Ceļošana Eiropā 2023. gadā

Laipni lūdzam informatīvā bukleta “Ceļošana Eiropā” 2023. gada izdevumā!

Šāgada labā ziņa ceļotājiem: 1. janvārī Horvātija kļuvusi par Šengenas zonas 27. dalībvalsti. Tas nozīmē, ka ir atceltas pārbaudes personām, kas šķērso Horvātijas un citu Šengenas zonas – pasaulē lielākās brīvās ceļošanas zonas – valstu robežas. Horvātija arī ieviesusi eiro – tas nozīmē, ka apmēram 347 miljoni ES pilsoņu tagad izmanto vienu valūtu.

Ja apmeklējat Grieķiju, Ungāriju vai Rumāniju, neaizmirstiet iepazīties ar šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētām! Un, ja atrodaties Kiprā vai Spānijā, varat paviesoties Eiropas viedtūrisma galvaspilsētās.

Lai kur Eiropā jūs ceļotu, vēlam jums drošu un patīkamu izklaidi!

Papildu informāciju, noderīgus padomus un Eiropas karti meklējiet šajā bukletā.
Pasūtiet vai lejupielādējiet bukletu šeit: https://data.europa.eu/doi/10.2775/493810

Eiropa var lepoties ar tūkstošiem gadu senu vēsturi, bagātīgu kultūras mantojumu, elpu aizraujošām ainavām un daudziem no pasaules populārākajiem tūrisma galamērķiem.

Eiropa piesaista miljoniem tūristu no visas pasaules, bet arī tiem, kas Eiropu sauc par mājām, patīk ceļot un iepazīt tuvākas un tālākas Eiropas pilsētas un valstis.

Ceļošana pa Eiropas Savienību eiropiešiem tagad ir tikpat vienkārša kā savas valsts apceļošana. Kopš atcelta lielākā daļa pasu pārbaužu un ir iespēja 20 ES valstīs izmantot vienoto valūtu eiro, ceļot ir kļuvis daudz vieglāk. Izveidotais vienotais tirgus, kurā ir nodrošināta brīva personu pārvietošanās un brīva preču, pakalpojumu un naudas kustība, piedāvā plašāku izvēli un zemākas cenas.

Nesen ieviestā ceļošanas karte DiscoverEU dod iespēju arvien lielākam skaitam Eiropas jauniešu labāk iepazīt savu pasaules daļu.

VAJADZĪGIE DOKUMENTI

ES PILSOŅIEM

Pase vai personas apliecība

Pamatojoties uz Šengenas nolīgumu, vairums ES valstu ir atcēlušas kontroli pie savām robežām.

Šengenas zonā ir arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kas gan nav ES dalībvalstis. Tas nozīmē, ka, piemēram, dodoties slēpot uz Šveici, virzienā no ES robežu var šķērsot, neuzrādot pasi.

Ja kādā Šengenas zonas dalībvalstī pastāv nopietns sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apdraudējums, iekšējo robežkontroli var izņēmuma kārtā uz kādu laiku atjaunot.

Ceļojot uz ES valstīm, kuras neietilpst Šengenas zonā, vai atgriežoties no tām, būs jāuzrāda derīga pase vai personas apliecība. Visas personas, arī ES pilsoņi, kas šķērso ES ārējās robežas, tiek sistemātiski pārbaudītas attiecīgās datubāzēs.

Pat ja jums nav nepieciešama pase robežkontrolei Šengenas zonā, ceļojot ES, jums būs jāņem līdzi derīgs ceļošanas dokuments (pase vai personas apliecība), jo to var pieprasīt identifikācijas vai drošības nolūkos. Bērnam vajadzīga sava pase vai personas apliecība. Paturiet prātā, ka derīgu personas apliecību var izdot tikai jūsu valsts iestādes.

Pirms izbraucat no ES, noskaidrojiet, kādi dokumenti vajadzīgi ārpussavienības valstī, kuru plānojat apmeklēt!

Vīza

Ceļošanai ES nav vajadzīga vīza.
https://europa.eu/!F6yB6c

ĀRPUSSAVIENĪBAS VALSTU PILSOŅIEM

Ievērojiet, ka Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices pilsoņi var ceļot un iekļūt ES valstīs tāpat kā ES pilsoņi, jo šīs četras valstis ietilpst Šengenas zonā!

