ES 2021. gadā

Eiropas zaļā kursa īstenošana

2021. gadā ES turpināja cīņu ar klimata pārmaiņām, īstenojot vērienīgas iekšējās rīcībpolitikas un cieši sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem. Februārī Eiropas Komisija pieņēma jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kurā izklāstīts, kā Eiropas Savienība var pielāgoties nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei un līdz 2050. gadam sasniegt klimatnoturību. Jūnijā Eiropas Parlaments un dalībvalstis pieņēma pirmo Eiropas Klimata aktu, ar kuru tika juridiski nostiprināti visas ekonomikas mērogā nospraustie mērķrādītāji, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Pēc tam jūlijā un decembrī Komisija nāca klajā ar virkni priekšlikumu, ar kuriem tiek pārskatītas rīcībpolitikas un ierosināti jauni pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka ES spēj izpildīt savas klimatiskās ieceres. Eiropas zaļā kursa īstenošanai izstrādātie tiesību aktu priekšlikumi aptver plašu rīcībpolitikas jomu klāstu, tostarp klimatu, enerģētiku, transportu un nodokļus. Tajos ir izklāstīts, kā ES sasniegs savu 2030. gada mērķrādītāju, kas tagad ir juridiski saistošs. Priekšlikumi tika paziņoti ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām kā ES devums Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā.

Eiropas Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāji ietver šādus elementus: Sociālais klimata fonds, emisijas kvotu tirdzniecība autotransporta un ēku sektorā, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma elektroenerģijas, rūpniecības, jūrniecības un aviācijas nozarē, zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība, enerģijas nodokļu direktīva, ES Meža stratēģija, Energoefektivitātes direktīva, Kopīgo centienu regula, Atjaunojamo energoresursu direktīva, Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula, CO2 emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un furgoniem, iniciatīva fuel EU maritime un iniciatīva refuel EU aviation.

Klimatrīcības sniegtie ieguvumi ir skaidri: klimata krīzes nepieļaušana vai mīkstināšana, veselīgāka planēta, ko nodot nākamajām paaudzēm, tīrāks gaiss, vēsākas un zaļākas pilsētas, veselīgāki iedzīvotāji, mazāks enerģijas patēriņš un rēķini, lielāka enerģētiskā neatkarība, jaunas tehnoloģijas un rūpnieciskas izdevības un vairāk vietas dabai. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka zaļā pārkārtošanās radīs jaunu veidu darbvietas. Apvienojumā ar attiecīgām rīcībpolitikām tā ES līdz 2030. gadam varētu radīt aptuveni 1 miljonu darbvietu un līdz 2050. gadam – 2 miljonus, un tā arī uzlabotu ES globālo spēju konkurēt ar daudzām citām valstīm, kas meklē klimata risinājumus.

Lai gan ieguvumi no ES klimata rīcībpolitikām vidējā termiņā un ilgtermiņā nepārprotami atsver pārkārtošanās izmaksas, īstermiņā tie var radīt papildu spiedienu uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Tāpēc šīs rīcībpolitikas tiecas taisnīgi sadalīt izmaksas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu pārvarēšanu un pielāgošanos tām, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās ir taisnīga pret visiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Komisijas priekšlikumu par jauno emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu autotransporta un ēku sektorā papildina Sociālais klimata fonds. Iespējamā būtiskā sociālā ietekme ir sīkāk aplūkota ierosinātajā ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (sk. tālāk tekstā).

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšana

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir pasaulē pirmais lielākais oglekļa tirgus. Ar to nosaka limitu jeb maksimālo robežvērtību, kas ir kopējais konkrētu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums, kuru var emitēt aptvertajās nozarēs. Laika gaitā šis maksimālais ierobežojums tiek samazināts, lai kristos kopējais emisiju apjoms. Uzņēmumi, uz kuriem sistēma attiecas, emisijas kvotas pērk izsolēs vai tās tiem tiek iedalītas bez maksas. Vajadzības gadījumā tie kvotas var arī savstarpēji tirgot. Katru gadu katram uzņēmumam ir jānodod tik daudz kvotu, cik daudz emisiju tas ir radījis, pretējā gadījumā jāmaksā liels naudas sods.

Kopš sistēmas ieviešanas 2005. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas aptvertajās nozarēs (elektroenerģijas ražošana, energoietilpīga rūpniecība un lidojumi Eiropas Ekonomikas zonā) ir samazinājušās par aptuveni 43 %. Kopā šīs nozares rada 41 % no ES kopējām emisijām. 2021. gada jūlijā Komisija Eiropas zaļā kursa īstenošanai sagatavotās tiesību aktu paketes ietvaros ierosināja jaunu mērķrādītāju: līdz 2030. gadam emisijas no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aptvertajām nozarēm samazināt par 61 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Lai to panāktu, Komisija ierosināja vienreizēju kopējo emisijas kvotu daudzuma samazinājumu un samazinājuma likmes palielinājumu līdz 4,2 % gadā (salīdzinājumā ar 2,2 % pašreizējā sistēmā).

Kopīgo centienu sektoros, kas ietver autotransportu, mājokļus un lauksaimniecību, 2020. gadā emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu bija 16%, un 2030. gada mērķrādītājs ir emisiju samazinājums par 40%. Pašreizējā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas ietver enerģētikas nozari, energoietilpīgas nozares, lidojumus Eiropas Ekonomikas zonā un pēc 2022. gada – arī kuģniecību, 2020. gadā emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu bija 43%, un 2030. gada mērķrādītājs ir emisiju samazinājums par 61%. Papildus tam, ka uz emisiju samazinājumiem attiecas Kopīgo centienu regula, Komisija ir ierosinājusi jaunu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, jo īpaši autotransporta un ēku radīto emisiju jomā. Šai jaunajā sistēmā noteiktais maksimālais ierobežojums ik gadu tiks samazināts, lai 2030. gadā panāktu emisiju samazinājumu par 43% salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Komisija ir arī nākusi klajā ar priekšlikumu par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Šis mehānisms ir saderīgs ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, un tas nodrošinās, ka vērienīga klimatrīcība Eiropā neradīs oglekļa emisiju pārvirzi, proti, tas gadās, ka uzņēmumi ražošanu nepārceļ uz valstīm, kurās emisiju noteikumi ir vājāki. Tā pakāpeniska ieviešana līdztekus bezmaksas kvotu izskaušanai pašreizējā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā nodrošinās, ka daži ES importētie oglekļietilpīgie produkti, piemēram, cements, dzelzs un tērauds, alumīnijs, mēslojums un elektroenerģija, izmaksās tikpat daudz kā uz vietas ES ražotie.

Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu stiprināt tirgus stabilitātes rezervi. Šī rezerve uzlabo sistēmas noturību pret lieliem satricinājumiem, proti, tajā tiek atlikts zināms kvotu skaits, ko var izmantot, lai koriģētu izsolāmo kvotu skaitu. Aviācijas nozarē Komisija ir ierosinājusi pakāpeniski pārtraukt bezmaksas kvotu iedali aviosabiedrībām, kas veic lidojumus Eiropas Ekonomikas zonā, ar mērķi šajā nozarē pilnībā pāriet uz kvotu izsolīšanu. Komisija arī ierosina lidojumos uz Eiropas Ekonomikas zonu un no tās piemērot globālo Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju kompensēšanas un samazināšanas shēmu.

Lai ES varētu sasniegt savu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju, nozarēs, ko emisijas kvotu tirdzniecības sistēma pašlaik neaptver, ir jāpastiprina dekarbonizācijas centieni. Šajā nolūkā Komisija ir ierosinājusi emisijas kvotu tirdzniecību attiecināt arī uz jūras transportu un izveidot atsevišķu autotransporta un ēku sektora emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

Jūlijā Komisija ierosināja kāpināt finansējumu inovācijai klimata jomā un ievērojami palielināja Modernizācijas fonda un Inovāciju fonda budžetu. Fondu finansējums nāk no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā izsolītajām kvotām, un tie attiecīgi palīdz dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem pāriet uz klimatneitralitāti un finansē inovatīvas mazoglekļa tehnoloģijas, kas vajadzīgas, lai veicinātu zaļo pārkārtošanos.

Taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti

Eiropas zaļā kursa centrā ir apņemšanās īstenot taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, nevienu neatstājot novārtā.

Jūlijā tika ierosināts jauns Sociālais klimata fonds, kas dalībvalstīm palīdzēs atbalstīt mazaizsargāto iedzīvotāju (kuri visvairāk atkarīgi no fosilā kurināmā) pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Komisija ierosina fondu finansēt no ES budžeta par summu, kas principā līdzvērtīga 25 % gaidāmo ieņēmumu no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas autotransporta un ēku sektorā, 2025.–2032. gada periodā mobilizējot 72,2 miljardus eiro. Šos līdzekļus izmantos, lai dalībvalstīm palīdzētu atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības un mikrouzņēmumus un lai investētu energoefektivitātē un ēku renovācijā un palīdzētu finansēt bezemisiju un mazemisiju mobilitāti. Kamēr tiek gaidīta minēto investīciju ietekme uz izmaksu un emisiju samazināšanu, no fonda līdzekļiem varēs finansēt arī pagaidu tiešā ienākumu atbalsta sniegšanu mazaizsargātām mājsaimniecībām.

Decembrī Komisija izdeva rīcībpolitikas norādījumus, kuri dalībvalstis mudina rīkoties, lai panāktu taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Relevantos nodarbinātības un sociālos aspektus, kas aktuāli pārkārtošanās sakarā, risina Padomes ieteikuma priekšlikums. Tajā īpaša uzmanība pievērsta to cilvēku un mājsaimniecību vajadzību apmierināšanai, kuri ir ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā un kurus zaļā pārkārtošanās varētu skart visvairāk. Tas arī aicina dalībvalstis optimāli izmantot publisko un privāto finansējumu un cieši sadarboties ar sociālajiem partneriem. Priekšlikumā ir iekļauti pasākumi un norādījumi, kuru mērķis ir

• atbalstīt kvalitatīvu nodarbinātību un atvieglot pāreju no vienas darbavietas uz citu;
• veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai;
• nodrošināt taisnīgas nodokļu atvieglojumu un sociālās aizsardzības sistēmas;
• atvieglot piekļuvi pamatpakalpojumiem par pieņemamu cenu;
• koordinēt rīcībpolitikas pasākumus un izmantot visu ekonomiku aptverošu pieeju, kā arī
• optimāli izmantot publisko un privāto finansējumu.

Tiesību aktu pārskatīšana nozarēs, uz kurām emisijas kvotu tirdzniecības sistēma neattiecas

Nozarēs, uz kurām emisijas kvotu tirdzniecības sistēma neattiecas, ES Kopīgo centienu regulā ES un tās dalībvalstīm līdz 2030. gadam ir noteikti saistoši ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāji. Emisiju samazināšanas centieni starp dalībvalstīm ir sadalīti atbilstoši to relatīvajai labklājībai, ko mēra kā iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, un ņemot vērā izmaksefektivitāti.

Jūlijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu pašreizējo ES emisiju samazinājuma mērķrādītāju 29 % palielināt līdz 40 % samazinājumam salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Ierosinātie nacionālie emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir diapazonā no 10 % līdz 50 %, arī salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Ierosinātie mērķrādītāji ir šādi: Bulgārija mīnus 10%, Rumānija mīnus 12,7%, Horvātija mīnus 16,7%, Latvija mīnus 17%, Polija mīnus 17,7%, Ungārija mīnus 18,7%, Malta mīnus 19%, Lietuva mīnus 21%, Grieķija mīnus 22,7%, Slovākija mīnus 22,7%, Igaunija mīnus 24%, Čehija mīnus 26%, Slovēnija mīnus 27%, Portugāle mīnus 28,7%, Kipra mīnus 32%, Spānija mīnus 37,7%, ES27 mīnus 40%, Īrija mīnus 42%, Itālija mīnus 43,7%, Beļģija mīnus 47%, Francija mīnus 47,5%, Austrija mīnus 48%, Nīderlande mīnus 48%, Dānija mīnus 50%, Vācija mīnus 50%, Luksemburga mīnus 50%, Somija mīnus 50%, Zviedrija mīnus 50%.

Meži un lauksaimniecības zeme kopā aizņem vairāk nekā trīs ceturtdaļas ES zemes platību. Lai panāktu klimatneitralitāti, ir būtiski, lai meži būtu labi pārvaldīti un izturīgi, jo tie no atmosfēras piesaista oglekļa dioksīdu (CO₂). Jūlijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu palielināt oglekļa piesaisti, lai 2030. gadā piesaistījumi sasniegtu 310 miljonus tonnu CO₂ ekvivalenta, un līdz 2035. gadam kombinētajā zemes izmantošanas, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā ES līmenī panākt klimatneitralitāti.

Decembrī Komisija pieņēma paziņojumu par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem. Tajā izklāstīts, kā ES var palielināt oglekļa piesaisti no atmosfēras, samazinot atkarību no fosilā oglekļa, vēršot plašumā oglekļsaistīgo lauksaimniecību, lai vairāk oglekļa uzkrātu dabā, un popularizējot rūpnieciskus risinājumus, kā oglekli ilgtspējīgi un verificējami piesaistīt un reciklēt.

ES Klimatadaptācijas stratēģija

Lai gan ES dara visu iespējamo klimata pārmaiņu mīkstināšanai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, tai ir arī jāgatavojas to neizbēgamo seku pārvarēšanai. Klimata pārmaiņu sekas jūtamas jau tagad: sākot ar nāvējošiem karstuma viļņiem un postošiem plūdiem un beidzot ar degradētiem mežiem un piekrastes eroziju, ko izraisa jūras līmeņa paaugstināšanās.

Tāpēc februārī Komisija pieņēma jaunu ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kurā izklāstīts, kā ES līdz 2050. gadam var kļūt klimatnoturīga. Tās mērķi ir padarīt adaptāciju gudrāku, straujāku un sistēmiskāku un intensificēt starptautisko rīcību. Tā tiecas pārorientēt uzmanību no plānošanas uz īstenošanu, kas panākams ar risinājumu izstrādi un ieviešanu plašā mērogā.

Piemēram, turpmāk ikvienam būs vieglāk piekļūt Eiropas klimatadaptācijas zināšanu platformai Climate-ADAPT, un tagad tai ir observatorija, kas palīdz apsekot un novērst ar klimata pārmaiņām saistītos veselības apdraudējumus. Vēl viens piemērs ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijas “Klimatadaptācija” uzsākšana. Ar šo pamatiniciatīvu ES reģioniem būs pieejamas jaunākās klimatadaptācijas tehnoloģijas, dabā balstīti risinājumi un paraugprakse, lai tie varētu kļūt noturīgi pret klimata pārmaiņām.

Ilgtspējīgākas ēkas

Pēc tam, kad Komisija 2020. gadā pieņēma Renovācijas viļņa stratēģiju, tā savas ieceres divkāršot ēku renovācijas rādītāju visā ES ir atspoguļojusi vairākās jaunās iniciatīvās. Īpaši jāizceļ decembrī publiskotais priekšlikums par Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu nolūkā nodrošināt, ka ES virzās uz ēku fonda dekarbonizāciju. Pārskatīšana nodrošina, ka ES samazinās ēku energopatēriņš un tas tiek panākts ar pamatīgu renovāciju, kuras gaitā tiek uzlabota ēku energoefektivitāte. Priekšlikumā ir noteikti minimālie energosnieguma standarti un ieviesta prasība, ka līdz 2030. gadam 15 % katras dalībvalsts ēku fondā ietilpstošo G klases ēku jākļūst vismaz par F klases ēkām. Pārskatīšanas ietvaros Komisija arī ierosināja, ka visām jaunajām ēkām no 2030. gada, bet jaunām publiskajām ēkām jau no 2027. gada jābūt bezemisiju ēkām.

Komisijas priekšlikumā par jaunu Energoefektivitātes direktīvu 2030. gadam ir izvirzīts vērienīgāks mērķrādītājs attiecībā uz enerģijas ietaupījumu panākšanu visā tautsaimniecībā, arī ar publisko ēku renovācijas palīdzību. Bez tam Atjaunīgo energoresursu direktīvas priekšlikumā ir noteikts jauns etalonrādītājs, proti, līdz 2030. gadam jāpanāk, ka 49 % ēkās izmantotās enerģijas nāk no atjaunīgajiem energoresursiem, un tajā ir prasīts ik gadu palielināt siltumapgādē un aukstumapgādē izmantotās atjaunīgās enerģijas apjomus. Ēku sektoram ierosinātā jaunā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aptver kurināmo. Jaunās sistēmas finansētais Sociālais klimata fonds mazaizsargātām mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem sniegs finansiālu atbalstu renovācijas darbiem.

Visbeidzot, ņemot vērā, ka renovācija var kalpot par atspēriena punktu ekonomikas atveseļošanā, ES Atveseļošanas un noturības mehānismā ēku sektoram pievērsta īpaša uzmanība un vairākas dalībvalstis renovācijas un energoefektivitātes investīcijas ir iekļāvušas savos nacionālajos atveseļošanas plānos.

Jaunais Eiropas “Bauhaus”

2020. gadā darbību uzsāka Jaunais Eiropas “Bauhaus”, kura mērķis ir paātrināt tādu sabiedrības un ekonomikas nozaru pārveidi kā būvniecības un dzīvesveida industrija, nodrošinot iedzīvotājiem piekļuvi apritīgām, cenas ziņā pieejamām un mazāk oglekļietilpīgākām precēm un pakalpojumiem. Tādējādi tas palīdz Eiropas zaļo kursu transformēt reālās pārmaiņās uz vietas, kas uzlabo ikdienas dzīvi, arī ēkās un sabiedriskās vietās, kā arī modē un mēbelēs. Jaunais Eiropas “Bauhaus” zaļajam kursam piešķir kultūras dimensiju un iesaista arhitektus, dizainerus un māksliniekus, lai maksimizētu to ieguldījumu notiekošajā pārveidē.

Izstrādājot 2021. gada septembrī publicētās Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas koncepciju, Komisija iedvesmu smēlās vietējos projektos no visas Eiropas un ārpus tās. Projekta kopizstrādes posmā, kas ilga no janvāra līdz jūlijam, tika saņemti vairāk nekā 2000 ierosinājumu. 2021.–2022. gadā Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektiem atvēlētais budžets būs aptuveni 85 miljoni eiro, un šis finansējums nāks no tādām ES programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, LIFE, Vienotā tirgus programma un Digitālā Eiropa. Turklāt šī iniciatīva tiks integrēta daudzās citās ES programmās, piemēram, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusā. Komisija arī izveidos Jaunā Eiropas “Bauhaus” laboratoriju, kurā kopā ar kopienu tiks līdzradīti, ražoti un testēti jauni rīki, risinājumi un rīcībpolitikas ieteikumi.

No savvaļas gaisa dārza Barselonas sirdī līdz bezatkritumu mājai Slovēnijā pirmo Jaunā Eiropas “Bauhaus” balvu laureāti ir uzskatāms piemērs tam, ka ilgtspēja var būt arī skaista un iekļaujoša. Par 20 projektu apbalvošanu tika paziņots septembrī.

Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks

Balstoties uz dažādām 2020. gadā prezentētajām stratēģijām, piemēram, par energosistēmas integrāciju, atkrastes atjaunīgo enerģiju, ūdeņradi un metāna emisijām, Komisija 2021. gadā veica vairākus pasākumus, lai tajās izklāstītās idejas pārvērstu ES tiesību aktos. Jūlijā un decembrī tā nāca klajā ar priekšlikumiem pārskatīt ES enerģētikas rīcībpolitikas noteikumus un paātrināt pārkārtošanos uz tīru enerģiju.

Komisija ir ierosinājusi, ka 2030. gadā atjaunīgo energoresursu īpatsvaram ES energoresursu struktūrā jāsasniedz 40 %. Tas ir divreiz vairāk nekā 2020. gadā, un tas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mērķrādītāju, kas bija 32 %. Eurostat dati apstiprina, ka ES ir pārliecinoši sasniegusi 2020. gada mērķrādītājus.

Jūlija priekšlikums pārskatīt Atjaunīgo energoresursu direktīvu ietver pasākumus, kas vērsti uz jomām (piemēram, transportu un ēkām), kurās progress ir bijis lēnāks, nekā gaidīts. Līdzīgā kārtā pārskatītās Energoefektivitātes direktīvas priekšlikuma mērķis ir kolektīvi samazināt enerģijas patēriņu vēl par 9 % salīdzinājumā ar saistībām, ko dalībvalstis jau uzņēmušās savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos 2021.–2030. gadam, un papildus plānots gandrīz divkāršot ikgadējo energoefektivitātes pienākumu.

Decembrī tika publiskoti vēl citi Eiropas zaļā kursa īstenošanas pasākumu paketes elementi, proti, priekšlikumi par gāzes nozares dekarbonizāciju un ūdeņraža tirgus izveidi. Šie priekšlikumi, kas attiecas uz ES gāzes tirgu, atvieglos pāreju no fosilajām degvielām uz atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm. Tie paredz arī funkcionējoša ūdeņraža tirgus izveidi vidējā termiņā, vienlaikus veicinot arī citas tīrās gāzes tehnoloģijas.

ES ir ne tikai virzījusi Globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu, kuru ES un 110 valstis parakstīja Glāzgovā notikušajā COP26 konferencē par klimata pārmaiņām, bet arī palīdzējusi izveidot Starptautisko metāna emisiju observatoriju, kura mēra emisijas un seko līdzi progresam. Decembrī tika iesniegts pirmais tiesību akta priekšlikums, kurā risināta ES metāna emisiju problēma.

Jaunais energomarķējums: kā atpazīt ražojumu ar atjauninātu skalu. Jaunā energomarķējuma iezīme ir kvadrātkods, kas sniedz sīkāku informāciju par šo modeli. Turklāt ir atjauninātas energoefektivitātes klases. Piemēram, ar jauno marķējumu apzīmētais C klases ledusskapis pēc vecās sistēmas būtu bijis A +++ klases ledusskapis. Ir precizēta arī ikgadējā enerģijas patēriņa aprēķināšanas metode. Piemēram, ledusskapim, kura deklarētais enerģijas patēriņš ar jauno energomarķējumu ir 66 kilovatstundas gadā, ar iepriekšējo marķējumu tas bija 62 kilovatstundas gadā. Visbeidzot, ledusskapju tilpumu izsaka litros, un ar jauno energomarķējumu trokšņa līmeni mēra decibelos, izmantojot četru klašu skalu.

Bez tam 2021. gadā atsevišķām mājsaimniecības precēm (no veļas mazgājamām mašīnām līdz spuldzēm) tika atjaunināta ES energomarķējuma skala. Tas apliecina, ka marķējums sekmē inovāciju energoefektivitātes jomā, jo ražotāji vēlas, lai to ražojumi tiktu klasificēti visaugstākajā tirgū pieejamajā klasē, un arī patērētāji, iegādājoties ražojumus, šim marķējumam pievērš uzmanību.

Jūlijā pieņemtajā Eiropas zaļā kursa paketē ietilpa arī priekšlikums pārskatīt ES Enerģijas nodokļu direktīvu. Priekšlikuma mērķis ir panākt, ka energoproduktiem uzliktie nodokļi labāk atspoguļo to ietekmi uz vidi un palīdz sasniegt ES mērķus klimata pārmaiņu jomā. Pārskatīšana nodrošinās, ka tīrās enerģijas produkti un tehnoloģijas vairs nav neizdevīgākā stāvoklī, un ieviesīs augstākus nodokļu līmeņus piesārņojošākām degvielām. Tas palīdzēs dot pareizos energoproduktu cenas signālus, tādējādi stiprinot zaļo inovāciju un investīcijas ilgtspējīgā, tīrā enerģijā.

Nekavējoties reaģēdama uz globālo ārkārtīgi augsto enerģijas cenu fenomenu, Komisija oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, kurā apkopoja pasākumus, ko dalībvalstis un ES var veikt īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, lai atvieglotu slogu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. 2022. gada janvārī paziņojumā izklāstītos pasākumus nolūkā mazināt cenu kāpuma ietekmi bija ieviesusi lielākā daļa dalībvalstu. Decembrī Komisija paziņojuma sakarā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir uzlabot uzglabāšanas izmantojumu. Pēc tam tā noteica veicinošu satvaru kopīgiem gāzes rezervju iepirkumiem un noteikumus, kuri stiprinās solidaritāti starp dalībvalstīm.

Ilgtspējīga un vieda mobilitāte

Jūlija tiesību aktu paketē, kuras mērķis ir īstenot Eiropas zaļo kursu, Komisija ierosināja jaunus noteikumus, kas stimulē un palielina tīro degvielu izmantošanu aviācijas un jūrniecības nozarē (ReFuelEU Aviation un FuelEU Maritime). Šie noteikumi ne tikai palīdzēs samazināt emisijas šajās divās nozarēs, bet arī veicinās inovāciju un saimniecisko darbību ES, jo būs vajadzīgi tehnoloģiski pielāgojumi un jaunas alternatīvas degvielas.

Lai sasniegtu transporta dekarbonizācijas mērķrādītājus, ES rūpnieciskajai bāzei ļoti īsā laikā ir jāattīsta jauni ieguves avoti, ražošanas un uzkrāšanas jauda un sadales tīkli. Papildus 2021. gadā iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem Komisija ir izveidojusi arī Atjaunīgo un mazoglekļa degvielu vērtības ķēdes aliansi, kuras mērķis ir palielināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzveida un šķidro degvielu piedāvājumu un pieejamību transporta nozarē, īpašu uzmanību pievēršot aviācijas un jūrniecības nozarei.

2021. gads, kas tika nominēts par Eiropas Dzelzceļa gadu, apliecināja dzelzceļa nozīmīgo lomu mūsu sabiedrībā: tas ir viens no ilgtspējīgākajiem un drošākajiem transporta veidiem, kas pieejams iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Dzelzceļa gads arī izgaismoja problēmas, kas jāatrisina, lai vairāk cilvēku ceļotu ar vilcienu, vairāk uzņēmumu savas preces pārvadātu pa dzelzceļu un vairāk cilvēku strādātu dzelzceļa nozarē.

Viens no gada spilgtākajiem notikumiem bija vilciena Connecting Europe Express brauciens pāri visai Eiropai, kas demonstrēja Eiropas dzelzceļa nozares ietekmi un potenciālu. Šis brauciens parādīja, ka ir vēl daudz darāmā, lai dzelzceļš kļūtu par pilntiesīgu zaļās pārkārtošanās elementu. Decembrī Komisija pieņēma rīcības plānu, kā veicināt pārrobežu dzelzceļa pasažieru tālsatiksmes pārvadājumus, un tā gatavo jaunus noteikumus par dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem (sk. arī “Jautājumi un atbildes: Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija”). Tie palīdzēs uzlabot pārrobežu dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju ar labāku dzelzceļa infrastruktūras kapacitātes pārvaldību un maksimālu esošās dzelzceļa infrastruktūras izmantojumu, un tas papildinās pašreizējos dzelzceļa nozares centienus uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu ātrumu, punktualitāti un uzticamību.

Decembrī Komisija iesniedza pārskatītu Eiropas transporta tīkla pamatnostādņu priekšlikumu, pārskatītas Intelektisko transporta sistēmu direktīvas priekšlikumu un jauna ES pilsētu mobilitātes satvara priekšlikumu.

Eiropas transporta tīklu (TEN-T) veido ES mēroga dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, tuvsatiksmes kuģošanas un autoceļu tīkls. Tas savieno lielākās pilsētas, ostas, lidostas un dzelzceļa termināļus. Tam ir būtiska nozīme iekšējā tirgus darbībā, jo tas nodrošina efektīvus preču un pasažieru pārvadājumus pārrobežu mērogā. Ar ierosinātajiem pasākumiem tīkls kļūs zaļāks, efektīvāks un noturīgāks.

Vieda mobilitāte transportu padara drošāku un ilgtspējīgāku. Ar pārskatīto Intelektisko transporta sistēmu direktīvu tiks risināti jautājumi, kas aktualizējas sakarā ar jauniem autoceļu mobilitātes variantiem, mobilitātes lietotnēm un satīklotu un automatizētu mobilitāti. Priekšlikumā ierosināts, ka daži būtiski ceļa, braucienu un satiksmes dati, piemēram, ātruma ierobežojumi, satiksmes kustības plāni vai ziņas par ceļa remontdarbiem, jādara pieejami digitālā formātā; tas stimulēs jaunu, intelektisku pakalpojumu ātrāku ieviešanu.

