Investīciju plāns Eiropai

Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju bankas grupu 2015. gadā izveidoja Investīciju plānu Eiropai, kura pamatā bija Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Tā bija jauna un novatoriska pieeja finansējumam. Fonds tika izveidots ar sākotnējo ES un Eiropas Investīciju bankas grupas riska uzņemšanās spēju 21 miljarda eiro apmērā, kas savukārt piesaista citus privātā finansējuma avotus. Ņemot vērā tā neapstrīdamos panākumus, fonds 2018. gadā tika paplašināts, paredzot, ka tas darbosies līdz 2020. gada beigām, un tā investīciju mērķis tika palielināts no 315 miljardiem eiro līdz vismaz 500 miljardiem eiro. Turklāt jaunie noteikumi atvieglo fonda atvēlētā finansējuma kombinēšanu ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem ES finansējuma avotiem.

ES apņemšanās veicināt nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas 2018. gadā deva taustāmus rezultātus. Investīciju plāns Eiropai ir pārsniedzis tā sākotnējo mērķi un cerības un kopš 2015. gada visā Eiropā investīcijās mobilizējis vairāk nekā 370 miljardus eiro, no kuriem divas trešdaļas ir privātās investīcijas. Pateicoties Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstam, 856 000 mazo un vidējo uzņēmumu gūs labumu no uzlabotas piekļuves finansējumam. Saskaņā ar aplēsēm fonds jau ir atbalstījis vairāk nekā 750 000 darbvietu, un līdz 2020. gadam paredzēts izveidot vēl 1,4 miljonus jaunu darbvietu. Pateicoties šim plānam, ES iekšzemes kopprodukts jau ir palielinājies par 0,6 % un līdz 2020. gadam sasniegs 1,3 %.

Investīciju plāns Eiropai kopš tā uzsākšanas ir palīdzējis finansēt ātrgaitas platjoslas interneta izvēršanu 15 miljoniem mājsaimniecību, atjaunot vai uzbūvēt pusmiljonu cenu ziņā pieejamu mājokļu un nodrošināt labākus veselības aprūpes pakalpojumus 30 miljoniem eiropiešu. Pateicoties šim plānam, 7,4 miljoniem mājsaimniecību ir piegādāta atjaunojamo energoresursu enerģija un ir uzlabota dzelzceļa un pilsētu infrastruktūra 95 miljoniem pasažieru, kuri to ik gadu izmanto. Labumu gūst visas dalībvalstis, īpaši tās, kuras krīze bija skārusi vissmagāk.

Investīciju plāna panākumus kaldināt ir palīdzējis Eiropas Investīciju konsultāciju centrs, kas sniedz individualizētu atbalstu simtiem projektu virzītāju, un Eiropas Investīciju projektu portāls, kas potenciālajiem investoriem nodrošina ērti pieejamu detalizēti izstrādātu projektu sarakstu.

Ekonomikas un fiskālā politika

Ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu Eiropā veicina arī ES ekonomikas un fiskālās pārvaldības noteikumi. Ekonomikas politikas koordinēšana Eiropas Savienībā ik gadu tiek organizēta ciklā, ko dēvē par “Eiropas pusgadu”. To sāk katra gada beigās, publicējot gada izaugsmes pētījumu un priekšlikumu ieteikumam par ekonomikas politiku eirozonā. 2018. gada martā Eiropas Komisija publicēja ziņojumus par valstīm, kuros analizēja ekonomiskās un sociālās problēmas, ar kurām saskaras katra dalībvalsts, izņemot Grieķiju, kura joprojām guva labumu no stabilitātes atbalsta programmas.

Pirmo reizi ziņojumos par valstīm īpaši uzsvērtas Eiropas sociālo tiesību pīlāra prioritātes, kas tika pieņemtas 2017. gada novembrī. 2018. gadā tika analizētas problēmas, kas saistītas ar darbaspēka prasmēm, un tas, kā darbojas valstu sociālās drošības tīkli. Kopumā ziņojumi liecināja, ka dalībvalstis ir guvušas vismaz “zināmu progresu” vairāk nekā divās trešdaļās pagājušajā gadā sniegto politikas ieteikumu.

Kopš Eiropas pusgada politikas koordinēšanas cikla ieviešanas 2011. gadā dalībvalstis vislielākos panākumus guvušas finanšu pakalpojumu, fiskālās politikas un fiskālās pārvaldības jomā. Turklāt ievērojams progress panākts attiecībā uz piekļuvi finansējumam, nodarbinātības aizsardzības tiesību aktiem un regulējumu, kas reglamentē darba līgumus.

Maijā Komisija katrai dalībvalstij sniedza politikas ieteikumus, kuru pamatā bija tās veiktā analīze ziņojumos par valstīm. Šie “konkrētām valstīm adresētie ieteikumi” bija vērsti uz to, lai ilgtermiņā nostiprinātu pamatu ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Komisija aicināja dalībvalstis izmantot pozitīvo ekonomisko vidi tādu strukturālo reformu veikšanai, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus investīcijām, īpaši izmantojot produktu un pakalpojumu tirgus reformas, atbalstot inovāciju, uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam un apkarojot korupciju.

Dalībvalstīm arī ieteica stiprināt savas ekonomikas noturību pret tādām ilgtermiņa problēmām kā demogrāfiskās tendences, migrācija un klimata pārmaiņas.

Turklāt Komisija ieteica valstīm veikt reformas, kas palīdzēs sagatavot darbaspēku nākotnei, tostarp pārdomāt nākotnes darba formas un paplašināt digitalizāciju, samazināt ienākumu nevienlīdzību un radīt nodarbinātības iespējas, jo īpaši jauniešiem.

Lai atbalstītu dalībvalstu veiktās reformas, Komisija arī ierosināja izveidot Reformu atbalsta programmu, ko patlaban apspriež Eiropas Parlaments un dalībvalstis, lai atbalstītu prioritārās reformas ar 25 miljardu eiro kopējo budžetu un sniegtu finansiālu un tehnisku atbalstu, kā arī konsultācijas.

Maijā Komisija pabeidza pārskatīt norādījumus, ko tā 2015. gadā bija iekļāvusi ES fiskālajos noteikumos. Saskaņā ar pārskatu Komisijas norādījumi par elastīgumu ir palīdzējuši rast pienācīgu līdzsvaru starp piesardzīgas fiskālās politikas nodrošināšanu un ekonomikas stabilizēšanu. Aplēses liecina, ka pēdējo četru gadu laikā šī pieeja ir palīdzējusi palielināt ES iekšzemes kopproduktu par 0,8 %, kā rezultātā radīti 1,5 miljoni darbvietu.

Tika prognozēts, ka kopējais deficīts eirozonā 2018. gadā samazināsies līdz 0,6 % no iekšzemes kopprodukta (augstāko rādītāju tas sasniedza 2009. gadā – 6,2 % no iekšzemes kopprodukta). Sagaidāms, ka valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu samazināsies no 91,8 % 2014. gadā līdz 86,9 % 2018. gadā.

Maijā arī Eiropas Komisija veica vairākus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tā ieteica izbeigt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru pret Franciju. Pēc tam, kad pret Franciju šī procedūra bija izbeigta, vienīgā dalībvalsts, uz kuru 2018. gadā attiecās ES fiskālo noteikumu izpildes procedūras, bija Spānija. Salīdzinājumam – 2011. gadā šī procedūra attiecās uz 24 valstīm. Grieķija pēc daudziem finansiālu sarežģījumu gadiem sekmīgi pabeidza stabilitātes atbalsta programmu un nostiprināja savu vietu eirozonā un Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija arī pēc programmas darbības beigām turpināja sniegt atbalstu tām valstīm, kuras bija guvušas labumu no finansiālās palīdzības krīzes laikā, proti, Īrijai, Spānijai, Kiprai, Portugālei un Rumānijai.

2018. gada martā Eiropas Fiskālā padome, kas ir neatkarīga Eiropas Komisijas padomdevēja struktūra, nāca klajā ar paziņojumu, jo bija nobažījusies par neatkarīgās Dānijas Ekonomikas padomes plānoto pārcelšanu ārpus Kopenhāgenas apgabala. Tā paša gada jūnijā tā mudināja dalībvalstis, īpaši valstis ar augstu valsts parāda līmeni, izmantot pozitīvo ekonomisko vidi valsts finanšu stiprināšanai. 2018. gada oktobrī Eiropas Fiskālā padome publicēja otro gada pārskatu. Tajā bija pārskats par to, kā Stabilitātes un izaugsmes pakts jeb kopīgi pieņemtie fiskālās politikas veidošanas noteikumi ir īstenoti 2017. gada novērtēšanas ciklā, kā arī ieteikumi, kā paktu vienkāršot un padarīt efektīvāku.

Eiropas Komisijas novembrī publicētajā gada izaugsmes pētījumā tika secināts, ka Eiropas ekonomikas attīstība 2019. gadā turpināsies. Nodarbinātība ir palielinājusies līdz rekordaugstam līmenim – 239 miljoniem cilvēku, savukārt bezdarbs samazinājies līdz pirmskrīzes līmenim (6,8 %), kas pēdējos gados palīdzējis vairāk nekā 10 miljoniem cilvēku atbrīvoties no nabadzības vai sociālās atstumtības. Tomēr ne visi iedzīvotāji un ne visas valstis vienlīdz lielā mēra gūst labumu no ekonomikas izaugsmes un vidējā termiņā un ilgtermiņā nebūt nav pasargāti no pasaulē valdošās nestabilitātes un problēmām.

Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana

Kapitāla tirgu savienība ir viena no Komisijas pamatprioritātēm. Tā līdz ar banku savienību stiprina ekonomisko un monetāro savienību un nodrošina eiro valūtas lomu pasaulē. Kapitāla tirgu savienība papildina Investīciju plānu Eiropai, stiprina Eiropas ekonomiku un stimulē investīcijas darbvietu izveidē. Tās mērķis ir mobilizēt un novirzīt kapitālu visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem vajadzīgi resursi, lai attīstītos un paplašinātos.

Maijā Komisija nāca klajā ar jauniem noteikumiem, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinātu labāku piekļuvi finansējumam, izmantojot publiskos tirgus. Ar šīs iniciatīvas palīdzību ES uzņēmumi varētu vieglāk un ar mazākām izmaksām izmantot uz tirgu balstītu finansējumu savai attīstībai. Citi priekšlikumi sekmēs investīciju fondu pārrobežu tirgu, popularizēs segto obligāciju ES tirgu kā ilgtermiņa finansējuma avotu un nodrošinās lielāku noteiktību investoriem pārrobežu vērtspapīru un prasību darījumos. Patlaban trūkst tiesiskās noteiktības par to, kuri valsts tiesību akti ir piemērojami, nosakot, kam pieder prasījums pēc tam, kad tas nodots pārrobežu lietā. Ar ierosinātajiem jaunajiem noteikumiem tiek precizēts, saskaņā ar kuriem tiesību aktiem šādi strīdi risināmi. Lai kapitāla tirgu savienība kļūtu par realitāti, tagad Eiropas Parlamentam un Padomei pēc iespējas ātrāk šie un citi priekšlikumi ir jāpieņem.

Komisija un Eiropas Investīciju fonds (Eiropas Investīciju bankas grupas daļa), pamatojoties uz uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, ir izveidojuši Eiropas fondu fondu programmu attiecībā uz riska kapitālu. Ar 410 miljonu eiro liela ES finansējuma atbalstu sešu iesaistīto fondu mērķis ir piesaistīt līdz pat 2,1 miljardu eiro publiskā un privātā sektora investīciju. Tas savukārt varētu radīt 6,5 miljardus eiro jaunu investīciju inovatīvos jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos visā Eiropā, divkāršojot patlaban Eiropā pieejamo riska kapitāla summu. Bieži tiek norādīts, ka ierobežotie un nevienmērīgi attīstītie ES riska kapitāla tirgi ir faktors, kas kavē inovāciju un ES uzņēmumu paplašināšanos.

Jūnijā Komisija pieņēma jaunus noteikumus, kas ļaus veicināt apdrošinātāju ieguldījumus vienkāršā, pārredzamā un standartizētā vērtspapīrošanā. Šī vērtspapīrošana ir svarīgs kanāls finansējuma avotu dažādošanai un finanšu tirgus dalībnieku riska plašākai sadalei. Šie noteikumi papildina agrāk saskaņotos noteikumus, kas ļauj veicināt apdrošinātāju ieguldījumus vienkāršā, pārredzamā un standartizētā vērtspapīrošanā.

2018. gada beigās Eiropas Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par pamatelementiem Eiropas mēroga privāto pensiju produktā – brīvprātīgā iedzīvotājiem paredzētā pensiju uzkrājumu shēmā, tostarp pārrobežu kontekstā. Ar privāto pensiju produktu cilvēkiem, kuri to vēlēsies, būs papildu pensiju ieguldīšanas iespējas, tādējādi tas papildinās esošās publiskās valsts pensijas un arodpensijas sistēmas.

Neizkropļotas konkurences veicināšana nolūkā atbalstīt izaugsmi un sekmēt investīcijas

Saskaņā ar ES konkurences politiku uzņēmumi ir aicināti investēt vienotajā tirgū un veikt uzņēmējdarbību tajā, ciktāl tie ievēro ES konkurences noteikumus. 2018. gadā Komisija turpināja piemērot konkurences noteikumus par labu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un plašāku izvēli, un labākas cenas patērētājiem.

Decembrī tika ierosināti jauni noteikumi un instrumenti, ar ko dalībvalstu konkurences iestādes varēs vēl iedarbīgāk īstenot ES pretmonopola noteikumus.

Komisija gada laikā pieņēma 393 apvienošanās lēmumus, 10 pretmonopola lēmumus, 4 lēmumus par karteļiem un 219 lēmumus par valsts atbalstu, tādējādi radot ievērojamus ieguvumus ES patērētājiem un veicinot izaugsmi. Uzņēmumiem, par kuriem konstatēts, ka tie pārkāpj ES konkurences noteikumus, tā uzlika naudas sodus vairāk nekā 6,3 miljardu eiro apmērā un uzdeva attiecīgajām dalībvalstīm no atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem atgūt nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu aptuveni miljarda eiro apmērā. 91 % valsts atbalsta lietu izskatīšanā tika piemēroti Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā izklāstītie vienkāršotie noteikumi, kas nozīmē to, ka valsts atbalstu var piešķirt vietējā, reģionālā un valsts līmenī bez Komisijas iesaistes.

Ilgtspējīga izaugsme, kas ļaus radīt darbvietas un palīdzēs saudzēt vidi

Tiecoties vēl vairāk sekmēt Eiropas ekonomikas ilgtspēju, janvārī Komisija pieņēma jaunu stratēģiju attiecībā uz plastmasu, ar kuru paredzēts rast jaunus veidus, kā tiek izstrādāta, ražota, izmantota un pārstrādāta plastmasa. Jaunie plāni paredz, ka līdz 2030. gadam visam plastmasas iepakojumam ES tirgū vajadzētu būt pārstrādājamam vai atkārtoti lietojamam, tādējādi samazinātos vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņš un tiktu ierobežota tīša mikroplastmasas izmantošana.

Maijā tika iesniegts tiesību akta priekšlikums, ar kuru paredzēts apkarot jūru piedrazojumu tā izcelsmes vietā un kurā tiek aplūkoti desmit plastmasas izstrādājumi, kuri visbiežāk nonāk okeānos, kā arī pazaudēti un pamesti zvejas rīki. Decembrī Eiropas Parlaments un Padome panāca pagaidu politisku vienošanos par jauno ES direktīvu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas ir vērienīgākais pasaules līmeņa tiesību akts jūras piedrazojuma jomā. Tajā paredzēti dažādi pasākumi, kas piemērojami dažādām produktu kategorijām. Tiklīdz tiks rasti cenas ziņā viegli pieejami alternatīvi risinājumi, tirgū vairs nebūs atļauts izmantot vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus, piemēram, plastmasas galda piederumus, šķīvjus, salmiņus, no oksonoārdāmās plastmasas izgatavotus izstrādājumus un no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu traukus. Attiecībā uz citiem produktiem uzsvars tiek likts uz to, kā ierobežot to izmantošanu, samazinot to patēriņu valsts mērogā, izstrādes un marķēšanas prasībām, kā arī atkritumu apsaimniekošanas/attīrīšanas pienākumiem ražotājiem.

Maijā Padome pieņēma jaunus noteikumus par atkritumiem, kas ļaus ES kļūt par pasaules līderi atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jomā. Tagad dalībvalstīm būs pienākums līdz 2025. gadam pārstrādāt vismaz 55 % sadzīves atkritumu, līdz 2030. gadam – 60 %, bet līdz 2035. gadam – 65 %. Tika apstiprināts arī tas, ka līdz 2035. gadam poligonos tiks noteikta maksimālā robežvērtība 10 %, obligāti būs atsevišķi jāveic bioloģisko atkritumu savākšana un jāievieš stingrākas shēmas, lai liktu ražotājiem maksāt par galveno pārstrādājamo atkritumu savākšanu.

Pēc ES mēroga saistību uzņemšanās kampaņas Eiropas Plastmasas stratēģijas ietvaros Eiropas Komisija novembrī sniedza sākotnēju novērtējumu, saskaņā ar kuru ES ražošanas nozare ir nopietni apņēmusies pārstrādāt plastmasu – šīs saistības pilnībā izpildot, līdz 2025. gadam varētu tikt piegādāti vismaz 10 miljoni tonnu reciklētas plastmasas. Tomēr pieprasījuma ziņā pagaidām gaidāmi tikai pieci miljoni tonnu, kas liecina par to, ka, lai nodrošinātu labi funkcionējošu ES reciklētas plastmasas tirgu, būs nepieciešams vairāk.

