Eiropas Revīzijas palāta 2016. gada darbības pārskats

Eiropas Revīzijas palāta

Kas mēs esam

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir Eiropas Savienības iestāde, kuras uzdevums ir revidēt ES finanses.

Tā atrodas Luksemburgā, un tajā ir 28 locekļi, pa vienam no katras ES dalībvalsts. Palātā strādā aptuveni 900 revidentu un administratīvo darbinieku no visām ES dalībvalstīm.

Ar ko mēs nodarbojamies

Kopš 1977. gada ERP sekmē ES finanšu labāku pārvaldību, veicina pārskatatbildību un pārredzamību un darbojas kā neatkarīga ES iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve.

Mēs pārbaudām, vai ES pareizi uzskaita tās rīcībā esošos līdzekļus, vai pareizi piemēro finanšu noteikumus un vai nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi. Ar saviem revīzijas ziņojumiem mēs informējam Eiropas Parlamentu, Padomi, dalībvalstu parlamentus un sabiedrību par to, kā tiek izlietoti ES līdzekļi.

Priekšsēdētāja ievadvārdi

Godātais lasītāj!

2016. gadā Eiropas Savienības pamati tika smagi iedragāti. Nepakļaušanās populisma pieaugumam, mūsu iedzīvotāju aizsargāšana no terorisma, ar migrāciju saistīto problēmu risināšana un referendums vienā dalībvalstī par izstāšanos no Eiropas Savienības atstāja zīmogu. Tas viss uzlika pārbaudījumus daudzu iedzīvotāju ticībai mūsu kopīgajam Eiropas projektam un paļāvībai uz to, tāpēc nedrīkstam taupīt spēkus, lai nodrošinātu mūsu līdzpilsoņu uzticēšanos Eiropas iestāžu darbībai arī turpmāk. Uzskatu, ka šajā jomā pareizai finanšu pārvaldībai ir svarīga loma. Eiropas Revīzijas palāta sniedz savu ieguldījumu šajā procesā, publicējot neatkarīgus revīzijas ziņojumus par ES finanšu stāvokli. Mūsu pienākums ir gādāt, lai iedzīvotāji zina, kā Savienība tērē viņu naudu un ka tā ir iztērēta ar atdevi. Eiropas Savienībai iedzīvotāju vārdā ir jāveic apdomīgi ieguldījumi tādos politikas virzienos, programmās un projektos, kur investīcijas spēj ietekmēt attīstību. ES ir jāpanāk rezultāti un jānodrošina ieguldījumu patiesa atdeve: tas ne tikai nodrošinās Savienības ilgtspēju, ber arī piešķirs tai leģitimitāti iedzīvotāju acīs.

Šis ir ziņojums par mūsu darbību 2016. gadā. Tajā ir ietverta informācija arī par mūsu iestādes pārvaldību un resursiem, ko likām lietā, lai izpildītu savu pamatuzdevumu un sasniegtu izraudzītos mērķus. Mēs turpinājām revidēt ES iestādes un citas struktūras, kā arī visus ES līdzekļus, ko saņēma dalībvalstis, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un citas personas. Saskaņā ar Līgumā noteiktajiem pienākumiem mēs sagatavojām gada pārskatus par ES budžetu un Eiropas attīstības fondiem, kā arī īpašos gada ziņojumus par visām ES aģentūrām un daudzām citām Savienības struktūrām. Mūsu sagatavotie 36 īpašie ziņojumi aptver plašu jautājumu loku.

Lai panāktu uzlabojumus, mūsu darbā ļoti svarīgi ir efektīvi paziņot gūtās atziņas visām ieinteresētajām personām ES un valstu līmenī. Šā gada laikā mēs vēl vairāk uzlabojām sadarbību ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi. Tomēr vislielākā daļa līdzekļu ir izlietota dalībvalstīs. Tāpēc tikpat svarīgi ir gādāt, lai iedzīvotāji saņemtu no mums informāciju un uzzinātu par mūsu darbu.

Šajā ziņojumā ir izceltas vairākas izmaiņas mūsu iestādes pārvaldībā un zināšanu pārvaldībā. Ziņojumā sniegta arī pamatinformācija par personāla vadību, finansēm un darbības rezultātiem iepriekšējā gadā, kā arī par Palātas iekšējo un ārējo revīziju rezultātiem un ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru. Lai arī turpmāk efektīvi izpildītu savu pamatuzdevumu, mēs balstāmies uz iekšējās reformas rezultātiem un optimāli izmantojam personālu un tā uzkrātās zināšanas.

Ar gandarījumu paziņoju, ka ziņojumu, pārskatu un citu ar revīziju saistītu publikāciju rekordlielais skaits 2016. gadā pierāda mūsu darbības efektivitāti un apliecina mūsu apņemšanos sasniegt rezultātus un aizstāvēt ES iedzīvotāju finanšu intereses.

Ceru, ka lasīsiet ar interesi!

Priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne

Īsumā par 2016. gadu

Mūsu darbība

• Gada pārskati par ES vispārējo budžetu un par Eiropas attīstības fondiem.
• Piecdesmit divi īpašie gada ziņojumi par dažādām ES aģentūrām un struktūrām, kas izvietotas visā Savienības teritorijā.
• Trīsdesmit seši īpašie ziņojumi par dažādu budžeta jomu efektivitāti vai pārvaldības jautājumiem aptvēra plašu tēmu loku, piemēram, klimata pārmaiņas, jūras transportu, migrāciju vai banku uzraudzību.
• Divi atzinumi par jauniem vai atjauninātiem ES tiesību aktiem, kuriem ir būtiska ietekme uz finanšu pārvaldību, proti, atzinums par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un atzinums par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komiteju, kā arī Informatīvs paziņojums par daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu.
• Sanāksmes, semināri un konferences ar mūsu partneru un ieinteresēto personu piedalīšanos, tostarp augsta līmeņa konference par finanšu instrumentu izmantošanu ES budžetā.

Mūsu pārvaldība

• Tika ievēlēts jauns priekšsēdētājs – Klaus-Heiner Lehne (Vācija).
• Iestādei pievienojās septiņi jauni locekļi: Jan Gregor (Čehijas Republika), Mihails Kozlovs (Latvija), Janusz Wojciechowski (Polija), Samo Jereb (Slovēnija), Rimantas Šadžius (Lietuva), Leo Brincat (Malta) un João Figueiredo (Portugāle); Juhan Parts (Igaunija) pievienojās 2017. gada 1. janvārī.
• Mēs pārstrukturējām revīzijas apakšpalātu un komiteju sistēmu un izveidojām piekto apakšpalātu, kura ir atbildīga par ES finansēšanas un pārvaldības revīziju, un nodibinājām revīzijas kontroles komiteju, lai nodrošinātu mūsu revīzijas darba kvalitāti, un vienam loceklim uzticējām vispārējo atbildību par gada pārskatu.
• Sāka darbību mūsu zināšanu pārvaldības sistēma, un kā daļu no reformas izstrādājām jaunu visu iestādi aptverošu riska pārvaldības politiku.
• Mēs turpinājām samazināt darbinieku skaitu saskaņā ar ES iestāžu vienošanos un īstenot vienlīdzīgu iespēju politiku darbā pieņemšanas procedūrās un cilvēkresursu pārvaldībā.
• Savās ēkās ieviesām augsti kvalitatīvu vides vadības sistēmu, un eksperti tai sniedza pozitīvu vides novērtējumu.

Mūsu darbība

Revīzijas

Revīzijas ir mūsu pamatdarbs.

Mēs veicam triju veidu revīzijas dažādās ES budžeta jomās.

• Finanšu revīzijas un atbilstības revīzijas veic, lai pārbaudītu gada pārskatu ticamību un darījumu likumību un pareizību, kā noteikts tiesību aktos (konkrēti, ticamības apliecinājuma vajadzībām), kā arī lai novērtētu, vai konkrētu budžeta jomu sistēmas vai darījumi atbilst noteikumiem un reglamentējošiem aktiem, kuri attiecas uz šo jomu.
• Lietderības revīziju veic, lai pārbaudītu ES politikas virzienu un programmu efektivitāti, kā arī finanšu pārvaldības pareizumu (tostarp ieguldīto līdzekļu atdevi). Šo revīziju laikā izvērtē konkrētus ar pārvaldību vai budžetu saistītus jautājumus: mēs tos atlasām, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā sabiedrības interese, pārkāpumu risks vai slikti darbības rezultāti, kā arī iespējamie uzlabojumi.

Pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti mūsu revīzijas darbā, mūsu mērķis ir sniegt skaidrus secinājumus par ES budžeta uzskaiti un finanšu pārvaldību, ieskaitot konkrētas izdevumu jomas, kā arī sniegt ieteikumus par praktiskiem un izmaksu ziņā efektīviem uzlabojumiem, ja tādi ir iespējami. Mūsu revidenti šos pierādījumus iegūst, pārbaudot līdzfinansētus politikas virzienus, programmas un projektus Eiropas Savienībā un citās pasaules valstīs – visur, kur tiek izdoti ES līdzekļi.

