Ieguldījums nodarbinātībai un izaugsmei

Investīciju plāns Eiropai

Investīciju plāna mērķis ir novērst šķēršļus ieguldījumiem, nodrošināt ieguldījumu projektu pamanāmību un sniegt tiem tehnisko palīdzību, kā arī lietpratīgāk izmantot finanšu resursus. Ieskats 2019. gada rezultātos liecina, ka šim gadam ir bijusi nozīmīga makroekonomiskā ietekme un ka tas ir devis taustāmus ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Kopš Ž. K. Junkera vadītās Komisijas pilnvaru termiņa sākuma (tā darbojās no 2014. gada novembra līdz 2019. gada novembrim) tā savas darbības un debašu par Eiropas nākotni centrā izvirzīja sociālās prioritātes. Ir panākts ievērojams progress: pašlaik ir nodarbināts vairāk nekā 241 miljons cilvēku, — par aptuveni 14 miljoniem vairāk nekā 2014. gadā —, līdz ar to nodarbinātības līmenis ir vēsturiski augstākais (73,9 %), un bezdarba līmenis ir viszemākais kopš 2000. gada. Lai gan jauniešu bezdarba līmenis ir pārāk augsts, tas ir ievērojami samazinājies, proti, no augstākā līmeņa 24,1 % 2013. gadā līdz 14,3 % 2019. gada novembrī.

Ekonomikas un fiskālā politika

Eiropas pusgads

Eiropas pusgads ir ikgadējais ekonomikas un sociālās politikas koordinācijas cikls starp dalībvalstīm, kas veicina ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. Šā procesa ietvaros Eiropas Komisija katru gadu iesniedz Padomei ieteikumu kopumu, kas adresēts dalībvalstīm. Pēc Grieķijas izstāšanās no ekonomikas korekciju programmas 2018. gada augustā ieteikumi pirmo reizi tika adresēti visām 28 dalībvalstīm.

Komisijas ieteikumu vispārējais mērķis šogad bija mudināt dalībvalstis palielināt to izaugsmes potenciālu, modernizējot ekonomiku un stiprinot tās noturību. Ņemot vērā pašreizējos labvēlīgos ekonomiskos apstākļus un globāla mēroga neskaidrības, visas dalībvalstis tika mudinātas par prioritārām noteikt reformas, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi, kura darbojas visu labā, kā arī mērķtiecīgas ieguldījumu stratēģijas un atbildīgu fiskālo politiku. Ieteikumus Padome pieņēma jūlijā.

Šo ieteikumu saturs atspoguļo vispārējās prioritātes, kas noteiktas gada izaugsmes pētījumā un ieteikumā par ekonomikas politiku eirozonā. Tie balstās uz 2019. gada februārī publicēto valstu ziņojumu detalizēto analīzi un uz aprīlī iesniegto valstu programmu novērtējumu. Brīdināšanas mehānisma ziņojumā ir noteiktas 13 dalībvalstis, par kurām jāveic padziļināts pārskats, lai novērtētu, vai tās ietekmēja nelīdzsvarotība vai arī pastāvēja šādas ietekmes risks. Pārskatos tika konstatēts, ka 10 dalībvalstīs bija nelīdzsvarotība un trijās – pārmērīga nelīdzsvarotība.

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi vairāk pievēršas ieguldījumu vajadzību apzināšanai un noteikšanai par prioritāti valsts līmenī un īpašas vērības pievēršanai atšķirībām starp reģioniem un teritorijām. Tas saskan ar ziņojumos par katru dalībvalsti konstatēto ieguldījumu vajadzību un trūkumu rūpīgo analīzi, un tam būtu jāpalīdz noteikt prioritātes ES līdzekļu izmantošanai nākamajā ES ilgtermiņa budžetā (2021–2027).

Ieteikumos atzīts, ka, lai risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas, mūsu ekonomikai, kura kļūst arvien digitalizētāka un globalizētāka, ir vajadzīgi gudrāki ieguldījumi infrastruktūrā, inovācijā, izglītībā un prasmēs, kā arī nepieciešami papildu pasākumi, kas nodrošinātu ilgtspējīgas un iekļaujošas sociālās drošības sistēmas novecojošai sabiedrībai.

Eiropas pusgada ietvaros tika atspoguļoti arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā ietvertie principi: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, un sociālā aizsardzība un iekļautība. Visas dalībvalstis saņēma ieteikumu par prasmēm, un daudzas no dalībvalstīm saņēma ieteikumu īstenot darba tirgus reformas. Vēl citos ieteikumos galvenā uzmanība tika pievērsta, piemēram, nepieciešamībai īstenot politiku, kas sniegtu iespējas tādām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām kā mazkvalificēti darba ņēmēji, jaunieši, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti un personas ar migrantu izcelsmi. Lai gan sociālās aizsardzības sistēmas uzlabojas, joprojām pastāv daži trūkumi to tvērumā un šķēršļi piekļuvei.

Publiskās finanses

Stabilas publiskās finanses ir būtisks ekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes pamats. Ir svarīgi samazināt parādu un deficītu, lai nodrošinātu, ka valdībām ir fiskālā rezerve, ko izmantot, lai mazinātu lejupslīdes sekas. Lai gan valsts parāds ES turpina samazināties, progress ir bijis nevienmērīgs, un vairākās dalībvalstīs parāda līmenis joprojām ir pārāk augsts.

Makroekonomiskā stabilitāte ir izaugsmes priekšnoteikums, tāpēc ES ir ieviesti noteikumi un procedūras, ar ko konstatē parādu un deficītu un novērš apdraudējumu izaugsmei dalībvalstīs. Nelīdzsvarotība eirozonā 2019. gadā turpināja mazināties, taču ir nepieciešami turpmāki politikas pasākumi. Februārī Komisijas veiktā analīze liecināja, ka 10 dalībvalstīs pastāvēja nelīdzsvarotība, savukārt Grieķijā, Itālijā un Kiprā bija pārmērīga nelīdzsvarotība.

Komisija savos konkrētām valstīm adresētu ieteikumu priekšlikumos katrai dalībvalstij nosaka mērķus, lai palīdzētu tām sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķus. Dalībvalstīm, kas to var atļauties, būtu jāizmanto fiskālā politika un struktūrpolitika, lai palielinātu kvalitatīvus publiskos ieguldījumus, jo īpaši jomās, kuras uzlabo ekonomikas izaugsmes potenciālu, piemēram, izglītībā un prasmēs, infrastruktūrā un inovācijā.

Jūnijā Komisija ieteica Padomei izbeigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Spānijā, kas nozīmē, ka valsts budžeta deficīts ilgtspējīgā veidā tika samazināts zem 3 % no Spānijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā rezultātā ES deficīta noteikumu korektīvajā daļā vairs nebija nevienas dalībvalsts (salīdzinājumam — 2011. gadā tajā bija 24 dalībvalstis).

Tajā pašā laikā Komisija izvērtēja vairāku dalībvalstu atbilstību ES valsts parāda un budžeta deficīta noteikumiem, lai novērtētu, vai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšana ir pamatota. Komisija secināja, ka Beļģija, Francija un Kipra ir panākušas atbilstību, bet attiecībā uz Itāliju ir pamats izmantot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tomēr, ņemot vērā papildu fiskālos pasākumus, par kuriem Itālijas iestādes paziņoja jūlijā, Komisija secināja, ka šādas procedūras sākšanu vairs nav nepieciešams ierosināt.

Komisija arī izteica brīdinājumu Ungārijai un Rumānijai par pārāk lielu novirzi no vidējā termiņa budžeta mērķiem un ieteica tām rīkoties, lai minētos mērķus sasniegtu. Tajā pašā laikā tika uzskatīts, ka Grieķija ir spērusi samērīgus pirmos soļus, lai īstenotu pēcprogrammas reformas, lai gan dažu reformu īstenošana, šķiet, ir palēninājusies un pastāv risks, ka dažas saistības, iespējams, netiks izpildītas.

Nodokļu apiešana samazina valstu ieņēmumus, traucē godīgai konkurencei un negatīvi ietekmē izaugsmi. Tā kā Eiropas pusgada mērķis ir koordinēt valstu politiku, lai nodrošinātu konverģenci un spēcīgu, konkurētspējīgu un sociālu Eiropu, ir svarīgi cīnīties pret agresīvu nodokļu plānošanu un strādāt pie nodokļu koordinēšanas, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus un konkurētspēju. Tā rezultātā Komisija sniedza vairākām konkrētām valstīm adresētus ieteikumus un ieteikumus eirozonai kopumā, lai risinātu agresīvas nodokļu plānošanas jautājumu.

Kapitāla tirgu savienība

Stabili un efektīvi kapitāla tirgi ir būtiski izaugsmei, nodarbinātībai un ieguldījumiem. Kapitāla tirgu savienība (KTS), kas nolūkā labāk sasaistīt uzkrājumus un ieguldījumus ietver regulatīvu un neregulatīvu reformu kombināciju, ir neatņemama daļa no ES stratēģijas šo jomu veicināšanai.

KTS mērķis ir stiprināt Eiropas finanšu sistēmu, nodrošinot alternatīvus finansējuma avotus un vairāk iespēju privātiem un institucionāliem ieguldītājiem. Tas uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, nozīmē lielākas finansējuma iespējas, piemēram, piekļuvi riska kapitāla un kapitāla tirgiem. Turklāt spēcīga KTS ir nepieciešama, lai papildinātu banku savienību nolūkā stiprināt ekonomisko un monetāro savienību un eiro starptautisko nozīmi.

Tā kā finanšu sektors ieguldītājiem, kas apzinās ilgtspējas nozīmi, sāk palīdzēt ar piemērotu projektu un uzņēmumu izvēli, KTS liela uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgam finansējumam. KTS palīdz ieguldījumus novirzīt šajā virzienā, tādējādi veicinot ES enerģētikas, klimata un vides programmas īstenošanu.

Tā kā vienošanās jau panākta par 11 no 13 priekšlikumiem, paredzams, ka KTS kļūs par patiesu ieguldījumu virzītājspēku, nodrošinot papildu finansējuma avotus ES uzņēmumiem un iespējas iedzīvotājiem veidot uzkrājumus savai nākotnei. Paredzams, ka seši priekšlikumi ļaus pēc iespējas labāk izmantot vienoto tirgu ar jauniem Eiropas produktiem, marķējumiem un pasēm, pieci priekšlikumi vienkāršos uzņēmumiem un ieguldītājiem piemērojamos noteikumus un padarīs tos samērīgākus un divi priekšlikumi uzlabos kapitāla tirgu uzraudzību.

Aprīlī Eiropas Parlaments un Padome vienojās par mērķtiecīgiem grozījumiem divos galvenajos finanšu pakalpojumu tiesību aktos: Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulā un Prospektu regulā. Ar tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu grozījumiem tiek panākts labāks līdzsvars starp birokrātijas samazināšanu mazajiem uzņēmumiem, tirgus integritātes nodrošināšanu un ieguldītāju aizsardzību.

Ierosināto Prospektu regulas izmaiņu rezultātā emitentiem MVU būs piekļuve izaugsmes tirgiem, lai sagatavotu vienkāršāku prospektu, pārejot uz regulētu tirgu (t. i., galveno biržu), kā rezultātā šāda veida augoši uzņēmumi varēs ietaupīt ievērojamas izmaksas.

Vēl viens pagrieziena punkts KTU izveidē bija Viseiropas privāto pensiju produkta (PEPP) ieviešana, kas ir brīvprātīga pensiju uzkrājumu shēma, kuru piedāvās plašs finanšu pakalpojumu sniedzēju loks visā ES. Tā papildinās esošās valsts un aroda pensiju sistēmas, kā arī esošās nacionālās privātās pensiju shēmas. Regula tika pieņemta 14. jūnijā, un to sāks piemērot pēc diviem gadiem, kad pirmie šādi produkti tiks laisti tirgū.

PEPP piedāvās patērētājiem plašākas izvēles iespējas, lielākas konkurences sniegtās priekšrocības, lielāku pārredzamību un elastīgumu attiecībā uz produktu izvēles iespējām. Mobilie pilsoņi varēs turpināt veikt iemaksas vienā un tajā pašā produktā neatkarīgi no tā, kur ES viņi dzīvo.

31. jūlijā stājās spēkā jauni noteikumi, kas veicina ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu. Modernizētā sistēma šo izplatīšanu padara vienkāršāku, ātrāku un lētāku un galu galā palielinās konkurenci starp ieguldījumu fondiem. Ieguldītājiem būs lielāka izvēle, un tie iegūs lielāku vērtību, kā arī augstāku aizsardzības līmeni.

Tika panākta arī vienošanās par direktīvu, kas palīdzēs efektīvi pārstrukturēt dzīvotspējīgus finansiālās grūtībās nonākušus uzņēmumus un pēc bankrota pārvarēšanas ļaus godīgiem uzņēmējiem izmantot otru iespēju.

Martā Eiropas Parlaments un Padome vienojās arī par jauniem noteikumiem, kas atvieglos mazo uzņēmumu finansēšanu ar kapitāla tirgu starpniecību. Šie noteikumi uzņēmumiem, kuri cenšas piekļūt MVU izaugsmes tirgiem (jaunai tirdzniecības vietas kategorijai, kas paredzēta maziem emitentiem), samazinās birokrātisko slogu, ieviešot samērīgāku pieeju, kas atbalsta to iekļaušanu biržas sarakstā.

Pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju veicināšana

Zinātniskā izcilība un revolucionāra inovācija

ES programma “Apvārsnis 2020” 2019. gadā sāka sniegt finansējumu pētniecības un inovācijas atbalstam 11 miljardu eiro apmērā.

Ņemot vērā revolucionāras, kardinālas inovācijas augošo nozīmi tautsaimniecībā un pirmos panākumus Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma posmā, atlikušajos divos šā izmēģinājuma posma gados finansējums tiks ievērojami palielināts. 2019.–2020. gadam tika apstiprināts vairāk nekā 2 miljardu eiro finansējums, kas aptver visu inovācijas ķēdi: no Pathfinder projektiem, kas atbalsta progresīvas tehnoloģijas uz netradicionālas pētniecības bāzes, līdz Accelerator finansējumam, kas paredzēts, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem un MVU izstrādāt un izvērst inovāciju līdz posmam, kurā tie spēj piesaistīt privātas investīcijas.

ES kosmosa nozare

Lai nodrošinātu, ka ES saglabā vadošo pozīciju pasaules kosmosa tehnoloģiju jomā, un Eiropā veicinātu konkurētspējīgu kosmosa nozari, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2019. gadā panāca daļēju provizorisku vienošanos par ES kosmosa programmu 2021.–2027. gadam.

Ar ierosināto 16 miljardu eiro budžetu programma apvienotu visu ES atbalstu kosmosa nozarei un par vairāk nekā trešdaļu palielinātu pašreizējo finansējuma līmeni. Tā balstītos uz jaunām vajadzībām un pieejamām tehnoloģijām, kā arī uzlabotu Eiropas piekļuvi kosmosam un sāktu virzīt Eiropas pieeju inovatīvas un konkurētspējīgas kosmosa nozares atbalstam.

Galileo, Eiropas globālā radionavigācijas satelītsistēma, ir pasaulē visprecīzākā pieejamā satelītnavigācijas sistēma. Septembrī Galileo lietotāju skaits, ieskaitot ar Galileo savietojamu viedtālruņu un planšetdatoru lietotājus, visā pasaulē sasniedza aptuveni 1 miljardu. Programma Copernicus, lielākais Zemes novērošanas datu sniedzējs pasaulē, palīdz novērot klimata pārmaiņas, pārvaldīt robežu drošību un novērst lielas katastrofas visā pasaulē. Programma Copernicus ik dienu nodrošina 12 terabaitus datu, kas ir pilnībā, atklāti un brīvi pieejami izmantošanai cilvēkiem un uzņēmumiem un ir galvenais datu avots lielo datu un mākoņdatu apstrādes procesā. Kopš 2019. gada programma Copernicus ir sekmējusi datu, jo īpaši attēlu, pārsūtīšanas uzlabošanu un, pateicoties jauniem datu un informācijas piekļuves pakalpojumu uzlabojumiem, ir ļāvusi lietotājiem vieglāk sameklēt, lejupielādēt un apstrādāt tās datus.

ES aizsardzība un rūpniecība

Trīs no četriem ES iedzīvotājiem vēlas izjust lielāku drošību (Eirobarometrs, 2018. gada novembris). Tāpēc ES ir pastiprinājusi savu ieceri un apņemšanos veidot aizsardzības savienību. Pastāvīgā strukturētā sadarbība, kas tika sākta 2017. gada decembrī, apvieno 25 iesaistītās dalībvalstis, kuras vēlas uzņemties lielākas saistības sadarboties drošības un aizsardzības jomā un piedalīties vissarežģītākajās misijās. Kopumā jau ir sākti 34 projekti, tostarp militārās mobilitātes, jūras uzraudzības un kiberdrošības jomā. Pēc iesaistīto dalībvalstu uzaicinājuma Komisija piedalās kā novērotāja.

Divas Eiropas Aizsardzības fonda izmēģinājuma programmas, kuru kopējais budžets ir 590 miljoni eiro, tika īstenotas, kā plānots, proti, līdz ar sagatavošanas darbības aizsardzības pētniecībai (2017–2019) pēdējā gada sākšanos. Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (2019–2020) līdzfinansē aizsardzības spēju kopīgu attīstību; martā tika panākta vienošanās par tās darba programmu, un aprīlī tika publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus.

Investīcijas reģionos, pilsētās un lauku apvidos

Kohēzijas politika 2019. gadā visā ES nodrošināja tūkstošiem lielu un mazu investīciju, turpinot atbalstīt nodarbinātību un izaugsmi. Pēdējo piecu gadu laikā ir atbalstīts 1 miljons uzņēmumu, un tā rezultātā ir izveidotas simtiem tūkstošu jaunu darbvietu. Miljoniem cilvēku ir saņēmuši palīdzību apmācībai, izglītībai un darba meklējumiem, viņu mājsaimniecībās ir ierīkots labāks platjoslas pieslēgums un viņi var izmantot uzlabotas transporta infrastruktūras un veselības aprūpes nozares inovācijas sniegtās iespējas.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds arī atbalstīja divas dalībvalstis un 10 ES reģionus, kuros notiek rūpniecības pārkārtošanās: Lietuvu, Slovēniju, Ziemeļsomiju un Austrumsomiju (Somija), Ziemeļu Viduszviedriju (Zviedrija), Lielo Mančestru (Apvienotā Karaliste), Saksiju (Vācija), Valoniju (Beļģija), Pjemontu (Itālija), Kantabriju (Spānija) un Augšfranciju, Centru-Valdeluāru un Grandestu (Francija). Katra no šīm 12 izmēģinājuma shēmām saņems 300 000 eiro ES dotāciju, kas palīdzēs īstenot rūpniecības pārkārtošanos un izstrādāt attīstības stratēģijas, kuras balstās uz to salīdzinoši spēcīgajām jomām, t. s. pārdomātas specializācijas iespējām.

Kohēzijas politikas līdzekļi tiek investēti arī inovatīvos jaunuzņēmumos. Piemēram, pateicoties Eiropas Investīciju fonda nodrošinātajiem 32,5 miljoniem eiro, par ko tika paziņots aprīlī, Horvātijas riska kapitāla fonds investēs jaunos projektos ar augstu izaugsmes potenciālu valstī. Labāka piekļuve finansējumam sniegs priekšrocības vairāk nekā 100 jaunuzņēmumu.

Plašākā mērogā raugoties, tajā pašā mēnesī Komisija paziņoja par 4 miljardu eiro finansējuma piešķiršanu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda 25 lieliem infrastruktūras projektiem 10 dalībvalstīs. Projekti ir visdažādākie – no pārrobežu gāzes cauruļvadiem, kas savieno Bulgāriju un Grieķiju līdz ūdens resursu apsaimniekošanai Maltā, pētniecības iekārtām kādā Vācijas universitātē un modernizētām dzelzceļa līnijām Portugāles ziemeļos. Kopā ar valstu līdzfinansējumu kopējās investīcijas šajos projektos sasniedz 8 miljardus eiro.

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Kopējā lauksaimniecības politika turpināja veicināt izaugsmi un investīcijas, atbalstot ekonomiski dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lauku infrastruktūras modernizāciju un sociālo iekļaušanu. Līdz 2019. gada trešā ceturkšņa beigām Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) lauku attīstības programmām 2014.–2020. gadam bija atbalstā sniedzis 8 miljardus eiro. Finansējums tika piešķirts visu veidu lauksaimniecības uzņēmumu rentabilitātes un konkurētspējas uzlabošanai, kā arī inovatīvu lauksaimniecības tehnoloģiju un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sekmēšanai.

Lauku attīstības politikas mērķis ir arī aizsargāt vidi, mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties. Lauksaimnieki varētu saņemt finansiālu atbalstu par pievienošanos shēmām, kuru mērķis ir izstrādāt videi draudzīgu saimniecības pārvaldības praksi, radīt labvēlīgus apstākļus bioloģiskajai daudzveidībai vai atjaunot mitrājus ar mērķi nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti augsnē. Kopumā ELFLA atbalsts ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītu ekosistēmu atjaunošanai, saglabāšanai un uzlabošanai sasniedza gandrīz 27 miljardus eiro. Vēl 2 miljardi eiro tika novirzīti, lai veicinātu resursu izmantošanas efektivitāti un pāreju uz mazoglekļa un klimatnoturīgu ekonomiku lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē. ELFLA arī nodrošināja gandrīz 5 miljardus eiro, lai lauku apvidos veicinātu sociālo iekļaušanu, nabadzības mazināšanu un ekonomikas attīstību.

Lai palīdzētu lauksaimniekiem stiprināt viņu stāvokli arvien vairāk uz tirgu orientētajā lauksaimniecības pārtikas nozarē, Komisija tiecās uz taisnīgāku un līdzsvarotāku pārtikas piegādes ķēdi. Aprīlī stājās spēkā jauni noteikumi par negodīgu tirdzniecības praksi, kuru mērķis ir no negodīgas prakses pasargāt lauksaimniekus un lauksaimniecības pārtikas uzņēmumus. Dalībvalstīm šie noteikumi savos tiesību aktos jātransponē līdz 2021. gada maijam. Tika pieņemta arī iniciatīva palielināt lauksaimniecības pārtikas tirgus pārredzamību; tādējādi pārtikas piegādes ķēdē visiem tirgus dalībniekiem būs pieejama plašāka informācija.

Zilā ekonomika

Turpina augt ES zilā ekonomika, kas ietver visas ar okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām saistītās ilgtspējīgās saimnieciskās darbības. Saskaņā ar maijā publicēto otro ES ziņojumu par zilo ekonomiku nozares bruto peļņa 2017. gadā bija 74,3 miljardi eiro un tajā bija nodarbināti vairāk nekā 4 miljoni cilvēku. Jaunākie dati liecina par augstiem izaugsmes rādītājiem gan tradicionālajos, gan jaunajos zilās ekonomikas sektoros. Ziņojuma mērķis ir palīdzēt veicināt turpmāku izaugsmi, nodrošinot labākus datus, analīzi un zināšanas par jūru.

Augustā publicētais 2019. gada ekonomikas pārskats par ES zvejas floti liecina, ka 2017. gadā nozare turpināja darboties sekmīgi. Tas galvenokārt bija saistīts ar ilgtspējīgām zvejas metodēm, kā arī augstākām vidējām zivju cenām, noturīgi zemām degvielas cenām un dažu svarīgu krājumu stāvokļa uzlabošanos. Gaidāms, ka šī pozitīvā tendence turpināsies.

Transports savienotai Eiropai

2019. gadā tika atlasīti 108 projekti, kas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) saņēma 538 miljonu eiro dotācijas drošākai, viedākai un videi mazāk kaitīgai transporta infrastruktūrai. No šiem projektiem 39 projekti (117 miljoni eiro) paredzēti tam, lai samazinātu kravas vilcienu radīto troksni, attīstītu pārrobežu dzelzceļa savienojumus un modernizētu svarīgu infrastruktūru ostās. Vēl 109 miljoni eiro tiks novirzīti multimodālu loģistikas platformu atbalstam, kas kravas ļaus pārvietot no viena transporta veida uz citu. Vēl divas prioritātes ir intelektiskas transporta sistēmas autoceļu satiksmē (finansējums 80 miljoni eiro) un inovācijas un jaunās tehnoloģijas (71 miljons eiro).

Martā Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku nāca klajā ar jaunu EISI transporta finansējuma apvienošanas mehānismu – inovatīvu finanšu instrumentu tādu projektu atbalstīšanai, kas veicina vidisko ilgtspēju un efektivitāti Eiropas transporta nozarē. Šis mehānisms, kura sākotnējais budžets ir 200 miljoni eiro, finansēs investīcijas Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmā un alternatīvo degvielu infrastruktūrā. Abas organizācijas arī apvienoja spēkus, lai atbalstītu investīcijas transporta drošībā: drošāka transporta platforma nodrošinās vieglu piekļuvi tehniskām un finansiālām konsultācijām, jo īpaši jautājumos par ceļiem.

Investīcijas uzņēmumos

MVU veido 99 % no visiem uzņēmumiem Eiropā un ir būtiska ES ekonomikas daļa. ES tos atbalsta, tiecoties uzlabot uzņēmējdarbības vidi, atvieglojot piekļuvi finansējumam un piedāvājot dažādus pakalpojumus, kas MVU palīdz paplašināties Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Izmantojot dažādus finansēšanas instrumentus, arī Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), ES 2018. gadā, īpaši ar mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME), palīdzēja piesaistīt 10 miljardus eiro 140 000 šādu uzņēmumu finansēšanai.

Ieguldījumi cilvēkos

Vairumam dalībvalstu izglītības un apmācību reformas ir liela prioritāte, un tās bija būtiskas arī 2019. gada Eiropas pusgadā. Investīcijas izglītībā un prasmēs ir svarīgas, lai nodrošinātu inovāciju un ražīguma pieaugumu, jo īpaši strauji mainīgajā darba pasaulē, kurā palielinās prasmju nepietiekamība. Izglītības rezultātu nevienlīdzība apdraud Eiropas sociālo kohēziju un ilgtermiņa labklājību. Vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai ir arī būtiska nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un strauji mainīgajā darba pasaulē arvien vairāk pieaugušo ir jāmudina pastāvīgi uzlabot prasmes un iesaistīties mūžizglītībā. Visas dalībvalstis ir saņēmušas konkrētus tām adresētus ieteikumus izglītības un apmācību jomā.