Tika strādāts arī pie tā, lai uzlabotu ūdens resursu ilgtspējīgumu un cirkulāro apsaimniekošanu un padarītu dzeramo ūdeni drošāku visiem Eiropas iedzīvotājiem. Februārī Komisija ierosināja pārskatīt Dzeramā ūdens direktīvu, lai uzlabotu dzeramā ūdens standartus, veicinātu ūdens pieejamību visiem un palīdzētu patērētājiem atrast uzticamu informāciju par ūdens piegādi. Priekšlikums bija sagatavots kā atbilde uz pirmo sekmīgo Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water, ko bija atbalstījuši 1,6 miljoni cilvēku. Iniciatīvas mērķis ir mudināt patērētājus izvēlēties krāna ūdeni, nevis pudelēs pildīto, tādējādi tiktu ietaupīta nauda, samazināts upēs un jūrās nonākošo plastmasas atkritumu daudzums un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2018. gada pavasarī Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem par ilgtspējīgu finansējumu, kas ļaus nodrošināt, ka finanšu nozarei, ieguldot ilgtspējīgākā veidā, ir nozīme zaļajā pārejas procesā.

Jūras nozaru ekonomika

Jūras nozaru ekonomika ietver visas uz noteikumiem balstītās, ilgtspējīgās tautsaimniecības darbības, kas saistītas ar okeāniem, jūrām vai piekrastes teritorijām – no zivsaimniecības, kuģu būves un tūrisma līdz okeāna enerģijai un jūras biotehnoloģijai. 2018. gadā Komisija publicēja pirmo ikgadējo ziņojumu par šo strauji augošo ekonomikas nozari, kuras apjoms līdz 2030. gadam visā pasaulē varētu divkāršoties. Saskaņā ar ziņojumu apgrozījums šajā nozarē ir vairāk nekā 560 miljardi eiro gadā, tajā tiek nodarbināti vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku, un tā ir strauji augoša nozare daudzās valstīs. Viena piektā daļa no visiem valstī nodarbinātajiem šajā nozarē ir nodarbināta Spānijā, kam seko Itālija, Apvienotā Karaliste un Grieķija. Kopā šajās četrās dalībvalstīs vairāk nekā puse darbvietu ir saistītas ar jūras nozaru ekonomiku.

Reģionālā politika un pilsētpolitika

Reģioniem un pilsētām var būt liela nozīme izaugsmes, nodarbinātības un investīciju veicināšanā. 2018. gadā Eiropas Savienība turpināja ieguldīt tādos politikas virzienos, kas stiprina konkurētspēju un darbvietu radīšanu, sekmē sociālo iekļautību un reģionālā un vietējā līmenī atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus. Vairākas iniciatīvas un stratēģijas tika īstenotas ar mērķi stimulēt izaugsmi un inovāciju plašākā mērogā, tostarp 2018. gadā tika ieviests jauns pasākumu kopums, kas palīdzēs ES reģioniem ieguldīt konkurētspējīgās šaurākās jeb “pārdomātas specializācijas” jomās.

Viens no šādiem pasākumiem ir atpalikušajiem reģioniem paredzētas iniciatīvas nepārtraukta atbalstīšana un tādas jaunas iniciatīvas īstenošana, kas vērsta uz reģioniem, kuros noris rūpniecības pārkārtošanās. Šajā saistībā 2018. gadā 10 reģionos notika eksperimentāli pasākumi, un divas dalībvalstis saņems ekspertu konsultācijas un finansiālu atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Kopu un rūpniecības pārmaiņu novērošanas centra.

Turklāt Komisija ir izvēlējusies piecas kohēzijas politikas programmas, lai piedalītos jaunā izmēģinājuma projektā par administratīvo spēju uzlabošanu. Programmas Grieķijā, Polijā, Spānijā, Horvātijā un Bulgārijā saņem individualizētu atbalstu, kas ļaus uzlabot to darbību. Eiropas Investīciju konsultāciju centrs veica pētījumu par investīciju platformām tālākajos reģionos, lai palīdzētu uzlabot to piekļuvi Investīciju plānam. Turklāt ir izveidotas darba grupas enerģētikas jomā Reinjonā un atkritumu apsaimniekošanas jomā Kanāriju salās, un no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tiek finansēts projekts, ar ko visos tālākajos reģionos tiks veicināta izcilība pētniecības jomā.

Eiropas infrastruktūras savienošana

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma apvienošanas aicinājuma ietvaros, kurā dotācijas apvienotas ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, Eiropas Investīciju bankas, valsts attīstību veicinošo banku vai privātā sektora ieguldītāju finansējumu, drošas, tīras un viedas mobilitātes jomā tika izvēlēti 35 projekti, kas saņems dotācijas 405 miljonu eiro apmērā. Ar vēl vienu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus 290 miljonu eiro apmērā tika atbalstīti projekti, ar kuriem paredzēts izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu un Eiropas aviāciju. 9,5 miljoni eiro no Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības kopuzņēmuma (SESAR) tiks izmantoti, lai finansētu vairākus U-veida dronu demonstrējumus, galveno uzmanību pievēršot to drošai integrēšanai aviācijas sistēmā.

Palīdzība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem rast finansējumu, jaunus partnerus un jaunus tirgus

Mazie uzņēmumi ir ES ekonomikas pamats. ES ik gadu atbalsta mazos uzņēmumus ar dažāda veida finansēšanas un konsultāciju pakalpojumiem. Pēdējos gados ES ir guvusi lielus panākumus, uzlabojot mazo uzņēmumu piekļuvi finansējumam Eiropā. Tā jau palīdzējusi nodrošināt finansējumu vairāk nekā 20,3 miljardu eiro apmērā aptuveni 381 000 mazo uzņēmumu saskaņā ar COSME programmu, kas ir ES programma mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai, ko papildina Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

Pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju veicināšana

Zinātniskā izcilība un revolucionārā inovācija

Gada laikā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros pētniecības un inovācijas atbalstam tika izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un veikt citas darbības kopumā 10 miljardu eiro apmērā. Kā piemērs minams jauns uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, lai gandrīz 200 miljonus eiro investētu tādu nākamās paaudzes bateriju izstrādē, kas palīdzēs virzīt pāreju uz dekarbonizētu sabiedrību; gandrīz miljardu eiro – lai sasaistītu ekonomiskos un vides ieguvumus, atbalstot ES aprites ekonomikas paketi, aptuveni 200 miljonus eiro – lai izvērtētu neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus un ņemtu tos vērā Eiropas programmā migrācijas jomā.

Turklāt, lai veicinātu publiskā un privātā sektora sadarbību tīras enerģijas inovācijas finansēšanā, ar 2018. gada rudenī parakstīto nolīgumu ar Bila un Melindas Geitsu fondu tika izveidots fonds 100 miljonu eiro apmērā, kuri atvēlēti ES inovatoriem un uzņēmumiem ar potenciālu ilgtermiņā ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2018. gadā tika oficiāli izveidota virtuālā vide datu glabāšanai, apmaiņai un atkalizmantošanai starp nozarēm un dažādām valstīm – Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kas ļauj aptuveni 1,7 miljoniem pētnieku un 70 miljoniem nozares profesionāļu piekļūt arvien pieaugošajam atvērto datu apjomam.

ES kosmosa nozare

Pamatojoties uz 2016. gadā pieņemto Kosmosa stratēģiju Eiropai, ES turpināja attīstīt kosmosa infrastruktūru, kas ir ekonomikas pamatā, un līdz ar to arī eiropiešu ikdienas dzīvi. 2018. gada jūnijā Komisija ierosināja piešķirt 16 miljardus eiro Kosmosa programmai, kas vēl vairāk stiprinātu ES vadošo lomu kosmosa jomā.

Programma Copernicus ir lielākais Zemes novērošanas datu sniedzējs pasaulē, un tā palīdz tikt galā ar dažādām problēmām, piemēram, dabas katastrofām un klimata pārmaiņām. Līdz ar septītā Copernicus satelīta palaišanu 2018. gadā ir uzlabojusies ES spēja monitorēt okeānus, zemi un atmosfēru. 2018. gadā aizsāktie Copernicus datu un informācijas piekļuves pakalpojumi ļauj inovatīviem jaunuzņēmumiem un citiem lietotājiem viegli piekļūt datiem, kā arī apstrādāt un lejupielādēt tos bez nepieciešamības investēt dārgās datu glabāšanas un apstrādes iekārtās.

ES satelītnavigācijas programma Galileo sniedz precīzus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizēšanas pakalpojumus, un to var izmantot jaunākās paaudzes viedtālruņos, lai panāktu lielāku precizitāti salīdzinājumā ar iepriekšējām GPS sistēmām. Pateicoties četriem jauniem 2018. gadā palaistiem satelītiem (kas nosaukti to bērnu vārdos, kuri uzvarēja zīmējumu konkursā), ir uzlabojusies Galileo darbība, un tas pavisam drīz kļūs par pilnīgi neatkarīgu, autonomu satelītu pozicionēšanas sistēmu, ko lietos 500 miljoni lietotāju visā pasaulē. Galileo signāli tiek izmantoti satiksmes un dzelzceļa vadībā, gaisa kuģu navigācijā, banku darbībā un lauksaimniecībā, un tie paver ceļu autonomiem automobiļiem.

Novembrī ASV Federālā sakaru komisija nolēma atbrīvot no nepieciešamības iegūt licenci Galileo signāla uztveršanai Amerikas Savienotajās Valstīs. Līdz ar to šīs valsts iedzīvotāji un uzņēmumi varēs izmantot vismodernākos Galileo satelītnavigācijas signālus internetam pieslēgtos automobiļos, viedajos pulksteņos, lauksaimniecībā vai gaisa kuģu navigācijā.

Galileo precizitāte ir galvenais faktors, kas nodrošina eCall sistēmas efektivitāti, kura ārkārtas gadījumos palīdz atrast automašīnu. Kopš 2018. gada 31. marta minētajai sistēmai obligāti jābūt uzstādītai visos jaunu veidu automobiļos ES, un tā palīdz samazināt neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku par līdz pat 60 %. Decembrī Komisija pieņēma jaunus pasākumus, kas, pateicoties Galileo signāliem, precīzāk palīdzēs atrast cilvēkus, kuri nonākuši ārkārtas situācijās, padarot glābšanas pasākumus efektīvākus. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visos ES pārdotajos viedtālruņos būs iespēja, zvanot uz neatliekamās palīdzības dienestu, precīzi norādīt tās personas atrašanās vietu, kura zvana uz neatliekamās palīdzības numuru 112.

Tā kā piekļuve kosmosam ir stratēģiski svarīga, ES mērķis ir stiprināt autonomiju šajā jomā. 2018. gadā tika uzsākts konkurss, lai piešķirtu 10 miljonus eiro komerciāli dzīvotspējīgākam risinājumam, kas piedāvātu īpašus lētus palaišanas pakalpojumus vieglajiem satelītiem. Iniciatīva InnovFin Space Equity Pilot ar kopējo finansējumu 110 miljoni eiro stimulēs investīcijas kosmosa nozarē un palielinās MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem pieejamo riska kapitāla apjomu.

Eiropas aizsardzības tehnoloģija

Eiropas Savienība, veicot sagatavošanas darbu aizsardzības pētniecības jomā, 2018. gadā investēja 40 miljonus eiro tādas sadarbīgas pētniecības finansēšanā, kas vērsta uz inovatīvām aizsardzības tehnoloģijām un produktiem.

Jūlijā tā pieņēma jauno Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai Eiropas aizsardzības nozarei sniegtu finansiālu atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes posmā Eiropas līmenī izvēlētajās jomās. Tajā paredzētais budžets 2019. un 2020. gadā ir 500 miljoni eiro, kas ļaus līdzfinansēt kopīgus aizsardzības spēju attīstības projektus.

Ieguldījumi cilvēkos

2018. gadā ES pieņēma ieteikumu par kvalitātes un efektīvas māceklības satvaru. Tajā iekļauti kritēriji, kas ļaus veicināt optimālus mācīšanās un darba apstākļus mācekļiem visā ES.

Aprīlī ES vienkāršoja un modernizēja Europass CV, tādējādi eiropieši varēs pārredzamāk un saprotamāk iepazīstināt ar savām prasmēm un kvalifikācijām visā vienotajā tirgū. Tas arī ļaus politikas veidotājiem labāk prognozēt tendences un vajadzības darba tirgū.

Izglītības un apmācību sistēmu reformas vairumā dalībvalstu ir liela prioritāte, un tās bija būtiskas arī 2018. gada Eiropas pusgadā. 20 dalībvalstis saņēma konkrētus tām adresētus ieteikumus izglītības un apmācību jomā.

Efektīvas izglītības un apmācības sistēmas ir ļoti svarīgas, lai jauniešiem nodrošinātu zināšanas, prasmes un iemaņas, kādas vajadzīgas, lai atrastu darbu un kļūtu par neatkarīgiem darba tirgū iesaistītiem cilvēkiem. Tām ir arī izšķiroša nozīme, sniedzot darba ņēmējiem iespēju uzlabot savas prasmes, lai pielāgotos mainīgajām darba metodēm un darba tirgus vajadzībām, un tās palīdz palielināt ražīgumu un izaugsmi.

Lai līdz 2025. gadam turpinātu darbu pie Eiropas izglītības telpas izveides, 2018. gada pirmajā pusē Komisija nāca klajā ar sešiem konkrētiem politikas pasākumiem. Savukārt Padome 2018. gada maijā pieņēma Ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā, lai palīdzētu lielākam skaitam cilvēku iegūt pamatprasmes, kādas nepieciešamas dzīvošanai un strādāšanai 21. gadsimtā, un Ieteikumu par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un mācīšanas Eiropas dimensijas veicināšanu. 2018. gada novembrī tā pieņēma pasākumus, ar ko tiks panākta kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātiska savstarpēja atzīšana. Turpinās diskusijas par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, kā arī valodu mācīšanu un mācīšanos. Arvien turpinās arī tāda rīcības plāna īstenošana, kas ļaus uzlabot ES iedzīvotāju digitālās prasmes un jauno tehnoloģiju izmantošanu mācīšanas un mācīšanās procesā.

Cilvēku sakari

Eiropa 2018. gadā atzīmēja Eiropas Kultūras mantojuma gadu, mudinot arvien vairāk cilvēku atklāt un veidot Eiropas bagāto un daudzveidīgo kultūras mantojumu un stiprināt piederības sajūtu kopīgai Eiropas telpai. 13 000 pasākumos 37 valstīs piedalījās vairāk nekā 7,5 miljoni cilvēku. Lai nodrošinātu Eiropas gada ietekmi arī pēc 2018. gada, Komisija 7. decembrī ierosināja 60 pasākumus, kas saistīti ar kultūras mantojuma veicināšanu un aizsardzību ilgākā termiņā.

2018. gadā Erasmus+ programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, kurai atvēlētais budžets bija 2,7 miljardi eiro, deva iespēju aptuveni 600 000 jauniešu un 190 000 darbinieku no izglītības iestādēm un jaunatnes organizācijām piedalīties mācību pasākumos. Martā Komisija saviem mobilitātes pasākumiem pievienoja tiešsaistes versiju, lai sāktu Erasmus+ virtuālo apmaiņu – starpkultūru dialoga veicināšanas projektu, kas ļaus vismaz 25 000 jauniešu uzlabot savas prasmes ar digitālo mācību līdzekļu palīdzību. Maijā Komisija ierosināja nākamajā ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam divkāršot Erasmus finansējumu līdz 30 miljardiem eiro, tādējādi trīskāršosies to cilvēku skaits, ko tā atbalsta.

Iniciatīva DiscoverEU

Laikposmā no 2018. gada jūlija līdz oktobrim aptuveni 15 000 jauniešu bija iespēja iepazīt Eiropu ar ceļošanas karti DiscoverEU. Šī jaunā iniciatīva ļāva viņiem labāk izprast Eiropas daudzveidību, baudīt kultūras bagātību, rast jaunus draugus un iepazīt viņu eiropeisko identitāti. Novembrī jauniešiem bija vēl viena iespēja pieteikties uz bezmaksas biļetēm ceļošanai 2019. gadā. Komisija ir ierosinājusi ievērojami paplašināt šo shēmu pēc 2020. gada.

Eiropas Solidaritātes korpuss

Oktobrī Eiropas Solidaritātes korpuss saņēma atbalstu, kad ES pieņēma neatkarīgu šīs iniciatīvas juridisko pamatu un piešķīra budžetu nākamajiem trim gadiem. Līdz decembra beigām tajā bija reģistrējušies gandrīz 100 000 jauniešu, un 11 000 bija iesaistīti solidaritātes darbībās visā Eiropā. Lai paplašinātu tā piedāvātās iespējas, jūnijā Komisija ierosināja jaunu Eiropas Solidaritātes korpusam paredzētu programmu ar 1,26 miljardu eiro budžetu laikposmam pēc 2020. gada. Tas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ļautu vismaz 350 000 Eiropas jauniešu palīdzēt kopienām, kurām nepieciešama palīdzība, izmantojot brīvprātīgo darbu (tostarp sniedzot atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs), stažēšanos un darba norīkojumus.

Cilvēku veselības aizsardzība un palīdzība ekonomikai

2018. gada decembrī ES dalībvalstu veselības ministri pieņēma Komisijas ierosināto ieteikumu stiprināt ES sadarbību cīņā pret slimībām, kuras var novērst ar vakcīnām. Ieteikumā galvenā uzmanība pievērsta trim jautājumiem: novērst nevēlēšanos vakcinēties un uzlabot vakcinācijas līmeni, ilgtspējīgas vakcinācijas politika Eiropas Savienībā un ES mēroga koordinācija un ieguldījums pasaules veselības aizsardzībā.