Jaunā pilsētu mobilitātes satvara priekšlikumā ir risinātas dažas mobilitātes problēmas, kas izriet no intensīvas aktivitātes pilsētās, – sastrēgumi, emisijas un troksnis –, un ieguvēji būs gan transporta lietotāji, gan visi apkārtējie cilvēki.

Tīrāki un drošāki transportlīdzekļi

Vieglie pasažieru automobiļi un furgoni kopā rada aptuveni 15 % no kopējām CO₂ emisijām ES, tāpēc ir svarīgi, lai šīs nozares sadarbotos un palīdzētu sasniegt ES emisiju samazināšanas mērķrādītājus. Lai jaunie vieglie automobiļi un furgoni vairotu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaitu uz ES autoceļiem, ir vajadzīgi vērienīgāki CO₂ emisiju standarti. Jūlijā Komisija Eiropas zaļā kursa īstenošanas paketes ietvaros ierosināja jauniem vieglajiem automobiļiem un furgoniem no 2030. gada izvirzīt vērienīgākus CO₂ emisiju mērķrādītājus:

• vieglo automobiļu radītās emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 55 %;
• furgonu radītās emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 50 %;
• līdz 2035. gadam jāpanāk, ka emisijas no jauniem vieglajiem automobiļiem ir nulle.

Lai atbalstītu Eiropas transporta parka zaļināšanu, Komisija ir nākusi klajā ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas priekšlikumu; tas nodrošinās, ka katrā dalībvalstī ir pietiekama publiskās uzlādes un uzpildes kapacitāte, ar kuru ir iespējams apmierināt augošā pasažieru un kravas bezemisiju automobiļu autoparka pieprasījumu. Regula arī nodrošinās, ka visā ES gar galvenajiem transporta koridoriem ik pēc noteikta intervāla ir ierīkoti uzlādes punkti; tas ES autovadītājiem ļaus viegli uzlādēt vai uzpildīt elektriskos vai ūdeņraža elementa transportlīdzekļus. Saskaņā ar ierosinātajiem noteikumiem gaisakuģiem, kuģiem un baržām lielākajās ostās un lidostās būs iespējams piekļūt elektroapgādei.

Rīcība pasaules mērogā

Lielākais temperatūras palielinājums (par vairāk nekā 3 grādiem) ir reģistrēts Ziemeļamerikā, Austrumāzijā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Antarktikas reģionos, kuri atrodas vistuvāk Dienvidamerikai.

1.–13. novembrī Glāzgovā norisēja COP26 Klimata pārmaiņu konference. Konferences sākumā ES bija izvirzījusi trīs mērķus.

• Pirmkārt, panākt, ka valstis apņemas šajā desmitgadē samazināt emisijas, lai joprojām būtu iespējams sasniegt mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C.
• Otrkārt, sasniegt mērķrādītāju 100 miljardi ASV dolāru klimatfinansējuma jaunattīstības un mazaizsargātām valstīm gadā.
• Treškārt, panākt vienošanos par Parīzes nolīguma noteikumu kopumu.

Zināms progress tika panākts attiecībā uz katru no mērķiem.

Ar Parīzes nolīgumu 195 valstis izvirzīja mērķi globālās vidējās temperatūras pieaugumu noturēt krietni zem 2 °C un pēc iespējas tuvu 1,5 °C. Pirms COP26 mūsu planēta bija ceļā uz bīstamu globālo sasilšanu par 2,7 °C. Balstoties uz jaunajiem paziņojumiem konferences laikā, eksperti lēš, ka pēc varbūtīgākajiem scenārijiem pasaule pašlaik virzās uz sasilšanu par 1,8–2,4 °C. Konferences secinājumos puses tagad ir vienojušās līdz 2022. gada beigām vajadzības gadījumā savas saistības pārskatīt, lai globālā sasilšana gadsimta beigās nepārsniegtu 1,5 °C, un tas nozīmē, ka Parīzes nolīguma vērienīgākais mērķis ir saglabāts.

Lai izpildītu minētos solījumus, COP26 dalībnieces arī pirmo reizi vienojās paātrināt centienus pakāpeniski samazināt tādas elektroenerģijas apjomus, kas saražota no oglēm, neizmantojot emisiju samazināšanas tehnoloģijas, un izskaust neefektīvas fosilo degvielu subsīdijas, un tās atzina, ka ir vajadzīgs atbalsts, lai pārkārtošanās noritētu taisnīgi.

COP26 dalībnieces arī pabeidza tehniskās sarunas par Parīzes nolīguma noteikumu kopumu, kurā visām pusēm ir noteikts pienākums sekot līdzi tam, kā notiek virzība uz emisiju samazināšanas mērķrādītājiem. Lai atbalstītu tālāku globālu sadarbību emisiju samazināšanas jomā, noteikumu kopumā ir arī izklāstīts, kā darbosies starptautiskie oglekļa tirgi.

Attiecībā uz klimatfinansējumu un 2021.–2025. gadam izvirzīto mērķrādītāju – ik gadu mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru – attīstītās valstis vienojās divkāršot kolektīvo atbalsta daļu, ar kuru citām valstīm palīdz pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, un pēc iespējas drīzāk sasniegt pašreizējo mērķi – ik gadu tām savākt 100 miljardus ASV dolāru. Puses arī apņēmās sākt procesu, kurā vienosies par ilgtermiņa klimatfinansējumu periodā pēc 2025. gada. Konferencē tika arī nolemts veidot dialogu starp pusēm, ieinteresētajām personām un relevantajām organizācijām ar mērķi atbalstīt centienus nepieļaut, minimizēt un novērst kaitējumu, kas saistīts ar klimata pārmaiņām.

ES piedalījās arī tālāk minētajos COP26 paziņojumos.

• Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums, ko iniciēja ES un Amerikas Savienotās Valstis: vairāk nekā 100 valstis, kuras reprezentē 70 % pasaules ekonomikas un gandrīz pusi no antropogēnajām metāna emisijām, ir apņēmušās sasniegt kopīgu mērķi līdz 2030. gadam globālās metāna emisijas samazināt vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni.
• ES ir apņēmusies piecu gadu periodā ar 1 miljardu eiro atbalstīt globālo mežu finansēšanas solījumu. ES palīdzēs partnervalstīm aizsargāt, atjaunot un ilgtspējīgi apsaimniekot mežus visā pasaulē. Vairāk nekā 100 pasaules līderu, kuri pārstāv aptuveni 85 % pasaules mežu, apsolīja līdz 2030. gadam izbeigt un pavērst pretējā virzienā atmežošanu.
• ES kopā ar Franciju, Vāciju, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm sāka Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerību ar Dienvidāfriku, kuras mērķis ir paātrināt Dienvidāfrikas ekonomikas dekarbonizāciju, galveno uzmanību pievēršot elektroenerģijas sistēmai. Ar sākotnējām saistībām, kas pirmajā posmā sasniedz 8,5 miljardus ASV dolāru (aptuveni 7,4 miljardi eiro), partnerība Dienvidāfrikai palīdzēs sasniegt vērienīgos emisiju mērķus, ko tā izvirzījusi atjauninātajā nacionāli noteiktajā devumā.
• ES paziņoja par 100 miljonu eiro ziedojumu ANO Klimatadaptācijas fondam, un tādējādi tā kļuva par lielāko līdzekļu devēju, fonda finansējumam sasniedzot rekordlielo kopsummu 351,6 miljoni ASV dolāru.
• Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un tīkla Breakthrough Energy programmas Catalyst partnerība “ES–Catalyst” 2022.–2026. gada periodā varētu mobilizēt 820 miljonus eiro (1 miljardu ASV dolāru), kas tiks izlietoti, lai paātrinātu inovatīvu tehnoloģiju apguvi un strauju komercializāciju un tādējādi realizētu Eiropas zaļā kursa ieceres un sasniegtu ES 2030. gada klimata mērķrādītājus. Paredzams, ka katrs no publiskajiem līdzekļiem atvēlētais eiro piesaistīs trīs eiro privāto līdzekļu. Investīcijas tiks novirzītas daudzsološiem ES bāzētiem projektiem šādās četrās nozarēs: tīrs ūdeņradis, ilgtspējīgas aviācijas degvielas, tieša uztveršana no gaisa un ilglaicīga enerģijas akumulācija.

Lai globālo sasilšanu noturētu 1,5 °C robežās, vēl daudz jāizdara. ES tagad strādās pie tā, lai pēc iespējas ātrāk īstenotu Glāzgovas konferencē dotos solījumus, un turpinās sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai īstenotu Parīzes nolīgumu.

ANO Biodaudzveidības konference

2021. gada 26. janvārī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, virtuāli piedalīdamās Davosas programmā – tiešsaistes pasākumā, kurš pulcē uzņēmēju, valdības, starptautisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līderus, – izteicās, ka ANO Biodaudzveidības samitam Kuņminā (Ķīna) jākļūst par nākamo klimata COP21, proti, biodaudzveidības jomā ir vajadzīgs Parīzes nolīgumam līdzīgs nolīgums. ES sadarbojas ar līdzīgi domājošiem partneriem un ir galvenā aktore, kas strādā pie tā, lai Biodaudzveidības konvencijas Pušu konferences 15. sanāksmē (COP15) Kuņminā tiktu panākta vienošanās par vērienīgu globālu biodaudzveidības satvaru periodam pēc 2020. gada, kurš palīdzētu apturēt un pavērst pretējā virzienā planētas augu, dzīvnieku un ekosistēmu izzušanu. Minētā samita pirmā daļa notika 2021. gada oktobrī, un tā apliecināja, ka globālā iesaiste kopumā ir spēcīga, un tas atspoguļo pieaugošo informētību par steidzamo vajadzību risināt ekoloģisko krīzi. Kuņminas deklarācija ir jāpārstrādā konkrētā nolīgumā, ko plānots pieņemt 2022. gada pavasarī konferences otrajā daļā.

ES un Japānas zaļā alianse

Jūnijā ES un Japāna paziņoja par savu nodomu izveidot zaļo aliansi, kura paātrinātu ES un Japānas ekonomikas pārkārtošanu uz klimatneitrālu, apritīgu un resursefektīvu ekonomiku. Gan Japānai, gan ES ir kopīgs mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Eiropas Savienībai šī ir pirmā zaļā alianse, un pastiprinātā sadarbība ar Japānu Eiropas Savienībai palīdzēs izveidot globālu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju koalīciju.

Ilgtspējīga ražošana un patēriņš

Svarīgs Eiropas zaļā kursa pīlārs ir jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns, ko pieņēma 2020. gadā. Lai mainītu veidu, kā ražojam un patērējam, jaunais rīcības plāns pievēršas visam produktu aprites ciklam – no izstrādes un ražošanas līdz patēriņam, remontam, atkalizmantošanai, reciklēšanai un resursu atgriešanai atpakaļ ekonomikā.

Komisija ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES savus problemātiskos atkritumus neeksportē uz trešām valstīm. Novembra priekšlikums, kurā ierosināts rūpīgi pārskatīt ES noteikumus par atkritumu sūtījumiem, aprites ekonomiku sekmēs vairākos veidos gan ES iekšienē, gan ārpus tās.

• Pirmkārt, priekšlikums uzlabos to, kā reciklēšanas un atkalizmantošanas ziņā funkcionē ES iekšējais atkritumu tirgus; tādējādi tas veicinās otrreizējo materiālu tirgu un aprites ekonomiku (sūtījumi ES iekšienē).
• Otrkārt, tas samazinās atkritumu eksportu un garantēs, ka atkritumi tiek nosūtīti ārpus ES tikai tad, ja tie galamērķa valstī tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā.
• Treškārt, ar priekšlikumu tiks apkaroti nelikumīgi sūtījumi, proti, tas uzlabos izpildes panākšanas un sankciju sistēmu un palielinās atkritumu piegādes ķēdes pārredzamību.

Nolūkā izskaust vai minimizēt noturīgo organisko piesārņotāju emisijas Komisija ir ierosinājusi noteikt robežvērtības NOP klātbūtnei atkritumos. Tas garantēs tīru materiālu ciklus un vairos uzticību otrreizējo izejmateriālu tirgiem un produktiem, kuros šādi materiāli izmantoti. Tas arī nodrošinās visaugstāko cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.

Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas

Jūlijā Komisija kopā ar 65 industrijas ieinteresētajām personām nāca klajā ar ES Rīcības kodeksu par atbildīgu pārtikas uzņēmējdarbības un tirgvedības praksi, kas ir viens no stratēģijas “No lauka līdz galdam” nodevumiem. Kodeksam ir divi mērķi – iedvesmot ES asociāciju biedrus sasniegt specifiskus mērķus un mērķrādītājus un veikt konkrētas darbības, orientējoties uz to, lai pārkārtošanās uz ilgtspēju būtu reāla, un panākt, ka vadošie uzņēmumi uzņemas vērienīgas saistības tādos aspektos kā dzīvnieku labturība, cukura un sāls satura samazināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.

ES deva nozīmīgu ieguldījumu pirmajā ANO samitā par pārtikas sistēmām, ko septembrī organizēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Samita rezultāti ietver paziņojumu par rīcību, pārtikas sistēmu pārveides ceļus un vairāk nekā 30 rīcībai veltītu koalīciju. Komisija ir devusi ieguldījumu pārveides ceļu izstrādē un aktīvi darbosies vairākās koalīcijās. Reizi divos gados tiks organizēta globāla sanāksme, kurā tiks izskatīts panāktais progress.

Lauksaimniecība, zivsaimniecība un lauku apvidi

2021. gada 2. decembrī tika pieņemta jaunā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2023.–2027. gada periodam. Sekundārie tiesību akti, kuros būs sīki izklāstīta jaunās KLP īstenošana, tiks pieņemti 2022. gada sākumā. Jaunā KLP būs zaļāka, taisnīgāka un elastīgāka, un tajā lielāka uzmanība būs pievērsta inovācijai, vienlaikus gādājot, lai ES iedzīvotāji būtu nodrošināti ar pārtiku. Tas būs būtiski, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa un tā stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķus. Līdz 2021. gada beigām stratēģiskos plānus jaunās KLP īstenošanai nacionālā līmenī bija iesniegusi lielākā daļa dalībvalstu. Komisija plānus novērtēs, ņemot vērā to, kā tie palīdz sasniegt abās stratēģijās 2030. gadam nospraustos mērķrādītājus. Plānu piemērošana sāksies 2023. gadā pēc tam, kad Komisija plānus būs apstiprinājusi.

Lauku apvidi aizņem 83 % ES teritorijas, un tajos mīt 30 % iedzīvotāju. Jūnijā publiskotajā Ilgtermiņa redzējumā par ES lauku apvidiem ir aplūkotas sociālekonomiskās problēmas, kas jārisina, lai līdz 2040. gadam izveidotu spēcīgākus, satīklotus, noturīgus un pārtikušus lauku apvidus. Šādām teritorijām ir būtiska nozīme ES ilgtspējas mērķu sasniegšanā, jo tās nodrošina pārtiku un ilgtspējīgas izejvielas, uzlabo ūdens kvalitāti un biodaudzveidību un darbojas kā oglekļa piesaistītājas. Redzējuma mērķis ir atdzīvināt lauku apvidus un pārdomāt attīstību saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, ES nozaru rīcībpolitikām, atveseļošanas pasākumu paketi NextGenerationEU, Teritoriālās attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, vienlaikus apvēršot negatīvas demogrāfiskās tendences.

Šis redzējums sadarbībā ar vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm cita starpā sekmēs pārdomātu specializāciju, vides aizsardzību, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, digitalizāciju un sociālo iekļaušanu.

Decembrī Komisija pieņēma paziņojumu “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli”, kurā izklāstīts, kā palielināt oglekļa piesaisti no atmosfēras. Lai līdzsvarotu CO₂ emisiju ietekmi, ES krasi jāsamazina atkarība no fosilā oglekļa, jāvērš plašumā oglekļsaistīgā lauksaimniecība, lai vairāk oglekļa uzkrātu dabā, un jāpopularizē rūpnieciski risinājumi, kuri nodrošina, ka oglekļa piesaiste un reciklēšana ir ilgtspējīgas un verificējamas. Paziņojumā izklāstītas oglekļsaistīgajai lauksaimniecībai veltītas īstermiņa un vidēja termiņa iniciatīvas, kuru mērķis ir zemes apsaimniekotājus labāk atalgot par oglekļa sekvestrēšanu un biodaudzveidības aizsardzību. Līdz 2022. gada beigām Komisija sagatavos priekšlikumu par ES oglekļa piesaistījumu sertifikācijas regulatīvo satvaru.

Bioloģiskajai lauksaimniecībai tiek izmantoti 8,5% no visas lauksaimniecības zemes Eiropas Savienībā. Eiropas zaļā kursa ietvaros ES mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai būs atvēlēti 25%. Procentuāli pa atsevišķām dalībvalstīm tas sadalās šādi: Beļģijā 6,9%, Bulgārijā 2,3%, Čehijā 15,2%, Dānijā 10,9%, Vācijā 7,7%, Igaunijā 22,3%, Īrijā 1,6%, Grieķijā 10,3%, Spānijā 9,7%, Francijā 7,7%, Horvātijā 6,9%, Itālijā 15,2%, Kiprā 5,0%, Latvijā 14,8%, Lietuvā 8,1%, Luksemburgā 4,4%, Ungārijā 5,6%, Maltā 0,5%, Nīderlandē 3,7%, Austrijā 25,3%, Polijā 3,5%, Portugālē 8,2%, Rumānijā 2,9%, Slovēnijā 10,3%, Slovākijā 10,3%, Somijā 13,5%, Zviedrijā 20,4%.

Martā Komisija pieņēma ES bioloģiskās ražošanas attīstības rīcības plānu. Tā mērķis ir palīdzēt sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķrādītāju, kas paredz, ka 2030. gadā bioloģiskajai lauksaimniecībai jāizmanto 25 % lauksaimniecības zemes, kā arī ir ievērojami jāpalielina bioloģiskās akvakultūras īpatsvars. Tas tiks panākts, stimulējot patērētāju pieprasījumu, paplašinot bioloģisko produktu ražošanu un piedāvājumu un palielinot nozares ilgtspēju.

Dalībvalstis tiek aicinātas nospraust mērķrādītājus un atbalstīt bioloģiskās ražošanas pasākumus saskaņā ar jauno KLP un nacionālajiem rīcības plāniem. Komisija arī mudina dalībvalstis nacionālajos akvakultūras stratēģiskajos plānos, kurus dalībvalstis pašlaik izskata, noteikt, ka ir jāpanāk bioloģiskās akvakultūras ražošanas pieaugums. Lai atbalstītu plašāku ilgtspējīgu bioloģisko produktu apguvi, visā ES tiks ievērojami veicināta inovācija, pētniecība un paraugprakses apmaiņa. Atbalsts bioloģiskajai akvakultūrai būs pieejams arī no 2021.–2027. gada Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda.

Covid-19 krīze ir pierādījusi, ka ES agropārtikas nozare ir noturīga. ES rīcība nodrošināja, ka pārtikas piegādes kanāli turpināja funkcionēt, un tādējādi tika novērsta veselības krīzes saasināšanās pārtikas trūkuma dēļ. Tā kā pārtikas ražošanu aizvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas un vides degradācija, kā arī ņemot vērā riskus, kas saistīti ar sabiedrības veselību, kiberdraudiem vai ģeopolitiskām pārmaiņām, kas apdraud pārtikas piegādes ķēdes darbību, novembrī Komisija pieņēma stratēģijā “No lauka līdz galdam” paredzēto ārkārtas situāciju plānu, kurš palīdzēs nodrošināt pārtikas piegādi un panākt nodrošinātību ar pārtiku krīzes situācijās. Šis plāns paredz, ka sagatavotību krīzes laikā nodrošinās visu pārtikas ķēdē iesaistīto personu sadarbība.

Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds

2021. gadā izveidotais Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds palīdz īstenot ES kopējo zivsaimniecības politiku, jūrlietu rīcībpolitiku un Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību. Fonds veicina jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību un noturīgas zilās ekonomikas izveidi. Tā kā ES ir globāla okeānu aktore un liela jūras produktu ražotāja, tās mērķis ir aizsargāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus, garantējot pārtikas pieejamību, jūras ekonomikas konkurētspēju un piekrastes kopienu iztikas līdzekļus. Fonds arī palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus”) un sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus.

Fonda atbalsts ir īpaši vērsts uz inovatīviem projektiem, kuri sekmē pāreju uz ilgtspējīgu un mazoglekļa zveju, jūras biodaudzveidības aizsardzību, apgādi ar kvalitatīviem un veselīgiem jūras produktiem, piekrastes kopienu ekonomisko un sociālo dzīvotspēju, prasmju un darba apstākļu uzlabošanu zvejniecības un akvakultūras nozarē un starptautisko sadarbību veselīgu, drošu un ilgtspējīgi pārvaldītu okeānu jomā. Kopējais budžets 2021.–2027. gada periodā ir 6,1 miljards eiro.

Zilā ekonomika

Būtiska nozīme Eiropas zaļajā kursā un Eiropas atveseļošanas plānā ir ES zilajai ekonomikai, kura aptver visas ar okeāniem, jūrām un piekrasti saistītās industrijas un nozares. ES jaunā pieeja ilgtspējīgai zilajai ekonomikai ir neaizstājams faktors ES vides un klimata mērķu sasniegšanā. Jaunā pieeja paredz veicināt atkrastes atjaunīgās enerģijas plašāku apguvi, jūras transporta dekarbonizāciju un ostu zaļināšanu, izstrādāt ilgtspējīgas akvakultūras vadlīnijas un atjaunot standartus attiecībā uz zvejas rīku konstrukciju, kuģu reciklēšanu un atkrastes platformu izņemšanu no ekspluatācijas.

Līdz 2030. gadam 30% ES jūru būs aizsargājamas teritorijas. Patlaban atkrastes enerģijas ražotnes spēj saražot 12 gigavatus atjaunīgās enerģijas. Mērķis ir līdz 2050. gadam šo jaudu palielināt līdz 300 gigavatiem.

Turklāt jaunas zaļās infrastruktūras izveide piekrastes teritorijās ne tikai palīdzēs saglabāt biodaudzveidību un ainavas, bet vienlaikus nāks par labu tūrismam un piekrastes ekonomikai. Jaunā pieeja nodrošina saskaņotību starp dažādām zilās ekonomikas nozarēm, atvieglo to līdzāspastāvēšanu un cenšas jūras telpā veidot sinerģijas. Tā arī nozīmē, ka ir jāinvestē pētniecībā, prasmēs un inovācijā.

Starptautiskā sadarbība

Eiropas Savienībai ir gan ambīcijas, gan zinātība, kas vajadzīgas, lai pasaulē rādītu ceļu pārejā uz aprites ekonomiku. Tā apvienoja spēkus ar ANO Vides programmu un ANO Industriālās attīstības organizāciju un 21. februārī nāca klajā ar Globālo aliansi aprites ekonomikas un resursefektivitātes jomā. Alianses mērķis ir atbalstīt globālu, taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursefektīvu aprites ekonomiku, taisnīgāk izmantot resursus un panākt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Tai pamatā ir starptautiskie centieni, un, pateicoties tai, ES ir izvirzījusies zaļās pārkārtošanās priekšplānā.

Vidiskās pēdas metodes

Pārkārtojoties uz aprites ekonomiku ir svarīgi, lai uzlabotos produktu un organizāciju vidiskais sniegums, un bez tā nebūs iespējams sasniegt citus Eiropas zaļā kursa mērķus. Decembrī Komisija pieņēma ieteikumu par kopīgu vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu un organizāciju vidiskā snieguma mērīšanai un paziņošanai. Tas palīdzēs daudziem cilvēkiem un organizācijām, kas iesaistītas ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā.

Vides un biodaudzveidības aizsardzība

Nulles piesārņojuma redzējums 2050. gadam

Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ir samazināts līdz tādam līmenim, kas vairs nekaitē ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām, tādējādi panākot no toksikantiem brīvu vidi.

Kāpēc mums vajadzīgs Nulles piesārņojuma rīcības plāns?

• Eiropas Savienībā piesārņojums ik gadu ir katra astotā nāves gadījuma cēlonis.
• Piesārņojums var izraisīt vēzi, koronāro sirds slimību, obstruktīvu plaušu slimību, garīgus un neiroloģiskus traucējumus, diabētu un citas veselības problēmas.
• Vissmagāk tas skar vismazāk aizsargātās grupas un vēl vairāk pastiprina nevienlīdzību.
• Piesārņojums ir viens no pieciem galvenajiem faktoriem, kas izraisa biodaudzveidības zudumu.
• Piesārņojums ir eksistenciāls drauds vairāk nekā vienam no aptuveni astoņiem miljoniem uz Zemes sastopamo augu un dzīvnieku sugu.

© GettyImages/Mario De moya F

Nulles piesārņojuma rīcības plāns: 2030. gadam izvirzītie mērķrādītāji

© GettyImages/hirun • © GettyImages/oticki

• Gaiss: par vairāk nekā 55 % samazināt gaisa piesārņojuma izraisītas priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu.
• Ūdens: par 50 % samazināt atkritumu un plastmasas drazas daudzumu jūrā, bet par 30 % – vidē nonākušas mikroplastmasas daudzumu.
• Augsne: par 50 % samazināt barības vielu zudumus un ķīmisko pesticīdu izmantojumu.
• Biodaudzveidība: par 25 % samazināt to ES ekosistēmu skaitu, kurās gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību.
• Troksnis: panākt, ka par 30 % mazāk cilvēku pastāvīgi traucē transporta troksnis.
• Atkritumi: ievērojami samazināt atkritumu rašanos kopumā un par 50 % – sadzīves atkritumu atliku daudzumu.

Maijā Komisija pieņēma Nulles piesārņojuma rīcības plānu, kura uzdevums ir līdz 2050. gadam panākt nulles piesārņojumu. Tas nozīmē, ka piesārņojums tiks samazināts līdz līmenim, kas vairs nav kaitīgs ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām. Rīcības plānā ir kombinētas visas relevantās ES rīcībpolitikas, un ar to paredzēts risināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, jūras un trokšņa piesārņojumu un patēriņa preču radīto piesārņojumu, kā arī nepieļaut šāda piesārņojuma rašanos. 16. decembrī Komisija kopā ar Eiropas Reģionu komiteju izveidoja Nulles piesārņojumā ieinteresēto personu platformu, kurā plānots pulcēt cilvēkus no dažādām kopienām un ar dažādām speciālajām zināšanām nolūkā risināt minētās savstarpēji saistītās problēmas.

2021. gada laikā Komisija īstenoja vairākus no 80 pasākumiem, kas izziņoti 2020. gada Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā. Tā iedibināja augsta līmeņa apaļā galda konferenci, kura palīdzēs sasniegt stratēģijas mērķus dialogā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Lai nodrošinātu, ka patēriņa precēs turpmāk vairs netiek izmantotas pašas bīstamākās ķimikālijas, izņemot gadījumus, kad tas ir būtiski sabiedrībai, Komisija pārskata tiesību aktus un izstrādā kritērijus, pēc kuriem noteiks, vai ķimikālijas izmantojums ir “būtisks”. Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, programmā LIFE, Atveseļošanas un noturības mehānismā, kohēzijas fondos un programmā InvestEU ir paredzētas iespējas saņemt finansējumu, lai pētītu ķimikāliju ietekmi uz veselību un īstenotu zaļo pārkārtošanos uz drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām.

Decembrī publicētajā Eiropas Vides aģentūras jaunākajā ziņojumā “Gaisa kvalitāte Eiropā (2021)” konstatēts, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, gaisa piesārņojums Eiropas iedzīvotājiem joprojām rada lielas bažas. Savukārt ziņojumā “Otrais pārskats par programmu “Tīru gaisu Eiropā”” akcentēts, ka ar tīra gaisa un klimata pasākumu pilnīgu īstenošanu 2030. gadā gaisa piesārņojuma izraisītu priekšlaicīgu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt par 55 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Ziņojumā arī uzsvērts, ka varētu īstenot vēl daudzus citus gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumus, kuru sniegtais labums sabiedrībai būtu lielāks nekā to izmaksas.

