Informācijas apkopojums par Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada pārskatiem

Priekšsēdētāja ievadvārdi

Mūsu gada pārskats par 2020. finanšu gadu, kas ir pēdējais gads 2014.–2020. gada periodā, ir pabeigts ES un tās dalībvalstīm sarežģītos laikos. Būdami Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde, esam darījuši visu iespējamo, lai par spīti Covid-19 krīzes izraisītajām konkrētajām darbības problēmām turpinātu sniegt efektīvus publiskā sektora revīzijas pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Tāpat kā iepriekšējos gados mēs secinām, ka ES gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ES finanšu stāvokli. Mēs sniedzam atzinumu bez iebildēm par Eiropas Savienības 2020. gada pārskatu ticamību. Ieņēmumi par 2020. gadu bija likumīgi un pareizi, un kļūdu līmenis tajos nebija būtisks.

Attiecībā uz 2020. gadu mūsu aplēstais kopējais kļūdu īpatsvars revidētajos izdevumos ir 2,7 % (2019. gadā: 2,7 %).

Attiecībā uz nozīmīgām ES izdevumu jomām, par kurām mēs sniedzam īpašu izvērtējumu, kļūdu līmenis ir būtisks jomās “Kohēzija” un “Konkurētspēja”. Attiecībā uz kategoriju “Dabas resursi” mēs konstatējam, ka aplēstais kļūdu līmenis ir tuvs būtiskuma slieksnim (2,0 %); šajā sakarā mūsu rezultāti liecina, ka kļūdu līmenis tiešajos maksājumos, kuru īpatsvars bija 69 % no DFS kategorijas maksājumiem, nebija būtisks, turpretī tas bija, kopumā ņemot, būtisks izdevumu jomās, kurās mēs identificējām lielāku risku (lauku attīstība, tirgus pasākumi, zivsaimniecība, vide un klimata politika). Kļūdu līmenis kategorijā “Administrācija” ir zem būtiskuma sliekšņa.

Vairākus gadus mēs esam veikuši ES ieņēmumu un izdevumu revīziju, nošķirot tās budžeta jomas, kurās, mūsuprāt, riski likumībai un pareizībai ir augsti, un tās, kurās, mūsuprāt, tie ir zemi. Ņemot vērā ES budžeta struktūru un attīstību laika gaitā, augsta riska izdevumu īpatsvars revidētajā datu kopā ir vēl vairāk palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un veido aptuveni 59 % no mūsu 2020. gada revīzijas datu kopas (2019. gadā: 53 %). Aplēstais kļūdu līmenis šādiem izdevumiem ir 4,0 % (2019. gadā: 4,9 %). Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs sniedzam negatīvu atzinumu par izdevumiem.

Aplēstais kļūdu līmenis zema riska izdevumos, kas veidoja atlikušo 41 % (2019. gadā: 47 %) mūsu revīzijas datu kopā bija zem mūsu noteiktā 2 % būtiskuma sliekšņa.

ES tērēs daudz vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Nākamajos septiņos gados Savienība varēs tērēt 1,8 triljonus EUR. Tas ietver 750 miljardus EUR atveseļošanas instrumentam – iniciatīvai Next Generation EU, kas ir ES reakcija uz Covid-19 krīzi, papildus pārskatītajai 2021.–2027. gada DFS 1,1 triljona EUR vērtībā. 27 dalībvalstis arī vienojās daļēji finansēt šo atveseļošanas programmu, emitējot valsts parādu. Tādējādi šie lēmumi iezīmē patiesi vēsturiskas pārmaiņas ES finansēs.

Līdz ar to ES finanšu pareiza un efektīva pārvaldība kļūs vēl svarīgāka. Tas nozīmē lielāku atbildību gan Komisijai un dalībvalstīm, gan arī mums Eiropas Revīzijas palātā.

Ņemot vērā šos apstākļus, esam sagatavojuši jaunu stratēģiju 2021.–2025. gada periodam. 2021. gada janvārī mēs vienojāmies par trim stratēģiskiem mērķiem, kas noteiks mūsu centienus, turpmākajos gados revidējot ES finanses, jo īpaši – sniegt stingru revīzijas pārliecību sarežģītos un strauji mainīgos apstākļos. Tādējādi turpmākajos gados mēs turpināsim aktīvi veicināt visu veidu ES finanšu, tostarp “Next Generation EU” instrumenta, pārskatatbildību un pārredzamību.

Kopējie rezultāti

Galvenie konstatējumi

• Kopumā aplēstais kļūdu līmenis izdevumos no ES 2020. gada budžeta bija būtisks un saglabājās 2,7 % (2019. gadā: 2,7 %).
• Attiecībā uz augsta riska izdevumiem (galvenokārt atlīdzinājuma izdevumiem), kad atbalsta saņēmējiem bieži vien ir jāievēro sarežģīti noteikumi, kad tie iesniedz radušos izmaksu deklarācijas, mēs lēšam, ka kļūdu līmenis ir 4,0 % (2019. gadā: 4,9 %). Augsta riska izdevumu īpatsvars mūsu revīzijas datu kopā turpināja palielināties, galvenokārt tāpēc, ka kohēzijas izdevumi palielinājās vēl vairāk (20 miljardi EUR), un bija ievērojams – 59 % (2019. gadā: 53 %). Tāpat kā 2019. gadā kļūda ir visaptveroša, un mēs atkal sniedzam negatīvu atzinumu par izdevumiem.
• 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) septītajā un pēdējā gadā neizpildītās saistības turpināja pieaugt un līdz 2020. gada beigām bija sasniegušas 303,2 miljardus EUR. Konkrēti, Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu izlietojums jeb “apguve” dalībvalstīs joprojām bija lēnāka, nekā plānots. No kopējās ESIF summas, par ko ir uzņemtas saistības, 45 % (209 miljardi EUR) vēl ir jāapgūst.
• Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēs līdzekļu apjomu, ko ES tērēs turpmākajos gados. 2021.–2027. gada periodā kopējais finansējuma piešķīrums no instrumenta NGEU un DFS gandrīz divkāršojās salīdzinājumā ar iepriekšējo DFS periodu un būs 1824 miljardi EUR. Mēs konstatējām riskus un izaicinājumus, kas saistīti ar šo fondu īstenošanu un pareizu finanšu pārvaldību.
• Ja revīzijas gaitā rodas aizdomas par krāpšanu, par šādiem gadījumiem mēs ziņojam Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF). 2020. gadā bija seši šādi gadījumi (2019. gadā: deviņi).

Pilns Palātas sagatavotais 2020. gada pārskats par ES budžetu un pārskats par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), pieejams mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Ko mēs revidējām

ES 2020. gada budžets skaitļos

Eiropas Parlaments un Padome pieņem ES gada budžetu saskaņā ar ilgāka termiņa budžetu, par kuru panākta vienošanās uz vairākiem gadiem (zināms kā “daudzgadu finanšu shēma” jeb “DFS”). Mūsu 2020. gada revīzija aptvēra pēdējo gadu no perioda, kas ilga no 2014. līdz 2020. gadam, lai gan summas tiks izmaksātas arī turpmāk.

Galīgā atbildība par to, lai budžets tiktu pienācīgi izlietots, gulstas uz Komisiju. 2020. gadā kopējie izdevumi sasniedza 173,3 miljardus EUR jeb 1,1 % no ES-27 un Apvienotās Karalistes nacionālā kopienākuma (NKI) summas.

No kurienes nāk nauda?

Kopējie ieņēmumi 2020. gadā bija 174,3 miljardi EUR. ES budžetu finansē dažādiem līdzekļiem. Lielāko daļu (123 miljardus EUR) iemaksā dalībvalstis proporcionāli to NKI. Citi avoti ir muitas nodokļi (19,9 miljardi EUR), iemaksas, kuru pamatā ir dalībvalstu iekasētais pievienotās vērtības nodoklis (17,2 miljardi EUR), un iemaksas un atmaksājumi saistībā ar Eiropas Savienības nolīgumiem un programmām (8,2 miljardi EUR).

Kam šo naudu izlieto?

ES budžets tiek tērēts visdažādākajās jomās, piemēram, tādās kā:

• strukturāli vājāku reģionu ekonomiskās attīstības veicināšana,
• inovācijas un pētniecības veicināšana,
• transporta infrastruktūras projekti,
• apmācības pasākumi bezdarbniekiem,
• lauksaimniecība un bioloģiskās daudzveidības veicināšana,
• cīņa pret klimata pārmaiņām,
• robežu pārvaldība,
• atbalsts kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm.

Aptuveni divas trešdaļas budžeta tiek tērētas saskaņā ar tā saukto “dalīto pārvaldību”. Lai gan saskaņā ar šo budžeta izpildes metodi Komisijai ir galīgā atbildība par budžeta izpildi, dalībvalstis sadala līdzekļus, atlasa projektus un pārvalda ES izdevumus. Tas attiecas, piemēram, uz kategoriju “Dabas resursi” un kategoriju “Kohēzija”.

Mūsu sagatavotā ticamības deklarācija par ES budžetu

Katru gadu mēs revidējam ES ieņēmumus un izdevumus, lai pārbaudītu, vai gada pārskati ir ticami un vai tiem pakārtotie ienākumu un izdevumu darījumi atbilst ES un valstu tiesību aktiem.

Šis darbs ir pamatā mūsu ticamības deklarācijai, kuru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu sagatavojam Eiropas Parlamentam un Padomei. Mēs pārbaudām izdevumus tajā punktā, kurā ES līdzekļu galasaņēmēji ir veikuši darbības vai kurā tiem ir radušies izdevumi, un kurā Komisija ir šos izdevumus pieņēmusi. Praksē tas nozīmē, ka mūsu darījumu kopa aptver starpposma un galīgos maksājumus. Mēs nepārbaudījām 2020. gadā izmaksātos avansus, ja vien tie gada gaitā nebija arī dzēsti.

Covid-19 ceļošanas ierobežojumi gandrīz visos gadījumos mums liedza veikt pārbaudes uz vietas. Tāpēc lielākā daļa mūsu darba bija dokumentārās pārbaudes un revidējamo vienību attālinātās intervijas. Lai gan apstākļos, kad nav veiktas pārbaudes uz vietas, var pieaugt kļūdu neatklāšanas risks, no revidējamajām vienībām iegūtie pierādījumi ļāva mums pabeigt darbu un izdarīt secinājumus.

Mūsu revīzijas datu kopa par 2020. gadu bija 147,8 miljardi EUR (sk. 1. attēlu).

Šogad izdevumi kategorijā “Dabas resursi” veido visas revīzijas datu kopas lielāko daļu (40,8 %), tiem seko izdevumi kategorijā “Kohēzija” (32,8 %) un “Konkurētspēja” (11,0 %).

Plašāku informāciju par mūsu revīzijas pieeju skatīt iedaļā “Vispārīga informācija”.

Ko mēs konstatējām

ES pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu

ES 2020. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo ES finanšu rezultātus un tās aktīvus un saistības gada beigās saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Tāpēc par pārskatu ticamību mēs varam sniegt atzinumu bez iebildēm, kā vienmēr kopš 2007. gada.

