Informācijas apkopojums par Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada pārskatiem

Priekšsēdētāja ievadvārdi

Mūsu gada pārskats par 2021. finanšu gadu ir pirmais jaunajā 2021.–2027. gada plānošanas periodā. 2021. gadā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm joprojām grūtības sagādāja Covid-19 pandēmija. Būdami Eiropas Savienības ārējie revidenti, esam darījuši visu iespējamo, lai par spīti Covid-19 krīzes izraisītajām un joprojām aktuālajām darbības problēmām turpinātu sniegt efektīvus publiskā sektora revīzijas pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Tāpat kā iepriekšējos gados mēs secinām, ka ES gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ES finanšu stāvokli. Mēs sniedzam atzinumu bez iebildēm par Eiropas Savienības 2021. gada pārskatu ticamību. Ieņēmumi par 2021. gadu bija likumīgi un pareizi, un kļūdu līmenis tajos nebija būtisks.

Papildus tradicionālajiem budžeta resursiem, par kuriem panākta vienošanās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam ietvaros, ES uzsāka iniciatīvu NextGenerationEU (NGEU), kas ir atveseļošanas pasākumu kopums, kuru veido uz parāda vērtspapīriem balstīti papildu līdzekļi. Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM) atvēlēti aptuveni 90 % no NGEU finansējuma.

Mēs sniedzam divus atsevišķus atzinumus par izdevumu likumību un pareizību 2021. gadā: vienu par tradicionālo ES budžetu un otru par ANM.

Attiecībā uz 2021. gadu mūsu aplēstais kļūdu līmenis ES budžeta izdevumos ir 3,0 % (2020. gadā: 2,7 %).

2021. gadā ANM izdevumi aptvēra vienu dalībvalstij (Spānijai) veiktu maksājumu. Mēs uzskatām, ka viens no 52 atskaites punktiem, kas iekļauti Spānijas maksājuma pieprasījumā, nebija izpildīts. Mūsuprāt, attiecīgā kļūda nav būtiska. Novērtējumu balstījām uz maksājumu nosacījumu, proti, ka atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti. Pareizības novērtējumā netiek vērtēta ES un valsts noteikumu ievērošana.

Attiecībā uz nozīmīgām ES budžeta izdevumu jomām, par kurām mēs sniedzam īpašu izvērtējumu, kļūdu līmenis ir būtisks kategorijās “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” un “Kohēzija, noturība un vērtības”. Pamatojoties uz mūsu veikto darījumu pārbaužu rezultātiem un citiem kontroles sistēmas sniegtajiem pierādījumiem, konstatējām, ka kļūdu līmenis kategorijā “Dabas resursi” ir tuvs būtiskuma slieksnim. Mūsu rezultāti arī liecina, ka kļūdu līmenis tiešajos maksājumos, kuru īpatsvars bija 68 % no šīs DFS kategorijas maksājumiem, nebija būtisks, turpretī tas bija, kopumā ņemot, būtisks izdevumu jomās, kurās mēs identificējām augstāku risku (lauku attīstība, tirgus pasākumi, zivsaimniecība, vide un klimatrīcība). Kļūdu līmenis kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde” ir zem būtiskuma sliekšņa.

Vairākus gadus mēs esam veikuši ES ieņēmumu un izdevumu revīziju, nošķirot tās budžeta jomas, kurās, mūsuprāt, riski likumībai un pareizībai ir augsti, un tās, kurās, mūsuprāt, tie ir zemi. Ņemot vērā ES budžeta struktūru un attīstību laika gaitā, augsta riska izdevumu īpatsvars revidētajā datu kopā ir vēl vairāk palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un veido aptuveni 63 % no mūsu 2021. gada revīzijas datu kopas (2020. gadā: 59 %). Aplēstais kļūdu līmenis šādiem izdevumiem ir 4,7 % (2020. gadā: 4,0 %). Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs sniedzam negatīvu atzinumu par izdevumiem.

Aplēstais kļūdu līmenis zema riska izdevumiem, kas veidoja atlikušos 37 % (2020. gadā: 41 %) no mūsu revīzijas datu kopas, bija zem mūsu 2 % būtiskuma sliekšņa.

Iespējamās saistības, kas rada risku ES budžetam, 2021. gadā palielinājās par 146,0 miljardiem EUR (111 %), proti, no 131,9 miljardiem EUR līdz 277,9 miljardiem EUR. Izskaidrojums galvenokārt ir tāds, ka 2021. gadā NGEU finansēšanai tika emitētas obligācijas 91,0 miljarda EUR apmērā un par 50,2 miljardiem EUR palielinājās aizdevumi dalībvalstīm no Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Krievijas agresijas karš pret Ukrainu arī ir veicinājis šo pieaugumu, proti, ES ir sniegusi garantijas, lai segtu aizdevumus trešām valstīm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ES finanšu pareiza un efektīva pārvaldība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Tas nozīmē lielāku atbildību gan Komisijai un dalībvalstīm, gan arī mums Eiropas Revīzijas palātā.

Kopējie rezultāti

Galvenie konstatējumi

• Mēs secinām, ka ES gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ES finanšu stāvokli.
• Ieņēmumi par 2021. gadu bija likumīgi un pareizi, un kļūdu līmenis tajos nebija būtisks. Mūsu ticamības deklarācija ir sniegta plašāka informācija par pamatojumu mūsu atzinumu par ieņēmumiem.
• Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir NextGenerationEU (NGEU) galvenais elements. Tas ir pagaidu instruments, kura īstenošanas modelis atšķiras no ES budžeta izdevumiem daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijās. Atšķirībā no ES budžeta izdevumiem, kuru pamatā ir izmaksu atlīdzināšana un/vai nosacījumu ievērošana, ANM gadījumā dalībvalstis saņem maksājumu par iepriekš definētu atskaites punktu vai mērķrādītāju sasniegšanu. Tāpēc par 2021. gadu mēs sniedzam atsevišķus atzinumus par ES budžeta izdevumiem un ANM izdevumiem.
• Kopumā aplēstais kļūdu līmenis ES budžeta izdevumos bija būtisks 3,0 % apmērā (2020. gadā: 2,7 %).
• Veicot riska novērtējumu, mēs konstatējām, ka ES izdevumi ir augsta riska izdevumi tad, ja saņēmējiem bieži jāievēro sarežģīti noteikumi, iesniedzot deklarācijas par izmaksām, kas tiem radušās. Augsta riska izdevumu īpatsvars mūsu revīzijas datu kopā turpināja palielināties un bija ievērojams – 63,2 % (2020. gadā: 59 %). Šogad mēs lēšam, ka kļūdu līmenis šajā revīzijas datu kopas daļā ir 4,7 % (2020. gadā: 4,0 %). Tāpat kā iepriekšējos divos gados, šis kļūdu līmenis ir būtisks un kļūdas ir visaptverošas, un mēs sniedzam negatīvu atzinumu par ES budžeta izdevumiem.
• 2021. gadā ANM izdevumi aptvēra vienu dalībvalstij (Spānijai) veiktu maksājumu. Mēs uzskatām, ka viens no 52 atskaites punktiem, kas iekļauti Spānijas maksājuma pieprasījumā, nebija apmierinoši izpildīts. Mūsuprāt, attiecīgā kļūda nav būtiska. Mūsu ticamības deklarācija ir sniegta plašāka informācija par pamatojumu mūsu atzinumu par ANM izdevumiem.
• Mēs ziņojām Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par 15 gadījumiem (2020. gadā: par sešiem gadījumiem), kurus konstatējām 2021. gadā un kuros bija aizdomas par krāpšanu, un, pamatojoties uz tiem, OLAF jau ir sācis piecas izmeklēšanas lietas. Mēs ziņojām par vienu no šiem gadījumiem paralēli Eiropas Prokuratūrai (EPPO), kā arī par vēl vienu gadījumu, kuru konstatējām 2021. gadā.
• Komisija apkopo galveno informāciju par savu iekšējo kontroli un finanšu pārvaldību gada pārvaldības un snieguma ziņojumā (AMPR). Komisijas un dalībvalstu ex post pārbaužu ierobežojumi DFS kategorijās “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”, “Kohēzija, noturība un vērtības” un “Kaimiņattiecības un pasaule” ietekmē gada pārvaldības un snieguma ziņojumā norādīto risku maksājuma laikā un līdz ar to arī Komisijas riska novērtējuma pamatīgumu.
• Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojusies ziņošana gada pārvaldības un snieguma ziņojumā par finanšu korekcijām un atgūtajām summām, taču “pagātnes maksājumu korekciju” izklāsts (5,6 miljardi EUR) varētu radīt pārpratumus, jo šajā summā iekļautie preventīvie pasākumi nav saistīti ar pagātnes maksājumiem vai apstiprinātiem izdevumiem. Turklāt dalībvalstu preventīvos pasākumus nevar tieši saistīt ar Komisiju.
• Gada pārvaldības un snieguma ziņojumā Komisija nenorāda sīkāku informācija par atbilstoši “vispārējam nosacītības režīmam” Ungārijai nosūtīto vēstuli un par to, kā tas varētu ietekmēt attiecīgo izdevumu pareizību.
• Neizpildīto saistību kopsumma 2021. gada beigās bija 341,6 miljardi EUR; 251,7 miljardi EUR ir saistīti ar ES budžetu un 89,9 miljardi EUR – ar NGEU. ES budžeta neizpildītās saistības ievērojami samazinājās no vēsturiski augstākā līmeņa 2020. gada beigās 303,2 miljardu EUR apmērā galvenokārt tāpēc, ka kavējās 2021.–2027. gada DFS paredzēto dalītās pārvaldības fondu īstenošana.
• ES budžeta kopējā pakļautība iespējamām saistībām 2021. gadā palielinājās par 146,0 miljardiem EUR (111 %), proti, no 131,9 miljardiem EUR līdz 277,9 miljardiem EUR. Izskaidrojums galvenokārt ir tāds, ka 2021. gadā NGEU finansēšanai tika emitētas obligācijas 91,0 miljarda EUR apmērā un par 50,2 miljardiem EUR palielinājās aizdevumi dalībvalstīm no Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Krievijas agresijas karš pret Ukrainu arī ir veicinājis šo pieaugumu, proti, ES ir sniegusi garantijas, lai segtu aizdevumus trešām valstīm.

Pilns Palātas sagatavotais 2021. gada pārskats par ES budžetu un pārskats par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), pieejams mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Ko mēs revidējām

Kādi bija 2021. gada skaitļi?

Eiropas Parlaments un Padome pieņem ES gada budžetu saskaņā ar ilgāka termiņa budžetu, par kuru panākta vienošanās uz vairākiem gadiem (zināms kā “daudzgadu finanšu shēma” jeb “DFS”). 2021. gadā ES budžeta izdevumi veidoja 181,5 miljardus EUR jeb 2,4 % no ES dalībvalstu kopējiem vispārējās valdības izdevumiem un 1,3 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma.

Eiropas Savienības Padome 2020. gada maijā pieņēma NGEU – pagaidu instrumentu, kas tika izveidots, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas sociālekonomisko ietekmi, un ko finansē, emitējot obligācijas. ANM veido aptuveni 90 % no NGEU finansējuma. 2021. gadā izdevumi neatmaksājamam ANM atbalstam (dotācijām) sasniedza 46,5 miljardus EUR.

Ņemot vērā ANM izdevumus, ES maksājumi 2021. gadā sasniedza 228,0 miljardus EUR.

No kurienes nāk nauda?

Kopējie ieņēmumi 2021. gadā bija 239,6 miljardi EUR. Lielāko daļu ES budžeta finansē no summām, ko iemaksā dalībvalstis proporcionāli to nacionālajam kopienākumam (115,8 miljardi EUR). Citi avoti ir muitas nodokļi (19,0 miljardi EUR), iemaksas, kuru pamatā ir dalībvalstu iekasētais pievienotās vērtības nodoklis (17,9 miljardi EUR), 2021. gadā ieviestā iemaksa, ko aprēķina pēc nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu svara (5,9 miljardi EUR) un citi ieņēmumi (5,7 miljardi EUR).

Papildu ieņēmumi 2021. gadā bija 75,3 miljardi EUR, tostarp 55,5 miljardi EUR ārējo piešķirto ieņēmumu budžeta garantijām un aizņēmumu un aizdevumu operācijām (NGEU) un 19,8 miljardi EUR iemaksu un atmaksājumu, kas izriet no ES nolīgumiem un programmām.

Kam šo naudu izlieto?

ES budžets tiek tērēts visdažādākajās jomās, piemēram, tādās kā:

• strukturāli vājāku reģionu ekonomiskās attīstības veicināšana,
• inovācijas un pētniecības veicināšana,
• transporta infrastruktūras projekti,
• apmācības pasākumi bezdarbniekiem,
• lauksaimniecība un bioloģiskās daudzveidības veicināšana,
• cīņa pret klimata pārmaiņām,
• robežu pārvaldība,
• atbalsts kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm.

Aptuveni trīs ceturtdaļas budžeta tiek tērētas saskaņā ar tā saukto “dalīto pārvaldību”. Saskaņā ar šo budžeta izpildes metodi dalībvalstis sadala līdzekļus, atlasa projektus un pārvalda ES izdevumus, savukārt Komisija saglabā galīgo atbildību. Tas attiecas, piemēram, uz kategorijām “Dabas resursi un vide” un “Kohēzija, noturība un vērtības”.

ANM izdevumi finansē investīcijas un reformas ES mēroga nozīmes politikas jomās un ir strukturēti sešos pīlāros (sk. 1. attēlu).

Dalībvalstis šīs reformas un investīcijas iepriekš izklāsta savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, un Komisija maksā tām par saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.