Maijā, strādājot pie Eiropas izglītības telpas izveides līdz 2025. gadam, Padome pieņēma ieteikumu par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, kā arī par valodu mācīšanu un apguvi. Nākamajā mēnesī programmas Erasmus+ ietvaros Komisija paziņoja par pirmajām 17 Eiropas universitāšu aliansēm, kurās iesaistītas 114 augstākās izglītības iestādes 24 dalībvalstīs. Šīs alianses uzlabos augstākās izglītības kvalitāti un pievilcību un stimulēs sadarbību starp iestādēm un to studentiem un darbiniekiem.

ES arī turpināja ieguldīt apmācībā. Atbalsts un līdzfinansējums programmai “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (EYE) sniedz iespēju uzņēmējiem, kuri nesen sākuši vai vēlas veikt uzņēmējdarbību, mācīties no pieredzējušas personas, kas vada MVU citā valstī. Pagājušajā gadā šajā programmā visā Eiropā un ārpus tās piedalījās 1300 jaunu uzņēmēju, un 120 uzņēmēju varēs izmantot iespējas, ko sniedz EYE Global — izmēģinājuma programma, kurā iesaistīta Izraēla, Singapūra un divi ASV štati (Ņujorka un Pensilvānija).

Programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+, kuras budžets pārsniedz 3,2 miljardus eiro, sniegtās iespējas varēja izmantot aptuveni 650 000 jauniešu un 237 000 izglītības iestāžu un jaunatnes organizāciju darbinieku. Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva darīja pieejamus 350 miljonus eiro jauniešiem, kas dzīvo reģionos ar īpaši augstu jauniešu bezdarba līmeni.

Cilvēku sakari

Aptuveni 35 000 jauniešu bija iespēja iepazīt Eiropu ar DiscoverEU ceļošanas karti; vairāk nekā 90 000 cilvēku reģistrējās Eiropas Solidaritātes korpusā, no tiem 12 000 cilvēku 2019. gadā piedalījās solidaritātes darbībās visā Eiropā.

Veselīgāka Eiropa

Eiropas Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centrs apvienojās, lai veiktu padziļinātus pētījumus par ES veselības aprūpes sistēmām. “Veselības stāvoklis ES” un tam pievienotais ziņojums ietver 30 nacionālo sistēmu profilus un 2019. gadā pievērsās pieciem horizontāliem tematiem: nevēlēšanās vakcinēties; veselības veicināšanas un slimību profilakses digitālā pārveide; nepilnības veselības aprūpes sistēmas pieejamībā; veselības aprūpes darbinieku uzdevumu pārbīde un zāļu pieejamība pacientiem.

Februārī ES veica pasākumus, lai garantētu visās dalībvalstīs pārdoto zāļu drošumu, ieviešot jaunas verifikācijas un drošuma pazīmes recepšu zālēm. Tagad ražotājiem jānodrošina, ka uz recepšu zāļu kastēm ir 2D svītrkods un iesaiņojuma neskartības pazīme, un aptiekām (arī tiešsaistes aptiekām) un slimnīcām pirms zāļu izsniegšanas pacientiem ir jāpārbauda zāļu autentiskums. Šis ir pēdējais posms, lai īstenotu 2011. gadā pieņemto Viltoto zāļu direktīvu, kuras mērķis ir nodrošināt ES pārdoto zāļu drošumu un kvalitāti.

ES budžets: koncentrēšanās uz izpildi un nepārtrauktību

ES budžets ir devis ieguldījumu Eiropas ekonomikas stiprināšanā un noturībā un solidaritātes un drošības veicināšanā gan ES iekšienē, gan aiz tās robežām.

Gandrīz puse no atvēlētajiem līdzekļiem (80 miljardi eiro) tika novirzīta pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt ekonomikas izaugsmi un samazināt reģionu ekonomiskās atšķirības. Ar 12,2 miljardu eiro ES finansējumu tika atbalstīta pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ietilpstošā pētniecība un inovācija, arī jaunais Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums. Palielinājās budžets izglītībai un apmācībai (+ 17 % programmai Erasmus+ 2018. gadā) un transportam un digitālajai infrastruktūrai (+ 37,0 % EISI). Atbalsts lauksaimniecībai un lauku apvidiem saglabājās stabils (gandrīz 60 miljardi eiro) un sniedza ieguldījumu ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un cīņā pret klimata pārmaiņām. 2019. gada budžets nodrošināja nepieciešamo elastību, lai risinātu migrācijas jautājumu iekšējo aspektu, proti, no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda kopējā 1,2 miljardu eiro atbalsta dalībvalstīm ar valsts darbības programmu starpniecību tika piešķirti 386,3 miljoni eiro, savukārt no Iekšējās drošības fonda – 442,7 miljoni eiro robežu pārvaldībai un 92,7 miljoni eiro drošībai. Kopumā 5 miljoni eiro tika piešķirti jaunās Eiropas Prokuratūras izveidei, kas veiks kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu, tostarp par krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju.

Drošāka, lētāka un labāka savienojamība

Arī 2019. gadā viens no nopietnākajiem ES uzdevumiem bija savienojamība. Mūsu ekonomika un sabiedrība arvien vairāk digitalizējas, aizvien vairāk laika pavadām, izmantojot produktus un pakalpojumus tiešsaistē, tāpēc droša, uzticama un cenu ziņā pieejama savienojamība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Izdevumi par zvanīšanu un ziņu sūtīšanu starp dalībvalstīm un citām Eiropas zemēm līdz šim bijuši ļoti dažādi. Vidējā standartcena par zvanu uz citu valsti no fiksētā vai mobilā tālruņa bija trīsreiz augstāka nekā iekšzemes zvanu standartcena, bet standartcena par īsziņu bija vairāk nekā divtik liela. Maijā tika ieviesti cenu griesti, proti, maksa par zvaniem no fiksētajiem vai mobilajiem tālruņiem nedrīkst pārsniegt 0,19 EUR + PVN par minūti, bet īsziņas cena nedrīkst pārsniegt 0,06 EUR + PVN. Tāpat kā 2017. gadā notikusī viesabonēšanas maksas atcelšana, šie cenu ierobežojumi starptautiskajiem zvaniem Eiropā dod acīmredzamus un tūlītējus ieguvumus patērētājiem un uzņēmumiem.

Taustāmu labumu devusi arī shēma, kas palīdz pašvaldībām ierīkot bezmaksas WiFi piekļuves punktus. Iniciatīvas WiFi4EU mērķis ir palīdzēt uzlabot savienojamību līdz 8000 pilsētu un ciemu visā ES. Pašvaldībām ir pieejamas ES dotācijas 15 000 EUR apmērā piekļuves punktu ierīkošanai. Izsludināti divi uzaicinājumi iesniegt pieteikumus, un finansējums piešķirts vairāk nekā 5000 apdzīvotām vietām, turklāt vēl 2800 pašvaldības palīdzību saņēma jau 2018. gadā. Katrai pašvaldībai 18 mēnešu laikā par šiem līdzekļiem jāiegādājas aprīkojums, kas nepieciešams, lai izveidotu savus publiskos WiFi piekļuves punktus.

Šajā gadā uzlabojās arī savienojamība lauku apvidos. Tikai 53 % cilvēku, kas mīt attālos un lauku apvidos, ir pieejams ātrs internets, kamēr ES kopumā tie ir 82 %. Tāpēc viena no galvenajām prioritātēm ir novērst šo digitālo plaisu. 2019. gadā ievērojami audzis Platjoslas kompetences biroju tīkls — tagad 116 nacionālie un reģionālie biroji palīdz koordinēt darbu tā, lai platjoslas pakalpojumi būtu pieejami vistālākajos ES nostūros. Labāks un ātrāks platjoslas pārklājums uzlabos piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, valsts pārvaldes pakalpojumiem un uzņēmumiem, sekmēs nodarbinātību un investīcijas un visumā nāks par labu vietējai sabiedrībai šajos reģionos.

Tīkla paplašināšana pieņēmās spēkā pēc tam, kad dalībvalstis aprīlī apņēmās sadarboties, lai atraisītu digitālo tehnoloģiju potenciālu nolūkā risināt visai lauku saimniecībai svarīgus un steidzamus ekonomiskos, sociālos, klimatiskos un vidiskos jautājumus, arī ES pārtikas un lauksaimniecības nozarē.

Pirms maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām tika sarīkota kampaņa, kura izgaismoja vardarbību pret sievietēm tiešsaistē (#DigitalRespect4Her); tajā deputātes, ekspertes un žurnālistes liecināja par sarežģījumiem, ar ko sievietes saskaras sociālajos medijos un citur tiešsaistē.

Digitalizācija palīdz arī plašākā uzdevumā — novākt šķēršļus ES vienotajā tirgū; te taustāms piemērs ir sociālā nodrošinājuma elektroniskās datu apmaiņas sistēmas darbības aizsākšana. Projekts palīdz sociālās nodrošināšanas iestādēm ES, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē apmainīties ar informāciju gadījumos, kad iedzīvotāji pārceļas uz citu valsti vai dzīvo un strādā dažādās dalībvalstīs. Sistēma sāka darboties 2019. gada janvārī, un pašlaik to ievieš 31 valsts. Gada beigās tās jau bija apmainījušās ar informāciju par vairāk nekā 175 000 lietām. Sistēmas mērķis ir atvieglot iedzīvotāju piekļuvi saviem datiem, ātrāk un precīzāk aprēķināt sociālā nodrošinājuma pabalstus, palīdzēt sociālās nodrošināšanas iestādēm iedarbīgāk apkarot krāpšanu.

Iecerēts, ka līdzīgā kārtā uzlabosies arī PVN iekasēšana no tiešsaistes pārdevējiem, pateicoties jaunajiem martā pieņemtajiem noteikumiem, kas ļaus tiešsaistes uzņēmumiem par PVN maksātājiem reģistrēties tikai vienreiz, nevis katrā dalībvalstī, kurā tie tirgojas. Tas ievērojami samazinās laika un naudas tēriņus mazākiem uzņēmumiem, kas darbojas tiešsaistē dažādās valstīs. Jaunie noteikumi arī palīdzēs valstu nodokļu iestādēm vieglāk iekasēt PVN no ārpussavienības uzņēmumiem, kuri savas preces ES patērētājiem tirgo tiešsaistes tirdzniecības vietās; tas palīdzēs atgūt 5 miljardu eiro nodokļu ieņēmumus, kas ik gadu iet secen valsts kasei.

Tiesību aizsardzība digitālajā laikmetā

Tika uzsāktas arī citas iniciatīvas, kuru mērķis ir aizsargāt patērētāju un uzņēmumu tiesības tiešsaistē, tostarp jauni noteikumi par digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumiem un par preču pārdošanas līgumiem — tagad būs vienkāršāk un skaidrāk nodarboties ar komerciju tiešsaistē. Vienoti noteikumi visā ES palīdzēs uzņēmumiem izprast savus pienākumus, savukārt patērētājiem būs pieejami skaidri risinājumi, ko darīt, ja digitālais saturs, pakalpojumi un preces, tostarp ražojumi ar digitālu elementu (piemēram, viedie ledusskapji) izrādījušies nekvalitatīvi.

Tika panākta vienošanās arī par jauniem ES noteikumiem, ar kuriem digitālajai pasaulei pielāgo sarežģītās autortiesību normas. Mūzikas straumēšanas pakalpojumi, pieprasījumvideo platformas, ziņu apkopotāji un lietotāju augšupielādēta satura platformas nu ir galvenais piekļuves veids daiļdarbiem un preses rakstiem. Jaunie noteikumi garantē taisnīgāku atlīdzību radošajām personām, lielākas lietotāju tiesības un skaidrāku platformu atbildību. Mērķis ir uzlabot pārrobežu piekļuvi tiešsaistē darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām, noteikt jaunas tiesības un pienākumus tiešsaistes platformām, kurās atrodami ar autortiesībām aizsargāti darbi, dot pozitīvu impulsu tiešsaistes presei un žurnālistikai, uzlabot žurnālistu atlīdzības saņemšanu un atvieglot ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanu izglītības un pētniecības vajadzībām.

Eiropa turpināja izlēmīgi apkarot negodīgu uzņēmējdarbības praksi digitālajā ekonomikā. Martā uzņēmumam Google piemēroja 1,49 miljardu eiro sodu par to, ka tas uzlicis pret konkurenci vērstus līgumiskus ierobežojumus trešo personu tīmekļa vietnēm, liedzot konkurentiem šajās lapās izvietot savu meklējumreklāmu. Jūnijā tika uzsākta oficiāla izmeklēšana par praksi, ko piekopj Broadcom, viens no pasaulē lielākajiem vadu sakaru ierīču (piemēram, modemu un televizora pierīču) komponentu ražotājs, lai noskaidrotu, vai tas nav no tirgus nelikumīgi izspiedis konkurentus. Oktobrī Komisija, ņemot vērā, kādā izslēdzošā praksē uzņēmums Broadcom apsūdzēts, noteica pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas gaitā netiek nodarīts nopietns un neatgriezenisks kaitējums konkurencei. Jūlijā 242 miljonu eiro sods tika uzlikts uzņēmumam Qualcomm, jo tas savus ražojumus — mikroshēmas, ar ko viedtālruņus un planšetdatorus pieslēdz mobilo sakaru tīkliem — tirgoja zem pašizmaksas ar nolūku no šī tirgus segmenta izspiest savu galveno sāncensi. Tika sākta arī izmeklēšana par to, kā sabiedrība Amazon izmanto datus, kurus ieguvusi no citiem tirgotājiem, kas tirgojas tās tīmekļa vietnēs.

No jūlija spēkā ir jaunie noteikumi par tiešsaistes platformu un uzņēmumu attiecībām, un tagad ir izveidots saskaņots regulējums attiecībā uz pārredzamības un aizsardzības minimumu. Šie noteikumi pasargā uzņēmumus, kuri bez tiešsaistes platformām nespēj iedibināt saikni ar saviem patērētājiem, un tajā pašā laikā sargā arī platformu inovatīvo potenciālu; paralēli tika izveidots tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centrs.

Drošāki tīkli

ES pieņēma arī jaunus noteikumus par tīklu kiberdrošību kopumā. Te ietilpst ieteikumi par nākamās paaudzes 5G tīklu drošību, jo paredzams, ka aizvien lielāka veiktspēja novedīs pie aizvien lielākas digitālo ražojumu un pakalpojumu izplatības un klāsta un 2025. gadā nozares ieņēmumi būs jau 225 miljardi eiro. No marta līdz jūnijam dalībvalstis rūpīgi vērtēja savu 5G tīklu infrastruktūras riska pakāpi un padarīja bargākus savus noteikumus nolūkā uzlabot publisko tīklu drošību.

Jūnijā spēkā stājās Kiberdrošības akts, kurā nosprausta ES kiberdrošības politikas turpmākā virzība. Te var minēt ražojumu, procesu un pakalpojumu kiberdrošības sertifikācijas satvara izveides darbu un daudz nozīmīgāku uzdevumu uzticēšanu Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai. Aģentūras uzdevums ir ne tikai būtiskā mērā iesaistīties sertifikācijas satvara izveidē un uzturēšanā, bet arī kāpināt operacionālo sadarbību ES līmenī, proti, palīdzēt dalībvalstīm, kas to lūgušas, tikt galā ar kiberdrošības incidentiem un atbalstīt koordināciju ES līmenī plaša mēroga pārrobežu kiberuzbrukuma vai krīzes gadījumā.

Tajā pašā mēnesī septiņas dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Spānija, Itālija, Luksemburga, Malta un Nīderlande) apņēmās paātrināt ultradrošo kvantisko tīklu izstrādi, lai vairotu Eiropas spēkus kvantu tehnoloģiju un kiberdrošības jomā un garantētu nākotnes tīklu drošumu un drošību. Tālejošajos priekšlikumos ir iecerēts veidot jaunu, kvantisku sakaru infrastruktūru, kas gan ļautu sevišķi droši pārraidīt un glabāt informāciju un datus, gan sasaistītu sakaru infrastruktūru visā ES. Tas nozīmē, ka kvantiskās tehnoloģijas un sistēmas tiktu integrētas tradicionālajā sakaru infrastruktūrā, balstoties uz diviem elementiem: Zemes komponenta, izmantojot esošos optiskās šķiedras sakaru tīklus, kas savieno stratēģiskus objektus valstu un pārrobežu līmenī, un kosmosa komponenta, ko izmantotu tālsakariem Eiropas un pasaules mērogā.

Šāda tīkla izmantošana kritiskās infrastruktūras un šifrēšanas sistēmu vajadzībām palīdzēs no uzlaušanas pasargāt viedos energotīklus, gaisa satiksmes vadību, bankas, veselības aprūpes iestādes u. c. Tas arī ļaus datu centriem drošāk uzglabāt un apmainīties ar informāciju un saglabās pārvaldes datu privātumu ilgtermiņā.

Maijā Padome pieņēma satvaru, kas Eiropas Savienībai ļauj piemērot mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus, ar kuriem novērst kiberuzbrukumus, kas rada ārēju apdraudējumu ES un tās dalībvalstīm, un tiem pretdarboties. Te ietilpst kiberuzbrukumi arī ārpussavienības valstīm vai starptautiskām organizācijām, kad tiek uzskatīts, ka ierobežojošie pasākumi ir nepieciešami, lai sasniegtu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus.

Gatavošanās nākotnes tehnoloģijām

Mākslīgais intelekts

Nākotnes perspektīvā Eiropa vēlas pilnībā izmantot daudzos iespējamos ieguvumus, ko varētu sniegt mākslīgais intelekts, un pēdējos gados ir krietni investējusi šajā jomā. Tomēr MI attīstība rada arī bažas, tāpēc 2019. gadā augsta līmeņa ekspertu grupa sāka izstrādāt MI ētiskas izaugsmes vadlīnijas, lai mēs varētu būt droši, ka tas kalpos, nevis kaitēs sabiedrībai. Uzticamam MI veltītās ētikas vadlīnijas izstrādāja eksperti no visas ES, un paredzams, ka tās būs daļa no gaidāmajiem priekšlikumiem par antropocentrisku MI, ar kuriem iecerēts nākt klajā 2020. gada pirmajā pusē. Tie aptver tik dažādus jautājumus kā, piemēram, diskriminācijas nepieļaušanu MI sistēmu izstrādē un to ilgtspējas un nekaitīguma videi nodrošināšanu.

Superdatošana

MI attīstībai nepieciešams ļoti liels daudzums datu, un tam savukārt vajadzīgas ievērojamas datošanas jaudas, tomēr šajā ziņā Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. Jūnijā tika izvēlētas astoņas vietas, kur atradīsies jaunie Eiropas superdatori, un šim nolūkam piešķirts ES un dalībvalstu finansējums — 840 miljoni eiro. Jaunie superdatori atradīsies Sofijā (Bulgārija), Ostravā (Čehija), Barselonā (Spānija), Boloņā (Itālija), Bisenē (Luksemburga), Miņu (Portugāle), Mariborā (Slovēnija) un Kajāni (Somija); potenciāli šie superdatori varētu četrkāršot vai pat pieckāršot Eiropas superdatošanas jaudas un padarīt to par pasaules līderi šajā jomā. Superdatori varētu palīdzēt izstrādāt personalizētas zāles, uzlabot zāļu un materiālu izstrādi un atrast jaunus bioinženierijas paņēmienus, tāpat tos varētu izmantot laikapstākļu prognozēšanā un klimata pārmaiņu modelēšanā.

Raugoties nākotnē: digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana

Pilnībā izveidots digitālais vienotais tirgus palīdzētu ES saglabāt līderpozīcijas pasaules digitālajā ekonomikā. Kopš stratēģijas aizsākumiem 2015. gadā ir iesniegti 30 dažādi tiesību aktu priekšlikumi, un līdz 2019. gada beigām par 28 no tiem ir panākta vienošanās — tas ir par pieciem vairāk nekā iepriekšējā gada beigās. Paredzams, ka 2020. gadā tiks panākta vienošanās arī par atlikušajiem diviem — pirmais attiecas uz privātumu tiešsaistē, otrais ir veltīts Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centram un Nacionālo koordinācijas centru tīklam. Eiropas Komisija atzinusi, ka prioritārā kārtā risināmi vairāki ar digitālo jomu saistīti jautājumi, tostarp, ievērojot ētikas vadlīnijas, jāsagatavo tiesību akti par koordinētu Eiropas pieeju attiecībā uz mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēkiem un ētiskajiem aspektiem, kā arī jāpieņem jaunais Digitālo pakalpojumu akts, lai atjauninātu atbildības un drošības noteikumus, kas attiecas uz digitālajām platformām, pakalpojumiem un ražojumiem.

Klimatneitrāla Eiropa līdz 2050. gadam

Klimata pārmaiņas un vides degradācija gan Eiropai, gan pasaulei ir eksistenciāls drauds. Lai šo samilzušo problēmu pārvarētu, Eiropai vajadzīgs jauns izaugsmes modelis, kas Savienību pārveidotu par modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kuras neto emisijas līdz 2050. gadam sasniegtu nulli, kurā ekonomikas izaugsme būtu atsaistīta no resursu izmantošanas un kurā neviens cilvēks un neviens reģions nebūtu atstāts novārtā.

2018. gadā Komisija nāca klajā ar savu redzējumu par klimatneitrālu ES līdz 2050. gadam, un tam bija septiņi stūrakmeņi: lielāka energoefektivitāte; lielāks atjaunojamo energoresursu izmantojums; tīra un satīklota mobilitātes sistēma; konkurētspējīga rūpniecība, kas balstīta aprites ekonomikā; augstiem standartiem atbilstoša satīklota infrastruktūra; spēcīgāka bioekonomika un dabiskie oglekļa piesaistītāji; oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” kontekstā šo mērķi 2019. gada decembrī apstiprināja Eiropadome.

ES jau ar pārliecinošiem rezultātiem izdevies mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi: 2018. gadā emisijas bija par 23 % mazākas nekā 1990. gadā, lai gan tautsaimniecība tajā pašā laikā piedzīvoja 61 % izaugsmi. Tomēr darāmā vēl ir daudz. Ņemot vērā tās plašo pieredzi, Eiropas Savienība zaļas un iekļaujošas ekonomikas izveidē uzņēmusies vadošo lomu ar Eiropas zaļo kursu — Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas politisko pamatiniciatīvu, ar ko Komisija nāca klajā decembrī. Zaļā kursa centrā ir apņemšanās panākt, ka Eiropa līdz 2050. gadam kļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.

Zaļais kurss ir milzīgs solis uz priekšu ceļā uz šo plānu iedzīvināšanu realitātē. Tas no jauna apliecina Komisijas apņēmību risināt ar klimatu un vidi saistītās problēmas un nosprauž kursu nākamajiem mēnešiem un gadiem. Vairāk informācijas sk. sadaļā “ES 2019. gadā: pārmaiņu gads”.

ES apņemšanās tiks vēl nostiprināta ar pirmo Eiropas klimata aktu, kas 2050. gadam izvirzīto klimatneitralitātes mērķi iestrādās ES tiesībās. Pats galvenais — zaļais kurss paver ceļu uz pārkārtošanos, kas būs godīga un sociāli taisnīga. Tas ir veidots tā, lai šīs nozīmīgās pārkārtošanās gaitā neatstātu novārtā ne iedzīvotājus, ne reģionus.

Eiropas Savienība ir pirmā lielā tautsaimniecība, kas saistības, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, iestrādā saistošos tiesību aktos un jau tagad ir pārsniegusi 2020. gadam nosprausto mērķrādītāju, kas paredz emisijas samazināt par 20 %. Ja visi pasākumi, par ko panākta vienošanās, tiks pilnībā īstenoti, tā pārsniegs arī 2030. gadam nosprausto mērķrādītāju, kas paredz emisijas samazināt par 40 %. Tomēr jārīkojas vēl vērienīgāk, un zaļais kurss šo mērķrādītāju palielinās līdz vismaz 50 % (tiecoties uz 55 %) salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

ES jau ir sākusi ekonomiku modernizēt un pārveidot. 2019. gadā klimata pasākumi turpinājās visās jomās — tīrāki transportlīdzekļi, tīrāks gaiss, investīcijas tehnoloģiskos risinājumos, mežu aizsardzība un cilvēku iespēcināšana darīt to, kas ir viņu spēkos.

Kā paredz jaunie noteikumi par enerģētikas savienības pārvaldību, dalībvalstis pirmoreiz sagatavoja integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektus. Jūnijā Komisija publicēja plānu projektu novērtējumu, kurš liecina: lai ES sasniegtu savus klimata mērķus, dalībvalstu galīgajiem plāniem, kas bija jāiesniedz līdz gada beigām, jābūt vērienīgākiem.

Starptautiskā cīņa pret klimata pārmaiņām

Tā kā ES emisijas veido tikai aptuveni 9 % no pasaules kopējām emisijām, ir skaidrs, ka Eiropa klimata pārmaiņām nevar stāties pretī viena pati — risinājums kopīgā darbā būs jārod visām valstīm. Septembrī Ņujorkā notikušais ANO samits par rīcību klimata pārmaiņu jomā Eiropas Savienībai deva iespēju ar partneriem pārspriest, kā izvirzīt vērienīgākus mērķus un ātrāk realizēt Parīzes nolīgumā nolemto. Komisija ANO samitam gatavojās, pieņemot paziņojumu, kas no jauna apliecināja ES gatavību klimata jomā izvirzīt vēl tālejošākus mērķus.

Decembrī ES sarunu vedēji apmeklēja ANO Klimata pārmaiņu konferenci COP25 Madridē. Tajā izdevās sekmīgi vienoties par Varšavas Starptautiskā mehānisma otro pārskatīšanu un Dzimumu līdztiesības rīcības plāna izveidi.