ES bilancē ir iegrāmatota saistība pensijām un citiem darbinieku pabalstiem, kas 2020. gada beigās bija 116 miljardi EUR. Šīs aplēses turpmāks pieaugums ir galvenokārt skaidrojams ar to, ka ir samazinājusies nominālā diskonta likme, kas atspoguļo vispārējo procentu likmju samazinājumu.

Kopš 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste vairs nav ES dalībvalsts. 2020. gada 31. decembrī ES pārskati uzrādīja neto debitoru parādu no Apvienotās Karalistes 47,5 miljardu EUR apmērā, pamatojoties uz savstarpējām saistībām, kas noteiktas izstāšanās līgumā.

Ieņēmumi par 2020. gadu ir likumīgi un pareizi

Mēs secinām, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks.

Kļūda 2020. gada izdevumos ir būtiska un visaptveroša

Visos izdevumos kopumā mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir no 1,8 % līdz 3,6 %. Šā diapazona viduspunkts, kas iepriekš zināms kā “iespējamākais kļūdu īpatsvars”, ir saglabājies tāds pats kā iepriekšējā gadā un ir 2,7 % (sk. 2. attēlu).

Mēs definējam kļūdu kā naudas summu, kuru nevajadzēja izmaksāt no ES budžeta. Kļūda ir pieļauta tad, ja nauda nav izmantota saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, tātad ne tādā veidā, kā to iecerēja Padome un Eiropas Parlaments, kad tie pieņēma attiecīgos tiesību aktus, vai, ja nauda nav izmantota saskaņā ar konkrētiem valsts noteikumiem.

Vairāk nekā pusē mūsu revīzijas datu kopas atkal ir būtisks kļūdu līmenis

2020. gadā mēs atkal konstatējām, ka veids, kādā izdevumi tika izmaksāti, ietekmēja kļūdu risku. Šajā kontekstā mēs nošķiram maksājumtiesību maksājumus un izmaksu atlīdzināšanas maksājumus (sk. izcēlumu).

Visbiežāk konstatētās kļūdas augsta riska izdevumos bija šādas:

• neattiecināmi projekti un izdevumi, kā arī iekšējā tirgus noteikumu pārkāpumi (īpaši valsts atbalsta noteikumu neievērošana) kategorijā “Kohēzija”;
• neattiecināmas izmaksas, administratīvas kļūdas un būtisku apliecinošo dokumentu trūkums lauku attīstības, tirgus pasākumu, vides, klimatrīcības un zivsaimniecības izdevumu jomā, kas kopā veido aptuveni 31 % no kopējiem izdevumiem kategorijā “Dabas resursi”;
• neattiecināmas izmaksas, jo īpaši tiešās personāla izmaksas un citas tiešās izmaksas pētniecības izdevumos (pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un Septītā pamatprogramma), kas veido aptuveni 57 % no kopējiem izdevumiem kategorijā “Konkurētspēja”;
• apliecinošu dokumentu trūkums, publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana, kā arī izmaksas, kas nav radušās, un neattiecināmas izmaksas kategorijā “Globālā Eiropa”.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem četriem gadiem augsta riska izdevumi 2020. gadā palielinājās vēl vairāk un nepārprotami veido lielāko daļu mūsu revīzijas datu kopas, proti, aptuveni 59 % no tās (2019. gadā: 53 %). Šā izdevumu veida daļa pieaugusi lielākoties tāpēc, ka vēl par 20 miljardiem EUR palielinājās mūsu kohēzijas jomas revīzijas datu kopa. Mūsu aplēstais kļūdu līmenis augsta riska izdevumos bija 4,0 % (2019. gadā: 4,9 %).

Zema riska izdevumi veidoja atlikušo 41 % no mūsu revīzijas datu kopas (2019. gadā: 47 %) un galvenokārt ietvēra maksājumtiesību maksājumus. Aplēstais kļūdu līmenis šajā datu kopas daļā bija zem 2 % būtiskuma sliekšņa (sk. 3. attēlu).

Aplēstā kļūdu līmeņa salīdzinājums dažādās izdevumu jomās no 2016. līdz 2020. gadam ir parādīts 4. attēlā. Plašāka informācija par rezultātiem ir sniegta iedaļā “Mūsu rezultāti tuvplānā” un izklāstīta mūsu 2020. gada pārskata attiecīgajās nodaļās.

Mūsu kļūdu līmeņa aplēšu salīdzinājums ar Komisijas aplēsēm

Gada pārvaldības un snieguma ziņojumā, par kuru atbildīga ir komisāru kolēģija, ir apkopota galvenā informācija no gada darbības pārskatiem par iekšējo kontroli un finanšu pārvaldību. Tajā ir ietverts risks maksājuma laikā, kas ir Komisijas aplēse par summu, kura samaksāta, neievērojot piemērojamos noteikumus. Kopumā Komisijas aplēse par risku maksājuma laikā attiecībā uz 2020. gadu ir 1,9 %. Tas ir zem mūsu būtiskuma sliekšņa (2,0 %) un mūsu aplēstā kļūdu līmeņa (2,7 %).

Turklāt katra Komisijas ģenerāldirektorāta (ĢD) gada darbības pārskatā ir iekļauta deklarācija, kurā ģenerāldirektors apliecina, ka pārskatā patiesi atspoguļota finanšu informācija un ka viņa atbildībā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Šajā nolūkā visi ģenerāldirektorāti iesniedza aplēses par risku maksājuma laikā savos izdevumos.

Mēs uzskatām, ka problēmas, par kurām ziņojām pagājušajā gadā un kuras skāra Komisijas Kopējā revīzijas dienesta veiktās ex post revīzijas (“Konkurētspēja”), dalībvalstu kontroles darbības, kuru rezultāti iekļauti valsts kontroles statistikā (“Dabas resursi”), dalībvalstu revīzijas iestāžu veiktās pārbaudes (“Kohēzija”) un katru gadu pasūtīto atlikušā kļūdu īpatsvara pētījumu (“Globālā Eiropa”), joprojām pastāv un ietekmē risku maksājuma laikā.

Gadījumos, kad sniedzam īpašu izvērtējumu par DFS kategoriju, mēs esam salīdzinājuši Komisijas risku maksājumu laikā 2020. gadā ar mūsu aplēsto kļūdu līmeni. Salīdzinājums liecina, ka Komisijas risks maksājumu laikā ir zemāks nekā mūsu aplēstais kļūdu līmenis kategorijās “Konkurētspēja”, “Kohēzija” un “Dabas resursi”.

Šogad mēs caurskatījām to, kā Komisija ziņo par finanšu korekcijām un līdzekļu atgūšanu, un konstatējām, ka tas notiek sarežģītā veidā un ne vienmēr skaidri. Mēs arī konstatējām, ka ir atgūtas summas no 2005. gada un veiktas neto korekcijas 1994.–1999. gada plānošanas periodam. Kohēzijas jomā līdz 2020. gada beigām vēl nebija veiktas nekādas neto finanšu korekcijas par 2014.–2020. gada plānošanas periodu.

Mēs ziņojām OLAF par sešiem gadījumiem, kuros bija aizdomas par krāpšanu

Ja revīzijas gaitā rodas aizdomas par krāpšanu, mēs par visiem šādiem gadījumiem ziņojam Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kurš pēc tam lemj, vai veikt izmeklēšanu un turpmākus pasākumus, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar dalībvalsts tiesu iestādēm. 2020. gadā mēs norādījām uz sešiem gadījumiem, kuros bija aizdomas par krāpšanu (2019. gadā: deviņiem). Attiecībā uz visiem šiem gadījumiem OLAF ir uzsācis izmeklēšanu. 2021 gada jūnijā mēs sākām sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), pamatojoties uz abu organizāciju sadarbības administratīvo kārtību.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par galvenajiem konstatējumiem ir atrodama 2020. gada pārskata 1. nodaļā. Palātas sagatavotā gada pārskata pilns teksts pieejams mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Mūsu rezultāti tuvplānā

Budžeta un finanšu pārvaldība

Budžeta izpilde un izlietojums 2020. gadā

Pieejamais budžets bija gandrīz pilnībā izpildīts

DFS regulā ir noteiktas maksimālās summas katram no septiņiem DFS gadiem. Šos maksimālos apjomus piemēro jaunām ES finanšu saistībām (saistību apropriācijas) un maksājumiem, ko var veikt no ES budžeta (maksājumu apropriācijas). Sk. 5. attēlu.

Saistību apropriācijas 2020. gadā tika gandrīz pilnībā izlietotas: 172,9 miljardi EUR no 173,9 miljardu EUR galīgā budžeta (99,5 %). Gan apropriācijas, gan to izpildes veids pārsniedza DFS maksimālo apjomu (168,8 miljardi EUR). Šā maksimālā apjoma pārsniegšana bija iespējama, izmantojot īpašus instrumentus, piemēram, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

2020. gadā DFS maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms bija 172,4 miljardi EUR, un galīgajā budžetā maksājumu veikšanai pieejamā summa bija 164,1 miljards EUR. Faktisko maksājumu kopsumma bija 161,8 miljardi EUR, kas bija par 10,6 miljardiem EUR mazāka nekā maksimālais apjoms.

Lai gan budžetā saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika veiktas daudzas izmaiņas, Komisija vēl nav ziņojusi par šim nolūkam izmantotajiem ES līdzekļiem

Lai ātri reaģētu uz Covid-19 pandēmiju un sniegtu atbalstu, tika izmantoti divi galvenie budžeta instrumenti: budžeta grozījumi un pārvietojumi. Ar budžeta grozījumiem iekļauto papildu saistību apropriāciju kopsumma bija 5,2 miljardi EUR, no kuriem 3,3 miljardi EUR bija paredzēti ar Covid-19 saistītiem izdevumiem. Maksājumu apropriācijām budžeta grozījumu kopējā summa gada laikā bija 10,5 miljardi EUR, no kuriem 9,4 miljardi EUR bija paredzēti ar Covid-19 saistītiem izdevumiem. Citi ar pandēmiju saistītu izmaiņu piemēri bija šādi: uz gadu kļuva iespējams pārskaitīt līdzekļus no viena reģiona uz citu, tika atcelta prasība koncentrēt finansējumu konkrētām tēmām un bija iespējams sniegt līdzfinansējumu līdz 100 % apmērā. Dalībvalstīm nebija arī jāatmaksā ES budžetā neizlietotais iepriekšējā gada ESI fondu priekšfinansējums 7,6 miljardu EUR apmērā.

Lai palielinātu pārredzamību un ņemtu vērā Eiropas Parlamenta informācijas pieprasījumus, Komisija 2020. gada pirmajā pusē sāka iekšēji sekot līdzi ES līdzekļiem, kas izmantoti ar Covid-19 saistītiem mērķiem. Komisija vēl nav publicējusi ziņojumu par izdevumiem, kas saistīti ar Covid-19.

Neizpildītās saistības ir pārsniegušas 300 miljardu EUR

Neizpildītās saistības, kas izriet no tā, ka saistību līmenis ir augstāks par veikto maksājumu summu, ir turpinājušas pieaugt, līdz 2020. gada beigām sasniedzot 303,2 miljardus EUR (sk. 6. attēlu). Palielinājums bija mazāks nekā iepriekšējos gados, daļēji tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas apkarošanai tika darītas pieejamas papildu maksājumu apropriācijas.