Ko mēs aptvērām?

Katru gadu mēs revidējam ES ieņēmumus un izdevumus, lai pārbaudītu, vai gada pārskati ir ticami un vai tiem pakārtotie ienākumu un izdevumu darījumi atbilst ES un valstu tiesību aktiem. Mēs pārbaudām izdevumus brīdī, kad ES līdzekļu galasaņēmēji ir veikuši darbības vai tiem ir radušās izmaksas, vai – ANM izdevumu gadījumā – brīdī, kad dalībvalstis pieprasa maksājumu par iepriekš definēto atskaites punktu vai mērķrādītāju sasniegšanu, un brīdī, kad Komisija izdevumus ir apstiprinājusi. Praksē tas nozīmē, ka mūsu darījumu revīzijas datu kopa aptver starpposma un galīgos maksājumus. Mēs nepārbaudījām 2021. gadā izmaksātos avansus, ja vien tie gada gaitā nebija arī dzēsti.

Mūsu revīzijas datu kopas vērtība attiecībā uz 2021. gadu bija 154,3 miljardi EUR. Mums bija atsevišķas revīzijas kopas attiecībā uz ES budžeta izdevumiem (142,8 miljardi EUR) un ANM izdevumiem (11,5 miljardi EUR), lai pamatotu mūsu attiecīgos atzinumus (sk. 2. attēlu).

Šogad kategorija “Dabas resursi un vide” veidoja lielāko ES budžeta izdevumu revīzijas datu kopas daļu (39,7 %), tai sekoja kategorijas “Kohēzija, noturība un vērtības” (33,5 %) un “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” (10,0 %).

ANM revīzijas datu kopā bija iekļauts vienīgais maksājums (11,5 miljardi EUR), kas dalībvalstij (Spānijai) izmaksāts 2021. gadā.

Covid-19 ceļošanas ierobežojumi vairākumā gadījumu joprojām liedza mums veikt pārbaudes uz vietas. Tāpēc lielākā daļa mūsu darba bija dokumentārās pārbaudes un revidējamo vienību attālinātās intervijas. Lai gan apstākļos, kad nav veiktas pārbaudes uz vietas, var pieaugt kļūdu neatklāšanas risks, no revidējamajām vienībām iegūtie pierādījumi ļāva mums pabeigt darbu un izdarīt secinājumus.

Plašāku informāciju par mūsu revīzijas pieeju skatīt iedaļā “Pamatinformācija”.

Ko mēs konstatējām

Mūsu ticamības deklarācija

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu mēs sniedzam Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ticamības deklarāciju par ES konsolidēto pārskatu ticamību un darījumu likumību un pareizību. Tas ir mūsu gada pārskata galvenais elements.

ANM ir pagaidu instruments, ko īsteno un finansē būtiski atšķirīgi no ES budžeta izdevumiem. Lai gan ES budžeta izdevumu saņēmējiem tiek maksāts par konkrētu darbību veikšanu vai atlīdzinātas radušās izmaksas, saskaņā ar ANM dalībvalstīm maksā par iepriekš definētu atskaites punktu vai mērķrādītāju apmierinošu sasniegšanu. Tāpēc mēs sniedzam divus atsevišķus atzinumus par izdevumu likumību un pareizību: vienu par ES budžeta izdevumiem un otru par ANM izdevumiem.

Tā kā ANM maksājumi ir balstīti uz iepriekš definētu atskaites punktu vai mērķrādītāju apmierinošu sasniegšanu, mēs pārbaudījām, vai Komisija ir savākusi pietiekamus un atbilstīgus pierādījumus šā nosacījuma novērtēšanai. Šajā novērtējumā netiek skatīta citu ES un valsts noteikumu ievērošana.

Attiecībā uz ieņēmumu tradicionālo pašu resursu komponentu pastāv risks, ka importētāji muitas nodokļus valsts muitas iestādēm vai nu nedeklarē, vai deklarē nepareizi. Tādējādi faktiski iekasētie ievedmuitas nodokļi būs mazāki par summu, kas teorētiski būtu jāiekasē. Šo atšķirību dēvē par “muitas nodokļu iztrūkumu”. Nesamaksātās summas, kas nav iekļautas dalībvalstu TPR uzskaites sistēmās, neietilpst mūsu revīzijas atzinuma par ieņēmumiem tvērumā.

ES pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu

ES 2021. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo ES finanšu rezultātus un tās aktīvus un saistības gada beigās saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Tāpēc par pārskatu ticamību mēs varam sniegt atzinumu bez iebildēm, kā vienmēr kopš 2007. gada.

ES bilancē ir iegrāmatotas saistības pensijām un citiem darbinieku pabalstiem, kas vēl vairāk palielinājās un 2021. gada beigās bija 122,5 miljardi EUR (2020. gadā: 116 miljardi EUR). Šīs aplēses turpmākais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar nominālās diskonta likmes samazinājumu.

Kopš 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste (AK) vairs nav ES dalībvalsts. ES pārskatos bija norādīts, ka bilances datumā no AK pienācās neto summa 41,8 miljardu EUR apmērā (2020. gadā: 47,5 miljardi EUR); tā pamatā ir savstarpējas saistības, kas noteiktas izstāšanās līgumā. Šis samazinājums galvenokārt ir saistīts ar maksājumiem, kas no Apvienotās Karalistes saņemti 2021. gadā saskaņā ar izstāšanās līguma nosacījumiem.

Krievijas iebrukuma ietekme uz aizdevumiem un dotācijām attiecībā uz Ukrainu ES pārskatos ir novērtēta, un to pienācīgi uzskaita un izklāsta saskaņā ar grāmatvedības noteikumu prasībām.

Mēs sniedzam atzinumu bez iebildēm par ieņēmumiem

Mēs secinām, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks.

Mēs sniedzam negatīvu atzinumu par ES budžeta izdevumiem

Mēs definējam kļūdu kā naudas summu, kuru nevajadzēja izmaksāt no ES budžeta. Kļūda ir pieļauta tad, ja nauda nav izmantota saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, tātad ne tādā veidā, kā to iecerēja Padome un Eiropas Parlaments, kad tie pieņēma attiecīgos tiesību aktus, vai, ja nauda nav izmantota saskaņā ar konkrētiem valsts noteikumiem.

ES budžeta izdevumos mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir no 2,2 % līdz 3,8 %. Šā diapazona viduspunkts, kas iepriekš zināms kā “iespējamākais kļūdu īpatsvars”, salīdzīnājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies no 2,7 % līdz 3,0 % (sk. 3. attēlu).

Vairāk nekā pusē mūsu revīzijas datu kopas atkal ir būtisks kļūdu līmenis

2021. gadā mēs atkal konstatējām, ka veids, kādā izdevumi tika izmaksāti, ietekmēja kļūdu risku. Šajā kontekstā mēs nošķiram izmaksu atlīdzināšanas maksājumus un maksājumtiesību maksājumus (sk. izcēlumu).

Visbiežāk konstatētās kļūdas augsta riska izdevumos galvenajās DFS kategorijās bija šādas:

• neattiecināmas izmaksas un projekti, iekšējā tirgus noteikumu pārkāpumi (jo īpaši valsts atbalsta noteikumu neievērošana), svarīgu apliecinošo dokumentu trūkums un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana kategorijā “Kohēzija, noturība un vērtības”;
• neattiecināmi atbalsta saņēmēji, projekti vai izmaksas, administratīvas kļūdas un agrovides saistību neievērošana lauku attīstības, tirgus pasākumu, vides, klimatrīcības un zivsaimniecības izdevumu jomā, kas kopā veido aptuveni 33 % no kopējiem izdevumiem kategorijā “Dabas resursi un vide”;
• neattiecināmas tiešās personāla izmaksas un tiešās citas tiešās izmaksas ir galvenie kļūdu avoti pētniecības izdevumos (pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un Septītā pamatprogramma kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”). Nopietnas neatbilstības publiskā iepirkuma noteikumiem un neattiecināmas citas tiešās izmaksas ir visbiežāk sastopamās kļūdas citās programmās un darbībās (galvenokārt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā);
• izdevumi nav radušies, neattiecināmas izmaksas, apliecinošo dokumentu trūkums un publiskais iepirkums kategorijā “Kaimiņattiecības un pasaule”.

Augsta riska izdevumi 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinājās vēl vairāk, veidojot gandrīz divas trešdaļas no mūsu revīzijas datu kopas 63,2 % apmērā (2020. gadā: 59 %). Mūsu aplēstais kļūdu līmenis augsta riska izdevumos bija 4,7 % (2020. gadā: 4,0 %).

Zema riska izdevumi veidoja atlikušos 36,8 % no mūsu revīzijas datu kopas (2019. gadā: 41 %) un galvenokārt ietvēra maksājumtiesību maksājumus. Aplēstais kļūdu līmenis šajā datu kopas daļā bija zem 2 % būtiskuma sliekšņa (sk. 4. attēlu).

Mūsu aplēstā kļūdu līmeņa salīdzinājums dažādās izdevumu jomās no 2017. līdz 2021. gadam ir parādīts 5. attēlā. Plašāka informācija par rezultātiem ir sniegta iedaļā “Mūsu rezultāti tuvplānā” un izklāstīta mūsu 2021. gada pārskata attiecīgajās nodaļās.

Mēs sniedzām atzinumu bez iebildēm par pirmo ANM maksājumu

2021. gadā mūsu darbs pirmo reizi aptvēra ANM izdevumu likumību un pareizību. Mūsu revīzijas datu kopa ietvēra vienīgo 2021. gada izmaksu, proti, maksājumu Spānijai un ar to saistītā priekšfinansējuma dzēšanu. Spānijas maksājuma pieprasījumā bija iekļauti 52 atskaites punkti, kurus Spānija uzskatīja par sasniegtiem. Padomes Īstenošanas lēmumā (CID) noteiktā summa, kas bija maksājama Spānijai, bija 11,5 miljardi EUR.

Mūsu novērtējums balstījās uz maksājuma nosacījumu, proti, ka CID noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti. Vispārējie revīzijas pierādījumi, ko mēs ieguvām savā darbā, liecina, ka viens no 52 atskaites punktiem, kas saistīti ar pirmo maksājumu Spānijai, nebija sasniegts. Komisija vēl nav definējusi metodi, kā izteikt skaitļos ietekmi, ko rada atskaites punkta vai mērķrādītāja nesasniegšana. Mūsuprāt, kļūda nav būtiska. Citas nepilnības, kas konstatētas Komisijas darbā, novērtējot atskaites punktus, ir saistītas ar nepietiekami pārdomātiem atskaites punktu kritērijiem papildu kontrolei un nepietiekamu Komisijas darba dokumentēšanu, lai gan tas neietekmē novērtējumu par to, vai konkrētais atskaites punkts ir sasniegts.

Mūsu kļūdu līmeņa aplēšu salīdzinājums ar Komisijas aplēsēm

Gada pārvaldības un snieguma ziņojumā, par kuru atbildīga ir komisāru kolēģija, ir apkopota galvenā informācija no gada darbības pārskatiem par iekšējo kontroli un finanšu pārvaldību. Tajā ir ietverts risks maksājuma laikā, kas ir Komisijas aplēse par summu, kura samaksāta, neievērojot piemērojamos noteikumus. Kopumā Komisijas aplēse par risku maksājuma laikā attiecībā uz 2021. gadu ir 1,9 %. Tas ir zem mūsu noteiktā būtiskuma sliekšņa (2,0 %) un mūsu aplēstā kļūdu līmeņa (3,0 %) attiecībā uz ES budžeta izdevumiem.

Tāpat kā mūsu aplēstais kļūdu līmenis, arī Komisijas aplēsē nav iekļauti ANM izdevumi, par kuriem tā atsevišķi izklāsta kontroles rezultātus, pamatojoties uz kvalitatīvu novērtējumu. Turklāt katra Komisijas ģenerāldirektorāta (ĢD) gada darbības pārskatā ir iekļauta deklarācija, kurā ģenerāldirektors apliecina, ka pārskatā patiesi atspoguļota finanšu informācija un ka viņa atbildībā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Šajā nolūkā visi ģenerāldirektorāti sniedza aplēses par risku maksājuma laikā savos izdevumos, izņemot attiecībā uz ANM, par kuru Komisija novērtē kontroles rezultātus, pamatojoties uz dalībvalstu veikto revīziju, savu revīziju un kontroles rezultātu kombināciju.

Par katru DFS kategoriju, par ko sniedzam īpašu izvērtējumu, mēs esam salīdzinājuši Komisijas risku maksājuma laikā 2021. gadā ar mūsu aplēsto kļūdu līmeni. Salīdzinājums liecina, ka Komisijas risks maksājuma laikā ir zemāks nekā mūsu aplēstais kļūdu līmenis kategorijās “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” un “Kohēzija, noturība un vērtības”. Attiecībā uz kategoriju “Dabas resursi” Komisijas aplēstais risks maksājuma laikā (1,8 %) saskan ar mūsu aplēsi.

Gada pārvaldības un snieguma ziņojumā Komisija sniedz savu 2021. gada izdevumu vispārējo riska novērtējumu, lai apzinātu augsta riska jomas un koncentrētu darbības uz tām. Komisija lēš, ka risks ir zems 55 % izdevumu, vidējs – 23 % un augsts – 22 %. Tomēr mūsu darbā atklājās ierobežojumi Komisijas ex post darbā, un tie kopumā ietekmē Komisijas riska novērtējuma pamatīgumu.