Revīzijas apmeklējumi 2016. gadā

Kaut arī lielākā daļa revīzijas darba notiek mūsu telpās Luksemburgā, 2016. gadā revidenti arī apmeklēja daudzas valsts, reģionālās un vietējās iestādes dalībvalstīs, kā arī citus ES līdzekļu saņēmējus Eiropas Savienībā un ārpus tās. Šie apmeklējumi ietvēra ne vien arī citas ES iestādes, aģentūras un struktūras vai ES delegācijas, bet arī starptautiskas organizācijas, piemēram, ANO, kas iesaistītas ES līdzekļu apstrādē. Šajos apmeklējumos mēs iegūstam tiešus revīzijas pierādījumus no tiem, kuri iesaistīti ES līdzekļu pārvaldībā, iekasēšanā un izmaksāšanā, kā arī no galīgajiem saņēmējiem.

Revīzijas grupās parasti ir divi vai trīs revidenti, un revīzijas apmeklējumi ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Revīzijas darba biežums un intensitāte atsevišķās dalībvalstīs un saņēmējvalstīs ir atkarīgi no veicamās revīzijas veida.

Revīzijas apmeklējumus Eiropas Savienības robežās bieži rīko saziņā ar attiecīgo dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI). 2016. gadā revidenti pavadīja 4246 dienas revīzijās uz vietas (2015. gadā – 4310 dienas) dalībvalstīs un ārpus ES.

Turklāt 2510 dienas viņi pavadīja ES iestādēs Briselē un Luksemburgā, kā arī decentralizētajās aģentūrās un struktūrās visā Eiropas Savienībā, starptautiskās organizācijās, tādās kā ANO un ESAO, un privātās revidentu sabiedrībās. Kad vien iespējams, revīzijas darbā tika izmantotas videokonferences un citas informācijas tehnoloģijas, piemēram, droša datu un dokumentu koplietošana.

Pārskati, ziņojumi un atzinumi

Palātas revīzijas ziņojumi un atzinumi ir būtisks elements ES pārskatatbildības ķēdē, jo tos izmanto atskaitei – it īpaši ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā – tie, kuri atbild par ES budžeta pārvaldību. Galvenokārt tā ir Eiropas Komisija, bet tie ir noderīgi arī citām ES iestādēm un struktūrām. Valsts, reģionālām un vietējām iestādēm dalībvalstīs ir ļoti liela nozīme dalītas pārvaldības jomās, tādās kā lauksaimniecības un kohēzijas izdevumi, kas veido apmēram 80 % no īstenotā ES budžeta.

Mūsu publicētie ziņojumi un pārskati iedalāmi trīs galvenajās grupās.

• Gada pārskati, kuros galvenokārt aprakstīti finanšu un atbilstības revīziju darba rezultāti saistībā ar Eiropas Savienības budžetu un Eiropas attīstības fondiem un kuros iekļauti arī budžeta pārvaldības un ar budžetu sasniegto rezultātu aspekti.
• Īpašie gada ziņojumi par ES aģentūrām, decentralizētajām struktūrām un kopuzņēmumiem; tos publicē atsevišķi.
• Īpašie ziņojumi atspoguļo atlasītu lietderības un atbilstības revīziju rezultātus konkrētās izdevumu vai politikas jomās vai arī budžeta vai pārvaldības jautājumus.

Turklāt mēs sniedzam atzinumus par jauniem vai atjauninātiem tiesību aktiem, kam ir nozīmīga ietekme uz finanšu pārvaldību, un sagatavojam citas publikācijas, kuru pamatā ir kāda jautājuma izskatīšana, piemēram, vispārējā stāvokļa apskatus un informatīvus paziņojumus, kas veikti vai nu pēc kādas iestādes lūguma, vai pēc mūsu iniciatīvas.

Visi mūsu revīzijas pārskati, ziņojumi, atzinumi un citas ar revīzijām saistītas publikācijas ir pieejamas Palātas tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Gada pārskati

2015. gada pārskats par ES budžetu

Pārbaudot ES 2015. gada budžeta izpildi, 2016. gadā mūsu revidenti veica aptuveni 1200 darījumu pārbaudes visās izdevumu jomās. Tas nozīmē, ka mēs izvērtējām 1200 dažādus gadījumus, kad ES līdzekļi tika izmantoti, lai sniegtu atbalstu svarīgiem infrastruktūras projektiem, MVU, pētniecības organizācijām, lauksaimniekiem, dalībvalstu studentiem vai labuma guvējiem ārpus Eiropas Savienības.

Šajā pārskatā mēs sniedzām apliecinājumu par to, kā minētā gada laikā ir izlietoti ES līdzekļi, un akcentējām jomas, kurās ir vislielākais nepareizu izdevumu risks. Turklāt mēs īpaši izvērtējām visas nozīmīgās ES darbības jomas saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas kategorijām un sniedzām informāciju par budžeta un finanšu pārvaldību, kā arī par darbības rezultātu aspektiem trijās galvenajās ES budžeta jomās. Mēs arī analizējām kļūdu rašanās iemeslus un sniedzām noderīgus un izmaksu ziņā lietderīgus ieteikumus uzlabojumiem.

Mēs publicējām 2015. gada pārskatu 13. oktobrī – vienu mēnesi agrāk nekā iepriekšējos gados.

Palāta 2016. gadā izveidoja augsta līmeņa darba grupu, lai izskatītu iespējas, kā vēl vairāk palielināt mūsu gada pārskata pievienoto vērtību tā lietotājiem, īpaši Eiropas Parlamentam, piemēram, sniedzot plašāku ieskatu dažādos ģeogrāfiskos reģionos, veicot vēl citu ES budžeta jomu darbības rezultātu novērtējumu un iegūstot pārliecību no iekšējiem kontroles mehānismiem ES un dalībvalstu līmenī. Šos priekšlikumus pieņēmām 2017. gada sākumā.

Pārskats par Eiropas attīstības fondiem 2015. gadā

Ar Eiropas attīstības fondiem (EAF) tiek sniegta Eiropas Savienības palīdzība attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās. Šos fondus finansē dalībvalstis un tos pārvalda Eiropas Komisija ārpus ES vispārējā budžeta, bet atsevišķus atbalsta veidus pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB).

Palāta konstatēja, ka EAF 2015. gada pārskati ir ticami. EAF ieņēmumos kļūdu nebija. Kopumā, tāpat kā iepriekšējos gados, EAF izdevumos konstatētais kļūdu līmenis (3,8 %) liecina par trūkumiem ex ante pārbaudēs. Kļūdas, ko izraisījis izdevumus apliecinošo dokumentu trūkums un iepirkuma noteikumu neievērošana, veido vairāk nekā divas trešdaļas no aplēstā kļūdu līmeņa.

Mūsu pārskatu par EAF publicēja līdz ar gada pārskatu par ES budžetu, un tas ir pieejams mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Īpašie gada ziņojumi

ES aģentūras, citas struktūras un kopuzņēmumi, kas ir izvietoti dažādās dalībvalstīs, veic konkrētus uzdevumus ES iedzīvotājiem būtiskās jomās, proti, veselība, drošība, drošums, brīvība un tiesiskums.

Palāta 2016. gadā pārbaudīja, vai to pārskati ir ticami un vai pārskatiem pakārtotie darījumi atbilst noteikumiem. Gatavojot savus atzinumus par šiem pārskatiem, mēs ņēmām vērā privātu revidentu sabiedrību darbu, ja tas bija pieejams. Mēs revidējām arī komunikāciju infrastruktūru Sisnet, Eiropas skolas un Eiropola Pensiju fondu.

Mūsu secinājums par pārskatiem

Visu aģentūru, pārējo struktūru un kopuzņēmumu pārskati par 2015. gadu bija ticami, atskaitot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), par kuras pārskatiem mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm.

Mūsu secinājums par darījumiem

2015. gada pārskatiem pakārtotie darījumi atbilda noteikumiem, izņemot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT) un kopuzņēmumu ECSEL (Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai), par kuru pārskatiem mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm.

Visi īpašie gada ziņojumi un abi kopsavilkuma ziņojumi (viens par 2015. gada revīziju rezultātiem aģentūrās un citās struktūrās un otrs – kopuzņēmumos) ir pieejami mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Īpašie ziņojumi

Pēc lietderības un atbilstības revīzijām mēs publicējam konstatējumus, secinājumus un ieteikumus īpašajos ziņojumos, ko publicējam visa gada gaitā.

Palātas locekļi izlemj, kurus revīzijas priekšmetus aptvers īpašie ziņojumi. Veidojot darba programmu, mēs izmantojam tādus kritērijus kā sabiedrības interese, pārkāpumu risks vai slikti darbības rezultāti, kā arī iespējamie uzlabojumi. Atlasot revīzijas tēmas, mēs ņemam vērā arī viedokļus, ko izteikušas ieinteresētās personas, īpaši Eiropas Parlaments.