Pase

Vajadzīga derīga pase.

Vīza

Lai apmeklētu ES, vairāk nekā 100 valstu pilsoņiem ir vajadzīga vīza. To valstu saraksts, kuru pilsoņiem nepieciešamas vīzas ieceļošanai Īrijā, ir mazliet citāds nekā ieceļošanai pārējās ES valstīs.

Vīzas pieteikumu var iesniegt tās ES valsts konsulātā vai vēstniecībā, kuru vēlaties apmeklēt (vai galvenās galamērķa valsts konsulātā vai vēstniecībā). Ar Šengenas vīzu var doties uz visām Šengenas zonas valstīm. Ja ir derīga ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi kāda no Šengenas zonas valstīm, līdz 90 dienām var uzturēties arī citās Šengenas zonas valstīs. Lai apceļotu ES valstis, kuras nav Šengenas zonā, var būt vajadzīgas attiecīgo valstu vīzas.
https://europa.eu/!RjbYWJ
https://europa.eu/!dX388D

Uzturoties ES ne ilgāk kā 90 dienas, vairāk nekā 60 valstu un teritoriju pilsoņiem nav vajadzīga vīza. 2024. gadā ciemiņiem no šīm valstīm būs jāpiesakās uz ETIAS ceļošanas atļauju. Tā tiks prasīta personām, kuras dodas uz jebkuru no iepriekš tabulā minētajām valstīm, izņemot Īriju. Jaunā sistēma uzlabos drošību un novērsīs kavēšanos uz robežas.
https://europa.eu/!GM7Tp9

NAUDA

NAUDA

Eiro

Eiro (€) pašlaik ik dienas izmanto vairāk nekā trīs ceturtdaļas ES pilsoņu jeb vairāk nekā 347 miljoni cilvēku 20 ES valstīs: Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā. Andora, Monako, Sanmarīno un Vatikāns ir vienojušies ar ES un izmanto eiro par savu valūtu. Vairākas valstis un teritorijas faktiski izmanto eiro par savu valūtu, piemēram, Kosova (*) un Melnkalne.

(*) Šis apzīmējums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244(1999) un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Maksājumu kartes un skaidra nauda

Eirozonas valstīs par pārrobežu maksājumiem eiro – arī par skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem un karšu maksājumiem – ES pilsoņi maksā tikpat, cik savā piederības valstī, lai gan, ja dzīvojat ārpus eirozonas, jums tomēr var tikt piemērota valūtas konvertācijas maksa. Tagad ir iespējams arī ērti pārbaudīt un salīdzināt valūtas konvertēšanas izmaksas, kad ārzemēs norēķināties ar karti vai izņemat skaidru naudu.

Nekavējoties bloķējiet nozaudētu vai nozagtu bankas karti, piezvanot kartes izdevējam! Pirms došanās ceļojumā pierakstiet šo tālruņa numuru!

Ierodoties ES vai to atstājot ar 10 000 vai vairāk eiro skaidrā naudā (*) (vai līdzvērtīgu summu citās valūtās), šī nauda jādeklarē muitā.

(*) Skaidra nauda ir banknotes, monētas, apgrozāmi uzrādītāja instrumenti un noteikti zelta veidi.

IEPIRKŠANĀS

EIROPAS SAVIENĪBĀ

Ceļojot pa ES valstīm, iepirkumiem un līdzpaņemtajām mantām nav ierobežojumu, ja tās domātas personiskām vajadzībām, nevis tālākpārdošanai. Nodokļi (pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis) ir iekļauti pirkuma cenā, un citās ES valstīs papildu nodokļi nav jāmaksā.

Taču uz akcīzes precēm, piemēram, alkoholu un tabakas izstrādājumiem, attiecas īpaši noteikumi. Lai noteiktu, vai tabaka un alkohols ir paredzēts personiskām vajadzībām, valstis var noteikt orientējošus lielumus. Ja vedīsit šīs preces lielākā daudzumā, jūs var iztaujāt, lai pārbaudītu, vai jums nav komerciālu nodomu. Taču valstu noteiktie orientējošie lielumi nedrīkst būt mazāki par tabulā norādītajiem:

IERODOTIES ES

Ja ierodaties ES no ārpussavienības valstīm, ierobežotā daudzumā (tas norādīts tālāk) ir atļauts personīgai lietošanai ievest preces bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa. Šie paši noteikumi ir spēkā, ierodoties no teritorijām, uz kurām neattiecas ES noteikumi par PVN un akcīzes nodokli.