Saskaņā ar Komisijas ilgtermiņa prognozēm, kas neietver Next Generation EU (NGEU), neizpildīto saistību summai būtu jāpaliek diezgan stabilai šajā augstajā līmenī līdz 2027. gadam. Tā iemesls galvenokārt būs ļoti nelielā ikgadējā starpība starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām 2021.–2027. gada DFS, taču tā nebija abās iepriekšējās DFS. Tomēr neizpildītās saistības palielināsies, ja, tāpat kā 2016.–2020. gadā, saistības saglabāsies augstas un maksājumu pieprasījumi būs mazāki, nekā paredzēts, īstenošanas kavējumu dēļ.

Lai gan ESI fondu apguve 2020. gadā paātrinājās, tā joprojām bija lēnāka nekā iepriekšējā DFS.

2014.–2020. gada DFS kopējais gada apguves līmenis 2020. gadā – pašreizējās DFS pēdējā gadā – bija 15 %, proti, tāds pats kā 2013. gadā, kas bija iepriekšējās 2007.–2013. gada DFS pēdējais gads. Tomēr kumulatīvā apguve bija par aptuveni 7 % mazāka nekā iepriekšējā DFS. Lai gan līdz 2020. gada beigām bija uzņemtas saistības par visiem ESI fondu līdzekļiem, kas piešķirti dalībvalstīm (465 miljardi EUR), 45 % (209 miljardi EUR) vēl bija jāapgūst. Šī summa veido lielāko daļu no 303 miljardiem EUR neizpildīto saistību 2020. gada beigās.

Kā redzams 7. izcēlumā, starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības tā ESIF finansējuma apguvē, kas tām piešķirts 2014.–2020. gada DFS laikā. Piemēram, Somija līdz 2020. gada beigām bija apguvusi 79 % no tās kopējā piešķīruma, savukārt trīs dalībvalstis, kurās apguves līmenis bija viszemākais (Itālija, Horvātija un Spānija), bija izlietojušas tikai aptuveni 45 % no tām summām, par ko tās uzņēmušās saistības.

Iepriekšējā pieredze liecina, ka apguves līmenis, visticamāk, palielināsies, bet ar to joprojām var nepietikt, lai varētu apgūt visus līdzekļus. Komisija 2014. gadā izveidoja Labākas īstenošanas darba grupu kohēzijas politikas programmām. Veikto pasākumu rezultātā ievērojami palielinājās 2007.–2013. gada perioda atlikušā finansējuma apguve iesaistītajās dalībvalstīs, taču mēs konstatējām, ka koncentrēšanās uz rezultātiem nebija pietiekama.

Galvenie riski un izaicinājumi ES budžetam turpmākajos gados

DFS 2021.–2027. gadam un instruments NGEU saskaras ar riskiem un izaicinājumiem

2021.–2027. gada DFS periodā līdz 750 miljardiem EUR būs pieejami saskaņā ar instrumentu Next Generation EU, kura mērķis ir novērst pandēmijas sekas, saglabāt ES politikas jomu mērķus un dot dalībvalstīm iespēju kļūt noturīgākām, ilgtspējīgākām un labāk sagatavotām nākotnei.

Kopējais finansējuma piešķīrums no instrumenta NGEU un 2021.–2027. gada DFS būs 1824 miljardi EUR (2018. gada cenās), no kuriem 1074 miljardi EUR tiks piešķirti no pašas DFS, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā DFS piešķīrums.

Mēs konstatējām šādus galvenos riskus un izaicinājumus:

• risks, ka 2021.–2027. gada DFS dalīti pārvaldīto fondu īstenošanas uzsākšana tiks kavēta;
• izaicinājumi, kas saistīti ar pareizu finanšu pārvaldību līdzekļu izlietošanā ar Covid-19 saistītu izmaiņu dēļ.

Ar instrumentu SURE ES budžets ir pakļauts lielākam finanšu riskam

ES budžeta kopējā pakļautība iespējamām saistībām – saistībām, kas atkarīgas no konkrēta nākotnes notikuma īstenošanās, – palielinājās no 90,5 miljardiem EUR 2019. gada beigās līdz 131,9 miljardiem EUR līdz 2020. gada beigām; tas ir pieaugums par 46 %. Pieaugums gandrīz pilnībā bija saistīts ar to, ka tika ieviests Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (instruments SURE). Tas riska darījumu rādītājam līdz 2020. gada beigām pievienoja dalībvalstu aizņēmumus 39,5 miljardu EUR apmērā (sk. 8. attēlu). Lai gan SURE aizdevumi palielina vispārējo riska darījumu apjomu, instrumentā iestrādātie aizsardzības pasākumi samazina saistītos riskus.

Instrumentam NGEU būs būtiska ietekme uz vispārējo pakļautību riskam no 2021. gada

Instruments NGEU turpmākajos gados ievērojami palielinās ES budžeta kopējo pakļautību riskam par summu līdz 750 miljardiem EUR (2018. gada cenās).

Komisija ES vārdā finanšu tirgos aizņemsies nepieciešamos līdzekļus, lai finansētu dotācijas un budžeta garantijas (390 miljardi EUR) un aizdevumus, kas pieejami dalībvalstīm (līdz 360 miljardiem EUR). Šo aizņēmumu garantēs no ES budžeta, un tas varētu palielināt tā kopējo pakļautību riskam par līdz pat 940 miljardiem EUR. Tā rezultātā Komisijai nāksies palielināt tās administratīvo spēju, lai nodrošinātu līdz šim nepieredzēti apjomīgo darījumu pareizu pārvaldību kapitāla tirgos, tostarp obligāciju emitēšanu un finanšu risku pārvaldību.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām:

• lai būtu iespējams visaptveroši ziņot par summām, par kurām uzņemtas saistības un radušās izmaksas saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tostarp apsolītajām summām un tām, par ko 2020. gadā noslēgti līgumi, Komisijai būtu jāstandartizē ES budžeta izdevumu uzskaite ar Covid-19 saistītiem mērķiem un vismaz reizi gadā par to jāziņo budžeta lēmējiestādēm tik ilgi, cik tas tiek uzskatīts par nepieciešamu;
• lai turpmākajos gados pakāpeniski samazinātu neizpildīto saistību vispārējo līmeni, Komisijai jāanalizē faktori, kas veicina neizpildīto saistību attīstību, un, pamatojoties uz rezultātiem, jāveic attiecīgi pasākumi;
• ņemot vērā to, ka ir ievērojami palielinājies turpmākajos gados pieejamā ES finansējuma apjoms un veidi, tostarp summas, kas atlikušas no iepriekšējā DFS perioda, Komisijai jāsagatavo pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts iestādēm ir pieejams papildu konsultatīvais atbalsts, tādējādi veicinot to, ka dalībvalstis pareizi izmanto šos līdzekļus.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par galvenajiem konstatējumiem attiecībā uz budžeta un finanšu pārvaldību ir atrodama 2020. gada pārskata 2. nodaļā.

Ieņēmumi

174,3 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šī revīzija aptvēra ES budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēti ES izdevumi. Mēs pārbaudījām konkrētas svarīgākās kontroles sistēmas, ko izmanto pašu resursu pārvaldībai, kā arī ieņēmumu darījumu izlasi.

Dalībvalstu iemaksas, kas balstās uz NKI, veidoja 70,6 % no ES ieņēmumiem 2020. gadā, savukārt pašu resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veidoja 9,9 %. Šīs iemaksas aprēķina, izmantojot dalībvalstu iesniegtos makroekonomikas statistikas datus un aplēses.

Tradicionālie pašu resursi (TPR), ko veido dalībvalstu iestāžu ES vārdā iekasētie muitas nodokļi par importu, nodrošināja vēl 11,4 % ES ieņēmumu. Atlikušie 8,1 % ieņēmumu ir iegūti no citiem avotiem (iemaksas un atmaksājumi saistībā ar ES nolīgumiem un programmām, pārpalikums no iepriekšējā gada un citi ieņēmumi).

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?
174,3 miljardi EUR	Nē – 2020. gadā un 2019. gadā kļūdu līmenis nebija būtisks

Preventīvi un koriģējoši pasākumi

Mūsu pārbaudītās sistēmas, kas attiecas uz ieņēmumiem, kopumā darbojās efektīvi. Tomēr galvenie iekšējās TPR kontroles mehānismi, ko mēs novērtējām dažās dalībvalstīs, un NKI apstiprinājumpārbaužu cikla noslēgšana, ko mēs novērtējām Komisijā, darbojās daļēji efektīvi pastāvīgu nepilnību dēļ.

Mēs arī konstatējām nozīmīgas nepilnības dalībvalstu kontroles mehānismos, ar ko mazina muitas nodokļu iztrūkumu, un šo nepilnību novēršanai nepieciešama ES rīcība. Šīs nepilnības neietekmē mūsu revīzijas atzinumu par ieņēmumiem, jo tās neattiecas uz pārskatiem pakārtotajiem darījumiem. Tās tikai norāda uz risku, ka TPR varētu būt nepilnīgi. Mūsu nesenajā īpašajā ziņojumā 04/2021 par muitas kontroli ir ieteikts uzlabot šo jomu.

Komisija 2020. gadā slēdza NKI daudzgadu pārbaudes ciklu attiecībā uz pašu resursu NKI datiem, sākot no 2010. gada. Komisija šajā sakarā noteica lielu skaitu NKI atrunu, kas kopumā saglabā dalībvalstu statistikas datus par 10 gadiem atvērtus izmaiņām. Šāds stāvoklis palielina budžeta nenoteiktību valstu budžetos saistībā ar iemaksām, kas balstītas uz NKI.

Attiecībā uz NKI atrunu saistībā ar globalizācijas ietekmi Komisija izņēmuma kārtā samazināja datu pārskatīšanas periodu, nosakot, ka 2018. gads ir izmaiņu sākuma gads. Tomēr šāds izņēmums vājina dalībvalstu NKI salīdzināmību, uzticamību un pilnīgumu laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam. Šis ierobežojums nesaskan ar ES noteikumiem par NKI pašu resursu aprēķinu.

Piekto gadu pēc kārtas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts savā 2020. gada darbības pārskatā saglabāja atrunu, ka uz ES budžetu pārskaitītās TPR summas ir neprecīzas, jo 2011.–2017. gadā no Ķīnas importēto tekstilizstrādājumu un apavu vērtība ir novērtēta par zemu. Atrunu pirmo reizi formulēja 2016. gadā, kad TPR zaudējumi, kas attiecināmi uz Apvienoto Karalisti (AK), tika izteikti skaitļos, un pēc tam 2018. gadā atrunu definēja arī par citām dalībvalstīm. Komisija ir ierosinājusi pārkāpuma lietu pret AK par TRP zaudējumiem, ko radījis pazeminātas vērtības imports no Ķīnas, un šajā lietā tiek gaidīts Eiropas Savienības Tiesas spriedums.

