Īpašais ziņojums

Nr.11 2017

ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”: cerīgs sākums par spīti dažām nepilnībām

Par ziņojumu: ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou” bija pirmais Eiropas Komisijas pārvaldītais ES trasta fonds, ko izveidoja 2014. gadā, lai sniegtu atbalstu vienai no pasaules mazattīstītākajām valstīm. Mēs novērtējām Fonda izveidošanas pamatotību, tā pārvaldību un to, kā līdz šim ir sekmējusies mērķu sasniegšana. Mēs secinām, ka par spīti dažām nepilnībām Fonda izveidošana bija piemērota konkrētajiem apstākļiem. Tā pārvaldība vēl nav pilnībā īstenojusi savu potenciālu trijos aspektos, proti, attiecībā uz ieinteresēto personu koordinēšanu, procedūru pārredzamību, raitumu un rentabilitāti, kā arī saistībā ar uzraudzības un novērtēšanas mehānismiem. Tomēr trasta fondam “Bêkou” līdz šim ir bijuši kopumā pozitīvi sasniegumi. Mēs formulējām ieteikumus, kas varētu palīdzēt uzlabot šā un citu ES trasta fondu izstrādi un pārvaldību.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās arī šādā formā:

PDF

Saturs
Kopsavilkums
Ievads
Revīzijas tvērums un pieeja
Apsvērumi
Secinājumi un ieteikumi
Pielikumi
Komisijas atbildes
Akronīmi un saīsinājumi
Beigu piezīmes
Revīzijas darba grupa
Kontaktinformācija:

Kopsavilkums

Trasta fonds ir fonds, kurš izveidots konkrētiem attīstības mērķiem un kuru finansē viens vai vairāki līdzekļu devēji; šādu fondu bieži vien izveido, lai reaģētu uz krīzēm, ko izraisījušas dabas katastrofas vai konflikti. Kopš 2013. gada Eiropas Komisija var veidot Savienības ieguldījumu [trasta] fondus ārējām darbībām, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām, pārvarētu ārkārtas situāciju sekas un īstenotu tematiskas darbības.

ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou” bija pirmais Eiropas Komisijas pārvaldītais ES trasta fonds, ko izveidoja 2014. gada jūlijā. Līdzekļu devēji ir Eiropas Savienība, Francija, Vācija, Nīderlande, Itālija un Šveice, un to kopējais finansējums 146 miljonu EUR apmērā ir paredzēts krīzes pārvarēšanai valstī un valsts atjaunošanai.

III

Daudzus desmitus gadu Centrālāfrikas Republika tiek slikti pārvaldīta, valstī ir augsts nabadzības līmenis un konflikti. Tā ir viena no pasaules mazattīstītākajām un nabadzīgākajām valstīm un ANO Attīstības programmas tautas attīstības indeksā 2016. gadā atrodas pēdējā vietā,

Šī revīzija attiecas uz Eiropas Komisijas pirmo pieredzi, pārvaldot pašas izveidoto trasta fondu. Mēs vērtējām, vai tā izveide bija pamatota, cik labi tas tika pārvaldīts un vai tas līdz šim ir sasniedzis izvirzītos mērķus.

Mēs secinām, ka nebija ne formāli strukturēta novērtējuma par to, kādu finansēšanas mehānismu izvēlēties, ne visaptverošas vajadzību analīzes, tomēr gan trasta fonda “Bêkou” izveide, gan tā koncepcija bija piemēroti konkrētajiem apstākļiem.

Trasta fonda “Bêkou” pārvaldība vēl nav pilnībā īstenojusi savu potenciālu trijos aspektos: fondam bija ierobežota ietekme uz ieinteresēto personu koordinēšanu, procedūras varēja būt pārredzamākas, raitākas un rentablākas, un arī uzraudzības un novērtēšanas mehānismi vēl nav līdz galam izstrādāti.

VII

Kopumā trasta fondam “Bêkou” līdz šim ir bijuši pozitīvi sasniegumi. Tas ir piesaistījis palīdzību, taču papildus tikai nedaudzus līdzekļu devējus, un lielākā daļa fonda finansēto projektu ir devusi gaidītos tiešos rezultātus. Fonds nodrošina pastiprinātu ES pamanāmību.

VIII

Mēs formulējam vairākus ieteikumus, lai palīdzētu Komisijai nākotnē uzlabot ne vien trasta fonda “Bêkou”, bet arī jebkura cita ES trasta fonda koncepciju un pārvaldību. Mēs iesakām Komisijai

izstrādāt turpmākus norādījumus attiecībā uz palīdzības sniegšanas mehānisma izvēli un vajadzību analīzi, lai noteiktu trasta fondu intervences jomas;
uzlabot līdzekļu devēju koordināciju, atlases procedūras un darbības rezultātu mērīšanu, kā arī optimizēt administratīvās izmaksas.

Ievads

ES trasta fondi: jauns rīks attīstības palīdzības sniegšanai

Trasta fondu izveido konkrētam attīstības mērķim, finansiālos ieguldījumus fondā sniedz viens vai vairāki līdzekļu devēji, un to parasti pārvalda tādas starptautiskas organizācijas kā Pasaules Banka vai ANO. Trasta fondi kļuva populāri 20. gadsimta 90. gados, un tos sāka arvien plašāk izmantot kā starptautiskās sadarbības finansēšanas mehānismu. Tos bieži vien izveido, lai reaģētu uz dabas katastrofu vai konfliktu izraisītām krīzēm.

Kopš 2013. gada ir iespējams izveidot Savienības ieguldījumu [trasta] fondus ārējām darbībām ārkārtas situācijās, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām, balstoties uz nolīgumu, ko Eiropas Komisija noslēgusi ar citiem līdzekļu devējiem¹. Lai nodrošinātu gan līdzekļu devēju, gan nemaksājošo dalībvalstu pārstāvību un lai lemtu par līdzekļu izmantošanu, katram ieguldījumu [trasta] fondam izveido valdi, kuru vada Komisija.

ES trasta fondu Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou²” izveidoja 2014. gada jūlijā, lai atbalstītu krīzes pārvarēšanu valstī un valsts atjaunošanu. Tas ir pirmais no četriem fondiem, ko līdz šim pārvalda Eiropas Komisija³. Četri sākotnējie līdzekļu devēji bija Eiropas Savienība (ES), Francija, Vācija un Nīderlande, bet Itālija un Šveice kļuva par partnerēm 2015. gadā. Līdz 2016. gada beigām bija solīts iemaksāt trasta fondā “Bêkou” 146 miljonus EUR, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas – no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda. Līdz 2016. gada beigām Fonds faktiski bija saņēmis 86 miljonus EUR.

Saskaņā ar izveides nolīgumu tā galvenais mērķis ir “sniegt saskaņotu, mērķtiecīgu palīdzību, lai stiprinātu neaizsargāto iedzīvotāju grupu izturētspēju un atbalstītu visus aspektus Centrālāfrikas Republikas krīzes pārvarēšanā un valsts atjaunošanā, koordinēt darbības īsā, vidējā un ilgā termiņā, kā arī palīdzēt kaimiņvalstīm tikt galā ar krīzes sekām.⁴”

Centrālāfrikas Republika – krīzes plosīta valsts

Centrālāfrikas Republika ir viena no pasaules mazattīstītākajām un nabadzīgākajām valstīm un ANO Attīstības programmas tautas attīstības indeksā 2016. gadā atrodas pēdējā vietā, lai gan tai ir nozīmīgas minerālu iegulas un citi resursi – urāna rezerves, jēlnafta, zelts, dimanti, kobalts, kokmateriāli un hidroenerģijas resursi. To apdzīvo 4,5 miljoni cilvēku, un valsts aizņem plašu teritoriju – 623 000 km² (aptuveni tikpat, cik Francija un Beļģija kopā). Kopš neatkarības atgūšanas 1960. gadā CĀR ir piedzīvojusi konfliktus, tā tiek slikti pārvaldīta, valstī ir augsts nabadzības līmenis, valda nevienlīdzība un trūkst privātā sektora ieguldījumu. Lielākā daļa CĀR iedzīvotāju tagad ir nonākuši nedrošā stāvoklī, un vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir nepieciešama humānā palīdzība. Aptuveni 450 000 personas ir pārvietotas iekšzemē, un apmēram tikpat ir aizbēgušas uz kaimiņvalstīm.

Pēc vardarbības perioda, kuram sekoja iepriekšējās valdības gāšana, no 2014. gada līdz 2016. gada sākumam darbojās pārejas valdība. 2016. gada martā pēc demokrātiskām vēlēšanām uzsāka darbu jauns prezidents un jauna valdība. 2016. gada oktobrī CĀR iestādes un līdzekļu devēji nāca klajā ar piecgadu valsts atjaunošanas un miera veidošanas plānu.

Līdz 2014. gadam Centrālāfrikas Republiku uzskatīja par “bāriņvalsti” saistībā ar sniegto palīdzību⁵, jo tā saņēma ierobežotu atbalstu no starptautiskajiem līdzekļu devējiem. Pēc tam palīdzības apjoms ievērojami pieauga. Tomēr neatrisināto konfliktu dēļ galējā trūkumā nonākušajiem iedzīvotājiem joprojām nepieciešama humānā palīdzība⁶.

Eiropas Savienība ir bijusi Centrālāfrikas partnere vairāk nekā trīsdesmit gadus un joprojām ir viena no galvenajām attīstības partnerēm. No 2013. gada līdz 2016. gadam ES ir piešķīrusi vairāk nekā 500 miljonus EUR valsts atbalstam⁷. ES ir pieņēmusi “visaptverošu pieeju”⁸ un sniedz palīdzību, izmantojot trasta fondu “Bêkou”, tradicionālo attīstības palīdzību, trīs kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, reaģē uz civilajām krīzēm un nodrošina humāno palīdzību.

Arī ANO aģentūras un Francija ir cieši iesaistījušās palīdzības sniegšanā Centrālāfrikas Republikai. Septiņi ANO trasta fondi, kas darbojas Centrālāfrikas Republikā, ir uzskaitīti II pielikumā. Valstij palīdz arī citi partneri, piemēram, Āfrikas Attīstības banka, Pasaules Banka un citas ES valstis.

Revīzijas tvērums un pieeja

Šīs lietderības revīzijas laikā tika skatīta Eiropas Komisijas pirmā pieredze, ko tā guva, kā palīdzības sniegšanas mehānismu izmantojot pašas izveidotu trasta fondu. Mēs vērtējām, vai fonda izveide bija pamatota, cik labi tas tika pārvaldīts un vai tas līdz šim ir sasniedzis izvirzītos mērķus.

Revīzijā aplūkoja fonda darbību no tā izveides 2014. gadā līdz 2016. gada beigām. Mēs pārbaudījām visus tā finansētos 11 projektus un ar tiem saistīto 31 līgumu (sk. I pielikumu). Mēs analizējām dažādus ar fonda izveidi un projektu izstrādi saistītus dokumentus, procedūras īstenošanas organizāciju atlasei, kā arī projektu uzraudzību un novērtēšanu (starpposma ziņojumus un ārējā novērtējuma ziņojumus). Mēs arī veicām apmeklējumus uz vietas Centrālāfrikas Republikā un fonda triju līdzekļu devēju centrālajos birojos. Tas mums deva iespēju iztaujāt dažādas ieinteresētās personas un apmeklēt trīs projektus.

Apsvērumi

Trasta fonda “Bêkou” izveide un koncepcija bija piemēroti konkrētajiem apstākļiem, lai gan balstījās uz ierobežotu analīzi

Šajā sadaļā ir sniegts īss pārskats par stāvokli valstī laikā, kad tika izveidots trasta fonds “Bêkou”, un analizēta fonda koncepcija no diviem aspektiem: izvēle izveidot trasta fondu kā finansēšanas mehānismu un šā fonda intervences joma.

Trasta fonda “Bêkou” izveide bija ātra reakcija uz sarežģīto stāvokli valstī

Stāvokli Centrālāfrikas Republikā 2014. gadā ietekmēja sekas, ko bija radījusi 2012. gadā saasinājusies smaga politiskā un drošības krīze. Tas izraisīja humanitāro krīzi un ekonomisko lejupslīdi, un tās abas sasniedza vēl nepieredzētu līmeni. 2013. gada decembrī ANO paziņoja, ka valstī iestājies tā sauktais ārkārtas situācijas 3. līmenis⁹. Valstī pārklājās (no latīņu “contiguum”¹⁰) humānās un attīstības problēmas ar nestabilo valsts iestāžu nespēju apmierināt iedzīvotāju vajadzības.

**Bērns pie lidmašīnas vraka bijušajā iekšzemē pārvietoto personu nometnē Mpoko netālu no Bangi lidostas.**
© French Red Cross.

Arī šis konteksts būtiski ierobežoja ES atbalsta sniegšanu: tā kā tajā laikā nebija demokrātiski ievēlētas valdības, Komisija nevarēja pieņemt valsts indikatīvo programmu (VIP)¹¹ saistībā ar atbalstu, kas CĀR valsts piešķīrumam paredzēts no 11. Eiropas Attīstības fonda.

Trasta fonda Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou” izveide tāpēc bija veids, kā ātri reaģēt uz vajadzību pēc saskaņota instrumenta neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistīšanai. 2014. gada pirmajā pusē pamatojumu šāda atbalsta instrumenta izvēlei gan politiskā, gan tehniskā līmenī apsprieda Eiropas Komisijā, ar dažādiem līdzekļu devējiem, kā arī ar CĀR pārejas valdību. Sarunu laikā nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka ir nepieciešami citādi palīdzības sniegšanas līdzekļi, ir jāintegrē humanitārā un attīstības pieeja un ka nepietiek ar palīdzības koordinēšanu vien, ir jātiecas uz resursu apvienošanu. Šī kopīgā analīze veidoja pamatu trasta fonda “Bêkou” izveidošanai.

To nodibināja ļoti īsā laikā: pirmās apspriedes notika 2014. gada pašā sākumā, un Komisija, Francija, Vācija un Nīderlande parakstīja izveides nolīgumu 2014. gada jūlijā.

Komisija nebija sagatavojusi formāli strukturētu analīzi par to, kādu finansēšanas mehānismu izvēlēties

Lai nodibinātu ES ieguldījumu [trasta] fondu, ir jāizpilda vairāki nosacījumi, kas definēti Finanšu regulā: i) Savienības iesaistīšanās sniedz pievienoto vērtību, t. i., ieguldījumu [trasta] fonda mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valsts līmenī; ii) politiskā pamanāmība un pārvaldības priekšrocības; iii) ieguldījumu [trasta] fondus nevajadzētu veidot, ja tie tikai dublē citus jau pastāvošus finansējuma kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādus papildinājumus.

Saskaņā ar saistībām, ko ES uzņēmās Augsta līmeņa forumos par palīdzības efektivitāti (sk. 1. izcēlumu), un ar ĢD DEVCO vadlīnijām par ES trasta fondiem šie fondi nedrīkst kļūt par tipisku īstenošanas instrumentu.