Mūsu lietderības revīzijas bieži aptver vairākus finanšu gadus, un, tā kā šo revīziju tēmas ir sarežģītas, revīzijas pabeigšanai vajadzīgais laiks var pārsniegt gadu. Mēs plānojam šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu maksimāla ietekme, tādējādi pēc iespējas labāk izmantojot savus resursus.

2016. gadā mūsu īpašo ziņojumu uzmanības centrā bija jautājumi, kas saistīti ar vispārējiem ES mērķiem radīt pievienoto vērtību un panākt izaugsmi, kā arī ES reakciju uz pasaules mēroga problēmām, tostarp tādiem svarīgiem problēmjautājumiem kā enerģētika un klimata pārmaiņas, iekšējais tirgus un migrācija. Īpašajos ziņojumos mēs novērtējam galvenokārt ES finansēto politikas virzienu, programmu un projektu darbības rezultātus, respektīvi, mēs īpaši pārbaudām, vai rezultāti ir sasniegti efektīvi un lietderīgi un vai ES finansējums radīja pievienoto vērtību. Mēs sniedzam arī ieteikumus uzlabojumiem, kas varētu ietaupīt finanšu līdzekļus, pilnveidot darba metodes, novērst līdzekļu nelietderīgu izmantošanu vai palīdzēt izmaksu ziņā lietderīgi sasniegt plānotos politikas mērķus.

2016. gadā mēs sagatavojām rekordlielu īpašo ziņojumu skaitu – 36 īpašos ziņojumus (2015. gadā – 25). Vēlamies izcelt divus: ziņojumu par migrāciju, kurā izklāstīts, cik būtisks ir mūsu darbs attiecībā uz ES izdevumiem ārpus tās robežām, un ziņojumu par jūras transportu, kurā norādīts uz neefektivitātes riskiem saistībā ar Savienības izdevumiem, kas atvēlēti ārējās konkurētspējas palielināšanai.

2016. gadā sagatavoto īpašo ziņojumu saraksts ir sniegts pielikumā.

Krāpšanas atklāšana

Mūsu revīzijas nav īpaši plānotas krāpšanas meklēšanai, tomēr mēs atklājam vairākus gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka ir noticis pārkāpums vai krāpnieciska darbība. Mūsu iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) cīņā pret krāpšanu, kas skar ES budžetu. Mēs pārsūtām OLAF visus gadījumus, kad ir aizdomas par krāpšanu, korupciju vai citu nelikumīgu darbību, kas skar ES finanšu intereses un ko mēs esam konstatējuši sava revīzijas darba gaitā. Pēc tam šos gadījumus pārbauda OLAF, kurš lemj par to, vai uzsākt izmeklēšanu, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar dalībvalsts iestādēm. 2016. gadā mēs paziņojām OLAF 11 šādus gadījumus, kurus mēs konstatējām, strādājot pie 2015. un 2016. finanšu gada ticamības deklarācijām, kā arī citu revīzijas uzdevumu gaitā.

Atzinumi un citas publikācijas, kuru pamatā ir kāda jautājuma izskatīšana

Mēs sekmējam labāku ES finanšu pārvaldību, arī sniedzot atzinumus par priekšlikumiem jauniem vai pārskatītiem tiesību aktiem, kuriem ir nozīmīga finanšu ietekme. Atzinumus lūdz pārējās ES iestādes, un likumdevējas iestādes – Parlaments un Padome – tos izmanto savā darbā. Mēs varam sagatavot arī dokumentus un apskatus par citiem jautājumiem pēc savas iniciatīvas.

2016. gadā mēs sagatavojām divus atzinumus: vienu par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komiteju, otru par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF).

• Atzinums Nr. 1/2016 par priekšlikumu grozīt ES Regulu attiecībā uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas sekretariātu

Savā atzinumā mēs atbalstām Eiropas Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar kuru OLAF Uzraudzības komitejas sekretariāts būtu pakļauts nevis OLAF, bet gan Komisijai, jo Komisija uzskata, ka līdzšinējā kārtība pakļauj sekretariāta darbiniekus pretrunīgiem norādījumiem.

• Atzinums Nr. 2/2016 par priekšlikumu paplašināt ESIF un pagarināt tā termiņu

Mūsu atzinumā secināts, ka Eiropas Komisijas plāns pagarināt termiņu un paplašināt investīciju fondu tikai vienu gadu pēc tā izveidošanas ir pāragrs un ka ir maz pierādījumu, kuri liecinātu par palielinājuma pamatotību; šis investīciju fonds ir galvenā sastāvdaļa “Junkera plānā”, kura mērķis ir mobilizēt 315 miljardus EUR publiskā un privātā finansējuma. Saskaņā ar mūsu novērtējumu vēl ir pāragri mērīt ESIF ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi, un secināt, vai ESIF sasniedz savus mērķus.

Jauna publikācija – informatīvs paziņojums

2016. gadā mēs izstrādājām jaunu publikāciju veidu – informatīvu paziņojumu, un tas ir paredzēts, lai ES likumdevējiem, īpaši Padomei, laikus sniegtu būtisku ieskatu dažādās tēmās. Vienu informatīvu paziņojumu sagatavojām par daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu.

• Informatīvais paziņojums “ES budžets: vai pienācis laiks reformām?”

Mēs analizējām Komisijas paziņojumu par vidusposma pārskatu un uzskatām, ka priekšlikumos nav ņemts vērā pašreizējā perioda izdevumu novērtējums un ka būs maz iespēju novērtēt darbības rezultātus pirms nākamās daudzgadu finanšu shēmas, turklāt ir nekavējoties jārisina jautājumi saistībā ar ES politikas virzienu finansēšanas arvien sarežģītāko kārtību. Mēs ierosinājām Komisijai pārskatīt jaunās DFS izstrādes grafiku, veikt visaptverošu ES izdevumu pārskatu, izstrādāt skaidrāku, vienkāršāku un saskaņotāku finansēšanas kārtību un nodrošināt ES budžeta prioritāšu apspriešanu augstā līmenī.

Informatīvo paziņojumu sagatavošana atšķiras no revīzijas ziņojumu sagatavošanas, jo paziņojumi galvenokārt balstās uz mūsu plašajām zināšanām. Tajos tiek sniegts pārskats par pašreizējo stāvokli saistībā ar konkrētu tēmu, un tie ļauj pieņemt informācijā balstītu lēmumu un veidot politiku, izmantojot izsvērtu, neatkarīgu un objektīvu padomu.

Mūsu atzinumi un citas publikācijas, kuru pamatā ir kāda jautājuma izskatīšana, ir pieejamas mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

Svarīgi notikumi

Valsts sektora revīzija: labāki pārskati, labāks budžets, labāki izdevumi?

2016. gada 25.–26. janvāris, ERP, Luksemburga

Mēs organizējām darbsemināru publiskā sektora revīzijas ekspertiem. Dalībnieki pārrunāja, vai finanšu pārskatu, budžeta veidošanas un makroekonomikas statistikas saskaņošana varētu būt veids, kā virzīties uz kopēju sistēmu, kuras pamatā ir vispārpieņemtie grāmatvedības principi. Ekspertu grupa iedziļinājās jautājumā par to, vai finanšu pārskatus, nacionālos kontus un budžetus var uzskatīt par vienas parādības trīs izpausmēm. Interesantu pavērsienu ieguva diskusijas, kuru laikā tika apspriesta arī revidentu loma reformu aktīvā atbalstīšanā pretstatā vienkārši iešanai reformu pavadā.

Konference par ES finanšu instrumentiem

2016. gada 15. novembris, ERP, Luksemburga

Mēs organizējām augsta līmeņa konferenci par ES finanšu instrumentiem, un tajā sapulcējušies publiskā un privātā sektora pārstāvji apsprieda, kā vislabāk izmantot finanšu instrumentus, lai sniegtu finansiālu atbalstu no ES budžeta. Konferencē piedalījās arī Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja Ingeborg Grässle, Eiropas Investīciju fonda galvenā izpildpersona Pier Luigi Gilibert, Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Vazil Hudák un Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks, kura pārziņā ir politika, atbilstība un darbības rezultāti, Nicholas Martyn, un kopā ar viņiem šā jautājuma apspriešanā piedalījās ERP locekle Iliana Ivanova.

Konference balstījās uz secinājumiem, ko mēs bijām formulējuši īpašajā ziņojumā “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, – gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā” un atzinumā par ESIF. Pēc konferences notika paneļdiskusija par privātā kapitāla piesaistīšanu, pieejamo līdzekļu atkārtotu izmantošanu, pārvaldības izmaksām, kā arī ESIF un MVU iniciatīvu.