Pastāvīgas nepilnības saglabājas TPR pārskatu sagatavošanai piemērotajās valsts kontroles sistēmās. Konkrētajā Nīderlandes gadījumā mēs jau esam apšaubījuši Nīderlandes TPR pārskatu ticamību kopš 2013. gada muitas IT sistēmas ierobežojumu dēļ.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām:

• Komisijai pārskatīt un atjaunināt pieeju, pēc kuras turpmākajos daudzgadu ciklos veiks dalībvalstu NKI datu apstiprinājumpārbaudes, lai tādējādi vēl vairāk racionalizētu procesu un saīsinātu periodu, kurā NKI dati paliek atvērti pēc cikla beigām;
• Komisijai sadarbībā ar valsts statistikas iestādēm arī turpmāk uzlabot globalizācijas atspoguļošanu nacionālajos kontos, lai risinātu NKI atrunu šajā jomā attiecībā uz laikposmu, sākot no 2018. gada. Gadījumā, ja iepriekš minētās atrunas atcelšana ietekmētu dalībvalstu nacionālos kontus pārāk atšķirīgi, Komisijai atkārtoti jānovērtē iepriekšējo gadu NKI datu kvalitāte, lai informētu budžeta lēmējiestādes par to, kā, iespējams, šādi pārskatītā statistika varētu ietekmēt ieņēmumu budžetu kopš 2010. gada;
• Nīderlandei nodrošināt mēneša un ceturkšņa TPR pārskatu ticamību, novēršot muitas IT sistēmas pašreizējās nepilnības.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES ieņēmumu revīziju ir atrodama 2020. gada pārskata 3. nodaļā.

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Kopā: 24,1 miljards EUR

Ko mēs revidējām

Izdevumu programmām šajā politikas jomā ir svarīga nozīme izaugsmes stimulēšanā, darbvietu radīšanā Eiropas Savienībā un iekļaujošas sabiedrības veicināšanā. Lielāko izdevumu daļu veido pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” (un tās priekštece – Septītā pamatprogramma) un programma “Erasmus+” izglītībai, apmācībai, jauniešiem un sportam. Citas programmas nodrošina finansējumu kosmosa programmai Galileo (ES globālā satelītnavigācijas sistēma), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) un starptautiskajam kodoltermiskajam reaktoram (ITER).

Šajā jomā mēs revidējām 16,3 miljardus EUR 2020. gada izdevumu. Lielāko daļu šo izdevumu tieši pārvaldīja Komisija. Komisija piešķir avansus publiskiem vai privātiem saņēmējiem pēc dotāciju nolīguma parakstīšanas un, ņemot vērā to līdzfinansēto projektu virzību, atlīdzina daļu no to paziņotajām kopējām izmaksām, atskaitot šos avansus. “Erasmus+” gadījumā izdevumus pārsvarā pārvalda valsts aģentūras Komisijas uzdevumā (aptuveni 80 % dotāciju).

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?	Aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis
16,3 miljardi EUR	Jā	3,9 % (2019. gadā: 4,0 %)

Kopumā mēs uzskatām, ka kļūdu līmenis kategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” ir būtisks.

2020. gadā no mūsu pārbaudītajiem 133 darījumiem 64 (48 %) darījumos bija kļūdas.

Lielākā daļa kļūdu bija saistītas ar neattiecināmām izmaksām, piemēram, pārāk lielām personāla izmaksām, nepareizi deklarētām apakšuzņēmēja izmaksām vai izmaksām, kas nav faktiski radušās.

Ar apakšuzņēmuma līguma slēgšanas izmaksām saistītās problēmas lielākoties attiecās uz saņēmējiem, kuri nebija informēti par atšķirībām attieksmē pret tiešajām personāla izmaksām un ārējo konsultantu izmaksām saskaņā ar ES finansētajām programmām (“Apvārsnis 2020” un EISI). Tādu kļūdu risks ir īpaši augsts MVU, kuri tiek ļoti mudināti piedalīties pētniecības programmās, bet kuriem var būt maz savu darbinieku vai to nav vispār, un tā vietā tie izmanto citu uzņēmumu pakalpojumus.

“Apvārsnis 2020”

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un tās priekšteces Septītās pamatprogrammas izdevumi joprojām ir pakļauti lielākam riskam, un tie ir galvenais mūsu atklāto kļūdu avots. Mēs konstatējām skaitļos izsakāmas kļūdas saistībā ar neattiecināmām izmaksām 28 no 84 pārbaudītajiem pētniecības un inovācijas darījumiem. Tās veido 66 % no mūsu aplēstā kļūdu līmeņa šajā apakškategorijā 2020. gadā.

Personāla izmaksu deklarēšanas noteikumi pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” joprojām ir sarežģīti, neraugoties uz centieniem tos vienkāršot, un to aprēķins joprojām ir galvenais kļūdu avots izmaksu deklarācijās.

Revidenti, kurus atbalsta saņēmēji nolīgst, projekta beigās sniedz apliecinājumus par finanšu pārskatiem. Tie ir paredzēti, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai finanšu pārskatos deklarētās izmaksas ir attiecināmas. Mēs esam vairākkārt ziņojuši par nepilnībām šajos apliecinājumos. 2020. gadā mēs konstatējām, ka revidenti, kas sniedza apliecinājumus, nebija atklājuši vairākas konstatējamas skaitļos izsakāmas kļūdas mūsu izlasē.

Komisijas ziņošana par pareizību

Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (RTD ĢD) ziņoja par paredzamo reprezentatīvo kļūdu īpatsvaru 2,95 % apmērā un atlikušo kļūdu īpatsvaru 2,16 % apmērā, ņemot vērā veiktos koriģējošos pasākumus, attiecībā uz visiem ģenerāldirektorātiem un citām ES struktūrām, kas pārvalda ES pētniecības izdevumus. RTD ĢD Kopējais revīzijas dienests (KRD) vai tā vārdā – ārēji darbuzņēmēji – veic pakārtotas ex post revīzijas.

Saviem 2018. un 2019. gada pārskatiem mēs pārbaudījām 20 ex post revīziju nejaušu izlasi un konstatējām, ka 17 gadījumos nevarējām paļauties uz secinājumiem.

Konstatējām, ka, ņemot vērā mūsu ieteikumus, KRD ir veicis pasākumus ar mērķi uzlabot ex post revīziju kvalitāti. Tomēr turpinājām atklāt nepilnības izlases veidošanas procedūrās, tostarp KRD izlases veidošanas noteikumu pārkāpumus, un revīzijas dokumentācijā.

Mēs arī konstatējām, ka paredzamais reprezentatīvais kļūdu īpatsvars ietver palielinājumu par 0,13 procentpunktiem, kura mērķis ir novērst kvantitatīvos konstatējumus, kas izriet no mūsu veiktajām ex post revīziju pārbaudēm. Tomēr šis kļūdu īpatsvars joprojām, iespējams, ir novērtēts par zemu, jo tajā nav ņemts vērā tas, ka kļūdas, kuras konstatējām, varētu būt pieļautas arī ex post revīzijās, kuras mēs nepārbaudījām. Turklāt mūsu kvalitatīvos konstatējumus, piemēram, nepilnības revīzijas procedūrās, nebija iespējams izteikt skaitļos.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• lai palielinātu kļūdu atklāšanas un labošanas līmeni vienības izmaksās, paplašināt darbības jomu apliecinājumiem par finanšu pārskatiem, iekļaujot vienības izmaksu kategorijas jaunajai pētniecības pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”;
• īstenot darbības, tostarp periodiski pārskatīt galvenos kļūdu cēloņus finanšu pārskatos, sniegt norādījumus par sarežģītiem jautājumiem, tādiem kā noteikumi par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, un rīkot informatīvas kampaņas, lai samazinātu kļūdu īpatsvaru pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;
• turpināt uzlabot ex post revīziju kvalitāti, novēršot nepilnības izlases veidošanas procedūrās izmaksu deklarāciju līmenī, un attiecīgi koriģēt kļūdu aprēķināšanas metodi pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju apakškategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” atrodama 2020. gada pārskata 4. nodaļā.

Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

Kopā: 59,5 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šīs apakškategorijas izdevumu mērķis ir stiprināt konkurētspēju un mazināt attīstības atšķirības starp dažādām dalībvalstīm un ES reģioniem. Finansējums tiek sniegts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un citas shēmas, piemēram, Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI).

Lielāko daļu izdevumu Komisija pārvalda kopā ar dalībvalstīm. ES līdzfinansē daudzgadu darbības programmas (DP), no kurām finansē projektus. Komisijā Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) ir atbildīgs par ERAF un KF īstenošanu, bet Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD) – par ESF.

Mēs revidējām izdevumus 48,4 miljardu EUR apmērā šajā jomā 2020. gada pārskatam (2019. gadā: 28,4 miljardus EUR). Saskaņā ar mūsu pieeju šī summa ietvēra iepriekšējo gadu izdevumus 46,1 miljarda EUR vērtībā, kurus Komisija bija pieņēmusi vai noskaidrojusi 2020. gadā.

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?	Aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis
48,4 miljardi EUR	Jā	3,5 % (2019. gadā: 4,4 %)

Kopumā mēs uzskatām, ka kļūdu līmenis apakškategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” ir būtisks.

2020. gadā mēs pārbaudījām 227 darījumus. Mēs konstatējām un izteicām skaitļos 23 kļūdas, ko dalībvalstu revīzijas iestādes nebija atklājušas. Ņemot vērā 64 kļūdas, ko revīzijas iestādes bija atklājušas iepriekš, un dalībvalstu programmu iestāžu piemērotās korekcijas (par kopējo summu 834 miljoni EUR abiem plānošanas periodiem kopā), mēs lēšam, ka kļūdu līmenis ir 3,5 %.

Lielākās kļūdu kategorijas mūsu aplēstajā kļūdu līmenī ir neattiecināmi projekti un izmaksas, iekšējā tirgus noteikumu pārkāpumi (īpaši valsts atbalsta noteikumu neievērošana) un svarīgu apliecinošo dokumentu trūkums. Atklāto kļūdu skaits un ietekme parāda, ka ieviestie kontroles mehānismi vēl pietiekami nemazina objektīvi augsto kļūdu risku šajā jomā. Tas jo īpaši attiecas uz vadošajām iestādēm un starpniekstruktūrām. Kopumā to pirmā līmeņa apstiprinājumpārbaudes nespēj efektīvi novērst vai atklāt pārkāpumus atbalsta saņēmēju deklarētajos izdevumos.

ESF regulas 14. panta 1. punkta piemērošana pirmajā īstenošanas gadā radīja pārmērīgu nelīdzsvarotību par labu vienai no dalībvalstīm

Piecu ESF darbību atbalsta saņēmēji mūsu izlasē iekļautā DP Itālijā pareizi deklarēja attiecināmās izmaksas, pamatojoties uz vienkāršotu izmaksu metodi, ko noteica vadošā iestāde. Tomēr katrā gadījumā summa, ko vadošā iestāde deklarēja Komisijai, tika pamatota ar Komisijas vienības izmaksu standarta shēmām. Rezultātā no ES budžeta izmaksātās summas katrai attiecīgajai darbībai bija vairāk nekā par 20 % lielākas nekā summas, kuras tika izmaksātas atbalsta saņēmējiem. Šī kārtība laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam līdz šim ir radījusi nelīdzsvarotību par labu šai dalībvalstij vairāk nekā 43 miljonu EUR apmērā. Pašlaik Komisijas vienības izmaksu standarta shēmas šai darbības programmai ir pārāk dāsnas šai dalībvalstij.