PLASTMASAS PIESĀRŅOJUMS SKAITLISKĀ IZTEIKSMĒ

80-85 % no visa jūras piedrazojuma ES pludmalēs ir plastmasa.

50 % no ES jūras piedrazojuma ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti.

27 % ir zvejas rīki, kas satur plastmasu.

Katru gadu plastmasas piesārņojums pasaules jūras ekosistēmām rada kaitējumu 13 miljardu eiro apmērā.

Tiek lēsts, ka plastmasas piesārņojuma dēļ Eiropas Savienībā tūrisma nozare un piekrastes kopienas katru gadu cieš 630 miljonu eiro lielus zaudējumus.

Tiek lēsts, ka ES zvejniecības nozarei ar plastmasu saistītās izmaksas ir 300 miljoni eiro gadā.

Gaidāmā ietekme

Par vairāk nekā 50 % samazināt piegružojumu, ko rada 10 biežāk sastopamie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi.

Samazināt CO₂ emisijas par 3,4 miljoniem tonnu gadā.

Līdz 2030. gadam novērst kaitējumu videi 22 miljardu eiro apmērā.

Pateicoties mazākiem izdevumiem par atkritumos izmetamām precēm, patērētāji varēs ietaupīt 6,5 miljardus eiro gadā.

Izskaust

Vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, kas jāaizliedz līdz 2021. gadam:

galda piederumi

šķīvji

salmiņi

dzē­rie­nu mai­sāmko­ci­ņi

polistirola glāzes un pārtikas un dzērienu trauki (arī vāki)

vates kociņi un balonu stiprinājuma kociņi

visi izstrādājumi, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas (plaši izmantota iepirkumu maisiņos)

Ieviest

• 2021 Skaidrs marķējums glāzēm, mitrajām salvetēm, higiēniskajām paketēm, tamponiem un to aplikatoriem, kā arī tabakas izstrādājumiem ar filtru, precīzi norādot to plastmasas saturu, pareizas likvidēšanas metodes un vidiskos riskus.
• 2024 Vāki un vāciņi, kas piestiprināti dzērienu tarai un pudelēm ar ietilpību līdz trim litriem.

• 2025 Plastmasas pudeles, kas izgatavotas no vismaz 25 % reciklētas plastmasas.

  Dalīta savākšana 77 % plastmasas pudeļu ar ietilpību līdz trim litriem.

• 2026 ES dalībvalstīm jāpanāk vienreizlietojamo plastmasas glāžu (arī vāku/vāciņu) un pārtikas taras vērienīgi un noturīgi patēriņa samazinājumi salīdzinājumā ar 2022. gadu.
• 2029 Dalīta savākšana 90 % plastmasas pudeļu ar ietilpību līdz trim litriem.
• 2030 Plastmasas pudeles, kas izgatavotas no vismaz 30 % reciklētas plastmasas.

Jūrās, okeānos un pludmalēs Eiropas Savienībā un visā pasaulē uzkrājas plastmasas atkritumi. ES pret šo plastmasas piesārņojumu cīnās. Ar ES noteikumiem par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem iecerēts novērst un samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi, tāpēc ar tiem ES tirgū aizliedz vienreizlietojamus plastmasas šķīvjus, galda piederumus, salmiņus, balonu turekļus un vates kociņus, kā arī no putu polistirola izgatavotas glāzes un pārtikas un dzērienu taru un visus oksonoārdāmas plastmasas izstrādājumus. Lai mazinātu plastmasas piesārņojumu un atkritumus, ES veicina reciklēšanu. Plastmasas aprites alianse apvieno 300 relevantas ieinteresētās personas, un tā ir apņēmusies nodrošināt, ka ES līdz 2025. gadam jaunos produktos tiks inkorporēti vismaz 10 miljoni tonnu reciklētas plastmasas.

Vides aizsardzība ar krimināltiesību palīdzību

Decembrī Komisija pieņēma priekšlikumu stiprināt vides aizsardzību ar krimināltiesību palīdzību, ar ko tiks izpildītas svarīgas Eiropas zaļā kursa saistības. Priekšlikuma mērķis ir ar krimināltiesību pasākumu palīdzību uzlabot vides aizsardzības iedarbīgumu. Tajā definēti jauni vidiskie noziegumi, noteikts minimālo sankciju apmērs, un tas stiprina tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības rezultativitāti. Tas arī uzliek dalībvalstīm pienākumu atbalstīt cilvēkus, kuri ziņo par pārkāpumiem vides jomā un sadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm, un palīdzēt tiem. Šis priekšlikums palīdzēs aizsargāt dabu un dabas resursus, kā arī sabiedrības veselību un labklājību.

Starptautiskā koraļļu rifu iniciatīva

2021. gada februārī ES pievienojās Starptautiskajai koraļļu rifu iniciatīvai. Dalība iniciatīvā palīdzēs ES ievērot Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtības principus, un vienlaikus tiks atbalstīta klimatrīcība un stiprināta apņemšanās aizsargāt biodaudzveidību. Iniciatīvas darbību ietvaros ES sadarbībā ar citām līdzīgi domājošām organizācijām un valstīm veicina mērķi aizsargāt jutīgas jūras ekosistēmas. Tas ietver labas prakses pārņemšanu attiecībā uz koraļļu rifu un ar tiem saistīto ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību, spēju veidošanu un izpratnes veicināšanu.

Meži

Pasaules meži tiek bojāti un iznīcināti satraucošā tempā. Aptuveni 80 % no globālās atmežošanas izraisa lauksaimniecības izplešanās, un arī ES patērē ar globālo atmežošanu saistītas preces, piemēram, soju, palmu eļļu, koksni, kakao un kafiju. Novembrī Komisija pieņēma tiesību akta priekšlikumu, ar ko atmežošanas rezultātā iegūtām precēm būs liegta piekļuve ES tirgum; Komisija tādējādi cenšas, no vienas puses, līdz minimumam samazināt ES līdzdalību globālajā atmežošanā un mežu degradācijā un, no otras puses, ES veicināt tādu produktu patēriņu, kas iegūti no neatmežojošām piegādes ķēdēm.

Liellopu gaļas, palmu eļļas, sojas pupu, koksnes, kakao un kafijas patēriņš ES veicina atmežošanu un meža degradāciju visā pasaulē. ES mērķis ir to apturēt, vairs neļaujot tirgū laist ar atmežošanu saistītas biržas preces un ražojumus.

© Avigator Fortuner/Shutterstock.com

Iedzīvotāji atbalstīja ES rīcību cīņā pret atmežošanu un meža degradāciju, un sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti 1,2 miljoni atbilžu.

Atmežošana un meža degradācija ir būtiski globālās sasilšanas un biodaudzveidības zuduma virzītājspēki. 23 % siltumnīcefekta gāzu emisiju rada lauksaimniecība, mežsaimniecība un citi zemes izmantošanas veidi.

Jaunā Atmežošanas regula:

garantēs ES iedzīvotājiem, ka regulā iekļautie produkti, ko viņi pērk, izmanto un patērē, neveicina globālo atmežošanu un meža degradāciju;

par vismaz 32 miljoniem tonnu gadā samazinās atmosfērā nonākušās oglekļa emisijas, ko rada attiecīgo biržas preču patēriņš un ražošana ES. Tas katru gadu ietaupīs vismaz 3,2 miljardus eiro un palielinās meža ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām;

pievērsīsies nelikumīgai atmežošanai un meža degradācijai, kā arī atmežošanas problēmai kopumā saistībā ar lauksaimniecības paplašināšanos, ko izraisa biržas preču ražošana.

Jūlijā pieņemtā jaunā ES Meža stratēģija 2030. gadam palīdzēs sasniegt ES biodaudzveidības un klimata mērķus. Tajā ir atzīta mežu centrālā un daudzfunkcionālā loma un mežsaimnieku un meža resursu vērtības ķēdes devums ilgtspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidē līdz 2050. gadam un lauku apvidu dzīvīguma un pārticības saglabāšanā. Stratēģijā ir izklāstīts redzējums un konkrētas iniciatīvas, kā uzlabot ES mežu kvantitāti un kvalitāti un investēt pētniecībā un inovācijā kā pārmaiņu dzinējspēkā, un tajā ir dots solījums līdz 2030. gadam papildus iestādīt 3 miljardus koku.

Veselīgi un bioloģiski daudzveidīgi meži ir arī svarīgs faktors, kas palīdz samazināt meža ugunsgrēku risku; vasarā tie kārtējo reizi nodarīja postījumus vairākos Eiropas reģionos. Būtisks elements ES centienos aizsargāt cilvēkus un dabu ir prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas spējas cīņai ar meža ugunsgrēkiem ES civilās aizsardzības mehānisma satvarā. Komisija turpina stiprināt ES spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa, lai kompensētu valstu grūtības pienācīgi reaģēt uz meža ugunsgrēkiem. Bez tam 2021. gada martā Komisija publicēja jaunas vadlīnijas par zemes apsaimniekošanā balstītu dabas ugunsgrēku profilaksi un iedarbīgiem reaģēšanas pasākumiem.

Augsnes stratēģija

Augsnē mīt ceturtā daļa no visas planētas biodaudzveidības, un līdz 2050. gadam tai būs jāpabaro gandrīz 10 miljardi pasaules iedzīvotāju. Tomēr ES augšņu stāvoklis turpina pasliktināties. Novembrī Komisija pieņēma ES Augsnes stratēģiju 2030. gadam, kā arī augsnes veselībai un pārtikai veltītu misiju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” satvarā, un to mērķis ir atjaunot augsnes un sasniegt ES klimata un biodaudzveidības mērķus, vienlaikus atzīstot lauksaimnieku un mežsaimnieku svarīgo lomu.

Veselīgas augsnes ir svarīgas, lai panāktu klimatneitralitāti, izveidotu tīru un apritīgu ekonomiku, apturētu biodaudzveidības zudumu, nodrošinātu veselīgu pārtiku, nosargātu cilvēka veselību un apturētu pārtuksnešošanos un zemes degradāciju.

© LeQuangNhut/Shutterstock.com
© Foto: Becca Lavin on Unsplash
© design36/Shutterstock.com

Jaunā ES Augsnes stratēģija:

nosaka satvaru un konkrētus pasākumus augšņu aizsardzībai, atjaunošanai un ilgtspējīgai izmantošanai sinerģijā ar citām Eiropas zaļā kursa rīcībpolitikām;

nosaka redzējumu tam, lai līdz 2050. gadam panāktu augšņu veselīgu stāvokli, un ar to saistītos mērķus, kā arī konkrētus līdz 2030. gadam veicamos pasākumus;

izziņo jaunu Augsnes veselības regulējumu, kas jāierosina līdz 2023. gadam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus un augstu vides un veselības aizsardzības līmeni, papildinot gaidāmo Dabas atjaunošanas regulējumu.

Tīrs ūdens

Lielākajai daļai ES iedzīvotāju jau tagad ir ļoti labas iespējas piekļūt drošam dzeramajam ūdenim, un daļēji to ir nodrošinājuši ES tiesību akti par dzeramā ūdens kvalitāti, kuri ir spēkā jau vairāk nekā 30 gadus. Janvārī stājās spēkā pārskatītā Dzeramā ūdens direktīva. Tā ir tiešs turpinājums pirmajai sekmīgajai Eiropas pilsoņu iniciatīvai Right2Water, un tā paredz pasākumus, ar kuriem uzlabo un saglabā piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim ikvienam ES, jo īpaši mazaizsargātām un marginalizētām iedzīvotāju grupām. Tā aptver arī jaunākos zinātnes sasniegumus un – atbilstoši ES iecerei panākt nulles piesārņojumu – potenciāli problemātiskus kontaminantus.

ES Klimatadaptācijas stratēģijā uzsvērts, ka ūdens patēriņa samazināšanai un stabilai tīra ūdens piegādei svarīgi ir tādi pasākumi kā dabā balstīti risinājumi. Šajā sakarā Komisija decembrī publicēja ziņojumu, kurā novērtētas dalībvalstu atjauninātās pasākumu programmas saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu un atjauninātie valstu sākotnējie plūdu riska novērtējumi saskaņā ar Plūdu direktīvu.

Ziloņkaula tirdzniecība

Neraugoties uz starptautisko ziloņkaula tirdzniecības aizliegumu saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām sugām, ziloņu malumedniecība un ziloņkaula tirdzniecība nesen sasniegusi rekordlielus apmērus. Decembrī Komisija ierosināja papildu pasākumus, kuru mērķis ir pavisam aizliegt lielāko daļu ES ziloņkaula tirdzniecības veidu. Lai gan ES nav identificēta kā reģions, kas rada bažas ziloņkaula nelikumīgas tirdzniecības sakarā, ar šo spēkā esošo ES noteikumu pārskatīšanu tiek atkārtoti apliecināta un īstenota ES apņemšanās veikt tālākus pasākumus ziloņu malumedniecības un ziloņkaula nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai pasaulē. Tas atbilst arī ES Biodaudzveidības stratēģijā paustajai apņēmībai noteikumus par ziloņkaula tirdzniecību ES padarīt vēl stingrākus.

Ar pārskatītajiem Komisijas norādījumiem par ziloņkaula tirdzniecības režīmu ES tiek apturēta neapstrādāta ziloņkaula tirdzniecība ES tirgū, savukārt grozījumi spēkā esošajā Komisijas regulā nodrošina, ka tirdzniecībai ar seniem ziloņkaula priekšmetiem, kas joprojām ir atļauta, vienmēr būs vajadzīga iepriekšēja atļauja.

Astotā vides rīcības programma

Astotās vides rīcības programmas uzmanības centrā ir atbalsts Eiropas zaļā kursa īstenošanai visos pārvaldības līmeņos un progresa monitorings. Programmas pamatā ir ilgtermiņa redzējums 2050. gadam “labklājīga dzīve planētas iespēju robežās”, un tajā periodam līdz 2030. gadam ir izvirzīti seši prioritāri mērķi: klimata pārmaiņu mazināšana, klimatadaptācija, aprites ekonomika, nulles piesārņojums, biodaudzveidība un galveno vides un klimata noslogojumu novēršana.

Programma aicina nodrošināt labu pārvaldību, sarūpēt ilgtspējīgu finansējumu, vides jautājumus iestrādāt visās rīcībpolitikas jomās, veikt vairākus pasākumus, kas palīdzētu pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas, un attīstīt zināšanas un inovāciju, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku, kas veicina labbūtību. Decembrī dalībvalstis ierosināto programmu ar provizorisku politisku vienošanos apstiprināja.

Pētniecība un inovācija – palīgi Eiropas zaļā kursa īstenošanā

2021.–2027. gada periodā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” vairāk nekā 35 % no 95,5 miljardu eiro budžeta tiks investēti pētniecībā un inovācijā, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas un palīdzētu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Jūnijā Komisija ierosināja jaunas Eiropas partnerības klimata, enerģētikas un transporta jomā. Šīs partnerības piesaistīs privātas finanšu investīcijas un ieguldījumus natūrā vairāk nekā 22 miljardu eiro apmērā un veicinās tādu jaunu tehnoloģiju, materiālu un produktu izstrādi un ieviešanu, kuri rada mazākas siltumnīcefekta gāzu emisijas un kuriem ir labāks kopējais vidiskais sniegums.

Septembrī Komisija uzsāka piecas jaunas ES misijas – tas ir jauns veids, kā kopīgi risināt nozīmīgas problēmas veselības, klimata un vides jomā. Misijas ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” jaunums un unikāla ES rīcībpolitikas koncepcija. Apvienodamas vairākus Komisijas dienestus deviņu komisāru kolēģijas locekļu vadībā, misijas atbalstīs pētniecību ar mērķi īstenot Komisijas galvenās prioritātes un rast risinājumus dažiem lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras mūsdienu sabiedrība. Misijas ietver pētniecības un inovācijas projektus, rīcībpolitikas pasākumus un likumdošanas iniciatīvas ar mērķi līdz 2030. gadam atrisināt svarīgākās globālās problēmas. Komisija 2021.–2023. gada periodā no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma darīs pieejamus gandrīz 2 miljardus eiro, kas tiks izmantoti, lai īstenotu minētās piecas misijas, un paredzams, ka finansējums tiks piešķirts arī no citām programmām. No piecām 2021. gada septembrī sāktajām misijām Eiropas zaļā kursa mērķus palīdzēs sasniegt četras no tām:

• “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” (šīs misijas ietvaros tiks atbalstīti vismaz 150 Eiropas reģioni un kopienas, lai tie līdz 2030. gadam kļūtu klimatnoturīgi);
• “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas”;
• “Mūsu okeāna un ūdeņu atjaunošana”;
• “Augsnes kurss Eiropai” (100 dzīvās laboratorijas un bākas, kas palīdzēs virzīties uz veselīgām augsnēm).

Septembrī un oktobrī Komisija apstiprināja 1 miljarda eiro piešķiršanu 73 pētniecības un inovācijas projektiem, kuri atbalsta Eiropas zaļo kursu. Papildus investīcijām plaša spektra pamattehnoloģijās – no energoresursiem un biomasas līdz transporta tehnoloģijām un infrastruktūrai – uzaicinājumam iesniegt projektus bija arī divi cilvēkorientēti virzieni: stiprināt zināšanas un iespēcināt iedzīvotājus.

Ilgtspējīgs finansējums

Aprīlī Komisija pieņēma iniciatīvu paketi ar mērķi palīdzēt finansējuma plūsmu novirzīt uz ilgtspējīgām darbībām ES teritorijā. ES taksonomijas Deleģētajā aktā par klimatisko komponentu ir izklāstīti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kas būtiski veicina Taksonomijas regulā noteikto klimata mērķu sasniegšanu, neradot būtisku kaitējumu citiem ES vides mērķiem. Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvas priekšlikuma mērķis ir uzlabot uzņēmumu sniegtās ilgtspējas informācijas kvalitāti. Tas uzlabos ilgtspējas ziņojumu konsekvenci, un tādējādi finanšu uzņēmumiem, investoriem un sabiedrībai būs pieejama salīdzināma un ticama informācija par uzņēmumu riskiem un ietekmi ilgtspējas aspektā. Tika pieņemti seši grozošie deleģētie akti par fiduciārajiem pienākumiem, investīciju un apdrošināšanas konsultācijām, kuri nodrošinās, ka finanšu sabiedrības savās procedūrās un investīciju konsultācijās klientiem cita starpā sniedz informāciju par ilgtspēju.

2021. gada jūlijā pieņemtās Ilgtspējīga finansējuma stratēģijas mērķis ir palīdzēt finansēt pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku ar pasākumiem šādās četrās jomās: atvieglot pārkārtošanās finansējumu, atbalstīt iekļaujošāku ilgtspējīga finansējuma satvaru, stiprināt darbu pie finanšu nozares noturības un ietekmes un pielāgoties atjaunotajām globālajām iecerēm.

Pārkārtošanās uz ilgtspēju un tās finansēšana

Šī stratēģija nodrošina instrumentus un rīcībpolitikas, kas ļauj ekonomikas dalībniekiem finansēt savus pārkārtošanās plānus un sasniegt klimata un plašākus vides mērķus neatkarīgi no to sākumpunkta.

Iekļautība

Šī stratēģija gādā par indivīdu un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām un sniedz tiem iespējas labāk piekļūt ilgtspējīgam finansējumam.

Finanšu sektora noturība un ieguldījums

Šajā stratēģijā ir izklāstīts, kā finanšu sektors pats var veicināt zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus kļūstot noturīgākam un cīnoties pret zaļmaldināšanu.

Globālais virsmērķis

Šajā stratēģijā ir izklāstīts, kā veicināt starptautisko sadarbību vērienīgai globālai ilgtspējīga finansējuma programmai.

Jūlijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par Eiropas zaļo obligāciju standarta regulu. Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot kvalitatīvu brīvprātīgu standartu, kas būtu pieejams visiem obligāciju emitentiem, kuriem tas palīdzētu finansēt ilgtspējīgas investīcijas.

Zaļās obligācijas jau tiek izmantotas, lai piesaistītu finansējumu tādās nozarēs kā enerģijas ražošana un sadale, resursefektīvi mājokļi un mazoglekļa transporta infrastruktūra. Lai gan investoriem par zaļajām obligācijām ir ļoti liela interese, šim tirgum vēl ir potenciāls paplašināties. Eiropas zaļo obligāciju standarts būs kritērijs tam, kā uzņēmumi un publiskās iestādes var izmantot zaļās obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus kapitāla tirgos nolūkā finansēt vērienīgas investīcijas, vienlaikus ievērojot stingras ilgtspējas prasības un aizsargājot investorus pret zaļmaldināšanu. Zaļo obligāciju emitentu rīcībā būs stabils instruments, ar kuru tie varēs demonstrēt, ka to finansētie projekti ir zaļi un atbilst ES taksonomijai. Savukārt investoriem, kuri iegādājas obligācijas, būs vieglāk pārliecināties, ka viņu investīcijas ir ilgtspējīgas, un tas samazinās zaļmaldināšanas risku.

Covid-19 pandēmija ir mainījusi digitalizācijas nozīmi un tās uztveri sabiedrībā un ekonomikā, kā arī paātrinājusi tās tempu. Digitālās tehnoloģijas, kurām ir bijusi izšķiroša nozīme ekonomiskās un sociālās dzīves saglabāšanā un izglītības nepārtrauktības nodrošināšanā krīzes laikā, būs galvenais diferencējošais faktors sekmīgā pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību pēc pandēmijas.

Eiropas Savienībai ir redzējums un resursi, kas palīdzēs sekmīgi īstenot digitālo pārkārtošanos. Saskaņā ar NextGenerationEU atveseļošanas plānu pieejamais finansējums dos iespēju dalībvalstīm sadarboties vēl nepieredzētā mērogā un intensitātē, kas vajadzīga, lai līdz 2030. gadam panāktu sekmīgu digitālo pārveidi.

Eiropas digitālā desmitgade

ES izmanto šo iespēju, lai nākamos 10 gadus padarītu par Eiropas digitālo desmitgadi un lai pati kļūtu par digitālās ekonomikas paraugu visai pasaulei, nosakot un veicinot digitālos standartus un īstenojot digitālo politiku, kas dod iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem.

Šī politika būs vērsta uz to, lai atbalstītu mazos uzņēmumus tehnoloģiju ieviešanā, nodrošinātu, ka tehnoloģijas darbojas cilvēku labā, palīdzot viņiem iegūt digitālās pamatprasmes un padziļinātas digitālās prasmes, un nodrošinātu, ka ikvienam ir piekļuve internetam un publiskiem tiešsaistes pakalpojumiem. Tajā pašā laikā ES arī turpinās centienus panākt izcilību tādās progresīvās tehnoloģijās kā kvantu datošana, mākoņdatošana un mākslīgais intelekts (MI), kas spēj risināt daudzas problēmas, ar kurām patlaban saskaras mūsu sabiedrība.

Lai sasniegtu ES vērienīgās ieceres, būs jārisina pandēmijas izgaismotās problēmas, sākot no savienojamības un digitālo prasmju nepietiekamības līdz plaisai starp digitāli adaptētiem uzņēmumiem un tiem uzņēmumiem, kas vēl nav pieņēmuši digitālos risinājumus. Digitalizācija piedāvā daudz jaunu darba iespēju. Piemēram, 2020. gadā ES joprojām bija vairāk nekā 500 000 neaizpildītu kiberdrošības un datu speciālistu vakanču.

Eiropas “Digitālais kompass” ES digitālās ieceres 2030. gadam pārvērš darbībās un rezultātos. Tajā galvenā uzmanība pievērsta šādiem jautājumiem:

• panākt, lai iedzīvotāji būtu digitāli zinoši, un sagatavot augsti kvalificētus digitālās jomas speciālistus;
• uzticama un droša digitālā infrastruktūra;
• liels digitalizēto uzņēmumu īpatsvars;
• modernizēti publiskie pakalpojumi, kas atbilst sabiedrības vajadzībām.

Digitālo prasmju ziņā patlaban 56% pieaugušo ir apguvuši digitālās pamatprasmes, un mērķis ir 80 %. Nodarbināti ir 8,4 miljoni informācijas un komunikācijas tehnoloģijas speciālistu, un mērķis ir 20 miljonu. Attiecībā uz digitālo infrastruktūru 59 % mājsaimniecību patlaban ir gigabitu ātruma tīkla pārklājums, un mērķis ir 100 %. 5G tīkls ir pieejams 14 % apdzīvotu teritoriju, un mērķis ir 100 %. Attiecībā uz uzņēmumu digitālo pārveidi 42 % uzņēmumu pašlaik izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus, un mērķis ir 75 %. 14 % uzņēmumu izmanto lielos datus, un mērķis ir 75 %. 25 % izmanto mākslīgo intelektu, un mērķis ir 75 %. 55 % mazo un vidējo uzņēmumu digitālā intensitāte ir vismaz pamatlīmenī, un mērķis ir vairāk nekā 90 %. Visbeidzot, patlaban Eiropas Savienībā ir 112 vienradža jaunuzņēmumi, un mērķis ir šo skaitu divkāršot. Publisko pakalpojumu digitalizācijas ziņā galvenajiem publiskajiem pakalpojumiem (piemēram, saistībā ar darbu, studijām, ģimeni, regulāriem darījumiem vai pār pārcelšanos no vienas dalībvalsts uz citu) piekļūt tiešsaistē var 75 % iedzīvotāju un 84 % uzņēmumu, un mērķis ir panākt, ka abās šajās grupās to izmanto 100 %. Turklāt ES tiecas uz to, lai Eiropas Savienībā digitāli savai veselības kartei varētu piekļūt 100 % iedzīvotāju un 80 % iedzīvotāju varētu izmantot digitālo identifikāciju.

Eiropas Komisija patlaban strādā, lai 2022. gadā iesniegtu priekšlikumu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgai deklarācijai par digitālajiem principiem, kas palīdzētu nodrošināt, ka digitālā telpa atspoguļo Eiropas vērtības un tiesības. Tas nodrošinās, ka ikviens var izmantot tādas digitālās iespējas kā vispārēju piekļuvi internetam, algoritmus, kas respektē cilvēkus, un drošu un uzticamu tiešsaistes vidi. Saskaņā ar īpašo Eirobarometra aptauju, kas notika 2021. gada septembrī un oktobrī, lielākā daļa ES iedzīvotāju uzskata, ka internetam un digitālajiem rīkiem nākotnē būs svarīga nozīme. Turklāt vairākums cilvēku uzskata, ka ES ir lietderīgi noteikt un veicināt Eiropas tiesības un principus, lai nodrošinātu sekmīgu digitālo pārveidi. Pirms tam Komisija arī rīkoja atklātu sabiedrisko apspriešanu par digitālajiem principiem, kas apliecināja plašu atbalstu iniciatīvai.

Septembrī Komisija ierosināja plānu, kā līdz 2030. gadam panākt ES digitālās pārveides īstenošanu. “Digitālās desmitgades ceļa” mērķis ir izveidot stabilu pārvaldības sistēmu, kas palīdzēs dalībvalstīm kopīgi strādāt, lai sasniegtu saskaņotos mērķus, vienlaikus ņemot vērā to atšķirīgo sākotnējo stāvokli. Tas ietver uzraudzības sistēmu, kas palīdzēs novērtēt progresu virzībā uz katru 2030. gada mērķrādītāju, un daudzgadu ceļvežus katrai dalībvalstij, kuros tās izklāstīs pieņemtās vai plānotās rīcībpolitikas un pasākumus. Vairākvalstu projekti sakopos ES, valstu un privātos resursus, lai kritiskās jomās panāktu tādu progresu, kādu neviena dalībvalsts nespētu sasniegt saviem spēkiem.