Tomēr, lai gan ES delegācija centās panākt konsensu starptautisko oglekļa tirgu jautājumā, COP25 neizdevās vienoties par tāda vēriena risinājumu, kāds pasaulei būtu vajadzīgs un ko daudzi vēlējās redzēt. Tas tikai apliecina, ka Eiropai ar zaļā kursa palīdzību jāņem groži savās rokās un jāstrādā ar starptautiskajiem partneriem. Pasaules klimata mērķi 2020. gadā iegūs plašāku vērienu — pusēm līdz COP26, kas novembrī noritēs Glāzgovā, jāatjaunina savs nacionāli noteiktais devums un jāiesniedz ilgtermiņa stratēģijas, kas saskanētu ar Parīzes nolīguma mērķiem. ES tam ir gatava.

2019. gada 1. janvārī sākās globāla atteikšanās no fluorogļūdeņražiem — bīstamām siltumnīcefekta gāzēm, ko plaši izmanto siltumapgādes un aukstumapgādes aprīkojumā. Paredzams, ka šis process, kura galvenā virzītāja ir Eiropas Savienība, ievērojami palīdzēs virzīties uz Parīzes nolīguma mērķi globālo temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes.

Tāpat kā iepriekš, ES arī šogad starptautisko sabiedrību mudināja uz rīcību un sadarbību klimata jautājumos. Jūnijā Komisija, Kanāda un Ķīna Briselē kopīgi vadīja nozīmīgu starptautisku klimatam veltītu sanāksmi; trešā ministru sanāksme par rīcību klimata politikas jomā pulcēja augsta līmeņa pārstāvjus no 30 valstīm, arī G20 valstu ministrus.

ES joprojām ir stingri apņēmusies atbalstīt klimata pasākumus jaunattīstības valstīs. ES un tās dalībvalstis joprojām ir lielākais publiskā klimatfinansējuma avots: 2018. gadā tās jaunattīstības valstīm novirzīja jau 21,7 miljardus eiro (2017. gadā — 20,4 miljardus eiro).

Mūsdienīgas un vērienīgas enerģētikas savienības pilnīgošana

2015. gadā pieņemtās enerģētikas savienības stratēģijas mērķis bija Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem sagādāt drošu, ilgtspējīgi saražotu un konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu. Ceturtais ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli liecina, ka Komisija savu stratēģijas redzējumu ir realizējusi pilnībā. Viens no galvenajiem sasniegumiem bija astoņu tiesību aktu paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” pabeigšana maijā. Tā radikāli transformēs Eiropas energosistēmu — to padarīs draudzīgu klimatam un labvēlīgu patērētājiem un Eiropas tautsaimniecībai un konkurētspējai.

Paketē ir ietverti jauni un vērienīgi mērķrādītāji 2030. gadam — par vismaz 32,5 % palielināt energoefektivitāti un panākt, ka vismaz 32 % izmantotās enerģijas tiek iegūti no atjaunojamajiem energoresursiem. Tā visaptveroši reformē elektroenerģijas tirgus, palīdzot elektrotīklos integrēt atjaunojamo energoresursu enerģiju, un dod patērētājiem un kopienām iespēju saražot pašiem savu elektroenerģiju, tā gādājot, lai ikviens varētu piedalīties enerģētikas pārkārtošanā. Pats svarīgākais — jaunie noteikumi vairs neļaus subsidēt vispiesārņojošākās elektrostacijas.

ES turklāt pieņēma jaunu skaidrāku un vienkāršāku energomarķējumu, kas patērētājiem līdz 2030. gadam palīdzēs ietaupīt gan enerģiju (ietaupītais apjoms būs ekvivalents Dānijas gada energopatēriņam), gan naudu (vidēji 150 eiro uz mājsaimniecību gadā). Turklāt oktobrī Komisija pieņēma jaunus aktus ar mērķi palielināt sadzīves tehnikas — piemēram, ledusskapju, veļas mašīnu, trauku mazgājamo mašīnu un televizoru, — ilgtspēju. Šie akti pirmoreiz ietver remontējamības un reciklējamības prasības, tādējādi sekmējot aprites ekonomiku.

Novembrī Komisija iepazīstināja ar pirmajiem rezultātiem, ko devusi iniciatīva, kura sākta 2018. gadā ar mērķi 10 ES reģioniem un divām dalībvalstīm, kurās notiek rūpniecības pārkārtošana, palīdzēt veidot noturīgu mazoglekļa ekonomiku. Iniciatīvas ietvaros tika sāktas 12 izmēģinājuma shēmas konkrētu šķēršļu pārvarēšanai; katra shēma saņēma ES dotāciju 300 000 eiro apmērā. Komisija turklāt turpināja centienus atbalstīt ogļu ieguves reģionus, kuros notiek pārkārtošanās, un veicināt taisnīgu pārkārtošanos, kurā neviens reģions netiktu atstāts novārtā.

Februārī pāreju uz tīru enerģiju sāka 26 Eiropas salas. Savus plānus tās publiskos līdz 2020. gada vidum. 

Enerģētiskā drošība un solidaritāte

Viens no enerģētikas savienības stūrakmeņiem ir droša enerģijas piegāde ES patērētājiem. Tālab ir panākta vienošanās ar mērķi nodrošināt, ka visi gāzes cauruļvadi uz trešām valstīm un no tām atbilst ES tiesību aktiem enerģētikas jomā.

Lai stiprinātu enerģijas piegādes drošību Baltijas valstīs, Komisija un Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija parakstīja politisku ceļvedi, kas ļaus virzīties uz elektroenerģijas tirgu sinhronizēšanu ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu caur Poliju. Eiropas Savienība projekta atbalstam piešķīra dotāciju 323 miljonu eiro apmērā.

ES arī turpināja investēt drošā un ilgtspējīgā energoinfrastruktūrā, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu; investīcijas ietvēra 800 miljonus eiro prioritārajai energoinfrastruktūrai un 750 miljonus eiro pārrobežu projektiem, kas nes vērā ņemamu labumu vairākām valstīm. Vēl 214,9 miljoni eiro tika atvēlēti gāzes infrastruktūras projektam Baltic Pipe, kas Poliju un Dāniju savienos ar Norvēģiju.

Tā kā no enerģijas pieejamības ir atkarīgi visi Eiropas iedzīvotāji, par svarīgu prioritāti enerģētikā kļuvusi kiberdrošība. Lai novērstu iespējamos draudus, ES pieņēma ieteikumu ar norādījumiem, kā tikt galā ar konkrētām kiberdrošības problēmām.

ES turpināja strādāt pie tā, kā kodolzinātni un kodoltehnoloģijas varētu droši un inovatīvi izmantot neenerģētiskiem mērķiem. Visu 2019. gadu tā sadarbojās ar trešām valstīm, lai nodrošinātu augstāko kodoldrošuma līmeni.

Ekonomikas dekarbonizācija

Pozitīvus rezultātus aizvien uzrāda ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: salīdzinājumā ar 2017. gadu emisijas no iekārtām 2018. gadā kritušās par 4,1 %.

Lai novērstu pašreizējo kvotu pārpalikumu sistēmā, janvārī sāka darboties tirgus stabilitātes rezerve. Tā uzlabos sistēmas noturību pret lieliem satricinājumiem, koriģējot izsolāmo kvotu daudzumu. Eiropas Savienība uzņēmumus pastiprināti stimulē samazināt emisijas, laikā no 2019. gada septembra līdz 2020. gada augustam gandrīz 400 miljonus kvotu no sistēmas liekot rezervē; tādējādi pieaug kvotu cena un tīras tehnoloģijas kļūst izmaksefektīvākas. Sakarā ar augstākām cenām Eiropas oglekļa tirgū 2018. gadā dalībvalstis guva rekordlielus ieņēmumus, gandrīz 14 miljardus eiro, vairāk nekā divkārt pārsniedzot 2017. gada līmeni.

Decembrī ES un Šveice noslēdza procesu, kas tām ļauj savienot savas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. No 2020. gada emisijas gan vienā, gan otrā sistēmā varēs kompensēt ar abu sistēmu kvotām. Šis sasaistes nolīgums tāds ir pirmais un apliecina, ka šādas sistēmas var pavērt ceļu uz plašākiem starptautiskajiem oglekļa tirgiem. Jau agrākā gada posmā tika likvidēti regulatīvie šķēršļi, kas līdz tam liedza ES izsoļu platformu emisijas kvotu tirdzniecībai pilnvērtīgi izmantot Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai.

Lai paātrinātu starptautisko virzību uz pamatīgu starptautisko satvaru oglekļa tirgiem, Komisija sarīkoja vairākas konferences, kuru mērķis bija apzināt, kā varētu likvidēt šķēršļus uzticamu starptautisko emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu izveidei.

Tīrs un ilgtspējīgs transports

Lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, virzītos uz ES klimata mērķu sasniegšanu un kāpinātu industrijas konkurētspēju, ir svarīgi paātrināt pāreju uz tīru un ilgtspējīgu transportu. Martā Komisija nāca klajā ar ceļvedi, kurā sakopoti pasākumi, kas palīdzēs ātrāk pāriet uz tīru transportu. Viens no lielākajiem 2019. gada sasniegumiem, īstenojot ES tīras, drošas un satīklotas mobilitātes programmu, bija tas, ka tika pieņemti pirmie ES mēroga CO2 emisiju mērķrādītāji kravas automobiļiem, jauni CO2 emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un furgoniem un jauni noteikumi, kuru mērķis ir publiskās iestādes pamudināt izmantot videi draudzīgu transportu.

Pēc “dīzeļgeitas” skandāla ES ir parūpējusies, lai noteikumi būtu ievērojami stingrāki un līdz ar to transportlīdzekļu testēšanas procedūras būtu neatkarīgākas un uzticamākas. Janvārī stājās spēkā vispārēji harmonizētā vieglo transportlīdzekļu testa procedūra un jaunie noteikumi par emisijām reālos braukšanas apstākļos. Septembrī attiecībā uz visiem jaunajiem automobiļiem, kas tiek pārdoti Eiropā, kļuva obligāti NOx (slāpekļa oksīdu) mērījumi, kas veikti saskaņā ar noteikumiem par emisijām reālos braukšanas apstākļos.

Panākumi gūti arī jūras transporta emisiju mazināšanā — pieņemts priekšlikums pārskatīt kuģu CO2 emisiju monitoringa, ziņošanas un verificēšanas ES sistēmu, turklāt šos datus pirmoreiz publiskot. Tas ir svarīgs solis ceļā uz mērķi panākt, ka starptautiskā kuģniecība dod taisnīgu ieguldījumu globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

Akumulatori

Pāriet uz tīras enerģijas izmantošanu un elektromobilitāti nav iespējams bez akumulatoriem. Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem, lai Eiropā izveidotu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un inovatīvu akumulatoru ekosistēmu. Tas ir galvenais mērķis, kura dēļ izveidota Eiropas Akumulatoru alianse — industrijas vadīta iniciatīva, kurā iesaistījušās aptuveni 260 rūpniecības un inovācijas organizācijas un kurā pašlaik tiek izvērtēts pārrobežu projektu potenciāls. Aprīlī Komisija ziņoja par to, kā tiek īstenots Komisijas stratēģiskais rīcības plāns attiecībā uz akumulatoriem. Jūnijā Komisija, lai kāpinātu atbalstu pētniecībai un inovācijai, izveidoja jaunu Eiropas Tehnoloģiju un inovācijas platformu akumulatoru jomā. ES turklāt 2019. gadā akumulatoru projektiem darīja pieejamus 132 miljonus eiro programmā “Apvārsnis 2020”.

Ceļā uz aprites ekonomiku

Lai gan klimata pārmaiņas nevar apkarot, netransformējot enerģijas ražošanu un patēriņu, tā ir tikai daļa no risinājuma. Aprites ekonomika jau ir kļuvusi par svarīgu ES industriālās un ekonomiskās stratēģijas elementu un ir pamatā ES pasākumiem, kas vērsti uz atkritumu rašanās novēršanu, pārdomātāku konstrukciju un labākiem otrreizējas pārstrādes rādītājiem. Visas 54 Komisijas Aprites ekonomikas rīcības plānā paredzētās darbības jau ir pabeigtas vai tiek īstenotas, tā liekot stabilus pamatus turpmākajai attīstībai.

Svarīga prioritāte ir bijusi plastmasas problēmas risināšana — to bieži ražo, izmanto un izmet tādā veidā, ka cieš vide un iet secen visi ieguvumi, ko sniegtu apritē balstīta pieeja. Uzskatāma un satraucoša problēmas apmēra liecība ir miljoniem tonnu plastmasas drazas, kas ik gadu nonāk okeānos.

Jūlijā stājās spēkā jauni ES noteikumi, kuru mērķis ir ierobežot jūras piedrazojumu ar 10 veidu priekšmetiem, kas Eiropas pludmalēs novērojami visbiežāk, — vienreizlietojamiem plastmasas šķīvjiem, galda piederumiem, salmiņiem, balonu turekļiem un vates kociņiem. Līdz 2021. gadam tie tiks aizliegti. Dalībvalstis ir vienojušās līdz 2029. gadam sasniegt 90 % savākšanas mērķrādītāju attiecībā uz plastmasas pudelēm un panākt, ka otrreizēji pārstrādāta materiāla saturs plastmasas pudelēs līdz 2025. gadam sasniedz 25 %, bet līdz 2030. gadam — 30 %. Šis pasākums ir daļa no pirmās Eiropas mēroga plastmasas stratēģijas, kas tika pieņemta 2018. gadā ar mērķi panākt, lai līdz 2030. gadam viss ES tirgū laistais plastmasas iepakojums būtu atkalizmantojams vai otrreizēji pārstrādājams.

Lai gan plastmasas iepakojuma otrreizējas pārstrādes rādītājs Eiropā kopš 2005. gada ir gandrīz divkāršojies, no 25 miljoniem tonnu plastmasas atkritumu, ko katru gadu rada Eiropas iedzīvotāji, pārstrādāti joprojām tiek mazāk nekā 30 %. Turpinoties centieniem kāpināt plastmasas otrreizējas pārstrādes un atkalizmantošanas rādītājus, oktobrī vairāk nekā 170 publiskā un privātā sektora partneru, kas pārstāv plastmasas nozari, apņēmās līdz 2025. gadam panākt, ka jaunu ražojumu izgatavošanā izmanto vismaz 10 miljonus tonnu otrreizēji pārstrādātas plastmasas. Iniciatīvas pirmavots ir Plastmasas aprites alianse, kas februārī noturēja savu pirmo sanāksmi.

Novērtējusi veselības un vides apdraudējumus, Eiropas Ķimikāliju aģentūra janvārī secināja, ka būtu pamatoti ierobežot tīšu mikroplastmasas pievienošanu ES produktiem.

Finansējums klimatrīcībai un jaunām tehnoloģijām

2019. gadā daudziem Eiropas iedzīvotājiem gūt piekļuvi atjaunojamo energoresursu enerģijai palīdzēja Investīciju plāns Eiropai; kopējais mājsaimniecību skaits, kam plāns palīdzējis, sasniedz 7,4 miljonus. Svarīgs instruments, kas palīdzēs realizēt tautsaimniecības mēroga saistības, kuras ES uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un atbalstīt Komisijas stratēģisko redzējumu par klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam, ir jaunais Inovāciju fonds. Februārī Komisija izziņoja ieceri mazoglekļa tehnoloģijās vairākās nozarēs investēt vairāk nekā 10 miljardus eiro, lai ar fonda palīdzību kāpinātu to globālo konkurētspēju. Ieņēmumi nāks no 450 miljonu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolīšanas laikā no 2020. līdz 2030. gadam. Programmā “Apvārsnis 2020” finansētās iniciatīvas turklāt dod ievērojamu ieguldījumu jaunu tehnoloģiju nonākšanā tirgū.

Ar publiskā sektora līdzekļiem vien cīņā pret klimata pārmaiņām nebūs gana, tāpēc ES investoriem palīdz apzināt un izmantot zaļo investīciju izdevības visā pasaulē. Oktobrī tā kopā ar attiecīgajām Argentīnas, Čīles, Kanādas, Kenijas, Ķīnas, Indijas un Marokas iestādēm atklāja Ilgtspējīga finansējuma starptautisko platformu.

Jūnijā Komisija publicēja jaunas pamatnostādnes uzņēmumiem par klimata informācijas sniegšanu, kas ir daļa no ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanas rīcības plāna. Tās aptuveni 6000 ES biržās kotētu uzņēmumu, banku un apdrošināšanas kompāniju sniedz praktiskus ieteikumus, kā precīzāk ziņot par to darbību ietekmi uz klimatu, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi uz to uzņēmējdarbību.

Vides aizsardzība

Aprīlī Komisija publicēja otro ES vides politikas īstenošanas pārskatu, kas ir daļa no 2016. gadā uzsāktās iniciatīvas, kuras mērķis ir uzlabot ES vides rīcībpolitikas un kopīgi pieņemto noteikumu īstenošanu visās dalībvalstīs. Tas ne vien ir ļoti būtiski veselīgai videi, bet arī paver jaunas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības iespējas. Pilnībā īstenojot šos tiesību aktus, ES ekonomikai katru gadu tiktu aiztaupīti aptuveni 55 miljardi eiro veselības aprūpes un tiešo ar vidi saistīto izmaksu. Pakete satur vispārīgu paziņojumu un 28 valstu ziņojumus, kuri ļauj novērtēt, kā rit ES vides tiesību aktu īstenošana un ko katra valsts vēl varētu uzlabot.

ES meža stratēģijas vidusposma pārskatā tika secināts, ka vērojams nozīmīgs progress virzībā uz 2020. gada mērķiem. Kopš pieņemšanas stratēģija palīdzējusi koordinēt visas ES politikas jomas, kas attiecas uz mežiem un meža nozari, veicinot konsekventu pieeju gan iekšējās, gan starptautiskajās rīcībpolitikās. Jūlijā Komisija izziņoja jaunu rīcības satvaru, kura mērķis ir aizsargāt un atjaunot pasaules mežus (tie nodrošina 80 % sauszemes bioloģiskās daudzveidības, ir iztikas avots apmēram ceturtdaļai pasaules iedzīvotāju un ir ļoti svarīgi cīņā pret klimata pārmaiņām).

ES vada starptautisko sadarbību virzībā uz dažādos aspektos drošākiem, tīrākiem un ilgtspējīgāk pārvaldītiem okeāniem Eiropā un visā pasaulē. Martā tā publicēja kopīgu ziņojumu, kurā izvērtēja ES starptautisko okeānu pārvaldības programmu. Līdz šim veiksmīgi īstenoti 50 konkrēti pasākumi, arī cīņa pret nelegālu zveju un tiesību akti pret jūras piesārņojumu.

Eiropas Ekonomikas zonas 25. gadadiena

Pēc ES vienotā tirgus 25. gadadienas svinībām 2018. gadā nākamajā gadā tika atzīmēts vēl viens svarīgs pagrieziena punkts — 25 gadi kopš Eiropas Ekonomikas zonas izveides. EEZ līgums, kas tika parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā 1994. gadā, visas četras vienotā tirgus brīvības un ar tām saistītās rīcībpolitikas attiecina arī uz Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju. Cilvēku pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla aprite tagad var 31 EEZ valstī notikt gandrīz tikpat brīvi kā vienas valsts robežās. EEZ pilsoņi var mācīties, dzīvot, iepirkties, strādāt un pensionēties jebkurā no šīs zonas valstīm. Ir likvidēti simtiem tehnisku, juridisku un birokrātisku šķēršļu brīvai tirdzniecībai un brīvai apritei starp šīm valstīm. Tas ir ļāvis uzņēmumiem izvērst savu darbību, un konkurences iespaidā ir samazinājušās cenas, bet izvēle patērētājiem kļuvusi lielāka.

Vienotā tirgus darbības uzlabošana iedzīvotāju un uzņēmumu labā

ES pastāvīgi strādā pie vienotā tirgus stiprināšanas un padziļināšanas, lai nodrošinātu tā spēju risināt aizvien jaunus izdevumus un sniegt labumu mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Īstenojot šos centienus, ES jūnijā vienojās par jauniem noteikumiem, kas nodrošina, ka tiek labāk ievēroti vienotā tirgus tiesību akti par nepārtikas precēm. Šie noteikumi, ko piemēros no 2021. gada, pastiprinās valstu iestāžu un muitas darbinieku veiktās pārbaudes un uzlabos produktu pārbaudes ES tirgū. Tie pastiprinās arī iestāžu sadarbību un veicinās ātru rīcību attiecībā uz nelikumīgiem produktiem.

ES pieņēma arī jaunu regulu, ar ko pastiprina savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu produktiem, uz kuriem neattiecas ES mēroga tiesību akti. Tas pavērs uzņēmumiem vairāk iespēju paplašināt darbību ārpus ES robežām. No 2020. gada aprīļa uzņēmumi varēs ātri atrast labāku informāciju par citā dalībvalstī piemērojamiem tehniskiem noteikumiem un izmantot vienkāršotas procedūras, lai pierādītu, ka to ražojumi atbilst attiecīgajām valsts prasībām.

Turklāt jaunais elektronisko rēķinu standarts, kas stājās spēkā aprīlī, palīdzēs publiskajām iestādēm automātiski un ātri apstrādāt visus uzņēmumu maksājumus.

Spēcīgs un inovatīvs rūpnieciskais pamats

Eiropas rūpniecības nozares ir pasaules līderes daudzās jomās, taču tām ir jāpielāgojas jauniem apstākļiem, piemēram, straujai tehnoloģiju attīstībai, klimata pārmaiņām un mainīgajam globālajam ģeopolitiskajam kontekstam. Lai sniegtu jaunu redzējumu par Eiropas rūpniecību, Komisija izveidoja augsta līmeņa apaļā galda diskusijas “Rūpniecība 2030” un jūnijā publicēja savus ieteikumus. Tajos uzmanība veltīta tam, kā Eiropas rūpniecībai būtu jāveido savas konkurences priekšrocības, pamatojoties uz progresīvām un revolucionārām tehnoloģijām, vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ieguldījumiem cilvēkos un viedām Eiropas un pasaules aliansēm.

Tāpēc Eiropai pilnībā jāizmanto savas stiprās puses un resursi, lai attīstītu savu rūpniecisko pamatu. Mākslīgais intelekts, akumulatori un kiberdrošība ir dažas no daudzajām stratēģiskajām un nākotnē vērstajām jomām, kurās Eiropas konkurences priekšrocības palielināšana var veicināt izaugsmi. Lai noteiktu, kuras jomas ir stratēģiski nozīmīgas, Komisija izveidoja dalībvalstu un rūpniecības pārstāvju stratēģisko forumu, kas savā novembrī publicētajā ziņojumā minēja sešas prioritārās jomas, sniedza ieteikumus turpmākai politiskai rīcībai un koordinētiem starptautiskiem ieguldījumiem.

Spēcīgām rūpniecības nozarēm ir arī pastāvīgi jāpielāgojas un jāievieš inovācijas. 2019. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskata ziņojumā konstatēts, ka ES joprojām uzlabo savu sniegumu un inovācijas rādītāji ir pieauguši 24 dalībvalstīs. ES līdere inovācijas jomā bija Zviedrija, tai sekoja Somija, Dānija un Nīderlande. Visstraujāk augošās novatores bija Lietuva, Grieķija, Latvija, Malta, Apvienotā Karaliste, Igaunija un Nīderlande. Svarīgi ir tas, ka ES rezultāti inovācijas jomā pirmo reizi pārsnieguši Amerikas Savienoto Valstu rezultātus un tā ir ievērojami pārspējusi Brazīliju, Indiju, Krieviju un Dienvidāfriku.

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana vienotajā tirgū

ES konkurences politikas mērķis ir sekmēt izaugsmi, ieguldījumus un darbvietu radīšanu, aizsargājot patērētājus un likumpaklausīgus uzņēmumus no prakses, kas vērsta pret konkurenci, un nelikumīgas uzņēmējdarbības prakses. Uzņēmumi savstarpēji sacenšas, lai piedāvātu zemākas cenas un plašāku inovatīvu produktu klāstu; no tā iegūst patērētāji un Eiropas ekonomika kļūst spēcīgāka, konkurētspējīgāka un pievilcīgāka investoriem.

Komisija 2019. gadā pieņēma 362 lēmumus par uzņēmumu apvienošanos, 10 lēmumus par pretmonopola pasākumiem, piecus lēmumus par karteļiem un 248 lēmumus par valsts atbalstu. Tā kopumā uzlika naudas sodus vairāk nekā 4 miljardu eiro apmērā uzņēmumiem, par kuriem konstatēts, ka tie pārkāpj ES konkurences noteikumus, un uzdeva dalībvalstīm no saņēmējiem atgūt nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu vismaz 65 miljonu eiro apmērā.

Komisija izmanto uzņēmumu apvienošanās kontroli, lai nodrošinātu, ka tiek īstenots vienotā tirgus potenciāls, novēršot riskus konkurencei. Ir apstiprināta lielākā daļa Komisijai iesniegto apvienošanās pieteikumu. Līdz šim aizliegtas tikai 10 apvienošanās, trīs no tām 2019. gadā. To vidū ir Siemens ierosinātā Alstom iegāde dzelzceļa nozarē un Wieland ierosinātā Aurubis Rolled Products un Schwermetall iegāde (abas februārī) un tērauda rūpniecības milžu Tata Steel un ThyssenKrupp kopuzņēmuma izveide jūnijā. Minētajos gadījumos uzņēmumi nepiedāvāja tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas patērētājus un uzņēmumus aizsargātu no iespējamiem riskiem. Citās augsta līmeņa lietās, piemēram, Praxair/Linde un GSK/Pfizer, apvienošanā iesaistītās puses piedāvāja piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un Komisija varēja apstiprināt darījumu.

Komisija arī vēršas pret uzņēmumiem, kas mēģina iegūt negodīgas konkurences priekšrocības. Janvārī uzņēmumam Mastercard tika piemērots 570 miljonus eiro liels naudas sods par to, ka tas ierobežojis maksājumu karšu izmantošanu pāri robežām. Pasaulē lielākajai alus darītavai AB InBev maijā tika piemērots 200 miljonus eiro liels naudas sods par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Beļģijas alus tirgū. Citi uzņēmumi, kuriem Komisija piemēroja naudas sodu, ierobežoja dažu Eiropas slavenāko futbola klubu reklāmas preču un Sanrio piederošā zīmola Hello Kitty preču pārrobežu tirdzniecību. Vairākas lielas Holivudas filmu studijas, pret kurām bija uzsāktas lietas, apņēmās likvidēt ierobežojumus, kas kavēja pārrobežu konkurenci starp maksas televīzijas raidorganizācijām, un piedāvāja saistības, kuras Komisija martā padarīja juridiski saistošas.