Katrā valstī var būt noteikts lielāks vai mazāks tabakas daudzums, ko drīkst ievest ES, tāpēc iepazīstieties ar tās ES valsts muitas noteikumiem, uz kuru dodaties!

(*) Katrs daudzums atbilst 100 % no tabakas izstrādājumiem noteiktā kopējā daudzuma. Tabakas izstrādājumi var būt jebkurā kombinācijā, bet to daudzums nedrīkst pārsniegt kopējo limitu. Piemēram: 100 cigarešu (50 % atļautā daudzuma) + 50 cigarillu (50 % atļautā daudzuma) = 100 % kopējā atļautā daudzuma.

(**) Katrs no šiem daudzumiem atbilst 100 % no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un stiprinātajiem vai dzirkstošajiem vīniem noteiktā kopējā daudzuma, kuru var sadalīt. Piemēram, varat ievest puslitru stipro alkoholisko dzērienu un litru stiprinātā vīna – abi daudzumi ir puse no kopējā atļautā daudzuma.

Ceļotāji, kas jaunāki par 17 gadiem, nevar izmantot tabakas un alkohola kvotas.

Ja dodaties no vienas ES valsts uz otru caur kādu ārpussavienības valsti (piemēram, Šveici), atcerieties, ka spēkā ir šīs ārpussavienības valsts muitas noteikumi.

Citas preces, ieskaitot smaržas:

• vērtībā līdz 430 eiro gaisa un jūras transporta pasažieriem,
• vērtībā līdz 300 eiro citiem pasažieriem.

Dažas ES dalībvalstis ir noteikušas zemāku ierobežojumu ceļotājiem, kuri jaunāki par 15 gadiem, bet tas nedrīkst būt zemāks par 150 eiro.
https://europa.eu/!MNnqtX

Pārtika

Ceļojot pa ES, nav vispārīgu ierobežojumu gaļas vai piena produktu pārvadāšanai. Taču atcerieties, ka no ārpussavienības valstīm Eiropas Savienībā ir aizliegts ievest pārtikas produktus, kuru sastāvā ir gaļa, piens vai gaļas un piena produkti, jo dzīvnieku izcelsmes produktos var būt bīstami patogēni, kas izraisa ES lauksaimniecības dzīvnieku slimības, piemēram, mutes un nagu sērgu vai Āfrikas cūku mēri. Nelielos daudzumos šos produktus drīkst ievest vienīgi no Andoras, Fēru Salām, Grenlandes, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Sanmarīno vai Šveices, ja tie paredzēti personiskām vajadzībām.
https://europa.eu/!JfyPBx

Dodoties iepirkties, neaizmirstiet paņemt līdzi iepirkumu somu! ES noteikumi palīdz mazināt plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanu, jo tie rada atkritumus un kaitē videi. Lielākajā daļā valstu pircējiem ir jāmaksā par katru plastmasas maisiņu.

PALĪDZĪBA PATĒRĒTĀJIEM

PALĪDZĪBA PATĒRĒTĀJIEM

Lai kurā ES valstī jūs atrastos, patērētājiem ir garantēta taisnīga apiešanās, normām atbilstoši produkti un tiesības uz tiesisko aizsardzību, ja rodas sarežģījumi.

Zini, ko ēd!

Patērētājs var būt drošs, ka pārtikas nekaitīguma standarti ir visaugstākajā līmenī, jo pastāv stingri pārtikas ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības noteikumi. Pārtikas produktu marķēšanas noteikumi nozīmē skaidru, pilnīgu un precīzu informāciju par pārtikas produktu saturu.

Zini, ko pērc!

Patērētājs ir aizsargāts pret dažādām komerciālām mahinācijām gan tiešsaistē, gan veikalos. Tīmekļa vietnēs ir aizliegts izmantot iepriekš atzīmētas izvēles rūtiņas, lai patērētājs neapzināti nesamaksātu par ceļojuma apdrošināšanu, piemēram, pērkot tiešsaistē lidmašīnas biļeti.

Salīdzini cenas!