Valsts finanšu un grāmatvedības sertificētā institūta (CIPFA) starptautiskais seminārs “Ārpus bāzes nometnes” (“Beyond base camp”)

2016. gada 24.–25. novembris, ERP, Luksemburga

Valsts finanšu un grāmatvedības sertificētā institūta (CIPFA) rīkotais starptautiskais seminārs ir nozīmīgs notikums speciālistiem, kas darbojas finanšu sektorā un publiskā sektora revīzijā. Mums un CIPFA ir kopīgas vērtības, un mēs aktīvi iestājamies par labu finanšu vadību un pārvaldību. Šo CIPFA organizēto pasākumu vadīja Palātas loceklis Lazaros S. Lazarou, kurš ir atbildīgs par gada pārskatu. Dalībnieki pārrunāja plašu jautājumu klāstu, piemēram, publisko finanšu pārvaldības uzlabošana, pārbaude un revīzija nestabilā pasaulē un publisko finanšu uzskaite un laba pārvaldība.

Attiecības ar ieinteresētajām personām

Mūsu darba ietekme ir lielā mērā atkarīga no tā, kā mūsu revīziju rezultātus un ieteikumus izmanto Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un dalībvalstu parlamenti.

Parlaments

2016. gadā Palātas priekšsēdētājs un tās locekļi uzturēja regulārus kontaktus ar Eiropas Parlamenta komitejām, it īpaši ar galveno partneri – Budžeta kontroles komiteju (CONT).

Gada sākumā Palātas priekšsēdētājs Vítor Caldeira iepazīstināja Budžeta kontroles komiteju un Komiteju priekšsēdētāju konferenci ar darba programmu 2016. gadam – šis pasākums ir daļa no mūsu ikgadējās apspriešanās ar Eiropas Parlamentu par konkrētā gada darba programmu. Aprīlī viņš piedalījās Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kuras laikā tika apspriesta 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšana.

2016. gada oktobrī jaunievēlētais priekšsēdētājs K. H. Lehne iepazīstināja Budžeta kontroles komiteju un pēc tam – arī plenārsēdi ar 2015. gada pārskatu. Novembrī viņš atkal tikās ar šo komiteju, lai prezentētu mūsu 2017. gada darba programmu. Tajā pašā mēnesī Budžeta kontroles komitejas delegācija apmeklēja Palātu ikgadējā darba vizītē.

2016. gadā Palātas locekļi iepazīstināja Budžeta kontroles komiteju ar 33 īpašajiem ziņojumiem, kā arī ar 2015. gada pārskata nodaļās formulētajiem konstatējumiem un ieteikumiem. Viņiem lūdza iepazīstināt arī citas Parlamenta komitejas ar 12 īpašajiem ziņojumiem un gada pārskata nodaļu “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”. Palātas locekļus un revidentu grupas uzaicināja stāstīt par mūsu darbu un to pārrunāt dažādās komiteju darba grupās, semināros un citos Parlamenta rīkotajos pasākumos. Tāpat kā iepriekšējos gados, mums bija kopīga sanāksme ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju, un tās laikā mēs pārrunājām jautājumus, kas izraisa abpusēju interesi un attiecas uz pašreizējo darbu, turklāt mēs turpinājām sadarbību ar Parlamenta Izpētes dienestu, lai efektīvāk apmainītos ar zināšanām.

Padome

Mēs turpinājām centienus ciešāk sadarboties ar Padomes dažādajām struktūrām gan politiskā, gan praktiskā līmenī.

2016. gada janvārī priekšsēdētājs Vítor Caldeira tikās ar Nīderlandes finanšu ministru, Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) priekšsēdētāju un Eurogrupas priekšsēdētāju Jeroen Dijsselbloem. Viņi pārrunāja turpmāko rīcību saistībā ar Palātas sagatavoto 2014. gada pārskatu pirms 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas, kā arī ES finanšu pārvaldības problēmas.

2016. gada oktobrī priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne tikās ar Slovākijas finanšu ministru un Ecofin priekšsēdētāju Peter Kažimir, bet novembrī – ar Maltas finanšu ministru un nākamo Ecofin priekšsēdētāju Edward Scicluna, lai pārrunātu mūsu 2015. gada pārskatu un ar to saistīto turpmāko rīcību 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros, kā arī citus jautājumus, kas attiecas uz iesākto revīzijas darbu.

Valstu parlamenti

80 % ES budžeta izdevumu pārvalda dalībvalstu valsts, reģionālās vai vietējās iestādes. Tāpēc mēs esam ieinteresēti turpmāk sadarboties vēl ciešāk ar dalībvalstu parlamentiem, regulāri sniedzot informāciju par mūsu darbu, un apspriežot gūtos rezultātus un to ietekmi, tostarp mūsu formulētos ieteikumus. 2016. gadā Palātas locekļi prezentēja 2015. gada pārskatu 19 dalībvalstīs, un daudzās no tām arī vairākus īpašos ziņojumus.

Sadarbība ar augstākajām revīzijas iestādēm

ERP ir ES ārējās revīzijas iestāde, un tās sadarbības formas ar citām augstākajām revīzijas iestādēm (ARI) ir šādas:

• ES dalībvalstu ARI kontaktkomitejā;
• ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu ARI sadarbības tīklā un
• publiskā sektora revīzijas iestāžu starptautiskās organizācijās, īpaši Starptautiskajā Augstāko revīzijas iestāžu organizācijā (INTOSAI) un tās Eiropas reģionālajā grupā (EUROSAI).

ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteja

ES Līgumā prasīts, lai ERP un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbotos savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību. Mēs aktīvi sadarbojamies ar ES dalībvalstu ARI kontaktkomitejā, un tas nozīmē ikgadēju sanāksmi un dažādas darba grupas un tīklus, kas izveidoti, lai risinātu īpašus kopīgu interešu jautājumus.

2016. gadā mēs sniedzām ieguldījumu vai piedalījāmies darba struktūrās, kas saistītas ar turpmāk uzskaitītajām tēmām, proti, ES banku savienība, struktūrfondi, stratēģija “Eiropa 2020”, fiskālās politikas revīzija, pievienotās vērtības nodoklis, kā arī krāpšanas un pārkāpumu novēršana un apkarošana.

Daļa no mūsu sniegtā atbalsta zināšanu un pieredzes apmaiņā saistībā ar ES finanšu revidēšanu bija atlasītu iekšējo mācību kursu piedāvāšana revidentiem no valstu ARI.

Mēs arī koordinējām Kontaktkomitejas sadarbības tīkla pārskatīšanu un novērtēšanu. Sagatavoto ziņojumu Komiteja pieņēma zināšanai un apstiprināja tajā formulētos ieteikumus.

Turklāt mēs sniedzam Kontaktkomitejai administratīvo atbalstu, konkrēti, pārvaldot tās tīmekļa vietni un sniedzot administratīvu palīdzību un koordinācijas pakalpojumus tās agrās brīdināšanas mehānismā, ar kura palīdzību ARI savstarpēji apmainās ar informāciju par galvenajām ar darbu saistītajām tendencēm.

Pastiprināta sadarbība ES finanšu līdzekļu revīzijas jomā

Mēs pastāvīgi sazināmies ar dalībvalstu ARI, lai pastiprinātu sadarbību saistībā ar ES finanšu līdzekļu revīziju un izskatītu iespējas izraudzīties tādas revīzijas tēmas, ko mēs varētu uzņemties kopīgi. 2016. gadā mēs noslēdzām saprašanās memorandu ar Horvātijas un Polijas ARI par sadarbību JASPERS programmas revīzijā, un ir plānots par to sagatavot īpašo ziņojumu 2017. gadā. Mēs turpinājām arī vienkāršot administratīvās procedūras, ko izmantojam dalībvalstu ARI informēšanai par mūsu revīzijas apmeklējumiem un faktu noskaidrošanai ar revidējamām vienībām dalībvalstīs.

ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu augstāko revīzijas iestāžu sadarbības tīkls

Mēs sadarbojamies ar ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu ARI, galvenokārt ar Kontaktkomitejai līdzīga sadarbības tīkla starpniecību.

2016. gadā mēs turpinājām atbalstīt šo tīklu, veicot paralēlas revīzijas par energoefektivitāti un publisko iepirkumu, un attiecībā uz publisko iepirkumu uzņēmām sākšanas sanāksmi, kurā piedalījās ARI vadītāji no valstīm, kas iesaistījušās tīklā.

Mēs esam snieguši aktīvu ieguldījumu arī vairākās citās tīkla sanāksmēs un pasākumos, kas veltīti tādiem jautājumiem kā būtiskums un atlase finanšu revīzijā, efektīvu darba attiecību veidošana starp ARI un valsts parlamentu vai ARI neatkarība.

Deviņi revidenti no tīklā iesaistītajām ARI 2016. gadā piedalījās mūsu praktikantu programmā un divpadsmit citi – mūsu iekšējos mācību kursos.

Cita sadarbība

2016. gadā mēs turpinājām aktīvi iesaistīties INTOSAI un EUROSAI pasākumos un dot ieguldījumu it īpaši attiecīgajās darba struktūrās.