Komisija turpināja likvidēt karteļus un piemērot lielus naudas sodus iesaistītajiem uzņēmumiem. Martā Komisija piemēroja 368 miljonus eiro lielu naudas sodu trīs uzņēmumiem, kas Eiropas automobiļu ražotājiem piegādā drošības jostas un citu drošības aprīkojumu, un 2 mēnešus vēlāk izlīguma procedūras ietvaros piemēroja vairāk nekā 1 miljardu eiro lielu naudas sodu piecām lielām bankām — Barclays, RBS, Citigroup, JPMorgan un MUFG — par dalību ārvalstu valūtas tūlītējas tirdzniecības kartelī.

Turklāt Komisija pārliecinās, ka dalībvalstu atbalsts uzņēmumiem nerada netaisnīgas priekšrocības dažiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem. Aprīlī Komisija pieņēma lēmumu par valsts atbalstu, pieprasot Apvienotajai Karalistei atgūt selektīvos nodokļu atvieglojumus, ko iestādes piešķīrušas daudznacionāliem uzņēmumiem un kas izriet no atbrīvojumiem no noteikumiem, kuri paredzēti, lai cīnītos pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu.

Konkurences politika var arī palīdzēt ES īstenot mūsdienīgu rūpniecības politiku; par to liecina 3,2 miljardu eiro publiskais atbalsts, ko piedāvājušas septiņas dalībvalstis un ko Komisija apstiprinājusi svarīgam projektam visas Eiropas interesēs (IPCEI), kurš veltīts pētniecībai un inovācijai akumulatoru ražošanas jomā. Šis ir otrais lielais ieguldījums IPCEI pēc 1,7 miljardu eiro ieguldījuma mikroelektronikas jomā; minētajā ieguldījumā piedalījās Vācija, Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste, un tas tika apstiprināts 2018. gada decembrī.

Preču un pakalpojumu brīvu apriti traucējošo šķēršļu likvidēšana

ES strādāja pie noteikumu pastiprināšanas konkrētās nozarēs, lai uzņēmumiem būtu vieglāk pārdot savas preces un pakalpojumus pāri robežām un lai uzlabotu produktu drošību ES tirgū.

Noteikumu uzlabošana ķīmijas un farmācijas nozarē

Jūnijā Komisija publicēja pārskatu par ES tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā. Tā konstatēja, ka saskaņošana un kopīgie standarti ir padarījuši ķīmisko vielu vienoto tirgu spēcīgāku un efektīvāku, vienlaikus nodrošinot pasaulē augstāko cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. ES veica arī virkni pasākumu, lai darba ņēmējus un patērētājus aizsargātu no kaitīgām ķīmiskām vielām; šo pasākumu vidū ir 29 REACH atļaujas piešķiršanas lēmumi, kuros noteikti konkrētu ķīmisko vielu lietošanas nosacījumi, viens atļaujas atteikums un viens ierobežojums attiecībā uz tādas šķiedras pastiprinātāju, kas leģēta ar tūliju — vielu, kura, lietota izmidzinātajos, var izraisīt elpošanas traucējumus. Turklāt tika atjaunināta Kancerogēnu un mutagēnu direktīva, sarakstā ar ķīmiskām vielām, kuras darbā var izraisīt vēzi, iekļaujot vēl piecas vielas. Tas nozīmē, ka direktīva tagad aptver 27 šādas ķīmiskās vielas.

ES arī pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot vienlīdzīgus konkurences apstākļus farmācijas nozarē. Tagad ES uzņēmumiem būs vieglāk eksportēt ģenēriskās un biolīdzīgas zāles uz trešām valstīm, kur intelektuālā īpašuma aizsardzība ir beigusies vai nekad nav pastāvējusi, un vienlaikus tiks saglabātas ES esošās stabilās tiesības sekmēt inovāciju un pētniecību.

Vienotais publiskā iepirkuma tirgus

ES ir atvērts publiskā iepirkuma tirgus, tas ir lielākais pasaulē un tā vērtība tiek lēsta 2 triljonu eiro apmērā gadā. Ņemot vērā, ka publiskais iepirkums kļūst arvien globālāks, ES īsteno stratēģisku pieeju, lai nodrošinātu, ka visi pretendenti — gan vietējie, gan ārvalstu — ievēro ES noteikumus. Šajā nolūkā Komisija jūlijā publicēja norādījumus par ārvalstu pretendentu iesaisti ES tirgū.

Labāki finanšu pakalpojumi

Tiecoties Eiropā izveidot dziļāku un integrētāku kapitāla tirgu savienību, ES pieņēma pārskatītu regulu par pārrobežu maksājumiem, kura nodrošina, ka maksas par pārrobežu maksājumiem eiro valūtā Savienībā tiek pielāgotas maksām par atbilstošiem iekšzemes maksājumiem tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas maksājumu pakalpojumu lietotāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Tas ļauj patērētājiem un uzņēmumiem valstīs, kas nav eirozonas dalībnieces, gūt labumu no pārrobežu eiro darījumiem ar mazām izmaksām — tieši tāpat kā eirozonā. Tā rezultātā paredzams, ka, piemēram, maksa par ES iekšējo darījumu eiro valūtā no Bulgārijas uz Somiju samazināsies no 15–24 eiro līdz aptuveni 1 eiro. Regula nodrošinās, ka valūtas konvertācijas maksas ir pārredzamas un salīdzināmas bankomātā vai tirdzniecības vietā, tādējādi ļaujot patērētājiem, ceļojot vai iepērkoties ārzemēs, ietaupīt naudu par valūtas konvertāciju. Turklāt ES pastiprināja centienus atbalstīt pārrobežu ātro maksājumu risinājumu izstrādi un pieejamību.

Taisnīgas nodokļu sistēmas nodrošināšana

ES nodokļu politikas mērķis ir atbalstīt ES konkurētspēju un veicināt ieguldījumus, izaugsmi un uzņēmējdarbību vienotajā tirgū. Nodokļu sistēmu vienkāršošanai būtu jāatvieglo uzņēmumu darbība un iedzīvotāju nodarbinātība pāri robežām. Turklāt ES mērķis ir panākt godīgus un sociāli taisnīgus nodokļus, jo īpaši — apkarojot nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu ES un starptautiskā līmenī un ierobežojot negodīgu nodokļu konkurenci vienotajā tirgū un ārpus tā.

Lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un atvieglotu administratīvo sadarbību ES un valstu ieņēmumu iekasēšanā, Komisija maijā ieviesa Darījumu tīkla analīzes rīku, kas ES krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklam ļauj ātri un viegli piekļūt informācijai par pārrobežu darījumiem, tādējādi nodrošinot ātru un koordinētu rīcību gadījumos, kad ir norādes uz iespējamu krāpšanu PVN jomā. Septembrī notika Nodokļu administrācijas ES samita (dalībvalstu nodokļu administrāciju vadītāju un Komisijas sadarbības tīkls) pirmā sanāksme.

Lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu jaunu vai lietotu automobiļu nozarē, Komisija jūlijā pieņēma īstenošanas pasākumus, ar kuriem atbalsta muitas un transportlīdzekļu reģistrācijas informācijas automatizētu apmaiņu starp valstu iestādēm. Martā tika pieņemts ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas; tas ir kopīgs dalībvalstīm paredzēts instruments nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas un negodīgas nodokļu konkurences ārēju risku apkarošanai. Septembrī Komisija publicēja šādu divu direktīvu izvērtējumus: Direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un Enerģijas nodokļu direktīva.

Ceļā uz taisnīgu darbaspēka mobilitāti

ES tiecas stiprināt darbaspēka mobilitāti, nosakot skaidrus un taisnīgus noteikumus, atvieglojot sadarbību starp dalībvalstīm un apkarojot ļaunprātīgas izmantošanas cēloņus. Šajā sakarā jūlijā tika izveidota Eiropas Darba iestāde, kura savas pirmās darbības sāka oktobrī. Tās uzdevums ir palīdzēt nodrošināt darbaspēka mobilitātes noteikumu īstenošanu visās dalībvalstīs. Šim nolūkam tā veicinās informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem par viņu tiesībām un pienākumiem saistībā ar iespējām dzīvot, strādāt vai darboties citā valstī, stiprinās dalībvalstu iestāžu sadarbību un uzņemsies starpnieka lomu pārrobežu strīdu risināšanā. Iestāde atradīsies Bratislavā (Slovākijā), un tiek plānots, ka tā būs pilnībā darbotiesspējīga ne vēlāk kā 2024. gadā.

Virzība uz drošu, tīru un satīklotu mobilitāti

Mobilitātei ir liela nozīme vienotā tirgus satīklošanā un integrēšanā. ES strādā pie Eiropas transporta sistēmu modernizēšanas, kas ļaus cilvēkiem gūt labumu no drošākas satiksmes, ekoloģiski tīrākiem transportlīdzekļiem un modernākiem tehnoloģiskiem risinājumiem un veicinās transporta nozares konkurētspēju.

Martā Parlaments un Padome panāca vienošanos par pārskatīto Vispārīgo drošības regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka visi transportlīdzekļi, ko pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā no 2022. gada, ir aprīkoti ar jaunām obligātām drošības tehnoloģijām. Tas uzlabos ES iedzīvotāju aizsardzību, palīdzēs samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu un uzlabos automatizētu un satīklotu transportlīdzekļu apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Februārī Komisija sagatavoja arī automatizētu transportlīdzekļu apstiprināšanas vadlīnijas un jūnijā atklāja ES platformu, kas paredzēta tam, lai koordinētu eksperimentus ar automatizētiem un satīklotiem transportlīdzekļiem.

Gada sākumā ES īstenoja arī pasākumus, lai nodrošinātu primāro ceļu infrastruktūras drošības novērtējumus, palīdzētu labāk novirzīt ieguldījumus un bruģētu ceļu autonomai braukšanai visā ES. Tā kā visā Eiropā arvien pieaug dronu skaits, Komisija pieņēma arī jaunus saskaņotus noteikumus par dronu satiksmi.

Tika pieņemti arī vairāki pasākumi, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu transporta nozarē. Jūnijā Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra izsniedza pirmo Eiropas ritekļu atļauju, kas ir derīga vairākās kontinenta valstīs. Tika panākta vienošanās arī par priekšlikumu regulai par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju, kas palīdzēs ietaupīt miljoniem darba stundu, kuras iepriekš tika patērētas darbā ar papīra dokumentiem.

Lai uzlabotu transporta sistēmu sadarbspēju, Komisija maijā pieņēma pasākumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļa sadarbspēju, vilcienu piekļūstamību un dzelzceļa radīto troksni. Stājās spēkā Direktīva par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmām, kura uzlabos ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību, vienkāršos administratīvās procedūras un mazinās krāpšanu.

Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana

Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana ir ES prioritāte tāpēc, ka tādējādi tiktu stiprināta ekonomikas stabilitāte, noturība un izaugsmes potenciāls.

Jūnijā eirozonas dalībvalstis spēra nākamo soli šajā virzienā, vienojoties par eirozonas budžeta instrumenta galvenajiem elementiem. Šā konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta mērķis ir atbalstīt strukturālās reformas un investīcijas, lai sekmētu eirozonas valstu ekonomikas izaugsmi un palielinātu ekonomikas noturību, kā arī spēju atgūties no satricinājumiem. Oktobrī tika pieņemti papildu lēmumi par instrumenta darbības detaļām. Vienošanās par instrumentam atvēlēto summu tiks panākta diskusijās par ES nākamo ilgtermiņa budžetu.

Eirozonas dalībvalstis arī vienojās atļaut, ka Eiropas Stabilizācijas mehānisms nodrošina galējo finansiālo atbalstu, kuru izmantotu kā galējas nepieciešamības nodrošinājumu banku noregulējuma gadījumā. Tas izpaustos kā kredītlīnija vai galvojumi vienotajam noregulējuma fondam, lai nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par disfunkcionālu banku noregulējumu. No galējā atbalsta izmantotos līdzekļus galu galā atmaksātu no Eiropas banku nozares iemaksām.

Eiropas Savienība ir guvusi ievērojamus panākumus EMS padziļināšanā kopš 2008. gada finanšu krīzes. Šo ES progresu kopš 2015. gada piecu priekšsēdētāju ziņojumā izklāstītā redzējuma par dziļāku EMS Komisija apkopoja jūnijā publicētajā paziņojumā. Tajā secināts, ka īpašs progress ir panākts ekonomikas pārvaldības satvara jomā un fiskālo noteikumu piemērošanā. Uzlabojumi panākti, lielāku uzsvaru liekot uz sociālajām prioritātēm, piemēram, dodot plašākas iespējas visu līmeņu sociālajiem partneriem tās apspriest. Turklāt atzīmēts, ka Eiropas Fiskālā padome (izveidota 2015. gadā), kas Komisijai sniedz neatkarīgus novērtējumus un atzinumus, ir kļuvusi par ES fiskālās sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Ir nodrošināti arī tādi banku savienības un kapitāla tirgu savienības (KTS) būtiskie elementi kā banku nozares pakete, kuras mērķis ir nostiprināt ES banku noturību un noregulējamību, un priekšlikums par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Komisija ir iesniegusi visus KTS rīcības plānā un vidusposma pārskatā paredzētos leģislatīvo aktu priekšlikumus attiecībā uz KTS galvenajiem pamatelementiem. Tā ir ierosinājusi sešus leģislatīvos pasākumus, lai ieviestu jaunus ES mēroga noteikumus par produktiem, marķējumiem un pasēm, un piecus leģislatīvos pasākumus, kas paredz vienkāršākus, skaidrākus un samērīgākus uzņēmējiem, uzņēmumiem un finanšu iestādēm piemērojamos noteikumus (skatīt 1. nodaļu).

Komisija ir ierosinājusi arī divus leģislatīvos pasākumus ar mērķi nodrošināt kapitāla tirgu integrētāku un efektīvāku uzraudzību, kas ir centrāls KTS elements un ir vajadzīga, lai nodrošinātu ciešāku finansiālo integrāciju un lielāku privātā sektora veikto riska dalīšanu. Tā ir arī pieņēmusi trīs leģislatīvo aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir dot finanšu nozarei iespēju uzņemties vadošo lomu virzībā uz klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvāku un noturīgāku aprites ekonomiku.

Eiropas Parlaments un Padome ir panākuši politisko vienošanos par gandrīz visiem šiem priekšlikumiem, tomēr darbs jāturpina. Komisijas jūnija ziņojumā bija aicināts turpināt uzlabot ES politikas koordinācijas satvara un tā sociālās dimensijas pārredzamību un efektivitāti. Lai stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību Eiropas Savienībā un ekonomikas lēmumu pieņemšanu eirozonā un Eiropas Stabilizācijas mehānismu ietvertu ES tiesiskajā satvarā, varētu tikt veiktas arī institucionāla rakstura izmaiņas. Lietderīgi varētu būt arī satricinājumu gadījumā izmantojami eirozonas stabilizācijas mehānismi, kas varētu ietvert Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas instrumentu un kopēju bezdarba pārapdrošināšanas shēmu.

Banku savienības pilnveidošana

ES banku un kapitāla tirgi ir vitāli svarīgi EMS elementi. Darbodamies kopā, abu veidu tirgi sekmē ES finanšu sistēmas integrāciju un stabilitāti. Tie palielina EMS noturību pret satricinājumiem, atvieglojot privātā sektora veiktu riska dalīšanu pārrobežu mērogā un tādējādi samazinot vajadzību pēc publiskā sektora veiktas riska dalīšanas. Gada gaitā turpinājās darbs pie abiem projektiem.

Konkrēti, tika panākts ievērojams progress risku mazināšanā banku savienībā. Banku nozares paketes pieņemšana aprīlī bija svarīgs sasniegums ES banku nozares nostiprināšanā. Paketē ir paredzētas vispusīgas reformas, kas vēl vairāk nostiprinās banku noturību un noregulējamību. Vēl paliek priekšlikums par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Ar šo paketi tiek ieviesti arī vairāki svarīgi starptautiskie standarti un pabeigtam statusam pietuvināta pēckrīzes regulējuma programma.

Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm ir strādājusi pie tā, lai samazinātu ieņēmumus nenesošo aizdevumu (INA) lielo apmēru, tostarp Eiropas pusgada ietvaros, un lai rastu vispusīgus un valsts atbalsta noteikumiem atbilstošus risinājumus attiecībā uz sliktajiem aizdevumiem. Dalībvalstu uzraudzības iestādes un bankas kopš krīzes ir arī guvušas ievērojamus panākumus parāda līmeņa pazemināšanā, aizdevumu portfeļu kvalitātes uzlabošanā un likviditātes palielināšanā.

Komisijas jaunākais progresa ziņojums liecina, ka visu ES banku INA īpatsvars ir turpinājis samazināties, tuvinoties pirmskrīzes līmenim, un 2018. gada trešajā ceturksnī krities līdz 3,3 %. Eiropas Parlaments un Padome 2019. gadā vienojās par jauniem kapitāla prasību noteikumiem, kas piemērojami bankām, kuru bilancēs ir INA. Reformas mērķis ir nodrošināt, ka tad, ja jaunizsniegti aizdevumi pārstāj nest ieņēmumus, bankas rezervē pietiekamus pašu resursus, un radīt atbilstošus stimulus, lai izvairītos no INA uzkrāšanās.

Būtisks nākamais solis banku savienībā un EMS padziļināšanā būs panākt progresu attiecībā uz kopējo noguldījumu apdrošināšanas shēmu eirozonā.

Eiro starptautiskā nozīme

ES centieni veicināt eiro izmantošanu starptautiskā mērogā ir cieši saistīti ar EMS padziļināšanu. Dziļāks, spēcīgāks finanšu sektors un EMS padarītu eiro par pievilcīgāku starptautisko valūtu, un savukārt lielāka eiro nozīme globālajā mērogā stiprinātu eirozonas finanšu sistēmu. Turklāt arī pati eirozona kļūs plašāka — Bulgārija un Horvātija ir nolēmušas sākt gatavošanos, lai pievienotos Eiropas valūtas kursa mehānismam (VKM II), kas ir pirmais solis dalībai eirozonā.

Plašāks eiro izmantojums starptautiskā mērogā turklāt nestu daudzējādu labumu eirozonas uzņēmumiem, patērētājiem un valdībām, piemēram, mazākas darījumu izmaksas, zemākas procentu likmes, labāku finansējuma pieejamību, lielāku juridisko autonomiju un noturīgāku finanšu sistēmu, kas būtu mazāk neaizsargāta pret valūtas kursa satricinājumiem.

Eiropas Komisija 2019. gadā plaši apspriedās ar ārvalstu valūtas tirgu un enerģētikas, izejmateriālu, lauksaimniecības un transporta nozaru pārstāvjiem. Šajās apspriedēs pierādījās, ka visumā tiek atbalstīta eiro plašāka izmantošana starptautiskā mērogā un ka eiro ir vienīgā reālā starptautiskās valūtas alternatīva ASV dolāram. Apspriežu dalībnieki arī piekrita, ka ir potenciāls vairāk darījumu noformēt eiro, īpaši energoproduktu un dabasgāzes tirgos, un Komisija apņēmās strādāt pie apzināto kavēkļu novēršanas.

ES pavirzījās uz priekšu eiro izmantojuma atbalstīšanas pasākumu ziņā, tostarp ierosinot regulējuma grozījumus ar mērķi palielināt finanšu tirgu infrastruktūras noturību un šo tirgu likviditāti, uzlabot procentu likmju atsauces rādītāju uzticamību un sekmēt zibmaksājumu izmantošanu.

Taisnīgas iespējas un godīga konkurence

Lai panāktu padziļinātu un taisnīgu EMS, jāpastāv taisnīgām iespējām un godīgai konkurencei. Nolūkā uzlabot pirmo elementu ES jūnijā pieņēma pārstrukturēšanas un otrās iespējas direktīvu, lai dotu iespēju grūtībās nonākušiem, taču dzīvotspējīgiem uzņēmumiem tikt glābtiem un godīgām bankrotējušām fiziskām personām dotu otro iespēju.

Jaunā direktīva palīdzēs dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, jau agrīnā stadijā izmantot preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, lai tie varētu izvairīties no maksātnespējas, turpināt darbību un saglabāt darbvietas.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ES dod otro iespēju respektabliem bankrotējušiem uzņēmējiem, pilnībā atlaižot viņu parādsaistības pēc maksimums trim gadiem, tomēr ar pamatotiem izņēmumiem nolūkā novērst ļaunprātīgu izmantošanu.

Šie noteikumi turklāt uzlabos maksātnespējas, pārstrukturēšanas un parādsaistību dzēšanas procedūru efektivitāti, daudzās dalībvalstīs samazinot procedūru pārmērīgo ilgumu un izmaksas.

Tie palīdzēs likvidēt nopietnus šķēršļus kapitāla tirgu attīstībai, nodrošinot lielāku juridisko noteiktību pārrobežu investoriem un uzņēmumiem, kas darbojas ES.

ES pastāvīgi gādā par godīgas konkurences nodrošināšanu banku nozarē, un 2019. gads nebija izņēmums. Kaut arī nozare principā ir atkopusies no krīzes, lokalizēti ir vērojama neaizsargātība, piemēram, dažu dalībvalstu bankām joprojām ir liels INA īpatsvars. Komisija turpināja palīdzēt šīm bankām pārstrukturēties un novērst pagaidu likviditātes iztrūkumu vai strukturālas problēmas, raugoties, lai netiktu nepamatoti izkropļota konkurence. Piemēram, Slovēnijas bankas pabeidza 2012./2013. gadā iesāktos pārstrukturēšanas procesus. Slovēnija privatizēja 75 % NLB un 100 % Abanka — divus bijušos aizdevējus, kas bija nonākuši grūtībās. Itālijas bankas veica turpmākus pasākumus, lai samazinātu INA apjomu. Šajā ziņā izšķirīga loma bija galvojumu mehānisma īstenošanai, kas ļāva bankām atbrīvoties no INA atbilstoši tirgus nosacījumiem. Attiecībā uz Itāliju Komisija turklāt apstiprināja atbalstu pagaidu likviditātes vajadzību apmierināšanai lielākais 3 miljardu eiro apmērā par labu Carige, kas ir vidēja lieluma reģionāla banka valsts ziemeļrietumos.

Lielāks sociālais taisnīgums ekonomiskajā un monetārajā savienībā

Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu Eiropas pusgadā, kas ir ikgadējais ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas cikls. Ar šā pīlāra palīdzību atbalstīti daudzi sociālās politikas pasākumi tādās jomās kā darba un privātās dzīves līdzsvars, pārredzami un paredzami darba nosacījumi un taisnīga pārrobežu mobilitāte. Tas apkopo 20 uz nākotni orientētus sociālās politikas principus, ko apstiprinājušas dalībvalstis.

Jauns impulss vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam

Jūnijā tika pieņemta direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru, kuras mērķis ir sekmēt aprūpes pienākumu vienlīdzīgu sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem. Tajā dalībvalstīm noteikts prasību minimums un katram no vecākiem paredzētas tiesības uz vismaz četru mēnešu vecāku atvaļinājumu, no kuriem divus mēnešus nevar nodot otram vecākam, un par to būtu jāparedz atbilstoša līmeņa apmaksa, ko nosaka dalībvalstis. Ar šo direktīvu ieviestas arī tiesības uz vismaz 10 dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kurš jāapmaksā vismaz slimības pabalsta līmenī. Jaunais regulējums arī dod strādājošiem aprūpētājiem tiesības izmantot piecas darbdienas gadā ģimenes locekļu aprūpei. Turklāt visiem strādājošiem vecākiem, kuru bērni ir vecumā līdz astoņiem gadiem (var noteikt arī lielāku vecumu), ir tiesības pieprasīt elastīgu darba režīmu (samazinātu vai elastīgu darba laiku vai elastību darba vietā). Šo jauno noteikumu mērķis ir palielināt sieviešu dalību darba tirgū un palielināt sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Jaunas tiesības lielākam skaitam darba ņēmēju

Jūnijā tika pieņemta arī direktīva par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem. Tās mērķis ir paplašināt un modernizēt esošos pienākumus informēt par darba nosacījumiem ikvienu darba ņēmēju, ieskaitot tos, kuru darbs pieder pie nodarbinātības nestandarta formām. Ar šo direktīvu tiek ieviestas arī vairākas jaunas minimuma tiesības, piemēram, pēc jauna darba sākšanas noteiktā pārbaudes laika ilguma ierobežojums. Dalībvalstīm jaunie noteikumi jātransponē savos tiesību aktos līdz 2022. gada vidum.

Sociālās aizsardzības labāka pieejamība visiem darba ņēmējiem

Dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt, ka visiem strādājošajiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa ir reāli pieejama sociālā aizsardzība. Padome novembrī pieņēma ieteikumu ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm novērst trūkumus attiecībā uz netipiskiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem un risināt problēmas, kas rodas strauji mainīgajā digitalizētajā darba vidē.

Daudzpusējo noteikumu ievērošana

Tirdzniecības politikai jābūt efektīvai, pārredzamai un jābalstās uz vērtībām. 2019. gadā izmantotās pieejas pamatā bija 2015. gada stratēģijas “Tirdzniecība visiem” pamatprincipi — atvērtība kopā ar augstiem standartiem joprojām ir vispiemērotākais līdzeklis, lai globalizācija nestu labumu it visiem.

2019. gadā turpināja krāties problēmas, kas liek šķēršļus uz noteikumiem balstītai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kāda ir PTO pamatā. Nacionālisma un protekcionisma ietekmē palielinājās vienpusēju pasākumu skaits, kā arī parādījās draudi, ka globālās tirdzniecības sistēmas pamatā turpmāk varētu būt spēks, nevis taisnīgums. Turpinot savas 2018. gada iniciatīvas, ES iesniedza PTO priekšlikumus, kā uzlabot pārredzamību un efektīvāk risināt dalībvalstu bažas par noteiktu tirdzniecības praksi.

