Informācijas apkopojums par Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada ziņojumu par ES kopuzņēmumiem

Akronīmi

Akronīmu sarakstā iekļauti ES kopuzņēmumi un citas šajā ziņojumā minētās Savienības struktūras.

Akronīms	Pilns nosaukums
ABAC	centralizēta Komisijas finanšu informācijas sistēma par uzkrājumu grāmatvedību
AKI	atbildīgais kredītrīkotājs
ARES	centralizēta Komisijas dokumentu pārvaldības sistēma
ARTEMIS	Kopuzņēmums, kas izveidots, lai ieviestu kopīgu tehnoloģiju ierosmi iegulto datorsistēmu jomā
BBI	Biorūpniecības kopuzņēmums
BCP	darbības nepārtrauktības plāns
COMPASS	Komisijas centrālais e-dotāciju risinājums dotāciju pārvaldībai
COSO	Tredveja komisijas organizāciju atbalsta komiteja
CS	kopuzņēmums “Clean Sky”
DFS	daudzgadu finanšu shēma
DPT	dotāciju piešķiršanas termiņš
DRP	negadījuma seku novēršanas plāns
EASA	Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra
ECSEL	kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai”
EISI	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
EIT	Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts
ENIAC	Eiropas Nanoelektronikas iniciatīvas konsultatīvā padome
ES	Eiropas Savienība
EUAN	Eiropas Savienības aģentūru tīkls
Euratom	Eiropas Atomenerģijas kopiena
EuroHPC	Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums
EVM	iegūtās vērtības pārvaldība
F4E	kopuzņēmums “Fusion for Energy”
FCH	kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis”
FPS	finanšu pārskatu sertifikāts
GB	Valde
IA	izpildaģentūra
IFAC	Starptautiskā Grāmatvežu federācija
IKAA	ieguldījumi natūrā papildu pasākumos
IKOP	ieguldījumi natūrā pamatdarbībās
IKS	Komisijas iekšējās kontroles sistēma (2017. g.)
IKT	informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IMI	Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai
INTOSAI	Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija
ISA	IFAC starptautiskie revīzijas standarti
ISSAI	INTOSAI augstāko revīzijas iestāžu starptautiskie standarti
ITER	Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors
ITER-IO	ITER starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija
KRD	Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) Kopējais revīzijas dienests
KU	Kopuzņēmums
LESD	Līgums par Eiropas Savienības darbību
MUS	izlases veidošana pēc naudas vienības principa
NVE	norīkotais valsts eksperts
OLAF	Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai
pamatprogramma “Apvārsnis 2020”	pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. g)
PMO	Atalgojuma un individuālo tiesību birojs
RTD ĢD	Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts
S2R	kopuzņēmums “Shift2Rail” (Eiropas Dzelzceļa iniciatīva)
SBA	Vienotais pamatakts, ar ko izveido kopuzņēmumus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”
Septītā pamatprogramma	Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (2007.–2013. g.)
SESAR	Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmums
TEN-T	Eiropas transporta tīkla programma
TRL	tehnoloģiju gatavības līmenis
VFI	valsts finansēšanas iestāde

Kopsavilkums

I Atbilstoši savām pilnvarām mēs pārbaudījām gada pārskatus un pakārtotos darījumus deviņiem ES kopuzņēmumiem (turpmāk “kopuzņēmumi”): astoņiem kopuzņēmumiem, kas pašlaik darbojas saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS 2014.–2020. gadam) ietvaros, un kopuzņēmumam “Fusion for Energy” (F4E).

II Mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par visu deviņu kopuzņēmumu 2020. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatu ticamību. F4E ievērojami uzlaboja informācijas kvalitāti 2020. gada pārskatos, sniedzot aplēsi (2020. gada vērtībās) par kopējām izmaksām, kas saistītas ar ITER projekta saistību izpildi, ko tas novērtēja 17,97 miljardu EUR apmērā. Mūsu punkts “apstākļu akcentējums” vērš uzmanību uz to, ka jebkādas galveno pieņēmumu izmaiņas attiecībā uz aplēsēm varētu izraisīt ievērojamu izmaksu pieaugumu un/vai turpmāku kavēšanos ITER projektu īstenošanā.

III Revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) mēs sniedzām arī par visu deviņu kopuzņēmumu 2020. gada pārskatiem pakārtoto maksājumu un ieņēmumu likumību un pareizību.

IV Kopuzņēmumu gada pārskatu un tiem pakārtoto darījumu revīzija kopumā apstiprināja pozitīvos rezultātus, par kuriem esam ziņojuši iepriekšējos gados. Tomēr mēs konstatējām vairākus aspektus, kas uzlabojami tādās jomās kā, piemēram, budžeta un finanšu pārvaldība, ieguldījumi natūrā, dotācijas maksājumi, iepirkuma procedūras, cilvēkresursi un pareiza finanšu pārvaldība.

V 2020. gada beigās, kas bija septītais gads no kopuzņēmumu desmit gadu darbības cikla, kopuzņēmumi jau bija uzņēmuši saistības par aptuveni 77 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas darba kārtības, taču bija īstenojuši tikai aptuveni 62 % no dalībnieku ieguldījuma mērķiem (tostarp papildu pasākumiem). Kopuzņēmumi uzrādīja dažāda līmeņa sasniegumus attiecībā uz ieguldījuma mērķiem, kas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām noteikti to attiecīgajās izveides regulās. Šīs atšķirības daļēji var skaidrot ar dažādajām pētniecības jomām, kurās kopuzņēmumi darbojas, īpaši ar projekta ilgumu to pētījumu rakstura dēļ un to īstenotāju konsorciju lielumu. Turklāt pastāv risks, ka administratīvie resursi var nebūt pietiekami, jo vienlaikus tiek īstenots arvien lielāks skaits projektu no vairākām DFS programmām.

VI Kopuzņēmumu iekšējās kontroles mehānismi kopumā bija efektīvi, un, pamatojoties uz ex post revīzijas rezultātiem, kopuzņēmumi ziņoja, ka dotācijas maksājumiem atlikušo kļūdu īpatsvars 2020. gadā ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa. Saskaņā ar ex post revīziju rezultātiem mūsu pašu veiktās dotācijas maksājumu revīzijas liecina, ka personāla izmaksas ir galvenais kļūdu avots un ka īpaši MVU pieļauj kļūdas biežāk nekā citi atbalsta saņēmēji. Ir vēl vairāk jāracionalizē pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumi par personāla izmaksu deklarēšanu un, turpmāk izmantojot vienkāršotu izmaksu iespējas, jāmazina juridiskā nenoteiktība; tas ir priekšnosacījums, kas jāizpilda, lai nākamajās pētniecības pamatprogrammās kļūdu īpatsvarus stabili noturētu zem būtiskuma līmeņa sliekšņa.

