ Pārbaudot metodoloģijas jautājumu, mēs skatījām tikai tās pārbaudes, kuru saturs ir saistīts ar vērtēšanu (izvērtējumus un citas).

³⁵ Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir prasība izvērtējumos un atbilstības pārbaudēs ievērot piecus kritērijus: būtiskums, efektivitāte, lietderība, saskaņotība un Eiropas pievienotā vērtība. Eiropas pievienotā vērtība ietver subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

³⁶ Noteikts skaits pabeigto pārbaužu netika ņemts vērā, jo to saturs nebija saistīts ar vērtēšanu.

³⁷ EFIT izvērtējums par Direktīvu 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, SWD(2016) 454, publicēts 2016. gada decembrī.

³⁸ COM(2017) 312 final.

³⁹ COM(2017) 257 final.

⁴⁰ Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas atbilstības pārbaude, SWD(2016) 472, publicēts 2016. gada 16. decembrī.

⁴¹ COM(2012) 746 final, 4. lpp.

 

¹ COM(2017) 651 final.

² Zaļā grāmata par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību un atalgojuma politiku (COM(2010) 284), 2011. gada Zaļā grāmata par ES korporatīvās vadības satvaru (COM(2011) 164), divi ārējie pētījumi par korporatīvās pārvaldības noteikumu uzraudzību un izpildi dalībvalstīs 2009. gadā (http://ec.europa.eu/internal_market/company/docs/ecgforum/studies/comply-or-explain-090923_en.pdf) un viens ārējais pētījums par direktoru pienākumiem un atbildību 2013. gadā (http://ec.europa.eu/internal_market/company/docs/board/2013-study-analysis_en.pdf), un citi īpaši vērtēšanas elementi, kas saistīti ar jaunajiem pasākumiem.

³ REFIT rezultātu apkopojums: http://op.europa.eu/webpub/com/refit-scoreboard/en/index.html.

⁴ Minētās bažas rada cita starpā šādi jautājumi: vai šāds saistošs nolīgums radītu tiesības un pienākumus tikai līgumslēdzējām pusēm vai arī trešām personām? vai Tiesas kompetencē būtu taisīt spriedumu par šāda saistoša nolīguma iespējamiem pārkāpumiem, un kādi būtu tiesiskās aizsardzības līdzekļi? vai būtu jāparedz arbitrāža gadījumiem, kad puses nevēlas vērsties Tiesā? kā tā tiktu organizēta? Tie ir būtiski jautājumi, kuri būtu jārisina, izvērtējot jautājumu par iestāžu nolīgumu saistošo raksturu.

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	26.10.2016.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	17.1.2018.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras	16.5.2018.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	EP: 27.3.2018. Padome: 25.4.2018. Kopīgi EK un RKP: 09.04.02 018.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis Henri Grethen, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Marc Hostert, bet revīzijas darba pamatgrupu veidoja atbildīgais vadītājs Emmanuel Rauch un revidenti Naiara Zabala Eguiraun, Nicholas Edwards un Ekaterina Vaahtera.

No kreisās uz labo: Nicholas Edwards, Marc Hostert, Ekaterina Vaahtera, Henri Grethen, Emmanuel Rauch.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-872-9730-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/173750	QJ-AB-18-007-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-9744-0	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/02064	QJ-AB-18-007-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.