Eiropas Revīzijas palāta 2017. gada darbības pārskats

Eiropas Revīzijas palāta

Kas mēs esam

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde.

Palāta ir viena no septiņām Savienības iestādēm. Palātas kolēģiju veido 28 locekļi – pa vienam no katras ES dalībvalsts. Palātā strādā aptuveni 900 revidentu un administratīvo darbinieku no visām ES dalībvalstīm.

Mūsu iestādi izveidoja 1977. gadā. Tā atrodas Luksemburgā.

Ar ko mēs nodarbojamies

Mēs pārbaudām, vai ES pareizi uzskaita tās rīcībā esošos līdzekļus, vai pareizi piemēro finanšu noteikumus un vai ES politikas virzieni un programmas nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi.

Mūsu darbs palīdz uzlabot ES finanšu pārvaldību un sekmē pārskatatbildību un pārredzamību. Mēs brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un panākumiem, kā arī piedāvājam norādījumus ES politikas veidotājiem un likumdevējiem.

Mēs sniedzam savus apsvērumus un ieteikumus Eiropas Parlamentam, ES Padomei, valstu parlamentiem un sabiedrībai kopumā.

ERP ēkas Kiršbergā, Luksemburgā. 2017. gads.

Priekšsēdētāja ievadvārdi

Godātais lasītāj!

Eiropas Revīzijas palāta sāka darbu 1977. gadā. Tagad, pēc 40 gadiem, mēs varam atskatīties uz savu veikumu, kad daudzreiz esam snieguši ieguldījumu publiskās pārskatatbildības un ES finanšu pārvaldības jomā.

2017. gada oktobrī šī jubileja tika atzīmēta oficiālā ceremonijā, kurā piedalījās Karaliskās Augstības Luksemburgas lielhercogs un lielhercogiene, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaid, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajani un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker. Viņu klātbūtne bija pārliecinošs apliecinājums tam, ka mūsu iestādei Eiropas Savienībā ir finanšu sirdsapziņas loma.

Taču šā gada laikā mēs arī raudzījāmies nākotnē. Mēs apspriedām un pieņēmām stratēģiju kārtējās daudzgadu finanšu shēmas atlikušajiem trim gadiem, t. i., līdz 2020. gada beigām. Lai saglabātu uzticēšanos Eiropas Savienībai un tās iestādēm, iedzīvotājiem ir vajadzīga skaidra, ticama un pieejama informācija. Cilvēkiem ir jāpārliecinās, ka ES darbojas godprātīgi, piemēro tiesību normas, apdomīgi tērē sabiedrības līdzekļus, skaidri izprot savus politikas mērķus un sasniedz apsolītos rezultātus. Mūsu kā Savienības ārējo revidentu uzdevums ir to pārbaudīt un attiecīgi par to ziņot.

Gada gaitā mēs esam izstrādājuši īpašos ziņojumus par plašu ES politikas virzienu un programmu loku, kā arī publikācijas par konkrētiem jautājumiem, piemēram, vispārējā stāvokļa apskatus un ātros stāvokļa aprakstus. Turklāt mēs esam sagatavojuši vairākus atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem un, kā jau katru gadu, gada pārskatus par ES budžetu un Eiropas attīstības fondiem, kā arī gada ziņojumus par ES aģentūrām un daudzām citām ES struktūrām.

Šajā pārskatā jūs atradīsiet visaptverošu atskaiti par mūsu darbībām 2017. gadā un galveno informāciju par mūsu iestādi, budžetu un darbiniekiem.

Ceru, ka jums būs interesanti lasīt šo ziņojumu.

Priekšsēdētājs
Klaus Heiner LEHNE

Īsumā par 2017. gadu

Mūsu darbība

• 28 īpašie ziņojumi, kuros tiek izskatīta ES politikas virzienu un programmu efektivitāte un pievienotā vērtība tādās jomās kā jauniešu bezdarbs, vide, migrācija un banku savienība.
• Vispārējā stāvokļa apskats par ES rīcību enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā un ātrais stāvokļa apskats par darbinieku skaita samazināšanu ES iestādēs.
• Pieci atzinumi par jauniem vai atjauninātiem ES tiesību aktiem ar nozīmīgu ietekmi uz finanšu pārvaldību, tostarp viens par Finanšu regulu, ko piemēro ES budžetam, un viens par Eiropas politisko partiju finansējumu.
• Gada pārskati par ES budžeta izpildi un par Eiropas attīstības fondiem, tostarp kopsavilkuma ziņojums “2016. gads. ES revīzijas īss apraksts”.
• 55 īpašie gada ziņojumi par dažādu visā Savienībā izvietotu ES aģentūru, struktūru un kopuzņēmumu pārskatiem, tostarp divi kopsavilkuma ziņojumi.
• Sanāksmes, semināri un konferences ar ieinteresētajām personām no citām ES iestādēm un revīzijas iestādēm, piemēram, ES kontaktkomitejas sanāksme, kurā pulcējās ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītāji, kā arī konferences par jauniešu bezdarbu, enerģētiku, klimata pārmaiņām un ietekmes novērtējumu.

Mūsu pārvaldība

• Iestādei pievienojās divi jauni locekļi: 2017. gada 1. janvārī Juhan Parts (Igaunija) un 2017. gada 1. septembrī Ildikó Gáll-Pelcz (Ungārija).
• Lai vadītu darbu un sniegtu orientierus pārvaldībai, mēs esam izdevuši jaunu daudzgadu stratēģiju laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gada beigām.
• Mēs pārskatījām darba plānu, lai nodrošinātu stratēģiskāku un konsekventāku visas iestādes pieeju revīzijas prioritāšu plānošanai.
• Mēs pārskatījām riska pārvaldības politiku un pastiprinājām finanšu procedūras.
• Mēs turpinājām samazināt amata vietu skaitu saskaņā ar ES iestāžu vienošanos un īstenot vienlīdzīgu iespēju politiku darbā pieņemšanas procedūrās un cilvēkresursu pārvaldībā.
• Mūsu vides vadības sistēma ieguva EMAS un ISO 14 001:2015 sertifikātu.

Mūsu darbība

Revīzija

Mēs veicam trīs dažādu veidu revīzijas dažādās ES budžeta jomās.

• Lietderības revīzijas par ES politikas virzienu un programmu efektivitāti, lietderību un saimnieciskumu. Šīs ieguldīto līdzekļu atdeves revīzijas pievēršas konkrētiem pārvaldības vai budžeta jautājumiem, kurus mēs atlasām, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā sabiedrības interese, uzlabojumu iespējas un vāju darbības rezultātu vai pārkāpumu risks.
• Finanšu un atbilstības revīzijas par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (vissvarīgākā ir ticamības deklarācija), kā arī kā novērtējumi par to, vai konkrētu budžeta jomu sistēmas vai darījumi atbilst noteikumiem un reglamentējošiem aktiem, kuri attiecas uz šo jomu.

Pamatojoties uz revīzijas darbā iegūtajiem pierādījumiem, mūsu ziņojumos doti skaidri secinājumi par to, kādā apmērā ES politikas mērķi ir sasniegti un kādā stāvoklī ir ES budžeta uzskaite un finanšu pārvaldība. Tas mums palīdz sniegt praktiskus un izmaksu ziņā efektīvus ieteikumus.

Revīzijas apmeklējumi 2017. gadā

Lielāko daļu revīzijas darba mēs veicam savās telpās Luksemburgā. Taču 2017. gadā mūsu revidenti devās arī daudzos revīzijas apmeklējumos uz citām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām vai ES delegācijām, uz valstu, reģionālām un vietējām iestādēm dalībvalstīs, kā arī uz tādām starptautiskām organizācijām kā ANO, kura darbojas ar ES līdzekļiem. Mēs arī pārbaudījām ES līdzekļu saņēmējus uz vietas gan Savienībā, gan ārpus tās robežām. Šādās pārbaudēs mēs iegūstam tiešus revīzijas pierādījumus no tiem, kuri iesaistīti ES politikas virzienu un programmu pārvaldībā, ES līdzekļu iekasēšanā un izmaksāšanā, kā arī no šo līdzekļu saņēmējiem.

Mūsu revīzijas darba biežumu un intensitāti atsevišķās dalībvalstīs un saņēmējvalstīs nosaka veicamās revīzijas veids. 2017. gadā revidenti pavadīja 3670 dienas revīzijās uz vietas (2016. gadā – 4246 dienas) dalībvalstīs un ārpus ES.

Revīzijas darba grupās parasti ir divi vai trīs revidenti, un revīzijas apmeklējumi ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Pārbaudes uz vietas Eiropas Savienības robežās bieži rīko saziņā ar attiecīgo dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI).

Turklāt 2300 dienas (2016. gadā – 2510 dienas) revidenti pavadīja ES iestādēs Briselē un Luksemburgā, kā arī decentralizētajās aģentūrās un struktūrās visā Eiropas Savienībā, starptautiskās organizācijās, tādās kā ANO un ESAO, un privātos revidentu uzņēmumos. Lai iegūtu un apstiprinātu revīzijas pierādījumus, mēs arvien biežāk izmantojam videokonferences un citas informācijas tehnoloģijas, piemēram, datu un dokumentu drošu koplietošanu.