Pārskatā par veselību: Eiropā 2018. gadā, ko novembrī publicēja Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, pausts aicinājums uzlabot garīgo veselību un novērst psihiskas saslimšanas, kurām ir ne vien sociālas sekas, bet kuras arī rada izmaksas vairāk nekā 4 % apmērā no ES iekšzemes kopprodukta. Ziņojums liecina, ka paredzamais dzīves ilguma pieaugums ir palēninājies un arvien pastāv lielas atšķirības starp valstīm un valstīs, jo īpaši atstājot novārtā cilvēkus ar zemu izglītības līmeni. Turklāt tajā aicināts pievērsties tādu riska faktoru apkarošanai kā smēķēšana, alkoholisms un aptaukošanās, priekšlaicīgas mirstības samazināšanai, aprūpes vispārējai pieejamībai un veselības sistēmu noturības stiprināšanai. Ar šo ziņojumu Komisija aizsāka otro ziņojumu “Veselības stāvoklis ES” Eiropas mēroga zināšanu ciklā, kurā tiek analizēti un kopīgoti salīdzinošie dati un ieskats ES veselības un veselības aprūpes sistēmās un atbalstītas veselības iestādes uz faktiem balstītā politikas veidošanā.

Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Eiropas veselības sistēmu un politikas novērošanas centru sagatavoja divu gadu veselības ciklu.

ES turpināja strādāt pie darba drošības un veselības aizsardzības darbā un nāca klajā ar priekšlikumu ierobežot darba ņēmēju eksponētību vēl piecām vēzi izraisošām ķīmiskajām vielām. Ar to paredzēts Eiropā pastiprināt vairāk nekā miljona darba ņēmēju aizsardzību.

Lai aizsargātu bites un apputeksnētājus, tika pieņemti papildu ierobežojumi par trīs neonikotinoīdu izmantošanu, kas ir aktīvās vielas, kuras ķīmiski līdzinās nikotīnam un kuras tiek izmantotas augu aizsardzības līdzekļos. Pilnīgs šo produktu izmantošanas aizliegums ārpus telpām stājās spēkā 2018. gada decembrī, bet izmantot iekštelpās tos drīkst tikai pastāvīgās siltumnīcās. To papildināja pirmā ES iniciatīva par savvaļas apputeksnētāju kukaiņu skaita samazināšanas apturēšanu.

Uz rezultātiem vērsts ES budžets

2018. gadā ES budžets bija vērsts uz Eiropas prioritāšu īstenošanu, stimulējot darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem, un veicinot izaugsmi un stratēģiskās investīcijas. Turklāt turpinājās centieni risināt migrācijas un drošības problēmas gan ES, gan ārpus tās.

Gandrīz puse no atvēlētajiem līdzekļiem (77,5 miljardi eiro) tika ieguldīti Eiropas ekonomikas stiprināšanā, jaunu darbvietu radīšanā un uzņēmumu, pētnieku un universitāšu konkurētspējas palielināšanā visā pasaulē. ES finansējums nodrošināja atbalstu lauksaimniecībai un lauku apvidiem (kopējā lauksaimniecības politika), reģioniem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālas fonds, Kohēzijas fonds), pētniecībai un inovācijai (programma “Apvārsnis 2020”), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja), izglītībai, mācībām un jaunatnei (Erasmus+), kā arī transportam un digitālajai infrastruktūrai (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments).

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva pievērsās jauniešu bezdarba problēmai, proti, 350 miljoni eiro tika atvēlēti tam, lai atbalstītu jauniešus un nodrošinātu labākas iespējas atrast darbu. 2018. gadā Eiropas Stratēģisko investīciju fondam tika piešķirti vēl divi miljardi eiro, lai turpinātu veiksmīgi mobilizēt privātās investīcijas stratēģiskos Eiropas projektos. Ilgtspējīgu izaugsmi veicināja arī atbalsts 59,2 miljardu eiro apmērā, kas bija paredzēts lauksaimniekiem, zivsaimniecībai, klimata pārmaiņu novēršanai un bioloģiskajai daudzveidībai.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam

Maijā pēc mēnešiem ilgām apspriedēm ar dalībvalstīm un Eiropas iedzīvotājiem Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetu.

Tam sekoja pilnīgs priekšlikumu kopums par nozaru programmām un fondiem. Ar šo priekšlikumu par ilgtermiņa budžetu ES mērķi nākamajā desmitgadē tiek pārveidoti konkrētos budžeta skaitļos, par ko ES valstu vadītāji vienojās 2018. gada februārī. Ierosinātajā budžetā jauni instrumenti apvienoti ar modernizētām programmām, kas ļaus efektīvi īstenot ES prioritātes. Tas nodrošina iespējas rast piemērotus risinājumus būtiskām problēmām, tostarp jauniešu bezdarba, migrācijas, drošības, tehnoloģiju un digitālās pārveides jomā. Priekšlikumos ir iekļauts vienkāršots budžets, kas veido ciešāku saikni ar politiskajām prioritātēm (sk. arī nodaļu “ES nākotnes ilgtermiņa budžets”).

Programma InvestEU

Ņemot vērā Investīciju plāna Eiropai panākumus, Eiropas Komisija ierosināja, ka visām ES finansēšanas programmām nākamajā ilgtermiņa budžetā (2021.–2027. gadā) būtu jāseko tam pašam modelim. Daudzās finansēšanas programmas, ko patlaban piedāvā ES, tiktu apvienotas vienā programmā InvestEU. Līdzīgi kā Investīciju plānā Eiropai, programma InvestEU sastāvētu no fonda, konsultāciju centra un investīciju portāla. Fondam InvestEU no ES budžeta tiktu garantēti 38 miljardi eiro, lai visā ES atbalstītu stratēģiski nozīmīgus projektus tādās nozarēs kā ilgtspējīga infrastruktūra, pētniecība, inovācija un digitalizācija, mazie un vidēji uzņēmumi un sociālie ieguldījumi un prasmes. Saskaņā ar aplēsēm septiņu gadu laikā fonds varētu piesaistīt investīcijas vairāk nekā 650 miljardu eiro apmērā.

Pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju veicināšana

Komisija, laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam no jaunās programmas “Apvārsnis Eiropa” atvēlot 100 miljardus eiro pētniecībai un inovācijai, plāno veicināt investīcijas pētniecībā, lai tā arī turpmāk būtu pasaules pētniecības un inovācijas avangardā. Komisija ir ierosinājusi ES saskaņā ar ES Kosmosa programmu ieguldīt 16 miljardus eiro, lai palīdzētu attīstīt tās vadošo lomu kosmosā. Komisija ierosina atvēlēt 13 miljardus eiro Eiropas Aizsardzības fondam. Tādējādi ES būs starp labākajiem četriem aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju investoriem Eiropā.

Lauksaimniecība un jūras ekonomika izaugsmei

Komisija ir ierosinājusi arī turpmāk stingri atbalstīt ES lauksaimniecību un lauku apvidus, laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam kopējai lauksaimniecības politikai atvēlot 365 miljardus eiro. Kopējās lauksaimniecības politikas priekšlikumi galvenokārt koncentrējas uz politikas vienkāršošanu un modernizāciju, lai to saglabātu nākotnei. Papildus tradicionālajiem mērķiem lauku saimniecībām gūt ienākumus, panākt nodrošinātību ar pārtiku un aizsargāt vidi plāni attiecas arī uz jaunām sabiedrības prasībām, piemēram, nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgu pārtiku, kā arī pārtikas atkritumu novēršanu un dzīvnieku labturību. Tajos arī piedāvāta jauna partnerība starp ES un tās dalībvalstīm. Lai gan arī nākotnē elementi, kas vajadzīgi ES kopējo mērķu un vienotā tirgus netraucētas darbības sasniegšanai, tiks definēti ES līmenī, dalībvalstis varēs izvēlēties un izstrādāt savus politikas pasākumus, kas atbilstu lauksaimnieku un lauku apvidu vajadzībām.

Komisija arī ierosināja izveidot jaunu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu ar 6,14 miljardu eiro budžetu, lai stiprinātu atbalstu jūras ekonomikai, vienlaikus veicinot vienkāršošanu un vairāk uzmanības pievēršot rezultātiem. Fonds dos iespēju investēt jaunos jūras tirgos, tehnoloģijās un pakalpojumos, piemēram, okeāna enerģētikā un jūras biotehnoloģijā. Lielāku atbalstu saņems piekrastes kopienas, bet fonds turpinās atbalstīt Eiropas zivsaimniecības nozari, īpaši pievēršoties mazapjoma zvejas atbalstam.

Kohēzijas politikas nākotne

Komisijai ierosinot budžetu 373 miljardu eiro apmērā, ar priekšlikumiem par kohēzijas politikas fondiem paredzēts modernizēt Eiropas ekonomiku, padarot to viedāku, “zaļāku” un vairāk savienotu, kā arī paredzot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Ar minētajiem priekšlikumiem tiktu vienkāršoti noteikumi un izveidots viens noteikumu kopums, kas attiektos uz septiņiem fondiem un padarītu elastīgākas procedūras.

Ieguldījumi cilvēkos

Komisija ar jaunu un modernizētu Eiropas Sociālo fondu ir ierosinājusi vēl vairāk stiprināt Savienības sociālo dimensiju. Jaunā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) budžets būtu 101,2 miljardi eiro, kas ir ievērojami lielāka kopējā kohēzijas budžeta daļa nekā pašlaik. Tas nodrošinātu lielāku pamanāmību un ietekmi uz sociālajām investīcijām. Konkrētāk, ESF+, Erasmus un Eiropas Solidaritātes korpusa budžets kopā potenciāli varētu vairāk nekā divas reizes palielināt jauniešu atbalstam paredzēto finansējumu salīdzinājumā ar pašreizējo finanšu plānu. Lai gan Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tiktu pārveidots, tiktu paplašināta tā darbības joma un tā maksimālais apjoms palielināts līdz 225 miljoniem eiro gadā salīdzinājumā ar 170 miljoniem eiro gadā pašreizējā periodā.

Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošana

No 30 likumdošanas iniciatīvām, ko Eiropas Komisija iesniegusi kopš 2015. gada, Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai izdevās panākt vienošanos par 23 dokumentiem. Lai turpinātu darbu pie digitālā vienotā tirgus izveides, Eiropas Parlamentam un Padomei vēl jāapstiprina atlikušie septiņi Komisijas priekšlikumi.

2018. gadā spēkā stājās vairākas lielas digitālās iniciatīvas. Janvārī tika uzsākta ES mēroga informatīvā kampaņa #SaferInternet4EU, kuras nolūks bija palielināt izpratni par drošību tiešsaistē, medijpratību un kiberhigiēnu. Septembrī spēkā stājās ES tiesību akts par elektronisko identifikāciju (eIDAS regula). Oktobrī dalībvalstis īstenoja noteikumus, kas atvieglo piekļuvi drukātiem materiāliem, kuru formāts pielāgots cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai citām personām ar invaliditāti, un decembrī spēkā stājās jauni noteikumi, kuri aizliedz nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu tiešsaistes tirdzniecībā vienotajā tirgū.

Filmas un mūzika bez robežām

Kopš 2018. gada 1. aprīļa, pateicoties jaunajiem tā sauktajiem pārnesamības noteikumiem, mājās abonētajam tiešsaistes saturam (audiovizuālajam materiālam un mūzikai) eiropieši var piekļūt jebkurā ES valstī. Maijā Komisija paziņoja par Eiropas filmu tiešsaistes kataloga izveidi, tādējādi palielinot Eiropas kino popularitāti. Izmēģinājuma versija tika nodota lietošanai oktobrī.

2018. gada jūnijā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panāca politisku vienošanos par pārskatītajiem noteikumiem, kas veido taisnīgāku regulatīvo vidi visā audiovizuālajā nozarē, tostarp attiecībā uz pieprasījumpakalpojumiem un video koplietošanas platformām. Šie noteikumi atbalsta Eiropas audiovizuālo darbu veidošanu un garantē audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru neatkarību.

Drošāka un vieglāka iepirkšanās tiešsaistē

E-komercijas jomā svarīgā jaunā regula par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem stājās spēkā maijā. Augstas cenas par paku pārrobežu piegādi rada šķērsli patērētājiem un mazumtirgotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēlas pirkt un pārdot tiešsaistē visā ES.

Uzticēšanās vairošana internetā un digitālā vienotā tirgus izveide

Stājoties spēkā noteikumiem par iekšējā tirgū veiktajos elektroniskajos darījumos nepieciešamo elektronisko identifikāciju, Eiropas iedzīvotāji iegūst jaunu brīvību. Proti, paļauties uz paziņoto elektronisko identifikāciju nozīmē droši piekļūt digitālajiem pakalpojumiem visā Eiropā – sākot ar iestāšanos ārvalstu universitātē, piekļuvi e-veselības pacientu kartēm, uzņēmuma reģistrēšanu un nodokļu deklarāciju aizpildīšanu tiešsaistē un beidzot ar iespēju internetā atvērt bankas kontu.

Kopš 2018. gada decembra spēkā ir jauni noteikumi, kas aizliedz nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klienta valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Tie ļauj cilvēkiem un uzņēmumiem piekļūt citu dalībvalstu tīmekļa vietnēm un tām pašām precēm un pakalpojumiem, ko izmanto vietējie klienti. Komisija arī iesniedza starpposma ziņojumu par priekšrocībām, ko sniegusi mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšana 2017. gadā.

ES datu ekonomikas potenciāla pilnīga izmantošana

Šķēršļu likvidēšana palīdzēs līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2015. gadu divkāršot ES datu ekonomikas vērtību no 1,9 % līdz 4 % no IKP. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā ES datu ekonomikas jomā būs nodarbināti 10,4 miljoni cilvēku. Atceļot spēkā esošās datu teritoriālās ierobežošanas prasības, tiks samazinātas datu pakalpojumu izmaksas un uzņēmumiem nodrošināta lielāka elastība attiecībā uz datu pārvaldību un datu analīzi, vienlaikus paplašinot to lietojumu un pakalpojumu sniedzēju izvēli.

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts jau tagad ir daļa no mūsu ikdienas dzīves – tas palīdz gan ārstiem ātrāk un precīzāk noteikt medicīnisko diagnozi, gan lauksaimniekiem izsmidzināt mazāk pesticīdu savos laukos. Tas arī palīdz publiskās pārvaldes iestādēm sniegt iedzīvotājiem īpaši pielāgotus risinājumus un samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Mākslīgais intelekts var arī palīdzēt klimata pārmaiņu apkarošanā vai apdraudējumu prognozēšanā.

Lai risinātu atbildības problēmas saistībā ar šīm jaunajām tehnoloģijām, aprīlī Komisija nāca klajā ar ideju par Eiropas mēroga pieeju, ar kuru plānots palielināt publiskā un privātā sektora investīcijas mākslīgā intelekta jomā, sagatavoties saistītajām sociālekonomiskajām pārmaiņām un nodrošināt pienācīgu ētisko un tiesisko satvaru. Šīs pieejas mērķis ir maksimāli palielināt investīciju ietekmi ES un valstu līmenī, veicināt sadarbību, īstenot paraugprakses apmaiņu un kopīgi noteikt tālāko virzību tā, lai pasaules mērogā nodrošinātu ES konkurētspēju šajā jomā.

Jūnijā Komisija izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu mākslīgā intelekta jautājumos un Eiropas Mākslīgā intelekta aliansi, kas pulcējas tiešsaistes forumā un ir ikvienam mākslīgā intelekta jautājumos ieinteresētam dalībniekam atvērta daudzpusēja kopiena.

Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm turpinot aprīļa paziņojumā izklāstīto ideju, decembrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par koordinētu plānu Eiropā radīta mākslīgā intelekta izstrādāšanas un izmantošanas atbalstam. Plāna mērķis ir nodrošināt papildināmību un sinerģiju starp valsts un ES līmeņa darbībām, lai tādējādi maksimāli palielinātu ietekmi un vairotu mākslīgā intelekta sniegtās priekšrocības visā Eiropā. Plānā ierosināti kopīgi pasākumi četrās galvenajās jomās: piesaistīt vairāk investīciju, palielināt pieejamo datu apjomu, atbalstīt talantus un vairot uzticēšanos. Tas arī veido stratēģisko satvaru nacionālajām mākslīgā intelekta stratēģijām. Savas nacionālās mākslīgā intelekta stratēģijas ES valstis ir aicinātas izstrādāt līdz 2019. gada vidum, pamatojoties uz Eiropas līmenī paveikto.

Līdztekus Komisija 66 miljonus eiro ir piešķīrusi robotikas projektiem, kas palīdzēs digitalizēt mazos un vidējos uzņēmumus visā ES.

Decembrī neatkarīga grupa, kurā strādā 52 eksperti, sagatavoja ētikas vadlīniju projektu mākslīgā intelekta attīstīšanai un izmantošanai; tās plānots apspriest Mākslīgā intelekta aliansē un 2019. gadā pieņemt galīgajā variantā. 2019. gada pavasarī grupa arī sniegs politikas ieteikumus.

Pasaules klases superdatošanas infrastruktūras izveide Eiropā

2018. gada janvārī Komisija iepazīstināja ar plāniem izveidot Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu. Ar mērķi padarīt Eiropu par vienu no trim galvenajām superdatošanas lielvarām pasaulē šī jaunā juridiskā un finansējuma struktūra apvienos ES un valstu resursus, lai izveidotu superdatošanas un datu infrastruktūru un atbalstītu pētniecību un inovāciju šajā jomā. Septembrī dalībvalstis atbalstīja Komisijas priekšlikumu, un jau novembrī kopuzņēmums sāka darbību. Tas izveidos un izvērsīs šo infrastruktūru visā Eiropā (ar finansējumu, ko ierosināts piešķirt no nākamā ES ilgtermiņa budžeta), lai palielinātu datu apstrādes jaudas pētniecībai un rūpniecībai un atbalstītu inovāciju superdatošanas tehnoloģiju, aparatūras un programmatūras jomā. Ieguvumi būs jūtami daudzās nozarēs – no veselības aprūpes un atjaunojamiem energoresursiem līdz automobiļu drošībai un kiberdrošībai.