1. izcēlums

Augsta līmeņa forumos par palīdzības efektivitāti ir pausts aicinājums atturēties no jaunu palīdzības kanālu radīšanas

Par nepārtrauktām pūlēm modernizēt palīdzības sniegšanu liecina četri pasākumi, proti, Augsta līmeņa forumi par palīdzības efektivitāti, kas notika Romā (2003. g.), Parīzē (2005. g.), Akrā (2008. g.) un Pusanā (2011. g.). Šajos forumos, kuros līdz šim ir piedalījušās vairāk nekā 100 valstis, ir formulēti efektīvas palīdzības principi.

Pēc foruma Akrā 2008. gadā tika izteikta arī šāda apņemšanās: “Līdzekļu devēji nodrošinās, lai tiktu izmantoti un, ja nepieciešams, pastiprināti esošie palīdzības kanāli, pirms tiek izveidoti jauni atsevišķi kanāli, kuri varētu radīt vēl lielāku sadrumstalotību un padarīt sarežģītāku koordinēšanu valsts līmenī.”¹² Apaļā galda diskusijā līdzekļu devējus aicināja “rūpīgi apsvērt jaunu fondu dibināšanu un skaidri pārliecināties, vai tie sniegs pievienoto vērtību”¹³. 2011.gadā Pusanas forumā ES vēlreiz apliecināja Akrā izteikto apņemšanos nepieļaut fondu skaita nekontrolētu palielināšanos¹⁴.

Gan ANO, gan Pasaules Banka ir izstrādājušas procedūras, lai pamatotu, kāpēc ir izvēlēts trasta fonds kā palīdzības sniegšanas mehānisms. Piemēram, ANO Vairāku līdzekļu devēju trasta fonda birojs, kurš palīdz ANO pārvaldīt apvienotos finansēšanas mehānismus, ir publicējis rokasgrāmatas, kas sniedz norādījumus par trasta fondu izveidi. Tajās ir ieteikumi veikt sākotnēju priekšizpēti un analizēt šāda fonda funkcijas un pievienoto vērtību¹⁵.

Pašlaik Komisija pieejamajās vadlīnijās ir tikai atkārtojusi Finanšu regulā noteiktās prasības. Tā vēl nav izstrādājusi veidu, kā tās piemērot, lai ātri un strukturēti novērtētu trasta fondu salīdzinošās priekšrocības pretstatā citiem instrumentiem. Lai gan Komisija bija noorganizējusi vairākas apspriedes (sk. 15. punktu), pirms trasta fonda “Bêkou” nodibināšanas nebija formāli strukturētas analīzes, pamatojoties uz Finanšu regulā noteiktajām prasībām.

Nebija visaptverošas vajadzību analīzes, kas parādītu, kurus trūkstošos posmus aizpildīs trasta fonds “Bêkou”

Vajadzību analīze ir svarīgs posms, izstrādājot attīstības palīdzības intervences jomu, jo tā iespējams konstatēt vajadzības un noteikt palīdzības prioritāro secību. Tā arī dod iespēju pārliecināties, vai jaunais fonds nedublēs esošos instrumentus, un var kalpot par pamatu tādu palīdzības veidu izstrādāšanai, kuri pieļauj darba dalīšanu ar citiem līdzekļu devējiem.

Lai gan dažādos Komisijas dokumentos, kas bija sagatavoti pirms trasta fonda “Bêkou” izveides, bija atzīts, ka Centrālāfrikas Republikai nepieciešama palīdzība, vajadzību analīze nebija pilnīga. Nepilnības skaidrojamas ar to, ka trūka Centrālāfrikas Republikas vispārējo vajadzību novērtējuma, to vajadzību uzskaitījuma, ko risina esošie atbalsta instrumenti, un līdz ar to – analīzes par to, kuri palīdzības sniegšanas trūkstošie posmi jāaizpilda, nebija vajadzīgo finanšu resursu novērtējuma un nebija noteiktas prioritātes palīdzības sniegšanai.

Saskaņā ar izveides nolīgumu trasta fonda “Bêkou” galvenais mērķis ir “sniegt saskaņotu, mērķtiecīgu palīdzību, lai stiprinātu neaizsargāto iedzīvotāju grupu izturētspēju un atbalstītu visus aspektus Centrālāfrikas Republikas krīzes pārvarēšanā un valsts atjaunošanā, koordinēt darbības īsā, vidējā un ilgā termiņā, kā arī palīdzēt kaimiņvalstīm tikt galā ar krīzes sekām.¹⁶” Šie principi ir formulēti vispārīgi. Visaptveroša vajadzību analīze būtu kalpojusi par pamatu detalizētāku mērķu definēšanai (sk. arī 50. punktu). Tā būtu arī skaidrāk parādījusi, kā un kāpēc fonda darbības ir svarīgas mērķa sasniegšanai, un kādus konkrētus trūkstošos posmus fonds aizpildīs.

Stratēģiskā līmenī Komisija nodrošināja, lai trasta fonds “Bêkou” nedublētu citus esošos finansēšanas kanālus. No 2014. gada līdz 2016. gadam ar Eiropas Attīstības fonda piešķīrumu Centrālāfrikas Republikai tika finansētas nedaudzas darbības, kuras bija vērstas uz jomām, ko neaptvēra trasta fonds “Bêkou”, piemēram, izglītības vai valsts veselības politika¹⁷. Lai gan Centrālāfrikas Republikā darbojas vismaz septiņi ANO trasta fondi, sešu fondu tematiskais tvērums ir pavisam atšķirīgs no trasta fonda “Bêkou”. Vienīgais izņēmums ir ANO Vairāku līdzekļu devēju trasta fonds “Ezingo”, kurš arī pievērsies CĀR stabilizācijai un atjaunošanai. Tomēr no trasta fonda “Bêkou” tas krasi atšķiras sniegtās palīdzības apjoma / darbības līmeņa, finansēto projektu veida un sniegtās palīdzības saņēmēju ziņā¹⁸.

Projektu līmenī trasta fonds “Bêkou” risināja vajadzības, kas līdzīgas tām, kuru risināšanā iepriekš bija iesaistījusies ES. Patiešām, daži projekti nodrošina turpinājumu tiem, kurus iepriekš bija finansējuši citi ES atbalsta instrumenti (sk. 2. izcēlumu). Tomēr tie ir ieviesuši citādu pieeju un papildu darbības noturības veidošanai. Daži citi projekti ir inovatīvi un atšķiras no Centrālāfrikas Republikā iepriekš finansēto projektu veidiem. Piemēram, ekonomikas atveseļošanas projekts sniedz mikrofinansējumu maziem vietējiem uzņēmumiem.

2. izcēlums

Trasta fonda “Bêkou” projekti, kuru risinātās vajadzības ir līdzīgas tām, ko risina projekti, kurus arī finansē no ES atbalsta

Daži trasta fonda “Bêkou” projekti ir pārņēmuši darbības, ko finansēja citi ES atbalsta instrumenti. Turpmāk uzskaitīti piemēri.

Diviem kopā ar NVO īstenotiem ĢD ECHO projektiem veselības jomā sekoja trasta fonda “Bêkou” projekti kopā ar tām pašām NVO. Šīs abas NVO atbalstīja 25 vietējos veselības centrus, lai tie varētu sniegt labākus primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Arī ĢD ECHO, UNICEF un ANO humānās palīdzības fonds palīdzēja vienai no šīm NVO darboties veselības aprūpes jomā.
ES Stabilitātes un miera veicināšanas instruments 2014. gadā finansēja darbietilpīgus būvdarbus Bangi pilsētas 3. un 5. rajonā; trasta fonda “Bêkou” pilsētvides rehabilitācijas projekts bija līdzīgs. Šī pieeja nozīmē, ka jānolīgst vietējie iedzīvotāji pilsētvides rehabilitācijas pamatdarbu veikšanai. Mērķis ir atjaunot infrastruktūru, vienlaikus ļaujot gūt ienākumus visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.
No 10. Eiropas Attīstības fonda 2014. gadā sāka pārtikas nodrošinājuma projektu, taču pēc tam to atcēla. Bija paredzēts finansēt ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, lai tā vadītu kopienu noturības veicināšanas programmas, veicinātu kopienu dialogu par nomadu ganu ceļiem un uzlabotu pārtikas nodrošinājumu Bangi pieguļošajās teritorijās, līdzīgi kā trasta fonda “Bêkou” pārtikas nodrošinājuma projekts. Kopš 2014. gada uz līdzīgām darbībām (atbalsts lopkopjiem, kopienu dialogs, izturētspējas pieeja pārtikas nodrošinājumam) attiecās pieci saskaņā ar ES attīstības sadarbības instrumentu noslēgtie līgumi, ko parakstīja FAO un nevalstiskās organizācijas.
Trasta fonda “Bêkou” viena projekta mērķis bija aizsargāt dzīvnieku ekosistēmas Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos un dienvidaustrumos. Pirms tam projekts, ko finansēja no 10. EAF, bija veicis līdzīgas darbības valsts ziemeļaustrumos.

Līdzekļu devēju kopiena un attīstības valstis ir atzinušas, ka nestabilitātes un krīzes apstākļos līdzekļu devēju partnerība ir svarīga¹⁹. Pirms valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāna publicēšanas 2016. gada oktobrī līdzekļu devējiem nebija kopīga stratēģiska satvara attiecībā uz CĀR. Pašreizējās iniciatīvas, kuru pamatā ir minētais valsts atjaunošanas plāns, varētu rosināt skaidrāku darba dalīšanu 2017. gadā (sk. 3. izcēlumu).

3. izcēlums

Valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāns 2017.–2021. gadam: pamats darba dalīšanai nākotnē

Centrālāfrikas Republikas valdība ar ES, ANO un Pasaules Bankas Grupas atbalstu izstrādāja un 2016. gada oktobrī publicēja jaunu valsts stratēģiju, tā saukto valsts atjaunošanas un miera veidošanas plānu 2017.–2021. gadam. Tajā ir ierosināti trīs prioritārie pīlāri: i) sekmēt mieru, drošību un izlīgumu; ii) atjaunot sociālo līgumu starp valsti un iedzīvotājiem; iii) veicināt ekonomikas un ražošanas sektora atveseļošanu²⁰. Plāns ir iedalīts vienpadsmit stratēģiskos mērķos, un saskaņā ar aplēsēm kopējā summa vajadzību apmierināšanai būs 3,2 miljardi ASV dolāru²¹.

Trasta fonds “Bêkou”, iespējams, finansēs darbības visos trīs valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāna pīlāros. Kā minēts 14. punktā, fonda izveides laikā EAF atbalstu kavēja CĀR valsts indikatīvās programmas (VIP) trūkums. ĢD DEVCO pašlaik izstrādā valsts indikatīvo programmu, ko īstenos no 11. EAF. Kopējā summa ir 382 miljoni EUR, no tiem 208 miljoni EUR ir jauni līdzekļi. Valsts indikatīvā programmā var ietvert intervences pasākumus visos trīs pīlāros. Daļa no VIP līdzekļiem tiks pārskaitīta uz trasta fondu “Bêkou”. Kopumā 31 līdzekļu devējs plāno finansēt vismaz vienu no CĀR valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāna pīlāriem. Līdz 2017. gada martam darbu sadalījums šā plāna ieviešanā starp trasta fondu “Bêkou”, citiem ES instrumentiem un citiem līdzekļu devējiem vēl nebija precizēts.

Trasta fonda “Bêkou” pārvaldība vēl nav pilnībā īstenojusi savu potenciālu

Mēs pārbaudījām trasta fonda “Bêkou” pārvaldību trīs aspektos: citu līdzekļu devēju un CĀR valsts iestāžu koordinēšana, procedūru pārredzamība un norises ātrums un palīdzības sniegšanas rentabilitāte, kā arī uzraudzības un novērtēšanas mehānismi.

Trasta fondam “Bêkou” bija ierobežota ietekme uz ieinteresēto personu koordinēšanu

Pieredze liecina, ka ārkārtas situācijās un pēc tām starptautiskās sabiedrības reakcija var kļūt haotiska un sadrumstalota, jo vietējās iestādes ir vājas un pēkšņi palielinās līdzekļu devēju skaits. Tas neļauj nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu ieguldījumu valsts atjaunošanā. ES trasta fondi tika izveidoti tieši šādām situācijām. Trasta fonds var piedāvāt pienācīgu risinājumu, jo saskaņā ar koncepciju tas rīkojas kolektīvi gan ES, gan līdzekļu devēju vārdā²².

Ņemot vērā līdzekļu devēju un citu iesaistīto personu lielo skaitu Centrālāfrikas Republikā, koordinācijai ir liela nozīme. Trasta fondus var izmantot arī kā noderīgu platformu, lai uzlabotu koordināciju ar projektiem, ko finansē neatkarīgi no fonda. Tas galvenokārt attiecas uz fonda līdzekļu devēju koordināciju, bet potenciāli arī uz plašāka mēroga koordināciju ar citiem līdzekļu devējiem. Trasta fonds “Bêkou” bija iecerēts kā koordinējošs mehānisms, kas pavērs iespēju starptautiskajai sabiedrībai saskaņoti sniegt ieguldījumu CĀR stabilizēšanā²³. Bija paredzēts, ka fonds “virzīsies tālāk par dalībvalstu koordināciju un izveidos patiesi kopīgu organizāciju²⁴”, ka tas apvienos gan resursus, gan spējas, lai analizētu, noteiktu un ieviestu projektus, dotos kopīgās misijās, un ka tas izveidos konkrētu struktūru ar darbiniekiem, kas koordinēs līdzekļu devējus un sazināsies ar partneriem, vai organizēs kopējas tematiskas darba grupas.

Ir maz pierādījumu, ka atbilstoši 29. punktā aprakstītajam trasta fonda “Bêkou” izveide būtu palīdzējusi konsolidēt līdzekļu devēju aktivitāti Centrālāfrikas Republikā vai nu uzreiz pēc tā izveides, vai vēlāk (sk. 4. izcēlumu). Līdzekļu devēju aktivitāte ārpus fonda ietvariem ir saglabājusies līdzīgā līmenī kopš 2014. gada vai dažos gadījumos pat palielinājusies (sk. arī 55.–61. punktu attiecībā uz citu līdzekļu devēju iesaisti). Fonda vadība ir atzinusi, ka attiecībā uz CĀF galvenā problēma ir atbalsta instrumentu sadrumstalotība un citu dalībnieku iesaistes fragmentārais raksturs.

4. izcēlums

Dažu līdzekļu devēju aktivitāte ārpus fonda ietvariem kopš 2014. gada ir palielinājusies

Vācija pastiprina divpusējo darbību Centrālāfrikas Republikā. 2016. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija izraudzījās CĀR kā vienu no divpusējās partnerības valstīm. Vācijas attīstības banka Kreditanstalt für Wiederaufbau nesen sāka 11 miljonu EUR vērtu projektu veselības nozarē.

2016. gada oktobrī Itālija atklāja pati savu attīstības un sadarbības biroju Bangi.

ĢD DEVCO atsāks sniegt EAF atbalstu, pamatojoties uz valsts indikatīvo programmu.