Revīzijas apmeklējumos pavadīto dienu skaits 2017. gadā

Krāpšanas atklāšana

Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) cīņā pret krāpšanu, kas skar ES budžetu. Mēs pārsūtām OLAF visus gadījumus, kad ir aizdomas par krāpšanu, korupciju vai citu nelikumīgu darbību, kas skar ES finanšu intereses un ko mēs esam konstatējuši sava revīzijas darba gaitā. Pēc tam šos gadījumus pārbauda OLAF, kurš lemj, vai uzsākt izmeklēšanu, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar dalībvalsts iestādēm.

Mūsu revīzijas nav īpaši plānotas krāpšanas meklēšanai, tomēr mēs atklājam vairākus gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka ir noticis pārkāpums vai krāpnieciska darbība. 2017. gadā mēs paziņojām OLAF 13 šādus gadījumus (2016. gadā – 11), kurus mēs konstatējām, strādājot pie 2016. un 2017. finanšu gada ticamības deklarācijām, kā arī citu revīzijas uzdevumu gaitā.

Publikācijas

Palātas revīzijas ziņojumi un atzinumi ir būtisks elements ES pārskatatbildības ķēdē, jo tos izmanto atskaitei – it īpaši ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā – tie, kuri atbild par ES budžeta pārvaldību. Galvenokārt tā ir Eiropas Komisija, bet tie ir noderīgi arī citām ES iestādēm un struktūrām. Valsts, reģionālām un vietējām iestādēm dalībvalstīs arī ir ļoti liela nozīme dalītas pārvaldības jomās, tādās kā lauksaimniecības un kohēzijas izdevumi, kur izlieto apmēram 80 % no ES budžeta.

Mūsu publikācijas veido:

• īpašie ziņojumi, kuros atspoguļoti atlasītu revīziju rezultāti konkrētās politikas vai izdevumu jomās vai arī budžeta vai pārvaldības jautājumi;
• gada pārskati, kuros galvenokārt aprakstīti finanšu un atbilstības revīziju darba rezultāti saistībā ar Eiropas Savienības budžetu un Eiropas attīstības fondiem un kuros iekļauti arī budžeta pārvaldības un ar budžetu sasniegto rezultātu aspekti;
• īpašie gada ziņojumi par ES aģentūrām, decentralizētajām struktūrām un kopuzņēmumiem; tos publicē atsevišķi;
• atzinumi par jauniem vai atjauninātiem tiesību aktiem, kam ir nozīmīga ietekme uz finanšu pārvaldību; tos sagatavo vai nu pēc kādas iestādes lūguma, vai pēc ERP pašas iniciatīvas;
• publikācijas par konkrētiem jautājumiem, piemēram,
  • vispārējā stāvokļa apskati ir aprakstoši un analītiski dokumenti par sarežģītām un vērienīgām politikas jomām vai pārvaldības jautājumiem, un tajos mēs izklāstām savu pieredzi un zināšanas par konkrēto tēmu, bieži vien transversālā skatījumā;
  • informatīvie dokumenti pēc būtības ir līdzīgi vispārējā stāvokļa apskatiem (aprakstoši un analītiski dokumenti par politikas jomu vai pārvaldības jautājumiem), taču tie pievēršas šaurākiem tematiem;
  • ātrie stāvokļa apraksti iepazīstina ar konstatētiem faktiem, kas cieši saistīti ar ļoti konkrētiem un specifiskiem jautājumiem vai problēmām; ja nepieciešams, šajos dokumentos iekļauj analīzi, lai atvieglotu šo faktu izpratni.

Visas mūsu publikācijas ir pieejamas Palātas tīmekļa vietnē (eca.europa.eu). Turklāt visi 2017. gada īpašie ziņojumi, atzinumi un konkrētu jautājumu apskati ir uzskaitīti šā ziņojuma beigās.

Publikāciju skaits 2017. gadā

Gada pārskati

2016. gada pārskats par ES budžeta izpildi

2016. gada pārskatā par ES budžeta izpildi mēs pārbaudījām, kā minētā gada laikā ir izlietoti ES līdzekļi, un akcentējām jomas, kurās ir vislielākais nepareizu izdevumu risks. Turklāt mēs īpaši izvērtējām visas nozīmīgās ES budžeta jomas saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas kategorijām un sniedzām informāciju par budžeta un finanšu pārvaldību, kā arī par darbības rezultātu aspektiem. Mēs arī analizējām kļūdu rašanās iemeslus un sniedzām ieteikumus uzlabojumiem.

Mūsu revidenti pārbaudīja aptuveni 1000 maksājumus, kas saņēmējiem bija veikti no ES budžeta visās izdevumu jomās. Tas nozīmē, ka mēs izvērtējām aptuveni tūkstoti dažādu gadījumu, kad ES līdzekļi tika izlietoti, lai atbalstītu svarīgus infrastruktūras projektus, MVU, pētniecības organizācijas, lauksaimniekus, studentus ES dalībvalstīs vai saņēmējus valstīs ārpus Eiropas Savienības.

Mūsu gada pārskata publikācija iezīmē sākumu ES budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kuru īsteno Eiropas Parlaments. Mēs prezentējām savu gada pārskatu Parlamenta Budžeta kontroles komitejā (CONT) 28. septembrī un pēc tam arī Parlamenta plenārsēdē, Padomē (Ekonomikas un finanšu padomē) un dalībvalstu parlamentos.

“2016. gada pārskats ir vēsturisks, jo tas ievērojami atšķīrās no iepriekšējiem. Pirmo reizi par izdevumu atbilstību mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm, nevis negatīvu atzinumu.”

Aplēstā kļūdu līmeņa salīdzinājums ES izdevumu jomās (2014.–2016. gadā)

“Šā gada atzinums ar iebildēm atspoguļo nozīmīgu uzlabojumu ES finansēs. Turpinot iesākto, mēs pievērsīsimies ES budžeta revīzijai ar jaunu skatījumu.

• Mēs veltīsim lielāku uzmanību iekšējās kontroles mehānismiem Eiropas Komisijā un dalībvalstīs un tādējādi varēsim veicināt labāku pārskatatbildību un turpmāk uzlabot ES finanšu pārvaldību.
• Turklāt vēl vairāk uzmanības veltīsim darbības rezultātiem, lai ES iedzīvotājiem nodrošinātu ieguldīto līdzekļu atdevi.”

To, cik svarīgi ir vērst uzmanību uz ES izdevumu atdevi un panāktajiem rezultātiem, uzsvēra arī par 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu atbildīgais Parlamenta referents Eiropas Parlamenta deputāts Joachim Zeller:

“Kļūdu īpatsvars un tas, vai, piemēram, struktūrfondu nauda ir izlietota saskaņā ar noteikumiem, protams, ir svarīgi, bet mums arī jāskatās, kas ar šo naudu ir sasniegts.”

Gada pārskats par Eiropas attīstības fondiem

No Eiropas attīstības fondiem (EAF) tiek sniegta finanšu palīdzība Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām. Šos fondus finansē dalībvalstis un pārvalda Eiropas Komisija ārpus ES vispārējā budžeta, bet atsevišķus atbalsta veidus pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB).

Iepirkuma noteikumu pārkāpumi veidoja aptuveni trešdaļu no kopējā kļūdu līmeņa Eiropas attīstības fondos. Citi nozīmīgi kļūdu veidi ietver izdevumus, kas faktiski nav radušies vai nav attiecināmi.

Pārskats par EAF tiek publicēts līdz ar gada pārskatu par ES budžetu, un tas ir pieejams mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Īpašie gada ziņojumi

ES aģentūras, citas struktūras un kopuzņēmumi, kas ir izvietoti visā Eiropas Savienībā, veic konkrētus uzdevumus tādās ES iedzīvotājiem būtiskās jomās kā veselība, drošība, drošums, brīvība un tiesiskums vai pētniecība.

Palāta 2017. gadā pārbaudīja, vai to pārskati ir ticami un vai šiem pārskatiem pakārtotie darījumi atbilst noteikumiem. Gatavojot atzinumus par šiem pārskatiem, mēs ņēmām vērā privātu revidentu uzņēmumu darbu, ja tas bija pieejams. Mēs revidējām arī Sisnet komunikāciju infrastruktūru, Eiropas skolas, Vienotā noregulējuma valdes iespējamās saistības un kopuzņēmuma Galileo likvidēšanu. Mēs strādājām pie iegūto rezultātu apkopošanas un plānojam 2018. gadā izdot vienotu ziņojumu par visām aģentūrām.

Aģentūras (budžets – 3,4 miljardi EUR, 10 364 darbinieki)

Revīzijā mēs konstatējām, ka visu aģentūru (41) pārskati sniedza skaidru un patiesu priekšstatu. Visu aģentūru pārskatiem pakārtotie finanšu darījumi bija likumīgi un pareizi, izņemot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, par kura pārskatiem mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm, jo nebija ievēroti publiskā iepirkuma principi.