Labāka piekļuve datiem un to atkalizmantošana

Aprīlī Komisija ierosināja paplašināt Valsts sektora informācijas atkalizmantošanas direktīvas tvērumu, iekļaujot tajā publisku uzņēmumu rīcībā esošus datus, un ierobežot maksu par šādu uzņēmumu datu atkalizmantošanu. Mērķis ir arī atvieglot publiski finansētos pētījumos iegūtu datu atkalizmantojamību un dalībvalstīm uzlikt pienākumu izstrādāt atvērtas piekļuves politiku. No jaunajiem noteikumiem izriet, ka attiecīgā gadījumā jāizmanto tehniski risinājumi, kas ļauj datiem piekļūt reāllaikā.

Aprīlī Trešās datu paketes ietvaros Komisija nāca klajā ar jaunu ieteikumu kopumu, kurā ņemtas vērā tehnoloģiskās izmaiņas attiecībā uz piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu. Šajos ieteikumos sniegti norādījumi par atvērtās piekļuves politikas īstenošanu saskaņā ar atvērtās zinātnes mērķiem, pētījumu datiem un datu pārvaldību, Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa izveidi, kā arī tekstizraci un datizraci. Ieteikumi arī attiecās uz stimuliem pētniekiem un attiecīgu viņu prasmju attīstīšanu, kas tiem ļautu atvērto zinātni īstenot praksē.

Nepersondatu brīva plūsma

Decembrī spēkā stājās jauni noteikumi, kas visā ES ļaus nepersondatus glabāt un apstrādāt bez nepamatotiem ierobežojumiem. Jaunie noteikumi novērsīs šķēršļus, kas kavē datu brīvu plūsmu, un stimulēs Eiropas ekonomiku, līdz 2020. gadam radot pieaugumu līdz 4 % no IKP. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai par visiem atlikušajiem vai plānotajiem datu teritoriālajiem ierobežojumiem, kas atļauti tikai īpašos gadījumos, ja tas pamatots ar sabiedrības drošības apsvērumiem un ir ievērots proporcionalitātes princips. Publiskās iestādes varēs datiem piekļūt kontroles un uzraudzības vajadzībām neatkarīgi no tā, kurā ES valstī tie uzglabāti vai apstrādāti. Šie noteikumi mudinās veidot rīcības kodeksus mākoņdatošanas pakalpojumiem, lai atvieglotu pāriešanu pie citiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem skaidri noteiktos termiņos.

Neatpalikt no blokķēžu tehnoloģijas attīstības

Februārī ar Eiropas Parlamenta atbalstu Komisija paziņoja par ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma izveidošanu. Centrs un forums uzraudzīs norises šajā jomā un sekmēs to ieinteresēto personu lomu, kuru darbība saistīta ar blokķēdēm – tehnoloģiju, kas ļauj uzglabāt visā tīklā izkliedētus informācijas blokus.

.eu augstākā līmeņa domēna nosaukums

Decembrī tika panākta vienošanās par jauniem noteikumiem attiecībā uz .eu augstākā līmeņa domēna nosaukumu, kas tika izveidots 2002. gadā, lai Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem atvieglotu iesaistīšanos e-komercijā un veicinātu vienotā tirgus izveidi tiešsaistē. Noteikumi tika pārskatīti ar mērķi izveidot nākotnes vajadzībām pielāgotu, elastīgu un pārredzamu interneta pārvaldības sistēmu, kurā būtu pilnībā iesaistītas ieinteresētās personas. Viens no ierosinātajiem galvenajiem jauninājumiem ir iespēja ES pilsoņiem reģistrēt .eu domēna nosaukumus neatkarīgi no dzīvesvietas.

E-veselība

Aprīlī Komisija paziņoja savus vērienīgos mērķus attiecībā uz veselības un aprūpes digitālo pārveidi. Komisija atbalstīs ES sadarbību trīs prioritārajās jomās: iedzīvotājiem iespēja droši piekļūt saviem veselības datiem, arī pārrobežu situācijās; personalizētā medicīna un slimību profilakses pasākumi, kuros izmanto Eiropas līmenī kopīgotus datus; iespēja iedzīvotājiem izmantot digitālos rīkus un saņemt uz pacientu orientētu aprūpi. Vairākas dalībvalstis, kas spērušas pirmos soļus šajā jomā, 2019. gada sākumā sāks apmainīties ar e-receptēm un pacientu veselības pārskatiem. Savukārt līdz 2018. gada novembrim 19 Eiropas valstis bija parakstījušas deklarāciju par pārrobežu piekļuvi genoma informācijai.

Savienojamība un digitālā uzņēmējdarbība

Janvārī Komisija pieņēma Digitālās izglītības rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji gūst vienādu labumu no tiešsaistē piedāvātajām iespējām mājās, skolā un darbavietā. Iniciatīvas cita starpā paredz sniegt atbalstu skolām, nodrošinot ātrdarbīgus platjoslas pieslēgumus, paplašinot jaunu pašnovērtējuma instrumentu SELFIE, kas palīdzēs skolām labāk izmantot tehnoloģijas mācīšanas un mācīšanās procesā, un sabiedrības informēšanas kampaņu par drošību tiešsaistē (#SaferInternet4EU). Kampaņa tika sāka Drošāka interneta dienā, 6. februārī, un tās nolūks bija palielināt izpratni par bērnu drošību internetā, kā arī risināt dažādas problēmas, tostarp runājot par tādiem jautājumiem kā kiberiebiedēšana, viltus ziņas, sekstings, nelabvēlīgs saturs, kritiskā domāšana, medijpratība un digitālās prasmes, kā arī laba prakse kiberdrošības jomā.

Novembrī, publicējot pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, tika sperts nozīmīgs solis uz priekšu saistībā ar ES iniciatīvu WiFi4EU, kas izveidota nolūkā ierīkot publiski pieejamus Wi-Fi tīklājus pašvaldībās visā Eiropā. WiFi4EU budžets no 2018. līdz 2020. gadam ir 120 miljoni eiro. Ar šo iniciatīvu tiks atbalstīta bezvadu interneta aprīkojuma uzstādīšana publiskās vietās, piemēram, parkos, laukumos, sabiedriskās ēkās, bibliotēkās, veselības aprūpes centros un muzejos.

Investīcijas platjoslas savienojumos

Jūnijā Eiropas Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par ES telesakaru noteikumu atjaunināšanu. Jaunais Eiropas Elektronisko sakaru kodekss ļaus piesaistīt vairāk investīciju ļoti augstas veiktspējas tīklos visā ES, tostarp attālos un lauku rajonos. Vienošanās par kodeksu paredzēja arī noteikt termiņus, lai dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2020. gadam atļautu izmantot galvenās radiofrekvenču joslas 5G pakalpojumu attīstīšanai. Kodekss stājās spēkā decembrī. Eiropas Komisija arī iepazīstināja ar rīku kopumu, kas izmantojams, lai platjosla aizvien vairāk būtu pieejama attālos un lauku rajonos, kur tikai 40 % cilvēku ir ātrs internets (ES kopumā šāda piekļuve ir 76 % iedzīvotāju).

Stažēšanās iniciatīva “Digitālā iespēja”

Šī ES finansētā stažēšanās iniciatīva palīdzēs uzņēmumiem atrast darbiniekus ar nepieciešamajām digitālajām prasmēm. Aprīlī Komisija sāka izmēģinājuma projektu, kas tika finansēts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un pārvaldīts Erasmus+ ietvaros. Projektā tika piedāvātas 6000 stažēšanās vietas kiberdrošības, lielo datu, kvantu tehnoloģiju, mašīnmācīšanās un digitālās tirgvedības jomā.

Sieviešu loma digitālās stratēģijas kontekstā

Atzīstot, ka digitālajai plaisai jeb atšķirīgajam digitālo prasmju līmenim starp dzimumiem ir milzīga sociālā un ekonomiskā ietekme, Komisija ar stratēģiju “Sievietes digitālajā jomā” cenšas vairot izpratni par to, cik svarīga ir pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm mūsdienu digitālajā sabiedrībā. Stratēģijas mērķis ir palīdzēt pilnībā atraisīt potenciālu, ko varētu sniegt sieviešu iesaiste un ieguldījums digitālajā ekonomikā, un šajā nolūkā apkarot medijos izplatītos stereotipus un popularizēt piemērus, kas var kalpot par paraugu; veicināt digitālo prasmju un izglītības iegūšanu sieviešu vidū; atvieglot sieviešu līdzdalību digitālajā uzņēmējdarbībā un inovācijā.

Starptautiskā sadarbība

Februārī Komisija pieņēma Rietumbalkānu stratēģiju, kas aizsāka sešas pamatiniciatīvas, tostarp iniciatīvu ar mērķi palīdzēt sešiem Rietumbalkānu partneriem sekmīgi īstenot digitālo pāreju. Lai digitālās pārejas sniegtās priekšrocības varētu izmantot šī reģiona iedzīvotāji, jūnijā tika sākta Digitalizācijas programma Rietumbalkāniem. Tajā izklāstīta pieeja, kā pazemināt viesabonēšanas cenas, veikt investīcijas platjoslas savienojamībā, palielināt kiberdrošību un uzticēšanos, panākt rūpniecības digitalizāciju, stiprināt digitālo ekonomiku un sekmēt pētniecību un inovāciju.

Saistībā ar jauno Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi ES un Āfrikas Savienības digitālās ekonomikas darba grupa pirmo reizi tikās decembrī, un līdz 2019. gada jūnijam tā sagatavos ieteikumus par to, kā attīstīt Panāfrikas digitālo tirgu, kas savienots ar ES digitālo vienoto tirgu.

Taisnīga digitālā ekosistēma

Godīgas konkurences nodrošināšana digitālajā ekonomikā

Janvārī Komisija uzņēmumam Qualcomm piemēroja 997 miljonus eiro lielu naudas sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar Long-Term Evolution (LTE) pamatjoslas mikroshēmojumu, kas ļauj viedtālruņiem un planšetdatoriem pieslēgties šūnu tīkliem un atbilst 4G LTE standartam. Komisija arī apstiprināja, ka ar zināmiem nosacījumiem Qualcomm drīkst iegādāties NXP (pusvadītāju nozarē tie ir divi vadošie tirgus dalībnieki). Mediju tirgū Komisija apstiprināja, ka jūnijā Comcast drīkst iegādāties Sky. Jūlijā telesakaru nozarē Komisija apstiprināja T-Mobile Austria plānoto UPC Austria iegādi.

Jūlijā Komisija uzlika 4,34 miljardu eiro naudas sodu uzņēmumam Google par ES pretmonopola noteikumu pārkāpšanu, jo Google bija piemērojis nelikumīgus ierobežojumus Android ierīču ražotājiem un mobilo tīklu operatoriem nolūkā nostiprināt savu dominējošo pozīciju attiecībā uz vispārējo meklēšanu internetā. Pieņemot četrus atsevišķus lēmumus, Komisija piemēroja naudas sodus kopā par vairāk nekā 111 miljoniem eiro arī tādiem plaša patēriņa elektronisko preču ražotājiem kā Asus, Denon&Marantz, Philips un Pioneer par ES konkurences noteikumu pārkāpšanu, proti, fiksētās vai minimālās tālākpārdošanas cenas noteikšanu mazumtirgotājiem tiešsaistē.

Decembrī Komisija sodīja uzņēmumu Guess ar naudas sodu, kas sasniedza gandrīz 40 miljonus eiro, jo šis uzņēmums bija noteicis mazumtirgotājiem ierobežojumus attiecībā uz reklamēšanos tiešsaistē un pārrobežu tirdzniecību patērētājiem citās ES valstīs (ģeogrāfiskā bloķēšana), tādējādi pārkāpjot ES konkurences noteikumus.

Septembrī Komisija apstiprināja uzņēmuma Apple plānoto uzņēmuma Shazam iegādi (tā ir visplašāk izmantotā mūzikas atpazīšanas lietotne, bet Apple pārvaldītais Apple Music ir otrs lielākais mūzikas straumēšanas pakalpojums). Novembrī Komisija apstiprināja divu ASV bāzētu pasaules mēroga uzņēmumu darījumu, proti, Disney plānoto Fox daļu iegādi. Tas tā varēs notikt, ja tiks pilnībā izpildītas saistības, ko Disney piedāvāja, lai kliedētu Komisijas bažas par konkurenci. Novembrī Komisija arī apstiprināja T-Mobile NL plānoto Tele2 NL iegādi. Pēc Komisijas veiktās izmeklēšanas tika secināts, ka plānotajam darījumam visdrīzāk nebūs ievērojamas ietekmes uz sniegtajiem pakalpojumiem vai tarifiem, kas jāmaksā Nīderlandes mobilo telesakaru uzņēmuma klientiem.

Komisija arī pieņēma pirmos lēmumus par valsts atbalstu saistībā ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkliem, ļaujot dalībvalstīm atbalstīt šādus tīklus, jo īpaši konkrētos mērķreģionos Austrijā, Vācijā un Nīderlandē.

Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā

Martā Komisija ierosināja reformēt ES uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumus, kas piemērojami digitālajām darbībām. Jaunie pasākumi, ar kuriem tiek ieviesti nesenajam digitālās ekonomikas uzplaukumam atbilstoši nodokļu noteikumi, nodrošina arī to, ka digitālie uzņēmumi maksā taisnīgus nodokļus ES.

Finanšu pakalpojumu digitalizācijas veicināšana

Martā Komisija pieņēma Rīcības plānu tehnoloģiju nodrošinātām inovācijām finanšu pakalpojumu jomā (FinTech), lai palīdzētu finanšu nozarei panākt strauju progresu tādās jomās kā blokķēdes, mākslīgais intelekts un mākoņdatošanas pakalpojumi. Plāns tiecas panākt, lai tirgi kļūtu drošāki un vieglāk pieejami patērētājiem, ieguldītājiem, bankām un jauniem tirgus dalībniekiem. Kā vienu no uzdevumiem, kas izpildāms vispirms, Komisija ierosināja jaunus noteikumus, kuri ES vienotajā tirgū sekmētu kolektīvās finansēšanas platformu plašāku izmantošanu, tādējādi uzlabojot piekļuvi finansējumam, jo īpaši jaunuzņēmumiem un citiem maziem uzņēmumiem. Noteikumi ļaus šīm platformām saņemt ES marķējumu un savus pakalpojumus piedāvāt visā ES, bet investoru aizsardzību šajās platformās nodrošinās noteikumi par informācijas atklāšanu, pārvaldību un riska pārvaldību, kā arī saskaņotu pieeju uzraudzībai.

Taisnīgums un pārredzamība tiešsaistē pieejamo starpniecības pakalpojumu lietotājiem

Lai sekmētu taisnīgumu un pārredzamību attiecībā uz tiešsaistes platformu komerciālajiem lietotājiem, aprīlī Komisija pieņēma regulas priekšlikumu. Tajā risināts jautājums par kaitējošu tirdzniecības praksi, ko rada nevienlīdzīgas darījumu attiecības starp platformām un komerciālajiem lietotājiem, kas ir atkarīgi no šīm platformām, jo izmanto tās, lai piedāvātu savas preces un pakalpojumus patērētājiem ES. Nesen izveidotā ES novērošanas struktūra, ko atbalsta neatkarīgu ekspertu grupa, cieši uzraudzīs tiešsaistes platformu ekonomiku un konsultēs Komisiju jautājumos par turpmāku iniciatīvu nepieciešamību.

Pastiprināta kiberdrošība un drošāks internets

2018. gada maijā spēkā stājās Tīklu un informācijas drošības direktīva. Tas ir pirmais ES mēroga juridiski saistošais kiberdrošības noteikumu kopums, kas veido satvaru augstas kopējā tīkla un informācijas sistēmu drošības nodrošināšanai visā ES.

Komisija ir ierosinājusi izveidot Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu. Mērķis ir palīdzēt ES saglabāt un attīstīt kiberdrošības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, kas vajadzīgas tās digitālā vienotā tirgus nodrošināšanai. Šis tīkls palīdzēs dalībvalstīs veidot jaunas kiberdrošības spējas un paplašināt kompetenču jomas. Šādam priekšlikumam vajadzētu arī palīdzēt ES un dalībvalstīm kiberdrošības industriālajā politikā attīstīt proaktīvu, stratēģisku ilgtermiņa perspektīvu.

Dezinformācijas apkarošana tiešsaistē

Aprīlī Komisija ierosināja pirmo pasākumu kopumu dezinformācijas apkarošanai tiešsaistē. Šajā sakarībā, gatavojoties 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bija jāizstrādā ES prakses kodekss dezinformācijas jomā, kas tika publicēts septembrī un kas jāīsteno tā parakstītājiem, tostarp lielajām tiešsaistes platformām. Paredzēts arī atbalsts neatkarīgam faktu pārbaudītāju tīklam un pasākumi, kuru mērķis ir veicināt kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību. Facebook / Cambridge Analytica atklājumi parādīja, kā persondati var tikt izmantoti vēlēšanu kontekstā un kā var tikt ietekmēta demokrātisku procesu noturība. Septembrī Komisijas priekšsēdētājs Junkers paziņoja par pasākumiem brīvu un taisnīgu vēlēšanu nodrošināšanai un ES mēroga rīcības kodeksu dezinformācijas jomā. Pēc tam Komisija lūdza tiešsaistes platformu un reklāmdevēju pārstāvjus apņemties ievērot šo kodeksu.