Pie visām tirgojamām precēm ir skaidri jānorāda pilna cena ar PVN un cena par vienību – litru vai kilogramu. Rezervējot naktsmītni vai lidojumu tiešsaistē, kopējai cenai, ieskaitot nodevas un nodokļus, jābūt redzamai no rezervēšanas procesa sākuma.

Atrisini problēmas!

Eiropas Patērētāju centru tīkls sniedz praktisku informāciju par patērētāju tiesībām ES, kā arī bezmaksas padomu un palīdzību pārrobežu sūdzību vai strīdu gadījumā. Lai saņemtu praktisku palīdzību un informāciju ceļojuma laikā, ielādējiet lietotni (pieejama 25 valodās):
https://www.europe-consommateurs.eu/en/publications/ecc-net-travel-app/

Pievērs uzmanību marķējumam!

PĀRVIETOŠANĀS

PA AUTOCEĻIEM

Vadītāja apliecība

Derīga vadītāja apliecība, kas izdota vienā ES valstī, tiek atzīta visā ES teritorijā un Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē.

Jaunizdota vadītāja apliecība ir pēc vienota Eiropas parauga veidota plastikāta kartīte. Lielākajā daļā valstu jāspēj uzrādīt ne vien derīgu vadītāja apliecību, bet arī transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.

Ārpussavienības valstu autovadītājiem jāpārbauda, vai ES valstīs, kuras viņi apmeklē, nav vajadzīga starptautiskā vadītāja apliecība, it īpaši, ja paredzēts doties uz Īriju, Kipru, Maltu vai Spāniju.

Transportlīdzekļa apdrošināšana

Kad ceļojat pa ES, jūsu transportlīdzekļa obligātās apdrošināšanas polise automātiski sedz zaudējumus, kas radušies trešām personām autoavārijas rezultātā (civiltiesiskā atbildība). Ja jums ir vispārēja transportlīdzekļa apdrošināšana savā valstī, tās derīgumu bieži var piemērot arī attiecībā uz citām valstīm, bet pirms došanās ceļā jāpārbauda, kurās valstīs un cik ilgi tā ir derīga.

Satiksmes negadījuma paziņojuma Eiropas veidlapa, ko var saņemt pie apdrošinātāja vai tiešsaistē, ir standarta dokuments, kas pieejams vairākās valodās un kas vienkāršo tūlītēju paziņojuma aizpildīšanu, ja negadījums noticis citā valstī.

Ja ceļojat ES teritorijā ar kādas ārpussavienības valsts izdotu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi, jums var būt vajadzīga zaļā karte vai būs jāiegūst pārrobežu apdrošināšana. Noteikumi var atšķirties pēc tā, kurā valstī polise izdota, tāpēc laikus pārbaudiet!

Nodevas un vinjetes

Daudzās valstīs par ceļu lietošanu ir jāmaksā un ir ieviesta ceļa nodeva (noteiktam ceļa posmam) vai vinjete (noteiktam laikposmam). ES šīs maksas sistēmas uzrauga, lai nodrošinātu, ka tās ir samērīgas un nediskriminē nerezidentus un neregulārus ceļu lietotājus.

Droša braukšana

Visās ES valstīs obligāti jāapliek drošības jostas visos transportlīdzekļos, kas ar tām aprīkoti. Bērniem jālieto atbilstoši drošības līdzekļi.

Mobilo tālruņu lietošana automobiļa vadīšanas laikā ievērojami paaugstina negadījuma briesmas un ir aizliegta visās ES valstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē, izņemot brīvroku komplektu izmantošanu.

Maksimālā pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs ir no 0 mg/ml līdz 0,8 mg/ml atkarībā no valsts. Uzlabota pārrobežu informācijas apmaiņa ļauj izsekot autovadītājus, kuri pārsniedz atļauto ātrumu vai vada transportlīdzekli dzērumā.

Atcerieties, ka Īrijā, Kiprā un Maltā jābrauc pa ceļa kreiso pusi un dažās valstīs, piemēram, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē un Portugālē, parasti jādod ceļš transportlīdzeklim, kas tuvojas no labās puses.