ES sadarbojās ar lielākajiem tirdzniecības partneriem, lai nostiprinātu noteikumus par subsīdijām un par uzspiestu tehnoloģiju pārnesi. Lai nodrošinātu PTO strīdu izšķiršanas sistēmas darbošanos, tā iesniedza priekšlikumus saistībā ar situāciju, ka tiek bloķēta iecelšana Apelācijas institūcijas amatos. Šai institūcijai vairs nav kvoruma, jo diviem no trim pēdējiem tās locekļiem pilnvaru termiņš beidzās decembrī, līdz ar to tā vairs nevar izskatīt apelācijas sūdzības par strīdiem. Eiropas Komisija reaģēja, ierosinot grozīt ES izpildes regulu, lai gadījumā, ja tirdzniecības partneri kavē efektīvu strīdu izšķiršanu, ES spētu apņēmīgi rīkoties, aizsargājot savas intereses. Pamatojoties uz spēkā esošajiem PTO noteikumiem, ES arī vienojās ar Kanādu un Norvēģiju par pagaidu mehānismu apelācijas strīdu izšķiršanā, lai saglabātu saistošu strīdu izšķiršanas sistēmu un tiesības uz apelāciju strīdos ar šīm valstīm, ja Apelācijas institūcija beigtu darboties.

Eiropa, kas aizsargā

Ja diplomātiskie centieni nesasniedz mērķi, ES nekavējas izmantot PTO strīdu izšķiršanas mehānismu, lai panāktu savu tiesību izpildi un lai ES uzņēmumi, darba ņēmēji un lauksaimnieki varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība PTO. 2019. gadā ES sāka procedūru pret Turciju par zālēm, pret Indiju par rīcību ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem, pret Amerikas Savienotajām Valstīm par kompensācijas maksājumiem un antidempinga pasākumiem attiecībā uz Spānijas olīvām un pret Kolumbiju par antidempinga pasākumiem attiecībā uz saldētiem frī kartupeļiem no Beļģijas, Vācijas un Nīderlandes.

Strīdu izšķiršanai ES izmantoja arī divpusējos nolīgumus, uzsākot procedūru pret Dienvidkoreju, lai aizsargātu darba pamatstandartus, pret Ukrainu par koksnes eksporta aizliegumu un pret Dienvidāfrikas Muitas savienības ierobežojumiem attiecībā uz mājputnu importu.

Saskaņā ar PTO noteikumiem un ES tiesību aktiem ES sāka 15 jaunas izmeklēšanas un ieviesa septiņus jaunus tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret dempingu un subsidētu importu. Tie ietvēra elektriskos velosipēdus no Ķīnas un biodīzeļdegvielu no Argentīnas un Indonēzijas. ES arī sāka sešas jaunas pārskatīšanas izmeklēšanas un vēl uz 5 gadiem atjaunoja 16 esošus pasākumus.

2019. gadā ES noteica galīgos aizsardzības pasākumus 26 kategoriju tērauda ražojumu importam, lai novērstu iespēju, ka ASV ieviesto papildu tarifu dēļ tērauda tirdzniecība no citām valstīm tiek novirzīta uz ES. Tā pārskatīja šos pasākumus vasaras beigās, lai tos pielāgotu jaunākajai situācijai.

ES arī aizstāvēja savas rūpniecības nozares, kad ārpussavienības valstis sāka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu pret ES eksportu. Piemēram var minēt Turcijas aizsardzības izmeklēšanu par riepu importu, Indijas antidempinga izmeklēšanu par krītota papīra importu un Kolumbijas pasākumus pret salētu frī kartupeļu importu.

Martā PTO apstiprināja, ka 2020. gadā ES tiks piešķirtas pretpasākumu veikšanas tiesības tirdzniecības strīdā ar Amerikas Savienotajām Valstīm par subsīdijām gaisa kuģu ražotājam Boeing. Amerikas Savienotās Valstis nebija izpildījušas iepriekšējos nolēmumus par savām minētajam uzņēmumam piešķirtajām nelikumīgajām subsīdijām, kuras nodarīja ievērojamu kaitējumu Eiropas konkurentam Airbus. Oktobrī paralēlā tirdzniecības strīdā PTO piešķīra Amerikas Savienotajām Valstīm pretpasākumu veikšanas tiesības Airbus lietā. Amerikas Savienotās Valstis ieviesa papildu tarifus virknei ES dalībvalstu produktu. ES joprojām ir apņēmības pilna sarunās panākt līdzsvarotu atrisinājumu strīdam ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Komisija ir beigusi pielāgot savas tirdzniecības aizsardzības procedūras modernizētajiem antidempinga un antisubsidēšanas tiesību aktiem, kas stājās spēkā 2018. un 2017. gadā. Tāpat tā ir novērsusi nepilnības, lai no 2019. gada rudens varētu piemērot tirdzniecības aizsardzības pasākumus precēm (piemēram, gāzes zemūdens caurulēm), kas tiek importētas dalībvalstu kontinentālajā šelfā / ekskluzīvajā ekonomikas zonā. Komisija pastiprināja cīņu pret tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešanu un saistībā ar to sāka izmeklēšanu par nerūsošā tērauda, persulfātu un keramikas galda piederumu eksportu no Ķīnas, ieviešot pasākumus attiecībā uz minētajiem galda piederumiem.

Aprīlī stājās spēkā jauna regula par pirmo ES mēroga satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai. No 2020. gada oktobra tas ļaus dalībvalstīm un Komisijai apzināt un risināt drošības problēmas, kas saistītas ar konkrētiem ieguldījumiem no ārpussavienības valstīm.

Intelektuālā īpašuma tiesības ir svarīgas ekonomikas izaugsmei, un tām ir milzīga nozīme, lai ES spētu stimulēt inovāciju un saglabāt konkurētspēju pasaules mērogā. ES pastiprināja centienus aizsargāt un īstenot šīs tiesības starptautiskā mērogā, tostarp īstenojot sadarbības programmas ar Ķīnu, Dienvidaustrumāziju un Latīņameriku un uzsākot jaunu palīdzības projektu Āfrikai. Tā arī iesaistījās dialogā ar tādām prioritārām valstīm kā Ķīna, Taizeme, Turcija un Ukraina. Saistībā ar darbu pie Viltošanas un pirātisma uzraudzības saraksta Komisija pastiprināja sadarbību ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju, Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un regulāri rīkoja dialogus ar ES uzņēmumiem.

Augošā protekcionisma dēļ šiem uzņēmumiem starptautisko tirdzniecību kavēja arvien vairāk šķēršļu. Ikgadējais ziņojums par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem liecina, ka ES tirgus piekļuves stratēģijai ir visai labi izdevies pret tiem cīnīties.

Pērn ES turpināja trīspusējas sarunas ar Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm par galvenajiem globālās tirdzniecības jautājumiem, piemēram, par to, kā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgotājiem, izstrādājot jaunus daudzpusējus noteikumus par rūpniecības subsīdijām un par uzspiestu tehnoloģiju pārnesi.

Kā viena no pusēm, kas 2017. gadā nodibināja Aliansi pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai, ES turpināja nepārprotami iestāties pret precēm, ko izmanto nāvessoda izpildei un spīdzināšanai. Alianse 2018. gadā apņēmās panākt Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju par šo jautājumu, un jūnijā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par to, lai tiktu atcelta tirdzniecība ar spīdzināšanā izmantotu aprīkojumu.

Progresīva tirdzniecības politika

ES tirdzniecības nolīgumu mērķis ir ne tikai pavērt jaunus tirgus, bet arī nodrošināt, ka tirdzniecība darbojas visu labā. Nolīgumos paredzēts, ka jāievēro ES standarti attiecībā uz vidi, pārtikas nekaitīgumu un darba ņēmēju un patērētāju tiesībām, un tie palīdz partnervalstīm pildīt starptautiskās saistības. Piemēram, ES sāka spēju veidošanas un informēšanas programmas 9 miljonu eiro vērtībā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm risināt darbaspēka un vides problēmas, veidojot atbildīgas piegādes ķēdes gan Āzijā, gan Latīņamerikā.

ES bija uzņēmusies vadošu lomu Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijās par to, kā reformēt investoru domstarpību izšķiršanu ar valstīm. Janvārī tā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijai iesniedza priekšlikumu izveidot daudzpusēju tiesu šādu strīdu izšķiršanai — tas ir būtisks jauninājums globālajā pārvaldībā.

Septembrī Eiropas Komisija Briselē rīkoja augsta līmeņa konferenci par sieviešu iespēju nodrošināšanu ar tirdzniecības starpniecību.

Pārredzams un iekļaujošs sarunu process

Lai nodrošinātu demokrātisku procesu, sabiedrības uzticēšanos un pārskatatbildību, ES tirdzniecības politikā būtiski elementi ir pārredzamība un sabiedrības iesaiste. Šiem principiem jātiek ievērotiem pirms sarunu sākšanas, sarunu laikā un pēc tām, kā arī nolīgumu īstenošanas gaitā.

Komisija turpināja publicēt sarunu kārtu ziņojumus, nostājas dokumentus un redakcijas priekšlikumus tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem tā risināja sarunas. Tā publicēja arī trešo visaptverošo gada ziņojumu, kurā izvērtēta ES tirdzniecības nolīgumu īstenošana. Tas ļāva ieinteresētajām personām, pilsoniskajai sabiedrībai un citām ES iestādēm pārliecināties par to, kā ES īsteno savus nolīgumus, un apkopoja pieredzi, kas noderēs notiekošajās un turpmākajās tirdzniecības sarunās.

Tirdzniecības nolīgumu ekspertu grupa 2019. gadā tikās sešas reizes, lai apspriestu tādus jautājumus kā elektroniskā komercija, PTO reforma un tirdzniecības nolīgumu īstenošana. Grupa sastāv no 28 organizācijām, kas pārstāv uzņēmumus, arodbiedrības, patērētājus un vides organizācijas, un tās mērķis ir veicināt dialogu plašā ieinteresēto personu lokā un apkopot to viedokļus.

ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums

Jūnijā ES panāca politisku vienošanos par visaptverošu tirdzniecības nolīgumu ar Mercosur, kas aptver Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju.

Jaunais nolīgums, kas ir daļa no plašāka abu bloku asociācijas nolīguma, nostiprinās ciešās politiskās un ekonomiskās attiecības un radīs tirgu ar 780 miljoniem iedzīvotāju. ES ir Mercosur lielākais tirdzniecības un ieguldījumu partneris un pirmais, ar kuru ir izveidots visaptverošs tirdzniecības nolīgums.

Tiklīdz nolīgums būs stājies spēkā, tas samazinās tarifus, vairos uzņēmējdarbības iespējas, pavērs plašāku izvēli patērētājiem, samazinās birokrātiju, sekmēs izaugsmi, konkurētspēju un tādas kopīgas vērtības kā ilgtspējīga attīstība un radīs darbvietas. Tas arī veicinās augstus darba un vides standartus. Turklāt ES un Mercosur valstis ir apņēmušās faktiski īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums ar Japānu

2019. gada 1. februārī stājās spēkā 2018. gada jūlijā parakstītais ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgums, izveidojot atvērtu tirdzniecības zonu, kas aptver vairāk nekā 570 miljonus iedzīvotāju. Tas likvidē gandrīz visus Japānas ievedmuitas nodokļus, ko līdz šim ik gadu 1 miljarda eiro apmērā maksāja uz Japānu eksportējošie ES uzņēmumi, kā arī atceļ vairākus ilggadējus regulatīvos šķēršļus.

Nolīgums palielina ES eksportu, rada jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem, piemēram, atvieglo tiem piekļuvi Japānas publiskā iepirkuma tirgiem, nodrošina plašākas izvēles iespējas patērētājiem un veicina abu pušu centienus kopā ietekmēt globālās tirdzniecības noteikumus. Tas ir pirmais ES tirdzniecības nolīgums, kurā iekļauta konkrēta apņemšanās ievērot Parīzes nolīgumu. Visa gada gaitā ES turpināja sarunas ar Japānu par ieguldījumu aizsardzības standartiem un strīdu izšķiršanu.

Āzija un Australāzija

ES un Vjetnama 30. jūnijā parakstīja tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības nolīgumus, iezīmējot pagrieziena punktu to partnerībā. Šie nolīgumi ir visvērienīgākie, kādi vien ir noslēgti starp ES un jaunietekmes ekonomiku. Tirdzniecības nolīgums vēl nav ratificēts, bet varētu stāties spēkā 2020. gada vidū, savukārt ES un Singapūras tirdzniecības nolīgums stājās spēkā 21. novembrī.

Ar abām valstīm noslēgtie nolīgumi vēl vairāk nostiprina ES sadarbību ar šo reģionu. ES arī sarīkoja trīs sarunu kārtas par tirdzniecības nolīgumu ar Indonēziju. Trīs sarunu kārtas notika sarunās par tirdzniecības nolīgumu ar Austrāliju un četras — ar Jaunzēlandi.

Amerikas Savienotās Valstis

Sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm galvenā uzmanība joprojām tika pievērsta pozitīvas tirdzniecības programmas izveidei, kopīgu interešu jautājumu risināšanai un tirdzniecības strīdu novēršanai. Tās pamatā bija Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un ASV prezidenta Donalda Trampa 2018. gadā pieņemtais kopīgais paziņojums, ar ko izveidoja darba izpildgrupu tirdzniecības veicināšanai un pozitīvas transatlantiskās tirdzniecības programmas izveidei.

2019. gadā grupa pievērsās regulatīviem jautājumiem. Aprīlī Padome pilnvaroja Komisiju risināt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par rūpniecības preču tarifiem un atbilstības novērtēšanu.

Jūlijā Komisija publicēja progresa ziņojumu par kopīgā paziņojuma īstenošanu. Tajā bija atzīmēti pozitīvi rezultāti, īpaši tādās jomās kā enerģētika, sojas pupas, zāles, kiberdrošība un medicīniskās ierīces. 2019. gadā ES sašķidrinātās dabasgāzes imports no Amerikas Savienotajām Valstīm sasniedza visu laiku lielāko apjomu, līdz ar to ES energoapgāde kļuva daudzveidīgāka un drošāka. Pārējā darbā galvenā uzmanība tika pievērsta atbilstības novērtēšanai, jauno un nākotnes tehnoloģiju standartiem un progresa turpināšanai konkrētās nozarēs. Kamēr šis darbs nav galā, abas puses ir vienojušās savstarpējā tirdzniecībā neieviest jaunus tarifus.

Jūlijā ES piekrita palielināt Amerikas Savienoto Valstu daļu bez hormoniem audzētu liellopu gaļas importa kvotā. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis piekrita neatjaunot darbības pret ES izmeklēšanā par ES pasākumiem attiecībā uz gaļu un gaļas produktiem, kas tika sākta saskaņā ar ASV Tirdzniecības likuma 301. pantu. Turklāt stājās spēkā nolīgums par cilvēkiem paredzēto zāļu ražošanas objektu inspekciju savstarpēju atzīšanu.

Ķīna

Aprīlī notikušajā ES un Ķīnas samitā tika paustas vairākas kopīgas apņemšanās. Ķīna piekrita likvidēt dažādus tirdzniecības šķēršļus, apņēmās noslēgt nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (tradicionālo Eiropas pārtikas produktu un dzērienu nosaukumu) aizsardzību un līdz 2020. gadam pabeigt visaptverošas sarunas par ieguldījumiem.

Sarunas par minēto norāžu aizsardzību noslēdzās novembrī, un tās bija ilgušas 9 gadus. Nolīgumam pēc stāšanās spēkā būtu jānodrošina augsts aizsardzības līmenis 200 nosaukumiem, kuriem nākamo 4 gadu laikā tiks pievienoti vēl 175. Ķīna ir otrais lielākais ES lauksaimniecības pārtikas produktu noieta tirgus un augošs tirgus produktiem ar konkrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

ES un Ķīna sarīkoja sešas sarunu kārtas par ieguldījumu nolīgumu un turpināja darbu pie PTO reformas.

Dienvidu un austrumu kaimiņvalstis

ES un Marokas asociācijas nolīgums tika grozīts, lai iekļautu Rietumsahāras iedzīvotājus, paverot iespēju atsākt sarunas par ES un Marokas tirdzniecības nolīguma padziļināšanu. Maijā tika apturētas sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar Tunisiju šīs valsts politiskās situācijas dēļ.

ES rīkoja divpusējas diskusijas ar dažām Persijas līča sadarbības padomes valstīm par tirdzniecību un ieguldījumiem. 2019. gada sākumā stājās spēkā izcelsmes noteikumu shēmas uzlabojumi, par kuriem bija panākta vienošanās ar Jordāniju, lai atbalstītu Sīrijas bēgļu nodarbinātību.

Attiecībā uz padziļinātajām un visaptverošajām brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu ES pērn koncentrējās uz to praktisko īstenošanu. Tā arī vienojās ar Ukrainu par to, ka tiek ierobežots šīs valsts mājputnu gaļas eksports uz ES. 6. jūlijā ES parafēja Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu ar Kirgizstānu, kurā iekļautas būtiskas nodaļas par tirdzniecību.

Latīņamerika

2019. gadā turpinājās darbs ar Meksiku, lai parakstītu un noslēgtu aktualizēto vispārējo nolīgumu. ES un Čīle sarīkoja trīs sarunu kārtas, lai atjauninātu 2002. gada tirdzniecības nolīgumu. Mērķis ir vienoties par vērienīgu, līdzsvarotu un progresīvu nolīgumu, kas vēl vairāk liberalizēs tirdzniecību un investīcijas, veicinās ES vērtības un risinās tādus jautājumus kā tirdzniecība saistībā ar dzimumu līdztiesību. Noteikumi par dzimumu līdztiesību vairos izpratni par ierobežojumiem un iespējām, ar ko sievietes saskaras starptautiskajā tirdzniecībā, un paredzēs labākās prakses apmaiņu, lai atvieglotu sieviešu līdzdalību.

Jūnijā saistībā ar tirdzniecības nolīgumu īstenošanu notika ES un Centrālamerikas Asociācijas komitejas piektā sanāksme, un oktobrī — ES un Kolumbijas, Ekvadoras un Peru tirdzniecības komitejas sanāksme.

Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ir tirdzniecības un attīstības nolīgumi, kas noslēgti starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Pašlaik tie provizoriski ir spēkā ar 31 šādu valsti. Šos nolīgumus var uzskatīt par pamatelementiem, kas nākotnē veidos starpkontinentu brīvās tirdzniecības zonu — tas ir viens no ilgtermiņa mērķiem, ko ir izvirzījusi jaunizveidotā Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianse, kura atbalsta Āfrikas centienus izveidot kontinentālo brīvās tirdzniecības zonu. Februārī Komoru Salas pievienojās Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas nolīgumam, un oktobrī ES sāka sarunas ar piecām valstīm, kas īsteno pašreizējo nolīgumu. Sarunu mērķis ir paplašināt šo nolīgumu, neaprobežojoties tikai ar tarifu samazinājumiem, lai novērstu citus tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļus un pavērtu iespējas. ES arī apsprieda tirdzniecību un ieguldījumus notiekošajās sarunās par pamatnolīgumu, ar ko paredzēts aizstāt Kotonū nolīgumu.

Tiesiskuma stiprināšana

Tiesiskums ir viena no Eiropas Savienības pamatā esošajām kopīgajām vērtībām. Tiesiskuma ievērošana ir visu ES iestāžu un visu dalībvalstu kopīga atbildība.

Lai ES varētu funkcionēt visās jomās, ir svarīgi ievērot tiesiskumu. Tas attiecas kā uz iekšējo tirgu, tā uz sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā. Tiesiskuma ievērošana nozīmē arī nodrošināt, ka valstu tiesneši, kas ir arī ES tiesneši, var pildīt savus pienākumus, kad izskata jautājumus saistībā ar ES tiesību piemērošanu.

Aprīlī Komisija sāka izvērtēt pieejamos instrumentus tiesiskuma uzraudzībai, novērtēšanai un aizsardzībai Savienībā. Tā atskatījās uz iepriekšējo gadu pieredzi un aicināja sākt plašākas diskusijas Eiropas mērogā par to, kā tiesiskumu varētu vēl vairāk nostiprināt. Iepriekšējā pieredze liecina, ka tiesiskums ir vairāk jāveicina, savlaicīgi jānovērš riski vai pārkāpumi un, kad tie notiek — efektīvi jāreaģē.

Jūlijā Komisija pieņēma otru paziņojumu, kurā izklāstīti tās priekšlikumi trīs jomās (veicināšana, novēršana un reaģēšana).

Attiecībā uz pirmo jomu (veicināšana) Komisija uzlabos sabiedrības informēšanu par tiesiskumu, pastiprinās sadarbību ar Eiropas Padomi un citām starptautiskām organizācijām un nodrošinās finansējumu ieinteresētajām personām, cita starpā pilsoniskajai sabiedrībai, kas veicina kopīgu tiesiskuma kultūru.

Otrajā jomā (novēršana) Komisija izveidos ikgadēju tiesiskuma pārskatīšanas ciklu, lai uzraudzītu situāciju visās dalībvalstīs. Lai atbalstītu šo procesu, Komisija sagatavos gada ziņojumu tiesiskuma jomā, pilnveidos ES rezultātu apkopojumu un pastiprinās dialogu ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

Trešajā jomā (reaģēšana) Komisija īstenos stratēģisku pieeju pārkāpuma procedūrās, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas jaunāko judikatūru.

Komisija ir arī aicinājusi ātri pieņemt daudzgadu finanšu shēmas kontekstā iesniegto priekšlikumu par ES budžeta aizsardzību gadījumos, kad vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu apdraud ES finanšu intereses.

Komisija turpināja vairākas pārkāpuma procedūras saistībā ar tiesiskumu. Tiesa 2019. gada 24. jūnijā un 5. novembrī pieņēma galīgos nolēmumus pārkāpuma procedūrās, ko Komisija sākusi pret Poliju, kuros apstiprināja, ka Polijas tiesību akti par Augstākās tiesas tiesnešu un parasto tiesu tiesnešu pensionēšanās vecuma samazināšanu ir pretrunā ES tiesību aktiem par tiesu varas neatkarību. Turklāt 2019. gada 10. oktobrī Komisija nolēma vērsties Tiesā pret Poliju pārkāpuma procedūrā saistībā ar jauno disciplināro kārtību tiesnešiem, jo šī kārtība apdraud tiesu varas neatkarību, nesniedzot nepieciešamās garantijas Polijas tiesnešu aizsardzībai pret politisko kontroli.

Eiropas pusgada kontekstā un pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome nāca klajā ar Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Ungārijai, Maltai, Portugālei un Slovākijai adresētiem ieteikumiem par tiesu sistēmas darbību.

Tiesību aizsardzība un cīņa pret diskrimināciju

Tiesību nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti

Aprīlī tika pieņemts Eiropas Pieejamības akts, kas nodrošina, ka konkrēti produkti un pakalpojumi, piemēram, mobilie tālruņi, datori, e-grāmatas, e-komercija, transporta tīmekļa vietnes un patērētājiem paredzēti banku pakalpojumi, būs pieejami cilvēkiem ar invaliditāti.

Maijā Komisija sāka izpratnes veicināšanas kampaņu “Kā ES palīdz apkarot diskrimināciju darbvietā”, kurā informēja cilvēkus un uzņēmumus par viņu tiesībām un pienākumiem.

Trauksmes cēlēju aizsargāšana

Oktobrī tika pieņemti ES mēroga standarti, lai garantētu augsta līmeņa aizsardzību trauksmes cēlējiem, kuri ziņo par ES noteikumu pārkāpumiem. Direktīva attiecas uz dažādām svarīgām jomām, piemēram, publisko iepirkumu, produktu drošību, pārtikas nekaitīgumu, transporta drošību, vides aizsardzību, sabiedrības veselību un kodoldrošumu. Ar jaunajiem noteikumiem tiek izveidoti konfidenciālas ziņošanas kanāli gan privātās, gan publiskās organizācijās, kā arī ziņošanai valsts iestādēm, un šie noteikumi aizsargās darba ņēmējus pret atlaišanu un citām represijām.

Dezinformācijas, naida noziegumu un naida runas apkarošana

Lielo IT uzņēmumu 2016. gadā parakstītā ES Rīcības kodeksa cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē ceturtais izvērtējums, kas notika janvārī, parādīja, ka šī iniciatīva joprojām nodrošina pozitīvus rezultātus. IT uzņēmumi 24 stundu laikā izvērtē 89 % no iezīmētā satura un 72 % gadījumu to izņem, salīdzinājumā attiecīgi ar 40 % un 28 % kodeksa ieviešanas brīdī 2016. gadā. Izvērtējumā atklājās arī jomas, kurās uzņēmumiem jāuzlabo atgriezeniskā saite ar lietotājiem.

Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija publicēja Facebook, Google un Twitter ikmēneša ziņojumus, kas liecināja par zināmu progresu attiecībā uz reklāmas izvietošanas kontroli, politiskās reklāmas pārredzamību, viltus kontu slēgšanu un automatizēto robotprogrammatūru (botu) marķēšanas sistēmām. Tomēr parakstītājiem ir cītīgāk jāstrādā, jo īpaši, lai izveidotu rīkus, kas palīdz palielināt to tīmekļa vietņu pārredzamību un uzticamību, kurās tiek mitinātas reklāmas.

Spēcīgāka personas datu aizsardzība

Pirmajā gadā pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā Komisijas prioritāte bija nodrošināt tās pareizu piemērošanu. Jūlija ziņojumā Komisija secināja, ka lielākā daļa dalībvalstu ir izveidojušas vajadzīgo tiesisko regulējumu un ka tā uzraudzīs, kā dalībvalstis ievēro VDAR, un mazinās datu aizsardzības regulējuma sadrumstalotību.

Uzņēmumi ievieš atbilstības kultūru, savukārt iedzīvotāji labāk apzinās datu aizsardzības nozīmi un savas tiesības un arvien vairāk tās izmanto. Vienlaikus starptautiskā līmenī progresē konverģence virzībā uz augstiem datu aizsardzības standartiem.