Decembrī Komisija un Augstā pārstāve pieņēma Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai; tas sagatavots, pamatojoties uz aprīļa paziņojumu un darbu, ko paveikusi Eiropas Ārējās darbības dienesta Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, kas tika izveidota 2015. gadā, kad Eiropadome pirmo reizi atzina Krievijas dezinformācijas kampaņu radīto apdraudējumu.

Lai panāktu, ka ES spēj efektīvi apkarot dezinformāciju, rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai priekšplānā izvirzītas četras galvenās jomas: a) uzlabotas spējas atklāt, analizēt un atmaskot dezinformāciju; b) ciešāka sadarbība starp iestādēm un dalībvalstīm; c) privātā sektora mobilizācija dezinformācijas apkarošanai; d) izpratnes veidošana un jaunas iespējas pilsoņiem. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, līdz 2019. gada martam tiks izveidota agrīnās brīdināšanas sistēma, ko izmantos ES iestādes kopā ar dalībvalstīm.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība saglabā savu vadošo pozīciju digitālās pārveides jomā, Komisija ir ierosinājusi izveidot jaunu programmu “Digitālā Eiropa” ar kopējo budžetu 9,2 miljardi eiro (2021–2027). Programmā paredzēts finansējums piecu konkrētu jomu atbalstam: augstas veiktspējas datošana; mākslīgais intelekts; kiberdrošība un uzticēšanās; digitālās prasmes; un digitālā pārveide un sadarbspēja. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālā daļa stiprinās Eiropas platjoslas tīkla infrastruktūru (arī 5G), kas ļaus savienot sabiedrības grupas visā ES (3 miljardi eiro). Šīs investīcijas digitālās stratēģijas izveidē tiks papildinātas ar citiem līdzekļiem, piemēram, InvestEU un reģionālās attīstības un kohēzijas politikas fondiem.

Programmā “Apvārsnis Eiropa” finansējums tiks piešķirts digitālajai pētniecībai un inovācijai rūpniecībā (15 miljardi eiro) un citās jomās, piemēram, drošības, veselības, mobilitātes, enerģētikas un vides jomā. Savukārt programma “Radošā Eiropa” finansēs pasākumus apakšprogrammā MEDIA un papildu pasākumus mediju brīvības, plurālisma un medijpratības atbalstam (1,2 miljardi eiro).

Stratēģisks redzējums par klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam

Eiropā, tāpat kā citur pasaulē, par klimata pārmaiņu ietekmi nevar atļauties nelikties zinis. Eiropas piedzīvotais temperatūras kāpums jau tagad ir lielāks nekā vidēji pasaulē. Lai gan 2018. gadā sausums bija sevišķi smags, ārkārtējus karstuma viļņus esam piedzīvojuši četros no pēdējiem pieciem gadiem. 2018. gada vasarā gaisa temperatūra polārajā lokā bija par 5 °C augstāka nekā parasti, savukārt Centrāleiropā bija tik sauss, ka Reinas upe vietām bija par seklu kuģošanai. Mums nāksies mainīgajam klimatam pielāgoties, un no ieceres emisijas pakāpeniski samazināt ir jāpāriet pie mērķa panākt, ka siltumnīcefekta gāzes praktiski netiek emitētas vispār.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome apstiprinājusi, ka nekavējoties vēl ievērojami jāizvērš pasaules mēroga klimata pasākumi. Lai ierobežotu temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C, līdz aptuveni 2070. gadam jāpanāk, ka pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju neto apjoms sasniedz nulli. Lai rādītu priekšzīmi pasaules līmenī un gūtu labumu no tā, ka rīkojamies pirmie, neitralitāte siltumnīcefekta gāzu ziņā ES būtu jāsasniedz līdz 2050. gadam, kā ierosināts ES ilgtermiņa stratēģijā.

Turklāt pēdējie divi gadi Eiropas reakcijā uz klimata pārmaiņām bijis pavērsiena punkts – ES ir intensīvi strādājusi pie tādu klimata un enerģētikas tiesību aktu pieņemšanas, kas dotu impulsu mūsu energosistēmas pārejai uz mazoglekļa ekonomiku. Tagad, kad tiesību akti ir gatavi, arī ES ir pilnīgi gatava darīt visu vajadzīgo, lai aizsargātu mūsu visu nākotni.

Atbildot uz Eiropas Parlamenta un Eiropadomes aicinājumiem, Komisija 2018. gada novembrī nāca klajā ar stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam “Tīru planētu – visiem!”.

Stratēģijas mērķis bija nospraust ES klimata un enerģētikas politikas kursu un noteikt, ko ES uzskata par savu ilgtermiņa ieguldījumu Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšanā, proti, noturēt temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C un turpināt centienus to noturēt zem 1,5 °C. ES to panāks, investējot reālistiskos tehnoloģiskos risinājumos, iespēcinot iedzīvotājus un saskaņojot rīcību tādās pamatjomās kā rūpniecības rīcībpolitika, finanses vai pētniecība, turklāt rūpējoties, lai šī pāreja notiktu sociāli taisnīgi un neviena iedzīvotāju grupa netiktu atstāta novārtā. Ar šo plānu ES tiecas kļūt par pasaulē pirmo lielo ekonomiku, kas līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Tā rīkojoties, ES pilda savu iedzīvotāju gribu. Saskaņā ar 2018. gada novembrī publicētu Eirobarometra aptauju 93 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas izraisa cilvēka darbība, un 85 % piekrīt, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un enerģijas efektīvāka izmantošana Eiropā var radīt ekonomisku izaugsmi un darbvietas.

Gatavojot savu redzējumu, Komisija pulcēja plašu ieinteresēto personu loku un sarīkoja sabiedrisku apspriešanu, kurā uzzināto rūpīgi izsvēra. Šā redzējuma pieņemšana atklāj plašas lēmumu pieņēmēju, ieinteresēto personu un iedzīvotāju debates par to, kā ES var sekmēt Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un kā panākt vajadzīgo pārveidi.

2018. gada decembrī Eiropadome aicināja dalībvalstis strādāt pie Komisijas stratēģijas, lai 2019. gada pirmajā pusē nospraustu vispārējo kursu un izvirzītu politiskās prioritātes. Tas Eiropas Savienībai dotu iespēju līdz 2020. gadam iesniegt ilgtermiņa stratēģiju saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Starptautisks darbs pie globāliem klimata pasākumiem

Neilgi pēc ilgtermiņa stratēģijas pieņemšanas un trīs gadus pēc Parīzes nolīguma noslēgšanas ES ANO Klimata konferencē (COP24), kas norisinājās decembrī Katovicē (Polija), nāca klajā ar diviem pamatmērķiem – pirmkārt, pabeigt pamatīgu un visaptverošu noteikumu kopumu par to, kā Parīzes nolīgumu iedzīvināt praksē, un, otrkārt, izvērtēt kopīgo virzību uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Katovicē notikušās diskusijas noslēdzās ar to, ka tika pieņemts skaidrs noteikumu kopums, ar kuru Parīzes nolīgums visā pasaulē darbosies praksē, un liela loma šā rezultāta panākšanā ir Eiropas Savienībai. Tā sadarbojās ar sabiedrotajiem gan no attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm, rādot, ka iedarbīgākie līdzekļi cīņā ar šo globālo izaicinājumu ir daudzpusēja iesaiste un starptautiska sadarbība.

Noteikumu kopums Parīzes nolīguma pusēm dos iespēju savu devumu klimata pārmaiņu apkarošanā īstenot, apsekot un pakāpeniski kāpināt, lai varētu sasniegt nolīguma ilgtermiņa mērķus.

Valdības un ieinteresētās personas COP24 arī izvērtēja virzību uz Parīzes nolīguma mērķiem attiecībā uz temperatūru un izsvēra, kā veicināt vērienīgāku rīcību klimata jomā tagad un nākamajā nacionālo klimata saistību kārtā. Paredzams, ka tas radīs pozitīvu politisko impulsu un veicinās globālas diskusijas par ilgtermiņa stratēģijām un nepieciešamību rīcību paātrināt.

2018. gadā ES bija svarīga loma augsta līmeņa pasākumos, kuru mērķis ir visā pasaulē panākt aktīvāku rīcību klimata jomā. ES Briselē kopā ar Kanādu un Ķīnu noturēja otro ministru sanāksmi par rīcību klimata politikas jomā, kas pulcēja 36 valdību pārstāvjus no daudzām pasaules lielākajām tautsaimniecībām. Ministri uzsvēra daudzpusējas iesaistes nozīmi un apstiprināja, ka Parīzes nolīgums ir neatgriezenisks un nav apspriežams. ES un Ķīna savu apņemšanos veikt klimata pasākumus vēlreiz apliecināja jūlijā Ķīnas un ES samitā un vienojās pastiprināt sadarbību emisiju tirdzniecības jomā. ES turklāt pastiprināja sadarbību ar Kaliforniju un Jaunzēlandi oglekļa tirgu jomā.

Savu globālās līderes lomu ES pierādīja, ratificējot nolīgumu, kas paredz pamazām atteikties no daļēji halogenētajiem fluorogļūdeņražiem – bīstamām siltumnīcefekta gāzēm, ko parasti izmanto siltumapgādes un aukstumapgādes aprīkojumā. Nolīgums stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, un tā īstenošana visā pasaulē ievērojami pietuvinās Parīzes nolīguma mērķa sasniegšanu.

2018. gadā ES turklāt palīdzēja panākt vienošanos par diviem svarīgiem klimata nolīgumiem kuģniecības un aviācijas nozarē. Starptautiskā Jūrniecības organizācija aprīlī vienojās noteikt skaidru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi – līdz 2050. gadam panākt vismaz 50 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni, paturot prātā mērķi šā gadsimta laikā šīs nozares emisijas iespējami drīz novērst pavisam. Savukārt Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija jūnijā apstiprināja standartu, kas paredz pirmo globālo shēmu CO2 emisiju samazināšanai aviācijas nozarē. Nolīgumā ir paredzēti noteikumi, kā aviosabiedrībām no 2019. gada monitorēt, ziņot un verificēt savas emisijas.

ES joprojām ir stingri apņēmusies atbalstīt klimata pasākumus jaunattīstības valstīs. ES, tās dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka vēl aizvien ir lielākais publiskā sektora finansējuma avots klimata jomā, un kopā tās jaunattīstības valstīm 2017. gadā novirzīja 20,4 miljardus eiro.

Mūsdienīgas un vērienīgas enerģētikas savienības pilnīgošana

Cīņa pret klimata pārmaiņām nav iespējama bez Eiropas energosistēmu pārveides. Tas nozīmē, ka mums enerģija gan jāražo, gan jāizmanto citādi. Tāpēc ES veido mazoglekļa ekonomiku, kurā patērētājiem būs plašākas energoapgādes izvēles iespējas, piekļuve uzticamiem enerģijas cenu salīdzināšanas rīkiem, kā arī izdevība elektroenerģiju ražot un pārdot pašiem.

Tīrās enerģijas pakete

Vienošanās par visiem paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” tiesību aktu priekšlikumiem 2018. gadā mums dod mūsdienīgu regulatīvo satvaru pārejai uz tīru enerģiju un virzībai uz ES mērķi kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā un pirmajā vietā likt energoefektivitāti.

Pakete ES nosaka jaunus mērķrādītājus – līdz 2030. gadam energoefektivitāti kāpināt līdz vismaz 32,5 % un panākt, ka atjaunojamo energoresursu īpatsvars ES energoresursu struktūrā veido vismaz 32 %, turklāt ar noteikumu, ka abi mērķrādītāji līdz 2023. gadam vēl jāpalielina. Šie jaunie mērķrādītāji atspoguļo ES pasākumu lielo vērienu un to, cik strauji attīstās jaunas tehnoloģijas, bet izmaksas ierobežo apjomradīti ietaupījumi. Kopā tie līdz 2030. gadam kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinās par aptuveni 45 %, un ES līdz ar to pārsniegs rādītāju, ko bija uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, proti, līdz 2030. gadam emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt vismaz par 40 %.

Savu ieguldījumu virzībā uz šiem mērķiem dos arī jaunie Eiropas noteikumi, kuri stājās spēkā jūlijā un paredz izmantot milzīgo energoefektivitātes uzlabojumu potenciālu ēku sektorā, kas ir lielākais enerģijas patērētājs Eiropā. Tas pavērs skaidru ceļu uz mazemisiju un bezemisiju ēku fondu līdz 2050. gadam.

Jaunie noteikumi ne vien padarīs ēkas viedākas un ļaus ietaupīt naudu, bet arī radīs jaunas darbvietas renovācijas un būvniecības nozarē.

Energoefektivitātes uzlabojumi turklāt palīdzēs apkarot enerģētisko nabadzību, samazinot rēķinus par vecākām ēkām, kurām renovācija nepieciešama vissteidzamāk. Tiecoties visās ES valstīs mazināt enerģētisko nabadzību, Komisija janvārī nāca klajā ar ES Enerģētiskās nabadzības observatoriju. Tā uzlabos enerģētiskās nabadzības mērījumus un monitoringu, kā arī dalīšanos zināšanās un apmaiņu ar paraugpraksēm.

Decembrī stājās spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir panākt, lai dalībvalstu un ES rīcībā būtu vajadzīgie instrumenti enerģētikas savienības pārvaldībai. Nosakot politisku procesu, kura satvarā noritēs ES valstu un Komisijas sadarbība, tie nodrošinās 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītāju un klimatadaptācijas mērķu sasniegšanu.

Decembrī tika panākta arī politiska vienošanās par jauniem noteikumiem ES elektroenerģijas tirgus darbības uzlabošanai. Tie radīs lielāku konkurenci un ļaus patērētājiem aktīvāk iesaistīties tirgū un dot savu artavu pārejā uz tīru enerģiju. Tika panāktas vienošanās arī par pasākumiem, kas Eiropas iedzīvotājiem nodrošinās labāku aizsardzību pret kritiskiem elektroapgādes traucējumiem, un par Energoregulatoru sadarbības aģentūras lomas stiprināšanu.

2018. gada energoefektivitātes pasākumu vidū vēl jāmin aizliegums no 1. septembra pārdot neefektīvas halogēnspuldzes – ES patērētājiem tas ietaupīs naudu par elektroenerģiju, turklāt arī mazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Enerģētiskā drošība un solidaritāte

ES patērētāju energoapgādes drošība ir neatņemama enerģētikas savienības stratēģijas daļa. Tiecoties stiprināt piegādes drošību Baltijas valstīs, Komisijas priekšsēdētājs un Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas valstu vadītāji ir panākuši vienošanos līdz 2025. gadam Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas tīklu. Baltijas valstu energotīklu pilnīga integrēšana pārējās Eiropas tīklā ir enerģētikas savienības prioritāte un būs nozīmīgs ieguldījums ES vienotībā un enerģētiskajā drošībā.

Konkurence un enerģijas avotu diversifikācija ES iedzīvotājiem dos plašākas izvēles iespējas un drošāku piegādi. Arī šajā jomā gūstam panākumus, piemēram, maijā tika parakstīta kopīgā apņemšanās izveidot gāzes tīklu starpsavienotāju starp Bulgāriju un Serbiju. Gāzes cauruļvads būs jauns piegādes ceļš ne vien uz Serbiju, bet arī citām Dienvidaustrumeiropas daļām.

Jūnijā Bulgārijas un Grieķijas premjerministri parakstīja politisku paziņojumu par atbalstu gāzes tīklu starpsavienotāja izbūvei starp abām valstīm. Citi svarīgi dalībvalstu gāzes tīklu savienošanas projekti ir, piemēram, gāzes tīklu starpsavienotāji starp Dāniju un Poliju un Poliju un Lietuvu.

Piemērs Eiropas solidaritātei enerģētikas jomā bija jūlijā notikušais Lisabonas samits, kurā Portugāles, Francijas un Spānijas valstu vadītāji vienojās par pasākumiem, kas stiprinās Pireneju pussalas integrāciju Eiropas enerģijas tirgū. Komisija atbalsta nepieciešamās infrastruktūras izveidi ar rekordlielu investīciju – 578 miljoniem eiro elektrolīnijai, kas šķērsos Biskajas līci; tā ir lielākā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta investīcija, kas jebkad piešķirta energoinfrastruktūras projektam.

Maijā Komisija Krievijas uzņēmumam Gazprom noteica saistošu pienākumu Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos nodrošināt un garantēt brīvu gāzes plūsmu par konkurētspējīgām cenām.

2018. gadā ES, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ieguldīja 48,4 miljonus eiro astoņos elektroenerģijas, gāzes un viedtīklu infrastruktūras projektos. Vairāk nekā 50 % no plānotajiem piešķīrumiem ilgtspējīgiem enerģētikas un transporta projektiem 2014.–2020. gadā (aptuveni 32 miljardi eiro) jau ir piešķirti reāliem projektiem. ES daudzos reģionos aktīvi atbalsta stratēģiju izstrādi un konkrētu pasākumu īstenošanu ar Komisijas iniciatīvu, kas paredz īstenot pilotpasākumus reģionos, kuros notiek rūpniecības pārkārtošanās, kā arī iniciatīvu ogļu reģioniem un oglekļintensīviem reģioniem, kuros notiek pārkārtošanās. 2018. gadā turpinājās Investīciju plāns Eiropai, kas Eiropas iedzīvotājiem palīdz saņemt enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, un kopējais to mājsaimniecību skaits, kam plāns jau palīdzējis, sasniedza 7,4 miljonus. Decembrī Komisija uzlika 77 miljonu eiro naudas sodu Bulgarian Energy Holding, tā gāzes piegādes meitasuzņēmumam Bulgargaz un tā gāzes infrastruktūras meitasuzņēmumam Bulgartransgaz (BEH grupa) par to, ka tie bloķēja konkurentu piekļuvi svarīgai Bulgārijas gāzes infrastruktūrai, tādējādi pārkāpjot ES pretmonopola noteikumus.