Kādi ir ātruma ierobežojumi Spānijā? Vai Zviedrijā riteņbraucējiem jāvalkā ķivere? Ja vēlaties iegūt būtisku informāciju par satiksmes drošības noteikumiem, ielādējiet bezmaksas lietotni Going Abroad:
https://europa.eu/!GmD6Mw

Elektrotransportlīdzekļi

Standartizēti spraudņi visā Eiropā nozīmē, ka elektrotransportlīdzekļu vadītāji var uzlādēt savus automobiļus jebkurā ES valstī gluži tāpat kā mājās.

Skatiet alternatīvās degvielas uzpildes staciju karti:
https://europa.eu/!QrGqGg

Autobusi

ES nemitīgi uzlabo autobusu pasažieru drošības standartus, piemēram, nesen ir ieviesti stingrāki noteikumi par ugunsizturīgu materiālu izmantošanu transportlīdzekļos. Ja autobusi ir aprīkoti ar drošības jostām, tās obligāti jālieto visā ES teritorijā.

Riteņbraukšana

Izpētiet Eiropu, braucot ar velosipēdu! Eiropas velomaršrutu tīkls EuroVelo ar 17 tālsatiksmes velomaršrutiem, kuru kopējais garums pārsniedz 90 000 km, savieno visu Eiropu un ietver ievērojamākos objektus. Jūs varat iepazīt Eiropas pilsētas un ciematus ar savu velosipēdu vai izmantojot kādu no daudzajām velonomas pašapkalpošanās shēmām, no kurām dažas ir līdzfinansējusi ES.
https://en.eurovelo.com/

AR LIDMAŠĪNU

Vienota Eiropas gaisa transporta tirgus izveide pirms 30 gadiem ļāvusi panākt zemākas lidojumu cenas un vairāk iespēju pasažieriem izvēlēties aviosabiedrības, maršrutus un pakalpojumus.

Aviācijas drošuma ziņā Eiropa ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē. Lai vēl vairāk uzlabotu drošumu, trešu valstu aviosabiedrībām ir jābūt atļaujai, kas apliecina atbilstību starptautiskiem drošuma standartiem. Turklāt to gaisakuģiem jābūt pārbaudītiem Eiropā – ja tiek konstatēts, ka tie nav droši vai ka atbildīgās iestādes aviosabiedrību nepietiekami kontrolē, tai aizliedz veikt pārvadājumus Eiropas gaisa telpā.

Ir ieviesti kopīgi ES noteikumi par pasažieru un rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas drošības pārbaudēm pirms visiem lidojumiem no ES lidostām. Pastāv ierobežojumi attiecībā uz šķidrumiem, ko atļauts pārvadāt rokas bagāžā, un ir izveidots kopīgs saraksts ar priekšmetiem, kas nav atļauti ne rokas bagāžā, ne reģistrētajā bagāžā.

PA DZELZCEĻU

Dzelzceļš joprojām ir viens no drošākajiem un populārākajiem transporta veidiem Eiropā, un tam ir liela nozīme ES centienos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 200 000 km garš dzelzceļu tīkls. Tādos nozīmīgos maršrutos kā Parīze–Brisele–Amsterdama–Ķelne, Milāna–Roma un Barselona–Madride darbojas ātrgaitas dzelzceļa līnijas aptuveni 9000 km garumā, un tiek būvētas arvien jaunas. ES cenšas uzlabot tālsatiksmes un pārrobežu pasažieru dzelzceļa pakalpojumus. Tai ir mērķis līdz 2030. gadam divkāršot un līdz 2050. gadam trīskāršot ātrgaitas dzelzceļa satiksmes apjomu.
https://europa.eu/!qV8YX

PA ŪDENSCEĻIEM

ES ostas savieno daudzi svarīgi jūras ceļi, pa kuriem notiek regulāra satiksme ar kvalitatīviem pakalpojumiem un kurus var izmantot, lai aizstātu vai papildinātu ceļojumus ar auto, lidmašīnu vai vilcienu. ES aptuveni 42 000 km garumā stiepjas arī kuģojamas upes, kanāli un ezeri.

Karte

LAIKA JOSLAS

JŪSU TIESĪBAS

JŪSU TIESĪBAS

ES ir vienīgā teritorija pasaulē, kur noteikts pilnīgs pasažieru tiesību kopums, kas attiecas uz lidmašīnu, vilcienu, autobusu un kuģu pasažieriem. Pasažieriem ES ir tiesības saņemt precīzu, savlaicīgu un piekļūstamu informāciju, palīdzību transporta kustības pārrāvumu gadījumā un noteiktos apstākļos kompensāciju brauciena atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā.