Revīzijas iestāžu darba novērtējums

Revīzijas iestāžu darbam dalībvalstīs ir izšķiroša nozīme ticamības un kontroles sistēmā kohēzijas jomā, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka atlikušo kļūdu īpatsvars nepārsniedz 2 % būtiskuma slieksni.

Apliecinājumu pakete ir dokumentu kopums, ko katra dalībvalsts katru gadu iesniedz Komisijai par ESI fondiem. Tajā ietilpst gada pārskati, to kopsavilkums, kontroles ziņojums, pārvaldības deklarācija un revīzijas atzinums. Kopš 2017. gada mēs pārbaudījām darbu, ko paveikušas 34 no 116 revīzijas iestādēm saistībā ar 26 apliecinājumu paketēm, kas attiecas uz 2014.–2020. gada periodu. Visos šajos gadījumos revīzijas iestādes bija ziņojušas, ka atlikušo kļūdu īpatsvars ir mazāks par 2 %. Lai gan mūsu darba mērķis nav izdarīt secinājumus par revīzijas iestāžu kļūdu īpatsvara pareizību kā tādu, mēs konstatējām kļūdas, ko revīzijas iestādes nebija atklājušas. Tā rezultātā 12 no 26 apliecinājumu paketēm, ko pārbaudījām, paziņotie atlikušo kļūdu īpatsvari bija nepietiekami novērtēti un faktiski pārsniedza 2 %.

Līdzīgi, pārbaudot trīs programmu slēgšanas dokumentu kopumus, kurus pārbaudījām saistībā ar 2007.–2013. gada periodu, rezultātā atlikušo kļūdu īpatsvars divos gadījumos tika koriģēts virs 2 % būtiskuma sliekšņa.

Kopumā pēdējos četros gados, kad mēs pārbaudījām revīzijas iestāžu darbu, konstatējām, ka aptuveni pusē (pēc skaita un vērtības) mūsu revīzijai atlasīto apliecinājumu pakešu revīzijas iestādes bija nepareizi ziņojušas par atlikušo īpatsvaru zem 2 %. Nepilnības, kuras konstatējām vairāku revīzijas iestāžu darbā, joprojām ierobežo paļāvību uz to darbu.

Mēs arī konstatējām, ka revīzijas iestādes neseko līdzi krāpšanas riskam un tikai 21 % mūsu izlasē atlasīto darbību iekļauj revīzijas dokumentus, kas pienācīgi novērš šo risku.

REGIO ĢD un EMPL ĢD ziņojumi par kohēzijas izdevumu pareizību

Gada darbības pārskati ir Komisijas ģenerāldirektorātu galvenais ziņošanas instruments par to, vai tiem ir pamatota pārliecība, ka dalībvalstu kontroles procedūras nodrošina izdevumu pareizību.

Gada darbības pārskatos arī ir norādīts kļūdu īpatsvaru kā galvenais snieguma rādītājs attiecībā uz pareizību. REGIO ĢD 2020. gadā ziņoja par galveno snieguma rādītāju, kas pārsniedza 2 % būtiskuma līmeni (2,1 %), savukārt rādītājs, par kuru ziņoja EMPL ĢD, bija zem tā (1,4 %). Savā 2018. gada pārskatā secinājām, ka dažādu iemeslu dēļ kļūdu īpatsvars, kas izteikts kā galvenais snieguma rādītājs, būtu jāuzskata par minimālo īpatsvaru.

Komisija izmantoja šos kļūdu īpatsvarus 2020. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā, lai izklāstītu informāciju par pareizību kohēzijas politikas jomā. Komisija paziņoja kopējo risku maksājuma laikā robežās no 1,9 % līdz 2,4 %. Tomēr, ņemot vērā revīzijas iestāžu darba trūkumus un mūsu konstatētās problēmas attiecībā uz galvenajiem snieguma rādītājiem, kas paziņoti abu ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos, mēs uzskatām, ka gada pārvaldības un snieguma ziņojumā apkopotie rādītāji var būt vienīgi minimālās aplēses.

Komisijas ģenerāldirektorāti gada darbības pārskatā formulēja atrunu par darbības programmu, saistībā ar kuru attiecīgās dalībvalsts pārvaldības un kontroles sistēmas nepilnības nozīmē būtisku risku ES budžetam. Šajā nolūkā tiem būtu jāņem vērā visa informācija, kas pieejama novērtējuma brīdī, tostarp kļūdu īpatsvars, ko paziņojušas revīzijas iestādes. Tomēr mēs konstatējām, ka tas galvenokārt bija provizorisks īpatsvars izdevumiem, kas bija iekļauti gada pārskatos, kurus Komisija vēl nebija pieņēmusi. Tādējādi iespējams, ka atrunas nav aptvērušas visus būtiskos riskus.

Mūsu ieteikumi

Cita starpā mēs iesakām Komisijai:

• cieši uzraudzīt dalībvalstis, izmantojot savas vienības izmaksu standarta shēmas, lai nodrošinātu, ka shēma nerada pārmērīgu nelīdzsvarotību par labu dalībvalstīm. Komisijai jāprasa dalībvalstīm pielāgot pārmērīgas likmes un koriģēt nelīdzsvarotību, lai izvairītos no jebkādiem nepelnītiem ieguvumiem programmas slēgšanas laikā;
• mudināt revīzijas iestādes savās kontrollapās skaidri iekļaut konkrētus jautājumus par krāpšanas riskiem un dokumentēt pasākumus, kas veikti, lai novērstu visus šādus revīzijas gaitā atklātos riskus;
• prasīt, lai dalībvalstis gada kopsavilkumā darītu pieejamu pietiekamu informāciju par secinājumiem un turpmākiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, par kurām tās no pārskatiem ir atsaukušas summas, kas ir vērtēšanas procesā. Tas uzlabotu pārredzamību attiecībā uz to, kā programmu iestādes uzrauga šīs summas.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” ir atrodama mūsu 2020. gada pārskata 5. nodaļā.

Dabas resursi

Kopā: 60,6 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šajā izdevumu jomā ietilpst kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kopējā zivsaimniecības politika un daļa izdevumu vides un klimata politikas jomā.

KLP veido 97 % no izdevumiem kategorijā “Dabas resursi”. ES tiesību aktos ir noteikti tās trīs vispārējie mērķi:

• ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;
• ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdens resursiem;
• līdzsvarota teritoriālā attīstība.

KLP izdevumi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) ir iedalīti divās plašās kategorijās:

• tiešie maksājumi lauksaimniekiem, un tos pilnībā finansē no ES budžeta;
• lauksaimniecības tirgus pasākumi, ko arī pilnībā finansē no ES budžeta, izņemot noteiktus dalībvalstu līdzfinansētus pasākumus, tostarp veicināšanas pasākumus.

Turklāt KLP atbalsta lauku attīstības stratēģijas un projektus, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). Kopš 2014.–2020. gada perioda sākuma ELFLA ir daļa no ESI fondiem, un uz to attiecas ESI fondu Kopīgo noteikumu regula.

Šajā jomā mēs revidējām 60,3 miljardus EUR 2020. gada izdevumu.

Komisija pārvalda KLP kopā ar dalībvalstīm.

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?	Aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis
60,3 miljardi EUR	Tuvu būtiskuma slieksnim	2,0 % (2019. gadā: 1,9 %)

Kopumā mēs secinām, ka kļūdu līmenis kategorijā “Dabas resursi” ir tuvu būtiskuma slieksnim.

Tāpat kā iepriekšējos gados attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kuru pamatā galvenokārt ir lauksaimnieku deklarētā lauksaimniecības zemes platība un kuri veido 69 % no izdevumiem kategorijā “Dabas resursi”, kļūdu līmenis nebija būtisks. Pārējās jomās (lauku attīstība, tirgus pasākumi, zivsaimniecība, vide un klimata politika) mūsu rezultāti kopumā liecina par būtisku kļūdu līmeni.

Tiešie maksājumi lauksaimniekiem: efektīva kontroles sistēma

Galvenais tiešo maksājumu pārvaldības instruments ir integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas ietver zemes gabalu identifikācijas sistēmu (ZGIS). IAKS ir palīdzējusi samazināt kļūdu līmeni tiešajos maksājumos, īpaši ZGIS ir devusi ļoti nozīmīgu ieguldījumu.

Mēs pārbaudījām 88 tiešos maksājumus, aptverot visas galvenās shēmas. Mēs konstatējām, ka 76 tiešajos maksājumos nebija kļūdu, bet divos atklājām atbilstības problēmas, kurām nebija finansiālas ietekmes. Skaitļos izteiktās desmit kļūdas šajās shēmās radās tādēļ, ka lauksaimnieki savos atbalsta pieprasījumos deklarēja pārāk lielu atbalsttiesīgo lauksaimniecības zemes platību vai dzīvnieku skaitu.

Monitorējoša pārbaude: ierobežots tvērums 2020. gadā

Kopš 2018. gada dalībvalstu maksājumu aģentūras var izmantot “monitorējošas pārbaudes”. Īstenojot šo pieeju, tiek izmantoti automatizēti procesi, kuru pamatā ir ES programmas Copernicus Sentinel satelīta dati, lai pārbaudītu atbilstību zināmiem KLP noteikumiem. Ja visus konkrētās maksājumu shēmas attiecināmības kritērijus var novērtēt no gaisa, tas maksājumu aģentūrām dod iespēju pārraudzīt visu atbalsta saņēmēju kopumu attālināti.

Monitorējošās pārbaudes var izmantot, lai brīdinātu lauksaimniekus par maksājumu shēmas noteikumu iespējamu neievērošanu jebkurā augšanas sezonas laikā. Tas dod lauksaimniekiem vairāk iespēju koriģēt pieprasījumus, pirms tie tiek pabeigti.

Komisija ir apņēmusies sniegt atbalstu dalībvalstīm jaunas pieejas izstrādē attiecībā uz monitorējošām pārbaudēm. 2020. gada beigās 5,7 % galvenās tiešā atbalsta shēmas (pamatmaksājumi un vienotie platībmaksājumi) platības bija pakļautas monitorējošām pārbaudēm.

Lauku attīstība, tirgus pasākumi, zivsaimniecība, vide un klimata politika: augstāks kļūdu risks

Salīdzinājumā ar tiešajiem maksājumiem šīm izdevumu jomām tiek piemēroti sarežģīti attiecināmības nosacījumi, kas palielina kļūdu risku.

No 104 mūsu pārbaudītajiem lauku attīstības darījumiem 87 darījumos kļūdu nebija. No vienpadsmit gadījumiem, kad mēs konstatējām un izteicām skaitļos kļūdas, piecos gadījumos to ietekme pārsniedza 20 %. Sešos maksājumos konstatējām atbilstības problēmas, kurām nebija finansiālas ietekmes.

Lauksaimniecības tirgus pasākumi tiek iedalīti vairākās dažādās shēmās, kam piemēro dažādus attiecināmības nosacījumus. Mēs pārbaudījām 16 darījumus un konstatējām 3 gadījumus, kad maksājumu aģentūras bija atlīdzinājušas neattiecināmas izmaksas. Divos no šiem gadījumiem kļūda pārsniedza 20 %. Vienā gadījumā konstatējām neatbilstības problēmu, kurai nebija finansiālas ietekmes.