Daudzvalstu projekti veicinās investīcijas šādās jomās:

kopīga datu infrastruktūra un pakalpojumi

blokķēdes

mazstrāvas procesori

5G koridoru ierīkošana visā Eiropā

augstas veiktspējas datošana

droša kvantālās datošanas infrastruktūra un kiberdrošības centru tīkls

digitāla valsts pārvalde

digitālās inovācijas centri

augsto tehnoloģiju partnerības digitālo prasmju jomā

“Digitālā kompasa” starptautiskā dimensija tiek attīstīta, izmantojot vairākas digitālās partnerības. ES un ASV samitā 2021. gada jūnijā tika izveidota Tirdzniecības un tehnoloģiju padome. Kopš tā laika 10 darba grupas ir sākušas noteikt iespējamos īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķuzdevumus. Tiek apspriesta arī digitāla partnerība ar Japānu, un ES strādā pie tā, lai izveidotu digitālu partnerību ar Āfriku un digitālu aliansi ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu.

Digitālā izglītība

Lai atbalstītu kvalitatīvu un iekļaujošu pamatizglītību un vidējo izglītību, augustā Komisija publicēja Padomes ieteikuma priekšlikumu par jaukta tipa mācīšanos. Padome šo ieteikumu pieņēma četru mēnešu laikā.

Pateicoties savai elastībai, jaukta tipa mācīšanās var uzlabot izglītības iekļautspēju. “Jaukta tipa mācīšanās” nozīmē, ka skola, pedagogs vai audzēknis mācīšanās procesā izmanto vairāk nekā vienu pieeju. Var apvienot atrašanos skolas telpās un citu fizisko vidi ārpus skolas telpām (piemēram, uzņēmumi, mācību centri vai tālmācība), kā arī dažādus digitālos un nedigitālos mācīšanās rīkus. Jaukta tipa mācīšanās var, piemēram, nodrošināt labāku piekļuvi izglītībai attālos un lauku apvidos vai cilvēkiem, kas ir daļa no ceļotāju kopienām, vai cilvēkiem, kas atrodas slimnīcā. Koncentrēšanās uz jaukta tipa mācīšanās pieejas izstrādi pamatizglītībā un vidējā izglītībā tiks aplūkota regulārajos progresa ziņojumos par Eiropas izglītības telpu un Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam.

Programma “Digitālā Eiropa”

Jaunā programma “Digitālā Eiropa”, kuras budžets nākamajos 7 gados būs 7,5 miljardi eiro, ir pirmā ES finansējuma programma, kas vērsta uz digitālo tehnoloģiju nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Pirmās darba programmas, kam atvēlēti 1,98 miljardi eiro, pievēršas ieguldījumiem tādās jomās kā mākslīgais intelekts, mākoņdatošana un datu telpas, kvantiskās komunikācijas infrastruktūra, padziļinātas digitālās prasmes, kiberdrošība un plašāka digitālo tehnoloģiju izmantošana visā ekonomikā un sabiedrībā. Pirmie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros tika publicēti novembra beigās, un nākamie tiks publicēti 2022. gadā.

Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts

Komisija 2020. gada decembrī ierosināja Digitālo pakalpojumu tiesību aktu un Digitālo tirgu aktu, kuru mērķis ir radīt visiem lietotājiem drošāku un atvērtāku digitālo telpu, kurā tiek aizsargātas viņu pamattiesības un kurā viņiem ir pieejami kvalitatīvi digitālie pakalpojumi par zemākām cenām. Vienošanās par šiem priekšlikumiem ir gaidāma 2022. gadā.

Kiberdrošība, datu aizsardzība un drošība tiešsaistē

Līdz ar sociālās un ekonomiskās dzīves pastiprinātu pārcelšanos uz tiešsaisti arvien biežāk notiek kiberuzbrukumi, kas kaitē aizvien vairāk. 2021. gadā izspiedējprogrammatūras uzbrukumi visā pasaulē tika izmantoti, lai destabilizētu veselības aprūpes sistēmas, valsts pārvaldes iestādes, energoražotnes un citu kritisku infrastruktūru. ES nav pasargāta no šāda veida uzbrukumiem.

Labai aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem ir vajadzīga vienota rīcība, kas pārsniedz valstu robežas. Tāpēc ES kiberdrošības stratēģijas ietvaros Komisija 2021. gadā sāka veidot kopējo kibervienību – jaunu platformu, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES iestādēm un aģentūrām, un valstu iestādēm dalībvalstīs. Jaunā vienība izmantos arī kiberdrošības nozares zinātību, palīdzot visai Eiropas Savienībai reaģēt uz kiberdraudiem. Turpinās darbs pie tā, lai kopējā kibervienība sāktu darboties.

Pēc tam, kad tika pieņemta un bija stājusies spēkā regula, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, Komisija sāka sadarboties ar Rumānijas iestādēm, lai centru izveidotu Bukarestē. Tas palīdzēs stiprināt ES kiberdrošības spējas, palielināt izcilību pētniecībā un uzlabot Eiropas kiberdrošības nozares konkurētspēju.

Kopējās kibervienības mērķi

Nodrošināt koordinētu ES reakciju uz plašapmēra kiberdrošības apdraudējumiem, incidentiem un krīzēm.

Uzlabot kiberdrošības jomā ieinteresēto personu informētību par situāciju un saziņu ar plašu sabiedrību.

Garantēt kopīgu sagatavotību.

Datu aizsardzība

Datu aizsardzības un privātuma nodrošināšana ir priekšnoteikums, lai cilvēki varētu uzticēties jaunām un inovatīvām tehnoloģijām. Šajā ziņā datu aizsardzība un privātums ir daļa no risinājuma daudzām problēmām un veicina divējādo – digitālo un zaļo – pārkārtošanos.

ES vadošā loma datu aizsardzības jomā liecina, ka tās noteikumi šajā jomā var darboties kā zelta standarts digitālās ekonomikas regulēšanai. Konkrēti, ja trešās valstis nodrošina datu aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs ES, ES var izmantot visaptverošāko datu pārsūtīšanas instrumentu, ko dēvē par “konstatējumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību”. Pamatojoties uz to, starp ES un attiecīgo valsti var brīvi un droši plūst dati, atvieglojot tirdzniecību un uzlabojot regulatīvās un tiesībaizsardzības sadarbības efektivitāti iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Pēc tam, kad 2019. gadā ar Japānu tika izveidota pasaulē lielākā brīvas un drošas datu plūsmas telpa, ES turpināja sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai tuvinātu datu aizsardzības noteikumus nolūkā atvieglot datu pārsūtīšanu, vienlaikus nodrošinot uz ārvalstīm nosūtīto personas datu augstu aizsardzības līmeni.

2021. gadā ES pieņēma divus lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz Apvienoto Karalisti; viens no šiem lēmumiem pirmo reizi attiecās uz datu apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm. Tā arī sekmīgi pabeidza sarunas ar Dienvidkoreju, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz datu nosūtīšanu gan komerciālās, gan regulatīvās sadarbības jomās. Turklāt 2021. gadā starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm notika sarunas par iespējamu jaunu vienošanos par privātuma vairoga regulējumu pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa to atzina par spēkā neesošu.

2021. gadā Komisija pieņēma arī jaunas līguma standartklauzulas par personas datu apstrādi. Šīs klauzulas palīdz organizācijām ievērot datu aizsardzības noteikumus gan tad, kad tās apstrādes darbības nodod ārpakalpojumā apstrādātājiem ES/Eiropas Ekonomikas zonā, gan tad, kad tās pārsūta datus uz ārvalstīm.

Komisija arī veica pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem. Februārī Tiesa nolēma, ka Spānija nav laikus transponējusi direktīvu par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā. Tiesa Spānijai piemēroja finansiālas sankcijas. Pēc sprieduma pasludināšanas Spānija veica nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šo pārkāpumu.

Eiropas digitālā identitāte

Daudzi cilvēki jau izmanto digitālos makus savos viedtālruņos, lai glabātu iekāpšanas kartes ceļojuma laikā vai virtuālas bankas kartes, un 63 % ES iedzīvotāju vēlas drošu vienotu digitālo ID visiem tiešsaistes pakalpojumiem. Saskaņā ar ierosinātajiem jaunajiem noteikumiem, ar ko Komisija nāca klajā jūnijā, Eiropas digitālās identitātes maks būs pieejams ikvienam ES pilsonim, iedzīvotājam vai uzņēmumam, kas vēlas to izmantot. Tie ir personiski digitāli maki, kur var glabāt un izmantot datus visu veidu pakalpojumiem, sākot no nodokļu deklarācijas iesniegšanas līdz automašīnas nomai.

Iedzīvotāji varēs droši pierādīt savu identitāti un viedtālrunī kopīgot elektroniskos dokumentus no sava Eiropas digitālās identitātes maka. Tiešsaistes pakalpojumus viņi varēs saņemt ar savas valsts digitālo identifikāciju, kas būs atzīta visā ES. Eiropas digitālā identitāte palīdzēs sasniegt dažus “Digitālā kompasa” mērķrādītājus. Piemēram, līdz 2030. gadam visiem galvenajiem publiskajiem pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt piekļuvei elektroniskajām medicīniskajām kartēm un 80 % iedzīvotāju būtu jāizmanto digitālā identitāte.

Progresīva savienojamība

Komisija pieņēma pirmo darba programmu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI – Digitalizācija) digitālajai daļai, kurā noteikts to ES atbalstīto pasākumu tvērums un mērķi, kas vajadzīgi, lai trīs gados uzlabotu ES digitālās savienojamības infrastruktūru. Laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam šiem pasākumiem atvēlēs finansējumu vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Veicinot publiskās un privātās investīcijas, EISI – Digitalizācija palīdzēs izvērst gigabitu un 5G infrastruktūru, aprīkot ES galvenos transporta maršrutus un kopienas ar 5G tīkliem, savstarpēji savienot progresīvas tehnoloģijas, piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumus un kvantu pakalpojumus, un, visbeidzot, izveidot funkcionējošas digitālās platformas enerģētikas un transporta nozares datu uzglabāšanai, koplietošanai un apstrādei.

Kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi”, kas strādā pie 6G ieviešanas, tika izveidots 2021. gadā, un tas pieņēma savu pirmo darba programmu, kam atvēlēts publiskais finansējums aptuveni 240 miljonu eiro apmērā. Kopuzņēmuma uzdevums ir vairot ES spējas pāriešanai uz 6G sistēmām.

Labāks piedāvājums patērētājiem

Pēc 2020. gada ieteikuma, kurā aicināts palielināt investīcijas platjoslas infrastruktūrā, dalībvalstis martā vienojās par kopīgu ES paraugprakses rīkkopu. Tās mērķis ir samazināt ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanas izmaksas un nodrošināt savlaicīgu, efektīvu un investīcijām labvēlīgu piekļuvi 5G radiofrekvenču spektram.

2017. gadā tika atceltas viesabonēšanas maksas, un kopš tā laika, ceļojot ES, iedzīvotāji var izmantot viesabonēšanu bez papildu maksas. Lai gādātu par to, ka iedzīvotāji var arī turpmāk izmantot bezmaksas viesabonēšanu, Komisija februārī ierosināja vēl par 10 gadiem pagarināt pašreizējo noteikumu darbības termiņu, kas beigsies 2022. gadā. Parlaments un Padome pieņēma regulu decembrī, un tā stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Jaunie noteikumi nodrošinās ceļotājiem vēl labākus viesabonēšanas pakalpojumus. Jaunie ieguvumi ietver tādu pašu mobilo datu pārraides ātrumu ārzemēs kā mājās, efektīvu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem ārvalstīs un lielāku pārredzamību attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar zvaniem uz palīdzības dienestiem un klientu apkalpošanas numuriem, atrodoties ārzemēs.

Patērētāju aizsardzība tiešsaistē

Pēdējo 20 gadu laikā pārdošanas tiešsaistē apjoms ir stabili palielinājies, un 2020. gadā tiešsaistē iepirkās aptuveni 71 % patērētāju, itin bieži iegādājoties jaunu tehnoloģiju ražojumus. Jūnijā Eiropas Komisija ierosināja pārskatīt divus ES noteikumu kopumus, lai uzlabotu patērētāju tiesības, ņemot vērā šīs izmaiņas.

Pieņemot jauno ražojumu vispārējā drošuma regulu, tiktu novērsti riski, kas saistīti ar šiem jauno tehnoloģiju ražojumiem, piemēram, jebkādi iespējamie savienojamības vai kiberdrošības riski. Tā arī novērstu iespējamos riskus, kas saistīti ar iepirkšanos tiešsaistē, piemēram, ieviešot ar ražojumu drošumu saistītus pienākumus tiešsaistes tirdzniecības vietām. Jaunā regula nodrošinātu, ka tirdzniecības vietas pilda šos pienākumus, lai patērētājiem netiktu piedāvāti vai pārdoti bīstami ražojumi. Priekšlikuma mērķis ir plašākā mērogā nodrošināt, ka visi – gan tiešsaistē, gan vietējā veikalā iegādāti – ražojumi, kas nonāk pie ES patērētājiem, ir droši neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir ES vai ārpus tās. Ja bīstamie ražojumi tomēr nonāktu pie patērētājiem, jauno noteikumu mērķis būtu nodrošināt, ka tie tiek ātri izņemti no ES tirgiem.

Pārskatītās Patēriņa kredītu direktīvas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētāji īstajā laikā saņem pareizo informāciju, kas pielāgota digitālajām ierīcēm, lai viņi apzinātos savu izvēli. Ja direktīva tiktu pieņemta, tā attiektos uz jauniem riskantiem kredītproduktiem un jauniem tirgus dalībniekiem un uzlabotu noteikumus par to, kā novērtēt, vai patērētājs var vai nevar atmaksāt aizdevumu, to vidū arī gadījumos, kad šādi novērtējumi tiek veikti, izmantojot automatizētu lēmumu pieņemšanu. Pārskatītā direktīva dalībvalstīm prasītu veicināt izglītošanu finanšu jomā un nodrošināt, ka patērētājiem ir pieejamas konsultācijas par parādsaistībām.

Decembrī Komisija izdeva norādījumus par to, kā interpretēt un piemērot trīs ES patērētāju tiesību direktīvas: Negodīgas komercprakses direktīvu, Patērētāju tiesību direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Šie norādījumi palīdzēs dalībvalstīm, patērētājiem, tirgotājiem, tiesnešiem, praktizējošiem juristiem un citām ieinteresētajām personām labāk izprast gan to, kā spēkā esošos ES patērētāju tiesību aktus piemērot jaunai praksei, jo īpaši attiecībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos, gan nesenās izmaiņas, kas šajās direktīvās ieviestas ar Modernizācijas direktīvu.

Samazināt patērētāju neapmierinātību un elektronisko ierīču atkritumu apjomu

Pēc gadiem ilga darba, kopā ar nozares pārstāvjiem izstrādājot brīvprātīgu pieeju, kas jau palīdzējusi samazināt mobilo tālruņu lādētāju veidu skaitu no 30 līdz 3, Komisija septembrī ierosināja tiesību aktu par vienotu lādētāju visām elektroniskajām ierīcēm. USB-C tipa uzlādes pieslēgvieta kļūs par jauno standartu visiem viedtālruņiem, planšetdatoriem, kamerām, austiņām, portatīvajiem skaļruņiem un videospēļu rokas konsolēm. Turklāt Komisija ierosinājusi lādētājus pārdot atsevišķi no elektroniskajām ierīcēm. Vienots uzlādes risinājums būs ērtāks cilvēkiem, samazinās elektronisko ierīču atkritumus un būs svarīgs ieguldījums gan digitālajā, gan zaļajā pārejā.

Digitālajam laikmetam vajadzīgās prasmes

Maijā Komisija kopā ar dažādiem partneriem dalībvalstīs nāca klajā ar Digitālo prasmju un darbvietu platformu, kas ir vienots kontaktpunkts, kur pieejama kvalitatīva informācija, iniciatīvas un resursi digitālo prasmju jomā. Laikā, kad 44 % ES iedzīvotāju trūkst digitālo pamatprasmju, jaunā platforma palīdzēs novērst prasmju trūkumu un stiprināt digitālo prasmju un darbvietu koalīciju un tās 25 nacionālās koalīcijas. Novembrī Komisija publicēja digitālo prasmju pašnovērtējuma rīku, kas bez maksas pieejams 29 valodās.

Digitālā joma un rūpniecība

Lai stiprinātu ES pozīciju centienos attīstīs nākamās paaudzes mikroshēmas, Komisija jūlijā izveidoja Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju aliansi. Alianses mērķis ir nodrošināt projektēšanas un ražošanas jaudu, kas vajadzīga nākamās paaudzes procesoru un elektronisko komponentu ražošanai. Tā visā nozarē noskaidros pašreizējās grūtības, vajadzības un atkarību un risinās šīs problēmas. Tās pamatā ir Komisijas vērienīgās ieceres uzlabot ES tehnoloģisko suverenitāti, līdz 2030. gadam no 10 % uz 20 % palielinot savu proporciju pasaules pusvadītāju ražošanā. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena runā par stāvokli Eiropas Savienībā paziņoja par Eiropas mikroshēmu aktu, ar ko izveidotu mūsdienīgu ES mikroshēmu ekosistēmu, citstarp ražošanu. Priekšlikums tika pieņemts 2022. gada sākumā.

Digitālā pārkārtošanās

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts (MI), arī jaunākie mašīnmācīšanās paņēmieni, tiek izmantots, lai radītu inovācijas daudzās un dažādās jomās, tādējādi uzlabojot pakalpojumus, medicīnisko aprūpi un patēriņa preces. Tomēr ES iedzīvotājiem jābūt drošiem, ka viņi var paļauties uz to, ka MI sistēmas tiek izmantotas drošā un juridiski atbilstošā veidā. Lai gan šādas sistēmas var izmantot, lai risinātu daudzas problēmas, ar kurām mūsdienās saskaras sabiedrība, dažas sistēmas rada riskus, kas jānovērš, lai izvairītos no nevēlamiem rezultātiem. Piemēram, bieži vien nav iespējams uzzināt, kāpēc un kā MI sistēma ir radījusi noteiktu rezultātu, piemēram, automatizētu lēmumu vai prognozi. Tāpēc var būt grūti novērtēt, vai persona ir bijusi nepamatoti nelabvēlīgā situācijā, piemēram, attiecībā uz lēmumu par pieņemšanu darbā vai sociālā nodrošinājuma pabalstu sadali.

Lai risinātu šīs un citas problēmas, Komisija aprīlī publicēja priekšlikumu pasaulē pirmajam tiesiskajam regulējumam MI jomā, ko papildina atjaunināts ar dalībvalstīm koordinēts plāns. Abu iniciatīvu mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība kļūtu par globālu izcila un uzticama mākslīgā intelekta centru. Jaunie noteikumi par mašīnbūves ražojumiem papildinās ES pieeju, proti, pielāgos drošības noteikumus, lai palielinātu lietotāju uzticēšanos jaunajai, daudzpusīgajai ražojumu paaudzei. Ja tiks pieņemta jaunā Ražojumu vispārējā drošuma regula, tā kā drošības tīkls šos noteikumus papildinās.

Jaunā MI regula palīdzēs garantēt cilvēku un uzņēmumu drošību un pamattiesības, vienlaikus stiprinot tehnoloģiju ieviešanu, investīcijas tajās un tehnoloģisko inovāciju visā ES. Priekšlikumā ir izklāstīta uz risku balstīta pieeja, iesakot stingrākas prasības riskantākām MI sistēmām.

Koordinētajā plānā ir norādītas politikas izmaiņas un investīcijas dalībvalstu līmenī, kas vajadzīgas, lai stiprinātu ES vadošo pozīciju antropocentriska, ilgtspējīga, droša, iekļaujoša un uzticama MI izstrādē. Plānā ir ierosināta konkrēta kopīga rīcība sadarbībai, kas nodrošinās, ka visi centieni ir saskaņoti ar MI stratēģiju un Eiropas zaļo kursu, vienlaikus ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos jaunos izaicinājumus.

ES jau ir finansējusi dažādus MI projektus, kas piedāvā risinājumus daudzās sabiedrības jomās, to vidū lauksaimniecībā, veselības aprūpē un dezinformācijas apkarošanā.

Eiropas Rūpniecības datošanas, perifērdatošanas un mākoņdatošanas alianse

Dati ir svarīgs rūpniecības ekonomikas resurss, un tos arvien vairāk glabā mākonī. Tā vietā, lai veidotu savu IT infrastruktūru, uzņēmumi var piekļūt datošanas resursiem, ko internetā uztur trešās personas. Šo resursu kopumu visbiežāk dēvē par mākoņdatošanu. 2021. gadā 42 % ES uzņēmumu izmantoja mākoņdatošanu (salīdzinājumā ar 36 % 2020. gadā un 19 % 2016. gadā). Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam 80 % no visiem datiem tiks apstrādāti nevis tādos lielos datu centros kā šodien, bet gan viedierīcēs, kas ir lietotājiem tuvāk, jeb tā dēvētajā perifērdatošanā.

Šo iemeslu dēļ jaunās Eiropas Rūpniecības datošanas, perifērdatošanas un mākoņdatošanas alianses mērķis ir stiprināt ES rūpniecības konkurētspēju mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģiju jomā, vienlaikus apvienojot uzņēmumus, dalībvalstis un nozares ekspertus. Alianse palīdzēs atraisīt mākoņdatošanas un perifērdatošanas iespējas un atbalstīs tādu jauno tehnoloģiju izstrādi kā mākslīgais intelekts, lietu internets un 5G. Tas tiks panākts, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu mākoņdatošanas infrastruktūru un gādājot par to, lai ES iedzīvotājiem būtu lielāka kontrole pār saviem datiem.

2018. gadā 80 % datu apstrādes un analīzes noritēja datu centros un centralizētās datošanas iekārtās, bet 20 % – viedajos satīklotajos objektos 2025. gadā 20 % datu apstrādes un analīzes noritēs datu centros un centralizētās datošanas iekārtās, bet 80 % – viedajos satīklotajos objektos.

Superdatori

Tā kā pastāvīgi tiek ģenerēts arvien lielāks datu apjoms, datošanas būtība mainās. Patlaban superdatori var veikt kvadriljoniem – un drīz vien kvintiljoniem – operāciju sekundē, un tie palīdz atrisināt sarežģītas problēmas. Tie var veikt gan klimata pārmaiņu seku analīzi un mazināšanu, gan uzlabot zināšanas dažādās zinātnes jomās, lai izstrādātu Covid-19 ārstēšanas metodes.

Lai ES varētu kļūt par pasaules līderi superdatošanas jomā, 2018. gadā tika izveidots Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums, kas apvieno Eiropas un valstu resursus augstas veiktspējas superdatoru un tehnoloģiju iegādei un ieviešanai. Iniciatīva apvieno ES, 27 dalībvalstis, trīs citas valstis un divus privātā sektora dalībniekus: Eiropas Augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju platformu un DAIRO / Big Data Value Association.

2021. gada jūlijā ES pieņēma jaunu regulu, kas paver ceļu nākamās paaudzes superdatoru izstrādei Eiropā. Turklāt tas veicinās kopuzņēmuma spēju piesaistīt līdzekļus no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un EISI – Digitalizācijas, lai turpinātu ieguldīt superdatošanā un kvantu datošanā un atbalstītu ES vērienīgo pētniecības un inovācijas programmu. Kopā ar iesaistīto valstu un privātā sektora dalībnieku investīcijām šo investīciju vērtība būs aptuveni 7 miljardi eiro.

ES ir iegādājusies septiņus pasaules klases superdatorus. 2021. gadā pilnībā sāka darboties Discoverer Bulgārijā, MeluXina Luksemburgā un Vega Slovēnijā, un 2022. gadā tiem pievienosies Karolina Čehijā, Leonardo Itālijā, Deucalion Portugālē un LUMI Somijā.

Digitālās finanses

2021. gadā Komisija kopā ar līdztiesīgajiem likumdevējiem panāca virzību attiecībā uz regulējumu kriptoaktīvu tirgiem un tiesību aktu par finanšu sektora digitālās darbības noturību, kurus tā 2020. gada septembrī bija ierosinājusi kā daļu no digitālo finanšu paketes. Turklāt decembrī dalībvalstis apstiprināja ar Parlamentu panākto vienošanos par izmēģinājuma režīmu attiecībā uz tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (SVT). Kriptoaktīvi ir viens no SVT galvenajiem pielietojumiem. Izmēģinājuma režīmā ir noteikti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai saņemtu atļauju uzturēt SVT tirgus infrastruktūru, definēts, kurus SVT finanšu instrumentus var tirgot, un sīki izklāstīta sadarbība starp SVT tirgus infrastruktūras uzturētājiem un iestādēm. Tas ļaus ES regulatoriem un tirgus dalībniekiem gūt pieredzi, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (t. i., tehnoloģiju, ko izmanto “tokenizēto” finanšu instrumentu tirdzniecībai un norēķiniem), vienlaikus nodrošinot, ka tie var tikt galā ar riskiem investoru aizsardzībai, tirgus integritātei un finanšu stabilitātei.

Starptautiskā savienojamība

Savienojot Sinešu Portugālē un Fortalezu Brazīlijā, EllaLink transatlantiskais kabeļsavienojums ir pirmais tiešais augstas veiktspējas datu savienojums starp Eiropu un Latīņameriku. Lai atbalstītu pētniecības un izglītības datu apmaiņu, vienlaikus uz pusi samazinot laikaizturi, ES ir palīdzējusi izveidot 34 000 km garu digitālu maģistrāli. Šis svarīgais atskaites punkts palīdzēs nākamajos 25 gados veicināt ciešāku sadarbību starp abiem kontinentiem. Kopumā iniciatīva “Eiropas savienojuma veidošana ar Latīņameriku”, arī augstas veiktspējas datošanas un Zemes novērošanas datu kopīgošana, aptvers 65 miljonus lietotāju vairāk nekā 12 000 izglītības un pētniecības iestāžu Eiropā, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā.

Veselīgāka Eiropas Savienība

Covid-19 pandēmija sabiedrības veselību izvirzīja par vienu no ES darba kārtības prioritātēm. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2020. gada septembrī paziņoja par nodomu veidot spēcīgāku Eiropas veselības savienību, un Eiropas Komisija, balstoties uz pandēmijas laikā gūtajām atziņām, izveidoja šīs savienības pamatu.

Sagatavotība krīzēm veselības jomā un reaģēšana uz tām

Veselības savienības pirmais pīlārs ir gatavība krīzēm un reaģēšana uz tām. Lai ņemtu vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūtās atziņas, tiek pārskatīti ES tiesību akti par pārrobežu apdraudējumiem veselības jomā. Eiropas Zāļu aģentūrai un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, kuri darbojās kā pirmais bastions cīņā pret Covid-19, tiek piešķirtas plašākas pilnvaras risināt ārkārtas situācijas šai jomā nākotnē. Paredzēts, ka šīs galvenās ES veselības jomas aģentūras ārkārtas situācijās sniegs vairāk zinātnisku norādījumu un nodrošinās labāku koordināciju. Pateicoties labākai uzraudzībai un uzlabotai sagatavotībai, būs mazāks zāļu deficīta risks. Ja tiks panākta vienošanās par Komisijas priekšlikumiem, konkrētos apstākļos būs iespējams izsludināt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Eiropas Savienības līmenī, un tas ļaus ieviest konkrētus pasākumus, lai labāk reaģētu attiecīgajā situācijā.

Lai arī Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai pārrobežu veselības apdraudējumiem nākotnē. Jūnijā Komisija nāca klajā ar paziņojumu par agrīnajām atziņām, kas gūtas no pandēmijas, un par to, kā tās likt lietā, lai uzlabotu rīcību ES un valstu līmenī. Tas palīdzēs labāk prognozēt riskus sabiedrības veselības jomā un sekmēt ārkārtas rīcības plānošanu, kā rezultātā visos līmeņos tiks panākta ātrāka un efektīvāka kopīgā reakcija. Paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta sagatavotībai veselības jomā un reaģēšanai uz krīzēm un apkopotas 10 atziņas par to, kas ir jāuzlabo un kas nākotnē darāms labāk.

VIDEO Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde.

Reaģējot uz notikumiem, Komisija izveidoja Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA). Šī iestāde ir centrālais elements Eiropas veselības savienībā, un ir paredzēts, ka tā darbosies divos dažādos režīmos: gatavības režīmā un ārkārtas rīcības režīmā. Kopumā tā uzlabos svarīgāko medicīnisko pretlīdzekļu (piemēram, vakcīnu, antibiotiku, medicīniskā aprīkojuma, diagnostikas testu vai individuālo aizsardzības līdzekļu) izstrādi, ražošanu, iepirkšanu un sadali Eiropas Savienībā.