2018. gadā ES apstiprināja sešus elektroenerģijas jaudas mehānismus, kurus paredzēts ieviest Beļģijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā un Polijā un kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu elektroapgādi vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Starptautiskajā arēnā Komisija organizēja vairākas augsta līmeņa tikšanās Irānā, lai stiprinātu abu partneru sadarbību enerģētikas jomā. Sarežģītajos apstākļos, ko radījusi ASV izstāšanās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna attiecībā uz kodolenerģiju Irānā, Komisija pauda stingru nostāju, ka sankciju atcelšana ir neatņemama kodolvienošanās daļa.

Jūlijā priekšsēdētājs Junkers apmeklēja ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā, kur viņi vienojās stiprināt ES un ASV stratēģisko sadarbību enerģētikas jomā. Viņi jo īpaši vienojās kopīgi strādāt pie tā, lai palielinātu sašķidrinātās dabasgāzes importu Eiropas Savienībā no ASV, tā uzlabojot enerģijas avotu diversifikāciju un enerģijas piegāžu drošību.

Ekonomikas dekarbonizācija

Emisiju samazināšanas pasākumi ir ieguldījums Eiropas ekonomiskajā labklājībā un ilgtspējā. ES ir labas izredzes pārsniegt 2020. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju – 20 %. Laikā no 1990. līdz 2017. gadam emisijas saruka par 22 %, savukārt ES ekonomika šajā pašā periodā pieauga par 58 %.

Regulatīvais satvars, kas ES ļaus izpildīt Parīzes solījumu, jau ir ieviests. 2030. gada ekonomikas mēroga mērķrādītājs ir saskaldīts konkrētos mērķrādītājos, kas noteikti ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai un nozarēm, ko ES ETS neaptver, piemēram, transportam, ēku sektoram, atkritumu sektoram un lauksaimniecības nozarei.

Maijā likumdevēji pieņēma ES dalībvalstīm saistošus ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus periodam no 2021. līdz 2030. gadam attiecībā uz nozarēm, ko emisijas kvotu tirdzniecības sistēma neaptver (tās veido gandrīz 60 % no ES kopējām iekšējām emisijām). Turklāt tika pieņemti ES tiesību akti, kas reglamentē emisijas un piesaistījumus, kuri rodas zemes izmantošanā.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir pārskatīta attiecībā uz periodu pēc 2020. gada. Šī reforma paātrinās emisiju samazinājumus, arī turpmāk vērsīsies pret oglekļa emisiju pārvirzes risku un palīdzēs energoietilpīgām rūpniecības nozarēm un elektroenerģijas nozarei stāties pretī ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku saistītajiem inovācijas un investīciju izaicinājumiem. Tirgus norises kopš pārskatīto tiesību aktu pieņemšanas tiek uzskatītas par apliecinājumu tam, ka aug uzticība oglekļa tirgus izšķirīgajai nozīmei ceļā uz ES vērienīgo klimatisko mērķu sasniegšanu, un ir tehnoloģisko pārmaiņu virzītājspēks.

Maijā Komisija nāca klajā ar atlikušo pasākumu kopumu, kas vajadzīgs, lai modernizētu Eiropas transporta nozari (sk. arī 4. nodaļu), tostarp pirmajiem CO2 emisiju standartiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Saskaņā ar priekšlikumu vidējām CO2 emisijām no jauniem kravas automobiļiem 2025. gadā vajadzētu būt par 15 % mazākām nekā 2019. gadā, bet orientējošais samazinājuma mērķrādītājs 2030. gadam būtu vismaz 30 %. Šie mērķrādītāji ļaus transporta uzņēmumiem, galvenokārt MVU, gūt ievērojamus ietaupījumus, pateicoties mazākam degvielas patēriņam. Decembrī Eiropas Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par stingriem noteikumiem attiecībā uz mazas noslodzes transportlīdzekļu nozares dekarbonizāciju un modernizāciju. Tie provizoriski vienojās par jauniem CO2 emisiju standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem Eiropas Savienībā periodam pēc 2020. gada. Jaunu vieglo automobiļu emisijām 2030. gadā būs jābūt par 37,5 % mazākām un jaunu furgonu emisijām par 31 % mazākām nekā 2021. gadā. Tas paātrinās pāreju uz tīru mobilitāti, tā palīdzot sagatavoties klimatneitralitātei gadsimta otrajā pusē. Tas turklāt palīdzēs Eiropas Savienībai izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, vienlaikus uzlabojot gaisa kvalitāti visiem eiropiešiem.

Citu pasākumu vidū jāmin visaptverošs akumulatoru rīcības plāns, kas palīdzēs Eiropā izveidot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akumulatoru “ekosistēmu”. 21. gadsimtā autobūves nozarei akumulatori būs tikpat svarīgi kā iekšdedzes dzinēji 20. gadsimtā. Gadu pēc tam, kad Eiropas Komisija izveidoja Eiropas Akumulatoru aliansi, akumulatoru ražošana Eiropā ir krietni pavirzījusies uz priekšu un jau top pirmās pilotražotnes. Eiropas Komisija ir arī ierosinājusi ieviest jaunu marķējumu riepām; Eiropas mājsaimniecības, izvēloties visefektīvākās riepas un tā samazinot izmaksas par degvielu, varētu ietaupīt līdz 125 eiro gadā uz automobili.

Cīņa pret gaisa piesārņojumu

2018. gada maijā ES spēra svarīgus soļus, lai iedzīvotājus aizsargātu no gaisa piesārņojuma, ieskicējot atbalsta pasākumus, kas dalībvalstīm palīdzēs sasniegt mērķrādītājus. Piemēram, ES iesaistījās ciešākā sadarbībā ar dalībvalstīm, izmantojot dialogus par tīru gaisu un no ES līdzekļiem finansējot gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus.

Turklāt Komisija pret Franciju, Vāciju, Ungāriju, Itāliju, Rumāniju un Apvienoto Karalisti vērsās Eiropas Savienības Tiesā. Tas bija vajadzīgs tāpēc, ka šīs valstis neievēroja gaisa kvalitātes robežvērtības un neveica pienācīgus pasākumus, kas nodrošinātu pēc iespējas īsākus pārsnieguma periodus.

Kopš septembra visiem jaunajiem automobiļiem, pirms tos var pārdot, reģistrēt un ar tiem braukt pa Eiropas ceļiem, obligāti jāiziet jaunie emisiju testi. Jaunie testi nodrošinās uzticamākus emisiju rādītājus (rezultātus reālos braukšanas apstākļos) un palīdzēs atjaunot uzticību jaunu automobiļu veiktspējas raksturlielumiem. No 2019. gada janvāra neatkarīgas puses, arī Komisija, varēs, izmantojot akreditētas laboratorijas un tehniskos dienestus, ar oficiāli atzītiem testiem testēt transportlīdzekļu emisijas līmeņus visā to ekspluatācijas laikā (sk. arī 4. nodaļu).

Septembrī Komisija sāka padziļinātu izmeklēšanu, kuras mērķis ir noskaidrot, vai BMW, Daimler un VW (Volkswagen, Audi, Porsche), pārkāpjot ES pretmonopola noteikumus, bija noslēguši slepenu vienošanos, lai izvairītos no konkurences attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju vieglo automobiļu emisiju attīrīšanas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu.

Komisija 2018. gadā apstiprināja vairākus atbalsta pasākumus, kas palīdzēs pāriet uz mazemisiju transportu. Šīs valsts atbalsta shēmas, par kurām paziņoja Vācija un Portugāle, attiecās uz atbalstu mazemisiju transportlīdzekļu iegādei, vajadzīgās uzlādes infrastruktūras izbūvei un veco dīzeļdzinēja autobusu pāraprīkošanai.

Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei

Līdztekus emisiju samazināšanas pasākumiem ES turpina veikt pasākumus, lai sagatavotos un pielāgotos nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei. Pašlaik 25 dalībvalstīm ir pielāgošanās stratēģija un klimatadaptācija ir integrēta ES finansēšanas instrumentos un tādās iniciatīvās kā Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, kam 2018. gadā apritēja 10. gadadiena. Ziņojumā par novembrī publicētās ES Pielāgošanās stratēģijas īstenošanu norādīti šie un citi panākumi, bet arī izklāstīts, kādi pasākumi vēl jāveic, lai mazinātu Eiropas neaizsargātību pret klimatisko ietekmi gan tās teritorijā, gan ārpus tās.

Ilgtspējīgs finansējums

Lai sasniegtu ES 2030. gadam nospraustos klimata un enerģētikas mērķus, investīcijās būtu vajadzīgi vēl aptuveni 180 miljardi eiro gadā. Balstoties uz ieteikumiem, ko sniegusi Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos, Komisija nāca klajā ar Ilgtspējīga finansējuma rīcības plānu un 2018. gada maijā iesniedza attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. Likumdošanas procesā virzās ierosinātais grozījums, kas paredz izveidot jaunu etalonu kategoriju, kuru veidotu mazoglekļa un pozitīva oglekļa emisiju ietekmējuma etaloni, un priekšlikums regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem. Komisija ir arī ierosinājusi pakāpeniski izveidot vienotu klasifikācijas sistēmu (“taksonomiju”), kura noteiktu, ko var uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu saimniecisko darbību. Kad šie noteikumi būs pieņemti, tie finanšu tirgu dalībniekiem dos spēcīgu stimulu investēt ilgtspējīgāk un nodrošināt caurredzamību, lai gan institucionālie, gan privātie investori varētu par savām investīcijām izdarīt informētu izvēli.

Vēl viens nozīmīgs notikums norisinājās oktobrī, kad Komisija un Breakthrough Energy, ko vada Bils Geitss, aizsāka jaunu 100 miljonu eiro investīciju fondu, Breakthrough Energy Europe, kas inovatīviem Eiropas uzņēmumiem palīdzēs izstrādāt un laist tirgū jaunas tīras enerģijas tehnoloģijas. Turklāt Eiropas Komisija no ES budžeta apstiprināja 243 miljonu eiro investīciju paketi programmas LIFE projektiem, kas atbalsta dabu, vidi un dzīves kvalitāti, ļaujot Eiropai pietuvoties ilgtspējīgākai mazoglekļa nākotnei.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam

Lai palīdzētu ES sasniegt klimatiskos mērķus, Komisija ir ierosinājusi vismaz 25 % no nākamā ES ilgtermiņa budžeta (2021–2027) atvēlēt pasākumiem, kas dod ieguldījumu klimatisko mērķu sasniegšanā. Tā rosina stiprināt programmu LIFE, kas ir viens no ES vides un klimata finansējuma stūrakmeņiem, paredzot finansējumu palielināt par 60 %.

Enerģētikas jomā 8,7 miljardi eiro septiņu gadu laikā atbalstītu investīcijas Eiropas energoinfrastruktūras tīklos, palīdzot pilnīgot ilgtspējīgu un klimatnoturīgu enerģētikas savienību un atbalstot pāreju uz tīru enerģiju. Vēl 6,07 miljardi eiro tiktu piešķirti starptautiskajam projektam, kurā paredzēts uzbūvēt un ekspluatēt eksperimentālu iekārtu kodolsintēzes kā tīra un ilgtspējīga enerģijas avota testēšanai. Turklāt Komisija ir ierosinājusi kāpināt ES darbības vērienu vidrūpju un klimata pasākumu jomā, paredzot, ka klimata pasākumos ieguldījumu vajadzētu dot 40 % no kopējās lauksaimniecības politikas kopējā budžeta.

Priekšnoteikums ES klimata mērķrādītāju sasniegšanai ir investīcijas revolucionārās tehnoloģijās. Saskaņā ar pārskatīto ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU un citām ES ilgtermiņa budžeta programmām darbosies inovācijas fonds. Papildus ES budžetam finansējumu 10 Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīm energosistēmu modernizācijai un dekarbonizācijai nodrošinās vēl arī Modernizācijas fonds. Jaunās programmas LIFE priekšlikumā Eiropas Komisija ierosinājusi vides un klimata projektiem piešķirt 5,45 miljardus eiro – par 1,95 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekš.

Vienotā tirgus darbības uzlabošana iedzīvotāju un uzņēmumu labā

2018. gadā ES turpināja likvidēt šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu apritei un izplatīja paraugpraksi mazumtirdzniecības nozares attīstības atbalstam.

2018. gada novembrī Komisija pieņēma paziņojumu, kurā sniedza jaunu novērtējumu par vienotā tirgus stāvokli un aicināja dalībvalstis attiecībā uz to atjaunot savu politisko apņemšanos. Lai šajā digitālajā laikmetā pilnībā izmantotu vienotā tirgus potenciālu un nodrošinātu mūsu ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi, vienotajam tirgum ir pienācīgi jādarbojas un nepārtraukti jāattīstās strauji mainīgajā pasaulē.

Tomēr šodien dziļāka integrācija prasa lielāku politisko drosmi un apņēmību nekā pirms 25 gadiem un lielākas pūles, lai novērstu plaisu starp retoriku un realitāti. Paziņojumā tiek izceltas trīs galvenās jomas, kurās jāturpina darbs, lai padziļinātu un stiprinātu vienoto tirgu. Pirmkārt, Komisija aicina dalībvalstis būt modrām ES noteikumu īstenošanā, piemērošanā un izpildē un atturēties no jaunu šķēršļu likšanas. Otrkārt, tā aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt visus tiesību aktus, kas ierosināti, lai nodrošinātu vienotā tirgus pareizu darbību. Treškārt, Komisija norāda uz nozīmīgu potenciālu turpmākai ekonomikas integrēšanai tādās jomās kā pakalpojumi, produkti, nodokļi un tīklu nozares, kam būs vajadzīga politiskā drosme un apņēmība.

Komisija ir arī nākusi klajā ar paziņojumiem par ES investīciju plānu un saskaņotajiem Eiropas standartiem. Tie parāda, kā Komisijas iniciatīvas palīdz uzlabot cilvēku ikdienas dzīvi, sekmē uzņēmumu labklājību, nodrošina, ka Eiropa joprojām ir investīcijām pievilcīgs galamērķis, un stiprina Eiropas vērtības, kā arī tās pozīcijas un ietekmi pasaulē.

Lai nodrošinātu, ka valstu noteikumi nerada nevajadzīgus šķēršļus speciālistu brīvai apritei visā Eiropas Savienībā, ES ir vienojusies par jauniem noteikumiem. Tie palīdzēs 50 miljoniem cilvēku jeb 22 % no Eiropas darbaspēka, kas strādā reglamentētās profesijās, piemēram, inženieriem, juristiem un arhitektiem, kuru darbam ir vajadzīga īpaša kvalifikācija. No 2020. gada ES dalībvalstīm būs rūpīgi jāizvērtē plānoto tiesību aktu izmaksas un ieguvumi, proti, jāveic tests, lai pārliecinātos, ka tie ir samērīgi un pamatoti.

Kopš 2016. gada janvāra ieviestā Eiropas profesionālā karte kvalificētiem speciālistiem atvieglo pakalpojumu sniegšanu visā ES. 2018. gada izvērtējums liecina, ka minētā karte, kas patlaban ir pieejama vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, nekustamā īpašuma aģentiem un kalnu gidiem, dod pievienoto vērtību salīdzinājumā ar tradicionālajiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesiem.

ES ir arī pievērsusies ierobežojumiem mazumtirdzniecības nozarē, kurā nodarbināti gandrīz 9 % no Eiropas darbaspēka vairāk nekā 3,6 miljonos uzņēmumu. Līdz ar e-komercijas un daudzkanālu mazumtirdzniecības attīstību nozarē notiek pamatīgas pārmaiņas. Lai izveidotu atvērtāku, integrētāku un konkurētspējīgāku mazumtirdzniecības nozari, aprīlī Komisija ir publicējusi paraugprakses apkopojumu, kurā ir iekļautas arī jaunas pieejas pilsētu centru dzīvīguma uzlabošanai. Komisija aicināja dalībvalstis nodrošināt, ka spēkā esošie noteikumi ir nediskriminējoši, pamatoti un samērīgi. Rokasgrāmata par to, kā atdzīvināt un modernizēt mazo mazumtirdzniecības nozari, sniedz praktiskus ieteikumus nākotnes uzdevumu risināšanai.

Lai nodrošinātu lielāku taisnīgumu pārtikas piegādes ķēdē un stiprinātu lauksaimnieku un mazo uzņēmumu pozīcijas, Komisija ierosināja aizliegt viskaitīgākos netaisnīgas tirdzniecības prakses veidus.

Decembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panāca politisku vienošanos par jaunu noteikumu kopumu, kas 100 % ES lauksaimnieku un vairumam mazo un vidējo lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu nodrošinās aizsardzību pret negodprātīgu praksi un tirdzniecību.

Lai nodrošinātu vienotā tirgus noteikumu pareizu piemērošanu, Komisija ir ierosinājusi arī vairākas pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas, publiskā iepirkuma un mazumtirdzniecības jomā.

Ceļā uz taisnīgu darbaspēka mobilitāti un drošākiem darba apstākļiem

2018. gadā mēs atzīmējām 50. gadadienu regulām, kuras iedibināja darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Patlaban apmēram 17 miljoni eiropiešu dzīvo vai strādā citā ES valstī. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms 10 gadiem.