Kopuzņēmumi (budžets – 1,8 miljardi EUR, 633 darbinieki)

Visu astoņu kopuzņēmumu pārskati bija ticami. Tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļoja kopuzņēmumu finanšu stāvokli, to darbības rezultātus un naudas plūsmas 2016. gadā.

Turklāt septiņu kopuzņēmumu pārskatiem pakārtotie darījumi atbilda attiecīgajiem noteikumiem, izņemot kopuzņēmumu ECSEL, par kura pārskatiem mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm, jo nebija iespējams iegūt pamatotu pārliecību par iekšējās kontroles mehānismu uzticamību attiecībā uz Septītās pamatprogrammas dotāciju maksājumiem.

Visi mūsu īpašie gada ziņojumi un abi kopsavilkuma ziņojumi ir pieejami Palātas tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Īpašie ziņojumi

2017. gadā mēs publicējām 28 īpašos ziņojumus. Tajos novērtējam, vai atlasītu ES politikas virzienu un programmu mērķi bija sasniegti, vai rezultāti bija sasniegti efektīvi un lietderīgi un vai ES finansējums bija radījis pievienoto vērtību. Mēs arī sniedzām ieteikumus uzlabojumiem, kas varētu ietaupīt finanšu līdzekļus, pilnveidot darba metodes, novērst līdzekļu nelietderīgu izmantošanu vai palīdzēt izmaksu ziņā lietderīgi sasniegt plānotos politikas mērķus.

Savos īpašajos ziņojumos mēs pievērsāmies jautājumiem, kas atspoguļo problēmas, ar kurām ES pašlaik saskaras, un tās ir, piemēram, vidi saudzējoša un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana, izaugsmes radīšana un iekļautības veicināšana, ar migrāciju un globālo attīstību saistītie izaicinājumi, vienotais tirgus un banku savienība, kā arī atbildīgas un efektīvas Eiropas Savienības nodrošināšana.

Vēlamies izcelt divus no šiem 28 īpašajiem ziņojumiem: par pārtikas izšķērdēšanu, kurā mēs skatījām, vai ES rīcībpolitika bija piemērota, lai cīnītos ar šo problēmu visā pārtikas ķēdē, un otru par Grieķijas finanšu krīzi, kurā mēs izvērtējām ES reakciju uz finanšu un parādu krīzi vienā no tās dalībvalstīm, kuras novēršanai tika izmantota ekonomikas korekciju programma.

Īpašais ziņojums “Cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu: iespēja Eiropas Savienībai uzlabot pārtikas apgādes ķēdes resursu efektivitāti”

Pārtikas izšķērdēšana ir globāla problēma

Pārtikas izšķērdēšana ir globāla problēma, kurai sabiedrības apziņā un politiskajā darba kārtībā pēdējos gados ir pievērsta aizvien lielāka uzmanība, īpaši, ņemot vērā vajadzību paēdināt visus pasaules iedzīvotājus, kuru skaits palielinās. Pašreizējās aplēses liecina, ka pasaulē aptuveni trešdaļa cilvēku patēriņam saražotās pārtikas tiek izšķērdēta vai iet zudumā, radot milzīgus zaudējumus ekonomikai un videi.

ES revidenti vērtēja ES iespējamo lomu cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu

Konkrēti, mēs caurskatījām līdz šim veiktos pasākumus un to, kā dažādie ES politikas instrumenti palīdz samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Galveno uzmanību pievērsām atkritumu rašanās novēršanai un pārtikas ziedošanai, kas ir ieteicamākie pasākumi cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu.

Revidenti iztaujāja darbiniekus par šo politiku atbildīgajos Komisijas dienestos, caurskatīja dokumentus un veica revīzijas apmeklējumus piecās dalībvalstīs: Itālijā (Lacio), Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā un Somijā. Viņi apmeklēja attiecīgās ministrijas un veica pārbaudes uz vietas. Turklāt viņi apspriedās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām no pārtikas ražošanas, mazumtirdzniecības un pētniecības nozarēm, kā arī labdarības organizācijām.

“ES var darīt vairāk un tai ir jādara vairāk, lai efektīvi cīnītos pret pārtikas izšķērdēšanu,” uzskata ES revidenti

Mūsu revidenti secināja, ka ES rīcībpolitikai bija potenciāls apkarot pārtikas izšķērdēšanu, taču tas netika izmantots. Līdz šim veiktie pasākumi ir fragmentāri un neregulāri, un nav koordinācijas Komisijas līmenī. Savā ziņojumā mēs norādījām uz vairākām neizmantotām iespējām un potenciāliem uzlabojumiem, kuru īstenošanai nav nepieciešami jauni tiesību akti vai lielāks publiskais finansējums, un ieteicām labāk saskaņot esošo rīcībpolitiku līdz ar skaidru politikas mērķi samazināt pārtikas izšķērdēšanu.

Ar šo ziņojumu mēs iepazīstinājām Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju un Budžeta kontroles komiteju, ES Padomi un vairākus valstu parlamentus Eiropas Savienībā. Gan Eiropas Parlaments, gan Padome atzinīgi novērtēja šo ziņojumu un atbalstīja tā secinājumus. Šis ziņojums tika daudz atspoguļots plašsaziņas līdzekļos, īpaši sociālajos medijos.

Īpašais ziņojums “Komisijas intervence Grieķijas finanšu krīzē”

Grieķijai vajadzēja palīdzību, lai nodrošinātu tās finanšu stabilitāti

Globālā finanšu krīze 2008. gadā izraisīja ekonomikas lejupslīdi un parāda krīzi Eiropā, un atklāja Grieķu ekonomikas vājās vietas. 2010. gada aprīlī Grieķija vairs nevarēja sevi ilgtspējīgi finansēt finanšu tirgos un lūdza finanšu palīdzību eurozonas dalībvalstīm un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).

Kopš tā laika Grieķija ir piedalījusies trīs ekonomikas korekciju programmās, ko pārvaldīja Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un SVF jeb tā saucamā trijotne. Trešajā programmā bija iesaistīts arī Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM). Palīdzībai, kuras kopējā vērtība bija 368,6 miljardi EUR, tika piemēroti politikas nosacījumi, par kuriem Grieķijas iestādes bija vienojušās ar aizdevējiem.

Šo programmu mērķis bija izveidot stabilu ekonomisko situāciju Grieķijā, aptverot tautsaimniecības finansēšanas vajadzības, lai tādējādi novērstu kaitīgo ietekmi visā eurozonā. Apmaiņā pret to Grieķija apņēmās īstenot plašas strukturālas reformas.

ES revidenti pārbaudīja, vai Komisija pienācīgi pārvaldīja ekonomikas korekciju programmas

Šī revīzija bija viena no vairākām pēdējos gados veiktajām lietderības revīzijām par darbībām un reformām, kas īstenotas, reaģējot uz 2008. gada finanšu krīzi. Mūsu revidenti novērtēja, kā Komisija bija pārvaldījusi pirmās divas Grieķijas programmas un izstrādājusi trešo. Viņi caurskatīja dokumentus, kas attiecas uz ES finansiālās palīdzības programmām, analizēja programmu nosacījumus un iztaujāja Komisijas darbiniekus, valstu iestādes, tādas kā nozaru ministrijas, Grieķijas Banku, uzņēmumu apvienības un ieinteresētās personas, kā arī SVF, ESM un ESAO darbiniekus.

“Grieķijas ekonomikas korekciju programmas: kaut arī ir bijušas nepilnības, zināmā mērā ir īstenota reforma,” uzskata ES revidenti

Revidenti secināja, ka Grieķijas ekonomikas korekciju programmas sniedza īstermiņa finanšu stabilitāti un ļāva panākt zināmu virzību reformas gaitā. Taču šīs programmas palīdzēja Grieķijai atgūties tikai ierobežotā mērā. Revidenti arī konstatēja, ka Komisijai nebija iepriekšējas pieredzes šāda procesa pārvaldībā, ka programmu nosacījumi nebija ne sarindoti atbilstošā prioritārā secībā atkarībā no to svarīguma, ne iekļauti plašākā Grieķijai paredzētā stratēģijā, un ka programmu makroekonomiskie pieņēmumi bija vāji pamatoti.

Ar šo īpašo ziņojumu mēs iepazīstinājām Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un ieinteresētās personas Grieķijas iestādēs. Ziņojums guva neskaitāmas atsauksmes medijos, un 2017. gadā no visiem mūsu ziņojumiem šo visvairāk atspoguļoja plašsaziņas līdzekļos.

Svarīgi notikumi

ERP 40. gadadiena

2017. gada 12. oktobris, Hémicycle Luksemburgā.

Mūsu iestādes dibināšanas 40. gadadiena tika atzīmēta oficiālā ceremonijā, kurā piedalījās Karaliskās Augstības Luksemburgas lielhercogs un lielhercogiene, kā arī Luksemburgas premjerministrs Xavier Bettel.

Ceremoniju atklāja ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne, pēc tam ar runām uzstājās Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajani, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaid un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker.

Līdztekus ceremonijai mēs novadījām ikgadējo konferenci, kurā sapulcējās ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītāji (ES kontaktkomiteja), kā arī kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītāji.