Līdztekus donoriem, kas finansē trasta fondu “Bêkou”, arī Pasaules Banka plāno izveidot savu trasta fondu CĀR atbalstam.

Līdz 2016. gada beigām nedarbojās CĀR attīstības palīdzības koordinācijas mehānismi. Ar humānās palīdzības sniegšanu nodarbojās humānās palīdzības klasteri, ko vadīja ANO pakļautībā esošās organizācijas un starptautiskās NVO. CĀR pārejas valdība bija izveidojusi atbilstošas attīstības palīdzības koordinācijas struktūras 2014. gadā, taču tās tā arī neuzsāka darbību. CĀR valsts iestādes un līdzekļu devēju kopiena pašlaik izstrādā institucionālu satvaru attīstības palīdzības sniegšanai saskaņā ar 2016. gada oktobrī pieņemto valsts atjaunošanas un miera veidošanas plānu²⁵. Šajā satvarā ietilps palīdzības koordinēšanas mehānisms, kurā lēmumu pieņemšanas pilnvaras tiks uzticētas ANO trasta fondam “Ezingo” un topošajam Pasaules Bankas trasta fondam, bet fondam “Bêkou” būs tikai konsultatīva loma.

Trasta fonds “Bêkou” nav noteicis procedūras sistemātiskai savu projektu koordinēšanai ar citu fonda līdzekļu devēju projektiem. Fonds izveidoja koordinācijas mehānismus savu pārvaldības struktūru veidā (trasta fonda valde un rīcības komiteja). Lai gan viens no komitejas uzdevumiem ir apstiprināt projektus, tā nerosināja apspriest koordināciju ar citiem projektiem, ko finansē trasta fonda “Bêkou” līdzekļu devēji. Netiek regulāri sagatavoti plānošanas dokumenti, kuros būtu izmantots pilnīgs pārskats par citiem projektiem tajā pašā jomā.

Lai gan nav formālu mehānismu, trasta fonda “Bêkou” pārstāvis Bangi, balstoties uz labu praksi, nodrošina zināmu koordināciju katra konkrēta projekta līmenī (sk. 5. izcēlumu). Tomēr trasta fonds “Bêkou” varētu vēl sistemātiskāk nodrošināt koordināciju gan iekšēji starp līdzekļu devējiem, gan, iespējams, ārēji ar starptautisko sabiedrību.

5. izcēlums

Trīs labas prakses piemēri – projektu koordinēšana līdzekļu devēju līmenī

Tika radīta sinerģija starp trasta fonda “Bêkou” ekonomikas atveseļošanas projektu un diviem kādas ES dalībvalsts attīstības aģentūras finansētiem projektiem. Lai gan projektu izstrādes posmā koordinācija bija neliela, tā izveidojās pēc projekta sākšanas 2016. gadā. Tika sarīkotas vairākas sanāksmes, kuru laikā aģentūra, trasta fonda “Bêkou” pārstāvis Bangi un īstenošanas organizācijas apsprieda, kā izveidot šo trīs projektu sinerģiju.

2016. gada oktobrī trasta fonda “Bêkou” pārstāvis Bangi noorganizēja līdzekļu devējiem un CĀR valsts iestādēm darbsemināru par pārtikas nodrošinājumu. Pamatojoties uz šo darbsemināru, trasta fonda “Bêkou” komanda izsludināja uzaicinājumu paust ieinteresētību, un tajā tika ņemtas vērā šajās apspriedēs gūtās atziņas.

Tehnisko palīdzību finansēja veselības nozares projekta ietvaros, lai ikmēneša sanāksmēs koordinētu sešas NVO, kas darbojas veselības aprūpes iestāžu jomā visā CĀR. Lai gan sākotnēji tas nebija paredzēts, taču šī koordinācija reizēm pārsniedza trasta fonda “Bêkou” darbībā iesaistīto personu loku, un tas palīdzēja uzraudzīt potenciālu dublēšanos ar citiem līdzekļu devējiem. Tas arī palīdzēja NVO saskaņot savas darbības metodes.

**Pārtikas nodrošinājuma projekts ir virzīts uz ilgtspējīgu attīstību pārtikas jomā un uztura nodrošinājumu.**
© French Red Cross.

Daži pierādījumi liecina, ka trasta fonda “Bêkou” darbība tiek saskaņota ar CĀR valsts iestādēm (sk. piemēru 5. izcēlumā). CĀR valdība plāno palielināt savu lomu turpmākajā fonda pārvaldībā, sistemātiskāk iesaistoties projektu izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.

Procedūras varēja būt pārredzamākas, ātrākas un rentablākas

Finanšu regulā²⁶ ir noteikts, ka trasta fondi jāīsteno saskaņā ar pārredzamības principu. Izveides nolīgumā ir noteiktas elastīgas procedūras, lai nodrošinātu trasta fonda “Bêkou” reaģētspēju un lai palīdzību varētu organizēt ātri. Finanšu regula nosaka arī to, ka var ieturēt ne vairāk kā 5 % no trasta fondā savāktajiem līdzekļiem, lai segtu pārvaldības izmaksas. Mēs vērtējām atlases procedūru pārredzamību un norises ātrumu, kā arī fonda rentabilitāti salīdzinājumā ar citiem palīdzības kanāliem.

Atlases procedūru pārredzamība

Procedūras, ko trasta fonds “Bêkou” piemēroja to organizāciju atlasei, kurām tiks uzticēta projektu īstenošana, vadlīnijās par ES trasta fondiem nav formāli noteiktas. Fonds izmantoja procedūras, kas paredzētas dokumentā “Iepirkumi un dotācijas Eiropas Savienības ārējām darbībām — praktiski norādījumi”²⁷ ar dažiem papildu izņēmumiem.

Atskaitot dažus pakalpojumu līgumus, trasta fonds “Bêkou” piemēroja trīs dažādas metodes, lai atlasītu organizācijas projektu īstenošanai, proti, tas noslēdza četrus deleģētus sadarbības nolīgumus, desmit līgumus piešķīra tieši un divpadsmit – pēc ierobežota uzaicinājuma izteikt ieinteresētību²⁸. Katras metodes apraksts līdz ar priekšrocībām un trūkumiem ir atspoguļots 1 tabulā.

1. tabula

Trasta fonda “*Bêkou*” dotāciju piešķiršanā izmantoto atlases procedūru apraksts un to galvenās priekšrocības un trūkumi
Veids	Deleģētas sadarbības nolīgums	Tieša piešķiršana	Piešķiršana pēc trasta fonda “Bêkou” ierobežotā uzaicinājuma izteikt ieinteresētību
Apraksts	Komisija uztic līdzekļu pārvaldīšanu deleģētai dalībvalsts struktūrai (vai citam trešas valsts līdzekļu devējam).	Organizāciju izvēlas, neizmantojot konkursu.	Iepriekš atlasītām organizācijām lūdz sagatavot priekšlikumu.
Priekšrocības	Procedūra ir ātra Ir pieejamas augsta līmeņa speciālās zināšanas	Procedūra ir ātra Ir pieejamas augsta līmeņa speciālās zināšanas	Pārredzamāka nekā abas pārējās procedūras Izmanto pazīstamus konkrētas jomas ekspertus
Trūkumi	Ierobežota pārredzamība, jo nav publicitātes Papildu administratīvo procedūru līmenis Potenciāli interešu konflikti	Ierobežota pārredzamība, jo nav publicitātes Jaunām organizācijām ierobežo pieeju finansējumam	Jaunām organizācijām ierobežo pieeju finansējumam

Avots: PRAG.

Nav noteikts, kādas atlases procedūras trasta fonds “Bêkou” piemēro pašlaik un cik liela elastība ir pieļaujama attiecībā uz PRAG. Līdz ar to īstenotājorganizācijas izvēle nav pilnībā pārredzama.

Deleģētas sadarbības nolīgumi ir minēti Izveides nolīguma 10. pantā, kurā noteikts, ka “tie jāizvēlas vienmēr, ja tie ir pienācīgi izmaksu un efektivitātes ziņā un ja tie nodrošina Eiropas pamanāmību Fonda finansētajās darbībās”. Tomēr, lai gan atlasītajām organizācijām bija specializētas zināšanas konkrētajā jomā, netika sagatavoti nekādi dokumenti, kas pamatotu šo organizāciju izvēli, īpaši laikā, kad tās tika apstiprinātas. Turklāt rodas potenciāli interešu konflikti, jo dažas no šīm organizācijām ir Fonda rīcības komitejā, kura atlasa projektu un šajā gadījumā – arī īstenotājorganizācijas²⁹.

Pieci no tieši piešķirtajiem līgumiem bija iepriekš veikta darba otrais posms. Pārējos piešķīra pēc tam, kad tika caurskatītas organizācijas, kuras jau darbojās Centrālāfrikas Republikā, kā arī to attiecīgās spējas. Tas ir saprotams, ņemot vērā sarežģītos vietējos apstākļus laikā, kad līgumi tika piešķirti. Tomēr mēs konstatējām, ka vienā gadījumā bija iespējams piemērot konkurētspējīgāku procedūru, jo darbu spēja veikt vairāk nekā viena organizācija³⁰.

Ikvienā gadījumā, kad tika izsludināts ierobežots uzaicinājums izteikt ieinteresētību, piemēroja īpaši pielāgotu atlases procedūru, kurā figurēja daži PRAG elementi, taču dažādos posmos izmantoja vairākas elastīgākas procedūras. Tādējādi nav skaidra pārskata par to, kā tika atlasītas īstenotājorganizācijas.

Atlases procedūru ātrums

Trasta fondam “Bêkou” piemērojamie elastības noteikumi varēja dot iespēju ietaupīt laiku salīdzinājumā ar daudz tradicionālākajām Komisijā piemērotajām pieejām. Gan struktūra, gan lēmumu pieņemšanas process līdz ar relatīvi īso fonda darbības laiku ierobežo iespējas iegūt jēgpilnu salīdzinājumu ar procedūrām, ko izmanto citos ES atbalsta veidos. Tomēr mēs konstatējām, ka dažos gadījumos īstenotājorganizāciju atlasē varēja ietaupīt laiku.

Viens piemērs attiecas uz atlases procedūras posmu, kad trasta fonds “Bêkou”, ar organizācijām apspriežot projekta saturu, varēja ietaupīt laiku. Visās trīs izmantotajās procedūrās sarīkoto apspriežu skaitu un ilgumu bija iespējams samazināt. Saistībā ar 14 līgumiem no 26 piešķirtajiem projekta saturu apsprieda vairāk nekā 100 dienu. Caurmērā tas aizņēma 148 dienas, visilgākais periods bija 503 dienas³¹, bet visīsākais – 18 dienas³². Apspriedes, kas sekoja pēc ierobežotiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, prasīja vidēji tikai 50 dienas, taču deleģētas sadarbības nolīgumu un tiešas piešķiršanas gadījumā to vidējais ilgums bija attiecīgi 197 un 245 dienas. Ja apspriedes būtu vadītas citādi, līgumus būtu bijis iespējams noslēgt ātrāk. Piemēram, dažādi Komisijas darbinieki nosūtīja atpakaļ izskatīšanai vairākus jautājumus, tāpēc starp abām pusēm notika apjomīga viedokļu apmaiņa. Apspriedes būtu bijušas īsākas, ja pirms šādas viedokļu apmaiņas Komisijas darbinieki būtu labāk sazinājušies savā starpā.

Piecos gadījumos pēc plašām diskusijām radās nepieciešamība ar atpakaļejošu datumu apstiprināt izdevumus³³. Tas negatīvi ietekmēja šo projektu īstenošanu agrīnā posmā, jo neparakstīts nolīgums radīja juridisku nenoteiktību īstenotājorganizācijām.

Palīdzības sniegšanas rentabilitāte

ANO organizācijas, Pasaules Banka un Āfrikas Attīstības banka iekasē dažādas maksas par trasta fondu pārvaldīšanu. Neviena nepiemēro mazāk par 5 %, kā noteikts attiecībā uz trasta fondu “Bêkou”³⁴. Kopējā likme, ko piemēro par citu ES ārējo atbalstu no EAF un vispārējā budžeta, var arī pārsniegt 5 %.

Trasta fonda “Bêkou” pārvaldības izmaksās nav iekļauta tā vadītāja alga un administratīvās izmaksas. Tas nozīmē, ka fonda pārvaldības kopējās izmaksas ir augstākas, nekā ziņots fonda pārskatos. Pilnīgas trasta fonda “Bêkou” pārvaldības izmaksas nav aprēķinātas. Šos problēmjautājumus apstiprināja Komisijas iekšējā revīzija.

Ikvienas attīstības palīdzības kopējās izmaksas pārsniedz iekasētās pārvaldības maksas. Papildus trasta fonda “Bêkou” maksām starptautiskās organizācijas un NVO, ar kurām noslēgti līgumi, iekasē savas administratīvās maksas. Parasti tās izsaka kā līguma vērtības procentuālo daļu, kas nedrīkst pārsniegt 7 %. Tomēr šīs organizācijas var tālāk deleģēt līguma izpildes uzdevumus citām organizācijām, tādējādi palielinot administratīvās izmaksas. Deleģētas sadarbības nolīgums ir īpaši dārgs risinājums, jo tā izmantošana automātiski rada pārvaldības izmaksu papildslāni (sk. 1. tabulu). Šāda veida finansējuma izmantošanas ieguvumus vienmēr jāsalīdzina ar papildu izmaksām.

Izveides nolīguma 3. panta 8. punktā ir paredzēts visus trasta fonda “Bêkou” darbiniekus kādreiz pilnībā pārcelt uz Bangi. Pašlaik tikai viens fonda pārstāvis strādā Bangi, bet septiņi darbinieki – Briselē (2016. g.). ES delegācijās norīkoto darbinieku skaits ir ierobežots pašreizējā drošības stāvokļa dēļ. Ja stāvoklis Centrālāfrikas Republikā uzlabosies, viņu skaits palielināsies. Pagaidām vēl nav aprēķināts, vai darbinieku pilnīga pārcelšana uz Centrālāfrikas Republiku ir iespējama, nepārsniedzot maksimālās pārvaldības izmaksas 5 % apmērā (sk. 36. punktu)³⁵.

Jāpabeidz uzraudzības un novērtēšanas mehānismu izstrāde

Uzraudzības un novērtēšanas mehānismi ir svarīgi, lai varētu novērtēt fonda darbības rezultātus un vajadzības gadījumā veiktu koriģējošus pasākumus. Tā kā trasta fonds “Bêkou” bija pirmais ES trasta fonds, ko pārvalda Eiropas Komisija, tas var sniegt vērtīgu pieredzi šāda palīdzības mehānisma izmantošanai nākotnē.

Trasta fondam “Bêkou” nav sistēmas darbības rezultātu mērīšanai fonda līmenī, jo tas nav ne izstrādājis visaptverošu rezultātu ķēdi attiecībā uz kopējo mērķi, ne formulējis gaidāmos rezultātus (tiešos rezultātus, iznākumus un ietekmi) ar attiecīgiem rādītājiem³⁶. Piemēram, izveides nolīgumā un citos dokumentos ir norādes par to, kas būtu sagaidāms (stiprināt izturētspēju, uzlabot koordināciju, ātrāk sniegt palīdzību, mobilizēt finansējuma kritisko masu, nodrošināt politisko pamanāmību), taču šie elementi nav iestrādāti SMART kritērijiem atbilstošos mērķos³⁷.