Mēs arī veicām sava pagājušā gada apsvēruma pēcpārbaudi saistībā ar to, ka veids, kādā Komisija gada pārvaldības un snieguma ziņojumā atspoguļo faktiskās finanšu korekcijas un atgūtās summas, ir sarežģīts un ne vienmēr skaidrs. Mēs konstatējām, ka Komisijas veiktā ziņojumu sniegšanas pārskatīšana ir devusi uzlabojumus. Tomēr mēs arī uzskatām, ka iepriekšējo maksājumu korekciju izklāsts (5620 miljoni EUR) un ar to saistītais attiecīgo izdevumu īpatsvars (3,3 %) ir nepietiekams un rada pārpratumus. Tas ietver preventīvus pasākumus, kas nav saistīti ar iepriekšējiem maksājumiem vai apstiprinātajiem izdevumiem. Turklāt dalībvalstu preventīvos pasākumus nevar tieši saistīt ar Komisiju.

Mēs atzīmējam, ka Komisija gada pārvaldības un snieguma ziņojumā piemin, ka tā 2022. gada aprīlī nosūtīja Ungārijai pirmo paziņojumu atbilstoši “vispārējam nosacītības režīmam”. Tādējādi tika uzsākta procedūra, kuras rezultātā pret dalībvalsti var tikt noteikti pasākumi par tiesiskuma principu pārkāpumiem. Tomēr gada pārvaldības un snieguma ziņojumā nav sniegta sīkāka informācija par paziņojumu vai par to, kā tas varētu ietekmēt attiecīgo izdevumu pareizību.

Ziņojām OLAF un EPPO par iespējamas krāpšanas gadījumiem

Mēs sadarbojamies ar OLAF jau daudzus gadus un ar EPPO, kopš tā sāka darbību 2021. gada jūnijā. 2021. gada revīzijas darba gaitā mēs ziņojām OLAF par 15 gadījumiem (2020. gadā: par sešiem gadījumiem), kuros bija aizdomas par krāpšanu, un saistībā ar šiem gadījumiem OLAF jau ir sācis piecas izmeklēšanas lietas. Paralēli par vienu no šiem gadījumiem paziņojām arī EPPO, turklāt EPPO paziņojām vēl vienu 2021. gada revīziju gaitā konstatētu gadījumu. 2022. gada martā mēs nolēmām, ka vajadzības gadījumā sāksim pārsūtīt gadījumus, kuros ir aizdomas par krāpšanu, vienlaikus gan OLAF, gan EPPO.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par galvenajiem konstatējumiem ir atrodama mūsu 2021. gada pārskata 1. nodaļā un 10. nodaļā. Palātas sagatavotā gada pārskata pilns teksts pieejams mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Mūsu rezultāti tuvplānā

Budžeta un finanšu pārvaldība

Budžeta izpilde un izlietojums 2021. gadā

Budžeta izpildes līmenis bija zems attiecībā uz saistībām, bet augsts – attiecībā uz maksājumiem

DFS regulā ir noteiktas maksimālās summas katram no septiņiem DFS gadiem. Maksimālos apjomus piemēro jaunām ES finanšu saistībām (saistību apropriācijas) un maksājumiem, ko var veikt no ES budžeta (maksājumu apropriācijas). Sk. 6. attēlu.

2021. gadā uzņemtās saistības kopā bija 113,4 miljardi EUR – tikai 68 % no kopējās pieejamās summas (166,8 miljardi EUR). Šī proporcija ir ārkārtīgi zema, pat zemāka nekā 2014. gadā, kas ir bija iepriekšējās DFS pirmais gads (77 %). 2021. gadā kavēšanās ar nozaru regulu pieņemšanu paildzināja jaunu programmu uzsākšanu, jo īpaši attiecībā uz astoņiem dalītas pārvaldības fondiem saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu. Tika izmantoti tikai 2 % no šiem astoņiem dalītas pārvaldības fondiem pieejamās saistību apropriāciju summas.

2021. gadā DFS maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms bija 166,1 miljards EUR, un galīgajā budžetā maksājumu veikšanai pieejamā summa bija 168,0 miljardi EUR. Faktisko maksājumu kopsumma bija 163,6 miljardi EUR (97 %) no pieejamajām maksājumu apropriācijām. Ņemot vērā papildu maksājumus 62,6 miljardu EUR apmērā no piešķirtajiem ieņēmumiem (galvenokārt ANM dotācijām), kā arī 2020. gada pārnesumus 1,8 miljardu EUR apmērā, 2021. gadā maksājumu kopsumma bija 228,0 miljardi EUR.

2014.–2020. gada Eiropas strukturālo un investīciju fondu apguves līmenis palielinājās

2021. gadā dalībvalstis turpināja apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) finansējumu no 2014.–2020. gada DFS perioda. 2021. gada beigās kopējie kumulatīvie maksājumi 2014.–2020. gada ESI fondu darbības programmām bija 331,1 miljards EUR no kopējās summas 492 miljardi EUR (67 %). Atlikušie 160,9 miljardi EUR būtu jāizmaksā un par atlikušo daļu jāatceļ saistības, slēdzot programmas līdz 2025. gada beigām, izņemot attiecībā uz ELFLA, kura ietvaros programmas tiks slēgtas 2027. gadā. Šī summa veido lielāko daļu no ES budžeta neizpildītajām saistībām (251,7 miljardi EUR) 2021. gada beigās.

Kā redzams 7. attēlā, ESI fondu finansējuma kumulatīvā apguve dalībvalstīs ievērojami atšķiras.

NGEU īstenošana sākās 2021. gadā

Pagaidu instruments NGEU darbību sāka 2021. gada jūnijā, kad stājās spēkā jaunais Pašu resursu lēmums, ar ko atļauj attiecīgos aizņēmumus. Līdz 2021. gada beigām NGEU līdzekļu saistības sasniedza 143,5 miljardus EUR. Priekšfinansējums un maksājumi pārsniedza 53,6 miljardus EUR. Vairāk informācijas sk. 8. attēlā.

Neizpildītās saistības no ES budžeta un NGEU sasniedza rekordlielu summu – 341,6 miljardus EUR

Neizpildīto saistību kopsumma 2021. gada beigās bija 341,6 miljardi EUR; 251,7 miljardi EUR ir saistīti ar ES budžetu un 89,9 miljardi EUR – ar NGEU. ES budžeta neizpildītās saistības ievērojami samazinājās no vēsturiski augstākā līmeņa 2020. gada beigās 303,2 miljardu EUR apmērā galvenokārt tāpēc, ka kavējās 2021.–2027. gada DFS paredzēto dalītās pārvaldības fondu īstenošanas uzsākšana. Tomēr kopā ar neizpildītajām NGEU saistībām kopējās neizpildītās saistības sasniedza rekordlielu summu. 9. attēlā ir parādītas kopējās neizpildītās saistības 2021. gada beigās gan no ES budžeta, gan no NGEU sadalījumā pēc saistību rašanās gada.

Komisija prognozē, ka neizpildītās saistības no ES budžeta 2027. gadā sasniegs 317 miljardus EUR, kas ir par 14 miljardiem EUR vairāk nekā 303,2 miljardi EUR 2020. gada beigās. Šis nelielais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar mazāku atšķirību starp saistību un maksājumu apropriācijām 2021.–2027. gada DFS.

Finanšu instrumentu pārvaldības izmaksas ir atšķirīgas

Mēs aplūkojām arī veiktās pārvaldības izmaksas dalībvalstu līmenī proporcionāli kopējiem maksājumiem, tostarp valsts līdzfinansējumam finanšu instrumentos. Mēs konstatējām, ka pārvaldības izmaksas bija 3,6 % no kopējiem maksājumiem finanšu instrumentos 2014.–2020. gada DFS ietvaros. Tomēr tas ir vidējais rādītājs – faktiskais skaitlis dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Zviedrijā pārvaldības izmaksas veidoja vairāk nekā 10 % no kopējiem maksājumiem finanšu instrumentos. Savukārt Austrijā un Beļģijā finanšu instrumentos nebija uzskaitītas nekādas pārvaldības izmaksas (sk. 10. attēlu).

Galvenie riski un izaicinājumi ES budžetam turpmākajos gados

2021. gadā palielinājās ES budžeta kopējā pakļautība riskam galvenokārt tāpēc, ka tika ieviests NGEU

ES budžeta kopējā pakļautība iespējamām saistībām palielinājās no 131,9 miljardiem EUR 2020. gadā līdz 277,9 miljardiem EUR 2021. gadā. Divi galvenie šā būtiskā pieauguma iemesli bija NGEU ieviešana un instrumenta SURE ietvaros izsniegto aizdevumu apjoma pieaugums (sk. 11. attēlu).

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu palielina risku, kam ir pakļauts ES budžets

ES mobilizē savu budžetu un nodrošina papildu elastību, lai reaģētu uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tas palielinās ES budžeta vajadzības un risku, ka no ES budžeta būs jāsedz iespējamās saistības. Ukrainai 2021. gada beigās bija neatmaksāti aizdevumi ar nominālo vērtību 4,7 miljardi EUR saskaņā ar makrofinansiālās palīdzības un Euratom programmām. Turklāt Eiropas Investīciju banka (EIB) Ukrainai ir piešķīrusi aizdevumus 2,1 miljarda EUR apmērā; šos aizdevumus atbalsta ar ES garantijām.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• jāinformē budžeta lēmējiestāde par faktoriem, kas veicina neizpildīto saistību palielinājumu, un jāveic attiecīgi pasākumi, lai ilgtermiņā pakāpeniski samazinātu neizpildītās saistības;
• cieši jāuzrauga pieaugošais risks, ka saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu ES budžetam tiks radītas iespējamās saistības, un vajadzības gadījumā jārīkojas, lai nodrošinātu, ka riska mazināšanas instrumentiem ir pietiekama kapacitāte.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par galvenajiem konstatējumiem attiecībā uz budžeta un finanšu pārvaldību ir atrodama mūsu 2021. gada pārskata 2. nodaļā.

Ieņēmumi

239,6 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šī revīzija aptvēra ES budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēti ES izdevumi. Mēs pārbaudījām konkrētas svarīgākās kontroles sistēmas, ko izmanto pašu resursu pārvaldībai, kā arī ieņēmumu darījumu izlasi.

Dalībvalstu iemaksas, kas balstās uz NKI, veidoja 48,2 % no ES ieņēmumiem 2021. gadā, savukārt pašu resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veidoja 7,5 %. Šīs iemaksas aprēķina, izmantojot dalībvalstu iesniegtos makroekonomikas statistikas datus un aplēses.

Tradicionālie pašu resursi (TPR), ko veido dalībvalstu iestāžu ES vārdā iekasētie muitas nodokļi par importu, nodrošināja vēl 7,9 % no ES ieņēmumiem.

Pašu resurss, kas pamatojas uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, nodrošina 2,5 % no ES ieņēmumiem. Tas tika ieviests 2021. gadā, un to aprēķina, piemērojot vienotu likmi katrā dalībvalstī radītā nereciklētā izlietotā plastmasas iepakojuma masai.

Ārējie piešķirtie ieņēmumi, kas galvenokārt attiecas uz summām, kuras aizņemtas, lai sniegtu dalībvalstīm neatmaksājamu finansiālu atbalstu saistībā ar NGEU, veido 23,2 % no ES ieņēmumiem.

Ir arī citi ES ieņēmumu avoti. Nozīmīgākie no tiem ir iemaksas un atmaksājumi saistībā ar ES nolīgumiem un programmām (8,3 % no ES ieņēmumiem), piemēram, ieņēmumi, kas gūti ELGF un ELFLA atbilstīguma noskaidrošanā, un trešo valstu iemaksas ES programmās un darbībās.

Ko mēs konstatējām

Preventīvi un korektīvi pasākumi

Mūsu pārbaudītās sistēmas, kas attiecas uz ieņēmumiem, kopumā darbojās efektīvi. Tomēr galvenie iekšējās TPR kontroles mehānismi, ko mēs novērtējām dažās dalībvalstīs, un PVN atrunu un TPR neatrisināto jautājumu pārvaldība Komisijā darbojās daļēji efektīvi pastāvīgu nepilnību dēļ.

Mēs arī konstatējām, ka ir aizkavējusies vairāku tādu Komisijas Muitas rīcības plāna darbību īstenošana, kas palīdz mazināt muitas iztrūkumu. Šī nepilnība neietekmē mūsu revīzijas atzinumu par ieņēmumiem, jo neattiecas uz pārskatiem pakārtotajiem darījumiem. Tā tikai norāda uz risku, ka TPR varētu būt nepilnīgi.

Pastāvīgas nepilnības saglabājas TPR pārskatu sagatavošanai piemērotajās valsts kontroles sistēmās. Konkrētajā Itālijas gadījumā mēs jau esam apšaubījuši Itālijas TPR pārskatu ticamību kopš 2011. gada, galvenokārt tāpēc, ka kavējās vēl neiekasēto muitas nodokļu uzskaites atjaunināšana ar informāciju par parādu piedziņu.

Mēs arī konstatējām, ka PVN atrunu un TPR neatrisināto jautājumu skaits ir samazinājies, bet to pārvaldībā joprojām ir nepilnības. PVN atrunu gadījumā skaidrojums ir tāds, ka Komisija nav izmantojusi kopīgu pieeju, lai noteiktu termiņus, kādos dalībvalstīm jāaprēķina un jāveic attiecīgās finanšu korekcijas pašu resursos, kuru pamatā ir PVN. Attiecībā uz neatrisinātajiem TPR jautājumiem Komisija bija atjauninājusi TPR pārbaudes rezultātu apstrādes procedūru. Tomēr tajā nebija iekļauta sistēma dalībvalstu trūkumu sarindošanai prioritārā secībā, kā arī nebija noteikti termiņi turpmākiem pasākumiem, pamatojoties uz dalībvalstu atbildēm.