ERP konference par jauniešu bezdarbu – apspriežot problēmas un meklējot risinājumus

2017. gada 10. maijs, Eiropas Parlaments, Brisele

Šī konference tika organizēta pēc tam, kad tika publicēts ziņojums, kas veltīts garantijai jauniešiem, un tajā, tāpat kā pārējos ziņojumos, mēs skatījām, cik efektīvi ES rīcībpolitika palīdz risināt jauniešu bezdarba problēmu ES dalībvalstīs. Konferences gaitā referējošā locekle Iliana Ivanova un revidenti iesaistījās debatēs ar augsta līmeņa pārstāvjiem no ES iestādēm, nodarbinātības organizācijām un jauniešiem par to, vai ES rīcībpolitika ir bijusi rezultatīva, un apsprieda, kādi būtu labākie risinājumi turpmāk.

ERP konference par ES rīcību enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā

2017. gada 17. oktobris, Eiropas Parlaments, Brisele

Šī konference bija daļa no mūsu darba pie vispārējā stāvokļa apskata par ES rīcību enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, kuru publicējām 2017. gada septembrī un kuru vēlāk prezentējām ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP23) Bonnā. Konference deva iespēju ieinteresētajām personām un galvenajām šajā jomā aktīvajām personām no valsts un privātā sektora apspriest turpmākās problēmas.

Šo pasākumu organizējām kopā ar Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu. Konferenci atklāja ERP referējošais loceklis Phil Wynn Owen un Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Jerzy Buzek. To apmeklēja pārstāvji no dalībvalstīm, ES iestādēm, augstākajām revīzijas iestādēm, NVO un domnīcām, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti, akadēmiķi un mūsu revidenti.

ERP simpozijs par regulatīvās ietekmes analīzi

2017. gada 23. un 24. novembris, ERP, Luksemburga

Šajā divu dienu simpozijā par regulatīvās ietekmes analīzi sapulcējās aptuveni 100 dalībnieki: pārstāvji no akadēmiskajām aprindām, domnīcām, pētniecības centriem, starptautiskām organizācijām, kā arī no Eiropas Savienības, valstu un vietējām iestādēm. Viņi iesniedza tēzes pēc atklāta uzaicinājuma piedalīties, un simpozija laikā tās tika izklāstītas un apspriestas. Pasākumu vadīja ERP locekle Danièle Lamarque, un tas tika organizēts sadarbībā ar akadēmisko izdevumu “Politiques et management public”.

Attiecības ar ieinteresētajām personām iestādēs

Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Parlamentu, ES Padomi un valstu parlamentiem. Tas ir svarīgi, jo mūsu darba ietekme lielā mērā ir atkarīga no tā, kā šīs iestādes izmanto mūsu revīziju rezultātus un ieteikumus. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka mēs ņemam vērā šo iestāžu bažas un ierosinājumus, kad plānojam savu gada darba programmu.

Eiropas Parlaments

2017. gada februārī Palātas priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne iepazīstināja Parlamenta struktūru, kas koordinē tā komiteju darbu (Komiteju priekšsēdētāju konferenci), ar mūsu 2017. gada darba programmu. Viņš aicināja visas Parlamenta pastāvīgās komitejas ierosināt potenciālus revīzijas uzdevumus mūsu 2018. gada darba programmai. Trīs ceturtdaļas Parlamenta komiteju iesniedza priekšlikumus, un savā darbā esam ņēmuši vērā aptuveni divas trešdaļas no tiem.

2017. gada aprīlī ERP priekšsēdētājs Klaus Heiner Lehne piedalījās Eiropas Parlamenta plenārsēdes debatēs par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. 2017. gada septembrī un oktobrī viņš prezentēja mūsu 2016. gada pārskatu attiecīgi Parlamenta Budžeta kontroles komitejā (CONT) un plenārsēdē. 2017. gada novembrī Parlamenta politisko grupu vadītāju konference uzaicināja ERP priekšsēdētāju uz savu sanāksmi, lai apspriestu mūsu stratēģiju un darba programmu.

Saskaņā ar iedibināto praksi mūsu locekļi prezentē Palātas pārskatus un citus ziņojumus Parlamenta Budžeta kontroles komitejā. 2017. gadā mēs sniedzām gandrīz 60 prezentācijas šajā komitejā. Palātas locekļi arī apmainās viedokļiem ar citām pastāvīgajām komitejām un delegācijām. 2017. gadā mēs prezentējām savus pārskatus un ziņojumus 23 šādās sanāksmēs, galvenokārt Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kā arī Reģionālās attīstības komitejā un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā.

Turklāt saistībā ar īpašu interesi par mūsu darbu Palātas locekļi apmeklēja Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas koordinatoru sanāksmes. Papildus tam Parlaments mūs uzaicināja prezentēt Palātas īpašo ziņojumu par migrācijas karstajiem punktiem savā konferencē par migrācijas pārvaldību.

Padome

2017. gada jūnijā Maltas Padomes prezidentūras laikā ERP priekšsēdētājs Klaus Heiner Lehne un ERP loceklis Leo Brincat (Malta) tikās ar Maltas Eiropas lietu ministri Helena Dalli un parlamentāro sekretāru Eiropas fondu un sociālā dialoga jautājumos Aaron Farrugia Valletā (Maltā). 2017. septembrī Igaunijas Padomes prezidentūras laikā Palātas priekšsēdētājs, Palātas loceklis Juhan Parts (Igaunija) un atbildīgais par attiecībām ar iestādēm Rimantas Šadžius tikās ar Igaunijas premjerministru Jüri Ratas un finanšu ministru Toomas Tõniste Tallinā.

Gada gaitā abu Padomes prezidentvalstu pārstāvji arī apmeklēja mūsu iestādi Luksemburgā.

2017. gada novembrī ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne prezentēja mūsu gada pārskatu ES finanšu ministriem Ekonomikas un finanšu lietu padomē (ECOFIN) Briselē.

Darba līmenī mūsu galvenais starpnieks ir Padomes Budžeta komiteja, kuras pārziņā ir visi finanšu jautājumi, tostarp arī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. 2017. gadā revidenti apmeklēja vairākas citu Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmes, kur prezentēja mūsu pārskatus; galvenās bija strukturālo pasākumu, vides jautājumu un finansiālu lauksaimniecības jautājumu Padomes darba grupas.

Dalībvalstu valdības un parlamenti

2017. gadā ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne satikās ar vairākiem augsta līmeņa valdības pārstāvjiem ES dalībvalstīs. Starp tiem minami Polijas prezidents Andrzej Duda (Varšavā), Portugāles prezidents Marcelo Rebelo de Sousa un premjerministrs António Costa (Lisabonā), Spānijas premjerministrs Mariano Rajoy (Madridē) un Francijas Eiropas lietu ministre Nathalie Loiseau, publiskās pārvaldes un publisko līdzekļu ministrs Gérald Darmanin (Parīzē), kā arī Nacionālās Asamblejas Eiropas lietu komitejas priekšsēdētāja Sabine Thillaye. Šajās vizītēs Palātas priekšsēdētāju attiecīgi pavadīja locekļi Janusz Wojciechowski (Polija), João Figueiredo (Portugāle), Baudilio Tomé Muguruza (Spānija) un Danièle Lamarque (Francija).

2017. gadā Palātas locekļi prezentēja mūsu 2016. gada pārskatu 14 dalībvalstu parlamentos: Čehijas Republikā, Grieķijā, Spānijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā un Zviedrijā. Viņi prezentēja arī vairākus īpašos ziņojumus attiecīgās valstu parlamentārajās komitejās.

Sadarbība ar augstākajām revīzijas iestādēm

ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteja

2017. gadā mēs uzņēmām un vadījām 28 ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu vadītāju ES kontaktkomitejas ikgadējo sanāksmi. Diskusiju centrā bija augstāko revīzijas iestāžu loma saistībā ar ES iedzīvotāju uzticības atjaunošanu valsts iestādēm un pārvalstiskām iestādēm.

Turklāt mēs sniedzām ieguldījumu vai piedalījāmies darba struktūrās, kas saistītas ar turpmāk uzskaitītajām tēmām, proti, ES banku savienība, struktūrfondi, stratēģija “Eiropa 2020”, fiskālās politikas revīzija, pievienotās vērtības nodoklis, publiskā sektora revīzijas standarti ES dalībvalstīm (EPSAS), kā arī krāpšanas un pārkāpumu novēršana un apkarošana.

ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu augstāko revīzijas iestāžu sadarbības tīkls

Mēs arī atbalstām ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Kosovas*, Melnkalnes, Serbijas un Turcijas) augstākās revīzijas iestādes, galvenokārt izmantojot Kontaktkomitejai līdzīgu sadarbības tīklu. 2017. gadā deviņi revidenti no šā augstāko revīzijas iestāžu tīkla piedalījās mūsu stažēšanās programmā. Mēs esam snieguši aktīvu ieguldījumu arī vairākās citās tīkla sanāksmēs un darbībās, kas veltītas tādiem jautājumiem kā krāpšanas un korupcijas apkarošana un darbsemināru organizēšana par finanšu un atbilstības revīziju.

Turklāt mēs piedalījāmies paralēlā lietderības revīzijā par publisko iepirkumu; revīziju vadīja Zviedrijas augstākā revīzijas iestāde.