Tiesību aktu kopums, ar ko tiek izveidota HERA, tika pieņemts 16. septembrī. Iestāde darbu sāka 1. oktobrī, balstoties uz pamatiem, ko izveidojis HERA inkubators, kam bija izvirzīts uzdevums sagatavot Eiropu paaugstinātam koronavīrusa variantu radītam apdraudējumam un kas darbu sāka 2021. gada februārī. HERA darbojas kopš 2022. gada 1. janvāra, un tās kopējais indikatīvais budžets 2022.–2027. gadam ir 6 miljardi eiro.

Pirms krīzēm, “gatavības režīmā”, HERA novērtēs apdraudējumus un vāks izlūkdatus, atbalstīs pētniecību un izstrādi, risinās tirgus problēmas, nodrošinās medicīnisko pretlīdzekļu sagādi un uzlabos zināšanas un prasmes.

HERA, reaģējot uz ārkārtas situācijām, veic ar krīzi saistītu medicīnisko pretlīdzekļu uzraudzību, publisko iepirkumu, iegādi un ražošanu, ES FAB mehānisma (vakcīnu un zāļu ražošanas iekārtu tīkls, kas vienmēr ir gatavs ekspluatācijai), kā arī ārkārtas pētniecības un inovācijas plānu aktivizēšanu, ar krīzi saistītu medicīnisko pretlīdzekļu ražošanas iekārtu inventarizāciju un ārkārtas finansēšanas veicināšanu.

Iestādei tiks uzdots veikt vairākas darbības starptautiskā līmenī. Starp tām būs, piemēram, sadarbība ar globālajiem partneriem, lai novērstu starptautiskās piegādes ķēdes vājās vietas, globālās ražošanas paplašināšana, globālās uzraudzības pastiprināšana, spēcīgāka sadarbība ar pasaules mēroga ieinteresētajām personām un atbalsts tām, lai nodrošinātu ES dalībvalstīm un trešām valstīm medicīnisko pretlīdzekļu pieejamību un piekļūstamību tiem. Tās ietver arī zinātības veidošanu, lai attīstītu vietējās ražošanas un izplatīšanas jaudas, un atbalstu piekļuvei ES finansētiem vai ES iepirktiem medicīniskiem pretlīdzekļiem.

Lai ātri atklātu un raksturotu jaunus variantus, vajadzības gadījumā pielāgotu vakcīnas un palielinātu medicīnisko pretlīdzekļu ražošanas jaudu, HERA sadarbojas ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, ES aģentūrām un ieinteresētajām personām, piemēram, pētniekiem, biotehnoloģiju uzņēmumiem, ražotājiem un regulatoriem. Piemēram, saistībā ar jaunu variantu parādīšanos tā sasauca Eiropas ekspertu grupu SARS-CoV-2 variantu jautājumos, lai konsultētos par nepieciešamību izstrādāt jaunas vai pielāgotas vakcīnas un sabiedrības veselības pasākumus ES līmenī sakarā ar jaunu variantu parādīšanos. Iestāde arī cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un vakcīnu ražotājiem, kuri ir sākuši analizēt omikrona variantu un pārbaudīt savu vakcīnu efektivitāti pret to. Turklāt HERA sazinās arī ar trešām valstīm, lai izpētītu sadarbības un apmaiņas iespējas.

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns

Veselības savienības otrais pīlārs ir cīņa pret vēzi, kas ir otrais izplatītākais iedzīvotāju nāves cēlonis ES. 2020. gadā Eiropas Savienībā vēzis tika diagnosticēts 2,7 miljoniem iedzīvotāju. Šī slimība rada ievērojamu fizisku un garīgu slodzi vēža slimniekiem, vēzi pārcietušajiem un viņu tuviniekiem. Turklāt tas arī ievērojami noslogo veselības un sociālās sistēmas un apdraud ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, kā arī darbaspēka veselību. Tomēr 40 % vēža saslimšanas gadījumu var novērst; tas nozīmē, ka tie ir saistīti ar dzīvesveidu (uzturu, fiziskajām aktivitātēm, tabakas vai alkohola lietošanu u. c.) vai vides piesārņojumu vai ka pret tiem ir pieejama vakcīna.

2021. gada februārī pieņemtā Eiropas Vēža uzveikšanas plāna mērķis ir apkarot šo slimību visos posmos, izmantojot integrētu un daudzpusēju pieeju, “veselība visās politikas jomās”. Tās pamatā ir 10 pamatiniciatīvas, ar kurām iecerēts panākt uzlabojumus šādās jomās: profilakse, agrīna atklāšana, diagnostika un ārstēšana, vēža pacientu un vēzi pārcietušo personu dzīves kvalitātes uzlabošana, tai pašā laikā nodrošinot pacientiem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” ES vēža izpētes misija – viena no 2021. gada septembrī izziņotajām piecām jaunajām ES misijām – strādās ar ES plānu cīņai pret vēzi, lai līdz 2030. gadam uzlabotu dzīvi vairāk nekā 3 miljoniem cilvēku, nodrošinot labāku profilaksi, efektīvāku ārstēšanu un labāku dzīves kvalitāti. Kopumā programma “ES – veselībai” un citi ES instrumenti sniegs atbalstu aptuveni 4 miljardu eiro apmērā dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai palīdzētu padarīt veselības sistēmas stabilākas un uzlabotu spējas risināt vēža profilakses un ārstēšanas jautājumus.

Galvenās darbības ir vērstas uz profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti. To mērķis ir līdz 2025. gadam samazināt vides piesārņojumu un kaitīgu alkohola un tabakas patēriņu, veicināt veselīgāku dzīvesveidu, nodrošināt piekļuvi krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam 90 % atbalsttiesīgo ES iedzīvotāju, vismaz 90 % meiteņu Eiropas Savienībā vakcinēt pret cilvēka papilomas vīrusu, līdz 2030. gadam ievērojami palielināt zēnu vakcināciju un līdz 90 % atbilstīgo pacientu nodrošināt piekļuvi valstu vispārējiem vēža centriem. To iespējams panākt, pateicoties 4 miljardu eiro finansējumam. Pateicoties progresam agrīnas atklāšanas, efektīvas ārstēšanas un atbalstošas aprūpes jomā, Eiropas Savienībā vairāk nekā 12 miljoni cilvēku ir uzveikuši vēzi.

Eiropas Zāļu stratēģija

Trešais pīlārs ir 2020. gadā uzsāktā Eiropas Zāļu stratēģija. Ar to tiek pilnībā pārskatīta ES zāļu sistēma. Stratēģija risinās problēmas, kuras jau ilgstoši pastāv ES zāļu sistēmā, veicinās inovāciju (tai skaitā pievēršoties neapmierinātām medicīniskām vajadzībām) un nodrošinās zāļu pieejamību ne tikai krīzes situācijās, bet arī parastos apstākļos. Tās pamatdarbības ietver ES farmācijas jomas tiesību aktu pārskatīšanu un strukturētu dialogu par zāļu piegādes drošību. Dialogs tika uzsākts 2021. gada februārī, un tā mērķis ir noteikt politikas pasākumus, kuri varētu stiprināt farmācijas piegādes ķēžu noturību un garantēt drošu apgādi ar zālēm.

Komisija vairāk nekā jebkad agrāk investē šajās steidzamajās prioritātēs veselības jomā. Martā uzsāktā jaunā programma “ES – veselībai” ir ES vērienīgā atbilde uz Covid-19 pandēmiju. Taču tā neaprobežojas tikai ar reaģēšanu krīzes situācijās; tās mērķis būs uzlabot un veicināt veselību ES, stiprināt valstu veselības aprūpes sistēmas un uzlabot piekļuvi zālēm, medicīniskajām ierīcēm un krīzes sakarā būtiskiem ražojumiem.

Ar programmu “ES – veselībai” ES ieguldīs 5,3 miljardus eiro (faktiskajās cenās) iniciatīvās, kurās ES līmeņa rīcība sniedz pievienoto vērtību, papildinot dalībvalstu politiku un īstenojot vienu vai vairākus programmas “ES – veselībai” mērķus:

uzlabot un veicināt iedzīvotāju veselību Eiropas Savienībā

aizsargāt ES iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem

uzlabot zāles, medicīniskās ierīces un krīzes situācijai būtiskus izstrādājumus

stiprināt veselības aprūpes sistēmas

Demokrātijas stiprināšana

Pēdējos gados ir mainījušās gan demokrātiskās debates, gan veidi, kādos iedzīvotāji piekļūst informācijai; arvien biežāk tas notiek tiešsaistē. Tajā pašā laikā šobrīd vairāk ES pilsoņu nekā jebkad agrāk izmanto savas demokrātiskās tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas dalībvalstī. Turklāt ir pieaugusi politiskās reklāmas nozīme kampaņās Eiropas Savienībā. Lai ņemtu vērā šīs pārmaiņas un stiprinātu demokrātiju un vēlēšanu integritāti, novembrī Komisija nāca klajā ar jauniem priekšlikumiem par politisko reklāmu, to ES pilsoņu vēlēšanu tiesībām, kuri izmanto tiesības uz brīvu pārvietošanos, un Eiropas politisko partiju finansēšanu.

Priekšlikumu pamatā ir pieredze, kas gūta 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un ar tiem tiek īstenotas prioritātes, kas paziņotas Eiropas Demokrātijas rīcības plānā un 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību. Lai garantētu, ka 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek saskaņā ar augstākajiem demokrātijas standartiem, ir izvirzīts mērķis panākt, ka jaunie noteikumi stājas spēkā un dalībvalstis tos pilnībā īsteno līdz 2023. gada pavasarim.

Politiskā reklāma

Digitālā komunikācija un internets sniedz daudz iespēju politiķiem sasniegt iedzīvotājus un iedzīvotājiem – piedalīties demokrātiskās debatēs. Tomēr dažu nesen notikušo vēlēšanu laikā gūtā pieredze liecina, ka digitalizāciju un tiešsaistes reklāmu dažkārt var izmantot, lai manipulētu ar iedzīvotājiem, kā arī dezinformācijai (sk. arī 1. nodaļu par rīcību pret dezinformāciju).

Novembrī Komisija ierosināja tiesību aktu, lai nodrošinātu politiskās reklāmas lielāku pārredzamību. Saskaņotas pārredzamības prasības paredz sniegt tādu attiecīgu informāciju, kas ļautu iedzīvotājiem, kompetentajām iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām skaidri identificēt politisko reklāmu un noteikt gan politiskā vēstījuma izcelsmi, gan to, kurš tās apmaksājis. Mērķorientēšanas un pastiprināšanas paņēmieni būs atļauti tikai tad, ja tiks ievērotas jēgpilnas pārredzamības prasības. Tas dos iespēju personām pašām noteikt, vai un kā uz tām tiek mērķorientēta politiskā reklāma, un izlemt, vai tās to vēlas vai ne.

Priekšlikums papildinās noteikumus, kas izklāstīti Komisijas priekšlikumā par Digitālo pakalpojumu aktu; tā mērķis ir ieviest konkrētus noteikumus pirms 2024. gada maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Mediju brīvība

2020. gadā 23 dalībvalstīs notika uzbrukumi 908 žurnālistiem un mediju darbiniekiem.

2020. gadā 175 žurnālisti un mediju darbinieki protestu laikā Eiropas Savienībā cieta uzbrukumos vai incidentos.

2020. gadā 73 % žurnālistu sieviešu ir saskārušās ar vardarbību tiešsaistē.

ES kopš 1992. gada ir nogalināti 23 žurnālisti, lielākā daļa no tiem – pēdējo sešu gadu laikā.

Mediju brīvība ir būtiski svarīga demokrātijas normālai darbībai. Īstenojot Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, ES veic pasākumus, lai saglabātu mediju brīvību un vērstos pret šīs brīvības apdraudējumiem. Septembrī Komisija nāca klajā ar ieteikumu par žurnālistu drošību. Tajā sniegti norādījumi dalībvalstīm par to, kā uzlabot žurnālistu un mediju profesionāļu fizisko drošību un drošību tiešsaistē, īpašu uzmanību pievēršot jauniem draudiem tiešsaistē, jo īpaši pret žurnālistēm sievietēm vai žurnālistiem, kuri pārstāv minoritātes vai ziņo par tām.

Nākamais solis ir aizsargāt žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus no ļaunprātīgas tiesvedības, kuras mērķis ir atturēt viņus no iesaistīšanās jautājumos, kas ir sabiedrības interesēs. Lai apzinātu šajā jomā pastāvošās problēmas un apkopotu viedokļus par iespējamo rīcību, oktobrī Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu. Komisija 2022. gadā plāno ierosināt ES iniciatīvu par šo jautājumu. ES arī finansē projektus par mediju brīvību un plurālismu. Viens no šādiem projektiem ir Euromedia mediju īpašumtiesību uzraudzības instruments, kas sāka darboties 2021. gada septembrī; tā mērķis ir izveidot datubāzi, kas ietver informāciju par mediju īpašumtiesībām konkrētās valstīs, novērtēt attiecīgo tiesisko regulējumu un apzināt potenciālos riskus mediju īpašumtiesību pārredzamībai.

Komisija arī ieviesa pasākumus, kas izklāstīti Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānā. Piemēram, vasarā tā programmas “Radošā Eiropa” ietvaros izsludināja uzaicinājumu veidot Eiropas žurnālistikas partnerības. Turklāt ar paziņojumu priekšsēdētājas fon der Leienas 2021. gada runā par stāvokli Savienībā Komisija arī spēra nākamos soļus, lai sagatavotu Mediju brīvības aktu, ko plānots pieņemt 2022. gadā.

Paralēli tam Komisija savā ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu turpināja uzraudzīt situāciju mediju brīvības un plurālisma jomā visās dalībvalstīs.

Tiesiskuma aizsardzība

Jūlijā Komisija publicēja otro gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā ar atsevišķām nodaļām par katru dalībvalsti. Ziņojums par tiesiskumu ir ikgadējs pasākums, kas veicina tiesiskumu un kura mērķis ir novērst problēmu rašanos vai padziļināšanos. Tas aptver četrus galvenos pīlārus: valstu tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumi, mediju plurālisms un brīvība un citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu, kura ir būtiska funkcionējošai demokrātijai.

Šajā 2021. gada izdevumā ir ziņots par norisēm kopš iepriekšējā ziņojuma pieņemšanas un ņemta vērā ietekme, ko radījusi Covid-19 pandēmija. Kopumā tajā atspoguļotas daudzas pozitīvas norises dalībvalstīs, arī tajās, kurās tiek risinātas 2020. gada ziņojumā konstatētās problēmas.

Tomēr dažās dalībvalstīs joprojām pastāv bažas, piemēram, par tiesu iestāžu neatkarību un situāciju attiecībā uz medijiem. Pandēmija arī parādīja, cik svarīga tiesiskuma saglabāšanā ir spēja uzturēt līdzsvara un atsvara sistēmu.

Komisija arī turpināja pildīt savus pienākumus kā ES līgumu sargātāja, uzsākot pārkāpumu procedūras. Aprīlī tā vērsās Tiesā ar prasību pret Poliju saistībā ar 2019. gada Likumu par tiesu varu un Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas darbībām attiecībā uz disciplinārlietām pret tiesnešiem. Komisija arī lūdza Tiesu noteikt pagaidu pasākumus, kurus Tiesa noteica 14. jūlijā.

Septembrī Komisija lūdza Tiesu piemērot Polijai naudassodu par katru dienu, kamēr nav pilnībā izpildīts Tiesas 14. jūlija rīkojums par pagaidu pasākumiem. 27. oktobrī Tiesa par prasību neievērošanu noteica 1 miljonu eiro dienā lielu soda naudu.

Saistībā ar citu pienākumu neizpildes procedūru Komisija saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu arī nosūtīja Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka šī valsts nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā izpildītu Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedumu, kurā konstatēts, ka Polijas likums par tiesnešu disciplinārās atbildības regulējumu nav saderīgs ar ES tiesību aktiem. Atbilde tiek detalizēti analizēta, pirms tiek pieņemts lēmums par turpmākajiem pasākumiem.

Jūlijā Komisija uzsāka pārkāpuma procedūras pret Ungāriju saistībā ar pamattiesību aizsardzību un nediskriminācijas principu. (Sk. arī 7. nodaļu.)

Papildus pārkāpumu procedūrām, kuru mērķis ir novērst konkrētus ES tiesību aktu pārkāpumus, Līguma par Eiropas Savienību 7. pants paredz vispārīgāku procedūru Savienības kopējo vērtību, tostarp tiesiskuma, ievērošanai. Padomē joprojām noris divu procedūru izskatīšana, no kurām vienu 2017. gadā pret Poliju ierosināja Komisija, bet otru – 2018. gadā pret Ungāriju ierosināja Eiropas Parlaments, lai noskaidrotu, vai pastāv skaidrs risks būtiski pārkāpt Savienības vērtības. Komisija gan 2020., gan 2021. gadā informēja Padomi par jaunākajām norisēm jomās, uz kurām attiecas pamatotie priekšlikumi.

ES budžeta aizsardzība

2020. gada regula par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai nodrošina, ka ES spēj labāk reaģēt uz tādiem tiesiskuma principu pārkāpumiem, kas ietekmē ES budžetu. Kopā ar citiem jau ieviestajiem instrumentiem tā nodrošina, ka katrs eiro nonāk tur, kur tas ir vajadzīgs, un rada pievienoto vērtību iedzīvotājiem.

Kopš regula 2021. gada janvārī stājās spēkā, Komisija ir uzraudzījusi situāciju visās dalībvalstīs un ir savākusi svarīgu informāciju. Komisijas ziņojums par tiesiskumu ir viens no informācijas avotiem, ko Komisija var izmantot, lai identificētu un novērtētu tiesiskuma principu pārkāpumus saskaņā ar regulu. Turklāt Komisijas analīzē tiek ņemti vērā Tiesas lēmumi, Eiropas Revīzijas palātas ziņojumi un attiecīgo starptautisko organizāciju secinājumi. Komisija pašlaik gatavo pamatnostādņu kopumu, lai precizētu vairākus elementus, kas saistīti ar regulas darbību.

Iedzīvotāju iesaiste

Oktobrī Parlaments un Padome pieņēma Orhūsas regulas grozījumu, kas stiprinās ES pilsoniskās sabiedrības un plašākas sabiedrības spējas pārbaudīt lēmumus, kuri ietekmē vidi. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas var pieprasīt, lai ES iestādes pārskata savas darbības nolūkā nodrošināt labāku vides aizsardzību un efektīvāku klimatrīcību.

2021. gadā Komisija atbildēja uz divām Eiropas pilsoņu iniciatīvām, no kurām katru atbalstīja vairāk nekā 1 miljons ES pilsoņu. Attiecībā uz iniciatīvu “Minority SafePack” par kultūru un valodu daudzveidību Komisija pieņēma neleģislatīvus turpmākos pasākumus, savukārt attiecībā uz “End the Cage Age” (jeb “Ārā no sprostiem”) tā paziņoja par nodomu līdz 2024. gadam ierosināt pakāpenisku atteikšanos no sprostiem konkrētu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanā. Pēc 2014. gada iniciatīvas “Right2Water” janvārī stājās spēkā pārskatītā Dzeramā ūdens direktīva, un pēc 2017. gada iniciatīvas “Ban Glyphosate” (jeb “Aizliegt glifosātu”) martā stājās spēkā Regula par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē. 2021. gadā tika reģistrētas vienpadsmit jaunas iniciatīvas.

2021. gadā Komisija sāka 116 sabiedriskās apspriešanas un saņēma 757 315 ieguldījumus, kā arī 104 771 atbildi saistībā ar citām atsauksmju sniegšanas iespējām (piemēram, atsauksmes par ceļvežiem un tiesību aktu projektiem). Komisija arī atbildēja uz visiem 283 ierosinājumiem, kas līdz šim saņemti portālā “Izsakiet viedokli: vienkāršojiet!”. Augsta līmeņa ekspertu grupa, kura darbojas platformā “Gatavi nākotnei”, attiecīgos ierosinājumus ņem vērā, izstrādājot savu gada darba programmu. Šajā grupā ir pārstāvji no valsts līmeņa, reģionālajām un vietējām iestādēm, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Eiropas Reģionu komitejas un ieinteresētās personas, kas pārstāv uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas. MVU sūtņu tīkls sniedz ieguldījumu un ir pārstāvēts ekspertu grupas plenārsēdēs.

Migrācija un patvērums

Gadu pēc jaunā Migrācijas un patvēruma pakta pieņemšanas 2020. gada septembrī, 2021. gada septembrī Komisija pieņēma pirmo progresa ziņojumu par šo paktu. Tā norādīja, ka tikmēr, kamēr netiks veikta visaptveroša ES patvēruma un migrācijas sistēmas reforma, ES joprojām nebūs pietiekami aizsargāta un gatava reaģēt uz mainīgiem apstākļiem.

Februārī Komisija saskaņā ar pārskatītā Vīzu kodeksa prasībām iesniedza Padomei savu pirmo faktu novērtējumu par sadarbību ar partnervalstīm atpakaļuzņemšanas jomā, kurš ir daļa no visaptverošās pieejas migrācijas politikā, kas izklāstīta jaunajā migrācijas un patvēruma paktā. Šim pirmajam novērtējumam bija pievienots paziņojums, kurā izklāstīts, kā ES plāno uzlabot sadarbību atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā.

2021. gada aprīlī Komisija pieņēma pirmo ES stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju, kuras mērķis ir palielināt brīvprātīgas atgriešanās īpatsvaru, kas veicina humānu un cieņpilnu atgriešanu un palīdz uzlabot sadarbību ar partnervalstīm atpakaļuzņemšanas jomā. Tajā pašā laikā reintegrācija palīdz personām, kas atgriežas gan no ES dalībvalstīm, gan trešām valstīm, izmantot iespējas savā izcelsmes valstī, veicināt kopienas attīstību un vairot uzticēšanos migrācijas sistēmai.

Stratēģija nodrošina instrumentus un norādījumus, lai uzlabotu atgriešanas ilgtspēju, pastiprinot sadarbību partnervalstīs. Līdztekus stratēģijai Komisija publicēja ES satvaru par konsultācijām atgriešanas jautājumos un Reintegrācijas palīdzības rīku, kuros izklāstītas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, veidojot konsultējošas struktūras atgriešanas jautājumos. Tas ietver cilvēkresursu vajadzības un finansējumu, kā arī nosūtīšanas rīka izmantošanu, kas garantē drošu informācijas plūsmu starp konsultantiem atgriešanas jautājumos un reintegrācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Pēc Baltkrievijas mēģinājumiem destabilizēt ES un tās dalībvalstis, atvieglojot neatbilstīgo migrāciju, un pēc tās lēmuma apturēt ES un Baltkrievijas nolīgumu par atpakaļuzņemšanu, septembrī Komisija ierosināja apturēt dažus noteikumus ES un Baltkrievijas nolīgumā par vīzu atvieglotu izsniegšanu, šos pasākumus attiecinot tikai uz Baltkrievijas valdības amatpersonām, nevis vienkāršajiem šīs valsts pilsoņiem. Padome Komisijas priekšlikumu pieņēma novembrī.

Komisija, konkrēti reaģējot uz valsts atbalstītu migrantu instrumentalizāciju pie ES ārējām robežām, pārbaudīja Latvijas, Lietuvas un Polijas finansiālās un operatīvās vajadzības un atvēlēja vēl 200 miljonus eiro robežu pārvaldībai. Vienlaikus tā pastiprināja dialogu ar attiecīgajām trešām valstīm, lai brīdinātu tās par šo situāciju un nodrošinātu, ka tās rīkojas, lai novērstu savu valstspiederīgo iekrišanu Baltkrievijas iestāžu izliktajā slazdā.

Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela darbības tika izklāstītas 23. novembrī pieņemtajā kopīgajā paziņojumā “Reaģēšana uz valsts atbalstītu migrantu instrumentalizāciju pie ES ārējām robežām”.

1. decembrī Komisija iesniedza priekšlikumu, kas ļaus visvairāk skartajām ES dalībvalstīm uz laiku pielāgot savas patvēruma sistēmas jaunajai situācijai. Lai palīdzētu neaizsargātajiem cilvēkiem, kas iestrēguši Baltkrievijā, Komisija līdz gada beigām bija mobilizējusi humānās palīdzības finansējumu 700 000 eiro apmērā un ir gatava piešķirt papildu līdzekļus. ES arī nodrošinās līdz 3,5 miljoniem eiro, lai atbalstītu personas, kuras brīvprātīgi atgriežas no Baltkrievijas savā izcelsmes valstī. Turklāt darbinieki no tādām ES aģentūrām kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (bijušais Eiropas Patvēruma atbalsta birojs) un Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai ir gatavi nosūtīšanai uz ārējām robežām, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ES dalībvalstīm, un jau darbojas attiecīgajās dalībvalstīs. Lai nodrošinātu pastāvīgu regulējumu, 14. decembrī Komisija pieņēma priekšlikumu par grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā un priekšlikumu regulai, ar ko risina tādas situācijas, kurās cilvēki tiek izmantoti par instrumentu mērķu sasniegšanai.

Cilvēku tirdzniecības apkarošana

72 % cilvēku tirdzniecībā cietušo ir sievietes un meitenes, bet 23 % – vīrieši un zēni, savukārt 5 % gadījumu cietušo dzimums nav zināms. Aptuveni puse cietušo ir Eiropas Savienības pilsoņi. 60 % cietušo tiek pārdoti seksuālai izmantošanai, bet 15 % – izmantošanai par darbaspēku.

Aprīlī Komisija pieņēma ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kurā izmantota visaptveroša pieeja gan attiecībā uz profilaksi un cietušo aizsardzību, gan cilvēku tirgotāju kriminālvajāšanu un notiesāšanu. Stratēģija piedāvā juridiskas, politiskas un operatīvas iniciatīvas četrās jomās: samazināt pieprasījumu, kas veicina cilvēku tirdzniecību visu veidu ekspluatācijas nolūkā; likvidēt cilvēku tirgotāju noziedzīgās darbības modeli; aizsargāt, atbalstīt un nodrošināt iespējas cietušajiem, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem; starptautiskā dimensija. 2021. gada 1. jūnijā darbu sāka jaunieceltais ES koordinators cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā.

Septembrī Komisija pieņēma atjaunināto ES rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu (2021–2025). Tajā izklāstīti pasākumi kontrabandas apkarošanai un novēršanai un migrantu pamattiesību pilnīgai aizsardzībai. Tajā arī ierosināts paplašināt ierobežojošos pasākumus, pastiprināt kriminālsankcijas pret kontrabandistiem un ieviest pasākumus, lai novērstu migrantu ekspluatāciju un uzlabotu zināšanas par kontrabandu. Rīcības plānā ir ņemta vērā pieaugošā valstisku rīcībspēku nozīme neatbilstīgas migrācijas veicināšanā un cilvēku izmantošanā, lai politisku mērķu vārdā izdarītu spiedienu uz ārējām robežām, kā tas notika 2021. gadā uz ES robežas ar Baltkrieviju. Komisija arī iepazīstināja ar pasākumiem, kas pieņemti, lai labāk piemērotu Direktīvu par sankcijām pret darba devējiem. Šo pasākumu mērķis ir sodīt tādus darba devējus, kuri pieņem darbā cilvēkus, kuriem nav tiesību uzturēties ES, aizsargāt neatbilstīgo migrantu tiesības un garantēt pārbaužu veikšanu. Pasākumi tiks īstenoti 2022. gadā.

Novembrī Komisija un Augstais pārstāvis ierosināja pasākumus, lai novērstu un ierobežotu to pārvadātāju darbības, kuri iesaistās cilvēku kontrabandā vai cilvēku tirdzniecībā uz ES vai to veicina. Tie pievienos jaunu instrumentu ES instrumentu kopumam, ar kuru dalībvalstīm tiek sniegts atbalsts cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību.