VII Kopuzņēmumi 2020. gadā veica pienācīgus pasākumus, lai saglabātu darbības nepārtrauktību Covid-19 pandēmijas laikā un mazinātu tās iespējamo ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu. Pateicoties ciešai sadarbībai attiecībā uz riska mazināšanas darbību kopīgu sagatavotību un koordināciju, tie nodrošināja pienācīgu pārvaldības kārtību, kā arī pandēmijas laikā saglabāja normālu darbību līmeni.

VIII Visi kopuzņēmumi veica koriģējošus pasākumus, lai ņemtu vērā mūsu iepriekšējo gadu apsvērumus. No 19 revīzijas apsvērumiem, attiecībā uz kuriem 2019. gada beigās pasākumi nebija veikti, 16 (84 %) tika pabeigti, bet trīs (16 %) 2020. gada beigās vēl nebija izskatīti.

Ko mēs revidējām

Kopuzņēmumu juridiskā izveide un struktūra

01 Kopuzņēmumi ir publiskā un privātā sektora partnerības starp Komisiju un nozari un dažos gadījumos arī pētniecību vai starpvaldību organizācijām, kas ir izveidoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. pantu, un – kopuzņēmuma “Kodolsintēze enerģijas ieguvei” gadījumā – saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līgums) 45.–51. pantu, lai atbalstītu uz tirgu vērstus projektus stratēģiskās pētniecības un inovācijas jomās.

02 Kopuzņēmumi, būdami atsevišķas juridiskas personas, pieņem savu pētniecības programmu un piešķir finansējumu, galvenokārt izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Izņēmums ir kopuzņēmums F4E, kas atbild par ES ieguldījuma nodrošināšanu Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projektam, kā arī Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC), kas galvenokārt uzsāk iepirkumus Eiropas superdatoru iegādei un uzturēšanai.

03 1. attēlā parādīti deviņi kopuzņēmumi ar konkrētajām pētniecības un inovāciju jomām, kurā katrs no deviņiem kopuzņēmumiem darbojas.

Kopuzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

04 Kopuzņēmumu attīstība 7. pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros ir parādīta 2. attēlā. Pašlaik pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektus īsteno astoņi kopuzņēmumi, un ir plānots, ka tie darbosies desmit gadus līdz 2024. gadam, izņemot EuroHPC, kas darbosies astoņus gadus – līdz 2026. gadam.

05 To pētniecības un inovācijas darbību jomas ir: transports (CS, SESAR un S2R), zaļā enerģija (FCH), veselība (IMI), aprites ekonomika (BBI), digitalizācija (ECSEL) un superdatošana (EuroHPC). EuroHPC kļuva neatkarīgs 2020. gada 23. septembrī, un attiecībā uz 2020. finanšu gadu tas pirmo reizi tika revidēts.

F4E darbojas saskaņā ar Euratom, lai izveidotu ITER

06 ITER projektā ir iesaistīti septiņi galvenie partneri: ES, kuru pārstāv Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom)^[1], Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Japāna, Ķīna, Dienvidkoreja un Indija. ES^[2] ir uzņēmusies vadību ar 45 % būvizmaksu. Pārējo ITER dalībnieku daļa ir aptuveni 9 % katram.

07 ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums (F4E) tika nodibināts 2007. gada aprīlī uz 35 gadiem kā vietējā aģentūra, kas atbild par Eiropas ieguldījumu ITER projektam. Tā galvenie uzdevumi ir pārvaldīt Euratom ieguldījumu ITER-IO, kas atbild par ITER projekta īstenošanu. Tas saskaņo pasākumus un veic nepieciešamos iepirkumus, gatavojoties demonstrējumu kodolsintēzes reaktora un saistītu objektu būvniecībai.

08 F4E galvenokārt finansē Euratom (aptuveni 80 %) un ITER uzņēmējvalsts Francija (aptuveni 20 %). Pēc Komisijas 2018. gadā veiktajām jaunākajām aplēsēm par Euratom budžetu, kas nepieciešams F4E, lai finansētu Eiropas daļu ITER projektu īstenošanai, tas ir aptuveni 15 miljardi EUR (pašreizējās vērtībās), ieskaitot izmaksas par kodoldarbību vadīšanu laikposmā no 2028.–2035. gadam. Uzņēmējvalsts (Francija) un Euratom dalībvalstis (tostarp asociētās valstis Šveice un AK) sniedz papildus 3,3 miljardus EUR (pašreizējās vērtībās). ES Padome 2021. gada februārī apstiprināja Euratom ieguldījumu aptuveni 5,6 miljardu EUR apmērā (pašreizējās vērtībās) kopuzņēmumā F4E 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas periodam^[3].

09 2020. gada 31. janvārī AK izstājās no ES un Euratom. Saskaņā ar Brexit izstāšanās līgumu pārejas periods sarunām par jaunu partnerības nolīgumu ar Euratom beidzās 2020. gada 31. decembrī. AK saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz pilntiesīgām dalībvalstīm, kļūs par Euratom asociēto valsti, kad tiks ratificēts protokols par AK asociēšanu ar ES programmām, kas saistītas ar ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

Kopuzņēmumi atrodas Eiropas Savienībā

10 Briselē atrodas septiņi kopuzņēmumi (SESAR,CS, IMI, FCH, ECSEL, BBI un S2R). EuroHPC atrodas Luksemburgā, un F4E atrodas Barselonā (Spānijā), bet galvenās kodolsintēzes iekārtas ir uzbūvētas Kadarašā, Francijā (sk. 3. attēlu).

11 Lai īstenotu pētniecības un inovācijas darbības, kopuzņēmumi apvieno nozares un pētniecības dalībniekus visā pasaulē. Aptuveni 88,5 % no līdzekļiem tiek ieguldīti, lai līdzfinansētu ES dalībvalstu dalībnieku darbības, un aptuveni 11,5 %, lai līdzfinansētu trešo valstu dalībnieku darbības.