2017. gada oktobrī mēs uzņēmām sadarbības tīklā iesaistīto augstāko revīzijas iestāžu vadītāju sanāksmi, kurā piedalījāmies un kurā tika pieņemts darba plāns 2018. gadam un turpmākam laikam.

INTOSAI un EUROSAI

2017. gadā Palāta turpināja aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu INTOSAI darbībās, galvenokārt kā Profesionālo standartu komitejas priekšsēdētāja vietniece un finanšu revīzijas un uzskaites, atbilstības revīzijas un lietderības revīzijas apakškomiteju locekle. Mēs aktīvi piedalījāmies arī citu INTOSAI un EUROSAI darba struktūru darbībās. Mūsu pilnvaras EUROSAI valdē beidzās līdz ar X EUROSAI kongresu 2017. gada maijā.

• INTOSAI – Augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā organizācija
• EUROSAI – Eiropas valstu Augstāko revīzijas iestāžu organizācija

Mūsu pārvaldība

Locekļu kolēģija

Locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un to termiņu var pagarināt. Viņi pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Pirms stāšanās amatā viņi par to dod zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.

Kolēģiju veido 28 locekļi, pa vienam no katras dalībvalsts. Pēc tam, kad locekli ir izvirzījusi attiecīgās valsts valdība, to ieceļ ES Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

2017. gadā Padome iecēla divus jaunus Palātas locekļus:

• Juhan Parts (Igaunija) stājās amatā 2017. gada 1. janvārī un
• Ildikó Gáll-Pelcz (Ungārija) stājās amatā 2017. gada 1. septembrī.

Priekšsēdētājs

Locekļi ievēl priekšsēdētāju no sava vidus uz atjaunojamu trīs gadu pilnvaru termiņu. Priekšsēdētājs(-a) ir primus inter pares (“pirmais starp līdzīgiem”). Papildus citiem pienākumiem priekšsēdētājs pārrauga mūsu darba rezultātus un pārstāv mūsu iestādi. Klaus-Heiner Lehne (Vācija) priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts 2016. gada septembrī.

Revīzijas apakšpalātas un komitejas

Locekļi ir norīkoti kādā no piecām revīzijas apakšpalātām, kas pieņem ziņojumus, pārskatus, atzinumus un citas konkrētiem jautājumiem veltītas publikācijas. Katras ERP apakšpalātas darba pamatā ir kāda ES politikas virziena galvenā tēma. Apakšpalātas vada vecākais loceklis, kuru konkrētās apakšpalātas locekļi ievēl no sava vidus. Katrs loceklis ir atbildīgs par tam uzticētajiem revīzijas uzdevumiem. Locekļiem darbā palīdz katram savs birojs.

2017. gada decembrī piecu apakšpalātu vecākie locekļi bija Phil Wynn Owen (Apvienotā Karaliste), Iliana Ivanova (Bulgārija), Karel Pinxten (Beļģija), Baudilio Tomé Muguruza (Spānija) un Lazaros S. Lazarou (Kipra). Revīzijas kvalitātes kontroles komiteju vadīja Danièle Lamarque (Francija). Par attiecībām ar citām iestādēm bija atbildīgs Rimantas Šadžius (Lietuva).

Lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem pieņem administratīvā komiteja un – attiecīgā gadījumā – locekļu kolēģija. Abas vada Palātas priekšsēdētājs.

Eiropas Revīzijas palātas organizācijas struktūra 2017. gada 31. decembrī

Priekšsēdētājs

I apakšpalāta

Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana

II apakšpalāta

Ieguldījums kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai

III apakšpalāta

Ārējās darbības, drošība un tiesiskums

IV apakšpalāta

Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika

V apakšpalāta

Savienības finansēšana un pārvaldība

Par revīzijas kvalitātes kontroli atbildīgā locekle

Stratēģija

Nākamie trīs gadi Eiropas Savienībai būs izšķirošs periods, kad būs jāpieņem būtiski lēmumi. Mēs apzināmies, ka ES iedzīvotājiem ir nepieciešama skaidra, ticama un pieejama informācija, lai būtu iespējams sekmīgi risināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropas Savienība. Cilvēkiem ir jāpārliecinās, ka ES darbojas godprātīgi, piemēro tiesību normas, apdomīgi tērē nodokļu maksātāju naudu, skaidri formulē mērķus un sasniedz apsolītos rezultātus. Un šajā jomā mēs kā ES ārējie revidenti varam dod savu ieguldījumu.

2017. gada jūlijā mēs publicējām stratēģiju 2018.–2020. gadam, kurā apzinājām četrus stratēģiskos mērķus:

• sniegt mūsu auditorijai skaidru vēstījumu;
• pievērst lielāku uzmanību ES darbības rezultātu aspektiem;
• pilnveidot ticamības deklarāciju, lai tā sniegtu lielāku pievienoto vērtību, un
• pielāgot mūsu iestādi tai uzticēto uzdevumu labākai veikšanai.

Veicot neatkarīgu revīziju, mēs varam sniegt ieskatu jautājumos par to, kas saistībā ar ES izdevumiem un citām darbībām norit labi vai ne tik labi, palīdzēt ES iedzīvotājiem izlemt, vai ES iestāžu darba rezultāti ir radījuši pozitīvu ietekmi, un tādējādi veicināt uzticības atgūšanu Eiropas Savienībai. Lai to panāktu, mūsu revīzijām ir jābūt sasaistītām ar mums svarīgākās ieinteresētās personas – Eiropas iedzīvotāju – rūpēm.

Stratēģijā 2018.–2020. gadam ir definētas piecas prioritāras jomas ERP darbam turpmākajos gados.

Stratēģijas izstrādes gaitā mēs lielā mērā paļāvāmies gan uz iekšējiem, gan uz ārējiem konsultantiem. Mēs apspriedām stratēģiju ar saviem darbiniekiem un Eiropas Parlamenta deputātiem, ES dalībvalstu pārstāvjiem, Eiropas Komisiju, citām augstākajām revīzijas iestādēm un tādām neinstitucionālām ieinteresētajām personām kā akadēmiskās aprindas, domnīcas, nevalstiskās organizācijas (NVO) un privātā sektora revidenti.

ERP stratēģija 2018.–2020. gadam ir pieejama Palātas tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Darba plānošana

2017. gada janvārī mēs lēmām par jaunām plānošanas procedūrām, kuras pirmoreiz piemērojām 2018. gada darba programmai, ko pieņēmām iepriekšējā gada oktobrī.

Galvenās izmaiņas mūsu darba plānošanā ir šādas:

• revīzijas uzdevumu kopuma izstrāde Palātas mērogā;
• centralizēts atlases process no revīzijas idejām līdz potenciāliem revīzijas uzdevumiem un galīgiem revīzijas priekšlikumiem;
• elastīgāka resursu piešķiršana revīzijas apakšpalātām un sadale tajās atbilstoši darba slodzei;
• produktu klāsta paplašināšana ar publikācijām, kas sagatavotas par konkrētiem jautājumiem pēc revīzijas uzdevumu izpildes.
• augstas prioritātes revīzijas uzdevumu noteikšana ar īsākiem termiņiem.

Mēs esam arī vienojušies ar Eiropas Parlamenta Komiteju priekšsēdētāju konferenci par procedūru, ar kuras starpniecību visas Parlamenta pastāvīgās komitejas var ierosināt potenciālas revīzijas tēmas, un ERP tās apsver.

Mūsu 2018. gada darba programma ir pieejama Palātas tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Darbības rezultātu novērtēšana

2013.–2017. gadā mēs piemērojām septiņus galvenos rezultātu rādītājus (GRR), lai informētu Palātas vadību par to, kāda ir virzība uz mērķu sasniegšanu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un lai ieinteresētās personas informētu par mūsu darbības rezultātiem.

Šie rādītāji ir paredzēti, lai izmērītu būtiskākos elementus, kas attiecas uz mūsu darba kvalitāti un ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot galveno ieinteresēto personu viedoklim un tam, cik efektīvi un lietderīgi Palāta izmanto resursus.

Atjauninātu darbības rezultātu rādītāju kopums stāsies spēkā 2018. gadā un būs piemērojams 2018.–2020. gadā.

Palātas darba kvalitāte un ietekme

Mēs novērtējām savu ziņojumu kvalitāti un ietekmi, pamatojoties uz ieinteresēto personu aptauju, ekspertu vērtējumu un uz ES finanšu pārvaldības uzlabošanai sniegto ieteikumu pēcpārbaudēm. Turklāt mēs sekojam līdzi atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos.

Ieinteresēto personu aptauja

Mēs aicinājām galvenās mūsu darba rezultātos ieinteresētās personas un revīzijas iestādes – Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un Budžeta komiteju, Padomes Budžeta komiteju, galvenās revidētās vienības Komisijā un Eiropas aģentūrās un ES augstāko revīzijas iestāžu vadītājus – novērtēt mūsu publicētos ziņojumus.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2017. gadā respondentu lielākā daļa mūsu ziņojumu noderīgumu un ietekmi vērtējā kā augstu vai ļoti augstu.