To personu aizsardzība, kurām tā nepieciešama

Komisija turpināja strādāt, lai uzlabotu migrācijas pārvaldību un migrantu uzņemšanas un dzīves apstākļus, jo īpaši Grieķijā. Tā palielināja atbalstu valstu iestādēm Migrācijas pārvaldības darba grupā, kas 2020. gadā tika izveidota ar nolūku uzlabot migrantu uzņemšanu un dzīves apstākļus Lesbas salā un Egejas jūras ziemeļu salās. Septembrī tika atvērts pirmais jaunais uzņemšanas un identifikācijas centrs Samā, bet novembrī – jauni centri Kosā un Lerā. 2022. gadā plānots atvērt jaunus centrus Hijā un Lesbā. Šo piecu centru būvniecībai Komisija Grieķijai piešķīra 276 miljonus eiro.

Komisija arī atvieglo un koordinē dažādu migrantu grupu pārcelšanu no Grieķijas, Itālijas un Maltas uz dalībvalstīm, kas uzņemas saistības. Iesaistītās organizācijas ir pielikušas ievērojamus pūliņus un dalībvalstis ir izrādījušas solidaritāti, lai ar Eiropas Komisijas atbalstu 2020. un 2021. gadā no Grieķijas uz citām dalībvalstīm tiktu pārcelti vairāk nekā 4600 cilvēku un 2018.–2021. gadā no Itālijas un Maltas – gandrīz 3000 cilvēku.

Jūlijā Komisija uzsāka saistību uzņemšanos par bēgļu pārmitināšanu un humanitāro uzņemšanu 2021.–2022. gadā. Kopumā dalībvalstis apņēmās palīdzēt 60 000 bēgļu no prioritārajām valstīm un reģioniem (to vidū arī riskam pakļautajiem afgāņiem), sniedzot atbalstu ar pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas pasākumiem. Dalībvalstīm saistību īstenošanai ir pieejams ES finansiālais atbalsts un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras sniegts operatīvais atbalsts.

Jūnijā tika panākta vienošanās par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja jaunajām pilnvarām, kas ir spēkā no 2022. gada sākuma, kad birojs pārtapa par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Jauno pilnvaru mērķis ir nodrošināt aģentūrai stabilu tiesisko, operatīvo un praktisko satvaru, lai tā varētu atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām uzlabot to patvēruma un uzņemšanas sistēmas. 2021. gadā birojs paplašināja savu palīdzību, iekļaujot Spāniju, Latviju un Lietuvu (papildus Grieķijai, Itālijai, Kiprai un Maltai).

Neatbilstīga migrācija skaitliskā izteiksmē

Laikposmā no 2021. gada janvāra līdz novembrim visos maršrutos bija aptuveni 182 600 neatbilstīgo migrantu salīdzinājumā ar 114 400 migrantiem tajā pašā laikposmā 2020. gadā (125 100 pa visu minēto gadu) un nedaudz mazāk par 127 000 tajā pašā laikposmā 2019. gadā (141 700 pa visu gadu).

Trīs galvenajos maršrutos – Vidusjūras rietumdaļā, centrālajā daļā un austrumdaļā – kopš 2014. gada vērojama atkārtota nelikumīga robežšķērsošana, kas ik gadu visintensīvākā ir vasaras beigās un parasti nepārsniedz 50 000 robežšķērsošanas gadījumu mēnesī. No 2015. gada beigām līdz 2016. gada sākumam maršrutā Vidusjūras austrumdaļā tika reģistrēts ievērojams maksimums, 2015. gada oktobrī sasniedzot 230 000 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu. Vidusjūras rietumdaļas maršrutā ietilpst Atlantijas (Rietumāfrikas) ceļš.

Vidusjūras centrālais maršruts joprojām ir pasaulē bīstamākais zināmais migrācijas maršruts, kurā kopš 2014. gada ir reģistrēti vairāk nekā 20 000 nāves un pazušanas gadījumu. 2021. gadā Vidusjūras un Rietumāfrikas maršrutā tika ziņots par 2819 migrantu nāvi vai pazušanu, bet 2020. gadā – par 2325 mirušiem vai pazudušiem migrantiem.

Eiropas Robežu un krasta apsardze

2019. gada Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (saukta arī par Frontex) jauno pilnvaru īstenošana sekmīgi virzījās uz priekšu – 2021. gada 1. janvārī pirmo reizi tika izvietots Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss, tostarp pirmie darbinieki ES formastērpos.

Paredzams, ka pastāvīgā korpusa izvietošana ļaus aģentūrai plašāk atbalstīt dalībvalstis visās darbības jomās, tostarp ar atgriešanu saistītās darbībās.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm uz Eiropas Savienības ārējām robežām izvieto vidēji 2000 robežsardzes un krasta apsardzes darbinieku. Aģentūra ir arī ievērojami nostiprinājusi savu pamattiesību regulējumu, kā paredzēts Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā, un iecēlusi jaunu pamattiesību amatpersonu, kā arī pieņēmusi darbā pirmos pamattiesību uzraudzības speciālistus.

Integrācijas un iekļaušanas rīcības plāna īstenošana

2021. gadā ES turpināja īstenot 2021.–2027. gada Rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu, kurā galvenā uzmanība pievērsta izglītībai un apmācībai, nodarbinātībai un prasmēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un mājokļiem. Jauno pasākumu vidū 2021. gadā bija martā uzsāktā Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas partnerība, kuras mērķis ir palielināt sadarbību ar ES pilsētām, reģioniem un lauku apvidiem un nodrošināt lielāku atbalstu centienos palīdzēt migrantiem integrēties.

Prasmju un talantu pakete

2020. gada jaunā Migrācijas un patvēruma pakta ietvaros 2021. gada jūnijā tika sākta talantu partnerību iniciatīva, kuras mērķis ir stiprināt attiecības ar galvenajām partnervalstīm migrācijas jomā, šo valstu darba ņēmēju prasmes salāgojot ar ES darba tirgus vajadzībām. Lai nodrošinātu drošus un likumīgus migrācijas ceļus, šajās partnerībās varēs piedalīties studenti, absolventi un darba ņēmēji visos prasmju līmeņos. Tās arī nodrošinās profesionālās izglītības un apmācības iespējas un atbalstu atgriezušos migrantu integrācijai.

Šengenas zona

Jūnijā Komisija pieņēma Stratēģiju pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai, kam pievienots priekšlikums pārskatīt Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Tajā ierosināta rīcība trīs jomās: ES ārējo robežu efektīva pārvaldība; pasākumi, kas kompensē kontroles neesamību pie iekšējām robežām; stabila pārvaldība (novērtēšana, uzraudzība un sagatavotība).

Šī stratēģija ietver iniciatīvas, kas ļaus spēcināt un pilnveidot Šengenas zonu un kuru pamatā ir pēdējos piecos gados, tai skaitā Covid-19 pandēmijas laikā, gūtā pieredze. Tajā ir izvērtēti panākumi, kas gūti, īstenojot vienu no pasaules tehnoloģiski vismodernākajām robežu pārvaldības sistēmām pie ES ārējām robežām, un paredzētas turpmākas iniciatīvas šajā jomā. Tajā arī īpaši uzsvērti pasākumi Šengenas zonas iekšējai stiprināšanai, piemēram, policijas un tiesu iestāžu sadarbības uzlabošana. Visbeidzot, tā ierosina Šengenas zonā, kurā netiek veikta kontrole uz iekšējām robežām, iekļaut arī Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju, kuras jau īsteno lielāko daļu Šengenas noteikumu, bet pagaidām nevar pilnībā izmantot šīs zonas sniegtās priekšrocības (tiklīdz būs sekmīgi pabeigts pašlaik notiekošais Šengenas izvērtēšanas process attiecībā uz Kipru, paplašināšana attieksies arī uz to).

Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma reformēšanas priekšlikuma mērķis ir padarīt mehānismu efektīvāku, lietderīgāku un ātrāku, padarīt mērķorientētāku tā politisko ievirzi un padarīt to piemērotāku izvirzītā mērķa sasniegšanai. Pašlaik par to notiek sarunas Padomē, un Komisija dara visu iespējamo, lai veicinātu procesa netraucētu norisi.

Komisija 14. decembrī pieņēma priekšlikumu par grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā. Tā mērķis ir nodrošināt, ka kontrole uz iekšējām robežām tiek ieviesta tikai kā galējais līdzeklis, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu tiesības to darīt ārkārtas apstākļos. Priekšlikumā risinātas arī problēmas, kas saistītas ar neatbilstīgo migrantu instrumentalizāciju. Vienlaikus tika pieņemts vēl viens priekšlikums par instrumentalizācijas situāciju risināšanu migrācijas un patvēruma jomā.

ES turpināja sekmīgi veidot kopīgu IT arhitektūru ar jaunām savstarpēji savienotām robežu pārvaldības, migrācijas un tiesībaizsardzības sistēmām. Pēc tam, kad sadarbspēja būs ieviesta, tā nodrošinās, ka visas IT sistēmas savstarpēji sazinās un ka valstu iestādēm ir pilnīga un precīza informācija, vienlaikus pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus.

Drošības jautājumi

Tā kā joprojām rodas jauni un arvien sarežģītāki pārrobežu drošības apdraudējumi, kas skar dažādas nozares, ES ir jāpastiprina sadarbība un koordinācija drošības jomā plašā nozīmē. Covid-19 pandēmija bija pārbaudījums Eiropas kritiskajai infrastruktūrai, krīžgatavībai un krīžu pārvarēšanas sistēmām. Lai aizsargātu visus ES iedzīvotājus un atbalstītu mūsu eiropeisko dzīvesziņu, 2021. gadā ES turpināja īstenot 2020. gada Drošības savienības stratēģiju ar jaunām iniciatīvām terorisma un radikalizācijas, organizētās noziedzības, kiberdrošības un hibrīddraudu jomā.

Terorisma un radikalizācijas novēršana un apkarošana

Regula, ar ko vēršas pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, stājās spēkā 2021. gada 7. jūnijā, un tā būs pilnībā piemērojama vienu gadu vēlāk. Regula ļaus dalībvalstīm nosūtīt satura izņemšanas rīkojumus mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus ES. Tās arī varēs vienas stundas laikā izņemt materiālus, kas kūda uz teroristiskiem nodarījumiem vai atbalsta tos, veicina teroristu grupu darbības vai sniedz norādījumus vai izskaidro paņēmienus teroristisku nodarījumu veikšanai.

Turklāt regula paredz aizsardzības pasākumus, kas stiprinās atbildību un pārredzamību attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek veikti teroristiska satura izņemšanai, un kas pasargās likumīgu runu pret kļūdainu izņemšanu. Ar to ievieš pasākumus, lai nodrošinātu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, tai skaitā atkāpes attiecībā uz materiāliem, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos.

Lai tiešsaistes platformām palīdzētu moderēt saturu, ES Interneta forums – platforma, ko vada Komisija un kas apvieno dalībvalstis un tehnoloģiju uzņēmumus, un kuras uzdevums ir apspriest to, kā teroristi izmanto internetu, un novērst seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē – 2021. gadā nāca klajā ar zināšanu paketi par aizliegtām vardarbīgām labējo ekstrēmistu grupām, simboliem un manifestiem.

Jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Šajā paketē ir iekļauts priekšlikums izveidot jaunu ES iestādi cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Mērķis ir uzlabot aizdomīgu darījumu un darbību atklāšanu un novērst nepilnības, kuras noziedznieki izmanto, lai ar finanšu sistēmas starpniecību legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansētu teroristiskas darbības.

Pieņemtie pasākumi ievērojami uzlabo pašreizējo ES regulējumu – tajos ir ņemtas vērā jaunās un gaidāmās problēmas, kas saistītas ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem. Šeit ir runa, piemēram, par virtuālajām valūtām, integrētākām finanšu plūsmām vienotajā tirgū un teroristisko organizāciju globālo raksturu. Priekšlikumi arī palīdzēs izveidot daudz saskaņotāku regulējumu visā ES ar tieši piemērojamiem noteikumiem, piemēram, ES mērogā nosakot lielu skaidras naudas maksājumu maksimālo robežu 10 000 eiro. Tādējādi uzņēmējiem, uz kuriem attiecas noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, un jo īpaši tiem, kuri darbojas pāri robežām, būs vieglāk panākt atbilstību noteikumiem.

Ņemot vērā notikumus Afganistānā, ES terorisma apkarošanas koordinators sadarbībā ar prezidentvalsti, Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un attiecīgajām ES aģentūrām izstrādāja rīcības plānu terorisma apkarošanai attiecībā uz Afganistānu.

Cīņa pret organizēto noziedzību un pārrobežu noziedzību

Aprīlī Komisija publicēja ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem veicina tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību, efektīvu izmeklēšanu nolūkā izjaukt organizētās noziedzības struktūras, novērš organizētās noziedzības radīto peļņu un panāk, ka tiesībaizsardzības un tiesu iestādes ir pielāgotas darbam digitālajā laikmetā. Komisija arī ierosināja pasākumus, lai dalībvalstis varētu pilnībā izmantot Eiropas daudzdisciplīnu platformu pret noziedzības draudiem.

2021. gadā Komisija aktīvi strādāja, lai nodrošinātu šaujamieroču labāku kontroli ES un kaimiņvalstīs. Komisija pieņēma pasākumus, kas dalībvalstīm nodrošinās labāku piekļuvi informācijai, kura vajadzīga, lai dotu atļauju iegādāties vai glabāt konkrētus šaujamieročus (pašlaik dalībvalstis netiek sistemātiski informētas par citu ES dalībvalstu atteikumiem piešķirt šaujamieroču licenci). Oktobrī publicētajā ziņojumā par piemērošanu tika uzsvērta spēkā esošo ES tiesību aktu pozitīvā ietekme, jo īpaši, aizliedzot visbīstamākos šaujamieročus un novēršot ieroču nelikumīgu pārveidošanu par nāvējošiem šaujamieročiem. Tajā arī apzinātas vēl nenovērstās nepilnības, kuru dēļ uzsāktas 76 pārkāpuma procedūras, kā arī jomas, kurās jāveic turpmāki uzlabojumi, piemēram, Eiropas šaujamieroču apliecības digitalizācija un stingrāka kontrole attiecībā uz ieroču 3D drukāšanas plānu iegādi un glabāšanu.

Pēc 2020. gada paziņojuma par tieslietu sistēmas digitalizāciju decembrī Komisija nāca klajā ar iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir modernizēt tiesu sistēmas ES un paātrināt tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību civillietās, komerclietās un krimināllietās.

Noziedzīgie tīkli veic visdažādākās darbības, kas saistītas ar narkotikām, organizēto noziedzību pret īpašumu, migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un kibernoziedzību. Tie iefiltrējas likumīgajā ekonomikā, un gandrīz 70 % no tiem ir iesaistīti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, gandrīz 60 % – korupcijā un vairāk nekā 80 % izmanto likumīgas uzņēmējdarbības struktūras. Tie darbojas pāri robežām, un 65 % noziedzīgo grupējumu ir dažādas valstspiederības cilvēki. Tie ātri pielāgojās pandēmijai; tika atklāts krāpniecisks darījums 1,1 miljarda vakcīnas devu iegādei par kopējo summu 15,4 miljardi eiro.

Paketē ir trīs priekšlikumi:

• regula, kas uzlabos pārrobežu digitālo komunikāciju starp tiesu iestādēm un nodrošinās tiesu iestāžu pieejamību civillietās, komerclietās un krimināllietās;
• grozījums Eurojust regulā, lai izveidotu juridisko pamatu mutiskai uzklausīšanai ar videokonferenču starpniecību un uzlabotu valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestāžu koordināciju un sadarbību teroristu nodarījumu jomā;
• regula, ar ko izveido sadarbības platformu, lai uzlabotu kopējo izmeklēšanas grupu pārrobežu lietās veiktās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas efektivitāti un lietderību.

Ar šīm iniciatīvām plānots īstenot Komisijas vērienīgos mērķus izveidot patiesi efektīvu un noturīgu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Pēc 2020. gada priekšlikumiem pārskatīt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai pilnvaras decembrī Komisija nāca klajā ar ES Policijas sadarbības kodeksu, lai uzlabotu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un nodrošinātu ES policistiem modernākus rīkus informācijas apmaiņai. Policijas sadarbības kodekss, kas ietver ieteikumu par policijas operatīvo sadarbību un jaunus noteikumus par informācijas apmaiņu, palīdzēs uzlabot pārrobežu operācijas, noteiks skaidrus informācijas apmaiņas kanālus un termiņus un stiprinās aģentūras lomu.

Turklāt pārskatītie noteikumi par noteiktu kategoriju datu automatizētu apmaiņu palīdzēs daudz efektīvāk sasaistīt noziegumus visā ES. Tas palīdzēs iegūt nepieciešamo informāciju, veicinās noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu Eiropas Savienībā un uzlabos visu cilvēku drošību Eiropā. Tiesību aktu pakete policijas sadarbības jomā ietver trīs tiesību aktu priekšlikumus: Padomes ieteikumu par policijas operatīvo sadarbību, direktīvu par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un regulu par automatizēto datu apmaiņas mehānismu policijas sadarbības nolūkiem (“Prīmes II regula”).

Vienlaikus ar tiesību aktu kopumu cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu nodrošināt tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi nākotnē plānotajam savstarpēji savienotajiem bankas kontu reģistriem. Tas ļaus tiesībaizsardzības iestādēm ātri noteikt, vai aizdomās turētajai personai ir bankas konti citās dalībvalstīs, un tādējādi atvieglos finanšu izmeklēšanu un līdzekļu atgūšanu pārrobežu lietās.

Krīzes pārvarēšana

Civilā aizsardzība

Covid-19 pandēmija parādīja, ka ir nepieciešams spēcīgāks ES civilās aizsardzības mehānisms, kas ļauj ātrāk un efektīvāk reaģēt uz ārkārtas situācijām. 2021. gada maijā stājās spēkā jauni tiesību akti, kas nodrošina ES labākus instrumentus tādu katastrofu pārvarēšanai, kuras vienlaikus skar vairākas valstis. ES arī palielināja līdzekļus civilās aizsardzības atbalstam, lai stiprinātu ES dalībvalstu reaģēšanu.

ES kopā ar dalībvalstīm turpināja veidot rescEU – aizsargaprīkojuma un medicīniskā aprīkojuma medicīnisko rezervi. Lai vajadzības gadījumā varētu palīdzēt dalībvalstīm, ES turpināja ar lidmašīnām un helikopteriem papildināt rescEU ugunsdzēsības floti. Nākotnē būs iespējams izmantot plašākas rescEU spējas reaģēt uz ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem negadījumiem un kodolnegadījumiem. Tajā pašā laikā ES piedāvās ievērojamu finansiālu atbalstu, lai stiprinātu preventīvos un sagatavotības pasākumus, kas samazina katastrofu risku un palīdz kopienām kļūt noturīgākām pret dažādām krīzēm.

2021. gadā ES civilās aizsardzības mehānisms saņēma rekordlielu skaitu palīdzības pieprasījumu. No 114 pieprasījumiem 61 % bija saistīti ar Covid-19 pandēmiju.

Klimata pārmaiņas jau ir jūtamas visā pasaulē, bet 2021. gada vasara sniedza ieskatu tajā, kādas nākotnē varētu būt vasaras Eiropā. 2021. gadā meža ugunsgrēku dzēšanā ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzība tika lūgta daudz biežāk, nekā pēdējo 10 gadu laikā, turklāt mehānisms cīņai pret meža ugunsgrēkiem rekordlielā skaitā gadījumu tika aktivizēts vairākās vietās vienlaikus.

Reaģējot uz meža ugunsgrēkiem Vidusjūras reģionā un Rietumbalkānos, ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros uz Albāniju, Alžīriju, Grieķiju, Itāliju, Kipru, Turciju un Ziemeļmaķedoniju tika nosūtītas 16 lidmašīnas un četri helikopteri, vairāk nekā 290 ugunsdzēsēju transportlīdzekļu un vairāk nekā 1300 neatliekamās palīdzības sniedzēju. Ārkārtas operācijas no kosmosa vadīt palīdzēja Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums, kas sagatavoja atjauninātas ugunsgrēku skarto teritoriju kartes.

2021. gadā vien Copernicus satelītu ātrās kartēšanas pakalpojuma ietvaros tika sagatavotas vairāk nekā 580 kartes.

Jūlijā vairākus Eiropas reģionus piemeklēja postoši plūdi, un ES koordinēja glābšanas laivu, helikopteru un vairāk nekā 150 glābēju nosūtīšanu no Francijas, Itālijas un Austrijas uz Beļģiju. Copernicus programmas Eiropas Plūdu informācijas sistēma vēl pirms plūdiem brīdināja iestādes par plūdu risku; tas ļāva Beļģijai, Vācijai, Nīderlandei un Šveicei aktivizēt ātrās kartēšanas pakalpojumu, lai atbalstītu pirmās palīdzības sniedzējus.

2021. gadā ES arī sniedza dzīvības glābšanai paredzētu atbalstu katastrofu skartajiem reģioniem visā pasaulē, tostarp Gvinejas iedzīvotājiem pēc Ebolas vīrusa uzliesmojuma, Haiti iedzīvotājiem pēc zemestrīces un Kongo Demokrātiskajai Republikai – pēc vulkāna izvirduma. Reaģējot uz notikumiem Afganistānā, ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros tika koordinēta ES valstspiederīgo un citu neaizsargātu personu repatriācija.

Cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu

Jūlijā ES pieņēma regulu par pagaidu atkāpi no noteikumiem par komunikācijas un informācijas plūsmas datu konfidencialitāti noteikumos, kas reglamentē privātās dzīves aizsardzību elektronisko sakaru nozarē. Tas ir viens no astoņiem pasākumiem ES stratēģijā efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu, kuras mērķis ir izstrādāt visaptverošu atbildi uz šādiem noziegumiem. Stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta šādiem aspektiem: atbalsts profilakses iniciatīvām nolūkā novērst jebkādu iespējamību, ka bērns var nonākt upura lomā, palīdzība cietušajiem un atbalsts tiesībaizsardzības iestādēm ar mērķi pēc iespējas ātri izglābt cietušos no notiekošas vardarbības un arestēt likumpārkāpējus.

Eiropas ekonomikas atveseļošana

Lielas nenoteiktības apstākļos 2021. gadā ES ekonomika strauji atguvās pēc smagās recesijas, ko 2020. gadā bija izraisījusi pandēmija. ES sasniegumi Covid-19 vakcinācijas kampaņas izvēršanā un pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanā ir radījuši pamatu ilgtspējīgai atveseļošanai. Vakcinācijas kampaņām progresējot un sākot atcelt ierobežojumus, pavasarī atsākās un vasarā turpinājās izaugsme, kam pamatā bija ekonomikas atkalatvēršana. Līdz rudenim ES ekonomika bija atguvusi pirmspandēmijas izlaides līmeni.

2021. gada rudens Eiropas ekonomikas prognozē kopumā prognozēts, ka iekšzemes kopprodukts gan ES, gan eirozonā 2021. gadā varētu pieaugt par 5,0 % un 2022. gadā – par 4,3 %. Lai gan atveseļošanas temps ES dalībvalstīs var atšķirties, prognozēts, ka visu dalībvalstu ekonomika līdz 2023. gada sākumam būs atgriezusies vismaz pirmskrīzes līmenī. Gaidāms, ka, ekonomikai 2022. gadā paplašinoties, darba tirgus atveseļošana tiks pabeigta. Prognozēts, ka 2022. un 2023. gadā tiks radīti aptuveni 3,4 miljoni darbvietu, tādējādi bezdarba līmenis ES 2023. gadā samazināsies līdz 6,5 %.

Atveseļošanu ir veicinājuši krīzes sākumā ES un valstu līmenī ieviestie bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas pasākumi, arī atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) – pirmā ES iniciatīva saīsināta darba laika finansēšanai (sk. 1. nodaļu). Tikmēr darbs pie ilgtermiņa atveseļošanas paātrinājās, vasarā uzsākot ES atveseļošanas plānu 800 miljardu eiro apmērā NextGenerationEU (sk. 1. nodaļu). Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai būs svarīga nozīme privāto un publisko investīciju veicināšanā turpmākajos mēnešos un gados. Ar atbalstu dalībvalstu reformām un investīcijām iecerēts mīkstināt koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarīt ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās izaicinājumiem un iespējām. Turklāt programma InvestEU nodrošinās ES būtisku ilgtermiņa finansējumu, atveseļošanas atbalstam piesaistot privātās investīcijas.

Eiropas pusgads – satvars ekonomikas un nodarbinātības rīcībpolitikas uzraudzībai un koordinēšanai visā ES – 2021. gadā uz laiku tika pielāgots, lai to saskaņotu ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Ar gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas publicēšanu tika sākts Eiropas pusgada 2021. gada cikls un turpināta 2020. gada izaugsmes stratēģija, kuras pamatā ir Eiropas zaļais kurss un konkurētspējīgas ilgtspējas koncepcija. Visos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir ietvertas investīcijas un reformas, kuru mērķis ir īstenot Eiropas pusgadā apzinātos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, piemēram, attiecībā uz darba tirgiem, izglītību, kultūru, veselības aprūpi, tiesiskumu un publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

Lai gan pandēmijas ietekme uz saimniecisko darbību ir ievērojami mazinājusies, Covid-19 vēl nav sakauts. Atveseļošana lielā mērā ir atkarīga no pandēmijas attīstības gan ES, gan ārpus tās. Tā būs atkarīga arī no tā, cik ātri piedāvājums pielāgosies straujajam pieprasījuma pieaugumam pēc ekonomikas atkalatvēršanas. Enerģijas, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas, cenu pieaugums ir vēl viena problēma, ar ko īstermiņā saskaras ES ekonomika.

Eiropas industriālā stratēģija

Maijā Komisija atjaunināja Eiropas industriālo stratēģiju, lai nodrošinātu, ka ES rūpniecības jomas iecerēs tiek ņemta vērā Covid-19 krīzē gūtā pieredze, un vienlaikus atkārtoti apstiprināja savas politiskās prioritātes. Atjauninājumā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai vienoto tirgu sagatavotu turpmāko krīžu pārvarēšanai, risinātu ES stratēģiskās atkarības un ievainojamības problēmas jutīgās piegādes ķēdēs un industriālajās ekosistēmās un paātrinātu ES rūpniecības zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Atjauninātā stratēģija koncentrējas uz darbībām trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, lai stiprinātu vienotā tirgus noturību, stratēģijā sniegta analīze par ES 14 industriālajām ekosistēmām un ierosināts izveidot Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu nolūkā novērst turpmāko krīžu iespējamo ietekmi uz personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti.

Otrkārt, stratēģijā sniegta padziļināta analīze par ES stratēģiskajām atkarībām. Tajā tika apzināti 137 ražojumi jutīgās ekosistēmās, kurās ES ir ļoti atkarīga no ārvalstu piegādēm, kā arī sniegti seši padziļināti pārskati par izejvielām, akumulatoru baterijām, zāļu aktīvajām vielām, ūdeņradi, pusvadītājiem un mākoņdatošanas un perifērajām tehnoloģijām. Lai novērstu ES stratēģiskās atkarības, atjauninājumā ierosināts veidot daudzveidīgas starptautiskās partnerības, kā arī apzināt pasākumus ES spēju veidošanai. Tas ietver jaunu industriālo alianšu izveidi galvenajās jomās nolūkā palīdzēt piesaistīt privātās investīcijas, pilnībā ievērojot ES konkurences noteikumus. Jūlijā tika izveidotas divas jaunas industriālās alianses datu un mākoņdatošanas tehnoloģijas, kā arī procesoru un pusvadītāju jomā.

Treškārt, stratēģijā paziņots par rīcību ES zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam. Tajā ir iekļauti jauni pasākumi, lai sadarbībā ar nozari, publiskā sektora iestādēm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām kopā izveidotu pārkārtošanās ceļus. Sākumā tika aptverts tūrisms un energoietilpīgu nozaru ekosistēmas, tiem sekoja būvniecība un sociālā ekonomika. Stratēģija arī atbalsta saskaņotu tiesisko regulējumu, kura nolūks ir īstenot paketes mērķus attiecībā uz zaļā kursa un Eiropas digitālās desmitgades īstenošanu, arī izvēršot atjaunīgo energoresursu izmantošanu un nodrošinot plašu piekļuvi cenas ziņā pieejamai un dekarbonizētai elektroenerģijai. Tajā galvenā uzmanība pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, proti, atjauninātā un pastiprinātā Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (sk. turpmāk) un uz datiem balstītu uzņēmējdarbības modeļu satvarā ir iesaistīti ilgtspējības padomdevēji. Visbeidzot, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos, tā aicina investēt darbaspēka kvalifikācijas celšanā un pārkvalifikācijā.