Lejupielādējiet lietotni, kas palīdzēs noskaidrot, kādas ir pasažiera tiesības un kā tās izmantot:
https://europa.eu/!xpxKjW

Turklāt ES noteikumi jūs aizsargā arī tad, ja pērkat kompleksos brīvdienu ceļojumus vai ceļojumus, kuros apvienoti vismaz divu dažādu veidu ceļojumu pakalpojumi (piemēram, lidojuma un viesnīcas vai auto nomas rezervāciju) vienā un tajā pašā vai saistītā tiešsaistes rezervācijas vietnē.

Pirms došanās ceļā: jums jāsaņem skaidra informācija par pakalpojumu komplektu (ieskaitot informāciju par ceļojuma galamērķi(-iem), iekļauto pakalpojumu saraksts un tālruņa numurs saziņai ārkārtas gadījumos). Jūs arī jāinformē par jūsu tiesībām, piemēram, jums tagad ir plašākas tiesības, ja ceļojums tiek atcelts vai organizators bankrotē.

Ja pēc ierašanās ceļamērķī nonākat grūtībās, jums ir tiesības saņemt palīdzību, piemēram, informāciju par veselības aprūpes dienestiem un konsulāro palīdzību.

https://europa.eu/!cFK9Xw

Pasažieri ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām

Pasažieri ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām var izmantot bezmaksas palīdzību lidostās, dzelzceļa stacijās, ostās un noteiktās autoostās, kā arī lidmašīnās, vilcienos, kuģos un autobusos. Par īpašām vajadzībām ieteicams informēt pārvadātāju vai termināļa operatoru brīdī, kad tiek rezervēta vai iepriekš pirkta biļete, vai vismaz 48 stundas pirms brauciena (36 stundas pirms brauciena tālsatiksmes autobusā).
https://europa.eu/!T7KDRy

Tiesiskā aizsardzība

Ja uzskatāt, ka ceļojuma laikā nav tikušas ievērotas jūsu tiesības, un vēlaties saņemt kompensāciju, jums jāiesniedz sūdzība pārvadātājam vai termināļa operatoram, vai valsts tiesībaizsardzības iestādei, kas atbildīga par konkrēto transporta veidu. Noskaidrot attiecīgo tiesībaizsardzības iestādi var šajā vietnē:
https://europa.eu/!yJpRTG

Lai saņemtu plašāku informāciju, zvaniet Europe Direct dienestam pa bezmaksas tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11.

VESELĪBA

VESELĪBA

Veselības aprūpes pieejamība

Ja jums kā ES pilsonim gadījies saslimt īslaicīgā ceļojumā kādā ES dalībvalstī, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā vai Šveicē, jums ir tādas pašas tiesības uz veselības aprūpi kā tur apdrošinātajām personām (dažās valstīs – par brīvu).

Tāpēc neaizmirstiet ceļojumā paņemt līdzi Eiropas veselības apdrošināšanas kartīti! Šī karte, ko parasti par brīvu var saņemt savas valsts veselības apdrošināšanas iestādē, apliecina, ka persona ir apdrošināta kādā no iepriekš minētajām valstīm. Ja par veselības aprūpi jāmaksā, saglabājiet visus rēķinus, receptes un kvītis, lai varētu pieprasīt kompensāciju valstī, kuru apmeklējat, vai savā valstī pēc atgriešanās.

Uzziniet, kā saņemt karti: https://europa.eu/!UH93rW

Ceļojuma apdrošināšana

Eiropas veselības apdrošināšanas kartīte neaizstāj ceļojuma apdrošināšanu, jo nesedz tādas izmaksas kā repatriācija vai glābšana kalnu slēpošanas kūrortos. Jums var noderēt ceļojuma apdrošināšana, kas aptver šos riskus.

Zāles

Ārsta recepte ir derīga visās ES valstīs, bet pārliecinieties, vai parakstītās zāles ir atļauts tirgot un vai tās ir pieejamas valstī, ko apmeklējat. Pārbaudiet, vai receptē ir visa attiecīgā informācija par jums, receptes izrakstītāju un parakstītajām zālēm.