Piemērs tam, kādas priekšrocības dod šāda globālā konverģence, ir ES un Japānas abpusējas aizsardzības līmeņa pietiekamības pasākums, kas stājās spēkā februārī un ar ko izveidota pasaulē lielākā drošas un brīvas datu aprites telpa. Eiropiešu uz Japānu sūtītos datus aizsargās augsti privātuma aizsardzības standarti, savukārt ES uzņēmumi varēs izmantot privileģētu piekļuvi Japānas tirgum.

Komisija arī uzrauga Direktīvas par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos un šajā sakarā ir sākusi vairākas pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm.

Līdztiesība

Jūnijā pieņemtā jaunā direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru sekmēs aprūpes pienākumu vienlīdzīgu sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem. Plašāku informāciju skatīt 5. nodaļā.

Komisija turpināja izpratnes veicināšanu par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesībām. Jaunākajā gada ziņojumā par LGBTI līdztiesības veicināšanu, kas publicēts martā, sniegts pārskats par Komisijas pasākumu kopumu diskriminācijas apkarošanai.

Komisija turpināja sagatavošanas darbu saistībā ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada. Šai programmai ir būtiska nozīme to ES un valstu instrumentu un struktūru izveidē, kuru mērķis ir veicināt romu iekļaušanu.

Eiropas Savienības pilsonība

Janvārī Komisija publicēja ziņojumu par “zelta pasu” programmām, ko īsteno dažas dalībvalstis. Izmantojot šīs ieguldītāju pilsonības un uzturēšanās atļauju programmas, cilvēks var iegūt kādas dalībvalsts pilsonību vai uzturēšanās atļauju tajā, ja veic ieguldījumu, nepierādot reālu saikni ar šo dalībvalsti. Tas ietekmē ES pilsonību. Dalībvalstis parasti paredz prasību, ka šāda saikne ir nosacījums valsts pilsonības iegūšanai, un, pamatojoties uz to, ir piekritušas, ka ES pilsonību automātiski iegūst ikviens, kas kļūst par kādas dalībvalsts pilsoni.

Komisijas ziņojumā identificēti riski, ko ES rada ar ieguldītāju pilsonību un dzīvesvietu saistītas programmas, jo īpaši attiecībā uz drošību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju, un ziņojumā paustas bažas, ka dalībvalstu veiktie pasākumi ne vienmēr ir pietiekami šādu risku mazināšanai. Komisija izveidoja dalībvalstu ekspertu grupu, lai pārbaudītu riskus, kas izriet no šīm programmām, un risinātu problēmas saistībā ar pārredzamību un labu pārvaldību, un turpinās uzraudzīt šo programmu atbilstību ES tiesību aktiem. Plašāku informāciju skatīt 8. nodaļā.

Plašo pasākumu ietvaros ar mērķi aizsargāt 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Komisija atbalstīja dalībvalstis Eiropas sadarbības tīkla vēlēšanu jautājumos izveidē un tā sanāksmju organizēšanā. Šis tīkls apvieno par vēlēšanu jautājumiem atbildīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvjus un dod iespēju praktiski apmainīties ar informāciju par jautājumiem, kas attiecas uz brīvām un godīgām vēlēšanām, cita starpā datu aizsardzību, kiberdrošību, pārredzamību un izpratnes veicināšanu. Tas turpinās novērst potenciālos riskus, apzināt risinājumus un palīdzēt veidot noturīgākas vēlēšanu sistēmas un demokrātiskās sistēmas visā ES.

Jūnijā, veicot pasākumus, lai atvieglotu tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties Savienībā izmantošanu, ES pieņēma regulu par personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošību. Jaunie noteikumi nosaka kopīgus minimālos standartus ES pilsoņu personas apliecībām un ģimenes locekļu, kas nav ES pilsoņi, uzturēšanās atļaujām, kā arī ES pilsoņu uzturēšanās dokumentu minimālo saturu. Tādējādi šie dokumenti būs drošāki un uzticamāki, tie vairāk tiks akceptēti un pieaugs paļāvība, jo pilsoņiem būs vieglāk ceļot visā ES, būs mazāk šķēršļu brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai un tiks novērstas nepilnības, ko varētu mēģināt izmantot teroristi un citi noziedznieki.

Lai nostiprinātu ES pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību trešās valstīs, kurās viņu pašu dalībvalsts nav pārstāvēta, tika pieņemti jauni noteikumi, ar ko izveido mūsdienu prasībām atbilstošu ES pagaidu ceļošanas dokumentu. Šie noteikumi nodrošinās, ka ES pilsoņi var ātri saņemt šo drošo un plaši atzīto dokumentu no jebkuras dalībvalsts, un ar to droši atgriezties mājās.

Patērētāju tiesību aizsardzība

Jūlijā, lai veicinātu izpratni par aizsardzību pret negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, piemēram, patērētāju likumīgo tiesību nepamatotu ierobežošanu un vienpusējām izmaiņām, Komisija izdeva norādījumus par to, kā piemērojama Negodīgu līguma noteikumu direktīva.

Novembrī tika pieņemta direktīva par ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu saistībā ar Komisijas 2018. gada aprīlī ierosināto uz patērētājiem orientēto jauno kursu. Tajā patērētāju tiesības pielāgotas jaunām tehnoloģijām, ieviešot svarīgas jaunas prasības attiecībā uz darījumiem tiešsaistē. Tās, piemēram, aizliedz slēptās reklāmas meklēšanas rezultātos un “viltus” patērētāju atsauksmes, informācijas sniegšanu par darījuma partnera identitāti tiešsaistes platformās (privāts patērētājs vai profesionāls mazumtirgotājs) un informācijas sniegšanu par ranžējuma noteikšanā izmantotajiem parametriem un cenu individuālu pielāgošanu, balstoties uz automatizēti pieņemtu lēmumu.

Jaunajos noteikumos ir paredzēti arī atturoši naudas sodi par “plaši izplatītiem patērētāju tiesību pārkāpumiem”, uz kuriem attiecas koordinētā rīcība saskaņā ar Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Parlaments un Padome joprojām apspriež atsevišķu priekšlikumu par Eiropas kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmu patērētāju grupām, kurām nodarīts kaitējums.

Pēc sarunām ar Komisiju un valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm Airbnb platforma nodrošināja, ka tās pārdošanas prakse un nosacījumi pilnībā atbilst ES patērētāju aizsardzības noteikumiem. Piemēram, rezultātu lapās ir skaidri norādīta galīgā cena un tas, vai īpašumu piedāvā privātpersona vai profesionāls izmitinātājs.

Pēc Komisijas un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu aicinājuma pieci nozares vadošie uzņēmumi – Avis, Europcar, Enterprise, Hertz un Sixt – ir mainījuši veidu, kādā tie norāda automobiļu nomas cenas, padarot tās pilnīgi pārredzamas patērētājiem.

Pēc skandāla saistībā ar uzņēmumu Cambridge Analytica un pēc ilgām sarunām ar Komisiju un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm Facebook mainīja savus pakalpojumu sniegšanas noteikumus. Tagad tajos saprotamāk paskaidrots, kā uzņēmums izmanto lietotāju datus, lai izstrādātu profilēšanas darbības un mērķreklāmu kā savu ieņēmumu avotu, un kā uzņēmums atzīst savu atbildību nolaidības gadījumā.

ES atvieglo iepirkšanos tiešsaistē, nodrošinot patērētājiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus un iepirkties droši. Izpratnes veicināšanas kampaņa #YourEURight tika sākta 2019. gadā, lai atgādinātu patērētājiem, ka viņiem ir būtiskas tiesības, iepērkoties jebkurā tiešsaistes veikalā, kas pārdod preces Eiropas patērētājiem. 

Tika pieņemti jauni noteikumi labākai patēriņa preču divējādās kvalitātes novēršanai. Vienlaikus Komisija strādāja pie tā, lai precizētu, kādos gadījumos divējādas kvalitātes produktu (preču, kuras pārdod visā Eiropā un kurām atšķiras sastāvs, bet iepakojums ir identisks vai līdzīgs) pārdošana ir nelikumīga komercprakse, izstrādātu kopīgu metodiku un publicētu rezultātus pēc 2019. gada jūnija ES mēroga testēšanas kampaņas, kurā tika salīdzināti vairāki pārtikas produkti dažādās dalībvalstīs. Atklājās, ka gandrīz trešdaļai no pārbaudītajiem pārtikas produktiem ar identisku vai līdzīgu noformējumu atšķiras sastāvs, tomēr nebija iespējams noteikt īpašu ģeogrāfisku modeli. Rezultāti neļauj izdarīt secinājumus par to, vai atšķirības ietekmē kvalitāti un atsevišķos gadījumos ir saistītas ar maldinošu praksi.

Pēc pamatnostādņu pieņemšanas, lai palīdzētu valstu iestādēm piemērot ES tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības un pārtikas aprites jomā attiecībā uz divējādas kvalitātes pārtikas produktiem, Komisija atvēlēja vairāk nekā 4,5 miljonus eiro, lai ierobežotu divējādu kvalitāti un stiprinātu patērētāju organizācijas. Turklāt aprīlī stājās spēkā direktīva par negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

Jūnijā Komisija publicēja Augsta līmeņa foruma pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanai galīgo ziņojumu, kurā sniegti ieteikumi par godīgu un efektīvu tirdzniecības praksi un pārredzamību. Ziņojumā arī uzsvērtas problēmas, kas saistītas ar teritoriāliem piegādes ierobežojumiem, kuri liedz mazumtirgotājiem izlemt, kur iegūt produktus. Komisija arī sāka projektu patērētāju izpratnes veicināšanai par naudas sadali pārtikas piegādes ķēdē.

Civiltiesības

Jūnijā Padome arī pieņēma pārskatīto regulu “Brisele IIa”, ar ko uzlabo tiesību normas, kas aizsargā bērnus pārrobežu strīdos par vecāku atbildību, piemēram strīdos par aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna nolaupīšanu. Ar jaunajiem noteikumiem tiesu iestāžu sadarbība būs ātrāka un efektīvāka, un nodrošinās, ka bērna intereses ir pirmajā vietā.

Sabiedrību tiesības

Jūnijā tika pieņemti arī jauni ES noteikumi, kas atvieglos uzņēmējiem uzņēmumu reģistrāciju tiešsaistē un pāri robežām, jaunu filiāļu izveidošanu vai dokumentu iesniegšanu uzņēmumu reģistrā. Novembrī pieņemtais ES sabiedrību tiesību papildu noteikumu kopums atvieglo sabiedrību pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, vienlaikus nodrošinot darbinieku, mazākuma akcionāru un kreditoru tiesību labāku aizsardzību. Jaunie noteikumi rada juridisko noteiktību, ietaupa naudu, samazina administratīvo slogu un piešķir vajadzīgās pilnvaras novērst ļaunprātīgu izmantošanu.

Novembrī pieņemto jauno noteikumu par ieguldījumu brokeru sabiedrību pārvaldību un atlīdzību par to vadīšanu mērķis ir panākt samērīgumu ar ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumu, riskiem un darbībām, vienlaikus nodrošinot visu to lielo iestāžu pienācīgu uzraudzību, kuras varētu radīt sistēmisku risku. Maijā tika atjaunināti noteikumi par banku pārvaldību un atlīdzību par to vadīšanu. Tie jo īpaši nostiprināja iestāžu pilnvaras atcelt bankas vadības struktūras locekļus, ja pastāv aizdomas, ka viņi ir iesaistīti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai teroristu finansēšanā.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošana

Komisija 2019. gadā pastiprināja finansiālo, operatīvo un politisko atbalstu dalībvalstīm, lai palīdzētu tām paātrināt drošības savienības īstenošanu. Līdz gada beigām 16 no 22 drošības savienības likumdošanas iniciatīvām bija pārtapušas par tiesību aktiem. ES vadīja cīņu pret teroristisku saturu tiešsaistē, ierosinot regulu, ar ko interneta platformām uzliek par pienākumu izņemt teroristisku saturu vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Eiropas Parlaments un Padome panāca būtisku progresu attiecībā uz Komisijas priekšlikumu, un darbs turpināsies 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Vienlaikus, pievienojoties globālajai reakcijai uz Kraistčērčas aicinājumu rīkoties, Komisija, dalībvalstu iekšlietu ministri un privātā sektora pārstāvji apstiprināja ES krīzes protokolu par reaģēšanu uz teroristiska vai vardarbīga ekstrēmisma satura virālu izplatīšanos internetā. Tika turpināta pasākumu īstenošana saskaņā ar 2017. gada rīcības plānu par sabiedrisko telpu aizsardzību, cita starpā, pret terorisma draudiem.

ES turpināja vitāli svarīgo darbu, kura mērķis ir liegt teroristiem piekļuvi līdzekļiem, kuri ļauj tiem pastrādāt noziedzīgus nodarījumus, atjauninot noteikumus par ķīmisku vielu tirdzniecību un piekļuvi ķīmiskām vielām, kuras teroristi izmanto par sastāvdaļām pašdarinātās sprāgstvielās, kā arī pieņemot jaunus pasākumus, kas vērsti pret teroristu finansēšanu. ES turpināja sadarboties starptautiskā mērogā, cita starpā apmainoties ar pasažieru datu reģistra (PDR) datiem ar Austrāliju un Amerikas Savienotajām Valstīm, strādājot pie jauna nolīguma projekta pabeigšanas ar Kanādu un parakstot Apvienoto Nāciju Organizācijas satvaru par sadarbību terorisma apkarošanas jomā.

Gada beigās Komisija ierosināja sākt sarunas ar Japānu par PDR datu apmaiņu un ar Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu tiesībaizsardzības nolūkos ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu). Komisija arī apstiprināja divpusējus nolīgumus ar Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas un Serbijas iestādēm par kopīgā rīcības plāna terorisma apkarošanai Rietumbalkānu reģionā īstenošanu.

ES pieņēma vairākus pasākumus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. 2019. gadā tā nostiprināja Eiropas Banku iestādes uzraudzības funkciju. Tiks ieviesti vienoti ES mēroga noteikumi, lai dalībvalstu iestādes varētu piekļūt valstu centralizētajiem banku kontu reģistriem vai datu izguves sistēmām un lai uzlabotu sadarbību starp iestādēm. Turklāt četros Komisijas ziņojumos ir uzsvērta nepieciešamība pilnībā un pareizi īstenot Ceturto un Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Padome decembrī pieņēma secinājumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiskajām prioritātēm. Dokuments ir vērienīgs attiecībā uz to, ka ir nepieciešami sīkāk izstrādāti noteikumi un ka konkrēti uzdevumi jāuzdod ES struktūrām.

Intensīvāka cīņa pret noziedzību

Padome pilnvaroja Komisiju ES vārdā risināt sarunas par nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem krimināllietās, kā arī piedalīties sarunās par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu.

Komisija 2019. gadā strādāja pie Eiropas Prokuratūras izveides, kurai būtu jāsāk darboties 2020. gada beigās. Parlaments un Padome par pirmo Eiropas galveno prokurori iecēla Lauru Korducu Kovesi (Laura Codruţa Kövesi).

ES rīkojās, lai novērstu kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Aprīlī pieņemtās regulas par tādu preču ievešanu un importu ES mērķis ir izbeigt nelikumīgu tirdzniecību, kas bieži vien atbalsta terorismu un citas noziedzīgas darbības.

Stiprāka Eiropas sistēma reaģēšanai uz dabas katastrofām

Tā kā biežākas un nereti vienlaicīgas katastrofas visā Eiropā apgrūtināja dalībvalstu spēju savstarpēji palīdzēt reaģēt uz tām, ES izveidoja rescEU, tādējādi stiprinot pašreizējo ES civilās aizsardzības mehānismu. 2019. gadā Komisija turpināja darbu pie rescEU darbības izvēršanas. RescEU pagaidu flotei izrādījās izšķiroša nozīme cīņā ar meža ugunsgrēkiem Grieķijā 2019. gada augustā.

Eiropas programma migrācijas jomā

2017. gada septembrī dalībvalstis uzņēmās līdz šim lielākās kolektīvās saistības pārmitināšanas jomā, apņemoties pārmitināt vairāk nekā 50 000 cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Īstenošana noritēja visā 2019. gada laikā, un Komisija turpināja palīdzēt dalībvalstīm pildīt to saistības. Tā kā nepieciešamība pēc pārmitināšanas nodrošināšanas pasaules mērogā vēl aizvien ir liela, turpmāki Eiropas centieni ir ļoti būtiski. Saskaņā ar shēmu līdz decembrim bija pārmitināti 43 000 cilvēku, kas ir vairāk nekā 87 % no dalībvalstu kopējiem solījumiem.

Robežu pārvaldība

Decembrī par tiesību aktu kļuva jaunie noteikumi, ar kuriem uzlabo veidu, kādā ES pārvalda savas ārējās robežas, un uz kuru pamata Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra varēs izveidot pastāvīgu korpusu ar 10 000 operatīvajiem darbiniekiem.

Pastāvīgā korpusa dalībniekiem būs izpildes pilnvaras un savs aprīkojums, lai veiktu savus uzdevumus pie ES ārējām robežām, kur tas vien nepieciešams, kā arī tajās valstīs ārpus ES, kuras savā teritorijā vēlas uzņemt Robežu un krasta apsardzes vienības. Dalībvalstis (un attiecīgās trešās valstis) vienmēr saglabā savu suverenitāti un arī turpmāk būs atbildīgas par operācijām, kas tiek veiktas uz to robežām, kā arī par atgriešanas procedūrām. Tiks ieceltas četrdesmit amatpersonas pamattiesību jomā, lai nodrošinātu, ka pastāvīgā korpusa dalībnieki ievēro to trešo valstu valstspiederīgo tiesības, kuri (atbilstīgi vai neatbilstīgi) šķērso ārējās robežas vai kuriem tiek piemērotas atgriešanas operācijas.

Komisija sekmīgi risināja sarunas ar piecām Rietumbalkānu valstīm par statusa nolīgumiem, kas ļauj izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības. Nolīgums ar Albāniju stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, kam pēc trim nedēļām sekoja vienības operatīvā izvietošana. Komisija un Padomes prezidentvalsts Somija 7. oktobrī parakstīja statusa nolīgumu ar Melnkalni, savukārt 19. novembrī — ar Serbiju. Šobrīd norit darbs pie šādiem nolīgumiem ar Bosniju un Hercegovinu un Ziemeļmaķedoniju.

Informācijas sistēmas drošības, migrācijas un robežu pārvaldības jomā

Jūnijā stājās spēkā jauni Eiropas tiesību akti, uz kuru pamata dažādām informācijas sistēmām, kas veicina brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežkontrolēm, būs iespējams apmainīties ar datiem un informāciju. Pēc tam, kad šī savstarpēji savienotā platforma būs ieviesta (paredzams, kas tas notiks 2023. gadā), robežu, migrācijas un vīzu jomā strādājošās iestādes, kā arī tiesu un policijas iestādes uz viena ekrāna varēs savstarpēji salīdzināt identitātes datus visās attiecīgajās ES informācijas sistēmās un nekavējoties uzrādīt ikvienu, kurš mēģina izmantot vairākas identitātes.

Turpinājās darbs ar mērķi īstenot ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS) un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS). Pirmā no minētajām sistēmām aizstās pašreizējo metodi (saskaņā ar kuru spiedogus pasēs iespiež ar roku), ieviešot elektronisku reģistru, kurā ietverti identitātes dati un ceļošanas dokumenta dati, kā arī ieceļošanas un izceļošanas vieta un laiks. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka trešu valstu valstspiederīgie neuzturas ilgāk par atļauto laikposmu, uzlabos ārējo robežu kontroles kvalitāti un efektivitāti un palīdzēs dalībvalstīm tikt galā ar aizvien lielāko ceļotāju skaitu. ETIAS arī nodrošinās, ka valstu iestādēm ir vairāk informācijas par to, vai personas, kuras uz Eiropas Savienību ceļo bez vīzas, varētu radīt apdraudējumu drošībai vai risku saistībā ar neatbilstīgu imigrāciju jau pirms ierašanās pie ārējām robežām. Vajadzības gadījumā šādām personām varētu atteikt ceļošanas atļaujas izdošanu.

Migrācijas pārvaldība un cilvēku glābšana no nāves jūrā

ES kopīgās operācijas un jūras spēku misijas palīdzēja izglābt jūrā vairāk nekā 760 000 cilvēku un atbalstīja dalībvalstis, kas uzņēma jaunos ieceļotājus no Vidusjūras.

Saskaņā ar ES Rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu, kas tika pieņemts 2015. gadā, augustā stājās spēkā pārskatītā regula par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkliem. Tas nodrošinās labāku sadarbību un koordināciju starp imigrācijas sadarbības koordinatoriem, kurus dalībvalstis, Komisija un ES aģentūras izvieto trešās valstīs, lai efektīvāk reaģētu uz neatbilstīgu imigrāciju un ar to saistīto pārrobežu noziedzību un to novērstu un apkarotu.

Komisija turpināja atbalstīt centienus, kuru mērķis ir nepieļaut to, ka potenciālie migranti pa neatbilstīgas migrācijas maršrutiem dodas ceļā uz Eiropas Savienību un ka cilvēku kontrabandisti apdraud viņu dzīvību. Komisija finansēja astoņas informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas, kas tieši vērstas uz potenciālo neatbilstīgo migrantu kopienām trešās valstīs, kā arī uz viņu diasporas kopienām Eiropā, izplatot objektīvu informāciju, lai migranti varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Komisija arī palielināja kopējām operatīvām partnerībām (tostarp kopējām izmeklēšanas grupām) paredzēto finansējumu līdz 22,5 miljoniem eiro. Šīs partnerības, kas noslēgtas starp dalībvalstīm un trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm, vēršas pret migrantu kontrabandistiem Rietumāfrikā un Ziemeļāfrikā.

Pagaidu kārtība

Vidusjūras reģiona centrālajā daļā reģistrētā izkāpšana krastā ir skaidri apliecinājusi vajadzību pēc kopīgiem Eiropas risinājumiem, kuru pamatā ir solidaritāte, atbildības uzņemšanās un pamattiesību ievērošana. Kamēr nav panākta vienošanās par ilgtermiņa ilgtspējīgu sistēmu Eiropas patvēruma sistēmas reformā, Komisija ir aktīvi atbalstījusi tādas pagaidu kārtības ieviešanu starp dalībvalstīm, kura atvieglo izkāpšanu krastā pēc Vidusjūrā veiktajām meklēšanas un glābšanas operācijām. Komisija ar ES aģentūru atbalstu un pēc dalībvalstu lūguma 2019. gadā ir arī koordinējusi brīvprātīgu pārcelšanu, kā rezultātā ir pārcelti 1608 cilvēki.

Atgriešana un atpakaļuzņemšana

Eiropas Parlaments un Padome turpināja sarunas par Komisijas 2018. gada priekšlikumu, kura mērķis ir stiprināt Atgriešanas direktīvu. ES kopīgajos noteikumos par atgriešanu paredzētās izmaiņas cita starpā ir šādas: vienkāršāka to personu atgriešana, kurām robežprocedūru gaitā ir atteikts patvērums, skaidrāku un ātrāku procedūru ieviešana atgriešanas lēmumu izdošanai, kā arī prasība, ka atgriešanas lēmums jāizdod nekavējoties, kolīdz ir pieņemts lēmums par likumīgas uzturēšanās izbeigšanu.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras spēja palīdzēt organizēt atgriešanu tika stiprināta decembrī, kad jauna regula kļuva par ES tiesību aktu. Tā rezultātā aģentūra var uzņemties proaktīvāku lomu, lai palīdzētu dalībvalstīm, pamatojoties uz to vajadzībām, un paplašinātu potenciālās palīdzības sniegšanas apmēru, aptverot visus atgriešanas procedūras posmus.

Eiropas Savienība ir noslēgusi 23 atpakaļuzņemšanas instrumentus ar trešām valstīm. Darbs turpinājās 2019. gadā, proti, pašlaik norit sarunas ar sešām citām valstīm par nolīgumiem vai plašākiem sadarbības satvariem migrācijas jomā.

To personu aizsardzība, kurām tā nepieciešama

Patvēruma reforma

Neraugoties uz Padomes prezidentvalstu Rumānijas un Somijas intensīvajiem centieniem, dalībvalstīm neizdevās panākt vienprātību, un priekšlikumi par ES patvēruma politikas reformu joprojām ir iestrēguši. Tūlīt pēc tam, kad decembrī amatā stājās Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins un komisāre Ilva Jūhansone, viņi devās ceļā un sāka dalībvalstu valdību uzklausīšanas vizītes, apmeklējot Dāniju, Vāciju, Grieķiju, Franciju, Itāliju un Ungāriju. Katrs no viņiem arī rīkoja strukturētu diskusiju ar Eiropas Parlamentu. Apspriešanās ir svarīgs aspekts saistībā ar Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas apņemšanos rast risinājumu migrācijas jautājumā un palīdzēs veidot jauno Migrācijas un patvēruma paktu, kas tiks ierosināts 2020. gadā.

Karstie punkti un atbalsts Grieķijai, Kiprai, Maltai, Itālijai un Spānijai

Kopš 2015. gada Komisija ir sniegusi finansiālu atbalstu 2,2 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu Grieķijas iestādēm, starptautiskām organizācijām un nevalstiskajām organizācijām (NVO) migrācijas pārvaldībā. Minētais atbalsts tika sniegts Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF), Iekšējās drošības fonda (IDF) un Ārkārtas atbalsta instrumenta ietvaros. Turklāt Komisija turpināja sniegt strukturālu atbalstu Grieķijas iestādēm, nodrošinot pastāvīgu klātbūtni Egejas jūras salās.

Kopš 2019. gada septembra Komisija ir nodrošinājusi pastāvīgu klātbūtni Kiprā, lai atbalstītu Kipras iestādes efektīvā migrācijas pārvaldībā. ES finansējums šai valstij kopš 2014. gada ir sasniedzis 103,5 miljonus eiro. Laikposmā no 2014. gada līdz 2019. gada beigām Maltai tika piešķirts ES atbalsts, kas AMIF un IDF finansējuma ietvaros kopumā sasniedza 112,85 miljonus eiro.