Līdz 2016. gada beigām nebija sistemātisku procedūru, lai apzinātu no trasta fonda “Bêkou” gūto pieredzi, kas varētu palīdzēt Komisijai uzlabot trasta fondu izstrādi un pārvaldību. Tomēr tika veiktas dažas darbības, kas ir noderīgas šajā ziņā, proti, tika publicēti dažādi raksti par trasta fondu “Bêkou”, tika rīkotas konferences, darbsemināri un sanāksmes, īpaši ar ES trasta fondu pārstāvjiem, kā arī prezentācijas.

Projektu līmenī tika noteikti mērķi, rezultāti un darbības. Tomēr diviem no vienpadsmit projektiem nav definēti rādītāji un astoņiem projektiem rādītāji ir aptuveni vai arī nav noteikti galīgie mērķi. Līdzīgas problēmas tika konstatētas arī līgumu līmenī: daži mērķi tikai daļēji atbilst SMART kritērijiem, un rādītāji reizēm ir neskaidri vai arī nav piesaistīti atbilstošiem galīgajiem mērķiem (sīkāku izklāstu sk. III pielikumā).

Par spīti sarežģītiem apstākļiem trasta fondam “Bêkou” līdz šim kopumā ir bijuši pozitīvi sasniegumi

Mēs vērtējām fonda sasniegumus no trim aspektiem: piesaistītā palīdzība, projektu tiešie rezultāti un fonda nodrošinātā ES pamanāmība. Tās ir dažas no priekšrocībām, kas sagaidāmas no trasta fonda “Bêkou”.

Trasta fonds “Bêkou” ir piesaistījis palīdzību, taču papildus tikai nedaudzus līdzekļu devējus

Tika gaidīts, ka trasta fonds “Bêkou” mudinās jaunus līdzekļu devējus sniegt atbalstu Centrālāfrikas Republikai un piesaistīs papildu palīdzību. Sākotnēji CĀR tika uzskatīta par “bāriņvalsti”: laikā līdz 2012./2013. gada krīzei tai kopējā sniegtā palīdzība bija 250 miljoni ASV dolāru gadā (sk. 1. attēlu). 2014. gadā tā sasniedza 610 miljonus ASV dolāru³⁸.

1. attēls

Kopējais palīdzības apjoms CĀR 2006.–2015. g. (miljoni ASV dolāru)

Valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāna īstenošanai nepieciešamā attīstības palīdzība ir aptuveni 3,2 miljardi ASV dolāru piecos gados (2017.–2021. g.). Līdzekļu devēju konferencē 2016. gada novembrī līdzekļu devēji solīja piešķirt CĀR attīstības palīdzībai vairāk nekā 2 miljardus ASV dolāru, tādējādi sedzot ievērojamu daļu vajadzību.

Līdz 2016. gada beigām trasta fonds “Bêkou” bija piesaistījis palīdzību, kas atbilst kopējai apsolītajai summai 146 miljonu EUR apmērā (sk. 2. attēlu). Tas ir vairāk nekā ANO trasta fonds “Ezingo”, kurš piesaistīja 25 miljonus EUR (sk. II pielikumu), un salīdzināms ar sagaidāmo 208 miljonu EUR divpusēju piešķīrumu no 11. EAF³⁹.

LV-CH01-PH25-1 — 2. attēls

Solījumi iemaksāt trasta fondā “*Bêkou*”

Trīs ceturtdaļas fonda resursu dod ES budžets un EAF. Vairāk nekā viena trešdaļa no šiem līdzekļiem ir palīdzība, ko sniedz papildus tai, kuru bija apsolīts piešķirt Centrālāfrikas Republikai no citiem ES finansējuma kanāliem.

Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Šveice jau piešķīra palīdzību CĀR pirms trasta fonda “Bêkou” izveidošanas, taču līdz 2014. gadam tās bija relatīvi nelielas summas. Sākot ar 2014. gadu, palīdzību piešķīra, izmantojot fondu, kā arī citus palīdzības kanālus (sk. 4. izcēlumu, kurā minēti konkrēti fakti saistībā ar līdzekļu devēju darbību Centrālāfrikas Republikā).

Eiropas Parlaments divas reizes ir aicinājis dalībvalstis palielināt to iemaksas trasta fondā “Bêkou”. 2016. gadā Eiropas Attīstības fondu 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas laikā tas pieprasīja “dalībvalstu lielāku līdzdalību, lai panāktu, ka šis fonds sāk darboties ar pilnu jaudu”⁴⁰.

Dažas dalībvalstis turpina atbalstīt ANO trasta fondus, kā to bija darījušas līdz fonda “Bêkou” izveidei (sk. II pielikumu). ANO Centrālāfrikas Republikai paredzētajam humānās palīdzības fondam ir vienpadsmit līdzekļu devēji, tostarp Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Francija un Nīderlande pārskaita līdzekļus arī ANO trasta fondā “Ezingo”.

Lielākā daļa projektu sasniedza sagaidāmos tiešos rezultātus sarežģītos apstākļos

Saskaņā ar vienpadsmit projektiem īstenotie 20 līgumi no 31 līguma bija pietiekami pavirzījušies uz priekšu, lai mēs varētu kaut vai daļēji novērtēt darbības rezultātus. Kaut gan mūsu novērtējums bija pakļauts dažiem ierobežojumiem⁴¹, mēs uzskatām, ka vairākums projektu sasniedza sagaidāmos tiešos rezultātus.

Trīs līgumi (divi pētījumi un tehniskās palīdzības līgums) pilnībā sasniedza sagaidāmos tiešos rezultātus. Vienpadsmit līgumi sasniedza vairākumu tiešo rezultātu (piemēru sk. 6. izcēlumā). Seši vēl nepabeigti līgumi līdz 2016. gada beigām vēl nebija sasnieguši tiešos rezultātus, un pastāv risks, ka tie netiks sasniegti līdz projekta beigām (sīkāk sk. 65. punktu). Katra līguma detalizētāks novērtējums ir sniegts III pielikumā.

6. izcēlums

Tiešo rezultātu piemērs veselības nozares projektā

Sešas NVO saņēma trasta fonda “Bêkou” atbalstu un varēja palīdzēt 80 veselības iestādēm Centrālāfrikas Republikā uzlabot vietējo iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumus.

Tās sniedza apmēram 2 miljonus medicīnisku konsultāciju. NVO pārsniedza daudzus noteiktos galīgo mērķu rādītājus, tādus kā konsultāciju skaits, to dzemdību skaits, kad tika sniegta palīdzība dzemdībās, kā arī apmeklēto sieviešu skaits. Veselības aprūpe, medikamenti un laboratoriskie izmeklējumi tika sniegti bez maksas bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, kā arī neatliekamos gadījumos, kad bija apdraudēta dzīvība.

Plānotās darbības veselības iestāžu līmenī – renovāciju, darbinieku mācības, galveno medikamentu un laboratorijas iekārtu piegādi, rajonu koordināciju un uzraudzību – veica laikus vai ar minimāliem kavējumiem. Piemēram, Briā renovēja sešas no astoņām veselības iestādēm, bet Vakagā tika renovētas un aprīkotas septiņas.

**Veselības aizsardzības projekta ietvaros tika sniegti medicīnas pakalpojumi dažādās veselības aprūpes iestādēs visā valstī.**
© French Red Cross.

Mērķi netika sasniegti daudzu un dažādu iekšējo un ārējo faktoru dēļ, un pats nozīmīgākais bija problemātiskā drošības situācija projektu īstenošanas vietās (sk. III pielikumu).

Kaut gan tika sasniegti daudzi taustāmi tiešie rezultāti, parasti ir vajadzīgs vairāk laika, lai sasniegtu koprezultātus ar fundamentālu ilgtermiņa ietekmi. Piemēram, ganāmpulku vakcinācija pārtikas nodrošinājuma projekta ietvaros noritēja sekmīgi, taču konfliktu novēršana un nomadu ganu ceļu pārplānošana, iespējams, būs jāturpina arī otrā posma laikā, ja tāds tiks īstenots. Veselības nozares projektā pirmais posms sešu NVO īstenotajā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā bija sekmīgs, un pētījums par valsts farmaceitisko produktu iepirkuma aģentūras reformu noritēja, kā plānots, tomēr darbības, kas virzītas uz valsts veselības aprūpes dienestu reformu, prasa vairāk laika.

**Paillote ir salmu nojume, ko vietējās kopienas tradicionāli izmanto kā galveno tikšanās vietu.**
© French Red Cross.

Fonds nodrošina pastiprinātu ES pamanāmību

Bija iecerēts, ka trasta fonds “Bêkou” nodrošinās ES pamanāmību, izmantojot gan projektu līmenī veiktās darbības, gan gādājot par politisku pamanāmību fonda līmenī.

Projektu partneri veica daudzas darbības uz vietas, tostarp sagatavoja reklāmas materiālus, dokumentāras liecības un zinātniskus rakstus, valsts līmenī organizēja darbseminārus par darbību rezultātiem, svinīgus pasākumus un mācības, radioraidījumus, žurnālistu apmeklējumus u. c. saskaņā ar izstrādātajiem pamanāmības plāniem.

Fonds kopumā veica vairāk nekā 30 pamanāmības veicināšanas pasākumu aptuveni 191 000 EUR vērtībā. Trasta fonda “Bêkou” gada darbības pārskatā ir iekļauta arī sadaļa par pamanāmībai veltītiem pasākumiem un ir izklāstīti galvenie komunikācijas mērķi, sniegta informācija par plašai sabiedrībai domātiem pasākumiem, projektiem, capacity4dev tīmekļa vietni⁴² un komunikācijas materiāli.

Tika rīkotas vairākas konferences, kas nodrošināja ES pamanāmību (piemērus sk. 7. izcēlumā). Konferencē, kas notika 2016. gada novembrī Briselē, piedalījās delegācijas no vairāk nekā 80 pasaules valstīm, kā arī ANO, Pasaules Bankas un citu organizāciju augsta līmeņa pārstāvji. Konferencē izskanēja solījumi piešķirt 2 miljardus EUR.

7. izcēlums

Trasta fonds “Bêkou” sarīkoja vairākus pasākumus

Trasta fonda “Bêkou” darbinieki organizēja virkni darbsemināru, konferenču, publikāciju un preses relīžu gan Bangi, gan Briselē, un tie tika plaši atspoguļoti presē.

Piemēram, darbseminārs “Izturētspēja un atjaunošana – ceļš uz attīstību” (Bangi, 2016. gada jūnijs) piesaistīja vairāk nekā 200 dalībnieku – valsts iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzekļu devēju, ANO aģentūru, starptautisko NVO un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un sniedza pārskatu par stāvokli Centrālāfrikas Republikā, tās problēmām un iedzīvotāju vajadzībām. Darbsemināra laikā tika formulēti divpadsmit ieteikumi CĀR valdībai, projektu partneriem un līdzekļu devējiem, kas darbojas valstī.

Cits piemērs ir augsta līmeņa starptautiska konference par CĀR (Brisele, 2015. gada maijs), ko apmeklēja vairāk nekā 300 dalībnieku, tostarp CĀR prezidents, ministri, deputāti, kā arī ANO un NVO pārstāvji. Konferences iznākumā tika izteikti jauni solījumi piešķirt līdzekļus Centrālāfrikas Republikai, un trasta fondam “Bêkou” tika piesaistīti divi jauni līdzekļu devēji – Itālija un Šveice.

Secinājumi un ieteikumi

Trasta fondu “Bêkou” izveidoja valstij sarežģītos apstākļos, ko iezīmēja humānās un attīstības problēmas un nestabilo valsts iestāžu nespēja apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Kaut gan mēs uzskatām, ka fonda koncepciju un pārvaldību iespējams uzlabot saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem ieteikumiem, lai tas spētu pilnībā īstenot savu potenciālu, mēs atzīstam, ka fonda izveidošana bija pienācīga un ka tas ir guvis dažus pozitīvus sasniegumus.

Trasta fonda “Bêkou” izveide

Trasta fondu “Bêkou” izveidoja ļoti īsā laikā. Finanšu regulā ir formulēti daži obligāti nosacījumi trasta fonda izveidei, taču Komisija līdz šim tos nav iestrādājusi analītiskā sistēmā, kas tai ļautu formāli strukturētā veidā novērtēt trasta fondu salīdzinošās priekšrocības pretstatā citiem finansēšanas mehānismiem (sk. 13.–20. punktu).

Trasta fonda “Bêkou” intervences joma nav pamatota ar visaptverošu vajadzību analīzi. Šāda analīze būtu skaidrāk parādījusi, kā un kāpēc fonda darbības ir svarīgas mērķa sasniegšanai, un kādus konkrētus trūkstošos posmus fonds aizpildīs (sk. 21.–27. punktu).

1. ieteikums. Jāizstrādā turpmāki norādījumi attiecībā uz palīdzības sniegšanas mehānisma izvēli un vajadzību analīzi, lai noteiktu trasta fondu intervences jomas

Komisijai ir jāprecizē vadlīnijas par ES trasta fondiem un šajā nolūkā

jāizstrādā analītiska sistēma, kurā būtu apvienoti pamatprincipi, kas ļauj lakoniski un strukturēti novērtēt trasta fondu salīdzinošās priekšrocības pretstatā citiem palīdzības sniegšanas mehānismiem;
jāievieš tādas vajadzību novērtēšanas metodes, lai parādītu paredzamā trasta fonda intervences jomas pamatotību un norādītu, kādus konkrētus trūkstošos posmus fonds aizpildīs.

Šiem norādījumiem jābūt tādiem, kas nevajadzīgi nepaildzina trasta fondu izveides procesu vai ierobežo to elastību.

Termiņš: 2018. gada oktobris.

Trasta fonda “Bêkou” pārvaldība

Trasta fondam “Bêkou” bija ierobežota ietekme uz ieinteresēto personu koordinēšanu gan iekšēji starp līdzekļu devējiem, gan ārēji ar starptautisko sabiedrību. Lai gan nav formālu mehānismu, trasta fonda “Bêkou” pārstāvis Bangi, balstoties uz labu praksi, nodrošina zināmu koordināciju katra konkrēta projekta līmenī (sk. 29.–35. punktu).

Tā kā trasta fondam “Bêkou” nav sīki aprakstītu piemērojamo atlases procedūru, nav pilnībā pārredzams, kā tika izraudzītas īstenotājorganizācijas. Saistībā ar deleģētas sadarbības nolīgumiem varēja rasties interešu konflikti. Varēja ietaupīt vairāk laika projektu satura apspriešanā (sk. 36.–44. punktu).