E-receptes tagad ļauj ceļotājiem dažu ES valstu aptiekās izņemt ārsta elektroniski izrakstītās zāles, savukārt daži ārsti var piekļūt svarīgai pacienta informācijai savā valodā.
Pārbaudiet, vai šie pakalpojumi ir pieejami valstī, uz kuru dodaties: https://europa.eu/!p4wWWF

Vakcinācija

Nav prasību, kas paredzētu, ka jāvakcinējas, lai ceļotu pa ES. Tomēr ir prasības vai ieteikumi attiecībā uz dažām ES aizjūras teritorijām. Pirms ceļojuma jautājiet to ārstam.

Ūdens peldvietās

SAZIŅA

SAZIŅA

Mobilie tālruņi

Ceļojot pa Eiropas Savienību, ES abonenti mobilo tālruni var lietot tāpat kā savā zemē, bez papildmaksas. 2022. gadā vēl uz 10 gadiem tika pagarināti “viesabonēšanas kā mājās” noteikumi, kurus piemēro arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Ja plānojat dažus mēnešus uzturēties citā ES valstī, iesakām iepazīties ar sava operatora viesabonēšanas godīgas izmantošanas politiku.
https://europa.eu/!DnNJwT

Jūs varat arī bez papildmaksas un ierobežojumiem izmantot savus tiešsaistes filmu, sporta pārraižu, e-grāmatu, datorspēļu un mūzikas abonementus.
https://europa.eu/!gCDf9P

Wi-Fi

Nosūtiet pastkarti!

Pastmarkas var izmantot tikai tajā valstī, kur tās pirktas.

Kontaktdakšas

Īrijā, Kiprā un Maltā ir trīszaru kontaktdakšas, bet visās citās ES valstīs ir divzaru kontaktdakšas. Apmeklējot šīs valstis, pārliecinieties, ka līdzi ir paņemts adapteris!

KO PASĀKT

KO PASĀKT

Ierosmei un informācijai par to, ko apskatīt un pasākt, apmeklējiet Eiropas tūrisma galamērķu vietnes (visiteurope.com) vai ES valstu oficiālo tūrisma organizāciju vietnes:

	Austrija	austria.info
	Beļģija	visitflanders.com visitwallonia.com
	Bulgārija	bulgariatravel.org
	Kipra	visitcyprus.com
	Čehija	visitczechrepublic.com
	Vācija	germany.travel
	Dānija	visitdenmark.com
	Spānija	spain.info
	Igaunija	visitestonia.com/lv
	Francija	france.fr/fr
	Somija	visitfinland.com
	Grieķija	visitgreece.gr
	Ungārija	visithungary.com
	Horvātija	croatia.hr
	Itālija	italia.it/en
	Īrija	discoverireland.ie
	Luksemburga	visitluxembourg.com
	Lietuva	lithuania.travel/lv
	Latvija	latvia.travel/lv
	Malta	visitmalta.com
	Nīderlande	holland.com
	Portugāle	visitportugal.com
	Polija	poland.travel
	Rumānija	romania.travel/en
	Zviedrija	visitsweden.com
	Slovākija	slovakia.travel
	Slovēnija	slovenia.info

Eiropas Savienība veicina daudzus kultūras projektus un pasākumus, kas katru gadu notiek Eiropā. Tā īpaši atbalsta Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvu, kuras mērķis ir izcelt Eiropas bagātīgo kultūras daudzveidību.

2023

Elefsina (Grieķijā)
Timišoara (Rumānijā)
Vesprēma (Ungārijā)
https://europa.eu/!QRvqpN

Pafosa (Kiprā) un Seviļa (Spānijā) 2023. gadā ir Eiropas viedtūrisma galvaspilsētas.
https://europa.eu/!qJFkR3

Ar Eiropas Izcilākā ceļamērķa balvu Eiropas Komisija atbalsta ES valstis, cildinot netradicionālus, jaunus un ilgtspējīgus Eiropas tūrisma mērķus.
https://europa.eu/!qNkKKP