2016. gada jūnijā mēs uzņēmām EUROSAI valdes 44. sanāksmi.

Savukārt decembrī INTOSAI XXII kongresā, kas notika Apvienotajos Arābu Emirātos, Eiropas Revīzijas palātu oficiāli iecēla par Profesionālo standartu komitejas priekšsēdētāja vietnieci. Šis lēmums atspoguļo mūsu mērķi sniegt ieguldījumu publiskā sektora revīzijas standartu noteikšanas procesā. Mūsu devums ir bijis nozīmīgs ISSAI 5600 standarta (“Profesionālapskates pamatnostādnes”) sagatavošanā un apstiprināšanā, kā arī divu jaunu vides revīzijas standartu izstrādē (ISSAI 5110 un 5120).

Mūsu pārvaldība

ERP kolēģija

ERP kolēģijā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts; viņu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un to var atjaunot. Pēc tam, kad locekļus ir izvirzījušas attiecīgās dalībvalstis, tos ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikts, ka locekļi pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs.

Lielākā daļa locekļu ir norīkoti vienā no piecām revīzijas apakšpalātām, kas pieņem ziņojumus, pārskatus, atzinumus un citas publikācijas, kuru pamatā ir kāda jautājuma izskatīšana, kā arī lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem. Katrs loceklis ir atbildīgs par viņam(-ai) uzticēto revīzijas uzdevumu. Vienu locekli ieceļ Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas vadībā, un kādu citu – starpiestāžu attiecību koordinēšanai. Locekļiem darbā palīdz viņa(-as) birojs.

Dokumentus, par kuru sagatavošanu ir atbildīgs loceklis, proti, ziņojumus, pārskatus, atzinumus un citas publikācijas, kuru pamatā ir kāda jautājuma izskatīšana, iesniedz apstiprināšanai apakšpalātā un/vai kolēģijā un pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Locekļi ievēl priekšsēdētāju no sava vidus uz atjaunojamu trīs gadu pilnvaru termiņu. Papildus citiem pienākumiem priekšsēdētājs uzrauga mūsu darba rezultātus un pārstāv mūsu iestādi. 2016. gada 1. oktobrī Klaus-Heiner Lehne aizstāja līdzšinējo priekšsēdētāju Vítor Caldeira, kurš pēc deviņiem gadiem Palātas priekšsēdētāja amatā kļuva par Portugāles ARI (Tribunal De Contas) priekšsēdētāju.

2016. gadā pēc tam, kad locekļus bija izvirzījušas attiecīgo dalībvalstu valdības, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Eiropas Savienības Padome iecēla turpmāk uzskaitītos Eiropas Revīzijas palātas locekļus.

• Jan Gregor (Čehijas Republika), Mihails Kozlovs (Latvija), Janusz Wojciechowski (Polija) un Samo Jereb (Slovēnija) kļuva par ERP locekļiem 2016. gada 7. maijā.
• Rimantas Šadžius (Lietuva) kļuva par ERP locekli 2016. gada 16. jūnijā.
• Leo Brincat (Malta) un João Figueiredo (Portugāle) kļuva par ERP locekļiem 2016. gada 1. oktobrī.
• Juhan Parts (Igaunija) kļuva par ERP locekli 2017. gada 1. janvārī.
• ERP locekļus Ladislav Balko (Slovākija) un Lazaros S. Lazarou (Kipra) iecēla attiecīgi 2016. gada 7. maijā un 2. novembrī.

Revīzijas apakšpalātas un komitejas

2016. gada jūnijā tika reformētas apakšpalātas un komitejas, kas mūsu iestādē sagatavo un pieņem lēmumus. Īpaši atzīmējamas trīs izmaiņas. Tās tika veiktas saskaņā ar reformu un ir uzskaitītas turpmāk.

• Tika izveidotas piecas līdztiesīgas apakšpalātas ar pieciem locekļiem katrā, ieskaitot vecāko locekli, kuru ievēl apakšpalāta tās darba koordinēšanai. To pārziņā vairs nav konkrētas ES budžeta jomas vai struktūras, tagad to darbs ir virzīts saskaņā ar ES politikā balstītām tēmām, proti, vide, sociālās lietas, ekonomika, ārlietas un iekšējā pārvaldība.
• Ir izveidota jauna komiteja mūsu revīzijas darba kvalitātes uzraudzībai. Revīzijas kvalitātes kontroles komitejā ietilpst par šo jautājumu atbildīgais loceklis un divi locekļi no apakšpalātām, kurus ieceļ pēc priekšsēdētāja priekšlikuma.
• Administratīvajai komitejai ir uzticēti jauni pienākumi un tās sastāvs ir papildināts ar vēl vienu locekli. Komiteja joprojām ir atbildīga par lēmumu sagatavošanu saistībā ar stratēģiju, darba programmu un organizatoriskiem jautājumiem, bet tai ir nākusi klāt papildu atbildības joma, respektīvi, lēmumu pieņemšana par konkrētiem ar personālu saistītiem jautājumiem. Jaunais par revīzijas kvalitātes kontroli atbildīgais loceklis pievienojās komitejai, kurā darbojas ERP priekšsēdētājs (komitejas priekšsēdētājs), apakšpalātu vecākie locekļi un loceklis, kurš ir atbildīgs par attiecībām ar iestādēm; komitejā piedalās arī ģenerālsekretārs.

Apakšpalātu un komiteju reforma papildina divas citas nozīmīgas reformas, kas saistītas ar mūsu 2013.–2017. gada stratēģijas īstenošanu: 2016. gada pirmajos mēnešos mūsu iestāde sāka darboties kā organizācija, kuras darbības pamatā ir veicamais uzdevums, un turpinās iniciatīva izveidot visu iestādi aptverošu sadarbības tīklu, lai pastiprinātu zināšanu pārvaldību. Saskaņā ar darba organizēšanu atkarībā no veicamā uzdevuma revīzijas direktorātus veido vadības grupa (direktors un atbildīgie vadītāji) un darbinieku vienība (revidenti un asistenti).

Katra uzdevuma veikšanai atbildīgā apakšpalāta ieceļ referējošo locekli, darbuzdevuma vadītāju un revīzijas darba grupu. Apakšpalātas un politikas virzienu eks­perti to ietvaros arī uzņemsies svarīgu lomu zināšanu pārvaldības pasākumos, iegūstot un uzturot zināšanas un daloties ar tām. Turklāt 2016. gada laikā tika ieviesta iniciatīva EKA (Enabling Knowledge for Audit) ar mērķi vairot zināšanas revīzijas jomā, un tā kļuva par stūrakmeni zināšanu pārvaldības procesā, kura ietvaros revidenti sagatavoja dažādu politikas jomu caurskati un informatīvus materiālus par konkrētām tēmām.

Visi reformas elementi ir virzīti uz to, lai mūsu iestāde vēl elastīgāk spētu veikt savus uzdevumus un labāk izmantot savas zināšanas, prasmes un pieredzi, veicot savlaicīgas, būtiskas un augstas kvalitātes revīzijas. Tas ir mūsu galvenais 2013.–2017. gada stratēģijas mērķis.

Darbības rezultātu novērtēšana

Lai uzraudzītu virzību uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, atbalstītu lēmumu pieņemšanu un sniegtu informāciju par darbības rezultātiem, mēs izmantojam septiņus galvenos rezultātu rādītājus (GRR).

Tie ir paredzēti, lai izmērītu būtiskākos elementus, kas attiecas uz darba kvalitāti un ietekmi, un to, cik efektīvi un lietderīgi mēs izmantojam resursus.

Palātas darba kvalitāte un ietekme

Ziņojumu kvalitāti un ietekmi mēs vērtējam, pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto novērtējumu, eks­pertu ziņojumiem un revidēto vienību turpmāko rīcību saistībā ar mūsu formulētajiem ieteikumiem. Turklāt mēs sekojam līdzi atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos.

Ieinteresēto personu aptauja

Mēs aicinājām galvenās mūsu darba rezultātos ieinteresētās personas – Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un Budžeta komiteju, Padomes Budžeta komiteju, galvenās revidētās vienības Komisijā un Eiropas aģentūrās un ES augstāko revīzijas iestāžu vadītājus – novērtēt mūsu publicētos ziņojumus.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2016. gadā respondentu lielākā daļa mūsu ziņojumu noderīgumu un ietekmi vērtējā kā augstu vai ļoti augstu.

Ekspertu vērtējums

Katru gadu neatkarīgi ārēji eksperti veic ERP ziņojumu izlases satura un izklāsta kvalitātes novērtējumu. 2016. gadā tika novērtēti seši īpašie ziņojumi (Nr. 13/2016, Nr. 14/2016, Nr. 23/2016, Nr. 25/2016, Nr. 27/2016 un Nr. 29/2016; sk. Pielikumu) un 2015. gada pārskati. Eksperti novērtēja ziņojumu un pārskatu dažādo aspektu kvalitāti četru punktu skalā – no “ļoti vāja” (1) līdz “augsta kvalitāte” (4).