Vienotā tirgus veicināšana

Aprīlī Komisija pieņēma Vienotā tirgus programmu – 4,2 miljardu eiro paketi nolūkā atbalstīt un stiprināt vienotā tirgus pārvaldību līdz 2027. gadam, galveno uzmanību pievēršot ekonomikas atveseļošanai.

Programma konsolidē pasākumus tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, patērētāju tiesību aizsardzība, statistika, standartizācija un konkurētspēja. Tā nodrošinās lielāku efektivitāti vienotajā tirgū un vienlaikus – labāku cenas un kvalitātes attiecību patērētājiem un uzņēmumiem. Šajā saistībā Komisija izsludināja uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par atjauninātu un izvērstu Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (darbu sāka 2022. gada 1. janvārī) un Euroclusters projektiem, galveno uzmanību pievēršot tam, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem pārejā uz ilgtspēju, digitalizāciju un noturību un stiprinātu to spēju attīstīties gan vienotajā tirgū, gan starptautiskā mērogā.

Jaunās Vienotā tirgus programmas prioritārās jomas.

Efektīvs vienotais tirgus

• Īstenot, izpildīt un pilnveidot noteikumus par uzņēmējdarbības tiesībām, konkurenci, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un kapitāla, preču un pakalpojumu brīvu apriti.
• Nodrošināt, ka finanšu pakalpojumi atbilst patērētāju, pilsoniskās sabiedrības un galalietotāju vajadzībām.
• Uzlabot konkurences noteikumu izpildi digitālajā ekonomikā un stiprināt sadarbību ar dalībvalstīm.
• Palīdzēt publiskā iepirkuma veicējiem lietderīgāk tērēt iedzīvotāju naudu.

Eiropas statistika

• Nodrošināt finansējumu kvalitatīvas statistikas sagatavošanai un izplatīšanai, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un novērtētu ietekmi.

Efektīvi standarti

• Sniegt finansiālu atbalstu ES mēroga kvalitātes un drošības standartu izstrādei attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem.

Pārtikas nekaitīgums

• Novērst, kontrolēt un izskaust dzīvnieku slimības un augiem kaitīgos organismus, vienlaikus atbalstot ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un dzīvnieku labturību.

Patērētāju aizsardzība

• Pārliecināties, ka tirgū esošie produkti ir droši un patērētāji zina noteikumus.
• Palīdzēt valstu iestādēm efektīvi sadarboties.

Konkurētspēja

Atbalsts uzņēmumiem:

• sniegt finansiālu atbalstu, piemēram, dotācijas un MVU aizdevumu garantijas fonda InvestEU ietvaros;
• atvieglot piekļuvi tirgiem un samazināt administratīvo slogu;
• atbalstīt inovācijas ieviešanu un risināt globālas un sociālas problēmas;
• veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un uzņēmējdarbības kultūru.

Kosmosa politika

ES kosmosa programma, kura pieņemta 2021. gada aprīlī un kuras budžets ir 14,9 miljardi eiro (līdz šim lielākais ES kosmosa iniciatīvas budžets), vienā programmā modernizē un apvieno trīs ES pamatprogrammas: Galileo, EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests) un Copernicus. Tā nodrošina pamatu kosmosa nozares atbalstam un veicina Eiropas kosmosa tehnoloģisko līderību un noturību.

Eiropas kosmosa nozares vērtība ir 46 līdz 54 miljardi eiro, un tā nodrošina vairāk nekā 250 000 darbvietu. Nākamajos septiņos gados Eiropas Savienība šai nozarē ieguldīs 14,9 miljardus eiro. Kosmosā atrodas vairāk nekā 30 Eiropas Savienībai piederoši satelīti. Tos izmanto, lai palielinātu lauksaimniecības un zivsaimniecības efektivitāti, aizsargātu vidi un palīdzētu cīnīties pret klimata pārmaiņām, uzraudzītu dabas katastrofas un reaģētu uz tām, palielinātu robežu drošību un apkarotu pirātismu jūrā, uzlabotu iedzīvotāju veselību un optimizētu transportu. Viena trešā daļa no visiem pasaules satelītiem tiek ražota ES.

Ņemot vērā kosmosa pieaugošo nozīmi tādu ES mērķu sasniegšanā kā attīstība, konkurētspēja, ilgtspēja un drošība, 2010. gadā izveidoto Eiropas GNSS aģentūru 2021. gada jūnijā aizstāja Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra, kurai ir plašāka misija. Komisija arī parakstīja finanšu partnerības nolīgumu ar šo jauno aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru.

Dažas piemērošanas jomas

Lauksaimniecība

ES kosmosa programma nodrošina precīzās lauksaimniecības un integrētās lauksaimniecības risinājumus. Tas palīdz lauksaimniekiem palielināt ražu par vairāk nekā 10 % un ietaupīt vairāk nekā 20 % par mēslošanas līdzekļu, degvielas un pesticīdu iegādi, kā arī ļauj mašīnām darboties autonomi.

Reaģēšana uz dabas katastrofām

ES kosmosa programma atbalsta glābšanas operācijas plūdu, ugunsgrēku, zemestrīču un viesuļvētru, kā arī cilvēku izraisītu katastrofu laikā.

Viedas pilsētas

ES kosmosa programmai ir izšķiroša nozīme pilsētu kartēšanā, plānošanā un infrastruktūras uzraudzībā, jo īpaši nodrošinot labāku pilsētas transportu un atkritumu viedu apsaimniekošanu.

Atjaunīgā enerģija

ES kosmosa programma atbalsta atjaunīgās enerģijas iekārtu izvietošanu, novērtējot potenciālo enerģijas ražošanu un vidisko ietekmi.

Veselība

ES kosmosa programma palīdz prognozēt gaisa kvalitāti un ultravioleto starojumu, kas ietekmē mūsu veselību.

ES kosmosa programma nodrošina kritisko infrastruktūru, kas nepieciešama digitalizācijai. Kosmosa dati ir galvenais elements, kas veicinās tādas digitālās inovācijas kā autonomie transportlīdzekļi, viedie risinājumi un 5G bezvadu sakaru tīkli.

Lai turpinātu attīstīt kosmosa nozari, Eiropai jānovērš pašreizējā riska kapitāla nepietiekamība un konkurences trūkums dažos kosmosa tirgos. Tas turpmākajos gados uzlabos tehnoloģiju piedāvājumu kosmosa programmai un uzlabos ES autonomiju kosmosa jomā. Tādējādi varētu arī rasties daudzas augsti kvalificētas darbvietas tādās citās nozarēs kā kosmosa datu sekmēti ražojumi un pakalpojumi. Jaunais Cassini fonds (1 miljards eiro) palīdzēs inovatīviem uzņēmumiem paplašināties jaunos, ar kosmosu saistītos tirgos, piesaistot vairāk privāto investīciju. Tas arī stiprinās plašākas ES kosmosa nozares izaugsmi, palīdzot jaunuzņēmumiem labāk izmantot ES infrastruktūras ģenerētos kosmosa datus.

Aizsardzības rūpniecība

2021. gada februārī ar Rīcības plānu par sinerģiju starp civilo, aizsardzības un kosmosa industriju ES veica darbības, lai uzlabotu savu tehnoloģisko un industriālo potenciālu. Tika izveidotas vērienīgas iniciatīvas inovācijas stiprināšanai, pētot un izmantojot tehnoloģiju revolucionāro potenciālu tādu aizsardzības, kosmosa un civilo lietojumu saskarnē kā, piemēram, mikroprocesori, kibertehnoloģijas, kvantu tehnoloģijas un mākslīgais intelekts.

Plāna galvenie mērķi ir uzlabot attiecīgo ES programmu un instrumentu savstarpējo papildināmību, nodrošināt, ka ES finansējums pētniecībai un inovācijai aizsardzības jomā sniedz ekonomiskus un tehnoloģiskus ieguvumus sabiedrībai kopumā, un veicināt civilās rūpniecības pētniecības sasniegumu un civilās vajadzībās balstītas inovācijas ieviešanu aizsardzības rūpniecībā. Lai reaģētu uz ģeopolitisko konkurenci un stiprinātu ES tehnoloģisko suverenitāti, ir izveidotas vienpadsmit iniciatīvas. Ar rīcības plānu ir izveidota Kritisko tehnoloģiju observatorija. Tas arī dod iespēju uzsākt trīs flagmaņprojektus (Komisija ar tiem iepazīstinās 2022. gadā), kuriem ir potenciāls panākt krasas pārmaiņas:

• dronu tehnoloģijas ES rūpniecības konkurētspējai šajā kritiski svarīgajā jomā;
• kosmosā bāzēta droša savienojamība, kas nodrošinātu, ka ikvienam Eiropas Savienībā ir pieejams noturīgs ātrgaitas savienojums, kurš balstīts uz kvantu šifrēšanu, un
• kosmosa satiksmes pārvaldība, kas vajadzīga, lai izvairītos no sadursmēm, kuras varētu rasties, savairojoties satelītiem un kosmosa atkritumiem.

2021. gada aprīlī pieņemtais Eiropas Aizsardzības fonds atbalstīs sadarbīgu pētniecību un izstrādi aizsardzības jomā un veicinās inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības tehnoloģisko un industriālo pamatu. Pirmās gada darba programmas pieņemšana jūnijā pavēra ceļu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par ES finansējumu (1,2 miljardi eiro).

Tiek lēsts, ka dalībvalstu sadarbības trūkuma dēļ drošības un aizsardzības jomā ik gadu rodas no 25 līdz 100 miljardiem eiro lielas izmaksas.

Pašlaik aizsardzības spēju plānošana un aptuveni 80 % aizsardzības jomas iepirkumu notiek tikai valsts līmenī, un aizsardzības spēju dublēšana rada lielas izmaksas.

Tikai 9 % pētniecības un tehnoloģiju aizsardzības jomā tiek virzītas, pamatojoties uz sadarbību starp dalībvalstīm.

Fonds palielina ES tehnoloģisko potenciālu un attīsta spējas, kas ir būtiskas tās atvērtajai stratēģiskajai autonomijai un noturībai, un tas ir drošākas un konkurētspējīgākas Eiropas Savienības galvenais veicinātājs. Darba programmas mērķis ir apvienot resursus un novērst ES aizsardzības tirgus sadrumstalotību, tādējādi nodrošinot labāku cenas un kvalitātes attiecību un vienlaikus izstrādājot mūsdienīgas tehnoloģijas un aprīkojumu, ko nebūtu iespējams panākt, katrai valstij darbojoties atsevišķi.

Jaunajam fondam bija divas priekšgājējas programmas: sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma. Jūnijā otrā minētā programma piešķīra 158 miljonu eiro finansējumu 26 jauniem aizsardzības spēju attīstības projektiem tādās dažādās un savstarpēji papildinošās jomās kā jūras drošība, kiberdraudu situācijas izpratne un kaujas uz zemes un gaisā.

Finanšu sistēmas, banku savienība un kapitāla tirgu savienība

Atvērtas un noturīgas ekonomikas un finanšu sistēmas

ES ir apņēmusies veidot noturīgāku un atvērtāku pasaules ekonomiku, pienācīgi funkcionējošus starptautiskos finanšu tirgus un uz noteikumiem balstītu daudzpusēju sistēmu.

Lai turpmākajos gados veicinātu ES ekonomikas un finanšu sistēmas atvērtību, stiprumu un noturību, janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu stratēģiju. Tās pamatā ir trīs savstarpēji pastiprinoši pīlāri: stiprināt eiro starptautisko nozīmi, uzlabot ES finanšu tirgus infrastruktūras noturību un uzlabot ES sankciju režīma efektivitāti. Stratēģijas mērķis ir uzlabot ES spēju uzņemties vadošo lomu pasaules ekonomikas pārvaldībā, vienlaikus aizsargājot to no negodīgas un ļaunprātīgas prakses, piemēram, no trešo valstu pasākumiem ar ekstrateritoriālu ietekmi vai no nepamatotas politiskās ietekmes uz ES operatoriem.

Papildus banku savienības izveides pabeigšanai un kapitāla tirgu savienības tālākai attīstībai Komisija plāno stiprināt eiro starptautisko nozīmi, vēršoties pie trešo valstu partneriem nolūkā veicināt eiro izmantošanu un atbalstot eiro denominētu instrumentu un etalonu izstrādi. Augstas kvalitātes eiro denominētu obligāciju emisija NextGenerationEU satvarā (ierosināts jūlijā) turpmāko gadu laikā ievērojami paplašinās ES kapitāla tirgus un palielinās to likviditāti, kā arī padarīs šos tirgus un eiro pievilcīgākus ieguldītājiem. Lielāka eiro starptautiskā nozīme ne tikai dos labumu ES, bet arī palīdzēs uzlabot kopējās finanšu sistēmas stabilitāti, piedāvājot vairāk iespēju dažādot ārvalstu valūtas rezerves un tādējādi samazinot neaizsargātību pret ārējiem monetārajiem satricinājumiem.

2021. gada janvārī Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB) vienojās sadarboties, lai analizētu dažādas izstrādes iespējas un attiecīgās regulatīvās sekas saistībā ar digitālo eiro, kas ir centrālās bankas naudas digitālais veids un kas patērētājiem un uzņēmumiem piedāvātu lielāku izvēli. Digitālais eiro būtu papildinājums skaidrajai naudai, kurai arī turpmāk vajadzētu būt plaši pieejamai un izmantojamai. Tas varētu atbalstīt ES digitālā finansējuma un neliela apjoma maksājumu stratēģijas, ņemot vērā tā kā papildu, inovatīva un droša maksāšanas līdzekļa potenciālu. Digitālais eiro varētu arī palielināt eiro starptautisko nozīmi un atbalstīt ES atvērto stratēģisko autonomiju. Jūlijā Komisija atzinīgi novērtēja ECB lēmumu sākt digitālā eiro izpētes posmu. Šajā posmā, kas ilgs divus gadus, tiks izskatītas iespējamās izstrādes iespējas un lietotāju prasības, kā arī tas, kā finanšu pakalpojumu sniegšanā var izmantot digitālo eiro. Komisija sadarbojas ar ECB, apsverot dažādās iespējas un to mijiedarbību ar ES politikas mērķiem.

Kapitāla tirgu savienības padziļināšana

Novembrī pieņemtais kapitāla tirgu savienības tiesību aktu kopums ir svarīgs rīks, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošina, ka ES uzņēmumiem ir pietiekama piekļuve finansējumam. Priekšlikumu mērķis ir nodrošināt ieguldītājiem labāku piekļuvi uzņēmumu un tirdzniecības datiem. Šie pasākumi arī veicinās ilgtermiņa investīcijas un atvieglos un padarīs investīciju fondu pārrobežu pārdošanu vieglāku un drošāku. Kopumā priekšlikumu mērķis ir nodrošināt labāku saikni starp ES uzņēmumiem un ieguldītājiem, uzlabot uzņēmumu piekļuvi finansējumam, paplašināt privāto ieguldītāju investīciju iespējas un vēl vairāk integrēt ES kapitāla tirgus.

Tiesību aktu kopumam ir četri pīlāri: priekšlikums par Eiropas vienoto piekļuves punktu, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonda pārskatīšana, Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldības direktīvas pārskatīšana un Finanšu instrumentu tirgu regulas pārskatīšana, ieviešot Eiropas konsolidēto datu lenti.

Priekšlikums par Eiropas vienoto piekļuves punktu palielinātu informācijas par ES uzņēmumiem un ES investīciju produktiem redzamību un pieejamību. Tas novērstu datu sadrumstalotību valstu līmenī, nodrošinot piekļuvi šai informācijai ES līmenī, un tādējādi uzlabotu institucionālo un privāto ieguldītāju investīciju iespējas. Tas padarītu finansējumu vieglāk pieejamu ES uzņēmumiem, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem mazākos tirgos. Vienota piekļuves punkta rīcībā arī būtu uzņēmumu publiskotā ar ilgtspēju saistītā informācija. Tas atbalstīs pāreju uz ilgtspējīgām investīcijām, kas ir viens no Eiropas zaļā kursa mērķiem. Kā kopīga datu telpa tas būs ES Digitālā finansējuma stratēģijas stūrakmens.

Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonda pārskatīšana atvieglos profesionālo un privāto ieguldītāju investīciju novirzīšanu digitālos vai ilgtspējīgos projektos vai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ilgtermiņa kapitālā, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni privātajiem ieguldītājiem.

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldības direktīvas pārskatīšanas mērķis ir uzlabot alternatīvo ieguldījumu fondu tirgus efektivitāti un integrāciju. Ar priekšlikumu tiek saskaņoti noteikumi par fondiem, kas piešķir aizdevumus uzņēmumiem. Tas atvieglos aizdevumu izsniegšanu reālajai ekonomikai, vienlaikus labāk aizsargājot ieguldītājus un nodrošinot finanšu stabilitāti. Pārskatītajā redakcijā arī precizēti deleģēšanas noteikumi, kas ļauj fondu pārvaldniekiem saņemt speciālās zināšanas no trešām valstīm, netraucējot uzņēmējdarbības praksi; tādējādi tiek veicināti ES fondu panākumi pasaules mērogā. Pārskatītā redakcija nodrošinās, ka starp ES uzraudzības iestādēm ir pietiekama informācijas apmaiņa un atbilstoša koordinācija.

ES tirdzniecības noteikumu pielāgošana nodrošinās lielāku pārredzamību kapitāla tirgos. Pielāgojumi veicinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp fondu biržām un investīciju bankām. Ar pārskatīto redakciju arī tiks ieviesta ES konsolidētā datu lente, kas ieguldītājiem nodrošinās piekļuvi gandrīz reāllaika tirdzniecības datiem par akcijām, obligācijām un atvasinātajiem instrumentiem visās tirdzniecības vietās Eiropas Savienībā. Līdz šim šī piekļuve ir bijusi tikai nedaudziem profesionāliem ieguldītājiem. Šī lente atvieglos ieguldītājiem publiskā iepirkuma tirgu izpēti un palīdzēs akcijas, obligācijas un atvasinātos instrumentus padarīt pārredzamākus un efektīvākus. Fondu biržas, jo īpaši mazākās, saņems taisnīgu daļu no ieņēmumiem, kas gūti par datiem, kurus tās nodrošina lentei.

Apdrošināšana

Apdrošinātājiem ir izšķiroša nozīme daudzos ES ekonomikas aspektos: tie nodrošina uzņēmumiem ilgtermiņa finansējumu, palīdz novirzīt uzkrājumus uz finanšu tirgiem un reālo ekonomiku un piedāvā vitāli svarīgu aizsardzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to vidū risinājumus pensijas ienākumiem.

Septembrī Komisija pieņēma visaptverošu ES apdrošināšanas noteikumu (t. s. Maksātspēja II) pārskatīto redakciju. Vispārējie mērķi ir nodrošināt, ka apdrošinātāji un pārapdrošinātāji ES turpina veikt investīcijas, un atbalstīt ES politiskās prioritātes, jo īpaši finansēt atveseļošanu pēc koronavīrusa pandēmijas, pabeigt kapitāla tirgu savienības izveidi un novirzīt līdzekļus Eiropas zaļā kursa īstenošanai. Pārskatītā redakcija arī novērš nepilnības pašreizējos noteikumos un padara apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozari noturīgāku, lai tā varētu nākotnē pārvarēt iespējamās krīzes un labāk aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus.

Banku pakete

Oktobrī Komisija pieņēma pārskatītos ES banku noteikumus, pabeidzot nolīguma “Bāzele III” īstenošanu ES. Pārskatīšana ietvēra tiesību akta priekšlikumu grozīt Kapitāla prasību direktīvu, tiesību akta priekšlikumu grozīt Kapitāla prasību regulu un atsevišķu tiesību akta priekšlikumu par Kapitāla prasību regulas grozījumiem noregulējuma jomā.

Šie jaunie noteikumi nodrošinās, ka Eiropas Savienības bankas kļūst noturīgākas pret nākotnē iespējamiem ekonomikas satricinājumiem, vienlaikus veicinot ES atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas un pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku.

Bāzele III: jauni noteikumi par iekšējiem modeļiem

Tiks ieviests jauns ierobežojums, lai nodrošinātu, ka riski netiek novērtēti par zemu, kad bankas izmanto savus aprēķinu modeļus.

Labāka uzraudzība

Uzraudzības iestādēm būs stingrāki instrumenti, kas palīdzēs pārraudzīt ES bankas, to vidū sarežģītas banku grupas. Tiks ieviesti minimālie standarti, kas palīdzēs uzraudzīt trešo valstu banku filiāles ES.

Ilgtspēja

Bankām savā uzņēmējdarbības pārvaldībā būs jāņem vērā vidiskie, sociālie un pārvaldības riski.

Taisnīga, vienkārša un moderna nodokļu sistēma un muita

Maijā Komisija nāca klajā ar paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā. Tajā tika paziņoti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir veidot taisnīgāku un pārredzamāku nodokļu sistēmu un sniegt ilgtermiņa redzējumu par ES uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu. Mērķis ir radīt uzņēmējdarbības nodokļu vidi, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanu, ilgtspējīgu izaugsmi un investīcijas. Tajā pašā laikā Komisija aktīvi iesaistījās starptautiskajās diskusijās par uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu, kam galu galā būtu jānodrošina, ka visiem uzņēmumiem tiek piemēroti taisnīgi nodokļi neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību. Šo sarunu rezultātā 136 jurisdikcijas panāca vēsturisko vienošanos par starptautisko nodokļu reformu, ko jūlijā apstiprināja G20 valstu finanšu ministri.

Komisijas 2021. gada decembrī pieņemtā tiesību akta priekšlikuma mērķis jo īpaši ir Eiropas Savienībā ātri transponēt starptautisko nolīgumu par minimālā faktiskā nodokļa uzlikšanu starptautiskiem uzņēmumiem (starptautiskā nolīguma otrais pīlārs). Priekšlikumā izklāstīts, kā 15 % faktiskās nodokļa likmes principi tiks pareizi un konsekventi piemēroti praksē Eiropas Savienībā.

Decembrī Komisija arī pieņēma jaunu iniciatīvu cīņai pret čaulas sabiedrību ļaunprātīgu izmantošanu nepiemērotām nodokļu vajadzībām. Šim priekšlikumam būtu jānodrošina, ka sabiedrības, kuras neveic saimniecisko darbību vai veic to tikai minimālā apmērā, Eiropas Savienībā nevar saņemt nekādus nodokļu atvieglojumus un nerada nekādu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem.

2020. gadā e-komercijas kopējais apjoms ES pieauga līdz 757 miljardiem eiro, kas ir par 10 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (690 miljardi eiro). 2020. gads bija ārkārtējs gads, ko iezīmēja Covid-19 pandēmija un no tās izrietošā e-komercijas svarīgā loma gan sabiedrībā, gan ekonomikā. 2021. gada jūlijā stājās spēkā jauni PVN noteikumi attiecībā uz iepirkšanos tiešsaistē. To mērķis ir vienkāršot pārrobežu e-komercijas procedūras un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu uzņēmumiem un platformām. Tie arī nodrošina lielāku pārredzamību tiešsaistes pircējiem ES attiecībā uz cenu noteikšanu un patērētāju izvēli.

2021. gadā tika ieviesta jaunā Importa kontroles sistēma 2, kas ļāva muitas savienību padarīt ievērojami noturīgāku pret drošības un drošuma apdraudējumiem. Šī sistēma ļauj muitas dienestiem efektīvāk cīnīties pret preču nelikumīgu tirdzniecību pāri ES ārējām robežām un pārvaldīt pieaugošo risku, ka ar e-komercijas starpniecību ES tiek ievestas nedrošas preces.

Godīga konkurence

Dinamiska konkurence padara ES ekonomiku noturīgāku, jo tā tirgus dalībniekiem dod stimulu ieviest inovācijas, investēt un palielināt savu konkurētspēju. Pieņemot pretmonopola, apvienošanās un valsts atbalsta lēmumus, Komisija aizsargā patērētājus no negodīgas uzņēmējdarbības prakses un nodrošina viņiem piekļuvi visdažādākajiem kvalitatīviem un inovatīviem ražojumiem par taisnīgām cenām. Piemēram, Eiropas Komisijas piesardzīgās aplēses liecina, ka, pateicoties karteļu aizliegumiem un apvienošanās intervencēm ES, pircēji ik gadu ietaupa 14–23,3 miljardus eiro.

ES konkurences noteikumu stingra un vienlīdzīga izpilde veicina kohēziju Eiropas Savienībā un vienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, kā arī rada izaugsmi un nodarbinātību. 2021. gadā Komisija turpināja īstenot konkurences noteikumus visos tirgos. Lai neatpaliktu no pārmaiņām, tā arī pastiprināja notiekošo konkurences politikas rīku pārskatīšanu. Konkrēti, jaunās valsts atbalsta pamatnostādnes klimata, enerģētikas un vides jomā 2021. gadā bija vērā ņemams šā procesa rezultāts, kas vēl vairāk veicināja ekonomikas zaļināšanu saskaņā ar Komisijas politikas mērķiem.

Kā izklāstīts paziņojumā par jauno problēmu risināšanai piemērotu konkurences politiku, pašreizējā darba mērķis ir turpināt atbalstīt ekonomiku pandēmijas kontekstā (sk. arī 1. nodaļu), paātrināt ekonomikas atveseļošanu un nodrošināt virzību uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un noturīgāku vienoto tirgu.

Iekļaujoša ekonomika

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns

Martā Eiropas Komisija nāca klajā ar rīcības plānu, kurā izvirzīja konkrētas iniciatīvas, kas īstenotu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra 20 principus. Pamatojoties uz plašu sabiedrisko apspriešanu ar vairāk nekā 1000 rakstiskiem komentāriem, Komisija ierosināja trīs pamatmērķus, kas ES jāsasniedz līdz 2030. gadam. Tie ir nodarbinātība vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem, ikgadēja apmācība vismaz 60 % visu pieaugušo, un vismaz par 15 miljoniem mazāks cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, tostarp 5 miljoniem bērnu. ES līderi apstiprināja jauno mērķu kopumu Portu sociālajā samitā 7. un 8. maijā. ES līderi, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji šajā sanāksmē apņēmās turpināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un uzsvēra, ka ir pienācis laiks konkrētiem rezultātiem.

ES mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka darba tirgū iesaistīti ir vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem, 60 % no visiem pieaugušajiem ik gadu piedalās apmācībā un par 15 miljoniem ir samazinājies to cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Drošākas un veselīgākas darba vietas

Lai labāk aizsargātu miljoniem darba ņēmēju no nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ES jūnijā pieņēma ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Tajā ir apzinātas galvenās problēmas, noteikti mērķi un izklāstīti pasākumi darba ņēmēju veselības un drošības uzlabošanai turpmākajos gados. Tā arī atbilst mainīgajām darba ņēmēju aizsardzības vajadzībām, ko rada digitālā un zaļā pārkārtošanās, jauni darba veidi un Covid-19 pandēmija. Tajā pašā laikā regulējums turpinās novērst tradicionālos arodveselības un drošības riskus, piemēram, nelaimes gadījumus darbā vai pakļaušanu bīstamu ķīmisku vielu iedarbībai. Tā veicina “nulles vīzijas” pieeju, lai Eiropas Savienībā izskaustu ar darbu saistītus nāves gadījumus.

Platformās nodarbinātu cilvēku aizsardzība

Digitālās darba platformas nodrošina darbvietas un ienākumus aptuveni 28 miljoniem cilvēku ES. Pēdējos 5 gados platformu ekonomika ir pieaugusi pieckārtīgi. Decembrī Komisija ierosināja pasākumus, lai uzlabotu to cilvēku darba apstākļus, kuri strādā platformās. Saskaņā ar ierosināto direktīvu tiek lēsts, ka 1,7 līdz 4,1 miljonu cilvēku varētu pārklasificēt par darba ņēmējiem un tie iegūtu tiesības un sociālo aizsardzību, uz ko viņiem ir tiesības. Citi arī turpmāk tiktu klasificēti kā pašnodarbinātas personas, un tiem tiktu piešķirta pilnīga autonomija un aizsardzība, ko valsts līmenī nodrošina pašnodarbinātība. Direktīva arī nodrošinātu, ka platformu darbā izmantotos algoritmus labāk izprot ikviens, kurš strādā platformās, un to pārstāvji, un ka cilvēki tos vienmēr kontrolē.