Jaunatne ceļo

Kopš 2018. gada ES dod 18 gadus veciem Eiropas jauniešiem iespēju laikposmā līdz vienam mēnesim par brīvu apceļot Eiropu un atklāt Eiropas bagātīgo kultūras mantojumu. Līdz šim ceļošanas karti DiscoverEU ir saņēmuši vairāk nekā 200 000 Eiropas jauniešu. Šī iniciatīva sniedz jaunajiem ceļotājiem iespēju veidot kontaktus organizētos tikšanās pasākumos un piedalīties aizraujošā aktivitāšu programmā. Papildus ceļošanas kartei visi DiscoverEU ceļotāji saņem arī atlaižu karti un var izmantot vairāk nekā 40 000 atlaižu kultūras pasākumiem, naktsmītnēm, izglītībai, pakalpojumiem un produktiem vairāk nekā 30 Eiropas valstīs.
https://youth.europa.eu/discovereu_lv

MĀJDZĪVNIEKI

Ikviens veterinārārsts var izdot ES mājdzīvnieka pasi, tāpēc ceļot kopā ar kaķi, suni vai mājas sesku ir vienkārši. Suņiem, kaķiem un seskiem ir vajadzīga pase un identifikators – elektroniska mikroshēma vai labi salasāms tetovējums, kas uzlikts pirms 2011. gada jūlija. Dzīvniekiem jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu, un informācijai par to jābūt ierakstītai dzīvnieka pasē. Dzīvnieku vakcinē pēc tam, kad ir ievietota mikroshēma vai uzlikts tetovējums.

Suņi, ko ieved Īrijā, Maltā vai Somijā, veterinārārstam jāapstrādā pret lenteni. Dzīvnieka pasē jāieraksta informācija par apstrādi, un vienu līdz piecas dienas pēc apstrādes suns var doties ceļā.
Plašāka informācija: https://europa.eu/!XVM47r

JA GADĀS NELAIME

JA GADĀS NELAIME

Vienotais Eiropas ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112

Lai sazinātos ar ārkārtas dienestiem jebkurā ES valstī, no mobilā vai fiksētā tālruņa par brīvu zvaniet uz numuru 112.

Par zādzībām ziņojiet vietējai policijai. Iesniedzot prasību par apdrošināšanu vai kompensāciju, jāpievieno policijas ziņojums. Ja nozagta pase vai personas apliecība, paziņojiet to savas valsts konsulātam vai vēstniecībai, kā arī policijai.

Ja atrodaties ārpus ES un jums nepieciešama palīdzība, varat vērsties jebkuras citas ES valsts vēstniecībā vai konsulātā, ja jūsu valsts nav pārstāvēta.
https://europa.eu/!NvjhcY

KĀ SAZINĀTIES AR ES

KĀ SAZINĀTIES AR ES

KLĀTIENĒ

Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē
(https://european-union.europa.eu/contact-eu_lv).

PA TĀLRUNI VAI RAKSTVEIDĀ

Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni:: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696
• izmantojot saziņas veidlapu:
  https://europa.eu/!TyQfbN.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

TIEŠSAISTĒ

Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa
(europa.eu/!RmcMbj).

ES PUBLIKĀCIJAS

ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē https://europa.eu/!PWPgkb. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (https://europa.eu/!VxQDrb).

ES TIESĪBU AKTI UN AR TIEM SAISTĪTIE DOKUMENTI

Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex
(https://europa.eu/!Cj8r6W).

ES ATVĒRTIE DATI

Portālā data.europa.eu/lv ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.

Par šo izdevumu

Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Bruxelles/Brussel
BELGIQUE/BELGIË

Saziņai: COMM-A2@ec.europa.eu

Manuskripts pabeigts 2023. gada aprīlī

Šis dokuments neatspoguļo Eiropas Komisijas oficiālo nostāju.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).

Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.

Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.

Attēli: © Eiropas Savienība, © iStock

Vai uzskatāt, ka šī publikācija ir noderīga? Sazinieties ar mums: comm-publi-feedback@ec.europa.eu

Vietnē “Tava Eiropa” ir pieejama plašāka informācija par jūsu tiesībām, ja dzīvojat, strādājat un ceļojat ES: europa.eu/youreurope/index_lv.htm

IDENTIFIKATORI

Print	ISBN 978-92-76-55293-2	doi:10.2775/243312	NA-09-22-383-LV-C
PDF	ISBN 978-92-76-55319-9	doi:10.2775/493810	NA-09-22-383-LV-N
HTML	ISBN 978-92-76-55304-5	doi:10.2775/584380	NA-09-22-383-LV-Q