2019. gadā Itālijai atvēlētie 59,4 miljoni eiro nozīmē to, ka kopējā ārkārtas palīdzības summa šai valstij sasniedza 285,2 miljonus eiro. Šī summa papildina ES atbalstu 737,4 miljonu eiro apmērā, kas Itālijai piešķirts 2014.–2020. gadā saskaņā ar Itālijas valsts programmām AMIF un IDF ietvaros.

Komisija turpināja atbalstīt Spāniju, kopš 2018. gada ārkārtas palīdzības veidā piešķirot vairāk nekā 52 miljonus eiro, lai sniegtu migrantiem palīdzību, izveidotu vietējos reģistrācijas centrus un iepriekšējas uzņemšanas centrus un izvietotu Civilās gvardes (Guardia Civil) papildspēkus.

Migranti, kuri ierodas karstajos punktos Grieķijā un Itālijā, kā arī reģistrācijas centros Spānijas dienvidu piekrastē, joprojām tiek pienācīgi reģistrēti un identificēti, un tiek noņemti viņu pirkstu nospiedumi.

Finansiāls atbalsts migrācijas efektīvai pārvaldībai

Eiropas Savienība atbalsta valstu pūliņus uzlabot migrācijas un robežu pārvaldību, atvēlot ievērojamu finansējumu, kas tiek novirzīts ar dalībvalstu pārvaldīto valsts līmeņa rīcības programmu starpniecību. 2019. gadā Eiropas Savienība piešķīra 467 miljonus eiro AMIF ietvaros, 442,7 miljonus eiro IDF robežu un vīzu instrumenta ietvaros un 92,7 miljonus eiro — IDF policijas instrumenta ietvaros.

ES un Turcijas paziņojums

Uz ES un Turcijas paziņojuma pamata joprojām tika nodrošinātas alternatīvas bīstamiem ieceļošanas maršrutiem un glābta cilvēku dzīvība Egejas jūrā. To neatbilstīgo migrantu skaits, kuri 2019. gadā no Turcijas pa jūras ceļu ieradās Grieķijā (aptuveni 60 000), bija ievērojami mazāks nekā pirms paziņojuma pieņemšanas (pirms 2015. gada oktobra). Dalībvalstis ir radījušas organizētas, drošas un likumīgas iespējas, kā Turcijā atrodošies Sīrijas bēgļi var ierasties Eiropā, pārmitinot aptuveni 25 700 no viņiem (līdz 2019. gada beigām). Atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas ietvaros 2019. gadā no Grieķijas uz trešām valstīm brīvprātīgi atgriezās 3854 personas, no kurām 3260 personas atgriezās no Grieķijas kontinentālās daļas, savukārt 594 — no salām. Kopš 2016. gada ar minētās programmas atbalstu gan no Grieķijas salām, gan no kontinentālās daļas ir brīvprātīgi atgriezušies 17 900 migrantu.

Vienlaikus Eiropas Savienība ir turpinājusi atbalstīt Turciju tās pūliņos uzņemt bēgļus, proti, 2016.–2019. gada laikposmam tā piešķīra 6 miljardus eiro, izmantojot Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā.

Līdz 2019. gada beigām attiecīgajām darbībām bija atvēlēts viss paredzētais budžets. No 4,7 miljardiem eiro, par kuriem bija noslēgti līgumi, bija izmaksāti 3,2 miljardi eiro. Vairāk nekā 1,7 miljoni bēgļu turpina saņemt ikmēneša palīdzību skaidrā naudā (to sauc par Ārkārtas sociālās drošības tīklu), kas palīdz apmierināt pamatvajadzības, un vairāk nekā 500 000 bēgļu bērniem ir piekļuve izglītībai.

Drošas, sakārtotas un likumīgas ieceļošanas veicināšana uz Eiropu

Vīzu politika

Eiropas Savienība turpināja atjaunināt un racionalizēt savu vīzu politiku, ko piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ceļo uz Šengenas zonu. Sākot ar 2020. gada februāri, pārskatītais Vīzu kodekss samazinās birokrātiju un atvieglos vīzu procedūras attiecībā uz uzticamiem īstermiņa ceļotājiem, vienlaikus saglabājot drošību. Ar pārskatīto kodeksu tiek izveidots jauns mehānisms, uz kura pamata ievieš stingrākus nosacījumus vīzas pieteikumu apstrādei tajos gadījumos, kad kāda partnervalsts nepietiekami sadarbojas to savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanā, kuri neatbilstīgi uzturas Eiropas Savienībā. Konkrētu ceļotāju kategoriju gadījumā dalībvalstis varēs pagarināt vīzas pieteikumu apstrādes ilgumu, saīsināt izsniegto vīzu derīguma termiņu un palielināt vīzas nodevu, kā arī noteikt atbrīvojumu no šādas nodevas maksāšanas.

Vīzu atvieglota izsniegšana un vīzu režīma atcelšanas apturēšana

Jūnijā tika pabeigtas sarunas starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju par vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, un galvenie sarunu vedēji tos parafēja. Abas puses tagad strādā pie savu iekšējo procedūru pabeigšanas, lai nolīgumus varētu parakstīt un noslēgt. Abi nolīgumi tiks parakstīti un stāsies spēkā vienlaicīgi.

2017. gadā tika pastiprināts vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms, lai steidzamības gadījumā varētu strauji reaģēt. 2019. gada jūnijā Komisija mehānisma ietvaros saņēma Nīderlandes paziņojumu attiecībā uz Albāniju. Pēc paziņojuma satura rūpīgas izvērtēšanas Komisija, balstoties uz pieejamo informāciju un attiecīgajiem datiem, uzskatīja, ka mehānisma iedarbināšanai vajadzīgie nosacījumi nebija izpildīti un apņēmās pārraudzīt situāciju.

Vīzu savstarpējība

Aptuveni 60 valstu pilsoņi no visas pasaules šobrīd var ceļot uz Eiropas Savienību bez vīzas. Savukārt ES pilsoņiem vajadzētu būt tādām pašām iespējām ceļot uz šīm valstīm. Šis savstarpējības princips ir centrāls elements mūsu kopējā vīzu politikā. Progress tika panākts ar Amerikas Savienotajām Valstīm, proti, ASV administrācija septembrī paziņoja, ka Polija ir izpildījusi nosacījumus, lai pievienotos ASV vīzu režīma atcelšanas programmai. Kaut arī Amerikas Savienotās Valstis vēl aizvien pieprasa vīzas no Bulgārijas, Horvātijas, Kipras un Rumānijas pilsoņiem, tomēr šī notikumu attīstība izskaidro to, kāpēc saskarsmē ar ASV administrāciju Komisija piekopj pacietīgas diplomātijas pieeju.

Amerikas Savienotās Valstis ir paudušas gatavību iekļaut šīs dalībvalstis vīzu režīma atcelšanas programmā, kolīdz tās izpildīs ASV tiesību aktos noteiktās prasības, piemēram, attiecībā uz sadarbību drošības jomā un vīzu atteikumu rādītāja samazināšanu.

"Zelta pases" un "zelta vīzas"

Janvārī Komisija nāca klajā ar visaptverošu ziņojumu par ieguldītājiem paredzētām sistēmām pilsonības un uzturēšanās atļauju iegūšanai, kuras darbojas vairākās ES dalībvalstīs. Šīs sistēmas, kas parasti tiek dēvētas attiecīgi par “zelta pasēm” un “zelta vīzām”, ļauj personai iegūt jaunu valstspiederību vai uzturēšanās atļauju, pamatojoties vienīgi uz veikto ieguldījumu. Attiecībā uz valstīm, kurām ir bezvīzu režīms ceļošanai uz Eiropas Savienību, Komisijas ziņojumā ir uzsvērts, ka šīm valstīm, ievērojot visaugstākos iespējamos standartus, ir jāveic to personu drošības un iepriekšējās darbības pārbaudes, kuras iesniedz pieteikumus ieguldītāju pilsonības sistēmu ietvaros. Komisija uzrauga šo aspektu vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma ietvaros. Attiecībā uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm jāatzīmē, ka pilsonības iegūšanas programmas tiek uzraudzītas arī ES pievienošanās procesa kontekstā. Lūdzam sk. arī 7. nodaļu.

Uz vajadzībām balstītas migrācijas veicināšana

2019. gadā Eiropas Savienība pastiprināja divpusējo sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī ar starptautiskām organizācijām, lai novērstu neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, uzlabotu robežu pārvaldību un atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos un cilvēku mobilitāti. Tā arī sadarbojās ar Āfrikas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju savas kopīgās darba grupas ietvaros.

Komisija turpināja darbu pie likumīgas migrācijas iespēju attīstīšanas, lai palīdzētu nokļūt Eiropas Savienībā tiem cilvēkiem, kuriem ir darba tirgū vajadzīgās prasmes un talanti. Pavasarī Komisija pabeidza ES noteikumu par likumīgo migrāciju vispārēju izvērtēšanu. Šīs “atbilstības pārbaudes” rezultāti apstiprināja to, cik svarīga ir efektīva likumīgās migrācijas politika kā pamatelements visaptverošai Eiropas politikai migrācijas jomā.

Visa gada garumā Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpināja darbu pie tā, lai izstrādātu darbaspēka migrācijas izmēģinājuma projektus ar galvenajām partnervalstīm (sākot ar Āfrikas valstīm). Šajā nolūkā Komisija ir sniegusi finansiālu atbalstu, tostarp no Ārkārtas trasta fonds Āfrikai.

Integrācija

Integrācijas politika ir valstu atbildības jomā. Tomēr 2019. gadā Komisija turpināja atbalstīt dalībvalstu, vietējo un reģionālo iestāžu, NVO un citu dalībnieku pūliņus, koordinējot politiku, apmainoties ar praksi, veicot uzraudzību un piešķirot finansējumu. Šie pasākumi tika ieviesti, lai veicinātu to trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kuriem ir piešķirts bēgļa statuss. Komisija 2019. gadā finansēja astoņus lielus transnacionālus pilsētu un reģionu tīklus, kuros apvienojušās vairāk nekā 40 Eiropas pilsētu un 10 reģioni, lai sadarbotos integrācijas jautājumos. Eiropas Integrācijas tīkla ietvaros Komisija atbalstīja vairākus valstu iestādēm paredzētus savstarpējas mācīšanās pasākumus (tostarp inovatīvu programmu atbalsta sniegšanai dalībvalstu starpā), lai ieviestu vai uzlabotu kādu konkrētu politiku vai programmu integrācijas jomā.

Eiropas Savienības kaimiņattiecības

Austrumu kaimiņreģions

2019. gadā ES turpināja atbalstīt un veicināt stabilitāti, drošību un labklājību saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku un veidot spēcīgas partnerības ar kaimiņvalstīm austrumos un dienvidos.

Maijā Briselē notika ministru sanāksme un augsta līmeņa konference, kurā tika atzīmēta Austrumu partnerības desmitgade. Reformas ir sekmīgi veiktas visās 20 mērķuzdevumu jomās 2020. gadam, jo īpaši ekonomikā, digitālajā jomā, transportā, savienojamībā, enerģētikā un mobilitātē, savukārt pārvaldības un iestāžu veidošanas jomā joprojām pastāv problēmas. Pēc plašām apspriedēm par partnerības nākotni 2019. gadā ilgtermiņa politikas mērķi būtu jāiesniedz pirms Austrumu partnerības samita, kas notiks 2020. gada pirmajā pusē.

Attiecības ar Ukrainu

Jūlijā Kijevā notikušajā samitā ES un Ukraina nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, un ES atkārtoti apstiprināja savu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei. ES arī apstiprināja atbalstu Minskas vienošanos īstenošanai, kā arī Normandijas četrinieka, trīspusējās kontaktgrupas Ukrainas jautājumos un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) darbam, kura mērķis ir panākt miermīlīgu un ilgtspējīgu konflikta risinājumu. Komisija un Ukrainas valdība noslēdza vienošanos par četrām programmām 109 miljonu eiro vērtībā no Komisijas 2019. gada atbalsta paketes Ukrainai. Tās koncentrēsies uz decentralizāciju, cīņu pret korupciju, atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un tehnisko sadarbību saistībā ar galvenajām reformām un asociācijas nolīguma un tā padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas īstenošanu.

Krievija

ES turpināja īstenot divējādu pieeju Krievijai, kas joprojām bija stratēģiska problēma: sankcijas kā atbilde uz Krievijas izdarītajiem Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumiem un selektīva sadarbība pēc vajadzības jautājumos, kas ir ES interesēs, piemēram, jaunatnes un kultūras apmaiņa un ES un Krievijas sadarbība izglītības jomā.

Dienvidu kaimiņreģions

ES finansiālā un tehniskā palīdzība 2019. gadā palīdzēja risināt galvenās problēmas reģionā: konfliktus Sīrijā, Lībijā un starp Izraēlu un Palestīnu (šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā), pastāvīgo migrācijas spiedienu, slikto pārvaldību un vājo uzņēmējdarbības vidi. Jūnijā ar kopīgu politisku deklarāciju, kuras mērķis ir izveidot partnerību kopīgai labklājībai, tika dots jauns impulss ES un Marokas attiecībām. Ārējo investīciju plāns palīdzēja finansēt privāto sektoru un veicināt ekonomikas attīstību un darbvietu radīšanu dienvidu kaimiņreģionā un Āfrikā.

Rietumbalkānu valstis un paplašināšanās process

ES iestādes 2019. gadā turpināja atbalstīt Rietumbalkānu valstu izredzes kļūt par ES dalībvalstīm saskaņā ar Rietumbalkānu stratēģiju un Sofijas prioritāšu programmu, kuru mērķis ir veicināt reģiona politiskās, ekonomiskās un sociālās pārmaiņas. ES arī turpināja atbalstīt sadarbību, lai pilnībā atraisītu reģiona ekonomisko un sociālo potenciālu un pārvarētu pagātnes mantojumu. Piemēram, jūlijā stājās spēkā Rietumbalkānu reģionālais viesabonēšanas nolīgums, kas ievērojami samazināja viesabonēšanas maksu reģionā un 2021. gadā samazinās viesabonēšanas izmaksas līdz nullei. Grieķijas un Ziemeļmaķedonijas vēsturiskā Prespas nolīguma stāšanās spēkā februārī bija ievērojams šā reģiona sasniegums.

Pirmā ES un Rietumbalkānu valstu ministru sanāksme par nodarbinātību un sociālajām lietām notika 12. jūnijā Luksemburgā. Padomes trijotnes (Rumānija, Somija un Horvātija) ministri kopā ar Komisiju tikās ar Rietumbalkānu kolēģiem, lai apspriestu virkni nodarbinātības un sociālās politikas jautājumu. Paredzēts, ka sanāksme notiks katru gadu, un tās mērķis ir apmainīties viedokļiem par problēmām attiecībā uz nodarbinātību un sociālajām reformām, no kurām gūst labumu visi reģiona iedzīvotāji.

Eiropadome oktobrī analizēja Komisijas ieteikumus sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju un nolēma atgriezties pie paplašināšanās jautājuma pirms ES un Rietumbalkānu samita Zagrebā 2020. gada maijā.

Turcija

ES un Turcijas attiecības joprojām sarežģīja kritiskais stāvoklis tiesiskuma, pamattiesību un tiesu iestāžu neatkarības jomā Turcijā, kā arī pieaugošais saspīlējums Vidusjūras austrumdaļā. ES turpināja palīdzēt bēgļiem saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, kas pārvalda finansējumu 6 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu vairāk nekā 4 miljoniem bēgļu, kas uzņemti šajā valstī.

Āfrikas un Eiropas attiecības

ES ir sākusi vēl nebijušu partnerību ar Āfriku, veidojot politiskās attiecības starp patiesi vienlīdzīgiem partneriem. ES un Āfrikas partnerība aptver dažādas jomas, tostarp attīstību, mieru un drošību, migrāciju, klimatu, enerģētiku, lauksaimniecību, tirdzniecību, ilgtspējīgus ieguldījumus un darbvietas, inovāciju, izglītību, jaunatni, demokrātiju un cilvēktiesības.

2019. gadā turpinājās 2018. gada Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianses īstenošana. ES jau ir mobilizējusi 3,7 miljardus eiro ārējo investīciju plāna ietvaros un paredzams, ka tas piesaistīs ieguldījumus 37,1 miljarda eiro apmērā ES kaimiņvalstīs un Subsahāras Āfrikā. Tiek īstenota arī apņemšanās laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam katru gadu atvēlēt vairāk nekā 300–350 miljonus eiro uzņēmējdarbības vides un investīciju klimata stiprināšanai: 2018. gadā vien ES ieguldīja 718 miljonus eiro.

Attiecībā uz mobilitāti ES ir apņēmusies līdz 2020. gadam atbalstīt 35 000 studentu un darbinieku, un apņemšanās tiek pildīta: līdz 2019. gada beigām šo iespēju ir izmantojuši aptuveni 25 000 cilvēku. Ekonomiskās integrācijas un tirdzniecības jomā ES atbalstīs Āfrikas kontinentālo brīvās tirdzniecības zonu ar 62,5 miljardiem eiro līdz 2020. gadam. Visbeidzot, darbs četrās darba grupās, kas no Āfrikas un Eiropas ekspertiem tika izveidotas lauksaimniecības, digitālās ekonomikas, enerģētikas un transporta jomā, ir nesis rezultātus.

Ziemeļamerika un Latīņamerika

ES ir turpinājusi sadarboties ar vienu no saviem galvenajiem partneriem — Amerikas Savienotajām Valstīm. Sadarbības jomu piemēri ir Rietumbalkāni un Ukraina, enerģētika, terorisma apkarošana un kiberdrošība. ES nostiprinātā partnerība ar NATO liecina par aizvien ciešāk savstarpēji saistītu transatlantisko drošības telpu.

ES apvienoja spēkus ar Kanādu, lai saglabātu multilaterālismu un uz noteikumiem balstītu globālo kārtību, tostarp brīvu un taisnīgu starptautiskās tirdzniecības sistēmu. Jūlija samitā Monreālā abas puses apņēmās pilnībā īstenot ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Aprīlī Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas priekšsēdētāja vietniece publicēja kopīgu paziņojumu, kurā izklāstīts redzējums par spēcīgāku un modernāku partnerību ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu, galveno uzmanību pievēršot tirdzniecībai, ieguldījumiem un nozaru sadarbībai. 2019. gadā ES turpināja būt vadošā atbalsta sniegšanā miera nolīgumam Kolumbijā, konsolidēja jauno posmu attiecībās ar Kubu otrajā ministru līmeņa ES un Kubas Apvienotajā padomē saskaņā ar politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu un izveidoja starptautisko kontaktgrupu Venecuēlas jautājumos, lai palīdzētu pārvarēt krīzi šajā valstī. Starptautiskā solidaritātes konference par Venecuēlas bēgļu un migrantu krīzi oktobrī pulcēja reģiona valstu, ES, ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) un ANO Migrācijas aģentūras (IOM) pārstāvjus ar mērķi censties uzlabot miera un humānās palīdzības koordināciju.

Āzija un Klusā okeāna reģions

ES un piecām Vidusāzijas valstīm — Kazahstānai, Kirgizstānai, Tadžikistānai, Turkmenistānai un Uzbekistānai — ir ilgstošas attiecības, kuru pamatā ir spēcīgas savstarpējās intereses. Maijā ES izklāstīja savu redzējumu par spēcīgāku partnerību ar šīm valstīm, kurā galvenā uzmanība pievērsta izturētspējai, labklājībai un labākai sadarbībai.

Japāna

2018. gada ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgums, ko provizoriski piemēro kopš 2019. gada februāra, un kopš tā laika spēkā esošais ekonomisko partnerattiecību nolīgums sāka dot rezultātus 2019. gadā. ES un Japānas 26. samits notika aprīlī Briselē. Komisijas priekšsēdētājs Junkers un premjerministrs Abe 7. septembrī parakstīja partnerību ilgtspējīgas savienojamības un kvalitatīvas infrastruktūras jomā. Tā ir pirmā šāda veida partnerība un uzsver stratēģisko nozīmi šajās attiecībās, ko abas puses ir apņēmušās stiprināt.

Ķīna

Ņemot vērā Ķīnas pieaugošo ekonomisko un politisko ietekmi, Eiropas Komisija un Augstā pārstāve martā kopīgā paziņojumā pievērsās Eiropas Savienības un Ķīnas attiecībām un ar tām saistītajām iespējām un problēmām. Tajā tika uzskaitītas 10 konkrētas darbības, ko vadītāji apsprieda Eiropadomes sanāksmē 21. martā.

Aprīļa samitā ES un Ķīna apņēmās padziļināt stratēģisko partnerību un līdz nākamajam samitam pieņemt jaunu sadarbības programmu laikposmam pēc 2020. gada. Abas puses vienojās noteikt kopīgus ES un Āzijas dzelzceļa koridorus un strādā pie vietējās attīstības tranzīta valstīs. Abas puses intensīvāk sadarbojas Āzijas drošības jautājumos, sākot ar militāro sadarbību ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju un beidzot ar atbalstu Korejas pussalas atbrīvošanai no kodolieročiem.

Stratēģiskāka pieeja Āzijai 2019. gadā bija daļa no ES mērķa īstenot saskaņotu pieeju Ķīnas savienojamības centieniem rietumu virzienā. ES savienojamības stratēģija veicina tādu infrastruktūras projektu politiku, kas rada taisnīgas ekonomiskās iespējas un veicina ilgtspējīgu savienojamību.

Tuvie Austrumi

Irāna

2019. gadā ES turpināja atbalstīt vienošanos par Irānas kodolprogrammu un pilnīgu un efektīvu tās īstenošanu visos aspektos. ES pauž nožēlu par Amerikas Savienoto Valstu izstāšanos no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna un atkārtotu ASV sankciju noteikšanu un ir dziļi nobažījusies par to, ka Irāna ir sākusi veikt darbības, kas pārkāpj vienošanās saistības. Saskaņā ar Padomes 2019. gada 4. februāra secinājumiem ES attiecībās ar Irānu īsteno visaptverošu pieeju, lai risinātu visus problemātiskos jautājumus un līdzsvarotu atbilstošas kritikas elementus ar konstruktīvu augsta līmeņa dialogu, tostarp izmantojot ES vadītu politisko dialogu ar Irānu par reģionāliem jautājumiem.

Izraēla, Palestīna un Tuvo Austrumu miera process

ES turpināja aizstāvēt un virzīt Izraēlas un palestīniešu konflikta risinājumu saskaņā ar divu valstu principu, pamatojoties uz starptautiskajiem parametriem, par kuriem panākta vienošanās. ES arī sniedza gandrīz 350 miljonus eiro lielu finansiālu atbalstu palestīniešiem; liela daļa finansējuma tika piešķirta centieniem veidot nākamās Palestīnas valsts pamatus.

Sīrija

Martā notikušajā Briseles III konferencē par Sīriju ES apņēmās 2020. gadā piešķirt 560 miljonus eiro humānās palīdzības, izturētspējas un attīstības atbalstam Sīrijā, kā arī Jordānijā un Libānā.

Lībija

ES iesaiste 2019. gadā bija vērsta uz to, lai atbalstītu starptautiskos un reģionālos centienus rast ilgtspējīgu risinājumu politiskajai krīzei Lībijā un veicināt tās ekonomisko attīstību.

Drošība un aizsardzība

Dalībvalstis tagad var labāk aizsargāt iedzīvotājus, ieguldīt sadarbībā aizsardzības jomā, efektīvāk tērēt līdzekļus un sadarboties ar partneriem un kaimiņvalstīm vēl vairāk nekā iepriekš.

2019. gadā ES turpināja centienus apkarot hibrīddraudus. Augstā pārstāve un Komisija ziņoja par to, kā tiek īstenots 2016. gada kopīgais regulējums hibrīddraudu apkarošanai un 2018. gada kopīgais paziņojums par noturības un spēju palielināšanu to novēršanai.

ES ir vēl vairāk nostiprinājusi trīs specializētās stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas (Austrumu, Rietumbalkānu un Dienvidu). Panākumi tika gūti arī cīņā pret dezinformāciju no ārējiem un iekšējiem avotiem. Šo darbu virzīja 2018. gada rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai, kas koncentrējās uz dezinformācijas darbību atklāšanu un analīzi, atbalstu dalībvalstu sadarbībai ar ātrās brīdināšanas sistēmas izveidi, sadarbību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām 2018. gada prakses kodeksa ietvaros un izpratnes veicināšanas pasākumu uzlabošanu. ES šajā jomā sadarbojās arī ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, G7 un NATO. Sk. arī 7. nodaļu.

Eiropas Izcilības centrs hibrīddraudu novēršanai 2019. gadā guva panākumus, piesaistot lielāku dalībnieku skaitu, un tam tika apstiprināta darba programma un darbības budžets. Centrs turpināja sniegt atbalstu tādās svarīgās jomās kā kursi un mācības.

Pagājušogad tika izvērtēts dalībvalstu veikums saistību izpildē pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros. ES atzīmēja, ka iesaistītās dalībvalstis ir sekmīgi palielinājušas aizsardzības budžetu un kopīgos ieguldījumus aizsardzības jomā: kopējais aizsardzības budžets palielinājās par 3,3 % 2018. gadā un par 4,6 % 2019. gadā. Iesaistītās dalībvalstis arvien vairāk valsts aizsardzības plānošanā izmanto ES instrumentus, piemēram, pārskatīto spēju attīstības plānu un koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību, kas ir Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas darba programmas pamatā.

Attīstības palīdzība un humānā palīdzība

Attīstības palīdzība

ES joprojām bija viens no Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam galvenajiem virzītājspēkiem. Septembrī Ņujorkā tā tikās ar pasaules līderiem pirmajā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu samitā un ziņoja par paveikto kopīgajā kopsavilkuma ziņojumā.

2019. gada Eiropas Attīstības dienu tēma bija “Nevienlīdzība”, un Komisija sagatavoja dienestu darba dokumentu par šo tematu. Turklāt ES palīdzēja apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību iniciatīvas “Spotlight” ietvaros, apvienojot spēkus ar ANO un jaunām partnervalstīm, lai turpinātu svarīgo darbu pie reģionālām programmām, tostarp sāka apspriešanos Klusā okeāna reģionā par 50 miljonu eiro vērtas programmas izstrādi šim reģionam.