Arī zivsaimniecības, vides un klimata politikas projektu atlases kritēriji un attiecināmības prasības ir dažādas. No deviņiem pārbaudītajiem darījumiem mēs konstatējām vienu skaitļos izteiktu kļūdu, kuras iemesls bija neattiecināmu izdevumu deklarēšana un atlīdzināšana. Četros gadījumos konstatējām atbilstības problēmas, kurām nebija finansiālas ietekmes.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ziņojumi par KLP izdevumu pareizību

Katras maksājumu aģentūras direktors iesniedz Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātam (AGRI ĢD) gada pārvaldības deklarāciju par savas aģentūras kontroles sistēmu efektivitāti, kā arī par to maksājumu likumību un pareizību. Dalībvalstis ziņo par savām administratīvajām un uz vietas veiktajām pārbaudēm (“kontroles statistika”).

Kopš 2015. gada, lai sniegtu papildu pārliecību, sertifikācijas struktūru pienākums ir attiecībā uz katru maksājumu aģentūru sniegt ikgadēju atzinumu par dalībvalstu iesniegto atlīdzināmo izdevumu likumību un pareizību.

Lai aprēķinātu skaitliskos datus par risku maksājumu laikā, AGRI ĢD izmanto kontroles statistikā paziņoto kļūdu īpatsvaru, izdarot korekcijas saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti sertifikācijas struktūru revīzijās un paša ģenerāldirektorāta veiktajās maksājumu aģentūru sistēmu un izdevumu pārbaudēs. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm risks maksājuma laikā ir aptuveni 1,9 % no kopējiem KLP izdevumiem 2020. gadā.

Krāpšanas apkarošanas politika un procedūras KLP

Maksājumu aģentūrām ir jāievieš krāpšanas novēršanas un atklāšanas sistēmas, un Komisijai ir jāgūst pamatota pārliecība par šo sistēmu darbību. Savā 2019. gada pārskatā mēs konstatējām dažas nepilnības KLP krāpšanas apkarošanas politikā un procedūrās un sniedzām ieteikumu šo problēmu risināšanai. 2021. gadā veicām lietderības revīziju par Komisijas un dalībvalstu KLP krāpšanas apkarošanas pasākumiem. Mēs plānojam līdz 2021. gada beigām publicēt īpašo ziņojumu par šo jautājumu, kurā būtu apskatīta arī saistītā “zemes sagrābšanas” problēma.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Dabas resursi” ir atrodama mūsu 2020. gada pārskata 6. nodaļā.

Drošība un pilsonība

Kopā: 6,3 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šajā izdevumu jomā ir sagrupēti dažādi politikas virzieni, kuru kopīgais mērķis ir nostiprināt Eiropas pilsonības jēdzienu, veidojot brīvības, tiesiskuma un drošības telpu bez iekšējām robežām.

Nozīmīgākā izdevumu joma ir saistīta ar Ārkārtas atbalsta instrumentu – 2020. gadā tika iztērēti 2,6 miljardi EUR jeb 40,5 % no šīs DFS kategorijas kopsummas. Šis instruments tika izveidots 2020. gada aprīlī, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt Covid-19 pandēmiju, finansējot cita starpā pacientu, medicīniskā personāla un svarīgākā medicīniskā aprīkojuma pārrobežu pārvietošanu un transportēšanu. Citi svarīgi šīs kategorijas fondi ir:

• Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), kura mērķis ir palīdzēt efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas un izveidot kopēju ES pieeju patvērumam un imigrācijai;
• Iekšējās drošības fonds (IDF), kura mērķis ir veicināt drošību Eiropas Savienībā, vienlaikus atvieglojot likumīgu ceļošanu un sekmējot pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanu.

Šie divi fondi ar 1,6 miljardiem EUR 2020. gadā veidoja nedaudz vairāk nekā ceturto daļu (25,3 %) no ES izdevumiem šajā jomā. AMIF un IDF īstenošanas pārvaldību lielā mērā dala dalībvalstis un Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts (HOME ĢD).

Vēl 18,5 % veido finansējums 12 decentralizētām aģentūrām un EPPO, kas iesaistītas ES prioritāšu īstenošanā tādās jomās kā migrācija un drošība, tiesu iestāžu sadarbība un veselība. Par ES aģentūru izdevumiem mēs ziņojam atsevišķi īpašajos gada ziņojumos un gada kopsavilkumā “ES aģentūru revīzijas īss apraksts”.

Attiecībā uz 2020. gadu šajā jomā revidēto izdevumu vērtība bija 3,1 miljards EUR.

Ko mēs konstatējām

Par 2020. gadu tika pārbaudīta 27 darījumu izlase. Šī izlase tika veidota tā, lai sniegtu ieguldījumu mūsu vispārējā ticamības deklarācijā, nevis lai reprezentētu šīs DFS kategorijas izdevumus. Tāpēc šai DFS kategorijai kļūdu īpatsvaru nevarējām aplēst.

No mūsu pārbaudītajiem 27 darījumiem astoņos (30 %) darījumos bija kļūdas. Mēs atradām četras skaitļos izsakāmas kļūdas ar finansiālu ietekmi uz summām, kas iekasētas no ES budžeta. Mēs konstatējām arī četrus gadījumus, kad nebija ievēroti tiesību akti un finanšu noteikumi, taču tiem nebija finansiālas ietekmes uz ES budžetu.

Mēs arī izskatījām to četru revīzijas iestāžu darbu, kuras atbild par savas attiecīgās dalībvalsts AMIF/IDF gada pārskatu revīziju un sniedz Komisijai gada kontroles ziņojumu. Visas mūsu pārbaudītās revīzijas iestādes bija izstrādājušas un ieviesušas pietiekami kvalitatīvas izvērstas procedūras ziņošanai par savu darbu gada kontroles ziņojumā. Mēs konstatējām atsevišķus trūkumus, kuru ietekme uz pārskatiem nebija tik būtiska, lai samazinātu revīzijas iestāžu secinājumu pareizību.

Gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

Mēs pārbaudījām Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta (HOME ĢD) un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta (CONNECT ĢD) gada darbības pārskatus un neatradām informāciju, kas varētu būt pretrunā mūsu konstatējumiem. Tomēr mūsu ierobežotā 2020. gada izlase (27 darījumi) nav pietiekama, lai salīdzinātu mūsu revīzijas rezultātus ar informāciju, kuru par izdevumu pareizību paziņoja abi ģenerāldirektorāti.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• rūpīgi pārbaudīt ESI darbību atbalsta saņēmēju iesniegto izmaksu attiecināmību, jo īpaši iepirkuma procedūru pareizību;
• sniegt norādījumus dalībvalstu iestādēm, kas atbild par AMIF un IDF, par pakalpojumu pilnīguma un kvalitātes dokumentēšanu, ja finansējums balstās uz standarta vienības izmaksām.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Drošība un pilsonība” ir atrodama mūsu 2020. gada pārskata 7. nodaļā.

Globālā Eiropa

Kopā: 11,4 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šī izdevumu joma aptver izdevumus par visām ārējām darbībām, ko finansē no ES budžeta (izņemot Eiropas Attīstības fondi). Politikas mērķis ir popularizēt ES vērtības ārvalstīs, risināt galvenās globālās problēmas, palielināt ES attīstības sadarbības ietekmi, veicināt stabilitāti un drošību kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs.

Galvenie ģenerāldirektorāti un dienesti ārējo darbību budžeta izpildē ir Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāts (INTPA ĢD, iepriekš DEVCO ĢD), Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts (NEAR ĢD), Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD), Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) un Ārpolitikas instrumentu dienests (FPI).

Maksājumus vairāk nekā 150 valstīs izmaksā, izmantojot dažādus instrumentus un īstenošanas metodes, tādas kā būvdarbu/piegāžu/pakalpojumu līgumi, dotācijas, īpaši aizdevumi, aizdevumu garantijas un finansiālā palīdzība, budžeta atbalsts un citi mērķtiecīgi budžeta atbalsta veidi.

Šajā jomā mēs revidējām 9,2 miljardus EUR 2020. gada izdevumu.

Ko mēs konstatējām

Mēs izskatījām 75 darījumu izlasi, kas tika veidota tā, lai sniegtu ieguldījumu mūsu vispārējā ticamības deklarācijā, nevis lai reprezentētu šīs DFS kategorijas izdevumus. Tāpēc šai DFS kategorijai kļūdu īpatsvaru nevarējām aplēst.

No mūsu pārbaudītajiem 75 darījumiem 28 (37,3 %) darījumos bija kļūdas. Mēs atradām 17 skaitļos izsakāmas kļūdas ar finansiālu ietekmi uz summām, kas iekasētas no ES budžeta. Mēs atklājām arī 11 tiesību aktu vai finanšu noteikumu pārkāpumus.

Darījumos, kas saistīti ar budžeta atbalstu un projektiem, kurus īsteno starptautiskas organizācijas saskaņā ar “nosacīto pieeju” (kad Komisijas iemaksas vairāku līdzekļu devēju projektos tiek apvienotas ar citu līdzekļu devēju iemaksām un nav paredzētas konkrētiem, identificējamiem izdevumu posteņiem), kļūdu iespējamība bija mazāka. 2020. gadā šajās jomās mēs neatradām kļūdas.

Dažas starptautiskās organizācijas sniedza tikai ierobežotu piekļuvi dokumentiem, piemēram tikai lasīšanas režīmā, un tas nozīmēja, ka mēs nevarējām nokopēt pārbaudītos dokumentus. Turklāt dažas starptautiskās organizācijas apšaubīja mūsu pilnvaras. Šīs problēmas traucēja plānot un veikt mūsu revīziju, un to dēļ revīzijas darba grupa prasītos dokumentus saņēma ar lielu nokavēšanos, kas ievērojami aizkavēja tās darbu. Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir noteikts, ka Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības saņemt visus dokumentus vai informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai.

NEAR ĢD RER izpēte

NEAR ĢD uzdevumā tā sesto atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpēti 2020. gadā veica ārējs darbuzņēmējs. Šīs izpētes mērķis bija aplēst kļūdu līmeni, kas palicis pēc visām vadības pārbaudēm, lai visā tā atbildības jomā novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas. RER izpēte nav apliecināšanas uzdevums vai revīzija.

Tāpat kā iepriekšējos gados aplēstais NEAR ĢD kopējais atlikušo kļūdu īpatsvars bija zemāks par Komisijas noteikto 2 % būtiskuma slieksni (2020. gadā: 1,36 %; 2019. gadā: 0,53 %; 2018. gadā: 0,72 %).

Mēs konstatējām ierobežojumus, kuru dēļ RER var tikt novērtēts par zemu.

Turklāt darbuzņēmējs nav veicis pārbaudes vai tās veicis ierobežotā apmērā vairāk nekā 60 % darījumu, kurus tas atlasījis izpētei 2020. gadā (2019. gadā: aptuveni 50 %); tā vietā tas pilnībā vai daļēji paļāvās uz iepriekšējo kontroles darbu. Tomēr RER izpētes mērķis ir identificēt kļūdas, kas nav atklātas iepriekšējā kontroles darbā. Paļaujoties uz iepriekšējo kontroles darbu, RER izpētē šādas kļūdas nav pilnībā novērtētas. Visbeidzot, RER izpētes tiesiskajā regulējumā nav aplūkots un nav minēts krāpšanas risks.

Gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

Attiecībā uz 2020. finanšu gadu mēs pārbaudījām, vai Ārpolitikas instrumentu dienesta gada darbības pārskatā bija sniegta informācija par pareizību saskaņā ar Komisijas norādījumiem un vai tas konsekventi piemēroja turpmāko korekciju un atgūšanas aplēšu metodoloģiju.

Šajā kontekstā mēs konstatējām iespējamu iekšējās kontroles nepilnību gadījumos, kad FPI ir veicis konkrētus pasākumus, lai mazinātu saistītos riskus. Šis jautājums ir saistīts ar kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijām, attiecībā uz kurām Komisijai ir jānodrošina to akreditācija, pamatojoties uz novērtējumu par to, vai tās ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, nediskriminācijas un ES rīcības pamanāmības principus (“pīlāru novērtējuma” ietvaros). Līdz 2020. gada beigām divas no 11 notiekošajām KDAP misijām vēl nebija saņēmušas pilnīgu pozitīvu pīlāru novērtējumu.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• veikt pasākumus, lai starptautiskās organizācijas nodrošinātu Eiropas Revīzijas palātai pilnīgu, neierobežotu un savlaicīgu piekļuvi dokumentiem, kas nepieciešami mūsu uzdevumu veikšanai saskaņā ar LESD, un nevis tikai lasīšanas režīmā;
• izveidot procedūru, lai nodrošinātu, ka partnerorganizācijas kopīgo izmaksu sadalījumu balsta uz faktiskajiem izdevumiem;
• noteikt pienākumu RER izpētes darbuzņēmējam ziņot Komisijai par visiem gadījumiem, kuros ir aizdomas par krāpšanu saistībā ar ES budžetu un kurus tas atklājis, veicot RER izpētes darbu.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju apakškategorijā “Gobālā Eiropa” ir atrodama mūsu 2020. gada pārskata 8. nodaļā.

Administrācija

Kopā: 10,3 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Mūsu revīzija aptvēra administratīvos izdevumus šādās ES iestādēs un struktūrās: Eiropas Parlaments, Eiropadome un Eiropas Savienības Padome, Komisija, Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Eiropas Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja birojs un Eiropas Ārējās darbības dienests.

Iestāžu un struktūru kopējie administratīvie izdevumi 2020. gadā bija 10,3 miljardi EUR. Šajā summā ir iekļauti izdevumi par cilvēkresursiem (aptuveni 68 % no kopējiem izdevumiem) un izdevumi par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju.

Šajā jomā mēs revidējām 10,4 miljardus EUR 2020. gada izdevumu, tostarp maksājumus un priekšfinansējuma dzēšanu.

Mēs pārbaudījām atsevišķas Eiropas Ombuda un Padomes pārraudzības un kontroles sistēmas. Mēs arī pārbaudījām 48 darījumus.

Mūsu finanšu pārskatus pārbauda ārējais revidents. Katru gadu mēs publicējam izrietošo revīzijas atzinumu un ziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē.

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?
10,4 miljardi EUR	Nē – 2020. gadā un 2019. gadā kļūdu līmenis nebija būtisks

Mēs pārbaudījām atsevišķas Eiropas Ombuda un Padomes pārraudzības un kontroles sistēmas 2020. gadā. Mēs arī pārbaudījām 48 darījumus.

Tāpat kā iepriekšējos gados mēs aplēsām, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa.

Mēs neatradām īpašas problēmas attiecībā uz Padomi, Tiesu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Reģionu komiteju, Eiropas Ombudu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Revīzijas palātu.

Parlaments

Mēs konstatējām kļūdas divos Eiropas Parlamenta veiktajos maksājumos. Viena no tām bija saistīta ar pārmaksāšanu par IT pakalpojumiem, ko izraisīja nepareizi piemēroti līguma noteikumi. Otrā kļūda bija saistīta ar dienas naudas nepareizu maksājumu kādam Eiropas Parlamenta deputātam pēc kļūdas apmeklētības sarakstā. Mēs konstatējām, ka ieviestā kontroles sistēma nedz nenovērsa, nedz atklāja kļūdas, taču šobrīd Parlaments strādā pie jaunas sistēmas, lai stāvokli uzlabotu.

Komisija

Mēs atklājām piecas kļūdas Komisijas veiktajos maksājumos. Viena no tām bija saistīta ar programmatūru licenču izmaksu nelielu pārmaksājumu. Pārējās četras bija saistītas ar piemaksām tiem darbiniekiem, kuri nebija paziņojuši par nesenām izmaiņām personiskajā stāvoklī vai kuri bija tiesīgi pieprasīt līdzīgas piemaksas no citiem avotiem. Darbiniekiem vispirms ir jāpieprasa šādas piemaksas un pēc tam jāpaziņo par tām Komisijai, lai tā varētu piemaksas ņemt vērā, aprēķinot algu. Aprēķinu atbilstības pārbaudēs, ko veica Komisija, netika atklāti šie četri gadījumi. Mēs atklājām līdzīgas kļūdas saistībā ar ģimeņu pabalstiem iepriekšējos gados.

Publiskā iepirkuma procedūras, ko izmanto, lai iegādātos individuālos aizsardzības līdzekļus

Šogad mēs pārbaudījām arī 15 iepirkuma procedūras, ko organizēja Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa un EĀDD, lai Covid-19 pandēmijas laikā iegādātos aizsardzības līdzekļus saviem darbiniekiem. Lai gan mēs konstatējām dažas problēmas procedūrās, ko izmantoja Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un EĀDD, iepērkot steidzami nepieciešamās aizsargmaskas, šo procedūru pārbaude neietilpa mūsu reprezentatīvajā izlasē un tādējādi neietekmēja mūsu aplēsto kļūdu līmeni.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām:

• Parlamentam veikt nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu, ka dienas nauda tiek maksāta tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuriem ir uz to tiesības;
• lai pilnveidotu savu sistēmu tiesību aktos noteikto ģimenes pabalstu administrēšanai, Komisijai ir jāpastiprina atbilstības pārbaudes darbinieku deklarācijām par pabalstiem no citiem avotiem un jāvairo darbinieku izpratne par šo jautājumu.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju kategorijā “Administrācija” ir atrodama mūsu 2020. gada pārskata 9. nodaļā.

Eiropas Attīstības fondi

Kopā: 4,6 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Eiropas attīstības fondi, kurus izveidoja 1959. gadā, līdz 2020. gada beigām bija galvenais instruments, ar ko ES sniedza attīstības sadarbības palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). ES attiecības ar ĀKK valstīm un AZT reglamentēja partnerības nolīgums, kas uz 20 gadiem 2000. gada 23. jūnijā tika noslēgts Kotonū (“Kotonū nolīgums”). Tā galvenais mērķis bija mazināt un visbeidzot izskaust nabadzību. Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam attīstības sadarbības palīdzība Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm ir integrēta Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI – “Eiropa pasaulē”), bet attīstības sadarbības palīdzība aizjūras zemēm un teritorijām ir iekļauta Lēmumā par aizjūras asociāciju. Tomēr 8., 9., 10. un 11. EAF netiks integrēti ES vispārējā budžetā, bet tos līdz pat slēgšanai turpinās īstenot un par tiem ziņos atsevišķi.

Attiecībā uz 2020. gadu šajā jomā revidēto izdevumu kopējā vērtība bija 4,0 miljardi EUR. Šie izdevumi attiecas uz 8., 9., 10. un 11. EAF.

Eiropas Attīstības fondus pārvalda Komisija ārpus ES vispārējā budžeta un Eiropas Investīciju banka. Galvenais atbildīgais ĢD ir Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāts (INTPA ĢD, bijušais DEVCO ĢD).

Ko mēs konstatējām

2020. gada pārskatos nebija sniegtas būtiski nepareizas ziņas.

Mēs arī secinām, ka EAF ieņēmumos kļūdu līmenis nebija būtisks.

Mūsu atzinums par 2020. finanšu gada izdevumiem ir negatīvs.

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?	Aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis
4,0 miljardi EUR	Jā	3,8 % (2019. gadā: 3,5 %)

Lai revidētu darījumu pareizību, mēs pārbaudījām 140 darījumu izlasi, kas bija izveidota tā, lai būtu reprezentatīva visam EAF izdevumu spektram. Izlasi veidoja 21 darījums, kas attiecās uz Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, 102 darījumi, ko bija atļāvusi 21 ES delegācija, un 17 maksājumi, kas bija apstiprināti Komisijas centrālajos dienestos.

Covid-19 pandēmijas dēļ nebija iespējams uz vietas apmeklēt ES delegācijas. Tas mums liedza veikt konkrētas revīzijas procedūras, proti, pārbaudīt līgumu izpildi attiecībā uz atlasītajiem darījumiem, un tādējādi ierobežoja mūsu revīzijas darbu. Mums bija jāpielāgo sava pieeja, veicot darījumu un projektu dokumentāras pārbaudes un attālināti sadarbojoties ar revidējamajām vienībām.

No 140 mūsu pārbaudītajiem darījumiem 36 darījumos (25,7 %) bija kļūdas. Pamatojoties uz 31 kļūdu, ko esam izteikuši skaitļos, mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir 3,8 %. Trīs visbiežāk sastopamie kļūdu veidi bija svarīgu apliecinošo dokumentu trūkums (38,3 %), neattiecināmi izdevumi (38,2 %) un izdevumi, kas nav radušies (18,1 %).

Komisija un tās īstenošanas partneri šogad pieļāva vairāk kļūdu darījumos, kas saistīti ar dotācijām un iemaksu un deleģēšanas nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām, nekā ar citiem atbalsta veidiem (piemēram, attiecībā uz būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem). No 67 šāda veida darījumiem, kurus pārbaudījām, skaitļos izsakāmas kļūdas bija 27 (40,3 %) darījumos, un tas atbilst 94,2 % no aplēstā kļūdu līmeņa.

Dažas starptautiskās organizācijas sniedza tikai ierobežotu piekļuvi dokumentiem, piemēram tikai lasīšanas režīmā, un tas nozīmēja, ka mēs nevarējām nokopēt pārbaudītos dokumentus. Turklāt viena starptautiskā organizācija apšaubīja mūsu pilnvaras vai pārāk vilcinājās, lai iesniegtu pieprasītos apliecinošos dokumentus. Šīs problēmas traucēja plānot un veikt mūsu revīziju, un to dēļ revīzijas darba grupa prasītos dokumentus saņēma ar lielu nokavēšanos, kas ievērojami aizkavēja tās darbu. Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir noteikts, ka Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības saņemt visus dokumentus vai informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai.