Kopumā trasta fonda “Bêkou” piemērotās pārvaldības maksas 5 % apmērā atbilst citu attīstības palīdzības kanālu piemērotajām, tomēr pilnīgas fonda pārvaldības izmaksas vēl nav aprēķinātas. Turklāt ikvienas attīstības palīdzības kopējās izmaksas pārsniedz fonda iekasētās pārvaldības maksas (sk. 46.–49. punktu). Mēs uzskatām, ka ir svarīgi zināt trasta fonda izmantošanas pilnīgas izmaksas, lai Komisija nākotnē varētu novērtēt, vai tas ir rentabls instruments salīdzinājumā ar citiem ES atbalsta novadīšanas veidiem.

Trasta fonda “Bêkou” līmenī nav izveidota sistēma darbības rezultātu mērīšanai, jo vēl nav izstrādāti konkrēti mērķi ar attiecīgajiem rādītājiem. Tāpēc ir grūti uzraudzīt fondu un novērtēt tā sasniegumus. Komisija vēl nav iedibinājusi sistemātiskas procedūras, lai apzinātu no trasta fonda “Bêkou” gūto pieredzi, kas varētu palīdzēt Komisijai uzlabot trasta fondu izstrādi un pārvaldību (sk. 50.–53.punktu).

2. ieteikums. Jāuzlabo līdzekļu devēju koordinācija, atlases procedūras un darbības rezultātu mērīšana, kā arī jāoptimizē administratīvās izmaksas

Komisijai

ar trasta fonda “Bêkou” starpniecību sniegtā palīdzība sistemātiskāk jākoordinē ar bilaterālo palīdzību, ko sniedz tās līdzekļu devēji;
jānodrošina, lai, īstenotājorganizāciju atlasē piemērojot Komisijas noteikumus un procedūras, tiktu skaidri paziņotas visas atkāpes no šiem noteikumiem un jānosaka kārtība interešu konfliktu nepieļaušanai, kā arī jāmeklē veidi atlases procedūru paātrināšanai, īpaši projektu satura apspriešanas posmā;
jāaprēķina pilnīgas trasta fonda “Bêkou” pārvaldības izmaksas un jāatrod veidi, kā maksimāli palielināt galasaņēmējiem paredzētās palīdzības apmēru;
jānosaka SMART kritērijiem atbilstoši trasta fonda “Bêkou” mērķi ar attiecīgajiem rādītājiem, lai varētu uzraudzīt un pierādīt fonda priekšrocības, un vadlīnijās par ES trasta fondiem jāievieš gūtās pieredzes apkopošanas procedūras.

Termiņš: 2018. gada oktobris.

Trasta fonda “Bêkou” sasniegumi

Līdz šim trasta fonds “Bêkou” ir piesaistījis palīdzību, kas atbilst ieguldījumu solījumiem kopumā 146 miljonu EUR apmērā. Tomēr lielāko daļu līdzekļu sniedz ES budžets un Eiropas Attīstības fonds. Visi pārējie līdzekļu devēji bija snieguši palīdzību Centrālāfrikas Republikai vēl pirms fonda izveides, taču līdz 2014. gadam tās bija relatīvi nelielas summas (sk. 55.–61. punktu).

Projektu līmenī, par spīti bieži vien problemātiskajai drošības situācijai, no 20 projektiem 14 projekti sasniedza visus sagaidāmos tiešos rezultātus vai to lielāko daļu (sk. 62.–65. punktu).

Fonds nodrošina pastiprinātu ES pamanāmību. Projekta partneri īstenoja pamanāmības pasākumus uz vietas, un attiecībā uz fondu kopumā bija sekmīgi notikuši vairāk nekā 30 pasākumi (sk. 66.–69.punktu).

Šo ziņojumu 2017. gada 20. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Karel PINXTEN.

Revīzijas palātas vārdā —

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner LEHNE

Pielikumi

I pielikums

Projektu un līgumu saraksts

II pielikums

Septiņi ANO trasta fondi, kas darbojas Centrālāfrikas Republikā

Avoti: http://mptf.undp.org, www.unocha.org/cerf, 2017. gada 16. marts.

III pielikums

“Luksofora” sistēma projektu tiešo rezultātu novērtēšanai

Paskaidrojumi. Zaļš – mērķis pilnībā sasniegts, dzeltens – sasniegts lielā mērā, oranžs – lielā mērā (vēl) nav sasniegts, sarkans – nav sasniegts, pelēks – nav novērtēts, ieviešana nav pietiekami pavirzījusies uz priekšu.

Detalizēta informācija. 2. līgums: darbības ilgums pagarināts par 1,5 mēnešiem, 3. līgums: darbības ilgums pagarināts par vienu mēnesi, 5. līgums: ES ieguldījums palielināts no 1,7 miljoniem EUR līdz 2,2 miljoniem EUR, 8. līgums: ES ieguldījums palielināts no 47 000 EUR līdz 53 000 EUR, un tā darbības ilgums pagarināts par 5 mēnešiem, 18. līgums: darbības ilgums pagarināts par 8 mēnešiem.

Komisijas atbilde

Kopsavilkums

Centrālāfrikas Republikā (turpmāk — CĀR) 2013. un 2014. gadā uzliesmoja vēl nepieredzēta mēroga krīze, kas noveda pie starpkopienu vardarbības, kuras izpausmes analītiķi ir kvalificējuši kā pirmsgenocīda stāvokli, turklāt krīzes rezultātā ir pavājinājušās valsts pamatfunkcijas. Papildus humānajai palīdzībai bija akūti nepieciešams vērienīgs atbalsts izturētspējai.

III

Centrālāfrikas Republikā krīzes ir notikušas jau vairākkārt. Tā ir no ārpasaules noslēgta un starptautiskās kopienas novārtā pamesta valsts (“palīdzības bārene”), kurai ir strukturālas grūtības pārvarēt nabadzību.

Trasta fonds Bêkou ir pirmais ES izveidotais trasta fonds. Tā sasniegumu un darbības pamatā ir pastāvīgi uzlabojumi, inovācijas un mācīšanās. Fonds mācās no līdzīgu struktūru pieredzes, iepazīstoties ar pieejamiem pētījumiem un izturētspējas un attīstības sadarbības novērtējumiem nestabilās situācijās.

Analīzē, kas tika veikta pirms fonda izveides, tika aplūkota virkne pētījumu un analīžu, ko bija sagatavojuši aktīvākie partneri Centrālāfrikas Republikā un nestabilās situācijās.

Trasta fonds Bêkou ir radījis jaunu iespēju koordinēt ES un dalībvalstu veiktās darbības, lai gan jāatzīmē, ka līdz šim tā nav pilnvērtīgi izmantota.

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā visu projekta cikla ilgumu, kopējais Bêkou īstenošanas ātrums ir lielāks nekā citiem ES instrumentiem, ko izmanto krīzes apstākļos. Tomēr Komisija piekrīt, — tā meklēs risinājumus, lai vēl vairāk paātrinātu atlases procedūru ātrumu, pārsniedzot termiņus, kas šobrīd ir atļauti iekšējos noteikumos, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp ātrumu un pārredzamību.

Uzraudzības un novērtēšanas mehānismi ir izstrādāti projektu līmenī, un tie pakāpeniski tiks piemēroti fonda līmenī.

VIII

Runājot par otro apakšpunktu, trasta fonds Bêkou nodrošina tā dalībniekiem iespēju izvērst koordināciju. Attiecībā uz vispārējo līdzekļu devēju koordināciju jāatzīmē, ka situācija ir uzlabojusies, proti, šobrīd ir sācies Resilience et Consolidation de la Paix en Centrafrique (RCPCA) process, ko izziņoja 2016. gada novembrī pēc līdzekļu devēju konferences Briselē, un visu līdzekļu devēju koordinēšanu veic CĀR valdība ar pastāvīgā sekretariāta atbalstu.

Runājot par atlases procedūrām un darbības rezultātu novērtēšanu, trasta fonds Bêkou ir pakāpeniski ieviesis uzlabojumus, īstenojis inovāciju un nodrošinājis mācīšanās iespējas, un joprojām turpina to darīt.

Saistībā ar administratīvajām izmaksām Komisija, ņemot vērā sava Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu, jau ir izstrādājusi rīcības plānu, lai risinātu šo jautājumu, un šobrīd veic paredzētās darbības.

Ievads

Lai reaģētu uz dabas vai cilvēku izraisītām krīzēm, Eiropas Savienībai, kura ir viens no vadošajiem humānās palīdzības un attīstības palīdzības sniedzējiem, ilgu laiku nebija citas iespējas kā vien finansēt PB vai ANO pārvaldītus trasta fondus. Neskatoties uz to, ka šiem trasta fondiem ir zināma papildu vērtība, ES, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, visaptverošu pieeju un globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ir izveidojusi pati savus instrumentus, lai aktīvi iesaistītos šādās situācijās, it īpaši CĀR gadījumā, kur tā ir uzņēmusies būtiskas saistības, mobilizējot visus tai pieejamos instrumentus.

Trasta fonda Bêkou dibinātāji, pamatojoties uz to veikto analīzi par šīs valsts vajadzībām un neaizsargātības profilu, ir vienisprātis, ka izturētspēja bija visnepietiekamāk finansētā joma un vienlaikus visnozīmīgākais elements neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistē, lai palīdzētu CĀR pārvarēt pēckrīzes posmu un virzīties uz stabilitāti.

CĀR jau daudzus gadus tiek uzskatīta par palīdzības bāreni. Centrālāfrikas Republikai 2015. un 2016. gadā novirzītās oficiālās attīstības palīdzības (turpmāk — OAP) palielinājums galvenokārt skaidrojams ar krīzes izraisīto vajadzību straujo pieaugumu un humānās palīdzības intervences mēroga palielināšanos pēc krīzes. Vērtējot ilgtermiņa plānojamo palīdzību, redzams, ka valsts vajadzības netiek pietiekami finansētas. Šajā sakarā trasta fonds Bêkou ir kā katalizators līdzekļu devēju īstermiņa un ilgtermiņa iesaistei.

Apsvērumi

Eiropas Savienība,CĀR ilggadējs un svarīgs attīstības partneris, nekad — pat ne krīzes smagākajā posmā — nav apturējusi savas divpusējās darbības. Tās humānās palīdzības birojs bija atvērts visu krīzes laiku, un steidzamu vajadzību risināšanai tika atvēlēti papildu budžeta līdzekļi. Vienlaikus, lai ieviestu valstī stabilitāti, ES uzsāka ES militāru operāciju (EUFOR). Lai palīdzētu CĀR virzīties no pēckrīzes posma uz stabilitāti, bija steidzami jāīsteno ar izturētspēju saistītas darbības. Šā iemesla dēļ tika izveidots konkrēts instruments, lai apzinātu un īstenotu tādus projektus, kas sniegtu labumu iedzīvotājiem un stiprinātu valsts iestāžu spējas.

Trasta fonds Bêkou darbojas saskaņā ar centralizētas pārvaldības principu, jo tam bija ātri jāsasniedz mērķi laikā, kad pārejas posma valdība nebija spējīga veikt visus pienākumus un darbības, kas izriet no decentralizētas pārvaldības.

ES un tās dalībvalstis nekavējoties panāca vienprātību par i) principu, ka ir jāveic intervence CĀR, lai stiprinātu izturētspēju, un ii) vajadzību atteikties no standarta paņēmieniem krīzes specifiskā rakstura un situācijas nestabilitātes dēļ.

1. izcēlums

Palīdzības efektivitātes darba programma ir apliecinājusi savu papildu vērtību standarta situācijās, un tā ir nozīmīga Eiropas Savienībai. Tomēr šī programma neliedz līdzekļu devējiem pievērsties steidzamām vajadzībām valstī, kas ir pārcietusi pirmsgenocīda situāciju, kad piektā daļa tās iedzīvotāju tika pakļauti piespiedu pārvietošanai vai bija spiesti migrēt, it īpaši apstākļos, kad palīdzības kanāli Centrālāfrikas Republikā nav spējuši nodrošināt gaidītos rezultātus vai neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti.

Pirms trasta fonda Bêkou izveides ES šo iespēju rūpīgi izvērtēja, proti, 2013. un 2014. gadā komisāre K. Georgieva vairākas reizes apmeklēja CĀR, un tika organizēti vairāki semināri par to, kā labāk risināt ar izturētspēju un neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti saistītās problēmas valstī, jo humānā palīdzība nebija ne pietiekama, ne arī paredzēta ilgtermiņa ietekmes nodrošināšanai.

Komisija kopā ar galvenajiem iesaistītajiem partneriem ir pienācīgi izvērtējusi trasta fonda pievienoto vērtību un izturētspējas/neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes pieejas piemērotību CĀR.

Laikā, kad Komisija pirms trasta fonda Bêkou izveides veica nepieciešamo analīzi, tā nevarēja vienlaikus sākt ilgstošu izvērtēšanu/procesu, kas būtu radījis šaubas par ES kā uzticamas un efektīvas dalībnieces spējām rīkoties ārkārtas situācijās.

Komisija vēlas uzsvērt atšķirības starp PB un ANO trasta fondu izmantošanu un nolūkiem un likumdevēja iecerēto nolūku, kad tas Finanšu regulā paredzēja ES trasta fondu izveidi.

ES trasta fonds Bêkou ir ārkārtas trasta fonds, kura izveide un īstenošana ir jāveic ātri.

Trasta fondu pārvaldība ir viens no Pasaules Bankas pamatdarbības veidiem. PB pārvalda simtiem trasta fondu, turpretī Komisijai tas nav standarta īstenošanas instruments.

Ņemot vērā, ka ES trasta fondi joprojām ir agrīnā attīstības posmā, šobrīd nebūtu pilnīgi pamatoti vilkt paralēles ar ANO un PB trasta fondiem.

Finanšu regulā nav iekļauta prasība veikt strukturētu un dokumentētu analīzi. Regulas 187. panta 3. punktā ir noteikts tikai tas, ka trasta fondiem ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Nekur nav paredzēts, ka tas, kā šos nosacījumus pārbauda, būtu kaut kā jādokumentē.

Komisija ir ņēmusi vērā un ievērojusi sava tiesiskā regulējuma, proti, Finanšu regulas, noteikumus. Finanšu regulā uzskaitītie nosacījumi tika iekļauti Pamatnostādnēs par ES trasta fondiem, kas tika publiskotas DEVCO Companion. Šīs pamatnostādnes tika sagatavotas pirms pirmā ES trasta fonda izveides, un tās ir paredzēts regulāri atjaunināt, ņemot vērā patlaban darbojošos trasta fondu darba pieredzi.

Lēmuma par trasta fonda izveidi pamatā ir krīzes un nepieciešamās rīcības analīze, un šajā lēmumā ir sniegts šīs analīzes pamatojums.

Lūdzu, skatīt atbildi arī uz 19. punktu.