Komisija ierosināja izveidot Eiropas Darba iestādi, kuras uzdevums būs gan informēt iedzīvotājus un uzņēmumus par iespējām dzīvot, strādāt vai darboties citā ES valstī, gan stiprināt ES valstu sadarbību, lai taisnīgi un efektīvi izpildītu noteikumus, gan arī nodrošināt mediāciju pārrobežu strīdu gadījumos. Šī jaunā struktūra, kuras izveide plānota 2019. gadā, papildina priekšlikumu uzlabot noteikumus, kas koordinē sociālā nodrošinājuma sistēmas, kuras aizsargā iedzīvotājus jau 60 gadus. Abi priekšlikumi patlaban tiek apspriesti Eiropas Parlamentā un Padomē.

Jauni noteikumi ir paredzēti tam, lai aizsargātu to personu tiesības, kuras darba devējs nosūta uz laiku strādāt citā valstī. Šo noteikumu pamatelements ir līdzsvars starp pakalpojumu brīvu apriti un vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. Tie nodrošinās vienādu samaksu par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā, tādejādi uzņēmējvalstī radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ārvalstu un vietējiem uzņēmumiem.

Vienotā digitālā vārteja: vienots kontaktpunkts administratīvo formalitāšu kārtošanai tiešsaistē

Lai ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu vieglāk kārtot administratīvās formalitātes tiešsaistē, 2018. gadā tika pieņemta regula par vienotās digitālās vārtejas izveidi. Nākotnē jebkura administratīvā procedūra, kas pašlaik pieejama tiešsaistē lietotājiem vienā ES valstī, būs pieejama lietotājiem no citām ES dalībvalstīm ES valodā, kas ir saprotama pārrobežu lietotājiem. Tiešsaistē būs pieejama divdesmit viena pamatprocedūra, piemēram, dzimšanas apliecības pieprasīšana vai automašīnas reģistrēšana. Sistēma arī samazinās pārrobežu birokrātiskos šķēršļus, proti, ieviesīs vienreizējas iesniegšanas principu, saskaņā ar kuru iestādēm ir pienākums atkārtoti izmantot informāciju, ko iedzīvotāji un uzņēmumi jau ir snieguši. Ar šādu sistēmu varētu uzņēmumiem ietaupīt vairāk nekā 11 miljardus eiro.

Spēcīgs un inovatīvs rūpnieciskais pamats

Spēcīgs un konkurētspējīgs rūpnieciskais pamats ir izšķirošs Eiropas ekonomikas nākotnei. ES atjaunotās rūpniecības politikas stratēģijas mērķis ir mudināt Eiropas rūpniecību un Eiropas iedzīvotājus izmantot rūpniecības pārveides, digitalizācijas un dekarbonizācijas dotās iespējas.

Eiropas 2018. gada Rūpniecības diena parādīja, ka Eiropai ir laba sākumpozīcija. Uzsākot pirmo Industriālo tīras enerģijas forumu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta trim nozares virzītām iniciatīvām attiecībā uz akumulatoriem, atjaunojamiem energoresursiem un būvniecību, ES ir vēlreiz apliecinājusi savu vadošo lomu pārejā uz tīru un ilgtspējīgu enerģiju.

ES izsludināja 10 miljonu eiro apbalvojumu par inovatīviem akumulatoriem elektotransportlīdzekļiem un organizēja pirmo apaļā galda “Rūpniecība 2030” sanāksmi. Apaļā galda diskusijās piedalās 20 ekspertu grupa, kas palīdzēs veidot redzējumu par Eiropas rūpniecības nākotni un 2019. gada vasarā sniegs attiecīgus ieteikumus.

ES sniegums inovācijas jomā turpina uzlaboties, bet 2018. gadā publiskotais Eiropas inovācijas rezultātu pārskats liecina, ka, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju pasaulē, ir vajadzīgi turpmāki centieni. Vērojama pozitīva tendence lielākajā daļā ES valstu, it īpaši Maltā, Nīderlandē un Spānijā, un ES inovācijas līdere joprojām ir Zviedrija. ES sāk panākt galvenos konkurentus, proti, Kanādu, Japānu un Amerikas Savienotās Valstis. Bet inovācijas atpalicības novēršana un pārsvara saglabāšana pār Ķīnu prasīs saskaņotu rīcību, lai izmantotu Eiropas inovācijas potenciālu.

Eiropai jāizmanto iespējas, ko sniedz tehnoloģiju straujā attīstība. ES ne tikai ir atbalstījusi rūpniecības modernizāciju ar tādām iniciatīvām kā pasākumi mākslīgā intelekta jomā un stratēģija attiecībā uz satīklotu un automatizētu braukšanu, bet arī izvērtējusi, vai spēkā esošie noteikumi attiecībā uz tehniku un atbildību nav novecojuši. Izvērtējumā konstatēts, ka minētie noteikumi ir piemēroti jaunām digitālajām tehnoloģijām un inovatīviem produktiem.

Vienkāršota, bet pret krāpšanu aizsargātāka aplikšana ar nodokļiem

Netraucēti funkcionējošam vienotajam tirgum ir vajadzīgi taisnīgi un efektīvi nodokļu noteikumi. Vadoties pēc šāda principa, Komisija kopš 2014. gada novembra ir iesniegusi 22 priekšlikumus nodokļu jomā.

2018. gada martā ES finanšu ministri pieņēma noteikumus, kas paredzēti, lai uzlabotu pārredzamību nolūkā novērst pārrobežu nodokļu agresīvu plānošanu. No 2020. gada jūlija tādiem nodokļu starpniekiem kā nodokļu konsultanti, grāmatveži, bankas un juristi, kas saviem klientiem piedāvā sarežģītas pārrobežu finanšu shēmas, kuras varētu palīdzēt izvairīties no nodokļu maksāšanas, būs pienākums deklarēt šādas shēmas savām nodokļu iestādēm.

Komisija veic pēdējo 25 gadu laikā visapjomīgāko PVN reformu. 2017. gada oktobrī tā ierosināja galvenos principus ES vienotas PVN zonas izveidei, lai novērstu 50 miljardu eiro apmērā aplēsto pārrobežu krāpšanu PVN jomā, kas patlaban ES dalībvalstīs ik gadu ietekmē valstu budžetus. Lai īstenotu galvenos principus attiecībā uz nodokļu piemērošanu tirdzniecībā starp ES valstīm, 2018. gada maijā Komisija nāca klajā ar sīki izstrādātiem tehniskajiem pasākumiem.

Oktobrī Komisija atzinīgi novērtēja to, ka ES valstis ir pieņēmušas jaunos rīkus, kas paredzēti ES PVN sistēmas nepilnību novēršanai. Ar šo instrumentu stāšanos spēkā 2018. gada novembrī ES valstis varēs veikt plašāku informācijas apmaiņu un ciešāk sadarboties cīņā pret noziedzīgām organizācijām.

Muitas savienības 50. gadadiena

2018. gadā tika atzīmēta muitas savienības dibināšanas 50. gadadiena. ES vienotais tirgus, kas ļauj uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ES, pārdot savas preces un investēt visā ES bez iekšējām robežām, nebūtu iespējams bez muitas savienības nodrošinātās no tarifiem brīvās vides.

Pēdējos 50 gados dalībvalstu muitas iestāžu loma un pienākumi ir palielinājušies. Jūlijā pēc pirmā divgadu ziņojuma par gūtajiem panākumiem ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošanā ES dalībvalstis parakstīja ES muitas administrāciju hartu. Tajā nostiprināts sabiedrības aizsardzības, tirdzniecības veicināšanas un rīcības vienotības princips gan pašreizējā muitas dienestu darbā, gan turpmāk.

Labāki finanšu pakalpojumi

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem eirozonas iedzīvotājiem vai uzņēmumiem nav atšķirības, vai darījumi eiro tiek veikti savā valstī vai ar citu eirozonas valsti. ES vēlas, lai uz Eiropas iedzīvotājiem valstīs, kas neietilpst eirozonā, attiektos vienādi nosacījumi, kad tie veic pārrobežu maksājumus eirozonā. Decembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panāca politisku vienošanos par priekšlikumu, pateicoties kuram patērētāju pārvedumi eiro visā ES būs lētāki un tajos tiks izmantots taisnīgāks valūtas maiņas kurss.

Maija priekšlikumā jaunajiem ES noteikumiem par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu ir izvirzīts mērķis labāk aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušos un uzlabot apdrošinājuma ņēmēju tiesības. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka ceļu satiksmes negadījumos cietušie saņem pilnu tiem pienākošos kompensāciju pat tad, ja apdrošinātājs ir maksātnespējīgs.

Labāka patērētāju aizsardzība apdrošināšanas produktu jomā

Oktobrī ir stājušies spēkā jaunie noteikumi par apdrošināšanas produktu izplatīšanu, un ES patērētājiem tie ir devuši lielāku skaidrību. Apdrošināšanas produktu pārdošanas noteikumi tikuši pilnveidoti, un tas nodrošinās labāku patērētāju aizsardzību. Plānots, ka pastiprinātie noteikumi būs izdevīgi gan apdrošinājuma ņēmējiem, gan arī apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana vienotajā tirgū

Komisija darbojas kā konkurenci regulējoša iestāde uzņēmumu apvienošanās kontroles jomā, un tās pienākums ir nodrošināt, ka cilvēkiem Eiropas Savienībā netiek liegts izmantot konkurences sniegtās priekšrocības, piemēram, zemākas cenas, lielāku patērētājiem pieejamo izvēli un plašāku produktu inovāciju.

2018. gadā Komisija ar konkrētiem nosacījumiem atļāva Bayer grupai iegādāties uzņēmumu Monsanto. Ar plašu korektīvo pasākumu kopumu, tai skaitā ar attiecīgo pētniecības un attīstības aktīvu pārdošanu, puses ir vienojušās atrisināt visas konstatētās konkurences problēmas, it īpaši saistībā ar sekām, ko šī apvienošanās nākotnē varētu radīt inovācijai.

Komisija arī neatlaidīgi cīnās ar karteļiem un tos smagi soda. Komisijas iecietības programmas ietvaros uzņēmumi var sniegt attiecīgās liecības apmaiņā pret naudas soda samazinājumu. 2018. gadā Komisija ir uzlikusi 254 miljonu eiro lielu naudas sodu astoņiem viedtālruņos un citās ierīcēs izmantojamo kondensatoru ražotājiem par to, ka tie ir piedalījušies kartelī kopā ar ražotāju, kas ir pieprasījis atbrīvojumu no naudas soda. Komisija arī ir uzlikusi 395 miljonu eiro lielu naudas sodu četriem jūras transporta uzņēmumiem, kas pārvadā automobiļus, un trijās atsevišķās karteļu lietās tā ir uzlikusi 151 miljonu eiro lielu naudas sodu automobiļu detaļu piegādātājiem.

ES veiktās valsts atbalsta kontroles uzdevums ir nodrošināt, ka ES valstis nepiešķir atsevišķiem uzņēmumiem labāku nodokļu režīmu nekā citiem. Jūnijā Komisija konstatēja, ka Luksemburga ir atļāvusi diviem Engie grupas uzņēmumiem nemaksāt nodokļus no gandrīz visas šo uzņēmumu peļņas. Tagad Luksemburgai ir jāpiedzen nesamaksātais nodoklis aptuveni 120 miljonu eiro apmērā. Oktobrī Komisija secināja, ka Slovākijas 125 miljonu eiro liels ieguldījumu atbalsts uzņēmumam Jaguar Land Rover atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu. Atbalsts veicinās Nitras reģiona attīstību, neradot nepamatotus konkurences kropļojumus vienotajā tirgū.

Decembrī Komisija apstiprināja 1,75 miljardu eiro lielu valsts atbalstu par labu 6 miljardu eiro lielam privātā sektora ieguldījumam pētniecībā, attīstībā un inovācijā mikroelektronikas jomā. Eiropas ekonomikā mikroelektronika ir viena no galvenajām pamattehnoloģijām. Šo svarīgo projektu visas Eiropas interesēs īstenos aptuveni 30 uzņēmumu četrās dalībvalstīs sadarbībā ar pētniecības organizācijām un universitātēm, un tas būtis ki ietekmēs citus uzņēmumus visā ES.

Decembrī Komisija konstatēja, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma, kas Gibraltārā piemērota procentu un honorāru maksājumiem, kā arī pieci nodokļu nolēmumi ir nelikumīgi saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Atbrīvojuma saņēmējiem tagad ir jāatlīdzina Gibraltāram nesamaksātie nodokļi aptuveni 100 miljonu eiro apmērā.

Ceļā uz drošu, ekoloģiski tīru un satīklotu mobilitāti

Lai aizsargātu mūsu veselību un vidi un palielinātu ES rūpniecības konkurētspēju, ES orientējas uz ekoloģiski tīru un ilgtspējīgu mobilitāti.

2018. gadā ES ir pabeigusi pārskatīt procesu, ar kuru nodrošina, ka automobiļu ražotāji stingri ievēro visas ES drošuma, vides aizsardzības un ražošanas prasības. Reforma tika ierosināta pēc “dīzeļgeitas” skandāla un papildina ES plašāku darbu, kas orientēts uz to, lai automobiļu nozare būtu tīra, ilgtspējīga un konkurētspējīga. Jaunie noteikumi, ko piemēros no 2020. gada, ievērojami paaugstinās transportlīdzekļu testēšanas kvalitāti un neatkarību, palielinās to automobiļu pārbaudes, kas jau ir pieejami ES tirgū, kā arī ar Eiropas pārraudzību stiprinās visu sistēmu.

Iniciatīvas “Eiropa kustībā” ietvaros ES nāca klajā ar galīgo pasākumu kopumu, kura mērķis ir modernizēt Eiropas transporta sistēmu tā, lai eiropieši varētu gūt labumu no drošākas satiksmes, mazāk piesārņojošiem transportlīdzekļiem un modernākiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

Transportlīdzekļu drošuma noteikumu reforma paredz, ka visiem jaunajiem tirgū laistajiem transportlīdzekļu modeļiem jābūt aprīkotiem ar jaunākajām uzlabotajām drošuma tehnoloģijām, tādām kā ārkārtas bremzēšana un intelektiska ātruma pielāgošanas sistēma. Šī reforma ir tieši saistīta ar centieniem padarīt ceļu infrastruktūru drošāku. Patlaban šos priekšlikumus izskata dalībvalstis un Eiropas Parlaments.

Sistemātiski tiks izskatīti arī riski, ko rada nedroša ceļu infrastruktūra, tai skaitā riski neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, riteņbraucējiem un gājējiem. Priekšlikumi atbalstīs dalībvalstis viņu centienos uzlabot ceļu satiksmes drošību, un it īpaši tie palīdzēs dalībvalstīm, kuru rezultāti ceļu satiksmes drošības jomā nav apmierinoši, panākt tādu pašu līmeni, kāds ir labākus rezultātus sasniegušajās dalībvalstīs.

Pāreja uz satīklotiem un automatizētiem automobiļiem var padarīt mobilitāti drošāku, tīrāku, iekļaujošāku un efektīvāku. 2018. gada stratēģijas mērķis ir nodrošināt svarīgāko tehnoloģiju un infrastruktūras attīstību ES un garantēt to drošumu.

Sezonālās laika maiņas izbeigšana

Reaģējot uz Eiropas Parlamenta lūgumu un arvien lielāka iedzīvotāju un dalībvalstu skaita bažām, Komisija jūlijā uzsāka sabiedrisko apspriešanu par pāreju uz vasaras laiku. Tika saņemti aptuveni 4,6 miljoni atbilžu. Tas ir lielākais atbilžu skaits, kas jebkad saņemts sabiedriskās apspriešanas kontekstā. Apspriešanas rezultāti liecina, ka 84 % respondentu atbalsta sezonālās laika maiņas izbeigšanu. Sākotnējais iemesls, kādēļ dalībvalstis ieviesa šos pasākumus 20. gadsimta 70. gados (galvenokārt energotaupības nolūkā), vairs nemaz nav svarīgs, jo tagad enerģijas patēriņa samazināšanai ir pieejami jauni paņēmieni.

Lai novērstu traucējumus vienotajā tirgū, pašreizējos ES tiesību aktos ir saskaņoti noteikumi par laika maiņu visās dalībvalstīs. Ar tādu pašu mērķi Komisija septembrī nāca klajā ar priekšlikumu par sezonālās laika maiņas izbeigšanu. Tā aicināja dalībvalstis saskaņoti izvēlēties savu standarta laiku (šī izvēle ietilpst valstu kompetencē) neatkarīgi no tā, vai tās vēlas, lai to pastāvīgais standarta laiks sakristu ar pašreizējo vasaras laiku vai arī tiktu saglabāts nemainīgs (pašreizējais ziemas laiks). Patlaban šo priekšlikumu izskata Padome un Eiropas Parlaments.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un cīņa pret viltošanu

Pasaulē, kurā ES uzņēmumi arvien vairāk sacenšas inovācijas, radošuma un kvalitātes jomā, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir spēcīgs instruments, ar kuru palielināt visu uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

Lai palīdzētu Eiropas farmācijas uzņēmumiem iekļūt strauji augošos pasaules tirgos un Eiropas Savienībā veicinātu nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus, Komisija ierosināja pielāgot intelektuālā īpašuma noteikumus, lai Eiropas Savienībā reģistrētos farmācijas uzņēmumus padarītu konkurētspējīgākus pasaules tirgos.

Lai apkarotu viltošanu un pirātismu, reklāmas nozare apvienoja spēkus un parakstīja brīvprātīgu vienošanos, kuras nolūks ir samazināt to tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu reklāmas ieņēmumus, kas pārkāpj autortiesības vai izplata viltojumus.

Jūnijā stājās spēkā jauni ES noteikumi par komercnoslēpumu aizsardzību. Izmaiņas atturēs no negodīgas konkurences un veicinās sadarbībā balstītu inovāciju un dalīšanos ar vērtīgu zinātību nolūkā padarīt Eiropas Savienību par spēcīgāku un konkurētspējīgāku ekonomisko reģionu.