Kopuzņēmumu pārvaldības modeļi

12 Visbiežāk kopuzņēmumos tiek izmantots divpusējs modelis, kur Komisija un nozares privātā sektora partneri (dažos gadījumos arī pētniecība) ir pārstāvēti valdē un sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma darbībās (CS, IMI, FCH, BBI unS2R). Pārējiem kopuzņēmumiem ir trīspusējs modelis, kur iesaistītās valstis vai starpvaldību organizācijas, Komisija un lielākajā daļā gadījumu privātā sektora partneri darbojas valdē un sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma darbībās (ECSEL,SESAR un EuroHPC).

Kopuzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros kopīgi finansē visi dalībnieki

13 Kopuzņēmumiem, kas īsteno Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektus, gan ES, gan tās partneri veic ieguldījumus kopuzņēmumu pētniecības un inovācijas darbību finansēšanā.

•  ES, kuru pārstāv Komisija, sniedz naudas līdzekļus galvenokārt no 7. PP un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta, lai līdzfinansētu kopuzņēmumu pētniecības un inovācijas projektus^[4].
•  Privātā sektora partneri, kas pārstāv nozari un pētniecību, sniedz ieguldījumu natūrā, īstenojot kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas darbības, kurās tie ir investējuši paši savus finanšu resursus, cilvēkresursus, aktīvus un tehnoloģijas.
•  Reizēm kopuzņēmumu darbības finansē arī iesaistītās valstis vai starpvaldību organizācijas.
•  Gan ES, gan tās partneri vienlīdzīgi finansē kopuzņēmumu administratīvās izmaksas.

14 Attiecībā uz iepriekšējo DFS 2007.–2013. gadam kopuzņēmumu līdzekļi bija aptuveni 3,6 miljardi EUR jeb aptuveni 7 % no kopējā Septītās pamatprogrammas budžeta. Tā kā privāto partneru ieguldījumam natūrā ir jābūt vismaz vienādam ar ES līdzfinansējuma summu, ES finansējums 3,6 miljardu EUR apmērā piesaistīja aptuveni 8,7 miljardus EUR Septītās pamatprogrammas pētniecības un inovācijas projektiem.

15 Pašreizējā 2014.–2020. gada DFS kopuzņēmumi pārvalda aptuveni 7,7 miljardus EUR jeb 10 % no kopējā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta. Kā redzams 4. attēlā, ir plānots, ka šis ES finansējums savukārt piesaistīs aptuveni 19,7 miljardus EUR vērtus pētniecības un inovācijas projektus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” jomās, kas piešķirtas kopuzņēmumiem, tostarp iesaistīto valstu tiešos ieguldījumus ECSEL un EuroHPC.

16 Attiecībā uz Septīto pamatprogrammu kopuzņēmumam bija jānodrošina, lai privātā sektora dalībnieku un citu partneru ieguldījums atbilstu vismaz ES ieguldījumam. Attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” attiecīgās kopuzņēmumu izveides regulas nosaka ES naudas ieguldījuma maksimālo summu, kā arī privātā sektora dalībnieku un citu partneru ieguldījumu natūrā un/vai naudā obligāto apmēru^[5], ar ko atbalsta tās kopuzņēmumu darbības, kas veido daļu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas darbībām (sk. 5. attēlu).

17 Programmā “Apvārsnis 2020” ir divu veidu privātā sektora dalībnieku ieguldījumi natūrā:

•  visos kopuzņēmumos privātā sektora dalībnieku pienākums ir ieguldīt obligātu summu kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas programmas kopējās izmaksās, respektīvi, tiem jāveic “ieguldījumi natūrā pamatdarbībās” (IKOP);
•  četru kopuzņēmumu (CS, FCH,BBI un S2R) gadījumā privātā sektora dalībniekiem turklāt ir jānodrošina obligāta apmēra ieguldījumi natūrā, lai finansētu pasākumus, ko veic ārpus kopuzņēmumu darba plāniem, bet kas ietilpst kopuzņēmumu mērķu darbības jomā, respektīvi, tiem jāveic “ieguldījumi natūrā papildu pasākumos” (IKAA).

18 2020. gadā visu kopuzņēmumu kopējais maksājumu budžets bija 2,3 miljardi EUR (2019. gadā – 1,9 miljardi EUR). Astoņiem kopuzņēmumiem, kas īsteno pētniecības un inovācijas programmas darbības, 2020. gada maksājumu budžets bija 1,5 miljardi EUR (2019. gadā – 1,2 miljardi EUR), savukārt F4E tas bija 0,8 miljardi EUR (2019. gadā – 0,7 miljardi EUR).

19 2020. gada beigās kopuzņēmumos, kas darbojās saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, strādāja 241 darbinieks (pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki) un deviņi norīkotie valstu eksperti (NVE) (2019. gadā – 229 darbinieki un astoņi NVE). F4E strādāja 433 darbinieki (ierēdņi, pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki) un divi NVE (2019. gadā – 437 darbinieki un divi NVE).

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra

20 Ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laika grafiks ir parādīts 6. attēlā.

Mūsu revīzija

Mūsu pilnvaras un citu veikuma izmantošana

21 Kā noteikts LESD 287. pantā, mēs revidējām deviņu kopuzņēmumu (SESAR,CS, IMI, FCH, ECSEL, BBI, S2R, EuroHPC un F4E) pārskatus par 2020. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību (atbilstību).

22 Revidējot kopuzņēmuma pārskatu ticamību un saskaņā ar ES Finanšu regulas 70. panta 6. punktu un 71. pantu, savu revīzijas atzinumu mēs balstījām uz kopuzņēmuma nolīgta neatkarīga ārēja revidenta galīgajiem revīzijas ziņojumiem. Katram kopuzņēmumam mēs pārbaudījām ārējo revidentu darba kvalitāti attiecībā uz lielāko daļu riskam pakļauto jomu.

23 Lai pārbaudītu pakārtoto maksājumu atbilstību, mēs ņēmām vērā Komisijas Kopējā revīzijas dienesta (KRD) un tā nolīgto ārējās revīzijas uzņēmumu ex post darba rezultātus attiecībā uz Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijas maksājumiem. Turklāt mēs ņēmām vērā to revīziju rezultātus, kuras Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2020. gadā veica attiecībā uz konkrētiem kopuzņēmumu procesiem.