2014. gadā CĀR bija palīdzības bārene, un ANO Attīstības programmas Tautas attīstības indeksā tā ierindojās pašās beigās. Ņemot vērā dažādus pētījumus un analīzes, tostarp ANO DP veiktus pētījumus un analīzes (it īpaši — veselības rādītājus un nepietiekamu piekļuvi pamatpakalpojumiem), kā arī faktu, ka izturētspēja ir noteikta kā visnepietiekamāk finansētā joma Centrālāfrikas Republikā, trasta fonda Bêkou pilnvaru jomā ir iekļauta atbalsta sniegšana pamatpakalpojumu nodrošināšanai, izlīgums (pēckrīzes situācijā) un darba vietu izveide (lai mazinātu jauniešu vēlmi pievienoties bruņotiem grupējumiem).

Komisija uzskata, ka 2014. gada februārī notikušajā seminārā tika veikta pienācīga analīze.

Turklāt šajā seminārā tika ņemta vērā ES un ANO kopīgā konflikta analīzi, kas tika veikta dažas dienas agrāk.

Arī valsts stratēģija Programme d’Urgence et de Relevement Durable (PURD), ko pieņēma 2014. gada jūlijā un kurā tika noteiktas visas līdzekļu devēju veicamās darbības laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam, ir uzskatāma par skaidru vajadzību izvērtējumu.

2014. gada jūlijā saistībā ar PURD tika izstrādāta vajadzību matrica (nozare/temats), kurā bija sniegts skaidrs prioritāšu uzskaitījums (īstermiņa/vidēja termiņa/ilgtermiņa) un kurā finansēšanai tika izvirzītas darbības, kas saistītas ar neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti, un sadalīti pienākumi starp ES instrumentiem un citiem līdzekļu devējiem.

Ņemot vērā krīzes situācijas Centrālāfrikas Republikā noteikto īso laikposmu, kurā tika izveidots trasta fonds Bêkou, rūpīgas analīzes veikšanai būtu bijis nepieciešams papildu laiks un resursi. Šāda analīze tika veikta vēlāk sadarbībā ar ANO, PB un CĀR valdību, un, pamatojoties uz šo analīzi, tika izstrādāts valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāns 2017.–2021. gadam.

Attīstības sadarbības jomā izturētspēja nav jauns temats. Izturētspējas jēdzienu Komisija ir rūpīgi definējusi un izvērtējusi (sk. COM(2012) 586 par izturētspēju), lai pievērstos plaisai un saiknei starp humānās palīdzības sniegšanu un attīstības sadarbību. Šī paziņojuma pamatā ir pieredze, ko Komisija ir guvusi Sāhelā, īstenojot iniciatīvu AGIR, un Āfrikas ragā, kur tā īsteno savu plānu SHARE.

Komisija atzīst Revīzijas palātas pozitīvo novērtējumu.

Dažu agrāku Komisijas finansētu humānās palīdzības projektu nodošana trasta fonda Bêkou atbildībā ir laba neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes prakse. Tā tas ir veselības aprūpes projektu gadījumā. Šajā gadījumā ir loģiski, ka tad, kad ir vērojami uzlabojumi, dažām valsts teritorijām pārvarot akūtas krīzes periodu un virzoties uz stabilitāti, humānās palīdzības sniegšana šajās teritorijās tiek pārtraukta un tiek novirzīta uz reģioniem, kuros ir ārkārtas/nestabila situācija un kuros dzīvības glābšanas vajadzības ir daudz akūtākas. Tas, ka trasta fonds Bêkou šajos gadījumos pārņem iniciatīvu, ļauj nodrošināt šo pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību, kā arī iespēju iejaukties daudz strukturētākā veidā ar lielāku atbildīgo ministriju iesaisti.

2. izcēlums c)

Trasta fondam Bêkou ir pienākums pielāgot un pieskaņot savas intervences nestabilās situācijas attīstībai un strādāt pie darbību saskaņošanas ar citiem līdzekļu devējiem. Tieši tas ir noticis šajos divos piemēros: projektus, kurus bija paredzēts īstenot ar citu instrumentu palīdzību (līdzekļi pārtikas nodrošinājumam un EAF atbalsts Ecofaune), to sākotnējā veidolā nevarēja uzsākt. Tie tika nodoti trasta fonda Bêkou pārvaldībā ar mērķi tos īstenot jau ar pieskaņotiem elementiem/mērķiem, lai tie labāk atbilstu izturētspējas programmai.

Saistībā ar ES trasta fondu raison d’être līdzekļi netika apvienoti ANO trasta fondā vai novirzīti ANO (Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai), bet gan tika piešķirti tiešā veidā, slēdzot līgumus ar īstenošanas partneriem, un tas ES deva iespēju pārraudzīt šīs darbības. Turklāt gadījumos, kad Pārtikas un lauksaimniecības organizācija bija vienīgais partneris, fondam pārrunu gaitā izdevās vienoties par administrēšanas maksu 5 %, nevis 7 % apmērā.

2. izcēlums d)

Runājot par projektu ECOFAUNE +, tas ir kas vairāk nekā tikai 2012. gadā darbību uzsākušā ECOFAUNE-RCA turpinājums. Iepriekšējais projekts ECOFAUNE bija galvenokārt balstīts uz ganību sezonālas maiņas darbībām, savukārt jaunajā projektā ECOFAUNE+ ir paredzēta i) teritorijas attīstība (aménagement du territoire) saistībā ar decentralizācijas procesu un ii) iztikas iespēju uzlabošana (arodmācības un mikroprojekti). Jāpiemin arī, ka kopš 2012. gada ir krasi mainījies ne tikai konteksts, bet bija jāmaina arī īstenošanas režīms, proti, pārejot no Devis programmas uz dotācijām.

Līdzekļu devēju koordinēšana ir valdības pienākums; Centrālāfrikas Republikā dominējošo krīzes un pēckrīzes apstākļu dēļ koordinēšanas sistēma līdz šim nebija ieviesta.

Pateicoties atjaunošanas un miera veidošanas novērtējumam (RCPCA), kas tika sākts 2016. gada vidū un kuru apstiprināja CĀR valdība, patlaban ir izveidots sekretariāts, kurš ir atbildīgs par visu valstī iesaistīto līdzekļu devēju un konferences turpmāko pasākumu koordinēšanu. Trasta fonds Bêkou aktīvi piedalās šo turpmāko pasākumu īstenošanā; pavisam nesen — no 2017. gada 16. līdz 23. maijam — notika fonda klātienes misija Centrālāfrikas Republikā.

Trasta fonds Bêkou galvenokārt koncentrēsies uz 2. pīlāru (sociālais līgums starp valsti un iedzīvotājiem), finansējot darbības veselības aprūpes un pārtikas nodrošinājuma/lauku attīstības jomā, un uz 3. pīlāru (darbavietu izveide), lai nodrošinātu labāku ilgtspējību. CĀR valdībai vajadzētu uzņemties vadītāja pienākumus attiecībā uz darbu sadalījumu. Jaunā valdība, kas tika izveidota pēc 2016. gada martā notikušajām vēlēšanām, lēnām veido atbilstošās struktūras, kurām ir pietiekamas spējas šā uzdevuma veikšanai, tomēr tas prasa laiku. Valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāna spēkā esamība ir pats svarīgākais pamats, lai līdzekļu devēji pieskaņotos Centrālāfrikas Republikas prioritātēm. ES ievēro šīs prioritātes visu savu īstenošanas instrumentu darbībā, tostarp trasta fonda Bêkou darbībā.

Komisija apstiprina, ka trasta fonda izveide pēckrīzes apstākļos var sniegt lielisku iespēju tiem līdzekļu devējiem, kuri vēlas palīdzēt un rīkoties mazāk sadrumstalotā un koordinētākā veidā. Priekšnoteikums šāda fonda izveidei ir tāds, ka visiem valstī esošajiem līdzekļu devējiem (un jo īpaši ES dalībvalstīm) ir jāpiekrīt izmantot trasta fondu kā vienīgo (vai vismaz kā galveno) instrumentu līdzekļu devēju sniegtās palīdzības novirzīšanai.

Kā minēts Finanšu regulā, trasta fonda galveno mērķi nosaka izveides nolīgumā, un tas skan šādi: “sniegt saskaņotu, mērķtiecīgu palīdzību, lai stiprinātu neaizsargāto iedzīvotāju grupu izturētspēju un atbalstītu visus aspektus Centrālāfrikas Republikas krīzes pārvarēšanā un valsts atjaunošanā, koordinēt darbības īsā, vidējā un ilgā termiņā, kā arī palīdzēt kaimiņvalstīm tikt galā ar krīzes sekām”.

Līdzekļu devēju darbību koordinēšana ir neatņemams ES trasta fonda pārvaldes struktūras darba elements un daļa no fonda mērķa samazināt palīdzības sadrumstalotību. Šo mērķi ļauj sasniegt jau tas vien, ka pastāv ES trasta fonds, kas dod pārējiem līdzekļu devējiem iespēju novirzīt savus līdzekļus ar šī Komisijas instrumenta starpniecību. Komisija nevar piespiest citus līdzekļu devējus izmantot šo iespēju.

Komisija ir izveidojusi instrumentu dalībvalstīm un visiem citiem līdzekļu devējiem, kurā tie var apkopot savus līdzekļus, tādējādi veicinot koordināciju uz vietas. Tomēr tā nevar liegt dalībvalstīm vai citiem līdzekļu devējiem uzsākt un īstenot pašiem savas darbības Centrālāfrikas Republikā, vai lemt par šādām darbībām.

4. izcēlums

Valsts indikatīvā politika ir vērsta uz divām nozarēm, uz kurām netiek attiecināta trasta fonda Bêkou darbība (budžeta atbalsts un pārvaldība). Tomēr trešā nozare, proti, izturētspēja un darbavietu izveide, tiks apgūta ar trasta fonda Bêkou palīdzību, it īpaši saskaņotības nolūkā, kā arī lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz pieredze, kas iegūta no patlaban īstenotajiem trasta fonda Bêkou projektiem pārtikas nodrošinājuma jomā.

Līdz šim Pasaules Banka vēl nav izveidojusi pati savu trasta fondu. Šobrīd plānotā trasta fonda darbība visticamāk būs vērsta uz infrastruktūru — nozari, uz kuru neattiecas trasta fonda Bêkou darbība.

Trasta fondā Bêkou ir izstrādāta sava lēmumu pieņemšanas procedūra un pārvaldības kārtība atbilstoši fonda izveides nolīgumam. Šī iemesla dēļ ir nolemts nekropļot šo pārvaldības kārtību, nosakot, ka saskaņoto lēmumu pieņemšanas sistēma fondam ir obligāta.

Rīcības komitejas sanāksmēs visiem dalībniekiem tiek lūgts sniegt jaunāko informāciju par iespējamiem jauniem projektiem, lai veicinātu trasta fonda dalībnieku darbību saskaņotību. Tomēr ne vienmēr saskaņotības uzlabošanas iespēja tiek pienācīgi izmantota.

5. izcēlums

Trasta fonds Bêkou 2016. gada februārī rīkoja veselības aprūpei veltītu semināru, kura uzdevums bija mācīties no pieredzes, kas tika gūta I posmā, kā arī izstrādāt II posmu. Semināru rīkoja trasta fonds Bêkou un Veselības ministrija, un tajā piedalījās visi pārējie līdzekļu devēji un īstenošanas partneri.

Fonda darbības metode ir šāda ad hoc koordinēšanas veida izmantošana pirms visu tā projektu apstiprināšanas.

Patlaban norisinās apspriedes par to, kā labāk nodrošināt Centrālāfrikas Republikas valdības lomas palielināšanu trasta fondā Bêkou.

Šis instruments tika īpaši izveidots ar mērķi nodrošināt ātrāku palīdzības pārvaldību, un papildus fondam tika atļauts izmantot elastīgas atlases procedūras. Šīs elastīgās atlases procedūras ir tādas pašas, kādas izmanto citu ES instrumentu darbā krīzes situācijās. Tādēļ gaidāms, ka darbības ātrumam visu šo instrumentu gadījumā vajadzētu būtu līdzīgam.

Vienīgā procedūra, kura kā tāda nav formalizēta ne PRAG, ne Pamatnostādnēs par ES instrumentiem, ir tikai trasta fondam Bêkou specifiskais uzaicinājums izteikt ieinteresētību. Šī procedūra tiešā veidā izriet no Komisijas iekšējām pamatnostādnēm par krīzēm, kurās ir izteikts aicinājums līgumslēdzējai iestādei izvērtēt visus pieejamos variantus, lai palielinātu konkurences līmeni, salīdzinot ar tiešās piešķiršanas/sarunu procedūru. Piemēram, līgumslēdzēja iestāde tiek mudināta pieaicināt sarunu procedūrā vai tiešās piešķiršanas procedūrā vairāk nekā vienu kandidātu.

Komisija vēlas uzsvērt, ka, salīdzinot šo trīs procedūru priekšrocības (un trūkumus), būtu jāņem vērā, ka minētās trīs procedūras ir procedūru izlase, kuras ir apliecinājušas savu efektivitāti krīzes situācijās.

Tādēļ to attiecīgās priekšrocības (un trūkumi) būtu jāvērtē salīdzinājumā ar citām DEVCO procedūrām, kuras, kā atzīts krīzes pamatnostādnēs, nenodrošina pietiekamu elastību, lai varētu īstenot konkrētas darbības krīzes apstākļos vai ilgstošas strukturālas nestabilitātes gadījumos.

Procedūras ir vai nu standarta procedūras, kas uzskaitītas PRAG, vai —attiecībā uz trasta fonda Bêkou izmantoto uzaicinājumu izteikt ieinteresētību — procedūra, kas izriet no pamatnostādnēm par krīzēm (kas sastāv no tiešas piešķiršanas procedūras, pirms kuras tiek rīkotas plašākas apspriedes ar mērķi paaugstināt pārredzamību un konkurenci).

Trasta fondam Bêkou specifiskajos uzaicinājumos izteikt ieinteresētību pārredzamību nodrošina ar paskaidrojuma rakstu, kurā ir precizēti dažādie atlases posmi.

Kad atlases procedūra ir apstiprināta un īstenošanas organizācijas(-u) metode ir izvēlēta (proti, vai nu noteikta PRAG/Companion, vai noteikta pašā procedūras dokumentā), Komisija uzskata, ka tā ir ievērojusi Finanšu regulā minēto pārredzamības prasību, vienlaikus izmantojot izveides nolīgumā paredzētos elastības noteikumus.

Komisija uzskata, ka pamatojums bija, tikai tas nebija dokumentēts.

Ar Genre I saistītais gadījums ir jāskata plašākā kontekstā.

ES delegācija 2014. gadā noteica divas NVO kā vienīgās starptautiskās NVO, kas darbojas Centrālāfrikas Republikā dzimumu jautājumu jomā — īpaši, ja runa ir par darbībām, kas dod ienākumus. Abas NVO tika uzrunātas un aicinātas darboties konsorcijā. Sarunu laikā viena no minētajām NVO izstājās no sarunām, jo, viņuprāt, 1,5 miljonu EUR vērtās darbības bija pārāk ierobežots apmērs šādam konsorcijam.

Centrālāfrikas Republikā 2016. gadā sāka darboties jaunas starptautiskas NVO. GENRE II vajadzībām tika izsludināts uzaicinājums izteikt ieinteresētību, lai ņemtu vērā jaunu partneru iespējamu dalību un lai iekļautu jaunu sastāvdaļu “volet politique”, kas nepastāvēja GENRE I.