Rezultāti gandrīz nav mainījušies, un tas liecina par mūsu pārskatu un ziņojumu apmierinošo kvalitāti.

Ieteikumu pēcpārbaude

Galvenais veids, kādā varam uzlabot ES finanšu pārvaldību, ir ar ieteikumiem, ko sniedzam savos revīzijas ziņojumos. Daži ir ātri īstenojami, bet citiem vajadzīgs ilgāks laiks, jo tie ir kompleksi.

Mēs sistemātiski uzraugām, cik lielā mērā revidētās vienības ir īstenojušas ieteikumus. Līdz 2016. gada beigām bija īstenoti 97 % no ieteikumiem, kas bija sniegti 2013. gadā.

2016. gadā mēs pievienojām vēl vienu atskaites punktu: mēs sistemātiski norādījām ieteikumu izpildes termiņus. Šis jauninājums turpmākajos gados ļaus vieglāk uzraudzīt, vai to izpilde ir notikusi laikus.

Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos

Palātas publicitātes rādītāji atspoguļo tās ietekmi plašsaziņas līdzekļos. Tas attiecas uz stratēģisko mērķi – palielināt informētību par mūsu iestādi, mūsu darba rezultātiem un mūsu formulētajiem revīzijas secinājumiem.

2016. gadā mēs konstatējām vairāk nekā 9000 tiešsaistes rakstu, kas attiecas uz mūsu īpašajiem ziņojumiem, gada pārskatiem un iestādi kopumā. No tiem aptuveni puse bija saistīti ar revīzijas ziņojumiem, bet pārējie – ar iestādi un tās darbu kopumā. Salīdzinājumam – 2015. gadā tiešsaistē bija publicēti 3400 rakstu. Turklāt sociālajos
medijos bija vairāk nekā 11 500 atsauču uz mūsu iestādi un tās veikumu; tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2015. gadā.

Ne visi ziņojumi tiek vienlīdz plaši atspoguļoti medijos. Visvairāk uzmanības piesaistīja mūsu īpašais ziņojums par ārējās migrācijas izdevumiem, ES palīdzību Ukrainai, pārrobežu apdraudējumiem veselībai, jūras transportu un vienoto uzraudzības mehānismu. Mūsuprāt, nozīmīgais atspoguļojuma vispārējais kāpums plašsaziņas līdzekļos skaidrojams ar vairākiem faktoriem, proti, lielāku īpašo ziņojumu skaitu, lielāku aktualitāti un uzlabotu komunikāciju gan ar Briselē akreditētajiem preses pārstāvjiem, gan žurnālistiem dalībvalstīs.

Resursu lietderīgs un efektīvs izlietojums

Mēs vērtējam savu resursu izlietojuma lietderību un efektivitāti atkarībā no tā, kā spējam īstenot darba programmu, veikt savlaicīgas revīzijas un nodrošināt darbinieku profesionālo kompetenci.

Darba programmas īstenošana

Mēs plānojam savu revīzijas darbu un citus uzdevumus darba programmā, un tās īstenošanas uzraudzība notiek visu gadu.

2016. gadā gada pārskati un īpašie gada ziņojumi tika sagatavoti, kā plānots. Turklāt arī 80 % īpašo ziņojumu tika publicēti saskaņā ar sākotnējo grafiku. 2015. gadā – 69 %. Atlikušie ziņojumi tiks publicēti 2017. gadā.

Īpašo ziņojumu sagatavošana

Pēdējos gados esam spējuši saīsināt revīzijas ziņojumu sagatavošanai vajadzīgo laiku. 2016. gadā 36 īpašo ziņojumu sagatavošana nepārsniedza plānoto laika grafiku jeb vidēji 18 mēnešus. 25 ziņojumu (69 %) sagatavošana aizņēma mazāk par 18 mēnešiem.

Mēs arī turpmāk centīsimies vēl vairāk saīsināt īpašo ziņojumu sagatavošanas laiku, lai tas atbilstu jaunajā Finanšu regulā noteiktajam termiņam.

Profesionālās mācības

Saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas sniegtajiem ieteikumiem mēs cenšamies nodrošināt katram revidentam vidēji 40 stundu (piecu dienu) ilgas profesionālas mācības.

2016. gadā mēs atkal sasniedzām šo mērķi attiecībā uz revidentu profesionālajām mācībām, un tas liecina, cik liela nozīme tiek piešķirta personāla attīstībai. Ja ņem vērā arī svešvalodu nodarbības – kuras revidentiem ir nepieciešamas, lai efektīvi veiktu darbu visās ES dalībvalstīs, – 2016. gadā revidenti mācībās pavadīja vidēji 10 dienas. Attiecībā uz visiem darbiniekiem (t. i., ne tikai revidentiem), mācības aizņēma 7,9 dienas.

Mūsu darbinieki

Darbinieku sadalījums

2016. gada beigās mūsu iestādē strādāja 839 ierēdņi un pagaidu darbinieki (917, ieskaitot līgumdarbiniekus un norīkotus valsts ekspertus).

Mēs turpinājām samazināt darbinieku skaitu par 1 % gadā piecu gadu periodā (2013.–2017. gadā), kā noteikts 2013. gada decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

Rezultātā 2016. gadā darbinieku skaits tika samazināts no 872 līdz 862 ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem (izņemot locekļus, līgumdarbiniekus, norīkotus valstu ekspertus un praktikantus). No tiem 553 strādā revīzijas apakšpalātās, tostarp 118 strādā locekļu birojos.

Pieņemšana darbā

Mūsu darbiniekiem ir akadēmiskā un profesionālā pieredze ļoti dažādās jomās. Mūsu darbā pieņemšanas politika saskan ar pārējo ES iestāžu vispārējiem principiem un nodarbināšanas nosacījumiem, un Palātā strādā gan pastāvīgi nodarbināti ierēdņi, gan darbinieki ar līgumiem uz noteiktu laiku. Atklātus konkursus parasti rīko Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). 2016. gadā Palāta pieņēma 51 darbinieku: 19 ierēdņus, 13 pagaidu darbiniekus, 14 līgumdarbiniekus un piecus norīkotus valstu ekspertus. Mēs sagādājām arī trīs līdz piecu mēnešu prakses iespējas 88 augstskolu beidzējiem, tostarp 9 revidentiem no kandidātvalstu ARI. 2016. gada 31. decembrī iestādē bija brīvas 14 amata vietas (1,6 % no kopējā amata vietu skaita).

Vecuma struktūra

Aktīvā dienesta darbinieku vecuma struktūra 2016. gada 31. decembrī liecina, ka aptuveni pusei Palātas darbinieku ir 44 gadi vai mazāk.

No 67 direktoriem un atbildīgajiem vadītājiem 27 darbiniekiem (40 %) ir 55 gadi vai vairāk. Tas nozīmē, ka augstākā vadība nākamajos 5–10 gados atjaunosies, jo gados vecie vadītāji aizies pensijā.

Dzimumu līdzsvars

Palāta īsteno vienlīdzīgu iespēju politiku cilvēkresursu pārvaldības un darbā pieņemšanas jautājumos. Kopumā tajā strādā vienāds skaits vīriešu un sieviešu, un 42 % revidentu un administratoru ir sievietes.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu sieviešu vadītāju īpatsvars ir palielinājies no 31 % līdz 36 %. Palātas vienlīdzīgu iespēju rīcības plāna mērķis ir panākt dzimumu līdzsvaru visos līmeņos. Pēc pēdējās darbā pieņemšanas 51 % no visiem darbiniekiem AD5–AD8 pakāpē ir sievietes (2015. gadā – 50 %). Līdz ar augstākās un vidējās vadības nomainīšanos sagaidāms, ka nākotnē pieaugs sieviešu skaits AD pakāpēs.

Nākamajā tabulā ir atspoguļots vadītāju sadalījums pēc valsts­piederības un dzimuma.

Atbalsts revīzijai

Profesionālās mācības

Mēs turpinājām atbalstīt darbinieku pastāvīgu profesionālo izaugsmi, piedāvājot mācību kursus, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu darbiniekiem, kas iesaistījušies programmās, kuras nodrošina profesionālas kvalifikācijas iegūšanu vai atjaunināšanu, vai mācībās diploma iegūšanai, tajās jomās, kas svarīgas mūsu veicamajiem uzdevumiem un darbam.

Iestāžu sadarbības tīklā mēs turpinājām cieši sadarboties ar Eiropas Komisiju un Eiropas Administrācijas skolu. Turklāt mēs paplašinājām e-mācību kursu piedāvājumu klāstu un turpinājām rīkot iecienītās iekšēju un ārēju speciālistu prezentācijas par norisēm revīzijas jomā vai tēmām, kas saistītas ar mūsu revidentu darbu.

Mēs sākām arī izmēģinājuma mācību gadu pēcdiploma studijām programmā “Publisko organizāciju un politikas virzienu revīzija” un programmu maģistra grāda iegūšanai “Publisko organizāciju pārvaldība”. Turklāt ikgadējās mācību dienas ietvaros revidenti no sešām ARI iepazīstināja mūsu darbiniekus ar savām revīzijas metodēm.