INTPA ĢD RER izpēte

INTPA ĢD 2020. gadā sagatavoja savu devīto atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpēti, kuru veica ārējs darbuzņēmējs, lai novērtētu kļūdu līmeni, kas palicis nepamanīts visās INTPA ĢD vadības pārbaudēs, kuras visā tā atbildības jomā bija veiktas nolūkā novērst, atklāt un izlabot kļūdas. 2020. gada RER izpētes izlases lielums bija 480 darījumi. Tas nozīmēja, ka atkal bija iespējams norādīt atsevišķu kļūdu īpatsvaru izdevumiem, ko finansē no ES vispārējā budžeta, un izdevumiem, ko finansē no EAF, papildus kopējam abu veidu izdevumu apvienotajam kļūdu īpatsvaram.

Piekto gadu pēc kārtas saskaņā ar izpētes aplēsi kopējais RER bija mazāks par Komisijas noteikto 2 % būtiskuma slieksni (2016. gadā: 1,67 %; 2017. gadā: 1,18 %; 2018. gadā: 0,85 %; 2019. gadā: 1,13 % un 2020. gadā: 0,95 %). RER izpēte nav ticamības apliecināšanas uzdevums vai revīzija; tā balstās uz INTPA ĢD izstrādāto RER metodoloģiju un rokasgrāmatu. Tāpat kā iepriekšējos četros gados mēs esam konstatējuši ierobežojumus, kuru dēļ RER var tikt novērtēts par zemu.

Turklāt vairāk nekā pusei darījumu (54 %) RER pilnībā (17 %) vai daļēji (37 %) balstās uz iepriekšējo kontroles darbu. Šiem darījumiem darbuzņēmējs veica ierobežotas pārbaudes vai vispār tos nepārbaudīja, bet gan paļāvās uz iepriekšējo kontroles darbu, kas veikts DEVCO ĢD kontroles sistēmas ietvaros. Pārlieka paļaušanās uz iepriekšējo kontroles darbu ir pretrunā RER izpētes mērķim, kas ir apzināt tās kļūdas, kuras tieši pēc tādu kontroles mehānismu piemērošanas ir palikušas neatklātas. Visbeidzot, RER izpētes tiesiskajā regulējumā nav aplūkots un nav minēts krāpšanas risks.

INTPA ĢD gada darbības pārskata caurskatīšana

Ģenerāldirektora 2020. gada darbības pārskata ticamības deklarācijā nav nevienas atrunas, jo abas atrunas, kas vēl bija spēkā 2018. gadā, tika atceltas, bet jaunas netika formulētas. 2018. un 2019. gadā INTPA ĢD ievērojami samazināja atrunu tvērumu (t. i., to aptverto izdevumu daļu).

Tāpat kā pagājušajā gadā mēs uzskatām, ka atrunu trūkumam INTPA ĢD 2020. gada darbības pārskatā nav pamata un tas daļēji izriet no RER izpētes ierobežojumiem.

Komisija otro reizi piemēroja noteikumu, kurš paredz, ka atruna nav vajadzīga, ja atsevišķā izdevumu jomā tā attiektos uz mazāk nekā 5 % kopējo maksājumu un ja tās finansiālā ietekme būtu mazāka par 5 miljoniem EUR. Attiecīgi atrunas vairs netiek formulētas noteiktās jomās, kurās tās formulēja iepriekšējos gados, pat tad, ja attiecīgais risks saglabājas.

Mūsu ieteikumi

Mēs sniedzam Komisijai turpmāk uzskaitītos ieteikumus:

• veikt pasākumus, lai starptautiskās organizācijas nodrošinātu Eiropas Revīzijas palātai pilnīgu, neierobežotu un savlaicīgu piekļuvi dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar LESD, un nevis tikai lasīšanas režīmā;
• formulēt atrunas par visām jomām, kurās konstatēts augsts riska līmenis, neatkarīgi no to daļas kopējos izdevumos un to finansiālās ietekmes;
• noteikt pienākumu RER izpētes darbuzņēmējam ziņot Komisijai par visiem gadījumiem, kuros ir aizdomas par krāpšanu saistībā ar ES budžetu un kurus tas atklājis, veicot RER izpētes darbu.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par Eiropas attīstības fondu revīziju atrodama 2020. gada pārskatā par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda.

Vispārīga informācija

Eiropas Revīzijas palāta un tās darbs

Eiropas Revīzijas palāta ir neatkarīga Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde. Iestāde atrodas Luksemburgā, un tajā strādā aptuveni 900 revidentu un administratīvo darbinieku no visām ES dalībvalstīm.

Veicot neatkarīgu, profesionālu un ietekmīgu revīzijas darbu, mūsu virsuzdevums ir novērtēt ES darbību saimnieciskumu, efektivitāti, lietderību, likumību un pareizību, lai uzlabotu pārskatatbildību, pārredzamību un finanšu pārvaldību un tādējādi vairotu iedzīvotāju uzticēšanos, kā arī efektīvi reaģētu uz tagadnes un nākotnes izaicinājumiem, ar ko ES sastopas.

Mūsu revīzijas ziņojumi un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tos izmanto, lai prasītu atbildību no tiem, kuru pienākums ir īstenot ES politikas virzienus un programmas, tātad no Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstu pārvaldes iestādēm.

Mēs brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un labu praksi, kā arī piedāvājam norādījumus ES politikas veidotājiem un likumdevējiem par to, kā uzlabot ES politikas virzienu un programmu pārvaldību. Ar savu darbu mēs garantējam, ka Eiropas iedzīvotāji ir informēti par to, kā tiek izlietota viņu nauda.

Īsumā par revīzijas pieeju, ko izmantojam ticamības deklarācijas sagatavošanai

Mūsu sagatavotās ticamības deklarācijas atzinumi balstās uz objektīviem pierādījumiem, kas iegūti revīzijas pārbaudēs atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Kā norādīts mūsu 2021.–2025. gada stratēģijā, nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (2021.–2027. gadam) mēs turpināsim pilnveidot revīzijas pieeju un izmantot pieejamos datus un informāciju, un tas ļaus mums arī turpmāk nodrošināt spēcīgu pārliecību, pamatojoties uz Līgumā noteiktajām pilnvarām un pilnā saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Pārskatu ticamība

Vai ES gada pārskatos ir sniegta pilnīga un precīza informācija?

• Mēs vērtējam grāmatvedības sistēmu, lai pārliecinātos, vai tā nodrošina labu pamatu ticamu datu iegūšanai.
• Mēs vērtējam galvenās grāmatvedības procedūras, lai pārliecinātos par to pareizu darbību.
• Mēs veicam grāmatvedības datu analītiskās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka dati ir izklāstīti konsekventi un ir pamatoti.
• Mēs tieši pārbaudām grāmatojumu izlasi, lai pārliecinātos, vai pakārtotie darījumi reāli pastāv un ir precīzi iegrāmatoti.
• Mēs pārbaudām finanšu pārskatus, lai pārliecinātos, vai tie patiesi atspoguļo finanšu stāvokli.

Darījumu pareizība

Vai ES pārskatiem pakārtotajos ieņēmumu darījumos un izdevumu maksājumu darījumos ir ievēroti noteikumi?

• Mēs novērtējam ieņēmumu un izdevumu sistēmas, lai noteiktu, cik efektīvi tās nodrošina darījumu pareizību.
• Izmantojot statistikas metodes, mēs veidojam darījumu izlases, uz kuru pamata mūsu revidenti veic izvērstas pārbaudes. Sīkāk revidējam izlasē iekļautos darījumus, arī uz vietas pie galasaņēmējiem (tas var būt lauksaimnieks, pētniecības institūts vai uzņēmums, kas izpilda publiski iepirktus būvdarbus vai pakalpojumus), lai iegūtu pierādījumus, ka ikviens pakārtotais notikums reāli eksistē, ka tas ir pienācīgi iegrāmatots un atbilst noteikumiem, saskaņā ar kuriem veikti maksājumi. Šogad Covid-19 ceļošanas ierobežojumi gandrīz visos gadījumos mums liedza veikt pārbaudes uz vietas. Tāpēc lielāko daļu sava darba mēs veicām attālināti, un tas mums ļāva to pabeigt un izdarīt secinājumus.
• Mēs analizējam kļūdas un tās klasificējam kā skaitļos izsakāmas vai skaitļos neizsakāmas. Darījumos ir skaitļos izsakāma kļūda, ja saskaņā ar noteikumiem maksājumu nedrīkstēja atļaut. Mēs ekstrapolējam skaitļos izsakāmas kļūdas, lai aplēstu kļūdu līmeni katrai jomai, par kuru sagatavojam īpašo izvērtējumu.
• Sagatavojot atzinumu, izmantojam 2 % būtiskuma slieksni. Mēs ņemam vērā arī minētos izvērtējumus, kā arī citu būtisku informāciju, piemēram, gada darbības pārskatus un citu ārēju revidentu ziņojumus.
• Ja mēs konstatējam, ka revidētajos darījumos kļūdu līmenis ir būtisks, ir jānosaka, vai kļūda ir “plaši izplatīta”. Mēs to varam uzskatīt par plaši izplatītu dažādu iemeslu dēļ, tostarp, ja to atrodam ievērojamā revidētās datu kopas daļā. Ja tā ir, tas ir pamats negatīvam atzinumam. Kopš 2016. gada mēs apzinām zema riska jomas un augsta riska jomas ES budžetā. Ja augsta riska izdevumi, ko ietekmē būtiskas kļūdas, veido būtisku revidētās datu kopas daļu, mēs uzskatām, ka kļūda ir plaši izplatīta, un tāpēc sniedzam negatīvu atzinumu.
• Lai nodrošinātu faktu pareizību, mēs apspriežam visus konstatējumus gan ar dalībvalstu iestādēm, gan ar Komisiju.

Visi mūsu sagatavotie dokumenti ir publicēti mūsu tīmekļa vietnē: http://www.eca.europa.eu. Plašāka informācija par revīzijas procesu ticamības deklarācijas pamatošanai ir sniegta mūsu 2020. gada pārskata 1.1. pielikumā.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-6753-3	doi:10.2865/018	QJ-02-21-962-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-6727-4	doi:10.2865/896875	QJ-02-21-962-LV-Q
PRINT	ISBN 978-92-847-6770-0	doi:10.2865/272883	QJ-02-21-962-LV-C

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Turpmāk uzskaitīto fotoattēlu atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un fotogrāfa/arhitekta vārds (ja minēts):

* © Eiropas Savienība, 2021, Eiropas Revīzijas palāta.

* © Eiropas Savienība, 2015, Eiropas Revīzijas palāta. Arhitekts: Paul Noël (K1 ēka, 1988. gads).

* © Eiropas Savienība, 2018, Eiropas Parlaments / Mathieu Cugnot.

* © Eiropas Savienība, 2020, Eiropas Parlaments / Melanie Wenger.

* © Eiropas Savienība, 2017, Eiropas Revīzijas palāta. Arhitekti: Paul Noël (K1 ēka, 1988. gads) un Jim Clemes (K2 ēka, 2004. gads, un K3 ēka, 2013. gads).

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

* © Shutterstock / Rawpixel.com.

* © Getty Images, 2017 / Miorag Gajic.

* © Getty Images, 2017 / skynesher.

* © Getty Images, 2018 / Ruslan Dashinsky.

* © Getty Images, 2017 / Simon Skafar.

* © Getty Images, 2017 / redstone.

* © Getty Images, 2019 / LumiNola.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.