Ieinteresēto personu aptauja

Ekspertu vērtējums

Katru gadu neatkarīgi ārēji eksperti veic ERP ziņojumu izlases satura un izklāsta kvalitātes novērtējumu. 2017. gadā eksperti vērtēja sešus īpašos ziņojumus* un 2016. gada pārskatus. Viņi novērtēja ziņojumu un pārskatu dažādo aspektu kvalitāti četru punktu skalā — no “ļoti vāja” (1) līdz “augsta kvalitāte” (4). Rezultāti pēdējos gados gandrīz nav mainījušies, un tas liecina, ka mūsu pārskatu un ziņojumu kvalitāte ir apmierinoša.

ERP ziņojumi ekspertu skatījumā

Ieteikumu pēcpārbaude

Gada gaitā mēs sistemātiski uzraugām, cik lielā mērā revidētās vienības ir īstenojušas mūsu ieteikumus.

Līdz 2017. gada beigām bija īstenoti 92 % no ieteikumiem, kurus sniedzām 2014. gadā.

ERP ieteikumu īstenošana pēc to formulēšanas gada

Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos

Mēs arī sekojam līdzi sava darba un Palātas atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos. 2017. gada īpašie ziņojumi saņēma 65 % atsauksmju par mūsu darbu un iestādi tiešsaistes medijos.

Kopumā īpašo ziņojumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos 2016. gadā ir palielinājies par 11 %. Vislielāko atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos 2017. gadā guva mūsu īpašie ziņojumi par Grieķijas finanšu krīzi, migrācijas karstajiem punktiem, zivsaimniecības kontroles mehānismiem, zaļināšanu un Natura 2000 tīklu.

Plašsaziņas līdzekļos skartās tēmas

Mūsu īpašo ziņojumu arvien intensīvāks atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos 2017. gadā atbilst tendencei, kuru vērojam jau vairākus gadus. No mazāk nekā 1500 tiešsaistes rakstiem 2013. gadā tas ir pieaudzis līdz gandrīz 7000 rakstu 2017. gadā, un īpašā ziņojuma vidējais atspoguļojums ir palielinājies no mazāk nekā 30 rakstiem 2013. gadā līdz gandrīz 130 rakstiem 2017. gadā.

ERP īpašie ziņojumi – īpašā ziņojuma vidējais atspoguļojums tiešsaistes medijos

Resursu izlietojums

Mūsu darba rezultātu vērtēšanā ietilpst arī resursu izlietojums, īpaši spēja veikt savlaicīgas revīzijas, īstenot darba programmu un nodrošināt darbinieku profesionālo kompetenci.

Revīzijas ilgums

2017. gadā no revīzijas uzdevuma sākšanas līdz īpašā ziņojuma pieņemšanai bija vajadzīgi vidēji 14,6 mēneši. Kopš 2013.–2017. gada perioda sākuma tas ir īsākais laikposms. Astoņiem gada laikā publicētajiem ziņojumiem (29 %) bija vajadzīgi mazāk nekā 13 mēneši. Laiks līdz publicēšanai vidēji bija 16 mēneši, un tas ir aptuveni par diviem mēnešiem mazāk nekā 2016. gadā. Šī pozitīvā tendence norāda, ka pasākumi, kas tika veikti, lai ievērotu Finanšu regulā noteikto 13 mēnešu mērķi, ir rezultatīvi.

No revīzijas uzdevuma sākšanas līdz ziņojuma pieņemšanai

Ziņojumu publicēšana

2017. gadā mēs publicējām 65 % no sākotnēji plānotajiem īpašajiem ziņojumiem. Atlikušie ziņojumi aizkavējās un tiks publicēti 2018. gadā. Turklāt mēs publicējām gada pārskatus un visus gada īpašos ziņojumus, kā plānots.

Profesionālās mācības

Saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas ieteikumiem mēs cenšamies nodrošināt revidentiem gadā vidēji 40 stundu (piecu dienu) ilgas profesionālas mācības.

2017. gadā mēs šo mērķi atkal pārsniedzām ar 6,7 profesionālo mācību dienām uz revidentu.

Ja ņem vērā arī svešvalodu nodarbības, kuras revidentiem ir nepieciešamas, lai efektīvi veiktu darbu visās ES dalībvalstīs, 2017. gadā revidenti mācībās pavadīja vidēji 8,3 dienas.

Visiem pārējiem darbiniekiem mūsu mērķis ir nodrošināt gadā vidēji 16 stundas (divas dienas) ilgas profesionālās mācības, kas nav valodu kursi. 2017. gadā mēs sasniedzām šo mērķi, vidēji nodrošinot 2,3 dienas.

Profesionālo mācību dienas revidentam gadā

Mūsu darbinieki

Darbinieku sadalījums

2017. gadā mēs pabeidzām darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, ko bija paredzēts īstenot piecos gados – no 2013. līdz 2017. gadam, kā noteikts 2013. gada decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

2017. gada beigās mūsu iestādē strādāja 853 ierēdņi un pagaidu darbinieki, no kuriem 548 strādāja revīzijas apakšpalātās, ieskaitot 118 darbiniekus locekļu birojos.

Darbinieku sadalījums

Pieņemšana darbā

Mūsu darbiniekiem ir akadēmiskā izglītība un profesionālā pieredze daudzās dažādās jomās. Palātas darbā pieņemšanas politika saskan ar pārējo ES iestāžu vispārējiem principiem un nodarbināšanas nosacījumiem un veicina vienlīdzīgas iespējas visos līmeņos.

Palātā strādā gan pastāvīgi nodarbināti ierēdņi, gan darbinieki ar līgumiem uz noteiktu laiku. Atklātus konkursus parasti rīko Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). 2017. gadā Palāta pieņēma 72 darbiniekus: 29 ierēdņus, 13 pagaidu darbiniekus, 24 līgumdarbiniekus (septiņi no tiem atstāja darbu ERP pirms gada beigām) un sešus norīkotus valstu ekspertus.

Mēs arī nodrošinājām prakses vietas 71 augstskolu absolventam uz laiku no trīs līdz pieciem mēnešiem.

Vadītāji pēc valstspiederības un dzimuma 2017. gada 31. decembrī

Vecuma struktūra

Aktīvā dienesta darbinieku vecuma struktūra 2017. gada 31. decembrī liecina, ka gandrīz pusei Palātas darbinieku ir 44 gadi vai mazāk.

No 68 direktoriem un atbildīgajiem vadītājiem 31 darbiniekam (46 %) ir 55 gadi vai vairāk. Tas nozīmē, ka augstākā vadība nākamajos 5–10 gados atjaunosies, jo gados vecie vadītāji aizies pensijā.

Vecuma struktūra

Dzimumu līdzsvars

Mūsu iestāde cenšas būt tāds darba devējs, kas darbiniekiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas visos karjeras posmos. Kopumā mēs esam panākuši, ka Palātā strādā vienāds skaits vīriešu un sieviešu, un 43 % revīzijā un administrācijā nodarbināto ir sievietes.

Pēdējos gados mēs esam palielinājuši sieviešu īpatsvaru revīzijas apakšpalātu vadošajos amatos no 7 % 2015. gadā līdz gandrīz 20 % 2017. gadā. Esam apņēmušies arī turpmāk uzlabot dzimumu līdzsvaru visos vadības līmeņos. Turklāt mūsu vienlīdzīgu iespēju politika 2018.–2020. gada periodam risinās ar vecumu un darba nespēju saistītos jautājumus.

Plašāka informācija par vadošo darbinieku valstspiederību un dzimumu ir sniegta nākamajā tabulā.

Dzimumu līdzsvars atkarībā no veicamajiem pienākumiem

Revīzijas atbalsts

Profesionālās mācības

Pastāvīgas darbinieku mācības ir galvenā mūsu iestādes nākotnes garantija. Arī 2017. gadā mēs paplašinājām piedāvāto mācību klāstu, tajā iekļaujot arvien vairāk e-mācību un jauktu mācību kursus. Mēs turpinājām organizēt veiksmīgās iekšēju un ārēju speciālistu prezentācijas par norisēm revīzijas jomā vai tēmām, kas saistītas ar revidentu darbu. Mēs sarīkojām arī vairākus mācību pasākumus, kuros eksperti no citām augstākajām revīzijas iestādēm dalījās pieredzē un labā praksē par lietderības un finanšu revīzijām. Labs piemērs ir ikgadējā Mācību diena, kuru sadarbībā ar Luksemburgas universitāti organizējām 2017. gada novembrī un kurā piedalījās vairāk nekā 300 darbinieku.

Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Komisiju, Eiropas Publiskās administrācijas institūtu (EIPA) un Eiropas Administrācijas skolu (ESA), lai darbiniekiem nodrošinātu plašu mācību kursu piedāvājumu. Tas ietver zinātības kursus revīzijā un sociālo prasmju attīstību, kā arī ar darbu saistītu valodu kursus.