Komisija uzskata, ka tas, kā notika īstenošanas organizāciju atlase, ir acīmredzams.

Kā minēts šā dokumenta 38. punktā, neskatoties uz pakalpojumu līgumu ierobežoto skaitu, trasta fonds Bêkou projektu īstenošanas organizāciju atlasē ir izmantojis trīs dažādas metodes. Tas, kā tiek izvēlēta(-s) īstenošanas organizācija(-s), ir noteikts PRAG vai citos Komisijas iekšējos noteikumos vai arī pašā procedūras dokumentā; sk. 37. punktu.

Tādējādi Komisija ir ievērojusi Finanšu regulā paredzēto pārredzamības prasību, vienlaikus izmantojot izveides nolīgumā paredzētos elastības noteikumus.

Elastības noteikumi, salīdzinot ar tradicionālām pieejām, deva iespēju ietaupīt laiku. Bêkou atlases procedūru ātrums var būt līdzīgs vienīgi citiem ES palīdzības sniegšanas mehānismiem krīzes situācijām, jo tos reglamentē vieni un tie paši noteikumi Lai ES trasta fondi varētu darboties ātrāk, tiem būtu jāatļauj īstenot krīzes procedūras visvienkāršotākajā veidā, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp ātrumu un pārredzamību.

Komisija uzskata, ka apspriešanai atvēlēto dienu skaits nepierāda, ka apspriedes varēja risināties īsāku laika sprīdi. Piemēram, minētās 503 dienas attiecas uz ekonomikas atveseļošanos, kas ir fonda inovatīvākais un sarežģītākais projekts, bet vienlaikus — tas ir mazāk steidzams.

Apspriežu vairākkārtējā pieminēšana ziņojumā tomēr ir jāskata perspektīvā. Trasta fonda Bêkou darbības agrīnajos posmos kadru mainība bija salīdzinoši augsta. Rezultātā jautājumi varēja tikt izskatīti vairāk nekā vienu reizi.

Atpakaļejošs spēks veselības aprūpes projektos tika paredzēts, saskaņots ar īstenošanas partneriem un apstiprināts. Šis princips tika saglabāts, lai sarunas būtu vērstas uz rezultātiem, nevis laiku. 78. un 79. punktā minētie rezultāti, šķiet, sniedz apstiprinājumu šādam lēmumam.

Atpakaļejošā spēka variants ir jāsalīdzina ar citiem pieejamajiem variantiem, kuri neparedz nekādas darbības. Komisija uzskatīja, ka labāk būtu izvairīties no darbību pārtraukuma, izmantojot atpakaļejošo spēku, nevis pārtraukt darbības.

Tas pats attiecas uz pēdējo atpakaļejošā spēka izmantošanas gadījumu, kam atpakaļejošā spēka izmantošana bija paredzēta, saskaņota ar īstenošanas partneriem un apstiprināta.

Komisija apstiprina, ka šis procentuālais rādītājs ir zems, salīdzinot ar citu organizāciju/instrumentu pārvaldības maksu. Tādēļ ir svarīgi to saglabāt kā nepieciešamo minimumu, lai nodrošinātu trasta fonda uzdevumu un pienākumu izpildi, it īpaši ņemot vērā, ka trasta fonda pārvaldība ietver vairāk nekā tikai projektu vadību.

Tā ir standarta prakse arī ANO trasta fondos, kur personāla un biroju izdevumi ir tiešās izmaksas, kas aprēķināmas papildus pārvaldības maksai 7–8 % apmērā.

Trasta fonda Bêkou izmaksas tiek iegrāmatotas fonda gada pārskatos. Šie gada pārskati tiek sagatavoti atbilstoši Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS), un par tiem kopš trasta fonda izveides ir sagatavots ārēju revidentu atzinums bez piezīmēm par termiņu.

Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumi, uz kuriem balstās Revīzijas palātas sniegtie atzinumi, patlaban tiek īstenoti.

Tiešā pārvaldība, neapšaubāmi, rada izmaksas, jo uzdevumu izpilde ir jāpārvalda trasta fonda personālam, kam savukārt nepieciešami pietiekami resursi. Trasta fonda personāla izmaksu budžets ir atkarīgs no šādiem diviem galvenajiem faktoriem: 1) kopējās iemaksas un 2) administratīvās maksas procentuālais apmērs. Izveides nolīgumā šis procents ir noteikts 5 % apmērā visām iemaksām, ņemot vērā trasta fonda Bêkou nelielo mērogu un fonda iespējamo pārcelšanu uz Centrālāfrikas Republiku (personāla izmaksas delegācijā ir augstākas nekā Briselē).

Saistībā ar deleģētās sadarbības izmaksām jāatzīmē, ka šī piezīme nav attiecināma konkrēti uz trasta fondu Bêkou, bet ir vērtējama kā vispārīga piezīme attiecībā uz attīstības sadarbības pārvaldības veidiem. Attiecībā uz 48. punktā minēto 1. tabulu lūdzu skatīt mūsu piezīmes 38. punktā.

Lai aprēķinātu, vai ir iespējams pārcelt visu fonda personālu uz CĀR, ir jāzina šāda informācija:

laiks, kad drošības situācija būs tāda, lai šāda pārcelšana būtu iespējama;
iemaksu līmenis iepriekšminētajā brīdī, lai varētu aprēķināt pieejamo pārvaldības maksu apmēru;
pārvaldības maksu daļa (procents) no iemaksām, ko atļauts izmantot (administratīvā maksimālā robežvērtība vēl ir jāsaskaņo ar Budžeta ģenerāldirektorātu).

Šis jautājums tiks atkārtoti skatīts, tiklīdz tiks atrisināts vismaz pirmais elements.

Komisija uzskata, ka trasta fonds Bêkou projektu līmenī ir ieviesis pārraudzības mehānismus. Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts (DEVCO) jau ir vienojies ar Iekšējās revīzijas dienestu par visaptverošas darba rezultātu sistēmas izveidi trasta fondiem, paturot prātā, ka tas ir pakāpenisks process. DEVCO izvērtēs šo nozīmīgo aspektu, tiklīdz būs uzkrāta lielāka pieredze.

Kopš revīzijas DEVCO ir sācis divas jaunas iniciatīvas:

ES trasta fondu vadības komitejas izveide, kuru vadīs DEVCO ģenerāldirektors, iesaistot direktorus un katru trasta fonda vadītāju, lai risinātu kopīgi jautājumus, kas skar kopīgas intereses, un dalītos pieredzē par visiem jautājumiem (pārvaldība, lēmumu pieņemšanas process u. c.). Kopš ES trasta fondu vadības komitejas izveides 2017. gada martā tai ir bijušas jau divas sanāksmes;
apkopot līdz šim uzkrāto pieredzi un pārskatīt DEVCO pamatnostādnes un veidnes.

Turklāt 2015. gadā sākās regulāras dažādo trasta fondu par finanšu jautājumiem un līgumu slēgšanu atbildīgo komandu sanāksmes. 2016. gadā tās pārtrūka sakarā ar citu trasta fondu finanšu personāla aizbraukšanu. Šīs sanāksmes atsākās 2017. gada aprīlī.

Rādītājiem, kuriem nebija atskaites punkta vai kuri nebija uzticami, mērķi netika izvirzīti. Tomēr tas neliedza trasta fondam Bêkou projektu sagatavošanā (piemēram, Santé II) un pārrunās par individuāliem līgumiem ņemt vērā ieteikumus attiecībā uz pārraudzību.

Šāds finansējuma maksimums 2014. gadā ir saistīts ar humānās palīdzības finansēšanu. Salīdzinājumā attīstības finansējuma apmērs 2014. gadā bija pieticīgs.

RCPCA dokumentā ir uzsvērti divi termiņi, proti, trīs gadi un pieci gadi ar atbilstošām finansējuma vajadzībām: attiecīgi 1,6 miljardi USD un 3,2 miljardi USD. Briseles konferencē apsolītie aptuveni 2,3 miljardi USD ir vairāk nekā pietiekami, lai segtu RCPCA trīs gadu vajadzības.

Resursu apvienošana ir viens no ieguvumiem, ko sniedz trasta fondi, turklāt tas attiecas arī uz ES finansējumu, kas tiek saņemts no dažādiem avotiem.

Komisija uzskata, ka daļa no līdzekļiem, ko Vācija ir atvēlējusi Centrālāfrikas Republikai, ir jauna un papildus piešķirta attīstības sadarbības jomai. Arī Francijas ieguldījums ir palielinājies gan trasta fondam Bêkou, gan ārpus tā.

Veicot sagatavošanās darbu saistībā ar turpmākiem trasta fondiem, tiek ņemts vērā, ka šo fondu mērķis nav liegt līdzekļu devējiem iespēju atbalstīt pasākumus ārpus ES trasta fonda.

Darbību sarindošana noteiktā secībā vienas programmas ietvaros arī ir viena no trasta fonda Bêkou īpašībām. Šāda kārtība ļauj vienlaikus dažādā tempā risināt vairākus jautājumus, kas saistīti ar vienu un to pašu nozari vai jomu.

Saistībā ar veselības aprūpi trasta fonds Bêkou un ES delegācija Bangi ir uzsākuši dialogu ar Veselības ministriju par medikamentu iepirkumu sistēmu, nevis par veselības aprūpes iekārtu kopumā. Sarunas joprojām turpinās, taču vienošanās par konkrētu risinājumu pagaidām nav panākta.

7. izcēlums

Šāda veida semināri dod iespēju labāk saskaņot ar neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti saistītās darbības.

Secinājumi un ieteikumi

Komisija kopā ar galvenajiem iesaistītajiem partneriem ir izvērtējusi trasta fonda pievienoto vērtību un izturētspējas/neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes pieejas piemērotību situācijai CĀR.

Laikā, kad Komisija pirms trasta fonda Bêkou izveides veica nepieciešamo analīzi, tā nevarēja vienlaikus sākt ilgstošu izvērtēšanu/procesu, kas būtu radījis šaubas par ES kā uzticama un efektīva dalībnieka spējām rīkoties ārkārtas situācijās.

Komisija ir ņēmusi vērā un ievērojusi sava tiesiskā regulējuma, proti, Finanšu regulas, noteikumus.

1. ieteikums. Jāizstrādā turpmāki norādījumi attiecībā uz palīdzības sniegšanas mehānisma izvēli un vajadzību analīzi, lai noteiktu trasta fondu intervences jomas

Komisija pieņem šo ieteikumu, un to īstenos šādi:

Komisija ir izstrādājusi pamatnostādnes par trasta fondiem, kurās ir iekļauta nodaļa par trasta fonda izveides nosacījumiem.

Komisija ir gatava pārskatīt pamatnostādņu piemērošanas jomu, lai iekļautu Finanšu regulā uzskaitīto kritēriju sīkāku aprakstu ar mērķi izvērtēt ES trasta fondu izveides nosacījumus.

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka, izvērtējot ES trasta fonda izveides nosacījumus, tiks risināts arī jautājums par citu palīdzības sniegšanas mehānismu salīdzināmām priekšrocībām.

Komisija uzskata, ka pamatnostādnes nevar būt pārāk ierobežojošas, it īpaši tad, ja tās attiecas uz ārkārtas trasta fondiem.

Trasta fonds Bêkou ir veicis ad hoc koordinācijas pasākumus, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas un nozares (veselības aprūpe, pārtikas nodrošinājums utt.). Tomēr lēmumu par to, vai uzturēt divpusējas programmas, pieņem katrs līdzekļu devējs patstāvīgi.

Komisijas veidoklis atšķiras.

Procedūras ir vai nu standarta procedūras, kas uzskaitītas PRAG, vai — attiecībā uz trasta fonda Bêkou izmantoto uzaicinājumu izteikt ieinteresētību — procedūra, kas ņemta no pamatnostādnēm par krīzēm (tiešas piešķiršanas procedūra, pirms kuras tiek rīkotas plašākas apspriedes, lai paaugstinātu pārredzamību un konkurenci).

Trasta fonda Bêkou izmantotajos uzaicinājumos izteikt ieinteresētību pārredzamību nodrošina, pievienojot katram projektam paskaidrojuma rakstu, kurā ir precizēti dažādie atlases posmi.

Tā kā Komisija ir noteikusi izmantojamo atlases procedūru un, ja īstenošanas organizācijas(-u) atlases metode nav noteikta PRAG/Companion, to nosaka pašā procedūras dokumentā, Komisija uzskata, ka tā ir ievērojusi Finanšu regulā minēto pārredzamības prasību, vienlaikus izmantojot izveides nolīgumā paredzētos elastības noteikumus.

Attiecībā uz ātrumu Komisija uzskata, ka apspriešanai atvēlēto dienu skaits nepierāda, ka apspriedes varēja risināties īsāku laika sprīdi (sk. 44. punktu).

Kopējo izmaksu aprēķināšana, tostarp to īstenošanas organizāciju pārvaldības izmaksu aprēķināšana, kuru mītnes vieta nav ES, nav standarta prakse tādiem lieliem līdzekļu devējiem kā ANO vai PB. Šādi kopējo izmaksu aprēķini nebūtu salīdzināmi ar citu instrumentu un citu līdzekļu devēju (piemēram, ANO vai PB) izmaksām, un tādēļ tie neatbilstu trasta fonda, kurš ievēro Starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus (sk. atbildi 37. punktā) gada pārskatos norādītajiem izdevumiem.

Kaut arī nav izveidota visaptveroša darba rezultātu sistēma, kas būtu paredzēta konkrēti trasta fondam Bêkou, vairums projektu sasniedza lielāko daļu vai visus plānotos rezultātus (sk. 78. punktu).

Turklāt tā vietā, lai izstrādātu trasta fondam Bêkou paredzētu darba rezultātu sistēmu, Komisija drīzāk dotu priekšroku DEVCO standarta darba rezultātu sistēmas izmantošanai.

2. ieteikums. Jāuzlabo līdzekļu devēju koordinācija, atlases procedūras un darbības rezultātu mērīšana, kā arī jāoptimizē administratīvās izmaksas

Komisija pieņem šo ieteikumu, bet uzsver, ka citiem dalībniekiem ir jāpiedalās šī ieteikuma turpmākā īstenošanā.

Atbildot uz pirmo apakšpunktu, trasta fonds Bêkou jau saskaņo savas darbības ar citiem atbilstošiem līdzekļu devējiem un dalībniekiem. Neskatoties uz to, Komisija piekrīt, ka koordinācija varētu būt labāk dokumentēta un ka visiem trasta fonda Bêkou dalībniekiem vajadzētu pilnvērtīgāk izmantot koordinācijas sniegtās iespējas.