Mēs arī konstatējām kavējumus Komisijas darbībās, kuru mērķis ir uzlabot TPR riska pārvaldību un samazināt muitas nodokļu iztrūkumu. Pārbaudot, kā Komisija īsteno Muitas rīcības plānu, mēs atklājām, ka vairākās darbībās nav panākts pietiekams progress.

Komisijas darbu saistībā ar NKI atrunu atcelšanu ietekmēja attiecīgo dalībvalstu kavējumi. Šie kavējumi bija saistīti ar NKI uzskaitījumu nosūtīšanu Komisijai saskaņā ar jauno 2020.–2024. gada NKI pārbaudes ciklu un ar darbu pie NKI konkrētu darījumu atrunām, kas formulētas iepriekšējā 2016.–2019. gada pārbaudes cikla ietvaros.

Sesto gadu pēc kārtas Komisijas BUDG ĢD savā gada darbības pārskatā saglabāja atrunu, ka uz ES budžetu pārskaitītās TPR summas ir neprecīzas, jo 2011.–2017. gadā no Ķīnas importēto tekstilizstrādājumu un apavu vērtība ir novērtēta par zemu. Atrunu pirmo reizi formulēja 2016. gadā, kad TPR zaudējumi, kas attiecināmi uz Apvienoto Karalisti (AK), tika izteikti skaitļos 2,1 miljarda EUR apmērā, un pēc tam 2018. gadā atrunu attiecināja arī uz citām dalībvalstīm, neizsakot to skaitļos. Papildu procentus 2,1 miljarda EUR apmērā iegrāmatoja Eiropas Savienības 2021. gada konsolidētajos pārskatos. Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 8. martā secināja, ka Apvienotā Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem attiecībā uz pašu resursiem. EST apstiprināja Komisijas metodi TPR zaudējumu kvantitatīvai noteikšanai, pamatojoties uz statistikas datiem. Tomēr tā daļēji noraidīja Komisijas aprēķinu un sniedza norādījumus tā pārrēķināšanai. Komisija ir sākusi analizēt EST spriedumu un tā ietekmi uz saviem aprēķiniem.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• veikt nepieciešamos pasākumus (tostarp attiecīgā gadījumā pienākumu neizpildes procedūras), lai nodrošinātu, ka Itālija novērš ieilgušās nepilnības tradicionālo pašu resursu uzskaitē. Darbības mērķim vajadzētu būt novērst pastāvīgās neatbilstības, kas ietekmē valsts pārskatu par iekasētajiem un vēl neiekasētajiem nodokļiem ticamību;
• pārskatīt PVN atrunu pārvaldības procedūras, lai noteiktu saskaņotākus un stingrākus termiņus valsts iestādēm un padarītu kontroli un atrunu atcelšanu efektīvāku;
• uzlabot TPR finanšu risku novērtējumu, savlaicīgi īstenojot attiecīgos Muitas rīcības plāna pasākumus.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES ieņēmumu revīziju ir atrodama 2021. gada pārskata 3. nodaļā.

Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

Kopā: 18,5 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Programmas, ko finansē no DFS 1. kategorijas “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”, ir daudzveidīgas, un to mērķis ir finansēt ES ieguldījumus, kas veicina pētniecību un inovāciju, Eiropas transporta tīklu attīstību, sakarus, enerģētiku, digitālo pārveidi, kā arī vienoto tirgu un kosmosa politiku. Pētniecības un inovācijas galvenā programma joprojām ir pamatprogramma “Apvārsnis 2020”. DFS kategorija ietver arī lielus infrastruktūras projektus saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un kosmosa programmām (Galileo, EGNOS un Copernicus). Tā ietver arī fondu InvestEU, kura mērķis ir mobilizēt publiskās un privātās investīcijas, izmantojot ES budžeta garantiju, kas atbalsta īstenošanas partneru investīcijas.

Šajā jomā mēs revidējām 14,3 miljardus EUR 2021. gada izdevumu. Lielāko daļu šo izdevumu tieši pārvaldīja Komisija. Komisija piešķir avansus publiskiem vai privātiem saņēmējiem pēc dotāciju nolīguma parakstīšanas un, ņemot vērā to finansēto projektu virzību, atlīdzina daļu no to paziņotajām kopējām izmaksām, atskaitot šos avansus. Kosmosa programmas parasti tiek pārvaldītas netieši, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumiem, kurus parakstījusi Komisija un īpašas īstenošanas struktūras (piemēram, Eiropas Kosmosa aģentūra).InvestEU finanšu instrumentus galvenokārt īsteno EIB vai Eiropas Investīciju fonds, kas savukārt izmanto finanšu starpniekus.

Ko mēs konstatējām

Kopumā mēs uzskatām, ka kļūdu līmenis kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” ir būtisks.

2021. gadā no mūsu pārbaudītajiem 130 darījumiem 55 (42 %) darījumos bija kļūdas.

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un Septītās pamatprogrammas izdevumi joprojām ir pakļauti augstam riskam, un tie ir galvenais mūsu atklāto kļūdu avots. Mēs konstatējām skaitļos izsakāmas kļūdas saistībā ar neattiecināmām izmaksām 29 no 87 izlasē iekļautajiem pētniecības un inovācijas darījumiem. Tās veido 45 % no mūsu aplēstā kļūdu līmeņa šajā kategorijā 2021. gadā.

Attiecībā uz citām programmām un darbībām mēs konstatējām skaitļos izsakāmas kļūdas deviņos no 43 izlasē iekļautajiem darījumiem. Tie ietvēra pārkāpumus iepirkuma procedūrā, divreiz deklarētus un atlīdzinātus būvdarbus, pamatlīgumā neparedzētu izmaksu atlīdzināšanu, kā arī neattiecināmu aktīvu finansēšanu.

Personāla izmaksu deklarēšanas noteikumi pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” joprojām ir sarežģīti, neraugoties uz centieniem tos vienkāršot, un to aprēķins joprojām ir galvenais kļūdu avots izmaksu deklarācijās. No 29 mūsu izlasē iekļautajiem pētniecības darījumiem, kuros bija skaitļos izsakāmas kļūdas, 26 gadījumos (t. i., vairāk nekā 89 %) bija deklarētas un atlīdzinātas neattiecināmas personāla izmaksas.

Revidenti, kurus atbalsta saņēmēji nolīgst, projekta beigās sniedz apliecinājumus par finanšu pārskatiem. Tie ir paredzēti, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai finanšu pārskatos deklarētās izmaksas ir attiecināmas. Mēs esam vairākkārt ziņojuši par nepilnībām šajos apliecinājumos. Šogad mēs konstatējām, ka 7 no 12 konstatējamām skaitļos izsakāmām kļūdām ne revidenti, kas sniedza apliecinājumus, ne Komisija nebija atklājuši.

IT sistēmu pārbaude attiecībā uz pētniecības dotācijām

2021. gadā mēs izskatījām eGrants suite – Komisijas korporatīvo uzņēmējdarbības risinājumu dotāciju un ekspertu pārvaldībai. Tas integrē sistēmas, ko izmanto visam procesam, t. i., no darba programmas un uzaicinājumu sagatavošanas līdz dotāciju darbplūsmas pārvaldībai.

Pamatojoties uz mūsu ierobežoto pārbaudi, mēs konstatējām, ka sistēmas ir labi integrētas IT vidē. Tomēr saskaņā ar pašreizējo juridisko pamatu nav saiknes starp atbalsta saņēmēju grāmatvedības sistēmām un ziņošanas sistēmu. Komisijas rīcībā ir vispārējie finanšu dati par projektiem, kas prasīti saskaņā ar tās kontroles sistēmu, un visa grāmatvedības informācija papildu pārbaudēm vai revīzijām pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka nav iespējams veikt lielmēroga automātiskas kontroles.

Komisijas ziņošana par pareizību

Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (RTD ĢD) ziņoja par paredzamo reprezentatīvo kļūdu īpatsvaru 2,3 % apmērā un atlikušo kļūdu īpatsvaru 1,7 % apmērā, ņemot vērā veiktos korektīvos pasākumus, attiecībā uz visiem ģenerāldirektorātiem un citām ES struktūrām, kas pārvalda ES pētniecības izdevumus. RTD ĢD Kopējais revīzijas dienests (KRD) vai tā vārdā – ārēji darbuzņēmēji – veic pakārtotas ex post revīzijas.

Tā kā 2021. gads bija pirmais pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas gads, bija veikts tikai ļoti ierobežots maksājumu skaits (tikai priekšfinansējums Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā). Tāpēc RTD ĢD 2021. gadā nav ziņojis par atklāto kļūdu īpatsvaru attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• stingri jāmudina izmantot personāla izmaksu vedni (Personnel Costs Wizard) (darīts pieejams dalībnieku portālā), īpaši dažām atbalsta saņēmēju kategorijām, kurām ir lielāka iespējamība pieļaut kļūdas, piemēram, MVU un jaunpienācējiem (gan “Apvārsnis 2020”, gan “Apvārsnis Eiropa” dotāciju gadījumā);
• jāsniedz norādījumi atbalsta saņēmējiem par konkrētajām atšķirībām, galveno uzmanību pievēršot “Apvārsnis Eiropa” attiecināmības aspektiem salīdzinājumā ar “Apvārsnis 2020” un līdzīgām programmām;
• “Apvārsnis 2020” gadījumā jāuzlabo esošie ex ante kontroles mehānismi, lai identificētu un novērstu iespējamas neattiecināmas korekcijas, kas veiktas atbalsta saņēmēju iesniegtajās personāla izmaksās pēc stundas likmju pārrēķināšanas;
• lai samazinātu lielo skaitu nepilnību, kuras konstatējām šo apliecinājumu revīzijās, vēl vairāk jāuzlabo norādījumi, kas adresēti neatkarīgajiem revidentiem, kurus apliecinājumu par finanšu pārskatiem sniegšanai nolīgst atbalsta saņēmēji;
• nākamajā pētniecības programmā atbilstoši mainīgajām uzņēmējdarbības vajadzībām jāpēta iespēja paplašināt e-dotāciju funkcijas riska novērtēšanai un automātiskajām pārbaudēm, piemēram, izmantojot citus pieejamos datu avotus, lai digitālā formātā darītu pieejamus papildu galvenos datus, kas pamato atbilstības apstiprināšanu.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” atrodama 2021. gada pārskata 4. nodaļā.

Kohēzija, noturība un vērtības

Kopā: 80,1 miljards EUR

Ko mēs revidējām

Izdevumi šajā kategorijā ir vērsti uz attīstības atšķirību mazināšanu starp dažādām dalībvalstīm un ES reģioniem (2.a apakškategorija) un darbībām ES vērtību atbalstam un aizsardzībai, padarot ES noturīgāku pret pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem (2.b apakškategorija). Finansējums 2.a apakškategorijai (ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija) tiek piešķirts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). 2.b apakškategorijas (noturība un vērtības) finansējumu nodrošina, izmantojot tādas programmas kā Erasmus+, vairākas mazākas shēmas un īpašus instrumentus, kas izveidoti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

Kohēzijas politikas fondi (ERAF, KF un ESF) veido lielāko daļu izdevumu, kur Komisija un dalībvalstis dalīti pārvalda līdzekļus. ES līdzfinansē daudzgadu darbības programmas (DP), no kurām finansē projektus. Komisijā Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) ir atbildīgs par ERAF un KF īstenošanu, bet Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD) – par ESF. ES finansējumu programmām, uz kurām neattiecas dalītā pārvaldība, vai nu tieši pārvalda Komisijas ģenerāldirektorāti, vai to netieši dara ar partnerorganizāciju vai citu iestāžu atbalstu.

Mēs revidējam izdevumus pēc tam, kad Komisija tos ir apstiprinājusi. 2021. gada pārskata vajadzībām mēs revidējām izdevumus 47,9 miljardu EUR apmērā šajā jomā, tostarp 44 miljardus EUR 2.a apakškategorijas izdevumu un 3,9 miljardus EUR 2.b apakškategorijas izdevumu (2020. gadā: kopā 48,4 miljardi EUR). Saskaņā ar mūsu pieeju šī summa ietvēra iepriekšējo gadu izdevumus 2.a apakškategorijā 40,8 miljardu EUR vērtībā, kurus Komisija bija apstiprinājusi vai noskaidrojusi 2021. gadā.

Ko mēs konstatējām

Kopumā mēs uzskatām, ka kļūdu līmenis DFS 2. kategorijā ir būtisks.

2021. gadā mēs pārbaudījām 243 darījumus. Mēs konstatējām un skaitļos izteicām 30 kļūdas – tās visas attiecās uz 2.a apakškategoriju. Ņemot vērā 56 kļūdas, ko revīzijas iestādes bija atklājušas iepriekš, un dalībvalstu programmu iestāžu piemērotās korekcijas (par kopējo summu 458 miljoni EUR abiem plānošanas periodiem kopā), mēs lēšam, ka kļūdu līmenis ir 3,6 %. Aplēstais kļūdu līmenis tikai 2.a apakškategorijai ir 4,1 %.

Lielākās kļūdu kategorijas mūsu aplēstajā kļūdu līmenī ir neattiecināmi projekti un izmaksas, iekšējā tirgus noteikumu pārkāpumi (īpaši valsts atbalsta noteikumu neievērošana) un svarīgu apliecinošo dokumentu trūkums. Lielākā daļa aplēstajā kļūdu līmenī ir saistīta ar vāju lēmumu pieņemšanu, ko veic vadošās iestādes, piemēram, apstiprinot neattiecināmus projektus vai nelikumīgu valsts atbalstu. Mēs arī konstatējām, ka revīzijas iestādes ziņo par salīdzinoši zemu šāda veida kļūdu līmeni.