Mūsu revīzijas pieeja dotācijas maksājumiem

24 2018. un 2019. gadā mēs izlases veidā pārbaudījām KRD un tā nolīgto ārējo revidentu ex post revīzijas. Šajās pārbaudēs atklājās, ka joprojām pastāv nepilnības revīzijas kvalitātē un metodoloģiskas atšķirības^[6]. Tāpēc attiecībā uz kopuzņēmumu veikto dotācijas maksājumu revīziju mēs papildinājām no ex post revīzijām gūto pārliecību ar detalizētu revīziju saņēmēju līmenī (tiešās padziļinātās pārbaudes), ko veicām attiecībā uz kopuzņēmumu dotācijas maksājumu darījumu izlasi. Šos darījumus izraudzījāmies nejaušas atlases kārtībā pēc naudas vienības principa no visiem tiem starpposma un galīgo dotācijas maksājumiem, kurus 2020. gadā veica septiņi kopuzņēmumi, kas īstenoja Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”projektus^[7].

Ko mēs konstatējām?

Revīzijas atzinumi bez iebildēm (jeb “tīri ” atzinumi) sniegti par visu kopuzņēmumu…

…gada pārskatiem

25 Mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par visu kopuzņēmumu gada pārskatiem. Uzskatām, ka šie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo kopuzņēmumu finanšu stāvokli 2020. gada 31. decembrī, kā arī to darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka piemērojamie finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

… taču apstākļu akcentējums pievienots F4E saistībā ar ES ieguldījumu ITER projektā

26 F4E ievērojami uzlaboja informācijas kvalitāti 2020. gada pārskatos, sniedzot aplēsi (2020. gada vērtībās) par kopējām izmaksām (EUR), kas saistītas ar ITER projekta piegādes pienākumiem (nevis ITER kredītiem), kuras tas novērtēja 17,97 miljardu EUR apmērā. Mūsu punkts “apstākļu akcentējums” vērš uzmanību uz to, ka jebkādas galveno pieņēmumu izmaiņas attiecībā uz aplēsēm un pakļautību riskam^[8] varētu izraisīt ievērojamu izmaksu pieaugumu un/vai turpmāku kavēšanos ITER projektu īstenošanā^[9].

… par visu kopuzņēmumu pārskatiem pakārtotajiem ieņēmumiem

27 Attiecībā uz visiem kopuzņēmumiem mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par 2020. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību. Uzskatām, ka darījumi visos būtiskajos aspektos bija likumīgi un pareizi.

… par visu kopuzņēmumu pārskatiem pakārtotajiem maksājumiem

28 Attiecībā uz visiem kopuzņēmumiem mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par 2020. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību. Uzskatām, ka darījumi visos būtiskajos aspektos bija likumīgi un pareizi.

…tomēr mūsu apsvērumos norādītas vairākas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi

29 Nenonākot pretrunā mūsu atzinumiem, mēs konstatējām vairākus aspektus, kas uzlabojami tādās jomās kā, piemēram, budžeta un finanšu pārvaldība, ieguldījumi natūrā, dotācijas maksājumu iekšējās kontroles un uzraudzības sistēma, cilvēkresursi, iepirkuma procedūras un pareiza finanšu pārvaldība.

Atkārtotas nepilnības maksājumu ikgadējā plānošanā

30 Attiecībā uz EuroHPC tiem līgumiem, kas ir saistīti ar superdatoru iegādi un dotācijas nolīgumiem, tika veikti ievērojami mazāk priekšfinansējuma maksājumu nekā plānots, kā rezultātā pamatdarbības maksājumu budžeta izpildes līmenis bija zems, aptuveni 23 %. ECSEL darbības budžetā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām atkārtoti aktivizēja 57,2 miljonus EUR neizmantoto maksājumu apropriāciju, no kurām pirms gada apropriāciju izmantošanas tas varēja izmantot tikai 70 %. Līdzīgi, pirms izmantot gada maksājumu apropriācijas, kopuzņēmums CS neizlietoja atkārtoti aktivizēto pamatdarbības maksājumu budžetu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem aptuveni 13 miljonu EUR apmērā.

Kopuzņēmumi gandrīz pilnībā īstenoja savas Septītās pamatprogrammas un TEN-T darbības, taču sastapās ar problēmām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbību īstenošanā

31 2020. gada beigās – septītajā no desmit plānotajiem darbības gadiem – kopuzņēmumi ar dažādām sekmēm sasniedz izveides regulās noteikto ieguldījumu mērķi attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām (2014.–2020. gada DFS). Šīs atšķirības daļēji nosaka tas, ka kopuzņēmumi darbojas dažādās pētniecības jomās. Piemēram, IMI projekti ir laikietilpīgi, jo tāda ir kopuzņēmuma pētniecības darbību iedaba, turklāt projektus īsteno lieli globāli konsorciji. Turklāt pastāv risks, ka varētu nepietikt ar tiem administratīvajiem resursiem, kas vajadzīgi šo līdzekļus pārvaldībai atbilstoši termiņiem, jo aizvien vairāk projektu īsteno, vienlaikus izpildot vairākas DFS programmas. EuroHPC, kam 2020. gads bija otrais darbības gads, joprojām trūka uzticamu procedūru privātā sektora dalībnieku un iesaistīto valstu deklarēto ieguldījumu natūrā apliecināšanai un apstiprināšanai.

32 Apkopojums par dalībnieku ieguldījumiem šo kopuzņēmumu darbībās saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” 2020. gada beigās ir sniegts 1. tabulā. Šie kopuzņēmumi 2020. gada beigās vidēji īstenoja 62 % savu dalībnieku ieguldījumu mērķus (ar IKAA), bet 54 % bez IKAA.

Privātā sektora dalībnieki sniedz ievērojami lielāku ieguldījumu papildu pasākumos, kas neietilpst kopuzņēmumu darba plānos

33 Privātā sektora dalībniekiem ir jāveic dažāda veida ieguldījumi natūrā kopuzņēmumos, kas īsteno “Apvārsnis 2020” darbības (sk.  17. punktu).

34 Privātā sektora dalībnieku veikto ieguldījumu natūrā attīstība 2017.–2020. gada periodā redzama 7. attēlā. Neraugoties uz IKAA lielo pieaugumu un nozīmi, nav pienākuma gada pārskatos izklāstīt attiecīgos ieguldījumus, un tāpēc tie nav iekļauti mūsu revīzijas tvērumā^[10]. Līdz ar to pastāv risks, ka IKAA, iespējams, nav pilnībā saskaņoti ar kopuzņēmumu mērķiem. Tomēr šo risku mazina kopuzņēmumu sertifikācijas procesi attiecībā uz IKAA.