Tulkošana

Tulkošanas un valodu pakalpojumu direkcija pārtulkoja un izrediģēja 230 640 lappuses jeb par 16 % vairāk nekā 2015. gadā, un tas ir līdz šim lielākais pārtulkoto lappušu skaits. Mēs turpinājām kampaņu “Rakstīsim skaidri!” ­(Clear Language Campaign) un organizējām konferenci, kā arī darbsemināru tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā valoda un kuri ir iesaistīti dokumentu rakstīšanā. Tulkotāji palīdzēja revidentu darba grupām rakstīt vairākus ziņojumus. Turklāt mūsu tulkotāji sniedza valodu pakalpojumus 34 revīzijas apmeklējumos uz vietas, un šie komandējumi ilga kopā 30 nedēļas (salīdzinājumā ar 26 revīzijas apmeklējumiem ar kopējo ilgumu 22 nedēļas 2015. gadā), kā arī nodrošināja mutisko tulkojumu mūsu organizētajos pasākumos.

Informācijas tehnoloģijas

2016. gadā Informācijas tehnoloģiju direkcija kļuva par Informācijas, darba apstākļu un inovāciju direkciju, un tās pārziņā ir informācijas tehnoloģija, informācijas pārvaldība (bibliotēka un arhīvs) un ar ēkas infrastruktūru saistītie pakalpojumi. Šī reorganizācija bija vajadzīga, lai ņemtu vērā gan fizisko, gan digitālo aspektu, plānojot darba vietas atbilstoši darbības jomām.

Mēs pilnībā aizstājām un modernizējām datu glabāšanas infrastruktūru mūsu datu centros, palielinājām interneta pieejas un filtra jaudu, īstenojām e-pasta sistēmas migrāciju no Lotus Notes uz Outlook un sākām modernizēt vairākas cilvēkresursu pārvaldības sistēmas vai sākām to migrāciju.

Visas izstrādes un nodevumi pienācīgi ņēma vērā vajadzību pārvaldīt risku un gādāt par darbību drošumu un darbības nepārtrauktību.

Ēkas

Pašlaik Palātai pieder trīs ēkas (“K1”, “K2” un “K3”), un tā īrē telpas Luksemburgā negadījumu seku novēršanas centram. Palāta arī īrē no Eiropas Parlamenta sanāksmju telpu un trīs birojus Briselē un vienu biroju Strasbūrā.

K1 ēka

To atklāja 1988. gadā. Tajā ir biroji 310 darbiniekiem un sanāksmju telpas. Pagrabstāvos ir izvietotas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas, glabātuves, bibliotēka un galvenā arhīvu telpa, bet augšējais stāvs ir pilnībā atvēlēts tehniskām iekārtām.

2008. gadā K1 ēku modernizēja, lai tā atbilstu Luksemburgā noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību, drošību un vidi. Cik vien iespējams, K1 ēkā izmantotās tehnoloģijas pielāgoja, lai tās būtu savietojamas ar K2 un K3 ēkā izmantotajām tehnoloģijām. Tādējādi visas trīs ēkas pēc iespējas maksimāli darbojas kā vienota integrēta tehniska vienība.

Mēs esam apņēmušies arī turpmāk uzlabot darba vidi, lai vēl vairāk paaugstinātu darba efektivitāti. 2016. gadā vienā no K1 ēkas stāviem izveidojām atvērta plānojuma darba vietas, un tās sniegs noderīgu pieredzi darba vietu izveidei atbilstoši darbības jomām K2 ēkā nākotnē.

Pašlaik mēs veicam priekšizpēti, lai ēku modernizētu atbilstoši vides prasībām.

K2 ēka

To atklāja 2003. gadā. Tās pagrabstāvos atrodas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas un glabātuves, kā arī sporta centrs. Augšējā stāvā ir izvietotas tikai tehniskās iekārtas. Pārējos stāvos atrodas biroji, kas paredzēti 241 darbiniekam, sanāksmju telpas, konferenču zāle ar kabīnēm mutiskajiem tulkiem, videokonferenču telpas, kafetērija un nelielas virtuvītes darbiniekiem.

K2 ēkas ekspluatācija ir atļauta līdz 2017. gada beigām (atbilstības sertifikāta termiņš). Līdz šā termiņa beigām ir jāiegūst jauna atļauja un jāmodernizē ēka, lai tā atbilstu spēkā esošajiem veselības aizsardzības, drošības un vides standartiem. Saskaņā ar Padomes un Eiropas Parlamenta 2014. gada martā pieņemto lēmumu modernizācijas izmaksas segsim no summas, kas atlikusi no budžeta, kurš bija paredzēts K3 ēkas celtniecības projektam, ko pabeidza pirms dažiem gadiem.

K3 ēka

To sāka ekspluatēt 2012. gadā. Tās pagrabstāvos atrodas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas un glabātuves, izkraušanas rampas, plašas glabātuves telpas, drukāšanas iekārtas, virtuve un arhīvi. Pirmajā stāvā ir ēdnīca, kafetērija un mācību telpas. Ēkā ir biroji, kas paredzēti 503 darbiniekiem, sanāksmju telpas un IT telpa. Sestajā stāvā ir reprezentācijas telpas, virtuve un tehniskās iekārtas. K3 ēka ir saņēmusi ļoti augstu novērtējumu (BREEAM sertifikātu) saskaņā ar pasaulē vadošo metodi, ko izmanto ēku ilgtspējas novērtēšanai un sertificēšanai.

Mums, tāpat kā visām citām ES iestādēm, ir ārkārtīgi svarīga darbinieku drošība. 2016. gadā nolūkā paaugstināt mūsu iestādes drošību mēs sākām projektu, kura ietvaros bija paredzēts uzbūvēt jaunu žogu, uzlabot videonovērošanas sistēmas, pie ēku ieejas uzstādīt bagāžas skenerus un drošības prasībām atbilstošas virpuļdurvis, izveidot jaunu drošības kontroles centru un ārējas akreditācijas un piekļuves kontroles centru darbiniekiem un apmeklētājiem. Projektu īstenošana virzījās uz priekšu atbilstīgi plānam. Bagāžas skeneri un virpuļdurvis jau ir uzstādītas un darbojas. Projektā paredzētie infrastruktūras komponenti tiks pabeigti līdz 2017. gada beigām.

Vides pārvaldība

Kā ES iestāde mēs uzskatām par savu pienākumu visās darbībās ievērot pareizus vides pārvaldības principus. 2014. gadā mēs sākām vides vadības un audita sistēmas (EMAS) ieviešanu, un 2016. gadā mūsu iestāde ieguva pozitīvu atsauksmi EMAS sertifikāta saņemšanai. Turklāt mūsu vides pārvaldības sistēma ieguva ISO 14001:2004 sertifikātu.

2016. gadā jau otro gadu pēc kārtas mēs analizējām siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko radījusi mūsu darbība, lai sistemātiski samazinātu CO₂ emisijas. Šī pētījuma par oglekļa dioksīda pēdu (Carbon Footprint) rezultāti ir pieejami mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu).

2016. gadā mēs iesākām e-publikāciju politiku īpašajiem ziņojumiem; tas nozīmē, ka tie ir publicēti tiešsaistē un izplatīti elektroniski.

Pārskatatbildība

Finanšu informācija

Mēs saņemam finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Mūsu budžetu veido vienīgi administratīvie izdevumi. 2016.gadā tas bija aptuveni 137,6 miljoni EUR – mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem jeb 1,5 % no kopējiem administratīviem izdevumiem. Budžeta izpildes kopējais īpatsvars bija 99 %.

2017. gada budžets

2017. gada budžets ir par 2,7 % lielāks nekā 2016. gada budžets.

Riska pārvaldība

2016. gadā mēs pieņēmām korporatīvā riska pārvaldības politiku. Katrs direktorāts tagad novērtē ar tā darbību saistītos riskus, kurus ik gadu pārskatām, lai ieviestu rīcības plānus šo risku pārvaldībai.

Šos plānus mēs ņemam vērā, plānojot un veicot iekšējās pārbaudes, un nodrošinām šo pārbaužu rentabilitāti. Mūsu iekšējās kontroles sistēma veido pamatu ticamības deklarācijai, ko ģenerālsekretārs ik gadu sagatavo attiecībā uz mūsu darba pareizību un pievieno gada darbības pārskatam un kas tiks izmantota nākamā gada riska novērtējumā.

Iekšējā un ārējā revīzija

Iekšējā revīzija

Iekšējās revīzijas dienests (IRA) konsultē par risku pārvaldību, sniedzot atzinumus par pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu kvalitāti. Tā darbību uzrauga revīzijas komiteja, kurā ir trīs Palātas locekļi un ārējs eksperts. Komiteja regulāri uzrauga IRA ikgadējā darba programmā noteikto dažādo uzdevumu izpildes gaitu un nodrošina dienesta neatkarību.