Atklāto kļūdu skaits un ietekme parāda, ka pašreizējie ieviestie kontroles mehānismi vēl pietiekami nekompensē objektīvi augsto kļūdu risku šajā jomā. Tas jo īpaši attiecas uz vadošajām iestādēm un starpniekstruktūrām, kuru apstiprinājumpārbaudes joprojām daļēji neefektīvi novērš vai atklāj pārkāpumus atbalsta saņēmēju deklarētajos izdevumos.

Vienkāršotu izmaksu iespējas

Vienkāršotu izmaksu iespējas var samazināt gan saņēmēju administratīvo darba slodzi, gan kļūdas. Šogad mēs konstatējām kļūdas saistībā ar vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu četros darījumos vienā dalībvalstī. Mēs konstatējām, ka Īrijā summas, ko dalībvalsts atmaksāja atbalsta saņēmējiem, un summas, ko Komisija atmaksāja dalībvalstij, bija balstītas uz dažādiem atbalsta veidiem. Lai gan atbalsta saņēmējam tika atlīdzinātas faktiskās izmaksas, ES finansējuma pamatā bija vienkāršotu izmaksu iespējas. Šī pieeja neatbilst arī regulatīvajām prasībām attiecībā uz vienkāršotu izmaksu iespējām.

Konkrētas iepirkuma nepilnības, kas skar tiešās pārvaldības darījumus

2020. gada aprīlī Komisija aktivizēja Ārkārtas atbalsta instrumentu (ESI) un izdeva paziņojumu, kurā paskaidroja, kādas iespējas ir pieejamas publiskajā iepirkumā, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar Covid-19 krīzi. Septiņi no 18 mūsu izlasē iekļautajiem darījumiem 2.b apakškategorijā attiecās uz maksājumiem, kas 2021. gadā veikti no ESI. Saistībā ar minētajiem darījumiem mēs konstatējām, ka Komisija pietiekami nepārbaudīja, vai maksājumu veikšanai darbuzņēmējiem ir ievēroti finanšu noteikumi, kas bija paredzēti tās pirkuma priekšlīgumos ar Covid-19 vakcīnu devu ražotājiem. Mēs arī konstatējām nepilnības pakalpojumu un piegāžu iepirkumā no ESI, bet neizteicām skaitļos šīs kļūdas, jo visos gadījumos, kurus pārbaudījām, pandēmijas ārkārtas raksturs veicināja tiešu līgumu slēgšanu.

Revīzijas iestāžu darba novērtējums

Revīzijas iestādes ir “otrā aizsardzības līnija” izdevumu ticamības nodrošināšanas un kontroles sistēmā. Tās izlases veidā pārbauda to izdevumu pareizību, kurus vadošās iestādes deklarējušas Komisijai. Ar šā darba palīdzību revīzijas iestādes nodrošina, ka atlikušo kļūdu īpatsvars saglabājas zem 2 % būtiskuma sliekšņa. Šogad mēs vērtējām darbu, ko paveikušas 23 no 116 revīzijas iestādēm 19 dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē.

Lai gan mūsu darba mērķis nav izdarīt secinājumus par revīzijas iestāžu atlikušo kļūdu īpatsvara pareizību kā tādu, mēs konstatējām kļūdas, ko tās nebija atklājušas. Mūsu darbs pie šā gada izlases liecina, ka 12 apliecinājumu paketēs no 31 paketes atlikušo kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 % (kas atbilst 39 % no atlasītajiem izdevumiem), ņemot vērā arī papildu kļūdas, kas konstatētas pēc Komisijas veiktajām apstiprinājumpārbaudēm.

Kopš 2017. gada mēs esam pārbaudījuši ikgadēju apliecinājumu pakešu izlasi. Šajā laikā mēs vismaz vienu reizi esam pārbaudījuši 69 apliecinājumu paketes 24 dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē, kas katru gadu atbilst 34–62 % no gada pārskatos apliecinātajiem izdevumiem. Ņemot vērā Komisijas korekcijas un mūsu revīzijas konstatējumus, 37 no šīm paketēm (56 %) vismaz viena gada laikā bija paaugstinājušas atlikušo kļūdu īpatsvarus virs 2 %. Šīs 37 paketes pastāvīgi veido vismaz 39 % no mūsu izlasē iekļautajiem izdevumiem. Tas parāda, cik lielā mērā revīzijas iestādes nepareizi ziņo, ka atlikušo kļūdu īpatsvars ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa.

REGIO ĢD un EMPL ĢD ziņojumi par kohēzijas izdevumu pareizību

Gada darbības pārskati ir Komisijas ģenerāldirektorātu galvenais ziņošanas instruments par to, vai tiem ir pamatota pārliecība, ka dalībvalstu kontroles procedūras nodrošina izdevumu pareizību.

Gada darbības pārskatos arī ir norādīts kļūdu īpatsvars kā galvenais snieguma rādītājs attiecībā uz pareizību. REGIO ĢD ziņoja, ka galvenais snieguma rādītājs ir 1,9 % un “maksimālais īpatsvars” ir 2,5 %. EMPL ĢD īpatsvari bija 1,7 % attiecībā uz galveno snieguma rādītāju un 2,4 % attiecībā uz maksimālo risku. Komisija izmantoja šos kļūdu īpatsvarus 2021. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā, lai izklāstītu informāciju par pareizību. Tā ziņoja, ka kopējais risks maksājuma laikā ir no 1,8 % līdz 2,5 % DFS 2.a apakškategorijā attiecībā uz kohēziju un 1,7 % un 2,3 % DFS 2. kategorijā kopumā.

2021. gadā mēs publicējām īpašo ziņojumu, kurā sniedzām sīkāku informāciju par gada darbības pārskatos un gada pārvaldības un snieguma ziņojumā kohēzijas izdevumiem paziņoto gada kļūdu līmeņa atbilstību, ticamību un konsekvenci. Ziņojumā tika atbalstīti mūsu gada pārskatā par pēdējiem četriem gadiem izdarītie secinājumi. Mēs konstatējām, ka Komisija sniedz minimālo aplēsi par kļūdu līmeni, kas nav galīgs (darbības programmu līmenī, gada darbības pārskatos un gada pārvaldības un snieguma ziņojumā), un ka dokumentārajām pārbaudēm ir ierobežota vērtība, lai apstiprinātu revīzijas iestāžu paziņoto atlikušo kopējo kļūdu īpatsvaru derīgumu.

Reaģējot uz mūsu ieteikumiem, Komisija ir pārskatījusi maksimālo risku aprēķināšanas metodoloģiju. Konkrētāk, tagad tā piemēro “papildinājumu” nerevidētām darbības programmām, pamatojoties uz tās pašas revīzijas iestādes paziņotajiem kļūdu īpatsvariem attiecībā uz citām darbības programmām, vai vienotu likmi, ja revīzijas iestāde vēl nav veikusi revīziju. Tomēr Komisija neveic šīs korekcijas attiecībā uz darbības programmām, kas revidētas iepriekšējos pārskata gados, attiecībā uz kuriem tā turpina paļauties uz savām dokumentārajām pārbaudēm (kurām piemīt ierobežojumi salīdzinājumā ar atbilstības revīzijām). Turklāt papildinājuma līmenis var nebūt pietiekams, lai ņemtu vērā kļūdas, ko Komisija nav atklājusi, veicot atbilstības revīzijas.

Tiesiskuma procedūra

Komisija 2022. gada aprīlī nosūtīja Ungārijai rakstisku paziņojumu par iespējamiem tiesiskuma pārkāpumiem. Lai to darītu, Komisijai ir jābūt pamatotam iemeslam uzskatīt, ka šie pārkāpumi ietekmē vai nopietni apdraud ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai ES finanšu intereses. Ne EMPL ĢD, ne REGIO ĢD savos 2021. gada darbības pārskatos neatsaucās uz šo notiekošo procedūru un to, kā tā varētu ietekmēt pārliecību, ko Komisija var iegūt no Ungārijas kontroles un ticamības nodrošināšanas sistēmas.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• atkārtot vadošajām iestādēm prasības, kas saistītas ar izdevumu atlīdzināšanu atbalsta saņēmējiem, izmantojot metodoloģiju, kura atšķiras no vienkāršotu izmaksu iespējām (VII), ko izmanto, lai aprēķinātu maksājumus dalībvalstīm no ES budžeta, jo īpaši ņemot vērā situāciju, kas šogad konstatēta Īrijas ESF darbības programmā;
• nodrošināt, lai tad, kad darbības programmas ir balstītas uz esošajām valsts shēmām, īstenotā darbība efektīvi veicinātu programmas mērķu sasniegšanu, jo īpaši ņemot vērā situāciju, kas šogad konstatēta attiecībā uz NEET dalībniekiem Spānijas ESF/JNI darbības programmās;
• atkārtot programmas iestādēm, ka tām ir jāapstiprina dalībnieku NEET statuss, pirms tās iesniedz izdevumu deklarācijas par ESF/JNI programmām attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu. Šīs attiecināmības pārbaudes jāveic, pamatojoties uz ticamiem un pārbaudītiem avotiem, jo īpaši ņemot vērā situāciju, kas šogad konstatēta Francijas un Īrijas ESF/JNI darbības programmās;
• pārliecināties, vai Covid-19 vakcīnu ražotāji ievēro pirkuma priekšlīgumu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz ražošanas izmaksu aplēsēm, iepriekšējo iemaksu izmantošanu un attiecīgā gadījumā bezpeļņas klauzulu ievērošanu, un, ja nepieciešams, veikt korektīvus pasākumus;
• atkārtot revīzijas iestādēm, ka tiesiskais regulējums prasa, lai tās uzturētu revīzijas taku, kas ļautu Komisijai pārliecināties, vai to atlases procedūras ir neatkarīgas, objektīvas un neitrālas;
• gada darbības pārskatos sniegt informāciju par notiekošajām tiesiskuma procedūrām pret dalībvalstīm un par to, vai tas var ietekmēt pārliecību, kuru Komisija par izdevumu pareizību var iegūt no attiecīgo valstu ticamības nodrošināšanas un kontroles sistēmām.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Kohēzija, noturība un vērtības” atrodama 2021. gada pārskata 5. nodaļā.

Dabas resursi

Kopā: 56,8 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šajā izdevumu jomā ietilpst kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kopējā zivsaimniecības politika un daļa izdevumu vides un klimatrīcības jomā.

KLP veido 97 % no izdevumiem kategorijā “Dabas resursi”. ES tiesību aktos ir noteikti tās trīs vispārējie mērķi:

• ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;
• ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdens resursiem;
• līdzsvarota teritoriālā attīstība.

KLP izdevumi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) ir iedalīti divās plašās kategorijās:

• tiešie maksājumi lauksaimniekiem, un tos pilnībā finansē no ES budžeta;
• lauksaimniecības tirgus pasākumi, ko arī pilnībā finansē no ES budžeta, izņemot noteiktus dalībvalstu līdzfinansētus pasākumus, tostarp veicināšanas pasākumus.

Turklāt KLP atbalsta lauku attīstības stratēģijas un projektus, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

Šī DFS kategorija aptver arī ES izdevumus jūrlietu un zivsaimniecības politikai, kā arī daļu no ES izdevumiem vides un klimatrīcībai, kas attiecas uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un vides un klimata pasākumu programmu “LIFE”.

Šajā DFS kategorijā mēs revidējām 56,6 miljardus EUR 2021. gada izdevumu.

Komisija pārvalda KLP kopā ar dalībvalstīm.

Ko mēs konstatējām

Pamatojoties uz kļūdām, kuras esam izteikuši skaitļos, un citiem kontroles sistēmas sniegtajiem pierādījumiem, mēs konstatējām, ka kļūdu līmenis kategorijā “Dabas resursi” ir tuvs būtiskuma slieksnim.

Tāpat kā iepriekšējos gados attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kuru pamatā galvenokārt ir lauksaimnieku deklarētā lauksaimniecības zemes platība un kuri veido 67 % no izdevumiem kategorijā “Dabas resursi”, mūsu rezultāti norāda, ka kļūdu līmenis nebija būtisks. Pārējās jomās (lauku attīstība, tirgus pasākumi, zivsaimniecība, vide un klimatrīcība), kas veido 33 % no šīs DFS kategorijas izdevumiem, mūsu rezultāti kopumā liecina par būtisku kļūdu līmeni.

Tiešie maksājumi lauksaimniekiem: efektīva kontroles sistēma

Galvenais tiešo maksājumu pārvaldības instruments ir integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas ietver zemes gabalu identifikācijas sistēmu (ZGIS). IAKS ir palīdzējusi samazināt kļūdu līmeni tiešajos maksājumos, īpaši ZGIS ir devusi ļoti nozīmīgu ieguldījumu.

Pārbaudītajos 84 tiešo maksājumu darījumos mēs konstatējām tikai trīs nelielas skaitļos izsakāmas kļūdas, kas radās tāpēc, ka lauksaimnieki bija deklarējuši pārāk lielu attiecināmo lauksaimniecības zemes platību.

Uzraudzības pārbaudes

Kopš 2018. gada dalībvalstu maksājumu aģentūras var izmantot “monitorējošas pārbaudes”. Īstenojot šo pieeju, tiek izmantoti automatizēti procesi, kuru pamatā ir ES programmas Copernicus Sentinel satelīta dati, lai pārbaudītu atbilstību zināmiem KLP noteikumiem. Ja visus konkrētās maksājumu shēmas attiecināmības kritērijus var novērtēt no gaisa, tas maksājumu aģentūrām dod iespēju pārraudzīt visu atbalsta saņēmēju kopumu attālināti.