Ko šie cilvēki iegūtu, ja tiktu ierindoti pie darba ņēmējiem?

Garantēts atpūtas laiks un apmaksāts atvaļinājums.

Vismaz valsts vai nozares minimālā alga (attiecīgā gadījumā).

Drošības un veselības aizsardzība.

Bezdarba, slimības un veselības aprūpes pabalsti.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, paternitātes atvaļinājums un vecāku atvaļinājums.

Tiesības uz pensiju.

Pabalsti saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Eiropas Darba iestāde

2021. gada maijā Eiropas Darba iestāde sāka darboties neatkarīgi no Komisijas. Iestādes uzdevums ir palīdzēt nodrošināt, ka ES noteikumi par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu tiek īstenoti taisnīgi, vienkārši un efektīvi, un atvieglot iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienotā tirgus sniegto priekšrocību izmantošanu.

Bezpajumtniecības apkarošana

ES, dalībvalstis un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pirmo reizi ir apņēmušās sadarboties, lai apkarotu bezpajumtniecību Eiropas Savienībā. Jūnijā tās kopīgi izveidoja Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai, lai rosinātu dialogu, veicinātu savstarpēju mācīšanos, uzlabotu pierādījumus un uzraudzību un stiprinātu sadarbību starp organizācijām, kas apkaro bezpajumtniecību. Jūnija Lisabonas deklarācijā par jauno platformu ir noteikti vērienīgi mērķi: pieejamas, drošas un piemērotas ārkārtas izmitināšanas vietas ikvienam, kam tās vajadzīgas, piemērotu mājokļu piedāvājums cilvēkiem, kuri tiek izlaisti no tādām iestādēm kā cietums vai slimnīca, ārkārtas vai pārejas mājokļi, ko izmanto tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, un diskriminācijas bezpajumtniecības dēļ apkarošana. No 2022. gada platformas darbības ietvers projekta uzsākšanu, lai uzskaitītu cilvēkus, kuri saskaras ar bezpajumtniecību dažādās ES pilsētās, un savstarpējas mācīšanās pasākumus, lai apzinātu un veicinātu uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi un ES finansējuma izmantošanu.

Vairāk iespēju jauniešiem

2021. gada decembrī jauniešu bezdarba līmenis ES bija 14,9 %, t. i., 2,75 miljoni cilvēku vecumā līdz 25 gadiem. Septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) paziņoja par jaunu iniciatīvu ALMA (Aim, Learn, Master, Achieve – Orientācija, Mācības, Meistarība, Rezultāts), kuras mērķis ir palielināt ES atbalstu jauniešiem, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā un atrodas nelabvēlīgā situācijā, piemēram, kvalifikācijas trūkuma vai invaliditātes, vai migrantu izcelsmes dēļ. ALMA palīdzēs viņiem atrast ceļu darba tirgū, apvienojot personalizētu apmācību un apmācību izcelsmes dalībvalstī ar norīkojumu darbā citā valstī. Mērķi ir uzlabot jauniešu prasmes, zināšanas un pieredzi, dot viņiem iespēju izveidot jaunus sakarus visā Eiropā, kas citādi nebūtu iespējami, un galu galā palīdzēt viņiem iekļauties darba tirgū. ALMA tiks īstenota saskaņā ar Eiropas Sociālo fondu Plus, un gada budžets tiek lēsts 15 miljonu eiro apmērā.

VIDEO. Eiropas Solidaritātes korpusa apmācību ietvaros Virna skaidro, kā viņa atrada savu solidaritātes projekta koncepciju, un kādus jautājumus viņa sev uzdeva, lai palīdzētu šo ideju pārvērst realitātē.

Aprīlī Komisija sāka jauno Eiropas Solidaritātes korpusa programmu 2021.–2027. gadam. Tās budžets pārsniedz 1 miljardu eiro, un tā piedāvās iespējas aptuveni 275 000 jauniešu palīdzēt risināt sabiedrības un humanitārās problēmas, izmantojot brīvprātīgo darbu vai izveidojot pašiem savus solidaritātes projektus. Pateicoties korpusa projektu tematiskajam virzienam, programma atbalsta tādas visaptverošas ES politiskās prioritātes kā zaļā un digitālā pārkārtošanās, iekļaušana un jauniešu līdzdalība demokrātiskajos procesos un viņu pilsoniskā līdzdalība.

Septembrī Komisija izveidoja jauno Erasmus+ tiešsaistes lietojumprogrammu, kas ir vienas pieturas aģentūra mobilajiem Erasmus+ studentiem, sniedzot visu informāciju, kas nepieciešama studijām un dzīvošanai ārzemēs. Tā nodrošina digitālo Eiropas studenta karti mobilajiem studentiem. Karte būs derīga visā ES, lai nodrošinātu drošu un vieglu identifikāciju augstākās izglītības iestādēs un piekļuvi pakalpojumiem. Karte ir svarīgs solis ceļā uz Eiropas izglītības telpas izveidi. Programma “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” 2021. gadā tika paplašināta, aptverot Kanādu, Dienvidkoreju un Taivānu, sniedzot vairāk iespēju gūt pieredzi ar uzņēmēju ārvalstīs.

Priekšsēdētāja fon der Leiena septembrī arī paziņoja par Komisijas priekšlikumu 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu. Mērķis ir mudināt ES, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes pēcpandēmijas apstākļos atzinīgi novērtēt, atbalstīt un iesaistīt jauniešus. Jo īpaši Eiropas Jaunatnes gads veicinās jauniešu līdzdalību un iesaistīšanos visās ES politikas jomās, veicinās viņu personīgo, sociālo un profesionālo attīstību, un uzsvērs, kā zaļā un digitālā pārkārtošanās viņiem var piedāvāt jaunas perspektīvas.

Oktobrī Komisija uzsāka procesu, lai saskaņā ar DiscoverEU izplatītu 60 000 bezmaksas dzelzceļa biļešu. Šī iniciatīva dod iespēju 18 gadus veciem jauniešiem, neatkarīgi no to izcelsmes, ceļot pa ES, mācīties no citām kultūrām, veidot jaunas draudzības un izpētīt savu Eiropas identitāti. Tā kā 2020. gadā biļetes netika izplatītas Covid-19 pandēmijas dēļ, 2021. gadā tika atļauts piedalīties arī 19 gadus veciem jauniešiem.

Sociālās ekonomikas rīcības plāns

Decembrī Komisija nāca klajā ar rīcības plānu, lai veicinātu Eiropas sociālās ekonomikas uzplaukumu, izmantojot tās ekonomisko un darbvietu radīšanas potenciālu. Tas arī palīdzēs veicināt gan taisnīgu un iekļaujošu atveseļošanu, gan zaļo un digitālo pārkārtošanos. Sociālās ekonomikas organizācijas ir struktūras, kas darbojas sociālo un vidisko mērķu vārdā un lielāko daļu peļņas iegulda organizācijas attīstībā. ES ir 2,8 miljoni sociālās ekonomikas struktūru, kas nodarbina 13,6 miljonus cilvēku un piedāvā risinājumus problēmām sabiedrībā. Šīs organizācijas var saskarties ar grūtībām attīstīt un paplašināt savu darbību, jo nav pietiekami izprastas un atzītas. Tām ir vajadzīgs lielāks un labāks atbalsts, lai varētu augt un attīstīties un lai tām būtu vēl lielāka ietekme uz sabiedrību. Rīcības plāna mērķis ir atvieglot sociālās ekonomikas organizāciju darbības sākšanu un izvēršanu.

Cilvēku zināšanu un prasmju attīstīšana

Arvien lielākam skaitam cilvēku ES ir jāatjaunina savas zināšanas, prasmes un kompetences, lai novērstu plaisu starp viņu formālo izglītību un strauji mainīgas sabiedrības un darba tirgus vajadzībām. Decembrī Komisija ierosināja Padomes ieteikumus par individuāliem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem, kā paziņots Eiropas Prasmju programmā un 2020. gada paziņojumā par Eiropas izglītības telpu.

Individuālos mācību kontus veido individuālās tiesības uz apmācību. Priekšlikuma mērķis ir novērst pieaugušo zemo līdzdalības līmeni apmācībā, samazināt prasmju trūkumu un veicināt konkurētspējīgu ekonomiku un sociālo taisnīgumu. Šim nolūkam ierosinātais ieteikums risina galvenās problēmas, kas cilvēkiem šodien neļauj sākt apmācību – motivācija, laiks un finansējums –, un aicina dalībvalstis kopā ar sociālajiem partneriem:

• izveidot individuālus mācību kontus un nodrošināt apmācības tiesības visiem pieaugušajiem darbspējīgā vecumā;
• izveidot to apmācības kursu sarakstu, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no individuālajiem mācību kontiem, un darīt tos pieejamus, izmantojot digitālu reģistru;
• piedāvāt profesionālo orientāciju un iepriekš iegūto prasmju apstiprināšanu, kā arī apmaksātu mācību atvaļinājumu.

Mikroapliecinājumi apliecina dalības īstermiņa apmācībā, piemēram, īsā kursā vai apmācības sesijā, rezultātus. Tie elastīgi un mērķtiecīgi palīdz cilvēkiem attīstīt zināšanas, prasmes un iemaņas, kas vajadzīgas personības attīstībai un profesionālajai pilnveidei. Komisijas priekšlikuma mērķis ir panākt, lai mikroapliecinājumi darbojas iestāžu, uzņēmumu un nozaru starpā un pāri robežām. Mērķis ir nodrošināt, ka mikroapliecinājumi ir kvalitatīvi un tiek izdoti pārredzami, vairojot uzticēšanos tam, kas tajos apliecināts.

Ir pieejami vairāki ES līdzekļi, lai atbalstītu tādu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir attīstīt cilvēku prasmes, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisms (sk. 1. nodaļu). Eiropas Sociālais fonds Plus ir galvenais ES instruments ieguldījumiem cilvēkos. Ar kopējo budžetu 2021.–2027. gadam aptuveni 99 miljardu EUR apmērā tas veicina augsta līmeņa kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību, izglītību un apmācību.

Fonda mērķis ir arī garantēt adekvātu un pienācīgu sociālo aizsardzību, apkarot sociālo atstumtību un nabadzību un uzlabot darba apstākļus. 2021.–2027. gadā Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām tiks integrēti Eiropas Sociālajā fondā Plus.

Martā tika sākta jaunā programma Erasmus+ 2021.–2027. gadam. Pārstrādātās programmas budžets ir 26,2 miljardi eiro, ko papildina aptuveni 2,2 miljardi eiro no ES ārējiem instrumentiem. No tās tiks finansēti mācību mobilitātes un pārrobežu sadarbības projekti 10 miljoniem visu vecumu un izcelsmes eiropiešu. Tā tieksies būt vēl iekļaujošāka un sniegt atbalstu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, kā paredzēts Eiropas izglītības telpas prioritātēs.

Pētniecība, inovācija un Eiropas Pētniecības telpa

Novembrī visas dalībvalstis vienojās par Eiropas Pētniecības un inovācijas paktu un par Eiropas Pētniecības telpas pārvaldību, nosakot prioritātes un racionalizētu pārvaldības sistēmu šajā jomā, tostarp politikas programmu 2022.–2024. gadam. Tas palīdzēs veicināt reģionālo, valstu un ES pētniecības un inovācijas stratēģiju un ieguldījumu labāku saskaņošanu. Dalībvalstis, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, noteiks un uzraudzīs progresu saskaņā ar kopēju Eiropas pētniecības telpas politikas programmu. Aptvertās jomas sniedzas no pētniecības un inovācijas vērtībām un principiem līdz ieguldījumu stratēģiskajām prioritātēm, piemēram, pētniecības infrastruktūrā. Komisija atbalstīs kopīgu rīcību, lai nodrošinātu ilgtermiņa ieguldījumus pētniecībā un inovācijā un politikas reformas.

Līdztiesības savienība

Vienāda samaksa par vienādu darbu

Jaunu darba samaksas pārredzamības pasākumu mērķis ir nodrošināt, ka sievietes un vīrieši ES saņem vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu. Martā pieņemtajā Komisijas priekšlikumā ir izklāstīti pasākumi, piemēram, informācija darba meklētājiem par darba samaksu, tiesības zināt to darba ņēmēju darba samaksas līmeņus, kuri veic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu, kā arī lielo uzņēmumu ziņošanas un novērtēšanas pienākumi attiecībā uz vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām. Turklāt darba devējiem nebūs atļauts prasīt darba meklētājiem viņu darba samaksas vēsturi, tādējādi novēršot darba samaksas atšķirību turpināšanos, mainot darbu. Priekšlikuma mērķis ir arī stiprināt instrumentus, ar ko darba ņēmēji var pieprasīt savas tiesības, un atvieglot tiesu iestāžu pieejamību, piemēram, stiprinot tiesības uz kompensāciju par diskrimināciju darba samaksas ziņā.

Bērna tiesības

Nolūkā sagatavot Eiropu nākamajai eiropiešu paaudzei Komisija 2021. gadā ierosināja visaptverošu jaunu ES stratēģiju par bērna tiesībām un Eiropas Garantiju bērniem. Šīs nozīmīgākās politikas iniciatīvas palīdzēs aizsargāt visus bērnus un palīdzēs viņiem īstenot savas tiesības. Abās iniciatīvās ir informācija no plašām apspriedēm ar iedzīvotājiem, ieinteresētajām personām un, pats svarīgākais, vairāk nekā 10 000 bērniem, apņēmīgi cenšoties viņus izvirzīt ES politikas veidošanas centrā. Stratēģija parādījās arī viegli lasāmās versijās dažāda vecuma un lasītprasmes bērniem.

ES stratēģija par bērna tiesībām ir balstīta uz pamatprincipu, ka ikvienam bērnam Eiropas Savienībā un visā pasaulē vajadzētu izmantot vienādas tiesības un dzīvot bez diskriminācijas. Stratēģijas mērķis ir integrēt bērnu tiesības attiecīgajās ES un valstu politikas jomās. Tā ietver turpmākus pasākumus sešās tematiskajās jomās:

• dot bērniem iespēju kļūt par aktīviem pilsoņiem un demokrātiskas sabiedrības locekļiem;
• apkarot bērnu nabadzību un veicināt sociālekonomisko iekļaušanu, veselību un izglītību;
• apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem un nodrošināt bērnu aizsardzību;
• stiprināt bērniem draudzīgu tiesu sistēmu;
• atbalstīt bērnus un viņu aizsardzību digitālās pārkārtošanās gaitā; un
• pastiprināt darbu bērnu tiesību jomā ES ārējā darbībā.

Šī stratēģija arī palīdz ES kļūt par vienu no galvenajiem bērnu tiesību veicinātājiem un sargiem visā pasaulē.

Stratēģija vienā visaptverošā un saskaņotā satvarā apvieno visus jaunos un esošos ES likumdošanas, politikas un finansēšanas instrumentus, kas palīdz aizsargāt un veicināt bērnu tiesības. Komisija ir apņēmusies rīkoties, 2021. gadā pieņemot Eiropas Garantiju bērniem un 2022. gadā – atjauninātu Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets”.

Martā ierosinātās Eiropas Garantijas bērniem mērķis ir nodrošināt, ka ikvienam bērnam Eiropas Savienībā, kuram draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir piekļuve pamatpakalpojumiem, kas ir būtiski vienlīdzīgu iespēju veicināšanai. Tie ietver agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, izglītību un ārpusskolas nodarbības, vismaz vienu veselīgu maltīti katru skolas dienu, veselības aprūpi un piekļuvi veselīgai pārtikai un adekvātam mājoklim. Padome šo ieteikumu pieņēma jau 3 mēnešu laikā, un dalībvalstis ir izvirzījušas valsts bērnu garantijas koordinatorus, kas pārraudzīs garantijas īstenošanu. Dalībvalstīm savi plāni ir jāiesniedz līdz 2022. gada martam.

Cīņa pret rasismu

Maijā Eiropas Komisija iecēla savu pirmo rasisma apkarošanas koordinatoru, pildot svarīgu apņemšanos, kas pausta 2020. gada ES rasisma apkarošanas rīcības plānā. Koordinators sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un akadēmiskajām aprindām, lai stiprinātu politisko reakciju rasisma apkarošanas jomā. Tas cieši sadarbosies ar cilvēkiem ar rases vai etnisko piederību minoritātei un ziņos par viņu bažām Komisijai. Koordinators apvienos spēkus ar Komisijas dienestiem, lai apkarotu rasismu, izmantojot nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un mājokļu politiku vai izmantojot tādas finansēšanas programmas kā programma "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" un Eiropas Sociālo fondu Plus.

Lai visaptveroši apkarotu rasismu, Komisija 2021. gadā sadarbojās ar dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un līdztiesības iestādēm, lai atbalstītu valsts rīcības plānu izstrādi cīņai pret rasismu un rasu diskrimināciju un stiprinātu koordinatora darbību ietekmi ES rasisma apkarošanas rīcības plāna īstenošanā.

Šajā sakarā ir izveidota apakšgrupa sadarbībai ar dalībvalstīm, lai koncentrētos uz rīcības plāna īstenošanu valsts līmenī. Komisija 19. martā organizēja Eiropas Rasisma apkarošanas samitu. To kopīgi rīkoja Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Portugāle un Eiropas Parlamenta sadarbības grupa rasisma apkarošanas un daudzveidības jomā.

Romu līdztiesība, iekļaušana un līdzdalība

Martā pieņemtajā Padomes ieteikumā par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību ir ietverts visaptverošs saraksts ar pasākumiem diskriminācijas un antičigānisma apkarošanai, sociālās iekļaušanas veicināšanai, līdzdalības un aktīva pilsoniskuma veicināšanai, un vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvai izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem nodrošināšanai. Šie pasākumi ietver gan cīņu pret dažādiem romu strukturālās diskriminācijas veidiem, gan darba iespēju nodrošināšanu romiem vietējās un reģionālās publiskās iestādēs.

Ieteikums ir daļa no 10 gadu stratēģiskā satvara romu līdztiesības veicināšanai visā ES, un tas ietver lielāku uzsvaru uz partnerībām un institucionālajām spējām, atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un kopienu attīstībai, līdzekļu labāku izmantošanu un pastiprinātu uzraudzību. Cīņa pret antičigānismu, kas ir īpašs rasisma veids, tika apspriesta ES Rasisma apkarošanas samitā un septembrī 14. Eiropas platformā romu iekļaušanai.

LGBTIK līdztiesība

Komisija 2020. gada novembrī pieņēma LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, kurā izklāstīti galvenie mērķi un iniciatīvas, lai veicinātu lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, interseksuāļu un kvīru līdztiesību. Kopš tā laika Komisija Augsta līmeņa grupā nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos ir izveidojusi LGBTIK līdztiesības apakšgrupu, lai atbalstītu un uzraudzītu progresu dalībvalstīs, tostarp valstu rīcības plānu izstrādi LGBTIK līdztiesības jomā.

Jūlijā Komisija sāka pārkāpuma procedūras pret Ungāriju un Poliju sakarā ar vienlīdzību un pamattiesību aizsardzību. Lietas Ungārijā attiecas uz nesen pieņemto likumu, kas jo īpaši aizliedz vai ierobežo piekļuvi saturam, kas veicina vai attēlo “identificēšanos, kas neatbilst dzimumam, kāds ir piedzimstot, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti” personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un atrunu, kas noteikta bērnu grāmatai ar LGBTIK saturu. Tā kā Komisijas bažas netika kliedētas, tā 2. decembrī nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai, kurai tika doti divi mēneši, lai atbildētu un labotu situāciju. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret minētajām dalībvalstīm vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Attiecībā uz Poliju Komisija uzskata, ka Polijas varas iestādes nav pilnīgi un pienācīgi atbildējušas uz tās jautājumu par to, kāda ir vairāku Polijas reģionu un pašvaldību pieņemto rezolūciju par tā sauktajām “zonām, kas ir brīvas no LGBT ideoloģijas” būtība un ietekme. Komisija saņēma Polijas atbildi uz tās oficiālā paziņojuma vēstuli, un 2021. gada beigās tā analizēja atbildi, pirms tā pieņēma lēmumu par turpmākajiem pasākumiem.

Naida noziegumu un naida runas apkarošana

Decembrī Komisija oficiāli lūdza Padomi paplašināt Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto “ES noziegumu” sarakstu, iekļaujot tajā naida runu un naida noziegumus. Pamatlēmums par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, izmantojot krimināltiesības, paredz kriminālatbildību tikai par rasistisku un ksenofobisku naida runu un naida noziegumiem, pamatojoties uz noteiktiem iemesliem, piemēram, rasi, ādas krāsu, reliģiju, izcelsmi vai nacionālo vai etnisko izcelsmi. Kriminālatbildības noteikšana par citiem naida runas un naida noziegumu veidiem, piemēram, dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma un invaliditātes dēļ, dažādās dalībvalstīs atšķiras. Padomes lēmums paplašināt “ES noziegumu” sarakstu ļaus Komisijai nākotnē ierosināt noteikumu minimumu, lai noteiktu kriminālatbildību par naida runu un naida noziegumiem, kuru pamatā nav rasisms un ksenofobija.

Komisija turpina darbu, lai nodrošinātu pamatlēmuma pareizu transponēšanu un īstenošanu, izmantojot dialogu ar valstu iestādēm un, vajadzības gadījumā, pienākumu neizpildes procedūras. Komisija 2020. un 2021. gadā sāka procedūras pret 13 dalībvalstīm.

Komisija ir turpinājusi politikas darbu, lai apkarotu rasistiskus un ksenofobiskus naida noziegumus un naida runu, sniedzot norādījumus un apmainoties ar paraugpraksi ar valstu iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES augsta līmeņa grupā rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos. Saistībā ar Rīcības kodeksa cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē īstenošanu Komisija jūnijā paziņoja par tīmekļa vietnes LinkedIn dalību. Oktobrī iestāde publicēja rīcības kodeksa īstenošanas ikgadējā novērtējuma rezultātus, kas liecina, ka, lai gan rezultāti joprojām ir pozitīvi, progress ir palēninājies.

Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija

87 miljoniem cilvēku ES ir kāda invaliditāte. Ikvienam ir neatņemamas tiesības uz dzīvi bez šķēršļiem, un personām ar invaliditāti ir tiesības uz vienlīdzīgām iespējām piedalīties sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem un būt brīvām no diskriminācijas un vardarbības.

50,8 % personu ar invaliditāti ir nodarbinātas salīdzinājumā ar 75 % personu bez invaliditātes.

28,4 % personu ar invaliditāti ir pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam salīdzinājumā ar 17,8 % personu bez invaliditātes.

Tikai 29,4 % personu ar invaliditāti iegūst augstāko izglītību salīdzinājumā ar 43,8 % personu bez invaliditātes.

52 % personu ar invaliditāti jūtas diskriminētas.

Martā pieņemtās un viegli lasāmā versijā publicētās ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir nodrošināt šo personu pilnīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē. 10 gadu stratēģija risina dažādās problēmas, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti. Tajā ir izklāstīti pasākumi līdztiesības veicināšanai visos ikdienas dzīves aspektos, piemēram, pienācīgas kvalitātes dzīvei, neatkarīgai dzīvei un pilnīgai cilvēktiesību un ES tiesību izmantošanai, piemēram, pārvietošanās brīvībai un tiesībām balsot. Stratēģija arī veicina vienlīdzīgu piekļuvi darbam, tiesiskumam, izglītībai, veselības aprūpei, kultūrai, sportam un tūrismam, kā arī aizsardzību pret jebkāda veida diskrimināciju.

Pamattiesību aizsardzība un veicināšana saskaņā ar Hartu

Decembrī Komisija pieņēma 2021. gada ziņojumu par ES Pamattiesību hartas piemērošanu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pamattiesību aizsardzībai digitālajā laikmetā. Komisija arī uzsāka izpratnes veicināšanas kampaņu par cilvēku tiesībām saskaņā ar Hartu un par to, kur vērsties gadījumā, ja ir pārkāptas viņu tiesības. Lai veicinātu un aizsargātu ES vērtības, Komisija izsludināja priekšlikumu konkursu saskaņā ar programmu "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”. Šis 51 miljonu eiro vērtais uzaicinājums palīdzēs pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā aizsargāt un veicināt pamattiesības un vērtības. Ziņojums un uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir Komisijas 2020. gada Stratēģijas Pamattiesību hartas piemērošanas stiprināšanai Eiropas Savienībā, rezultāti.

Novecošana un demogrāfija

Eiropa ir piedzīvojusi un turpina saskarties ar dziļām demogrāfiskām pārmaiņām. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums pēdējās piecās desmitgadēs ES ir palielinājies par 10 gadiem gan sievietēm, gan vīriešiem. Politikā ir jāparedz un jārisina šī tendence, kas pārveido sabiedrību un dzīvesveidu. Janvārī Komisija publicēja Zaļo grāmatu par novecošanu, uzsākot publiskas debates par novecošanas iespējām un problēmām. Dokumenta dzīves cikla pieeja atspoguļo novecošanas vispārējo ietekmi uz visām paaudzēm, un tās mērķis ir panākt pareizo līdzsvaru starp mūsu labklājības sistēmu ilgtspējīgiem risinājumiem un starppaaudžu taisnīgumu un solidaritāti.

Aprīlī Komisija izveidoja Demogrāfijas atlantu – interaktīvu rīku demogrāfisko tendenču uzraudzībai un novērtēšanai ES, valstu un vietējā līmenī. Tajā ir Eurostat oficiālā statistika un prognozes un jauni dati, ko sagatavojis Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, kā arī datu stāsti par konkrētiem jautājumiem, kas sniedz plašu demogrāfisko pierādījumu klāstu, palīdzot demogrāfisko analīzi izvirzīt par ES politikas veidošanas pamatu. Jūnijā Padome un Komisija publicēja ziņojumus par ilgtermiņa aprūpi un pensiju pietiekamību, ieskicējot vecāka gadagājuma cilvēku labklājību ES nākamajās desmitgadēs. Tiek prognozēts, ka to cilvēku skaits, kuriem, iespējams, būs vajadzīga ilgtermiņa aprūpe, ES 27 dalībvalstīs palielināsies no 30,8 miljoniem 2019. gadā līdz 38,1 miljonam 2050. gadā, savukārt izdevumi par ilgtermiņa aprūpi ES palielināsies no 1,7 % no IKP 2019. gadā līdz 2,5 % no IKP 2050. gadā.

Kā sazināties ar ES

Klātienē

Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu

Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

— pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);

— pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;

— pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā

Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas

ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti

Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati

ES atvērto datu portāls (https://data.europa.eu/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.

Par šo publikāciju

IDENTIFIKATORI

ES 2021. gadā. Pārskata ziņojums par Eiropas Savienības darbību

Print ISBN 978-92-76-38942-2 ISSN 1725-6933 doi:10.2775/822247 NA-AD-22-001-LV-C

PDF ISBN 978-92-76-38921-7 ISSN 1977-3471 doi:10.2775/157356 NA-AD-22-001-LV-N

HTML ISBN 978-92-76-38894-4 ISSN 1977-3471 doi:10.2775/02149 NA-AD-22-001-LV-Q

Šīs publikācijas interaktīva versija ar saitēm uz saturu tiešsaistē ir pieejama PDF un HTML formātā:
europa.eu/general-report/lv

ES 2021. gadā. Pārskata ziņojums par Eiropas Savienības darbību
Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Brisele
BEĻĢIJA

Ziņojumu “ES 2021. gadā. Pārskata ziņojums par Eiropas Savienības darbību” Eiropas Komisija pieņēma 2022. gada 21. februārī. Atsauce: C(2022) 959.

Komisija nav atbildīga par jebkādām šīs publikācijas atkalizmantošanas sekām.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

© Eiropas Savienība, 2022

Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).

Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci
(https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.

Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.

FOTOATTĒLU AUTORTIESĪBAS

Visi fotoattēli: © Eiropas Savienība (ja nav norādīts citādi)