ES turpināja attīstīt partnerību ar Āfriku. Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianse ir guvusi ievērojamus panākumus, proti, līdz šim Ārējo investīciju plāna ietvaros ir piesaistīti ieguldījumi vairāk nekā 40 miljardu eiro apmērā.

Reaģēšana uz humanitārajām krīzēm un ārkārtas situācijām

Ar ES humānās palīdzības budžetu 1,6 miljardu eiro apmērā 2019. gadā tika sniegta palīdzība miljoniem cilvēku visā pasaulē. Lielāko daļu saņēma bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas, kuru pārvietošanos izraisījuši konflikti Sīrijā un Jemenā. Vairāk nekā 10 % no budžeta tika novirzīti “aizmirstajām krīzēm”, piemēram, situācijai ar reģionālajiem bēgļiem Burundi, konfliktam Ukrainā un humanitāro problēmu risināšanai Kolumbijā.

ES piešķīra rekordlielu summu 10 % apmērā no humānās palīdzības budžeta, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu izglītību bērniem ārkārtas situācijās. Tā bija arī viens no galvenajiem līdzekļu avotiem cīņā pret Ebolas vīrusslimību.

2019. gadā ES 17 gadījumos aktivizēja savu civilās aizsardzības mehānismu, lai reaģētu uz pēkšņām katastrofām Albānijā, Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Kad 2019. gadā Mozambika cieta no ciklona “Idai”, tika nosūtītas astoņas civilās aizsardzības speciālistu grupas, kā arī ūdens attīrīšanas iekārtas, teltis, higiēnas komplekti un pārtika.

Cilvēktiesības un demokrātija

ES turpināja aktīvi iesaistīties cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā visā pasaulē: no kopīgām darbībām ar ANO, piemēram, ES un Unicef pamatkampaņas #TheRealChallenge par godu ANO Konvencijas par bērna tiesībām 30. gadadienai līdz jaunajām ES pamatnostādnēm par spīdzināšanas apkarošanu pasaules mērogā. ES aktīvi piedalījās septītajā Pasaules kongresā pret nāvessodu, nosūtīja daudzas vēlēšanu novērošanas misijas un oktobrī pieņēma jaunus secinājumus par demokrātiju.

ES atbalsts multilaterālismam, globālai pārvaldībai un uz noteikumiem balstītai sistēmai

ES un Apvienoto Nāciju Organizācijas attiecības

Laikā, kad ANO sistēma tiek apšaubīta, ES ir apņēmusies vēl stingrāk atbalstīt multilaterālismu un šo starptautisko organizāciju. ES ir lielākais līdzekļu devējs ANO miera uzturēšanas misijām un ANO budžetam. Tā ir atbalstījusi ANO vadītās miera sarunas no Sīrijas līdz Lībijai un izstrādājusi tādas iniciatīvas kā trīspusēja partnerība starp ES, ANO un Āfrikas Savienību. Ikgadējā ANO Ģenerālā asambleja apliecināja šā atbalsta dziļumu.

Spēcīgāka ES un NATO partnerība

ES un NATO sadarbība ir neatņemama daļa no ES darba pie Eiropas drošības un aizsardzības stiprināšanas. Jūnijā publicētajā ceturtajā progresa ziņojumā par to, kā tiek īstenots kopīgais priekšlikumu kopums, ko NATO un ES apstiprināja 2016. un 2017. gadā, tika uzsvērti konkrēti mērķi visās sadarbības jomās, īpaši tādās svarīgās jomās kā politiskā dialoga stiprināšana, militārā mobilitāte, hibrīddraudu apkarošana, paralēlas un koordinētas mācības un aizsardzības spējas.

ES G7 un G20 sastāvā

Eiropas Savienība ir G7 un G20 dalībniece. Šajos forumos ES cīnās par to, lai saglabātu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību tirdzniecības, drošības, klimata pārmaiņu un cilvēktiesību jomā, kas pašlaik ir nopietni apdraudēta. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2019. gadā ES joprojām stingri atbalstīja starptautisko sadarbību. G20 samitā Osakā (Japāna) koordinācijai starp Eiropas līderiem bija būtiska nozīme, jo tā ļāva nonākt pie galīgās deklarācijas, kas saglabā iepriekšējās saistības attiecībā uz Parīzes nolīguma un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu un mudina panākt vērienīgu progresu attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu un globālu risinājumu nodokļu uzlikšanai digitālajā ekonomikā. Augustā Biaricā (Francija) G7 vadītāji vienojās par deklarāciju, kas pievēršas vairākām ārpolitikas problēmām, piemēram, situācijai Irānā, Ukrainā, Lībijā un Honkongā. Saskaņā ar savām prioritātēm sadarbībai ar Āfriku ES apstiprināja arī jaunas G7 iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot publiskā iepirkuma nosacījumus, veicināt digitalizāciju, palielināt finansējuma pieejamību sievietēm uzņēmējām Āfrikā, nostiprināt sadarbību Sāhelā, apkarot pandēmijas slimības un atbalstīt no seksuālas vardarbības cietušās sievietes konfliktu zonās.

Eiropas Parlaments

Pēdējās sesijās pirms maijā notikušajām vēlēšanām iepriekšējais Parlaments pieņēma tiesību aktus, ar kuriem aizliedz vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un nodrošina labāku ES ārējo robežu aizsardzību. Parlaments izvirzīja vērienīgu mērķi līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas jauniem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem. Tas vienojās par jauniem autortiesību noteikumiem, deva piekrišanu ES tirdzniecības nolīgumam ar Japānu un atbalstīja plānus uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti. Tas arī atjaunināja savu iekšējo reglamentu.

Pēc Parlamenta vēlēšanām, kas notika no 23. līdz 26. maijam, jaunais sasaukums sāka darbu 2. jūlijā. Vēlētāju aktivitāte (50,7 %) bija visaugstākā kopš 1994. gada un ievērojami pieaugusi, salīdzinot ar 42,6 % 2014. gadā.

Parlaments 16. oktobrī pieņēma “nepabeigto jautājumu” sarakstu, kas ir būtiski, lai turpinātu neoficiālas sarunas starp ES iestādēm par to ES noteikumu projektiem, kurus nevarēja pabeigt pirms Parlamenta pilnvaru termiņa beigām. Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 22. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu Parlamenta deputātiem, kurā tika uzskaitītas viņa Komisijas galvenās darbības un sasniegumi iepriekšējo piecu gadu laikā.

Eiropadome

Martā Eiropadome apsprieda jautājumus, kas saistīti ar ekonomiku, klimata pārmaiņām, dezinformāciju un ārējām attiecībām. 27 dalībvalstu sanāksmē, kurā apsprieda Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, tika apspriesta 50. panta piemērošanas pagarināšana līdz 12. aprīlim vai 22. maijam atkarībā no tā, vai Apvienotā Karaliste nākamajā nedēļā pēc sanāksmes ratificētu izstāšanās līgumu. Vēlāk aprīlī 27 ES dalībvalstu vadītāji vienojās pagarināt 50. panta piemērošanas termiņu līdz 2019. gada 31. oktobrim.

ES vadītāji 9. maijā neoficiāli tikās Sibiu (Rumānijā), lai apspriestu Stratēģisko programmu 2019.–2024. gadam. Plašāka informācija par šīm diskusijām ir pieejama sadaļā “Eiropas nākotne”.

Vēlāk tajā pašā mēnesī Padomes locekļi neformālās vakariņās izvērtēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus un sāka jauno ES iestāžu vadītāju izvirzīšanas procesu.

Jūnijā vadītāji turpināja diskusijas par augsta līmeņa ES amatpersonu iecelšanu amatā, daudzgadu finanšu shēmu, klimata pārmaiņām, dezinformāciju un hibrīddraudiem, paplašināšanos, Eiropas pusgadu un ārējām attiecībām. Viņi arī pieņēma Stratēģisko programmu.

Vēlāk tajā pašā mēnesī ES vadītāji tikās vēlreiz, lai apspriestu un vienotos par kandidātu nominēšanu augsta līmeņa amatiem ES iestādēs.

Oktobrī vadītāji apsprieda ES nākamo budžetu (2021.–2027. gadam) un turpmākos pasākumus saistībā ar Stratēģisko programmu, kā arī klimata pārmaiņas, ES paplašināšanos, attiecības ar Turciju un Malaysia Airlines reisa MH17 notriekšanu. Eiropadome tikās 50. panta formātā, lai apspriestu situāciju saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Oktobra beigās ES-27 (visas dalībvalstis, izņemot Apvienoto Karalisti) vadītāji vienojās pagarināt 50. panta piemērošanas termiņu līdz 2020. gada 31. janvārim.

Pēc tam vadītāji tikās decembrī, lai apspriestu klimata pārmaiņas, un atkal pievērsās ES ilgtermiņa budžetam.

Eiropas Savienības Padome

Prezidentvalsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē rotācijas kārtībā uzņēmās Rumānija un Somija. Gada pirmajā pusē Rumānija pievērsās tādiem jautājumiem kā migrācija un drošība, daudzgadu finanšu shēma, ekonomika un Eiropa kā globālo procesu dalībniece. Gada otrajā pusē Somija pievērsās rīcībai klimata jomā un drošībai, kā arī kopīgo vērtību, tostarp tiesiskuma, stiprināšanai, lai padarītu ES konkurētspējīgāku un sociāli iekļaujošāku.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ar vairākiem pasākumiem atbalstīja Parlamenta kampaņu “Šoreiz es balsošu”. To vidū bija februāra pasākums “Pilsoniskās sabiedrības atbalsts renESansei”, kurā piedalījās Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un klimata aktīviste Grēta Tūnberga.

2019. gada Pilsoniskās sabiedrības dienu tēma bija “Ilgtspējīga demokrātija”, un korupcija un viltus ziņas tika atzītas par galvenajiem draudiem Eiropas demokrātijai. Novembrī komiteja rīkoja konferenci par tiesiskumu, kurā aicināja veidot strukturētu dialogu starp valdībām un pilsonisko sabiedrību, lai novērstu regresu tiesiskuma jomā ES.

Martā tā nāca klajā ar nākotnes redzējumu “Līdz Sibiu un tālāk”, kurā Eiropa kļūtu par pasaules līderi ilgtspējīgas attīstības jomā. Vairākos uz nākotni orientētos atzinumos tā piedāvāja idejas par to, kā panākt ilgtspēju, taisnīgu pāreju uz digitālo ekonomiku un taisnīgu nodokļu sistēmu.

Astotajā Eiropas Reģionu un pilsētu samitā, kas martā notika Bukarestē, Eiropas Reģionu komiteja pieņēma deklarāciju “ES veidošana no pašiem pamatiem kopā ar reģioniem un pilsētām”, kura norādīts, ka ES lēmumi un politika ir jāstiprina vietējā līmenī, lai ES varētu atgūt iedzīvotāju uzticēšanos un saņemt pienācīgus resursus. Šajā deklarācijā izteikts stingrs atbalsts aktīvai subsidiaritātei un uzsvērts, cik svarīgi ir iesaistīt valsts, reģionālās un vietējās iestādes katrā ES lēmumu pieņemšanas procesa posmā. Decembra plenārsēdē komiteja ar ceremoniju atzīmēja savu 25. gadadienu.

Labāka regulējuma jomā komiteja izveidoja reģionālo centru tīklu (RegHub), lai izvērtētu Savienības tiesību aktu īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī. Minētajā tīklā ietilpst 20 reģioni, kas ziņo par rīcībpolitikas īstenošanu. 2019. gadā tika organizēti trīs izvērtējumi: par publisko iepirkumu, gaisa kvalitāti un pārrobežu veselības aprūpi.

Gada gaitā abas komitejas organizēja pasākumus ar mērķi popularizēt savu kopīgo ideju par pastāvīgu mehānismu strukturētām konsultācijām un dialogiem ar pilsoņiem, kā arī par viņu dalību plānotajā konferencē par Eiropas nākotni.

Sk. arī sadaļu “Eiropas nākotne”.

Labāka regulējuma programmas izstrādes pabeigšana

Darbs pie tiesību aktu vienkāršošanas

Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu

2016. un 2017. gadā Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija vienojās par divām kopīgām deklarācijām par ES likumdošanas prioritātēm. Tajās bija norādītas 89 iniciatīvas, kurās likumdošanas procesā vajadzīga prioritāra pieeja. Tas nozīmēja, ka šīs trīs iestādes ir kopīgi apņēmušās nodrošināt ievērojamu progresu un, ja iespējams, gūt rezultātus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām maijā.

2018. gada pirmajā pusgadā Komisija bija pieņēmusi visas kopīgajās deklarācijās paziņotās iniciatīvas, un līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 61 no 89 kopīgajā deklarācijā iekļautajām iniciatīvām bija politiski apstiprināta vai oficiāli pieņemta Parlamentā un Padomē. Gada beigās vēl nebija pieņemtas 22 iniciatīvas.

Eiropas Komisija 2019. gadā sekmīgi pabeidza sarunas ar Parlamentu un Padomi par nesaistošiem kritērijiem attiecībā uz izvēli starp īstenošanas aktiem un deleģētajiem aktiem. Šī izvēle bieži vien sarežģī likumdošanas sarunas, un minētajiem kritērijiem būtu jāpalīdz šajā procesā. Šo sarunu rezultātā tika noslēgts jūlijā publicētais Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu. Turklāt līdztiesīgais likumdevējs piekrita 68 spēkā esošo tiesību aktu saskaņošanai ar Lisabonas līgumu, mainot izmantoto regulatīvo procedūru. Tiek piemērota rūpīga pārbaude, lai kontrolētu, kā Komisija izmanto savas īstenošanas pilnvaras attiecībā uz deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība

Jūlijā publicētajā gada ziņojumā par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību izklāstīts, kā Komisija nodrošinājusi ES tiesību aktu pārraudzību un izpildi 2018. gadā.

Piemēram, Komisija ir stingri rīkojusies, panākot noteikumu vides, mobilitātes un transporta, kā arī iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu jomā izpildi. Tā atbalstīja valstu un reģionu iestādes tīra gaisa un tīra ūdens noteikumu ieviešanā. Tā arī vērsās pret tām dalībvalstīm, kuras nespēja pildīt savas saistības un ieviest ES noteikumus par pasažieru datu reģistru, terorisma apkarošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Turklāt Komisija izmantoja izpildes pilnvaras, kad dažas dalībvalstis nerīkojās pietiekami ātri, lai uzlabotu piekļuvi tīmekļa vietnēm un citām mobilajām lietotnēm personām ar invaliditāti. Ja ES tiesību akti netiks piemēroti pareizi, iedzīvotāji un uzņēmumi nevarēs īstenot savas tiesības un izmantot šo tiesību aktu sniegtās priekšrocības.

Labāks regulējums — ES lēmumu pieņemšanas pamats

Komisija ir apņēmusies rīkoties tikai tad, ja ES dimensija sniedz pievienoto vērtību un labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām izmaksām. Tas tiek darīts, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem par ekonomisko, sociālo, vides un citu būtisku ietekmi. Pirms spēkā esošo ES tiesību aktu pārskatīšanas Komisija izvērtē to efektivitāti vai nelietderību, tādējādi palīdzot uzlabot attiecīgo tiesību aktu darbību.

Labāka regulējuma programmas ietvaros Komisija rūpīgāk uzklausa iedzīvotāju un ieinteresēto personu viedokļus, lai ņemtu vērā viņu vajadzības. Kopš 2015. gada tā ir organizējusi vairāk nekā 400 sabiedrisko apspriešanu, iesaistot miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Kopš tā laika sabiedriskajā apspriešanā saņemto atbilžu skaits ir vairāk nekā četrkāršojies.

Jaunais portāls “Izsakiet viedokli” — “vienas pieturas aģentūras” sistēma, kas ļauj eiropiešiem piedalīties ES politikas veidošanā, — 2018. gadā tika apmeklēts gandrīz 900 000 reižu un 2019. gadā apmeklējumu skaits pārsniedza miljonu. Aprīlī Eiropas Komisija izdeva ziņojumu, kurā izvērtēti Žana Kloda Junkera vadītās Komisijas laikā ieviestie pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem labāku politiku, veidojot to atvērtāku, pārredzamāku un uz pierādījumiem balstītu. Izvērtēšanas rezultāti bija skaidri: labāks regulējums ir uzlabojis to, kā tiek veidota ES politika, un tam arī turpmāk vajadzētu būt darba metožu pamatā, vienlaikus turpinot uzlabot tā instrumentus, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotāju un ieinteresēto personu informēšanu un atgriezenisko saiti, ietekmes analīzi un novērtējumu kvalitāti.

Pārredzamība un pārskatatbildība

Kopīgais pārredzamības reģistrs

Kontakti ar ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību ir daļa no ES iestāžu darba. Tajā pašā laikā, lai saglabātu Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos ES politisko, likumdošanas un administratīvo procesu leģitimitātei, ļoti svarīga ir pārredzamība un pārskatatbildība.

Lai iedzīvotāji varētu sekot to cilvēku darbībai, kuri cenšas ietekmēt ES likumdošanas procesu, īpaši svarīga ir interešu pārstāvības pārredzamība. Tāpēc Komisija 2016. gadā iesniedza priekšlikumu jaunam iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru, kas attiektos uz Parlamentu, Komisiju un — pirmo reizi — uz Eiropas Savienības Padomi. Pašlaik notiek sarunas par šo priekšlikumu.

Reģistrā ir iekļautas gandrīz 12 000 vienības. Uz tām attiecas saistošs rīcības kodekss, kurā noteiktas ētikas normas, kas pārstāvjiem jāievēro, sadarbojoties ar ES iestādēm.

Komisijas locekļu rīcības kodekss

Komisija 2018. gadā pieņēma jaunu komisāru rīcības kodeksu, kurā paredzēti stingrāki noteikumi un augstāki ētikas standarti un ieviesta lielāka pārredzamība vairākās jomās. Kopš 2018. gada februāra Komisija ik pēc diviem mēnešiem savās tīmekļa vietnēs publicē informāciju par komisāru ceļa izdevumiem.

Komisija 2019. gada jūnijā publicēja pirmo gada ziņojumu par šā rīcības kodeksa piemērošanu. Tas apstiprināja, ka kopš atjauninātā kodeksa pieņemšanas Komisija ir panākusi vēl lielāku pārredzamību attiecībā uz tās locekļu rīcību.

Turklāt saskaņā ar jauno kodeksu tika izveidota pastiprināta neatkarīga ētikas komiteja, kuras sastāvā ir trīs augsta līmeņa ārējie locekļi un kura sniedz konsultācijas par visiem ētikas jautājumiem.

Gada sākumā Komisija publicēja ētikas pamatnostādnes komisāriem, kuri piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tās tika pieņemtas pēc tam, kad saskaņā ar jauno kodeksu tiem tika atļauts piedalīties vēlēšanu kampaņās, neizmantojot atvaļinājumu, kā tas bija iepriekš.

Komisija arī ieviesa jaunu kodeksa noteikumu, kas paredz, ka ir jāpublicē lēmumi par darbībām pēc Komisijas locekļu pilnvaru termiņa beigām un par saistītajiem Neatkarīgās ētikas komitejas atzinumiem. Pirmā publikācija tika publicēta oktobrī, un līdz gada beigām tika publicētas vēl vairākas citas.

Piekļuve dokumentiem

Jūlijā Komisija pieņēma ziņojumu par piekļuvi dokumentiem. Tas liecina, ka to sākotnējo lūgumu par piekļuvi dokumentiem skaits, kuri iesniegti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem, palielinājās par gandrīz 9,5 % (no 6716 pieprasījumiem 2017. gadā līdz 7257 pieprasījumiem 2018. gadā), bet atkārtotu pieprasījumu skaits — par 4,4 % (no 288 pieprasījumiem 2017. gadā līdz 318 pieprasījumiem 2018. gadā).

Komisija joprojām ir ES iestāde, kas izskata lielāko piekļuves pieprasījumu skaitu, un kopš 2016. gada šādu pieprasījumu skaits pastāvīgi palielinās. ES iedzīvotāji un citi pieteikumu iesniedzēji aktīvi izmanto šīs tiesības piekļūt dokumentiem.

Komisija 2018. gadā pilnībā vai daļēji izsniedza pieprasītos dokumentus vairāk nekā 80 % gadījumu, un gandrīz 41 % gadījumu no 288 atkārtoti izskatītajiem gadījumiem tika piešķirta plašāka vai pat pilnīga piekļuve.

Līdztekus tam Komisija turpināja proaktīvi publicēt daudz dokumentu un informācijas savās tīmekļa vietnēs un dažādos publiskajos reģistros, kas aptver visas ES darbības jomas. Šie dati ne tikai apstiprina Komisijas atklātību, bet arī to, cik svarīga iestādes kopējās pārredzamības politikas daļa ir tiesības piekļūt dokumentiem.

ES budžeta kontrole

Ir izveidota kontroles un izpildes sistēma, kas ļaus nodrošināt pietiekamu garantiju tam, ka ES līdzekļi tiek izmaksāti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un ka tiek veikti pasākumi, kas ļaus novērst, atklāt un labot kļūdas, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātu sasniegšanai.

Martā Parlaments pēc apstiprinoša Padomes ieteikuma deva galīgo apstiprinājumu Komisijas īstenotajam ES budžetam 2017. gadā. Ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ļauj Parlamentam un Padomei uzlikt Komisijai politisko atbildību par budžeta izpildi un demokrātiskā kontrolē veikt nodokļu maksātāju naudas pārvaldību.

Jūlijā Komisija iesniedza integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņojumu paketi, kurā apkopota visa pieejamā informācija par ES 2018. gada budžeta izpildi, veikumu, rezultātiem, pareizu finanšu pārvaldību un aizsardzību. Ziņojumi liecināja, ka budžeta rezultāti atbilst Komisijas prioritātēm un budžeta izpilde ir notikusi pareizi.

Komisija turpināja darbu ar mērķi izveidot Eiropas Prokuratūru, kura 22 iesaistītajās dalībvalstīs veiks kriminālvajāšanu par pārrobežu noziedzību, kas skar ES budžetu, tostarp par krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju. Ir sagaidāms, ka Prokuratūra sāks darbu līdz 2020. gada beigām.

Oktobrī Eiropas Revīzijas palāta divpadsmito gadu pēc kārtas atzina, ka ES gada pārskati ir patiesi un godīgi. Palāta apstiprināja savu atzinumu ar iebildēm (nevis negatīvu atzinumu) par izdevumu pareizību. Aplēsto kļūdu kopējais līmenis (2,6 %) bija nedaudz (par 0,2 procentpunktiem) augstāks nekā 2017. gadā, bet ievērojami zemāks nekā iepriekšējos gados. Kļūdu īpatsvars attiecībā uz apmēram pusi no ES izdevumiem pat nesasniedza līmeni, ko Revīzijas palāta uzskata par būtisku. Budžeta ieņēmumu daļā un administratīvajos izdevumos būtiskas kļūdas netika atrastas.

Dalībvalstu parlamenti

Jūlijā Komisija pieņēma 2018. gada ziņojumu par attiecībām ar valstu parlamentiem un par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Ziņojumā sniegts visaptverošs pārskats par valstu parlamentu intensīvo un auglīgo sadarbību ar Komisiju un citām ES iestādēm. Valstu parlamenti iesniedza 569 atzinumus, kas ir līdzīgs skaits kā 2017. gadā. Tas liecina, ka lielākā daļa no tiem ļoti aktīvi sadarbojas ar Komisiju saistībā ar tās iniciatīvām un par plašu tematu loku.

Tikai 37 argumentētos atzinumos tika paustas bažas par to, kā Komisijas priekšlikumos ir ievērots subsidiaritātes princips, kas nozīmē, ka lēmumus par Eiropas politiku pieņem un to īsteno vispiemērotākajā līmenī — Eiropas, valstu vai reģionālā līmenī. Darba grupa jautājumos par subsidiaritāti, proporcionalitāti un principu “Darīt mazāk, bet efektīvāk”, kuru 2018. gadā izveidoja priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un kuru vadīja priekšsēdētāja pirmais vietnieks F. Timmermanss, izskatīja to, kā labāk iesaistīt valstu parlamentus, kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības ES tiesību aktu un rīcībpolitikas sagatavošanā un uzraudzībā. Komisijas pasākumi šā mērķa sasniegšanai ietver apkopotu atbilžu sniegšanu, ja ievērojams skaits valstu parlamentu pauž bažas par subsidiaritāti, tādējādi vienā publiskā dokumentā sniedzot pilnīgu priekšstatu par visām paustajām bažām un Komisijas nostāju attiecībā uz tām.

Komisijas locekļu vizītes valstu parlamentos vai valstu parlamentu delegācijas Komisijā (55 vizītes 2019. gadā un 915 vizītes visā Ž. K. Junkera vadītās Komisijas pilnvaru laikā) nostiprināja dialogu starp pusēm.

Eiropas Ombuds

Eiropas Ombuda izmeklēšana par iespējamām administratīvām kļūmēm Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās attiecās uz dažādiem jautājumiem, piemēram, lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, “virpuļdurvju efekta” fenomenu, bijušo komisāru darbību pēc pilnvaru termiņa beigām, piekļuvi dokumentiem, pamattiesībām, ētikas jautājumiem, līgumiem, dotācijām vai atsevišķiem personāla jautājumiem. Vidēji Komisija īsteno aptuveni trīs ceturtdaļas Ombuda priekšlikumu (priekšlikumi risinājumiem, uzlabojumu ierosinājumi un ieteikumi), un aptuveni 95 % izmeklēšanu nav konstatētas administratīvas kļūmes.

Jūnijā Ombuds piešķīra otro Eiropas balvu par labu pārvaldību, to saņēma Komisijas iniciatīvas par plastmasas piesārņojuma mazināšanu un informētības veicināšanu. Balvas mērķis ir izcelt dažādu ES iestāžu struktūrvienību iniciatīvas, projektus un cita veida darbu, kam ir redzama un tieši pozitīva ietekme uz cilvēku dzīvi Eiropā un ārpus tās.

Oktobrī Komisija arī pieņēma atzinumu par projektu Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi (pārskatītie statūti).

Decembrī Parlaments atkārtoti ievēlēja Emīliju O’Reiliju par Eiropas ombudu. Viņas otrais pilnvaru termiņš ilgs piecus gadus.