Monitorējošās pārbaudes var izmantot, lai brīdinātu lauksaimniekus par maksājumu shēmas noteikumu iespējamu neievērošanu jebkurā augšanas sezonas laikā. Tas dod lauksaimniekiem vairāk iespēju koriģēt pieprasījumus, pirms tie tiek pabeigti.

Savā darbā mēs pārbaudījām, kā monitorējošas pārbaudes īsteno Spānijā un Itālijā. Spānija šādas tiešo maksājumu pārbaudes veic kopš 2019. gada. Daži reģioni ir paplašinājuši šīs pārbaudes, aptverot arvien lielāku skaitu lauku attīstības pasākumu. Itālijā pārbaudes aptvēra tikai tiešos maksājumus, bet Itālija plāno pārbaudes attiecināt arī uz dažiem lauku attīstības pasākumiem.

Komisija ir apņēmusies sniegt atbalstu dalībvalstīm monitorējošo pārbaužu izstrādē. 2021. gada beigās 13,1 % no galveno tiešā atbalsta shēmu (pamatmaksājumi un vienotie platībmaksājumi) platībām bija pakļauts monitorējošām pārbaudēm.

Lauku attīstība, tirgus pasākumi, zivsaimniecība, vide un klimatrīcība: augstāks kļūdu risks

Salīdzinājumā ar tiešajiem maksājumiem šīm izdevumu jomām tiek piemēroti sarežģīti attiecināmības nosacījumi, kas palielina kļūdu risku.

No 104 pārbaudītajiem lauku attīstības darījumiem 90 darījumos kļūdu nebija. No 13 gadījumiem, kad mēs konstatējām un izteicām skaitļos kļūdas, sešos gadījumos to ietekme pārsniedza 20 %. Mēs atklājām vienu gadījumu, kurā nebija ievēroti noteikumi, bet bez finansiālas ietekmes.

Lauksaimniecības tirgus pasākumi tiek iedalīti vairākās dažādās shēmās, kam piemēro dažādus attiecināmības nosacījumus. Mēs pārbaudījām 14 darījumus un konstatējām četrus gadījumus, kad maksājumu aģentūras bija atlīdzinājušas neattiecināmas izmaksas. Visu četru kļūdu apjoms bija mazāks par 20 %.

Arī zivsaimniecības, vides un klimatrīcības projektu atlases kritēriji un attiecināmības prasības ir dažādas. Četros pārbaudītajos tiešās pārvaldības darījumos mēs neatradām kļūdas. Attiecībā uz vēl sešiem darījumiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, mēs konstatējām trīs skaitļos izteiktas kļūdas, tostarp vienu, kas pārsniedz 20 % un kas izriet no nepareiza attiecināmo izmaksu aprēķina.

Saskaņotības pārbaudes

Attiecībā uz 2021. finanšu gadu mēs pārbaudījām Komisijai paziņoto dalībvalstu kontroles statistikas un maksājumu datu kvalitāti un saskaņotību. Kopumā konstatējām, ka atlasīto maksājumu aģentūru sistēmas ticami aprēķināja atbalsta maksājumus, pareizi ņemot vērā korekcijas, kas izriet no kontroles datiem.

21. pasākums

21. pasākuma (“Ārkārtas pagaidu atbalsts lauksaimniekiem un MVU, kurus sevišķi skārusi Covid-19 krīze”) galvenais mērķis bija risināt likviditātes problēmas lauksaimniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurus skārusi Covid-19 pandēmija. Mēs pārbaudījām pasākuma īstenošanu četrās dalībvalstīs. Mēs konstatējām ierobežotu skaitu gadījumu, kad līdzekļus saņēma atbalsta saņēmēji, kuri neatbilda atbalsta kritērijiem. Maksājumu aģentūras to būtu varējušas novērst, ja tās būtu izmantojušas IAKS sistēmu, nevis Excel izklājlapas.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (AGRI ĢD) ziņojumi par KLP izdevumu pareizību

Katras maksājumu aģentūras direktors iesniedz AGRI ĢD gada pārvaldības deklarāciju par savas aģentūras pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti, kā arī par izdevumu likumību un pareizību. Papildus dalībvalstis katru gadu ziņo par savām administratīvajām un uz vietas veiktajām pārbaudēm (“kontroles statistika”).

Kopš 2015. gada, lai sniegtu papildu pārliecību, sertifikācijas struktūru pienākums ir attiecībā uz katru maksājumu aģentūru sniegt ikgadēju atzinumu par dalībvalstu iesniegto atlīdzināmo izdevumu likumību un pareizību.

Lai aprēķinātu skaitliskos datus par risku maksājumu laikā, AGRI ĢD izmanto kontroles statistikā paziņoto kļūdu īpatsvaru, izdarot korekcijas saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti sertifikācijas struktūru revīzijās un paša ģenerāldirektorāta veiktajās maksājumu aģentūru sistēmu un izdevumu revīzijās. Saskaņā ar AGRI ĢD aplēsēm risks maksājuma laikā ir aptuveni 1,8 % no kopējiem KLP izdevumiem 2021. gadā. AGRI ĢD aplēsa, ka risks maksājuma laikā (koriģētais kļūdu īpatsvars) ir apmēram 1,4 % tiešajiem maksājumiem, 2,9 % lauku attīstībai un 2,1 % tirgus pasākumiem.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• lai atbalstītu dalībvalstis platību uzraudzības sistēmas ieviešanā no 2023. gada, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, izmantojot monitorējošās pārbaudes, jāveicina paraugprakses apmaiņu par to, kā dalībvalstis izmanto jaunās tehnoloģijas KLP maksājumu pārbaužu veikšanai;
• jāveic revīzijas un jānodrošina monitorēšanu un novērtēšanu, lai apstiprinātu, ka 21. pasākuma finansējums tika pienācīgi piešķirts atbalsttiesīgiem saņēmējiem, kuru likviditātes problēmas apdraudēja viņu lauksaimniecības vai uzņēmējdarbības nepārtrauktību.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Dabas resursi” ir atrodama 2021. gada pārskata 6. nodaļā.

Migrācija un robežu pārvaldība
Drošība un aizsardzība

Kopā: 3,2 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šī izdevumu joma ietver dažādas rīcībpolitikas, kas saistītas ar migrāciju un robežu pārvaldību (DFS 4. kategorija), kā arī drošību un aizsardzību (DFS 5. kategorija). Mēs ziņojam par šīm izdevumu kategorijām kopīgā nodaļā, jo iepriekšējā DFS periodā tās galvenokārt bija iekļautas budžetā un iegrāmatotas vienā kategorijā, proti, DFS 3. kategorijā “Drošība un pilsonība”.

4. kategorijā “Migrācija un robežu pārvaldība” lielākā daļa izdevumu attiecās uz iepriekšējā plānošanas perioda (2014.–2020. gads) projektu un shēmu pabeigšanu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) un Iekšējās drošības fonda robežu un vīzu instrumenta (ISF-BV) ietvaros.

Šo divu fondu mērķis ir palīdzēt efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas un izveidot kopēju ES pieeju patvērumam un imigrācijai (AMIF) un nodrošināt augstu drošības līmeni Eiropas Savienībā un atvieglot likumīgu ceļošanu, īstenojot vienotu un augsta līmeņa ārējo robežu kontroli un efektīvu Šengenas vīzu apstrādi (ISF-BV). Šo fondu pārvaldību lielā mērā dala Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts (HOME ĢD) un dalībvalstis.

Vēl viena nozīmīga izdevumu joma 4. kategorijā ir finansējums trim decentralizētajām aģentūrām (Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai – EUAA, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai – Frontex un Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā – eu-LISA), kuras aktīvi īsteno galvenās ES prioritātes migrācijas un robežu pārvaldības jomā. Par ES aģentūru izdevumiem mēs ziņojam atsevišķi īpašajos gada ziņojumos un gada kopsavilkumā “ES aģentūru revīzijas īss apraksts”.

2021. gadā mūsu revīzijas datu kopa DFS 4. izdevumu kategorijā bija 2,6 miljardi EUR.

DFS 5. kategorijā “Drošība un aizsardzība” “drošības” komponents ietver finansējuma pabeigšanu no Iekšējās drošības fonda – policijas instrumenta (IDF-P) 2014.–2020. gadam, finansējumu kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai (ES finansiālais atbalsts kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā) un finansējumu trim ES decentralizētajām aģentūrām drošības jomā (Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs – EMCDDA, Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai – Eiropols, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra – CEPOL). “Aizsardzības” komponents ietver Eiropas Aizsardzības fondu, kas atbalsta sadarbīgus aizsardzības projektus visos pētniecības un izstrādes posmos.

2021. gadā mūsu revidētā datu kopa DFS 5. izdevumu kategorijā bija 0,6 miljardi EUR.

Ko mēs konstatējām

Par 2021. gadu tika pārbaudīta 28 darījumu izlase. Lai gan šī izlase sniedz ieguldījumu vispārējā ticamības deklarācijā, tā reprezentatīvi neatspoguļo DFS 4. un 5. kategorijas izdevumus. Tāpēc šīm DFS kategorijām nevaram sniegt kļūdu īpatsvara aplēsi.

No mūsu pārbaudītajiem 28 darījumiem deviņos (32 %) darījumos bija kļūdas. Mēs esam izteikuši skaitļos sešas kļūdas, kurām bija ietekme uz summām, kas segtas no ES budžeta. Mēs konstatējām arī sešus gadījumus, kad nebija ievēroti tiesību akti un finanšu noteikumi, taču tiem nebija finansiālas ietekmes uz ES budžetu.

Pārbaudot trīs revīzijas iestāžu paveikto darbu, konstatējām, ka tās ir izstrādājušas un īstenojušas pietiekami kvalitatīvas detalizētas procedūras, lai ziņotu par savu darbu gada kontroles ziņojumā, ko tās iesniedz Komisijai. Tomēr mēs konstatējām trūkumus šo iestāžu revīzijas darbā un ziņojumos.

Gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

Mēs pārbaudījām HOME ĢD gada darbības pārskatu, bet neatradām informāciju, kas būtu pretrunā mūsu konstatējumiem. Tā kā mūsu veiktās 25 darījumu pārbaudes attiecas tikai uz nelielu daļu darījumu, par kuriem atbild HOME ĢD, mēs nevaram pārbaudīt šo ĢD ticamības deklarāciju, pamatojoties uz mūsu darba rezultātiem.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai:

• sniegt papildu norādījumus Savienības rīcības un ārkārtas palīdzības saņēmējiem un dalībvalstu iestādēm, kas atbildīgas par HOME ĢD finansējuma īstenošanu, par to, kā pildīt
  
  
  1. noteikumus par atbilstošu apliecinošo dokumentu vākšanu, kurus var uzrādīt pārbaužu vai revīziju gadījumā, un
  2. pienākumu ievērot valsts noteikumus par publisko iepirkumu, pērkot preces vai pakalpojumus;

• veikt mērķtiecīgākas ex ante pārbaudes par izdevumu attiecināmību, jo īpaši ārkārtas palīdzības gadījumā, īpašu uzmanību pievēršot iespējamiem riskiem, kas saistīti ar
  
  
  1. izdevumu veidu (piemēram, iepirkums) un
  2. saņēmēja veidu (piemēram, atbalsta saņēmēji, kuriem ir maza pieredze ar ES finansējumu vai tās nav vispār).
  To darot, Komisijai būtu jāņem vērā, ka revīzijas apliecinājumu izmantošanai saņēmēju maksājumu pieprasījumu atbalstam ir ierobežojumi.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijās “Migrācija un robežu pārvaldība” / “Drošība un aizsardzība” ir atrodama mūsu 2021. gada pārskata 7. nodaļā.

Kaimiņattiecības un pasaule

Kopā: 10,9 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šī izdevumu joma aptver izdevumus par visām ārējām darbībām, ko finansē no ES budžeta (izņemot Eiropas attīstības fondus). Rīcībpolitiku mērķis ir atbalstīt un veicināt ES vērtības, principus un pamatintereses visā pasaulē un palīdzēt sekmēt multilaterālismu un spēcīgākas partnerības ar trešām valstīm, lai atbalstītu saņēmējvalstis to reformu pieņemšanā un īstenošanā, kas vajadzīgas, lai pieskaņotos ES vērtībām nolūkā pievienoties ES, tādējādi veicinot to stabilitāti, drošību un labklājību.

Maksājumus vairāk nekā 150 valstīs izmaksā, izmantojot dažādus instrumentus un īstenošanas metodes, tādas kā būvdarbu/piegāžu/pakalpojumu līgumi, dotācijas, īpaši aizdevumi, aizdevumu garantijas un finansiālā palīdzība, budžeta atbalsts un citi mērķtiecīgi budžeta atbalsta veidi.

Šajā jomā mēs revidējām 10 miljardus EUR 2021. gada izdevumu.

Ko mēs konstatējām

Mēs izskatījām 67 darījumu izlasi, kas, lai gan sniedz ieguldījumu mūsu vispārējā ticamības deklarācijā, reprezentatīvi neatspoguļo minētās DFS kategorijas izdevumus. Tāpēc šai DFS kategorijai kļūdu īpatsvaru nevaram aplēst.

No mūsu pārbaudītajiem 67 darījumiem 32 (48 %) darījumos bija kļūdas. Neraugoties uz ierobežoto izlases lielumu, mūsu revīzijas rezultāti apstiprina, ka kļūdu risks šajā DFS kategorijā ir augsts. Mēs esam izteikuši skaitļos 24 kļūdas, kurām bija ietekme uz summām, kas segtas no ES budžeta. Visbiežākās kļūdu kategorijas bija izdevumi, kas nav radušies, neattiecināmas izmaksas, apliecinošo dokumentu trūkums un publiskā iepirkuma kļūdas.