2016. gadā IRA pārbaudīja vadības ziņojumu sistēmu, līgumu pārvaldību, ieguldījumus IT jomā, kā arī bibliotēkas un arhīvu dienesta pārvaldību. Tas arī caurskatīja mūsu jaunās riska pārvaldības politikas ieviešanu, uzraudzīja sniegto ieteikumu izpildi un nodrošināja darbības plānu īstenošanu.

Mēs katru gadu ziņojam Parlamentam un Padomei par iekšējās revīzijas dienesta darbību.

Ārējā revīzija

Palātas gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents. Tas ir svarīgs aspekts, kas nodrošina to, ka ERP attiecībā uz sevi piemēro tos pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kurus tā piemēro revidējamajām vienībām. Ārējā revidenta PricewaterhouseCoopers Sàrl ziņojums par Eiropas Revīzijas palātas 2015. gada finanšu pārskatiem tika publicēts 2016. gada 30. augustā.

Budžeta izpildes apstiprināšana

Palātai piemēro budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru tāpat kā pārējām ES iestādēm. 2016. gada aprīlī Eiropas Parlaments paziņoja Palātas ģenerālsekretāram, ka ERP budžeta izpilde attiecībā uz 2014. finanšu gadu ir apstiprināta, un tas nozīmē, ka mūsu pārskati par 2014. gadu ir slēgti un apstiprināti.

Mēs esam rūpīgi izanalizējuši visus jautājumus, kas radās budžeta izpildes apstiprināšanas laikā saistībā ar mūsu revīzijas un pārvaldības pienākumiem, un esam attiecīgi rīkojušies un ziņojuši Eiropas Parlamentam par turpmākajiem pasākumiem.

Deleģētā kredītrīkotāja paziņojums

Es, apakšā parakstījies Eiropas Savienības Revīzijas palātas ģenerālsekretārs, kā pilnvarotais kredītrīkotājs

• paziņoju, ka šajā ziņojumā iekļautā informācija ir pilnīga un precīza, un
• apliecinu, ka man ir pamatota pārliecība par to, ka
  • šajā ziņojumā aprakstītajām darbībām piešķirtie resursi ir izlietoti tiem paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu;
  • ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību un nodrošina pienācīgu rīcību gadījumā, kad ir izteikta apsūdzība krāpšanā vai kad ir aizdomas par krāpšanu, un
  • pārbaužu ieguvumi ir proporcionāli izmaksām.

Šī pārliecība balstās uz manu spriedumu un informāciju, kas ir manā rīcībā, proti, uz pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju ziņojumiem un deklarācijām, uz iekšējā revidenta ziņojumiem un uz ārējā revidenta ziņojumiem par iepriekšējiem finanšu gadiem.

Apliecinu, ka man nav zināms nekas tāds, kas šeit nav paziņots, bet kas varētu kaitēt iestādes interesēm.

Luksemburgā, 2017. gada 16. februārī

Ģenerālsekretārs
Eduardo Ruiz García

Pielikums. 2016. gada īpašie ziņojumi

• Vai Komisijas sistēma darbības rezultātu novērtēšanai attiecībā uz lauksaimnieku ienākumiem ir labi izstrādāta un balstīta uz pamatotiem datiem (Nr. 1/2016)
• 2014. gada pārskats par Eiropas Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegto ieteikumu īstenošanas kontroli (Nr. 2/2016)
• Baltijas jūras eitrofikācijas apkarošana: vajadzīga efektīvāka turpmākā rīcība (Nr. 3/2016)
• Lai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts panāktu cerēto ietekmi, ir jāmaina veids, kādā tas sniedz rezultātus, un atsevišķi tā koncepcijas elementi (Nr. 4/2016)
• Vai Komisija ir nodrošinājusi Pakalpojumu direktīvas efektīvu īstenošanu (Nr. 5/2016)
• Dzīvnieku slimību izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmas (Nr. 6/2016)
• Eiropas Ārējās darbības dienesta ēku apsaimniekošana visā pasaulē (Nr. 7/2016)
• Dzelzceļa kravu pārvadājumi ES: pareizais ceļš vēl nav atrasts (Nr. 8/2016)
• ES ārējās migrācijas izdevumi Vidusjūras dienvidu reģiona un ES austrumu kaimiņvalstīs līdz 2014. gadam (Nr. 9/2016)
• Lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektīvu īstenošanu, ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi (Nr. 10/2016)
• Administratīvās spējas stiprināšana bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā – neliela virzība sarežģītā situācijā (Nr. 11/2016)
• Aģentūru dotāciju izlietojums: ne vienmēr atbilstīgs vai uzskatāmi efektīvs (Nr. 12/2016)
• ES palīdzība valsts pārvaldes stiprināšanai Moldovā (Nr. 13/2016)
• ES politikas iniciatīvas un finansiālais atbalsts romu integrācijai: pēdējā desmitgadē panākts ievērojams progress, taču dalībvalstīm jāiegulda papildu darbs (Nr. 14/2016)
• Vai Komisija efektīvi pārvaldīja humāno palīdzību iedzīvotājiem, kuri cieš no konfliktiem Āfrikas Lielo ezeru reģionā (Nr. 15/2016)
• ES izglītības mērķi: programmas saskaņotas, bet darbības rezultātu mērīšanā ir trūkumi (Nr. 16/2016)
• ES iestādes var darīt vairāk, lai atvieglotu piekļuvi to publiskajam iepirkumam (Nr. 17/2016)
• ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai (Nr. 18/2016)
• ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, – gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā (Nr. 19/2016)
• Administratīvās spējas stiprināšana Melnkalnē: gūti panākumi, bet daudzās svarīgās jomās ir vajadzīgi labāki rezultāti (Nr. 20/2016)
• ES pirmspievienošanās palīdzība administratīvās spējas stiprināšanai Rietumbalkānos: metarevīzija (Nr. 21/2016)
• ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā: kopš 2011. gada ir panākts zināms progress, bet priekšā vēl svarīgi uzdevumi (Nr. 22/2016)
• Jūras transporta problēmas Eiropas Savienībā – daudz neefektīvu un ilgtnespējīgu ieguldījumu (Nr. 23/2016)
• Jāpastiprina centieni, lai uzlabotu informētību par valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikas jomā un panāktu atbilstību tiem (Nr. 24/2016)
• Zemes gabalu identifikācijas sistēma – noderīgs rīks lauksaimniecības zemes attiecināmības noteikšanai, taču tās pārvaldību iespējams uzlabot (Nr. 25/2016)
• Joprojām ir sarežģīti uzlabot savstarpējās atbilstības efektivitāti un panākt vienkāršošanu (Nr. 26/2016)
• Pārvaldība Eiropas Komisijā: vai tiek izmantota labākā prakse (Nr. 27/2016)
• Nopietni pārrobežu apdraudējumi veselībai Eiropas Savienībā: ir īstenoti svarīgi pasākumi, taču vēl daudz kas ir jāpaveic (Nr. 28/2016)
• Vienotais uzraudzības mehānisms – labs sākums, bet vajadzīgi turpmāki uzlabojumi (Nr. 29/2016)
• ES atbalsta efektivitāte prioritārajām nozarēm Hondurasā (Nr. 30/2016)
• Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt (Nr. 31/2016)
• ES palīdzība Ukrainai (Nr. 32/2016)
• Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva (Nr. 33/2016)
• Cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu: iespēja Eiropas Savienībai uzlabot pārtikas apgādes ķēdes resursu efektivitāti (Nr. 34/2016)
• Kā tiek izmantots budžeta atbalsts, lai uzlabotu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikā (Nr. 35/2016)
• Novērtējums par 2007.–2013. gada kohēzijas un lauku attīstības programmu slēgšanas kārtību (Nr. 36/2016)

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads

Print	ISBN 978-92-872-6680-4	ISSN 1831-1288	doi:10.2865/653299	QJ-AA-17-001-LV-C
PDF	ISBN 978-92-872-6690-3	ISSN 2315-3989	doi:10.2865/40491	QJ-AA-17-001-LV-N
HTML		ISSN 2315-3989	doi:10.2865/159396	QJ-AA-17-001-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2017. gads

Atļauts reproducēt, norādot avotu.

Turpmāk minētā fotoattēla izmantošanai vai reproducēšanai atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

* © Cour des comptes – Elombard

Turpmāk uzskaitīto fotoattēlu reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un fotogrāfa vārds (ja minēts).

* © Eiropas Savienība, 2016; avots: EP

* © Eiropas Savienība, 2015; avots: EK Audiovizuālais dienests; Olivier Bunic

* © Malta Perm. Rep.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās arī šādā formā:

PDF

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

• Viens eksemplārs:
  • ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).
• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes:
  • Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),
  • Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),
  • ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm)
  • vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).

(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai taksofonus).

Maksas izdevumi

• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).