Kopuzņēmumi saskaras ar nopietniem šķēršļiem privātā sektora dalībnieku skaidras naudas ieguldījumu iegūšanā to pamatdarbības izmaksām

35 Tomēr attiecībā uz BBI nozares dalībnieku kopējie IKAA pēc aplēsēm 2020. gada beigās sasniedza tikai aptuveni pusi no minimālās mērķa summas, kas noteikta Kopuzņēmuma izveides regulā. Turklāt, kaut gan 2018. gadā BBI izveides regula tika īpaši grozīta, lai nozares dalībnieki varētu uzskaitīt savus skaidras naudas ieguldījumus projektu līmenī vismaz 182,5 miljonu EUR apmērā, 2020. gadā nozares dalībnieki neveica papildu skaidras naudas ieguldījumus Kopuzņēmuma pamatdarbības izmaksām. Tas liecina, ka Kopuzņēmums saskaras ar būtiskiem šķēršļiem šādu ieguldījumu iegūšanā no privātā sektora dalībniekiem un ka līdz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” beigām minimālais mērķis netiks sasniegts. Šā iemesla dēļ Komisija (RTD ĢD) samazināja savu naudas ieguldījumu Kopuzņēmumā par 140 miljoniem EUR. Šis nozīmīgais dalībnieku ieguldījuma samazinājums radīja risku kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas programmas īstenošanai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros.

Aptuveni 77 % kopuzņēmumu “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmās ir jau uzņemtas īstenošanas saistības

36 Kā redzams 2. tabulā, 2020. gada beigās kopuzņēmumi jau bija piešķīruši un/vai parakstījuši dotācijas projektus, (vidēji) sasniedzot 88 % no maksimālā skaidras naudas ieguldījuma, kas pieejams to pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbību līdzfinansēšanai. Vienlaikus citi dalībnieki uzņēmās saistības šiem projektiem sniegt ieguldījumus natūrā (vidēji) 68 % apmērā no to IKOP un pamatdarbības skaidras naudas ieguldījuma mērķiem, kas noteikti attiecīgajās kopuzņēmumu izveides regulās. Tā rezultātā aplēstais vidējais izpildes līmenis kopuzņēmumu “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmā 2020. gada beigās bija 77 %.

Iekšējās kontroles mehānismi attiecībā uz dotācijas maksājumiem kopumā bija efektīvi

37 Kopuzņēmumi ir ieviesuši uzticamas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un darbības dokumentu pārbaudēm. Kopuzņēmumi, izņemot EuroHPC, 2020. gadā pilnībā ieviesa Komisijas iekšējās kontroles sistēmu (IKS), kas balstās uz 17 iekšējās kontroles principiem. Šie kopuzņēmumi izstrādāja attiecīgus rādītājus visiem iekšējās kontroles principiem, veica ikgadējos pašnovērtējumus un uzlaboja savu kontroles darbību efektivitātes uzraudzību. Tomēr izveidotā IKS ir pastāvīgs process, kura kvalitāte būs atkarīga no kopuzņēmumu galveno kontroles rādītāju un ikgadējo pašnovērtējumu kvalitātes nepārtrauktas uzlabošanas.

38 2020. gadā tikai trīs kopuzņēmumi (IMI,FCH un ECSEL) joprojām veica galīgos Septītās pamatprogrammas dotācijas maksājumus. Pamatojoties uz ex post revīziju rezultātiem, IMI un FCH 2020. gada beigās ziņoja, ka atlikušo kļūdu īpatsvars ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa. ECSEL gadījumā jāņem vērā, ka ievērojami atšķiras iesaistīto valstu finansēšanas iestāžu metodes un procedūras, un tādēļ Septītās pamatprogrammas maksājumiem nav iespējams aprēķināt vienotu atlikušo kļūdu īpatsvaru. Līdz ar to šiem maksājumiem mēs piemērojām atlikušo kļūdu īpatsvaru, ko RTD ĢD bija aprēķinājis visai Septītajai pamatprogrammai, proti, 2020. gada beigās tas bija 3,51 %. Ņemot vērā Septītās pamatprogrammas maksājumu zemo procentuālo daļu 2020. gadā (aptuveni 8,6 %), tiek tādējādi uzskatīts, ka atlikušo kļūdu īpatsvars ECSEL kopējos pamatdarbības maksājumos 2020. gadā ir zem būtiskuma sliekšņa.

39 Attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijas maksājumiem, pamatojoties uz KRD ex post revīzijas rezultātiem, visi šīs pamatprogrammas projektus īstenojošie kopuzņēmumi ziņoja, ka 2020. gada beigās atlikušo kļūdu īpatsvars ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa.

Mūsu revīzijā, ko par 2020. gada dotācijas maksājumiem veicām pie saņēmējiem, atklājās pastāvīgas sistēmiskas kļūdas attiecībā uz deklarētajām personāla izmaksām

40 Attiecībā uz kopuzņēmumu dotācijas maksājumu pakārtoto darījumu likumību un pareizību mūsu revīzijas rezultāti liecina, ka personāla izmaksas ir galvenais kļūdu avots un ka īpaši MVU pieļauj kļūdas biežāk nekā citi saņēmēji. Ir vēl vairāk jāracionalizē pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumi par personāla izmaksu deklarēšanu un, turpmāk izmantojot vienkāršotu izmaksu iespējas, jāmazina juridiskā nenoteiktība; tas ir priekšnosacījums, kas jāizpilda, lai nākamajās pētniecības pamatprogrammās kļūdu īpatsvarus stabili noturētu zem būtiskuma līmeņa sliekšņa.

41 Attiecībā uz 2020. gada dotācijas maksājumiem galvenie kļūdu avoti bija šādi:

•  izmantota nepareiza metode deklarēto personāla izmaksu aprēķināšanai;
•  izmantota stundas likme, kuras pamatā nebija pabeigts finanšu gads;
•  nebija ievērots projektā nostrādāto stundu maksimālais apjoms;
•  deklarēto un apstiprināto personāla izmaksu nepamatota korekcija nākamajā pārskata periodā;
•  kā citas tiešās izmaksas deklarētas izmaksas, kas nav tieši attiecināmas uz projektu;
•  iegādes no citiem konsorcija saņēmējiem deklarētas kā citas tiešās izmaksas;
•  deklarēto izmaksu konvertēšanai eiro piemērots nepareizs valūtas maiņas kurss.