Darījumos, kas saistīti ar budžeta atbalstu un projektiem, kurus īsteno starptautiskas organizācijas saskaņā ar “nosacīto pieeju” (kad Komisijas iemaksas vairāku līdzekļu devēju projektos tiek apvienotas ar citu līdzekļu devēju iemaksām un nav paredzētas konkrētiem, identificējamiem izdevumu posteņiem), kļūdu iespējamība bija mazāka. 2021. gadā mēs konstatējām vienu kļūdu katrā no šīm izdevumu jomām.

Tāpat kā iepriekšējos gados, dažas starptautiskās organizācijas sniedza tikai ierobežotu piekļuvi dokumentiem (piemēram, tikai lasīšanas režīmā), un tas nozīmēja, ka mēs nevarējām izgatavot to kopijas. Šīs problēmas kavēja mūsu revīzijas plānošanu un izpildi un aizkavēja mūsu darbu. Lai gan Komisija ir pastiprinājusi saziņu ar starptautiskajām organizācijām, mums joprojām ir grūtības iegūt pieprasīto dokumentāciju.

NEAR ĢD RER izpēte

Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta (NEAR ĢD) uzdevumā tā septīto atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpēti 2021. gadā veica ārējs darbuzņēmējs. Izpētes mērķis ir aplēst to kļūdu īpatsvaru, kuras netika atklātas pēc visām NEAR ĢD vadības pārbaudēm, kas veiktas, lai novērstu, atklātu un labotu šādas kļūdas visā ģenerāldirektorāta atbildības jomā; izpēti veic, lai izdarītu secinājumus par šo pārbaužu efektivitāti. RER izpēte nav apliecināšanas uzdevums vai revīzija.

Tāpat kā iepriekšējos gados, tika aplēsts NEAR ĢD kopējais atlikušo kļūdu īpatsvars, kas bija mazāks par Komisijas noteikto 2 % būtiskuma slieksni (2021. gadā: 1,05 %; 2020. gadā: 1,36 %).

Mūsu iepriekšējos gada pārskatos jau bijām aprakstījuši izpētes ierobežojumus, kuru dēļ RER var tikt novērtēts par zemu.

2021. gada RER datu kopa neietvēra iepriekšējā atsauces periodā slēgtos vecos līgumus ar kopējo vērtību 389 miljoni EUR un NEAR ĢD tematiskos dotāciju līgumus 50 miljonu EUR apmērā. Iepriekš minētie divu kategoriju līgumi, kas netika ietverti RER datu kopā, ar kopējo vērtību 439 miljoni EUR, kopā veido aptuveni 20 % no NEAR ĢD slēgto līgumu portfeļa 2,27 miljardu EUR apmērā. Tā ir būtiska daļa, kas neatgriezeniski tiek izslēgta no RER pārbaudes, jo īpaši ņemot vērā to, ka galīgās RER izlases datu kopas “vispārējam (ģenerāldirektorāta) kļūdu īpatsvaram” vērtība ir 1,7 miljardi EUR, kā rezultātā kļūdas varētu palikt neatklātas. Šo līgumu kategoriju izslēgšana ir ierobežojums, ko NEAR ĢD nav minējis savā 2021. gada darbības pārskatā.

Gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

ECHO ĢD ģenerāldirektors paziņoja, ka ņemot vērā zemo aplēsto atlikušo kļūdu īpatsvaru (RER), ģenerāldirektorāta finanšu risks ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa. Tā kā tikai neliela daļa mūsu pārbaužu attiecas uz darījumiem, par kuriem atbild ECHO ĢD, mēs nevaram pārbaudīt šo apgalvojumu, pamatojoties uz mūsu darba rezultātiem.

Covid-19 pandēmija un politiskās krīzes ir apdraudējušas humānās palīdzības sniegšanu, jo ir ierobežojušas vai liegušas piekļuvi cilvēkiem, kurus skārusi humanitārā krīze. Šis risks attiecas ne tikai uz humānās palīdzības vajadzību novērtējumiem, bet arī uz pašu palīdzības sniegšanu un saistītajiem kontroles mehānismiem.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas saistības vai avansa maksājumi, ko saņēmēji savos finanšu pārskatos deklarējuši kā faktiski radušās izmaksas, tiek atskaitīti pirms maksājumu veikšanas vai tīrvērtes;
• stiprināt kontroles mehānismus, izstrādājot finansēšanas nolīgumus budžeta atbalsta darbībām, lai finansēšanas nolīgumos noteiktu skaidrus nosacījumus par līdzekļu pārvedumiem saņēmējvalsts centrālajai bankai un piemērojamo valūtas kursu; nosacījumiem jāatbilst budžeta atbalsta pamatnostādnēm;
• 2022. gada darbības pārskatā un turpmākajos gada darbības pārskatos norādīt no RER izpētes datu kopas izslēgto līgumu veidu un vērtību.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju apakškategorijā “Kaimiņattiecības un pasaule” ir atrodama mūsu 2021. gada pārskata 8. nodaļā.

Eiropas publiskā pārvalde

Kopā: 10,7 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Mūsu revīzija aptvēra administratīvos izdevumus šādās ES iestādēs un struktūrās: Eiropas Parlamentā (EP), Eiropas Savienības Padomē, Eiropas Komisijā, Eiropas Savienības Tiesā (EST), Eiropas Revīzijas palātā (ERP), Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK), Eiropas Reģionu komiteja (RK), Eiropas Ombudā un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja birojā (EDAU).

Iestāžu un struktūru kopējie administratīvie izdevumi 2021. gadā bija 10,7 miljardi EUR. Šajā summā ir iekļauti izdevumi par cilvēkresursiem un pensijām (aptuveni 68 % no kopējiem šīs kategorijas izdevumiem) un izdevumi par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju.

Mūsu finanšu pārskatus pārbauda ārējais revidents. Katru gadu mēs publicējam izrietošo revīzijas atzinumu un ziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē.

Ko mēs konstatējām

Mēs pārbaudījām atsevišķas Eiropas Ārējās darbības dienesta pārraudzības un kontroles sistēmas 2021. gadā. Mēs arī pārbaudījām 60 darījumus.

Tāpat kā iepriekšējos gados mēs aplēsām, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa.

Mēs neatradām īpašas problēmas attiecībā uz Eiropas Savienības Padomi, EST, EESK, RK, Eiropas Ombudu un EDAU. Pamatojoties uz savu darbu, mūsu ārējais revidents par īpašām problēmām neziņoja.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamenta veiktajos maksājumos mēs konstatējām divas skaitļos izsakāmas kļūdas. Viena no tām bija saistīta ar nelielu pārmaksāšanu par IT pakalpojumiem, ko izraisīja nepareizi piemēroti līguma noteikumi. Otra bija saistīta ar Eiropas Parlamenta maksājumu kādai Eiropas politiskajai grupai. Eiropas Parlamenta iekšējie iepirkuma noteikumi neatbilst Finanšu regulai, jo tie ierobežo konkurenci. Mēs konstatējām, ka politiskā grupa neievēroja šos iekšējos noteikumus pilnībā, jo nemeklēja pietiekami daudz piedāvājumu un pienācīgi nedokumentēja kritērijus, kurus izmantoja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai.

Turklāt mēs pārbaudījām 74,9 miljonu EUR maksājumu saistībā ar ēkas iegādi Briselē. Mēs konstatējām, ka cena par kvadrātmetru bija par 30 % augstāka nekā citai ēka, kuras iegādi Parlaments apsvēra, un ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji būtiski samazināja cenas kā iegādes lēmuma pamata nozīmi, tāpēc ir maz ticams, ka kāds cits piedāvājums varēja tikt pieņemts.

Eiropas Komisija

Komisijas veiktajos maksājumos mēs konstatējām vienu skaitļos izsakāmu kļūdu saistībā ar nebūtisku nepareizu atskaitījumu no pensiju maksājumiem. Turklāt mēs konstatējām, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Komisija uz laiku apturēja atsevišķas pensiju tiesību verifikācijas pārbaudes.

Eiropas Ārējās darbības dienests

EĀDD veiktajos maksājumos mēs atklājām divas skaitļos izsakāmas kļūdas. Viena attiecās uz to, ka nav pamatā esoša līguma par pakalpojumiem, kurus iegādājusies ES delegācija. Otra ir saistīta ar pabalstiem, kas izmaksāti darbiniekam, kurš nebija paziņojis par nesenām izmaiņām savā personiskajā stāvoklī.

Turklāt mēs pārbaudījām ES delegāciju rīkotās iepirkuma un vietējās darbā pieņemšanas procedūras. Lai gan EĀDD uzlaboja iepirkuma procesu, mēs joprojām atklājām dažas nepilnības. Pusē no pārbaudītajām iepirkuma procedūrām mēs konstatējām nepilnības tajā, kā ES delegācijas piemēroja publiskā iepirkuma noteikumus. Mēs arī konstatējām dažas nepilnības visās mūsu pārbaudītajās vietējo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrās. Šīs nepilnības varēja negatīvi ietekmēt darbā pieņemšanas procesa pārredzamību, labāko kandidātu noteikšanu un vienlīdzīgu attieksmi.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām:

• Eiropas Parlamenta administrācijai jāpārskata pamatnostādnes par to, kā politiskās grupas piemēro noteikumus par publisko iepirkumu, un jāierosina šo noteikumu pārskatīšana Parlamenta Prezidijam, lai tos labāk saskaņotu ar Finanšu regulu. Tam labāk jāuzrauga šo noteikumu piemērošana;
• EĀDD jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka ES delegācijas piemēro iepirkuma noteikumus, piemēram, jāpilnveido mācības, jāuzlabo pamatnostādnes un veidnes;
• lai panāktu labāku atbilsmi pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem, EĀDD jānodrošina mācības un norādījumi par ES delegāciju darbā pieņemšanas procedūrām vietējiem darbiniekiem. Tam arī stingrāk jāuzrauga, lai ES delegācijas dokumentētu attiecīgos darbā pieņemšanas procesa posmus.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde” ir atrodama mūsu 2021. gada pārskata 9. nodaļā.

Atveseļošanas un noturības mehānisms

Kopā: 46,4 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Mūsu darbs 2021. gadā pirmo reizi aptvēra arī maksājumu, ko Spānija saņēma no ANM. Mehānisms ir galvenais komponents NGEU paketē, kuras mērķis ir atbalstīt atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas ietekmes. ANM ir pagaidu instruments, ko īsteno un finansē būtiski atšķirīgi no budžeta izdevumiem DFS ietvaros, Atšķirībā no ES budžeta izdevumiem, kuru pamatā ir izmaksu atlīdzināšana un/vai nosacījumu ievērošana, ANM gadījumā dalībvalstis saņem maksājumu par iepriekš definētu atskaites punktu vai mērķrādītāju sasniegšanu.

Mūsu revīzijas datu kopa ietvēra vienīgo 2021. gada izmaksu, proti, maksājumu Spānijai un ar to saistītā priekšfinansējuma dzēšanu.

Spānijas maksājuma pieprasījumā (datēts ar 2021. gada 11. novembri) bija iekļauti 52 atskaites punkti, par kuriem Spānija ziņoja, ka tie ir sasniegti. Spānijai samaksātā summa bija 11,5 miljardi EUR. 2021. gada 3. decembrī Komisija pieņēma pozitīvu sākotnējo novērtējumu un pēc tam, kad bija saņemts pozitīvs Padomes Ekonomikas un finanšu komitejas atzinums; savā 2021. gada 22. decembra īstenošanas lēmumā apstiprināja izmaksu. 2021. gada 27. decembrī Spānijai izmaksāja 10 miljardus EUR, vienlaikus dzēšot priekšfinansējumu 1,5 miljardu EUR apmērā.

Mūsu darba rezultāti veido pamatu mūsu 2021. gada atzinumam par ANM izdevumu pareizību.

Ko mēs konstatējām

Mūsu revīzija aptvēra Spānijai veiktā ANM maksājuma pareizību. Mūsu novērtējums balstījās uz maksājuma nosacījumu, proti, ka Padomes īstenošanas lēmumā (CID) noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti. Lai to izdarītu, mēs pārbaudījām, vai Komisija bija apkopojusi pietiekamus un piemērotus revīzijas pierādījumus, kas tai ļauj pamatot novērtējumu par Spānijas maksājuma pieprasījumā iekļauto 52 atskaites punktu apmierinošu izpildi. Šajā novērtējumā netiek skatīta citu ES un valsts noteikumu ievērošana.

Vispārējie revīzijas pierādījumi, kurus ieguvām savā darbā, liecina, ka viens no 52 atskaites punktiem, kas saistīti ar pirmo maksājumu Spānijai, nebija apmierinoši izpildīts. Komisija vēl nav definējusi metodi, kā izteikt skaitļos ietekmi, ko rada atskaites punkta vai mērķrādītāja nesasniegšana. Mūsuprāt, kļūda nav būtiska.

Citas nepilnības, kas konstatētas Komisijas darbā, novērtējot atskaites punktus, ir saistītas ar nepietiekami pārdomātiem kontroles atskaites punktu kritērijiem un nepietiekamu Komisijas darba dokumentēšanu, lai gan tas neietekmē atskaites punkta sasniegšanas novērtējumu.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• skaidri un pārredzami jāpamato darbības kārtībā un Padomes īstenošanas lēmumā ietvertie elementi, kas netiek uzskatīti par būtiskiem atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošai izpildei;
• saskaņā ar ANM regulas 24. panta 6. punktu un 24. panta 8. punktu jāizstrādā metodoloģija apturamās summas noteikšanai;
• jāuzlabo atskaites punktu un mērķrādītāju novērtējuma dokumentēšana, pilnībā dokumentējot visus ex ante darba laikā pārbaudītos elementus.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Atveseļošanas un noturības mehānisms” ir atrodama mūsu 2021. gada pārskata 10. nodaļā.