Turklāt mēs atbalstījām darbiniekus profesionālās kvalifikācijas diplomu iegūšanā vai atjaunināšanā jomās, kas svarīgas mūsu veicamajiem uzdevumiem un darbam. Konkrēti, mēs turpinājām sadarbību ar Lotringas universitāti, kas atrodas Nansī (Francijā), saistībā ar pēcdiploma studiju programmu “Publisko organizāciju un politikas virzienu revīzija” un programmu maģistra grāda iegūšanai “Publisko organizāciju pārvaldība”. Mēs arī parakstījām sadarbības līgumu ar Eiropas universitātes institūtu (EUI) Florencē (Itālijā). 2017. gadā mēs izveidojām partnerību ar Pizas universitāti (Itālijā) un Zvērinātu sertificētu grāmatvežu asociāciju (ACCA), lai organizētu vasaras skolu par publiskā sektora revīzijas un pārskatatbildības jautājumiem.

Mēs pasniedzām laureātam 2016. gada balvu par pētījumiem publiskā sektora revīzijā, un to pasniegsim arī 2018. gadā.

Tāpat kā iepriekšējos gados tika izteikta atzinība darbiniekiem, kuri neieņem vadošus amatus, saskaņā ar darba rezultātu atzinības balvu shēmu. Tā dod iespēju apmeklēt īpašas mācības ārpus mūsu iestādes.

Tulkošana

Mūsu Tulkošanas, valodu pakalpojumu un publikāciju direkcija pārtulkoja un izrediģēja vairāk nekā 211 000 lappuses. Mēs turpinām centienus racionalizēt tulkošanas procesus un samazināt ar tiem saistītās izmaksas. Piemēram, efektivitātes palielināšanai visas valodu nodaļas tagad izmanto kopdarba platformu.

Mēs tiecamies tulkotājus arvien vairāk iesaistīt pamatdarbībā un izveidot plašākas sinerģijas ar revidentiem. Konkrēti, 2017. gadā tulkotāji arvien biežāk palīdzēja revidentiem sagatavot īpašo ziņojumu un pārskatu tekstus. Viņi arī sniedza valodu pakalpojumus revidentiem 38 revīzijas apmeklējumos.

Informācijas tehnoloģijas

Par šo jomu atbildīgā direkcija nodrošina, lai informācijas tehnoloģijas dotu būtisku ieguldījumu revīzijas procesos un racionalizētu informācijas plūsmas, pamatojoties uz modernu un drošu tehnoloģiju.

Mūsu dokumentu vadības sistēma ir pilnveidojusies, un tagad mēs varam veikt sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas procesus pilnībā digitāli. Esam ieviesuši vienkāršotu rīku, kas atvieglo attālināto piekļuvi, izmantojot mobilās ierīces. Mēs atjauninājām sistēmas, pārejot uz Windows 10 un SharePoint 2013.

Lai vēl vairāk paplašinātu sinerģijas starp iestādēm, mēs sākām izmantot jaunas revīzijas apmeklējumu un oficiālo komandējumu un mācību vadības sistēmas, ko izmanto arī pārējās ES iestādes.

Visas izstrādes un nodevumi ir panākti, pienācīgi ņemot vērā vajadzību pārvaldīt riskus un gādāt par darbību drošumu un nepārtrauktību.

Ēkas

Pašlaik Palātai pieder trīs ēkas (“K1”, “K2” un “K3”), un tā īrē telpas Luksemburgā negadījumu seku novēršanas centram.

K1 ēka

Tā ir nodota ekspluatācijā 1988. gadā, un tajā ir biroji 310 darbiniekiem un sanāksmju telpas. Pagrabstāvos ir izvietotas automašīnu stāvvietas, tehniskas iekārtas, glabātuves, bibliotēka un galvenā arhīvu telpa, bet augšstāvs ir pilnībā atvēlēts tehniskām iekārtām.

2008. gadā K1 ēku modernizēja, lai tā atbilstu Luksemburgā noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību, drošību un vidi. Cik vien iespējams, K1 ēkā izmantotās tehnoloģijas pielāgoja, lai tās būtu savietojamas ar K2 un K3 ēkā izmantotajām. Tādējādi visas trīs ēkas darbojas kā vienota integrēta tehniska vienība.

K2 ēka

To atklāja 2003. gadā. Tās pagrabstāvos atrodas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas un glabātuves, kā arī sporta centrs. Augšstāvā ir izvietotas tikai tehniskās iekārtas. Pārējos stāvos atrodas biroji, kas paredzēti 241 darbiniekam, sanāksmju telpas, konferenču zāle ar kabīnēm mutiskajiem tulkiem, videokonferenču telpas, kafetērija un nelielas virtuvītes darbiniekiem.

Mēs sākām pētījumu, lai novērtētu iespēju iekārtot darba vietas atbilstoši darbības veidam un atjaunināt K2 ēkas tehniskās iekārtas. Pētījums parādīja, ka ir iespējams uzlabot darba vietu organizāciju un ka dažas tehniskās iekārtas ir nepieciešams atjaunot. Detalizēta izpēte saistībā ar šo projektu tiks veikta 2018. gadā, bet darbu plānots sākt 2019. gadā.

Saskaņā ar Padomes un Eiropas Parlamenta 2014. gada martā pieņemto lēmumu modernizācijas izmaksas segsim no summas, kas atlikusi no budžeta, kurš bija paredzēts K3 ēkas celtniecības projektam, ko pabeidza pirms dažiem gadiem.

K3 ēka

To sāka ekspluatēt 2012. gadā. Tās pagrabstāvos atrodas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas un glabātuves, izkraušanas rampas, plašas glabātuves telpas, drukāšanas iekārtas, virtuves un arhīvi. Pirmajā stāvā ir ēdnīca, kafetērija un mācību telpas. Ēkā ir arī biroji, kas paredzēti 503 darbiniekiem, sanāksmju telpas un IT telpa. Sestajā stāvā ir reprezentācijas telpas, virtuve un tehniskās iekārtas. K3 ēka ir novērtēta kā “ļoti laba” saskaņā ar pasaulē vadošo metodi, ko izmanto ēku ilgtspējas novērtēšanai un sertificēšanai (BREEAM).

Drošas darba vietas projekts

2017. gadā projekts mūsu iestādes un darbinieku drošības pastiprināšanai virzījās uz priekšu saskaņā ar plānu. Jaunais drošības kontroles centrs un ārējs akreditācijas un piekļuves kontroles centrs darbiniekiem un apmeklētājiem tiks atvērts 2018. gadā.

Vides pārvaldība

Kā ES iestāde mēs uzskatām par pienākumu visās darbībās ievērot pareizus vides pārvaldības principus un esam apņēmušies pastāvīgi samazināt ietekmi uz vidi.

2017. gadā mēs saņēmām vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikātu. Pašlaik sekmīgi izmantojam EMAS principiem atbilstošu vides vadības sistēmu un pilnībā ievērojam ISO standarta 14 001:2015 sertifikācijas prasības.

Mūsu mērķis ir regulāri samazināt CO₂ emisijas. 2017. gadā trešo gadu pēc kārtas analizējām siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada mūsu darbība (t. i., savu oglekļa pēdu). Šā pētījuma rezultāti ir pieejami mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Mūsu pārskatatbildība

Finanšu informācija

Mūsu iestāde saņem finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta administratīvajiem izdevumiem.

2017. gadā mūsu budžets bija 141 miljons EUR. Tas atbilst mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem un aptuveni 1,5 % no ES kopējiem administratīvajiem izdevumiem. 2017. gadā tika izlietoti 98 % budžeta.

2018. gada budžets

2018. gada budžets ir par 3,4 % lielāks nekā 2017. gadā.

Riska pārvaldība

Kā prasīts Finanšu regulā, gada gaitā mēs pārskatījām katrai direkcijai sagatavotos riska novērtējumus. Šo pārbaužu rezultātus izmanto kredītrīkotāja ikgadējā deklarācijā, kas iekļauta gada darbības pārskatā, kā arī nākamā gada riska novērtējumos. Atbilstīgos gadījumos mēs sagatavojām rīcības plānus attiecībā uz ex ante un ex post pārbaudēm.

2017. gada septembrī pēc šīs pārskatīšanas mēs pastiprinājām iekšējās kontroles mehānismus un finanšu procedūras attiecībā uz ceļošanas izdevumiem un oficiālo transportlīdzekļu apsaimniekošanu.

Iekšējā un ārējā revīzija

Iekšējā revīzija

Iekšējās revīzijas dienests konsultē Palātu par risku pārvaldību. Tas sniedz atzinumus par pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu kvalitāti. Iekšējās revīzijas dienests ziņo revīzijas komitejai, kurā ir trīs Palātas locekļi un ārējs eksperts. Komiteja regulāri uzrauga dienesta ikgadējā darba programmā noteikto dažādo uzdevumu izpildes gaitu un nodrošina dienesta neatkarību.

2017. gadā iekšējās revīzijas dienests pārbaudīja 2013.–2017. gada stratēģijas izpildi, Priekšsēdētāja biroja darbības struktūru un to, kā tiek pārvaldītas programmatūru licences un produkti. Tas arī caurskatīja riska pārvaldības politikas ieviešanu un uzraudzīja sniegto ieteikumu izpildi, nodrošinot darbības plānu īstenošanu.

Iekšējais revidents uzskata, ka 2017. gadā pārvaldība, riska pārvaldība un ieviestās iekšējās kontroles procedūras kopumā sniedz pamatotu pārliecību par Palātas mērķu sasniegšanu.