Nepilnības F4E vietējās IT lietojumprogrammās līgumu pārvaldībai

42 2020. gada martā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, F4E vietējās IT lietojumprogrammas izmantošana līgumu pārvaldībai (DACC), kas iepriekš attiecās tikai uz līgumu grozījumu pārvaldību, tika paplašināta, lai pārvaldītu jaunus līgumus. Lai arī šis pasākums ļāvaF4E saglabāt darbības nepārtrauktību, F4E pilnībā nesalāgoja savas vietējās IT lietojumprogrammas ar iekšējiem deleģēšanas procesiem. Kaut gan kopuzņēmums F4E ir veicis ietekmes mazināšanas pasākumus, lai risinātu situāciju, vēl ir jānovērš būtiskas nepilnības, piemēram, saistībā ar kontu pienācīgu izmantošanu ar virtuālo identitāti un tiesību un deleģējumu pareizu izmantošanu juridisko saistību atļaušanai. Visbeidzot, kopš DACC sistēmas ieviešanas nav veiktaF4E grāmatvedības sistēmas validācija.

Kopuzņēmumos nepietiekams štata darbinieku skaits

43 Nepietiekama štata darbinieku skaita dēļ arvien biežāk tiek nodarbināti pagaidu darbinieki vai iekšējie līgumdarbinieki. Šāds stāvoklis rada īpašu risku, kas varētu negatīvi skart kopuzņēmuma vispārējo sniegumu, piemēram, risku saistībā ar pamatkompetenču saglabāšanu, neskaidriem pārskatatbildības kanāliem un darbinieku zemāku efektivitātes līmeni. Piemēram, CS būtiski palielināja savu pagaidu darbinieku attiecību pret štata darbiniekiem no 8 % (2017. gadā) līdz 24 % (2020. gadā) pastāvīgu uzdevumu veikšanai (piemēram, juridiskā dienesta asistents, sekretariāta atbalsts, komunikācijas asistents un projektu vadītāja asistents). Augstam līgumdarbinieku līmenim ir tendence būtiski palielināt Kopuzņēmuma personāla mainību un vēl vairāk destabilizēt personāla situāciju.

44 Pirmajā darbības gadā EuroHPC galvenokārt vērsa uzmanību uz darbības procesiem un uzdevumiem. Ņemot vērā to, ka vēl nav apmierināta vajadzība pēc galvenajiem administratīvajiem darbiniekiem, tas rada riskus saistībā ar nepilnībām finanšu, budžeta un personāla pārvaldībā, kā arī pamatdarbības maksājumu un ieguldījumu natūrā iekšējās kontroles procesos. Turklāt lielais līgumdarbinieku īpatsvars (74 %) tuvākajā nākotnē var radīt ievērojamu personāla mainību, vēl vairāk palielinot riskus Kopuzņēmuma pārvaldības sistēmām.

Atklātas iepirkuma procedūras izmantošana zināšanu priekšrocības situācijā

45 Zināšanu priekšrocības gadījumā kopuzņēmumi tiek aicināti veikt iepriekšēju tirgus cenu izpēti un iepriekšēju apspriešanos ar citiem tirgus uzņēmumiem, lai varētu labāk aplēst cenu un labāko cenas un kvalitātes attiecību. Piemēram, FCH 2020. gadā sāka atklātu iepirkuma procedūru pamatlīgumam, lai īstenotu projekta trešo posmu saistībā ar ūdeņraža sertifikācijas sistēmas izveidi. Konsorcijs, kurš jau bija īstenojis projekta pirmos divus posmus un kuram līdz ar to bija zināšanu priekšrocības, bija vienīgais kandidāts, kurš konkursam iesniedza finanšu piedāvājumu, kas bija tuvu maksimālajai aplēstajai līguma vērtībai, kura fiksēta konkursa specifikācijās.

Kopuzņēmumi pilnībā neizmanto Komisijas e-iepirkuma risinājumu, un F4E izstrādāja savu portālu

46 ES finanšu regula nosaka, ka visām ES iestādēm un struktūrām, tostarp kopuzņēmumiem, ir jāizstrādā un jāīsteno risinājumi attiecībā uz līguma piešķiršanas procedūrās iesniegto datu iesniegšanu, uzglabāšanu un apstrādi, un šajā nolūkā dalībniekiem jāizveido vienota “elektroniskās datu apmaiņas telpa”. Šā iemesla dēļ Komisija izstrādā e-iepirkuma risinājumu ar integrēto Finansējuma un iepirkuma portālu un TED eTendering platformu, kur ir publiski pieejami visi publicētie iepirkumi. E-iepirkuma risinājums jau atbalsta atklātas un slēgtas (tostarp paātrinātas) procedūras, vidēji lielu vai mazu vērtību procedūras un izņēmuma sarunu procedūras ES iestādēm un struktūrām, tostarp kopuzņēmumiem.

47 CS, FCH un S2R izmantoja e-iepirkuma risinājumu savām atklātajām iepirkuma procedūrām 2020. gadā; IMI unSESAR to sāka izmantot 2021. gada sākumā. Toties BBI un ECSEL neplāno izmantot visus šīs platformas moduļus augstas vērtības iepirkuma procedūru nelielā skaita dēļ. F4E izmanto pats savu e-iepirkumu rīku, kas nav pilnībā sinhronizēts ar Komisijas e-iepirkumu risinājumu. F4E e-iepirkumu rīka turpmākie uzlabojumi varētu radīt nevajadzīgu dublēšanos ar Komisijas lietojumprogrammu izstrādes centieniem un attiecīgiem ieguldījumiem.

Kopuzņēmumi izmantoja sinerģiju, lai pārvarētu Covid-19 krīzi 2020. gadā

48 Mēs 2020. gadā analizējām pasākumus, ko kopuzņēmumi veica, lai saglabātu darbības nepārtrauktību Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī to iespējamo ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu.

Kopuzņēmumi cieši sadarbojās, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību Covid-19 pandēmijas laikā

49 Kopuzņēmumi, kas atrodas Briselē (SESAR, CS, IMI,FCH, ECSEL, BBI un S2R), neraugoties uz to nelielo izmēru un ierobežotajiem resursiem, lielā mērā pārvarēja Covid-19 pandēmijas ietekmi, jo tie cieši sadarbojās, lai nodrošinātu kopīgu sagatavotību pandēmijas sākumā 2020. gada martā.