Atbilde uz otro apakšpunktu: Komisija piemēro savus standarta noteikumus un procedūras, kā arī iekšējos noteikumus, lai dažās situācijās ES trasta fondu vadītājiem dotu iespēju atkāpties no šiem standarta noteikumiem (iekšējās pamatnostādnes par krīzēm un pamatnostādnes par ES trasta fondiem). Piemēram, pamatnostādnēs par krīzes situācijām ir atzīts, ka krīzes situācijā pastāv šķēršļi un ierobežojumi, slēdzot projektu līgumus un īstenojot projektus, un tāpēc, ja valstī ir izsludināta krīzes situācija, ir atļauts izmantot elastīgas procedūras.

Atbildot uz trešo apakšpunktu, Komisija piekrīt, ka tā meklēs risinājumus, lai vēl vairāk paātrinātu atlases procedūru ātrumu, pārsniedzot termiņus, kas šobrīd ir atļauti iekšējos noteikumos, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp ātrumu un pārredzamību.

Komisija, ņemot vērā sava Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu, jau ir izstrādājusi rīcības plāna projektu, lai risinātu šo jautājumu, un šobrīd veic izstrādātās darbības.

Ņemot vērā ierobežojumus drošības apsvērumu dēļ, kā arī secinājumus, kas gūti pamatnostādnēs par krīzēm aprakstītajās krīzes situācijās, Komisija uzskata, ka trasta fonds Bêkou jau tagad maksimāli palielina palīdzības apmēru, kas tiek sniegta galīgajiem saņēmējiem. Jau tagad, kad vien iespējams, trasta fonds Bêkou cenšas samazināt īstenošanas izmaksas, piemēram, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas līguma gadījumā, kad fondam izdevās vienoties par pārvaldības maksu 5 %, nevis 7 % apmērā.

Komisija uzskata, ka trasta fonds Bêkou ir ieviesis pārraudzības mehānismus projektu līmenī un pierādījis to priekšrocības, it īpaši saistībā ar procedūru izpildes ātrumu, un tas pakāpeniski piemēros šos mehānismus fonda līmenī.

Akronīmi un saīsinājumi

ANO: Apvienoto Nāciju Organizācija

CĀR: Centrālāfrikas Republika

EAF: Eiropas Attīstības fonds

EP deputāts(-e): Eiropas Parlamenta deputāts(-e)

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

FAO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija

ĢD DEVCO: Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts

ĢD ECHO: Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts

NVO: nevalstiskā organizācija

PRAG: Iepirkumi un dotācijas Eiropas Savienības ārējām darbībām — praktiski norādījumi [Procurement And Grants for European Union external actions – A Practical Guide]

SMART: konkrēts, izmērāms, sasniedzams, atbilstīgs un ar noteiktu termiņu

SVF: Starptautiskais Valūtas fonds

UNDP: Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma, arī UNDP

UNICEF: ANO Bērnu fonds, arī UNICEF

VIP: valsts indikatīvā programma

Beigu piezīmes

¹187. pants Finanšu Regulā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.) nosaka juridisko regulējumu, ko piemēro, izveidojot Savienības ieguldījumu [trasta] fondus ārējām darbībām.

²Sangu valodā “bêkou” nozīmē “cerība”.

³Pārējie fondi: a) trasta fonds “Madad” reaģēšanai uz krīzi Sīrijā tika izveidots 2014. gada decembrī; b) ārkārtas trasta fonds migrācijas novēršanai Āfrikā tika izveidots 2015. gadā un c) Kolumbijas trasta fonds tika izveidots 2016. gadā, lai atbalstītu pēckonflikta procesu.

⁴Nolīgums, ar kuru izveido Eiropas Savienības trasta fondu Centrālāfrikas Republikai “ES trasta fonds Bêkou ”, 2. pants “Trasta fonda mērķi”.

⁵Attīstības sadarbības nodrošinātāji individuāli lemj, kurām valstīm un cik lielā mērā sniegt palīdzību. Tas var novest pie nelīdzsvarota atbalsta un nelabvēlīgi ietekmēt palīdzības efektivitāti, jo tā kļūst sadrumstalota, vai arī var koncentrēties dažās valstīs, tā sauktajās izredzētajās valstīs, un nebūt pietiekama citās valstīs, ko parasti dēvē par “bāriņvalstīm”. (http://www.oecd.org/dac/aid-architecture/fragmentation-orphans.htm)

⁶2017. gada martā ANO Humānās palīdzības birojs ziņoja, ka no 400 miljoniem ASV dolāru, kas nepieciešami, lai Centrālāfrikas Republikai sniegtu humāno palīdzību, ir saņemti tikai 5 %, tāpēc tiek izdalīta tikai puse no pārtikas devas.

⁷Eiropas Komisijas faktu lapa “Eiropas Savienības visaptverošā pieeja Centrālāfrikas Republikā (2013.–2016. g.)”, Brisele, 11.11.2016.

⁸Lisabonas līgumā ir pausts aicinājums nodrošināt ES ārējās darbības dažādo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci. Pēc Līguma stāšanās spēkā un pēc tam, kad izveidojās tā radītais jaunais institucionālais konteksts, ES – pilnā mērā izmantojot tās instrumentus un resursus – ir iemantojusi lielāku potenciālu un plašāku vērienu konsekventākas, efektīvākas un stratēģiskākas ārējās darbības veidošanai (“ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm”, JOIN/2013/30 final, 11.12.2013.).

⁹Tā ir visā pasaulē pieņemta humanitāro sistēmu klasifikācija attiecībā uz reakciju smagāko plaša mēroga humāno krīžu gadījumā.

¹⁰Palīdzība sākumā bija iecerēta kā darbības lineārā secībā jeb “continuum”, proti, pēc neatliekamās palīdzības posma sekotu rehabilitācija un pēc tam – klasiskā attīstības sadarbība. Tomēr pieredze, kas uzkrāta kopš 20. gadsimta 90. gadiem, liecina, ka pieeja neatliekamajai palīdzībai, rehabilitācijai un attīstībai kā atsevišķiem secīgiem procesiem nespēj risināt sarežģītās problēmas daudzās krīzes situācijās. Turpretī, ja šīs darbības uztver kā “contiguum” (respektīvi, kā vienlaicīgus savstarpēji saistītus procesus), nākas atzīt, ka šajās situācijās faktiski ir nepieciešama vienlaicīga dažādu instrumentu izmantošana (sk. Eiropas Parlamenta politikas kopsavilkumu “Saiknes veidošana starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību: ceļā uz efektīvāku palīdzību”, 4.–5. lpp.).

¹¹Valsts indikatīvās programmas veido svarīgu posmu ES atbalsta plānošanā no Eiropas Attīstības fonda. Tajās nosaka ES atbalsta stratēģiju un prioritātes, un tās sagatavo ciešā sadarbībā ar partnervalsti. Tāpēc, lai pieņemtu VIP, Eiropas Savienībai ir vajadzīgs partneris – valsts valdība. Tajā laikā Centrālāfrikas Republikā darbojās pārejas valdība, ko nebija leģitimizējušas demokrātiskas vēlēšanas.

¹²Akras rīcības programma, 19. punkts, 3. Augsta līmeņa forums par palīdzības efektivitāti, 2008. g.

¹³9. apaļais galds, palīdzības struktūra, 3. Augsta līmeņa forums par palīdzības efektivitāti, 2008. g., 7. lpp.

¹⁴ES kopējā nostāja 4. Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti, 2011. g., 28. punkts,6. lpp.

¹⁵Rokasgrāmatā ir uzskaitītas sešas iespējamās funkcijas un to pievienotā vērtība: saskaņotība (trūkstošo posmu aizpildīšana), konsolidēšana (sadrumstalotības novēršana), specializācija jeb konkrētas tēmas izvēle, riska pārvaldība, valsts sistēmu pastiprināšana un inovācija. (Vairāku līdzekļu devēju trasta fonda birojs, “Apvienotu fondu koncepcija rezultātu sasniegšanai”, Vairāku līdzekļu devēju trasta fonda biroja sagatavota rokasgrāmata, 2015. g., īpaši sk. 2. tabulu vii lpp. un 3. tabulu 6. lpp.)

¹⁶Nolīgums, ar kuru izveido Eiropas Savienības trasta fondu Centrālāfrikas Republikai “ES trasta fonds Bêkou ”, 2. pants “Trasta fonda mērķi”.

¹⁷Turpretī trasta fonda “Bêkou” projekti galvenokārt sniedz palīdzību konkrētu veselības aprūpes iestāžu līmenī. Valsts veselības politiku nosaka Veselības ministrijas līmenī.

¹⁸ANO trasta fonds “Ezingo” pārvalda 25 miljonus ASV dolāru. Tas sniedz palīdzību gan ANO aģentūrām, gan valsts iestādēm, izmantojot budžeta atbalstu.

¹⁹Sk. īpaši ESAO dokumentu “Politisku apņemšanos un principu kopums par lietderīgu starptautisko iesaisti nestabilās valstīs un situācijās”, kuru atbalstīja ministri un aģentūru vadītāji Attīstības palīdzības komitejas Augsta līmeņa forumā 2007. gadā un kurā ir noteikts, ka starptautiskiem dalībniekiem ir svarīgi vienoties par praktiskiem koordinācijas mehānismiem pat tad, ja trūkst stingras valdības.

²⁰Centrālāfrikas Republikas Valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāns (RCPCA) 2017.–2021. gadam, ko izstrādājusi CĀR valdība ar ES, ANO un Pasaules Bankas Grupas atbalstu, 26.–41. lpp.

²¹Turpat, 0.1. tabula, 2. pielikums.

²²Izveides nolīgums, 4.–6. apsvērums.

²³Izveides nolīgums, 3. un 5. apsvērums.

²⁴http://ec.europa.eu/europeaid/bekou-trust-fund-introduction_en

²⁵Centrālāfrikas Republikas Valsts atjaunošanas un miera veidošanas plāns 2017.–2021. gadam, ko izstrādājusi CĀR valdība ar ES, ANO un Pasaules Bankas Grupas atbalstu, V nodaļa, 5.2. attēls, 45. lpp.

²⁶Finanšu regula, 187. pants.

²⁷Praktiskajos norādījumos ir skaidrots, kādas līgumslēgšanas procedūras ir jāpiemēro ES ārējām darbībām, ko finansē no ES vispārējā budžeta un Eiropas Attīstības fonda. Šos norādījumus izmanto Komisijas ģenerāldirektorāti un dienesti, kuru pārziņā ir ārējo darbību finansēšanas un īstenošanas instrumenti.

²⁸Kopumā mēs revidējām 26 līgumu atlases procedūras. Trīs no pārējiem pieciem līgumiem bija saistīti ar pakalpojumu sniegšanu (7., 8. un 29. līgums), bet vēl divi citi tika piešķirti saskaņā ar programmu “Health II” (12. un 14. līgums), un šo divu līgumu atlases procedūras 2016. gada beigās vēl turpinājās.

²⁹Interešu konflikti var rasties tāpēc, ka finansējamos projektus sākotnēji atlasa rīcības komiteja, proti, pastāv iespēja, ka projektus piešķir organizācijām, kuru pārstāvji piedalās rīcības komitejas darbā.

³⁰Tas attiecas uz 15. līgumu.

³¹Tas attiecas uz 31. līgumu.

³²Tas attiecas uz 3. līgumu.

³³9., 10., 11., 13. un 30. līgums; tas būs nepieciešams arī 12. un 14. līgumam.

³⁴ANO organizācijām ir tiesības atgūt programmu atbalsta netiešās izmaksas 7 % apmērā no trasta fondā savāktajiem līdzekļiem, kā arī papildu administratīvo maksu 1 % apmērā. Pasaules Banka piemēro standarta vai individualizētu maksu, un standarta maksa ir vismaz 5 %. Āfrikas Attīstības banka iekasē maksu vismaz 5 % apmērā.

³⁵Ja darbinieki strādā delegācijā, ar to saistītās izmaksas ir augstākas, nekā ja viņi strādā Briselē.

³⁶Trasta fondu “Bêkou” finansē no EAF un dažādiem citiem ES budžeta instrumentiem (sk. 2. attēlu). ES budžetam ir uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas sistēmas (tā sauktās MORE sistēmas), kurās ir formulēti gan vispārīgi, gan konkrēti mērķi, rādītāji, starpposma mērķi un galīgie mērķi. Ziņošanas pienākumos ietilpst arī gada ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES ārējo darbību finansēšanas instrumentu īstenošanu. Pašlaik saikne starp šo rezultātu un trasta fonda “Bêkou” rezultātu paziņošanu ir ierobežota.

³⁷Saskaņā ar Finanšu regulas 30. pantu visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, jānosaka konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi mērķi ar noteiktiem termiņiem.

³⁸Trīs ceturtdaļas no šīs summas bija humānā palīdzība, kas paredzēta, lai nekavējoties sniegtu neatliekamo palīdzību ārkārtas situācijā. Attīstības palīdzībai ir strukturētāks ilgtermiņa mērķis.

³⁹VIP kopsumma ir 382 miljoni EUR, no tiem 208 miljoni EUR ir jauni līdzekļi.

⁴⁰Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa Ziņojums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, A8–0137/2016, 38. punkts. 2015. gadā pieņemtā Rezolūcija “aicina dalībvalstis un citus līdzekļu devējus palielināt savu ieguldījumu (..) trasta fondā “Bêkou”” (Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. oktobra Rezolūcija 2015/2874(RSP), 23. punkts).

⁴¹Sk. 53. punktu, kurā minētas konstatētās nepilnības mērķu un rādītāju noteikšanā. Šīs nodaļas vajadzībām veiktās analīzes pamatā ir galvenokārt pieejamo pierādījumu dokumentāra pārbaude, jo uz vietas mēs varējām apmeklēt tikai trīs projektus. Mēs izmantojām trīs pierādījumu avotus: ārējā novērtējuma ziņojumus, starpposma ziņojumus, ko bija sagatavojuši līgumslēdzēji, un trasta fonda “Bêkou” sagatavoto tabulu līguma rādītāju uzraudzībai.

⁴²https://europa.eu/capacity4dev/

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	4.10.2016
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	5.5.2017
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras	20.6.2017
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās	12.7.2017

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai vadības aspektus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica III apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Karel Pinxten un kura atbild par ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīziju. Revīziju vadīja ERP locekle Bettina Jakobsen, un revīzijas vadības darbā piedalījās locekles biroja vadītāja Katja Mattfolk, locekles biroja atašejs Kim Storup, atbildīgā vadītāja Beatrix Lesiewicz un darbuzdevuma vadītāja Laura Gores. Revīzijas darba grupā strādāja Nóirín O’Grady un Florin Alexandru Farcas.

*No kreisās uz labo: Beatrix Lesiewicz*, *Laura Gores*, *Katja Mattfolk*, *Bettina Jakobsen*, *Kim Storup*, *Nóirín O’Grady*, *Florin Alexandru Farcas.*

Kontaktinformācija:

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”: cerīgs sākums par spīti dažām nepilnībām
(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads

PDF	ISBN 978-92-872-7809-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/88534	QJ-AB-17-011-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-7860-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/705648	QJ-AB-17-011-LV-Q

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

Viens eksemplārs:
- ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).
Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes:
- Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),
- Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),
- ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/contact/index_lv.htm)
- vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).

(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai taksofonus).

Maksas izdevumi

Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).