Mēs katru gadu ziņojam Parlamentam un Padomei par iekšējās revīzijas dienesta darbības rezultātiem.

Ārējā revīzija

Mūsu gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents. Tas ir svarīgs aspekts, kas nodrošina to, ka mūsu iestāde attiecībā uz sevi piemēro tos pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kurus piemērojam revidējamajām vienībām. Mūsu ārējā revidenta PricewaterhouseCoopers Sàrl ziņojums par Eiropas Revīzijas palātas 2016. finanšu gada pārskatiem tika publicēts 2017. gada 31. oktobrī.

Budžeta izpildes apstiprināšana

Palātai piemēro budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru tāpat kā pārējām ES iestādēm.

2017. gada aprīlī Eiropas Parlaments paziņoja Palātas ģenerālsekretāram, ka ERP budžeta izpilde attiecībā uz 2015. finanšu gadu ir apstiprināta. Tas nozīmē, ka mūsu pārskati par 2015. gadu ir noskaidroti (t. i., slēgti un apstiprināti).

Tāpat kā katru gadu, mēs esam rūpīgi izanalizējuši visus jautājumus, kas radās budžeta izpildes apstiprināšanas laikā saistībā ar mūsu revīzijas un pārvaldības pienākumiem, un esam attiecīgi rīkojušies un ziņojuši Eiropas Parlamentam par turpmākajiem pasākumiem.

Mūsu ārējā revidenta atzinumi par 2016. finanšu gadu

Deleģētā kredītrīkotāja paziņojums

Es, apakšā parakstījies Eiropas Savienības Revīzijas palātas ģenerālsekretārs, kā deleģētais kredītrīkotājs

• paziņoju, ka šajā ziņojumā iekļautā informācija ir pilnīga un precīza, un
• apliecinu, ka man ir pamatota pārliecība par to, ka
  • šajā ziņojumā aprakstītajām darbībām piešķirtie resursi ir izlietoti tiem paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu un
  • ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas attiecībā uz pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību un nodrošina pienācīgu rīcību gadījumā, kad ir izteikta apsūdzība krāpšanā vai kad ir aizdomas par krāpšanu, un
  • kontroles mehānismu izmaksas un ieguvumi ir samērīgi.

Šī pārliecība balstās uz manu spriedumu un informāciju, kas ir manā rīcībā, proti, uz pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju ziņojumiem un deklarācijām, uz iekšējā revidenta ziņojumiem un uz ārējā revidenta ziņojumiem par iepriekšējiem finanšu gadiem.

Apliecinu, ka man nav zināms nekas tāds, kas šeit nav paziņots, bet kas varētu kaitēt iestādes interesēm.

Luksemburgā, 2018. gada 8. martā

Eduardo Ruiz García
ģenerālsekretārs

Pielikums. 2017. gada publikācijas: īpašie ziņojumi, atzinumi un publikācijas par konkrētiem jautājumiem

Īpašie ziņojumi

• Īpašais ziņojums Nr. 30/2016: ES atbalsta efektivitāte prioritārajām nozarēm Hondurasā
• Īpašais ziņojums Nr. 33/2016: Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva
• Īpašais ziņojums Nr. 34/2016: Cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu: iespēja Eiropas Savienībai uzlabot pārtikas apgādes ķēdes resursu efektivitāti
• Īpašais ziņojums Nr. 35/2016: Kā tiek izmantots budžeta atbalsts, lai uzlabotu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikā
• Īpašais ziņojums Nr. 36/2016: Novērtējums par 2007.–2013. gada kohēzijas un lauku attīstības programmu slēgšanas kārtību
• Īpašais ziņojums Nr. 1/2017: Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanai jāiegulda vairāk darba
• Īpašais ziņojums Nr. 2/2017: Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka
• Īpašais ziņojums Nr. 3/2017: ES palīdzība Tunisijai
• Īpašais ziņojums Nr. 4/2017: ES budžeta aizsardzība pret nepareiziem izdevumiem: 2007.–2013. gada periodā Komisija aizvien plašāk izmantoja preventīvus pasākumus un finanšu korekcijas kohēzijas jomā
• Īpašais ziņojums Nr. 5/2017: Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme?
• Īpašais ziņojums Nr. 6/2017: ES reakcija uz bēgļu krīzi: karsto punktu pieeja
• Īpašais ziņojums Nr. 7/2017: Sertifikācijas struktūru jaunā loma saistībā ar KLP izdevumiem: pozitīvs solis vienotas revīzijas modeļa virzienā, bet vēl jārisina ievērojamas nepilnības
• Īpašais ziņojums Nr. 8/2017: ES zivsaimniecības kontrole: jādara vairāk
• Īpašais ziņojums Nr. 9/2017: ES atbalsts cīņai pret cilvēku tirdzniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā
• Īpašais ziņojums Nr. 10/2017: ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem jāplāno mērķtiecīgāk, lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu
• Īpašais ziņojums Nr. 11/2017: ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”: cerīgs sākums par spīti dažām nepilnībām
• Īpašais ziņojums Nr. 12/2017: Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un pieejamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi
• Īpašais ziņojums Nr. 13/2017: Vienota Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma: vai politiskā izvēle reiz kļūs par realitāti?
• Īpašais ziņojums Nr. 14/2017: Darbības rezultātu pārskats par lietu pārvaldību Eiropas Savienības Tiesā
• Īpašais ziņojums Nr. 15/2017: Ex ante nosacījumi un izpildes rezerve kohēzijas jomā: inovatīvi, taču vēl neefektīvi instrumenti
• Īpašais ziņojums Nr. 16/2017: Lauku attīstības plānošanai jābūt mazāk sarežģītai un vairāk uzmanības jāveltī rezultātiem
• Īpašais ziņojums Nr. 17/2017: Komisijas intervence Grieķijas finanšu krīzē
• Īpašais ziņojums Nr. 18/2017: Eiropas vienotā gaisa telpa: kultūra ir mainījusies, bet vienotas gaisa telpas nav
• Īpašais ziņojums Nr. 19/2017: Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses
• Īpašais ziņojums Nr. 20/2017: ES finansēti aizdevumu garantiju instrumenti: panākti pozitīvi rezultāti, bet vajadzīga mērķtiecīgāka orientācija uz labuma guvējiem un koordinācija ar valstu shēmām
• Īpašais ziņojums Nr. 21/2017: Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā
• Īpašais ziņojums Nr. 22/2017: Vēlēšanu novērošanas misijas: ir ieguldīts darbs, lai pārbaudītu ieteikumu izpildi, taču jāuzlabo uzraudzība
• Īpašais ziņojums Nr. 23/2017: Vienotā noregulējuma valde: ir sākts darbs pie sarežģītā banku savienības uzdevuma, tomēr vēl ļoti daudz jāpaveic

Atzinumi

• Atzinums Nr. 1/2017 par priekšlikumu pārskatīt Finanšu regulu, ko piemēro ES vispārējam budžetam
• Atzinums Nr. 2/2017 attiecībā uz grozījumu priekšlikumu Finanšu regulai, ko piemēro Eiropas skolu budžetam
• Atzinums Nr. 3/2017 un Nr 4/2017 par priekšlikumiem grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Budžeta komitejas regulējumu
• Atzinums Nr. 5/2017 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

Publikācijas par konkrētiem jautājumiem

• Vispārējā stāvokļa apskats: ES rīcība enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā
• Ātrais stāvokļa apraksts par to, kā īstenots darbinieku skaita samazinājums par 5 %

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

* 2017. gadā tika novērtēti seši īpašie ziņojumi: 3/2017, 4/2017, 5/2017, 10/2017, 14/2017 un 17/2017.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUauditors

Papildu informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

© Eiropas Savienība, 2018

Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Turpmāk minēto fotoattēlu izmantošanai vai reproducēšanai atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekiem.

* © Grzegorz Jakubowski / KPRP.

* © marianorajoy.

Turpmāk uzskaitīto fotoattēlu reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un fotogrāfa vārds.

* © Eiropas Savienība. Avots: ERP, Simon SCHMITT.

* © Eiropas Savienība, 2017. Avots: EP, Dominique HOMMEL.

* © Eiropas Savienība, 2017. Avots: EP, Dominique HOMMEL

* © Eiropas Savienība, 2017. Avots: EP, Christian CREUTZ.

* © Eiropas Savienība, 2012. Avots: EP, Martin LAHOUSSE.

* © Eiropas Savienība, 2013. Avots: EP, Genevieve ENGEL.

* © Eiropas Savienība, 2012. Avots: EP, Milos BICANSKI.

* © Eiropas Savienība, 2018. Avots: EP, Christian CREUTZ.

* © Eiropas Savienība, 2017. Avots: EP, Mathieu CUGNOT.

* © Eiropas Savienība. Avots: ERP, Edouard DIRRIG.

* © Eiropas Savienība. Avots: ERP, Simon SCHMITT.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

• Viens eksemplārs:
  • ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).
• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes:
  • Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),
  • Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),
  • ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/contact/index_lv.htm)
  • vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).

Maksas izdevumi

• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).