50 Ņemot vērā, ka CS, IMI, FCH,ECSEL, BBI un S2R galvenās mītne atrodas vienā ēkā, kopuzņēmumi 2019. gada janvārī pieņēma kopīgu darbības nepārtrauktības plānu, tostarp kopīgu IT negadījuma seku novēršanas plānu, kas tika testēts 2020. gada janvārī un atjaunināts februārī. SESAR un F4E pieņēma savus darbības nepārtrauktības pārvaldības dokumentus attiecīgi 2016. un 2017. gadā un tos atjaunināja 2019. gadā.

51 Kopīgā IT negadījuma seku novēršanas plāna testos pārbaudīja:

•  vietas pieejamību un piekļuvi dublējuma birojam,
•  IT infrastruktūru (tehniskā nodrošinājuma un programmatūru) pieejamību un
•  EU login kontu funkcionalitāti un attālināto piekļuvi lietojumprogrammām.

Tika analizēti testu rezultāti un izstrādāti risinājumi konstatētajiem darbības traucējumiem.

52 F4E veica līdzīgus testus 2020. gada martā, un tāldarbs kopš pandēmijas sākuma ir bijis vispārējs noteikums visos F4E birojos (Barselonā, Kadarašā un Gārhingā). Līdz ar to pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma visiem kopuzņēmumiem bija atjaunināts un oficiāli apstiprināts darbības nepārtrauktības plāns.

Kopuzņēmumi saskaņoja savus novēršanas pasākumus un nodrošināja pārvaldību

53 Briselē izvietoto kopuzņēmumu direktori katru nedēļu rīkoja sanāksmes, lai apspriestos par pandēmijas sekām, riskiem attiecībā uz darbībām un kopīgu pieeju to mazināšanai. Administrācijas vadītāji un iekšējas revīzijas grupa rīkoja līdzīgas sanāksmes. Lai darbinieki, kad tiem jāstrādā birojā, būtu drošībā, 2020. gada maijā kopuzņēmumi sāka aizsargmateriālu kopīgu iepirkumu, ko vadīja IMI.

54 Visbeidzot, kopuzņēmumu valdes ātri pielāgojās Covid-19 pandēmijai, rīkojot sanāksmes attālināti un, 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu, saglabājot līdzīgu tempu lēmumu pieņemšanā. Valdes sanāksmju skaits saglabājās stabils – 27 sanāksmes 2020. gadā (2019. gadā – 25) un 2020. gadā tika pieņemti 110 valdes lēmumi (2019. gadā – 108).

Kopuzņēmumi izpildīja savu pienākumu parūpēties par darbiniekiem…

55 Lai darbiniekiem nodrošinātu pienācīgu atbalstu saistībā ar to, kā labāk risināt Covid-19 pandēmijas izraisītos jaunos izaicinājumus, kopuzņēmumi, kas atrodas Briselē, izveidoja labbūtības un noturības mācību programmu. Visu Briselē izvietoto kopuzņēmumu darbinieki 2020. gada oktobrī piedalījās mācību programmā “Coping in a time of COVID”, kuru uzsāka SESAR un palīdzēja rīkot sertificēts profesionāls pasniedzējs. Mācību programmā bija iekļautas diskusijas, kas dalībniekiem ļāva dalīties pieredzē par viņu darba apstākļiem. Turklāt kopuzņēmumu direktori rīkoja regulāras tiešsaistes sanāksmes, atvēlot laiku darbinieku jautājumiem. Tiešsaistes sanāksmju regularitāte atšķīrās katrā kopuzņēmumā un atkarībā no pandēmijas intensitātes, un tās tika rīkotas no vienas reizes nedēļā līdz vienai reizei mēnesī.

56 Lai no darbiniekiem iegūtu atsauksmes par darba apstākļiem Covid-19 pandēmijas laikā, pieci kopuzņēmumi (SESAR,CS, IMI, ECSEL un BBI) 2020. gada aprīlī un novembrī aptaujāja darbiniekus. Aptaujas galvenokārt tika vērstas uz diviem aspektiem: ar darbu saistītiem apstākļiem, piemēram, IT aprīkojuma pieejamību un funkcionalitāti un vadības nodrošināto atbalstu, un personīgo pieredzi, ar ko darbinieki ir saskārušies ierobežojumu dēļ (piemēram, komunikācijas līmenis ar kolēģiem un stresa līmenis, ko izraisa izmaiņas darba slodzē utt.). Aptaujas rezultāti norādīja, ka lielākā daļa kopuzņēmumu darbinieku ir apmierināti ar vadību un atbalstu un nesaskārās ar būtiskām IT problēmām; viņi arī sniedza augstu darbības nepārtrauktības efektivitātes vērtējumu.

…kas palīdzēja saglabāt stabilu personāla situāciju krīzes laikā

57 Covid-19 pandēmija būtiski neietekmēja kopuzņēmumu darbinieku skaitu vai vakanču rādītājus. Kopuzņēmumi, kas atrodas Briselē, šobrīd ievēro Komisijas rīcības plānu par pakāpenisku atgriešanos birojā.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, kopuzņēmumi nodrošināja dotāciju piešķiršanu…

58 Neraugoties uz sarežģīto situāciju, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopuzņēmumu budžetā paredzētās saistības dotācijas nolīgumiem 2020. gadā saglabājās stabilas – 889,2 miljoni EUR (2019. gadā – 855,6 miljoni EUR). F4E iepirkuma pamatdarbības saglabāja līdzīgu tempu, un tā budžetā paredzētās saistības par pamatdarbības līgumiem palielinājās no 670,5 miljoniem EUR 2019. gadā līdz 826,1 miljonam EUR 2020. gadā.

59 IMI sniedza būtisku ieguldījumu Eiropas kopīgajā atbildes reakcijā uz Covid-19 pandēmiju, ko koordinēja Komisija. Kopuzņēmums atkārtoti pārdalīja 45 miljonus EUR no sava 2020. gada budžeta ātram uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, kas tika izsludināts 2020. gada martā, vēršot uzmanību uz koronavīrusa infekciju apkarojošu ārstniecības līdzekļu izstrādi un diagnostiku. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” papildu līdzekļi no Komisijas palielināja uzaicinājumu summu līdz 72 miljoniem EUR. Vairāk nekā 140 priekšlikumu tika novērtēti attālināti un rekordlielā ātrumā pēc tam, kad tika veiktas būtiskas izmaiņas kopuzņēmuma ierastajā uzaicinājumu novērtēšanas procesā. Astoņi projekti (trīs par ārstniecības līdzekļiem un pieci par diagnostiku), kas mobilizēja vairāk nekā 115 miljonus EUR, tika atlasīti dotācijas nolīgumiem, un to īstenošana sākās pirms 2020. gada vasaras.