Eiropas Attīstības fondi

Kopā: 3,4 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Eiropas attīstības fondi (EAF), kurus izveidoja 1959. gadā, līdz 2020. gada beigām bija galvenais instruments, ar kuru Eiropas Savienība sniedza attīstības sadarbības palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT); 11. (un pēdējais) EAF aptver 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. ES attiecības ar ĀKK valstīm un AZT reglamentēja partnerattiecību nolīgums, kas uz 20 gadiem 2000. gada 23. jūnijā tika parakstīts Kotonū. Tā galvenais mērķis bija samazināt un galu galā izskaust nabadzību saskaņā ar galveno attīstības sadarbības mērķi, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā. Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam attīstības sadarbības palīdzība Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm ir integrēta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI – “Eiropa pasaulē”), bet attīstības sadarbības palīdzība aizjūras zemēm un teritorijām ir iekļauta Lēmumā par aizjūras asociāciju (ietverot Grenlandi). Tomēr 8., 9., 10. un 11. EAF paši netika integrēti ES vispārējā budžetā, un tos līdz pat slēgšanai turpina īstenot un par tiem ziņo atsevišķi.

Attiecībā uz 2021. gadu šajā jomā revidēto izdevumu kopējā vērtība bija 3,1 miljards EUR. Šie izdevumi attiecas uz 9., 10. un 11. EAF.

Eiropas attīstības fondus pārvalda Komisija (ārpus ES vispārējā budžeta) un Eiropas Investīciju banka. Galvenais atbildīgais ir Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāts (INTPA ĢD, bijušais DEVCO ĢD).

Ko mēs konstatējām

2021. gada pārskatos nebija sniegtas būtiski nepareizas ziņas.

Mēs arī secinām, ka EAF ieņēmumos kļūdu līmenis nebija būtisks.

Mūsu atzinums par 2021. finanšu gada izdevumiem ir negatīvs.

Lai revidētu darījumu pareizību, mēs pārbaudījām 140 darījumu izlasi, kas bija izveidota tā, ka bija reprezentatīva visam EAF izdevumu spektram. Izlasi veidoja 26 darījumi, kas attiecās uz Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, 92 darījumi, ko bija atļāvušas 17 ES delegācijas, un 22 maksājumi, kas bija apstiprināti Komisijas centrālajos dienestos.

Covid-19 pandēmijas dēļ nebija iespējams uz vietas apmeklēt ES delegācijas, tāpēc tā vietā mēs veicām dokumentāras pārbaudes. Tas mums liedza veikt konkrētas revīzijas procedūras, proti, pārbaudīt līgumu izpildi attiecībā uz atlasītajiem darījumiem, un tādējādi ierobežoja mūsu revīzijas darbu. Mums bija jāpielāgo sava pieeja, veicot darījumu un projektu dokumentāras pārbaudes un attālināti sadarbojoties ar revidējamajām vienībām. Tomēr mēs uzskatām, ka iegūtie pierādījumi ļāva mums pabeigt darbu un izdarīt secinājumus.

No 140 mūsu pārbaudītajiem darījumiem 54 darījumos (38,8 %) bija kļūdas. Pamatojoties uz 43 kļūdām, ko esam izteikuši skaitļos, mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir 4,6 %. Trīs visbiežāk sastopamie kļūdu veidi bija neattiecināmi izdevumi (38,6 %), būtisku apliecinošo dokumentu trūkums (23,3 %) un izdevumi, kas nebija radušies (14,9 %).

Tāpat kā 2020. gadā Komisija un tās īstenošanas partneri pieļāva vairāk kļūdu darījumos, kas saistīti ar dotācijām un iemaksu un deleģēšanas nolīgumiem ar saņēmējvalstīm, starptautiskām organizācijām un dalībvalstu aģentūrām, nekā citos atbalsta veidos (piemēram, tādos, kas attiecas uz būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem). No 92 šāda veida darījumiem, kurus pārbaudījām, skaitļos izsakāmas kļūdas bija 39 darījumos, un tas atbilst 81,2 % no aplēstā kļūdu līmeņa.

Tāpat kā iepriekšējos gados, dažas starptautiskās organizācijas sniedza tikai ierobežotu piekļuvi dokumentiem (piemēram, tikai lasīšanas režīmā), un tas nozīmēja, ka mēs nevarējām izgatavot to kopijas. Šīs problēmas kavēja mūsu revīzijas plānošanu un izpildi un aizkavēja mūsu darbu. Lai gan Komisija ir pastiprinājusi saziņu ar starptautiskajām organizācijām, ar dažām no tām mums joprojām ir grūtības iegūt pieprasīto dokumentāciju.

INTPA ĢD RER izpēte

INTPA ĢD uzdevumā tā desmito atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpēti 2021. gadā veica ārējs darbuzņēmējs, lai aplēstu to kļūdu īpatsvaru, kuras palikušas neatklātas pēc visām vadības pārbaudēm, kas veiktas, lai novērstu, atklātu un labotu šādas kļūdas visā ģenerāldirektorāta atbildības jomā. Mērķis bija izdarīt secinājumus par minēto pārbaužu efektivitāti.

2021. gada RER izpēti INTPA ĢD veica 480 darījumu izlasei. Tas ļāva ģenerāldirektorātam atkal norādīt atsevišķu kļūdu īpatsvaru izdevumiem, ko finansē no ES vispārējā budžeta, un izdevumiem, ko finansē no EAF, papildus kopējam abu veidu izdevumu apvienotajam kļūdu īpatsvaram. Sesto gadu pēc kārtas saskaņā ar izpētes aplēsi kopējais RER bija mazāks par 2 % – Komisijas noteikto būtiskuma slieksni (1,14 %).

RER izpēte nav ticamības apliecināšanas uzdevums vai revīzija. Tā balstās uz INTPA ĢD izstrādāto RER metodoloģiju un rokasgrāmatu. Iepriekšējos gada pārskatos par EAF jau bija aprakstīti ierobežojumi izpētēs, un to dēļ RER varēja tikt novērtēts par zemu.

Viens no RER izpētes aspektiem ir paļaušanās uz citu revidentu darbu. Šajā ziņā pilnīga paļaušanās palielinājās no 15 % darījumu 2020. gadā līdz 34 % no darījumiem 2021. gadā. Mēs joprojām uzskatām, ka tik plaša paļaušanās uz citu revidentu darbu ir pretrunā RER izpētes mērķim, kas ir aplēst to kļūdu īpatsvaru, kuras ir palikušas pēc visām INTPA ĢD vadības pārbaudēm, lai novērstu, atklātu un izlabotu šādas kļūdas.

INTPA ĢD gada darbības pārskata caurskatīšana

Ģenerāldirektora 2021. gada darbības pārskata ticamības deklarācijā nav iekļauta neviena atruna. No 2018. gada INTPA ĢD ievērojami samazināja atrunu tvērumu (t. i., izdevumu daļu, uz kuru attiecas atrunas).

Mēs uzskatām, ka atrunu trūkumam INTPA ĢD 2021. gada darbības pārskatā nav pamata un tas daļēji izriet no RER izpētes ierobežojumiem.

INTPA ĢD strādā, lai uzlabotu savu datu kvalitāti attiecībā uz koriģētspējas aprēķināšanu. Mēs pārbaudījām koriģētspējas aprēķinu 2021. gadam, ko INTPA ĢD lēš 13,62 miljonu EUR apmērā. Pārbaudot 35 % (pēc vērtības) no kopējās atgūto līdzekļu kopas, savā izlasē kļūdas neatradām.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• ieviest stingrāku iekšējās kontroles mehānismu, lai nodrošinātu, ka līgumi netiek parakstīti, ja nav spēkā esoša juridiskā pamata;
• veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas saistības vai avansa maksājumi, ko saņēmēji savos finanšu pārskatos deklarējuši kā faktiski radušās izmaksas, tiek atskaitīti pirms maksājumu veikšanas vai tīrvērtes.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par Eiropas attīstības fondu revīziju atrodama 2021. gada pārskatā par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda.

Vispārīga informācija

Eiropas Revīzijas palāta un tās darbs

ERP ir neatkarīga Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde. Iestāde atrodas Luksemburgā, un tajā strādā aptuveni 900 revidentu un administratīvo darbinieku no visām ES dalībvalstīm.

Tās virsuzdevums ir sekmēt ES un tās finanšu labāku pārvaldību, veicināt pārskatatbildību un pārredzamību un darboties kā neatkarīgai ES iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvei.

Mūsu revīzijas ziņojumi un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tos izmanto, lai prasītu atbildību no tiem, kuru pienākums ir īstenot ES politikas virzienus un programmas, tātad no Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstu pārvaldes iestādēm.

Mēs brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un labu praksi, kā arī piedāvājam norādījumus ES politikas veidotājiem un likumdevējiem par to, kā uzlabot ES politikas virzienu un programmu pārvaldību. Ar savu darbu mēs garantējam, ka Eiropas iedzīvotāji ir informēti par to, kā tiek izlietota viņu nauda.

Īsumā par revīzijas pieeju, ko izmantojam ticamības deklarācijas sagatavošanai

Mūsu sagatavotās ticamības deklarācijas atzinumi balstās uz objektīviem pierādījumiem, kas iegūti revīzijas pārbaudēs atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Kā norādīts mūsu 2021.–2025. gada stratēģijā, daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam mēs turpināsim pilnveidot revīzijas pieeju un izmantot pieejamos datus un informāciju, un tas ļaus mums arī turpmāk nodrošināt spēcīgu pārliecību, pamatojoties uz Līgumā noteiktajām pilnvarām un pilnā saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Pārskatu ticamība

Vai ES gada pārskatos ir sniegta pilnīga un precīza informācija?

• Mēs vērtējam grāmatvedības sistēmu, lai pārliecinātos, vai tā nodrošina labu pamatu ticamu datu iegūšanai.
• Mēs vērtējam galvenās grāmatvedības procedūras, lai pārliecinātos par to pareizu darbību.
• Mēs veicam grāmatvedības datu analītiskās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka dati ir izklāstīti konsekventi un ir pamatoti.
• Mēs tieši pārbaudām grāmatojumu izlasi, lai pārliecinātos, vai pakārtotie darījumi reāli pastāv un ir precīzi iegrāmatoti.
• Mēs pārbaudām finanšu pārskatus, lai pārliecinātos, vai tie patiesi atspoguļo finanšu stāvokli.

Darījumu pareizība

Vai ES pārskatiem pakārtotajos ieņēmumu darījumos un izdevumu maksājumu darījumos ir ievēroti noteikumi?

• Mēs novērtējam ieņēmumu un izdevumu sistēmas, lai noteiktu, cik efektīvi tās nodrošina darījumu pareizību.
• Izmantojot statistikas metodes, mēs veidojam darījumu izlases, uz kuru pamata mūsu revidenti veic izvērstas pārbaudes. Sīkāk revidējam izlasē iekļautos darījumus, arī uz vietas pie galasaņēmējiem (tas var būt lauksaimnieks, pētniecības institūts vai uzņēmums, kas izpilda publiski iepirktus būvdarbus vai pakalpojumus), lai iegūtu pierādījumus, ka ikviens pakārtotais notikums reāli eksistē, ka tas ir pienācīgi iegrāmatots un atbilst noteikumiem, saskaņā ar kuriem veikti maksājumi.
• Mēs analizējam kļūdas un tās klasificējam kā skaitļos izsakāmas vai skaitļos neizsakāmas. Darījumos ir skaitļos izsakāma kļūda, ja saskaņā ar noteikumiem maksājumu nedrīkstēja atļaut. Mēs ekstrapolējam skaitļos izsakāmas kļūdas, lai aplēstu kļūdu līmeni katrai jomai, par kuru sagatavojam īpašo izvērtējumu. Pēc tam mēs salīdzinām aplēsto kļūdu līmeni ar 2 % būtiskuma slieksni un novērtējam, vai kļūdas ir visaptverošas.
• Savos atzinumos mēs ņemam vērā minēto novērtējumu, kā arī citu būtisku informāciju, piemēram, gada darbības pārskatus un citu ārēju revidentu ziņojumus.
• Lai nodrošinātu faktu pareizību, mēs apspriežam visus konstatējumus gan ar dalībvalstu iestādēm, gan ar Komisiju.

Visi mūsu sagatavotie dokumenti ir publicēti mūsu tīmekļa vietnē www.eca.europa.eu. Plašāka informācija par revīzijas procesu ticamības deklarācijas pamatošanai ir sniegta mūsu 2021. gada pārskata 1.1. pielikumā.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PRINT	ISBN 978-92-847-8498-1	doi:10.2865/94205	QJ-07-22-618-LV-C
PDF	ISBN 978-92-847-8463-9	doi:10.2865/79335	QJ-07-22-618-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-8515-5	doi:10.2865/566867	QJ-07-22-618-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Turpmāk uzskaitīto attēlu atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un, ja minēts, fotogrāfa/arhitekta vārds:

*. un *.: © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.

*.: © Eiropas Savienība, 2018, avots: EK – Audiovizuālais dienests.

*.: © Eiropas Savienība, 2017, Eiropas Revīzijas palāta. Arhitekti: Paul Noël (K1 ēka, 1988. gads) un Jim Clemes (K2 ēka, 2004. gads, un K3 ēka, 2013. gads).

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:

*., *., *., *., *., *., *. un *.: © Depositphotos.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.