60 Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbību īstenojošajiem kopuzņēmumiem vidējais dotācijas piešķiršanas termiņš, kas ir laika periods no priekšlikumu iesniegšanas termiņa līdz dotācijas nolīgumu parakstīšanai, 2020. gadā saglabājās stabils – vidēji 220 dienas (2019. gadā – 221 diena)^[11]. Tas bija krietni zem maksimālā pieļaujamā astoņu mēnešu jeb aptuveni 240 dienu laika perioda, kas paredzēts noteikumos par piedalīšanos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmā. Šis sniegums galvenokārt ir skaidrojams ar kopuzņēmumu ievērojamajiem centieniem savlaicīgi īstenot atbilstīgas procedūras, lai ārējie eksperti varētu attālināti novērtēt priekšlikumus.

…un maksājumus to saņēmējiem

61 Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopuzņēmumi un F4E 2020. gadā maksājumu līmeni pamatdarbībām saglabāja pēdējo četru gadu dinamikā. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopuzņēmumiem kopējie maksājumi pamatdarbībām tikai nedaudz samazinājās – no 847,1 miljona EUR 2019. gadā līdz 827,8 miljoniem EUR 2020. gadā. F4E pamatdarbības maksājumi līgumiem palielinājās no 681,3 miljoniem EUR 2019. gadā līdz 741,1 miljonam EUR 2020. gadā.

62 Neraugoties uz grūtībām uzturēt iekšējās kontroles procesus tāldarba apstākļos, jo īpaši attiecībā uz pamatdarbības starpposma un galīgajiem dotācijas maksājumiem un sarežģītiem līguma maksājumiem, novēloto maksājumu skaits samazinājās no vidēji 8 % 2019. gadā līdz vidēji 6 % 2020. gadā.

F4E darbības ITER projektam kavējās

63 F4E ziņoja, ka vairākus no tā piegādātājiem ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi. Kopuzņēmums lēsa, ka līdz 2020. gada beigām pandēmija bija izraisījusi kavēšanos līdz pat četriem mēnešiem attiecībā uz dažām piegādēm, kā rezultātā F4E piegāžu izmaksas ITER projektam palielinājās par aptuveni 47 miljoniem EUR (2008. gada vērtībās).

64 Komisija 2020. gada oktobrī veica tiešsaistes aptauju, lai izprastu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz uzņēmumiem, kas ir iesaistīti ITER projektā. Uz divām trešdaļām respondentu pandēmija atstāja negatīvu ietekmi, piemēram, kavēšanos (70 %), kā arī samazinātu pieprasījumu, kas izraisīja negatīvas finansiālās sekas (50 %). No otras puses, 31 % respondentu apstiprināja, ka iesaistīšanās ITER projektā padarīja uzņēmumu noturīgāku pret krīzes sekām.

Iepriekšējos gados formulēto revīzijas konstatējumu pēcpārbaude

65 Pārsvarā kopuzņēmumi ir veikuši korektīvus pasākumus atbilstoši mūsu iepriekšējos īpašajos gada ziņojumos ietvertajiem apsvērumiem un komentāriem. 8. attēlā redzams, ka saistībā ar tiem 19 apsvērumiem, kas nebija atrisināti 2019. gada beigās, koriģējoši pasākumi tika veikti 2020. gadā, kā rezultātā 16 apsvērumos ietvertie ieteikumi (84 %) bija izpildīti, savukārt trīs apsvērumi (16 %) 2020. gada beigās joprojām tika risināti vai vēl netika risināti^[12].

Citas ar kopuzņēmumiem saistītas revīzijas un apskati

66 Papildus gada revīzijas ziņojumam, kas attiecas uz kopuzņēmumu gada pārskatiem, 2020. gada laikā mēs publicējām arī dažus īpašos revīzijas ziņojumus un apskatus, kuros bija pieminēti kopuzņēmumi (sk. 9. attēlu).

Beigu piezīmes

^[1] Euratom dalībnieki ir ES dalībvalstis un asociētās valstis Šveice un Apvienotā Karaliste (AK).

^[2] ES dalībvalstis un tās asociētās valstis Šveice un AK.

^[3] Padomes Lēmums (Euratom) 2021/281, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības.

^[4] SESAR saņēma finansējumu arī no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas saskaņā ar iepriekšējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS 2007.–2013. gadam) un pašreizējo DFS 2014.–2020. gadam, kopuzņēmumi SESAR un EuroHPC saņem papildu finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

^[5] SESAR gadījumā privāto partneru un Eirokontroles ieguldījumu nosaka atsevišķos nolīgumos.

^[6] Sk. ERP 2018. gada pārskata 5. nodaļas 5.31.–5.34. punktu, ERP 2019. gada pārskata 4. nodaļas 4.28. un 4.29. punktu un ERP 2020. gada pārskata 4. nodaļas 4.23.–4.30. punktu.

^[7] EuroHPC nav iekļauts, ņemot vērā, ka 2020. gadā tas veica tikai priekšfinansējuma maksājumus saviem dotācijas nolīgumiem.

^[8] Riska darījumi ir riska(-u) aplēstā ietekmes vērtība, kas reizināta ar konkrēto darbību saistītā(-o) riska(-u) iespējamību.

^[9] Apstākļu akcentējumu izmanto, lai pievērstu uzmanību jautājumam, par kuru pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas, taču tas ir ļoti svarīgs, lai lietotājs varētu pārskatus izprast.

^[10] Attiecīgo kopuzņēmumu izveides regulu 4. panta 4. punkts.

^[11] Datos ņemti vērā visi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopuzņēmumu uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus N-1 gadā ar to attiecīgajiem dotācijas nolīgumiem, kas parakstīti N gadā.

^[12] Piezīme: attiecībā uz SESAR, CS, IMI, FCH, ECSEL un S2R visi iepriekšējo gadu apsvērumi bija pabeigti, jo kopuzņēmumi 2020. gada revīzijas laikā veica korektīvus pasākumus.EuroHPC 2020. gads bija pirmais revīzijas gads.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-6994-0	doi:10.2865/375280	QJ-09-21-448-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7011-3	doi:10.2865/194390	QJ-09-21-448-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (https://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.