Mūsdienīgs un ilgtspējīgs publiskais iepirkums

Eiropas Savienībā vairāk nekā 250 000 publiskā sektora iestāžu katru gadu aptuveni 2 triljonus eiro, t. i., vairāk nekā 14 % no iekšzemes kopprodukta, atvēl pakalpojumu, būvdarbu un preču iegādei. 2018. gadā Komisija turpināja īstenot savu stratēģiju, kuras mērķis ir pēc iespējas lietderīgāk izmantot nodokļu maksātāju naudu un palīdzēt veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Tā publicēja ieteikumus, kas mudina publiskā iepirkuma rīkotājus izmantot iepirkumu kā instrumentu inovācijas stimulēšanai, un nosūtīja valstu iestādēm ieteikumu atbalstīt MVU un atvieglot to dalību iepirkuma līgumos aizsardzības jomā. Atsevišķi norādījumi palīdz nepieļaut visbiežāk sastopamās kļūdas projektos, kurus līdzfinansē Eiropas strukturālie un investīciju fondi.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam

Lai uzlabotu patērētāju iespējas un aizsardzību un sniegtu tiem rīcības instrumentus, kā arī ļautu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmantot visas priekšrocības, ko sniedz labi funkcionējošs vienotais tirgus, 2018. gada jūnijā Komisija ierosināja jaunu programmu ar budžetu 4 miljardu eiro apmērā. Jaunā programma stiprinās vienotā tirgus pārvaldību, atbalstīs uzņēmumu konkurētspēju un veicinās cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību.

Banku savienības izveides pabeigšana

Banku savienības izveides pabeigšana ir svarīgs solis ceļā uz ES ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu. Kopš 2014. gada risks ES finanšu nozarē ir aizvien turpinājis samazināties, un tam būtu jāpaver ceļš turpmākai riska dalīšanai, izmantojot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Eiropas Komisija 2015. gadā ierosināja eirozonas mēroga sistēmu, lai papildinātu valstu esošās noguldījumu garantiju sistēmas. ES tiesību akti jau nodrošina to, ka bankas bankrota gadījumā tiek aizsargāti visi noguldījumi līdz 100 000 eiro. Izmantojot vienotu fondu, sistēma nodrošinātu stingrāku un vienotāku apdrošināšanas segumu eirozonā.

ES vadītāji decembrī vienojās par kārtību, kādā piemēro atbalsta mehānismu banku savienības vienotajam noregulējuma fondam. Atbalsta mehānismu nodrošinās Eiropas Stabilizācijas mehānisms, pastiprinot uzticēšanos ES banku sistēmai. To aktivizēs kā galējas nepieciešamības apdrošināšanu lielu banku noregulējuma gadījumos.

Banku nozares riski pēdējo gadu laikā Eiropas Savienībā ir ievērojami samazinājušies. Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā esošās bankas kopš 2014. gada ir piesaistījušas papildu kapitālu 234 miljardu eiro apmērā, un tām ir daudz lielākas likviditātes rezerves. 2018. gada decembrī tika panākta vienošanās par jauniem noteikumiem, vēl vairāk nostiprinot banku noturību un iespēju bankām aiziet no tirgus, neradot izmaksas nodokļu maksātājiem.

Turklāt ieņēmumus nenesošo kredītu īpatsvars (kad aizņēmējs nespēj vai nevēlas atmaksāt bankas aizdevumu) ir ievērojami samazinājies, tostarp dalībvalstīs, kurās tas bija īpaši augsts. Novembrī Eiropas banku nozares spriedzes tests, ko koordinēja Eiropas Banku iestāde, parādīja, ka Eiropas bankas ir kļuvušas noturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem. Tests aptvēra 48 Eiropas lielākās bankas, tostarp 33 bankas, ko tieši uzrauga Eiropas Centrālā banka, kas pārstāv aptuveni 70 % no eirozonas banku aktīviem.

Komisija 2018. gada martā nāca klajā ar tiesību aktiem, lai mazinātu ieņēmumus nenesošo kredītu atlikušos krājumus un novērstu to iespējamo uzkrāšanos nākotnē, un izveidotu veicinošu sistēmu ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem, kas ļautu paplašināt banku valsts obligāciju portfeļu diversifikāciju. Tika panākts progress attiecībā uz priekšlikumiem par ieņēmumus nenesošiem kredītiem, jo īpaši panākot vienošanos par vienu nozīmīgu elementu – nodrošināt, ka bankām turpmāk pietiek līdzekļu ieņēmumus nenesošu kredītu radīto zaudējumu segšanai. Joprojām turpinās darbs ar diviem citiem elementiem – aizdevuma nodrošinājuma piespiedu atsavināšana paātrinātā ārpustiesas kārtībā un otrreizējo tirgu turpmāka attīstīšana ieņēmumus nenesošiem kredītiem, kuros bankas var šādus aizdevumus pārdot kredītu apkalpotājiem un ieguldītājiem.

Dalībvalstu panākumi eiro ieviešanā

Maijā tika publiskots Eiropas Komisijas divreiz gadā veiktais novērtējums par dažu dalībvalstu gatavību pieņemt eiro kā savu valūtu. Konverģences ziņojums ir pamatā Eiropas Savienības Padomes lēmumam par to, vai dalībvalsts atbilst nosacījumiem, lai pievienotos eirozonai. Ziņojums, ko izdod vienlaikus ar Eiropas Centrālās bankas veiktu atsevišķu novērtējumu, aptver septiņas dalībvalstis, kuras ir apņēmušās ieviest eiro, bet vēl nav to izdarījušas, proti, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija.

Lai gan visās septiņās dalībvalstīs kopumā vērojama ievērojama nominālā konverģence, ziņojumā tika konstatēts, ka neviena no tām pašlaik neatbilst visiem oficiālajiem nosacījumiem dalībai kopējā valūtā. Lai gan Bulgārija un Horvātija atbilst visiem konverģences kritērijiem, izņemot valūtas maiņas kursa kritēriju, ziņojumā tika konstatēts, ka tikai Horvātijas tiesību akti ir pilnībā saderīgi ar ekonomiskās un monetārās savienības noteikumiem.

Pārskatot citus faktorus, tika konstatēts, ka ārpus eirozonas esošās dalībvalstis ir kopumā ekonomiski un finansiāli labi integrētas Eiropas Savienībā. Tomēr dažas no šīm dalībvalstīm joprojām saskaras ar makroekonomikas neaizsargātību un/vai saskaras ar problēmām, kas saistītas ar to darījumdarbības vidi un iestāžu sistēmu un kas var radīt riskus attiecībā uz konverģences procesa ilgtspēju.

Komisija ir apņēmusies atbalstīt dalībvalstis, kas gatavojas pievienoties eirozonai. Izmantojot īpašu darbplūsmu Strukturālo reformu atbalsta programmā, Komisija pēc pieprasījuma sniegs mērķtiecīgu atbalstu tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest eiro. Panākt konverģenci un izveidot stabilas ekonomikas struktūras ir ļoti būtiski ES labklājībai kopumā un eiro valūtas raitai darbībai.

Lielāks sociālais taisnīgums ekonomiskajā un monetārajā savienībā

Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir izklāstīti labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu pamatprincipi. Lai gan ir ļoti nozīmīgi likt spēcīgu uzsvaru uz nodarbinātību un sociālajiem rādītājiem, lai palielinātu noturību un padziļinātu ekonomisko un monetāro savienību, Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana ir kopīga politiska apņemšanās un atbildība Savienības un dalībvalstu līmenī atbilstoši to kompetencei.

Spēcīga sociālā dimensija ir būtiska ekonomiskās un monetārās savienības sastāvdaļa. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada novembrī kopīgi pasludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tas kalpo kā kompass jaunu sociālo problēmu risināšanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu, iekļaujošu un konkurētspējīgu sabiedrību.

Lai gan pašreizējie elastīgākie darba režīmi nodrošina jaunas darba iespējas, jo īpaši jauniešiem, tie var radīt ekonomisko nedrošību un nevienlīdzību. Saskaņā ar sociālo tiesību pīlāra principiem Komisija vēlas nodrošināt, ka visiem cilvēkiem ir taisnīgas iespējas baudīt pilnvērtīgu darba dzīvi, pienācīgus darba apstākļus un pietiekamu sociālo aizsardzību neatkarīgi no viņu darba līguma veida. Kopā ar priekšlikumu par faktisko pīlāru Eiropas Komisija 2017. un 2018. gadā ierosināja konkrētas iniciatīvas, lai to īstenotu praksē.

Piemēram, martā Komisija ierosināja sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopumu kurā iekļauti priekšlikumi par Eiropas Darba iestādi, lai nodrošinātu, ka ES noteikumi par taisnīgu darbaspēka mobilitāti tiek īstenoti taisnīgi, vienkārši un efektīvi (sk. arī 4. nodaļu).

Sociālā taisnīguma nodrošināšanas pasākumu kopumā ir iekļauts arī priekšlikums Padomes ieteikumam par darbinieku un pašnodarbinātu personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Decembrī ministri noslēdza politisku vienošanos par šo priekšlikumu. Ieteikuma mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kuriem ir nestandarta nodarbinātības un pašnodarbinātības veidi un kurus to nodarbinātības statusa dēļ nepietiekami aptver sociālā nodrošinājuma sistēmas, un tāpēc viņi ir pakļauti lielākai ekonomiskai nedrošībai.

Ieteikums aptver sociālā nodrošinājuma sistēmas attiecībā uz bezdarbu, slimību un veselības aprūpi, maternitātes vai paternitātes atvaļinājumu, nelaimes gadījumiem darba vietā un arodslimībām, invaliditāti un vecumu. Mērķis ir mudināt ES valstis nodrošināt, ka visi nestandarta nodarbinātībā iesaistītie darbinieki un pašnodarbinātie var pievienoties sociālā nodrošinājuma sistēmām un veikt tajās iemaksas, tādējādi novēršot formālā seguma nepilnības. Tās mērķis ir arī ļaut viņiem kā shēmas dalībniekiem uzkrāt un izmantot pienācīgus atbilstošus sociālos pabalstus un palielināt pārredzamību attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmām un tiesībām.

Darba un ģimenes dzīves līdzsvarošana

Komisija 2017. gadā nāca klajā ar priekšlikumu jaunai direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Tā kā šī iniciatīva ir viens no Eiropas sociālo tiesību pīlāra galvenajiem mērķiem, tā nosaka vairākus jaunus vai augstākus minimālos standartus attiecībā uz paternitātes atvaļinājumu, bērna kopšanas atvaļinājumu un aprūpētāja atvaļinājumu un elastīgu darba režīmu. Pašlaik notiek Eiropas Parlamenta un Padomes sarunas. Decembrī minētās iestādes panāca pagaidu vienošanos.

Pārredzami un paredzami darba nosacījumi

Dalībvalstis 2018. gada jūnijā panāca vienošanos par Komisijas priekšlikumu direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka mūsdienīgā un elastīgā darba tirgū visi darba ņēmēji ES ir pilnībā rakstiski informēti par viņu darba attiecību pamatnoteikumiem, un tajā nosaka jaunas tiesības visiem darba ņēmējiem, tostarp tiem, kuriem ir nestandarta nodarbinātības un pašnodarbinātības veidi. Sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi turpinājās 2018. gada beigās.

Nodarbinātības un sociālo problēmu risināšana

Eiropas sociālo tiesību pīlāram bija vadoša loma 2018. gada ekonomikas politikas koordinācijas ciklā, kas pazīstams kā Eiropas pusgads. Tā rezultātā dalībvalstīm sniegtajos ieteikumos bija vēl lielāks uzsvars uz nodarbinātības un sociālajām problēmām. Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektā tika iekļauts jauns sociālo rezultātu pārskats. Tajā atspoguļotas ES dalībvalstu tendences un veikums trīs jomās, kas saistītas ar pīlāra 20 principiem: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļautība.

Ņemot vērā pozitīvas ekonomikas perspektīvas, konkrētām valstīm adresētajos 2018. gada ieteikumos mēģina veicināt uz nākotni vērstu pieeju, galveno uzmanību pievēršot darbam, kura pamatā būtu ilgtspējīga, iekļaujoša un ilgtermiņa izaugsme. Lai sasniegtu šo mērķi, izšķiroša nozīme būs iesaistei visos līmeņos, tostarp sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistei. Ieteikumus Padome pieņēma jūlijā.

Reformu atbalstīšana dalībvalstīs

Lai gan Eiropas ekonomika ir nostiprinājusies un ir uz stabilas izaugsmes ceļa, ir vajadzīgas turpmākas strukturālas reformas, lai padarītu mūsu ekonomiku stabilāku, iekļaujošāku, ražīgāku un noturīgāku.

Lai atbalstītu šos reformu centienus, Komisija 2015. gadā izveidoja Strukturālo reformu atbalsta dienestu, kas palīdz dalībvalstīm sagatavot, izstrādāt un īstenot reformas. Atbalsts tiek sniegts tikai pēc pieprasījuma, un tas ir pielāgots attiecīgajai dalībvalstij.

Pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir ievērojami pārsniedzis gaidīto. Līdz šim brīdim dienests, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu un citus avotus, ir iesaistījies gandrīz 500 tehniskā atbalsta projektos 25 ES dalībvalstīs. Tas nozīmē, piemēram, palīdzēt dalībvalstīm reformēt izglītības un veselības aprūpes sistēmas, modernizēt publisko finanšu pārvaldību, reformēt nodokļu administrācijas, palielināt valsts pārvaldes un tiesu sistēmu efektivitāti, attīstīt digitālo ekonomiku, radīt darījumdarbībai labvēlīgu vidi un uzlabot piekļuvi finansējumam.

Piemēram, Horvātijas Tieslietu ministrija saņēma atbalstu tās centienos uzlabot valsts tiesu pārvaldību, lai atbalstītu efektīvu tiesu sistēmu un tiesiskuma ievērošanu. Komisija arī atbalsta Slovākiju tās centienos panākt, lai veselības aprūpes sistēma būtu efektīvāka un rezultatīvāka, un Latviju tās vidusposma nodokļu stratēģijas īstenošanā. Atbalsts ir sniegts arī Bulgārijai, lai palīdzētu radīt darījumdarbībai labvēlīgāku vidi, un Baltijas valstīm, lai palīdzētu uzlabot kapitāla tirgu darbību reģionā.

Pieaugot dalībvalstu pieprasījumam, Komisija 2017. gada decembrī ierosināja palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu. Eiropas Parlaments un Padome 2018. gadā apstiprināja priekšlikumu, līdz 2020. gadam palielinot programmas kopējo budžetu līdz 222,8 miljoniem eiro. Tas ļaus ES reaģēt uz dalībvalstu lielo pieprasījumu pēc atbalsta.

Godīga konkurence

Pēdējā desmitgadē ES valsts atbalsta kontrole banku nozarē ir devusi ļoti būtisku ieguldījumu, lai atjaunotu ES banku nozares veselību, nosakot bankām prasību pārstrukturēt un atbrīvot savu bilanci kā nosacījumu valsts atbalsta saņemšanai. Komisija arī palīdzēja risināt atlikušās mantotās problēmas ES bankās.

Kiprā Komisija apstiprināja valsts atbalstu, lai finansētu Kipras kooperatīvās bankas (Cyprus Cooperative Bank) pienācīgu aiziešanu no tirgus, tostarp dažu daļu pārdošanu Grieķijas Bankai (Hellenic Bank) un ieņēmumus nenesošu kredītu izslēgšanu 6 miljardu eiro apmērā. Tas papildināja Kipras saistošu apņemšanos reformēt tiesisko regulējumu, palīdzot turpmāk risināt ieņēmumus nenesošu kredītu problēmas, un samazināt izmaksas nodokļu maksātājiem.

Itālijā pārstrukturēšanas plāna ietvaros Banca Monte dei Paschi veiksmīgi atbrīvojās no 24,6 miljardiem eiro slikto aizdevumu, izmantojot 2016. gadā izveidoto Itālijas garantiju shēmu GACS. No 2018. gada janvāra līdz septembrim notika vēl deviņi tirgum atbilstoši GACS darījumi, kopumā no Itālijas banku sistēmas bilances izņemot vēl 14,4 miljardus eiro slikto aizdevumu.

Komisija arī pozitīvi noslēdza izmeklēšanu par atbalstu, ko 2013. gadā saņēma Nova Ljubljanska Banka Slovēnijā, piekrītot Slovēnijas ierosinātajiem pasākumiem, kas nodrošina, ka tā kļūs par dzīvotspējīgu dalībnieci Slovēnijas banku tirgū.

Komisija 2018. gadā apstiprināja HSH Nordbank pārdošanu Vācijā privātiem ieguldītājiem bez jebkāda turpmāka atbalsta. Lielākā daļa banku, kuras finanšu stabilitātes interesēs krīzes laikā atbalstīja nodokļu maksātāji, tagad pārtrauc valsts atbalsta procedūru un ir atkal kļuvušas pievilcīgas privātiem tirgus dalībniekiem.

Valsts atbalsta kontrole banku nozarē turpinās savu neatkarīgo lomu, lai nodrošinātu taisnīgu un konkurētspējīgu finanšu nozari, cieši sadarbojoties ar banku savienības banku noregulējuma sistēmu.

Eiro starptautiskās nozīmes stiprināšana

Savā septembra runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņoja par plāniem ieviest turpmākas iniciatīvas, lai stiprinātu eiro starptautisko nozīmi. Decembrī paziņotie Komisijas priekšlikumi ir daļa no Eiropas apņemšanās veidot atvērtu, daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu globālo ekonomiku, un tie var sniegt reālus ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp zemākas tirdzniecības izmaksas, lielāku izvēli, labāku piekļuvi finansējumam, lielāku autonomiju un noturīgāku globālo finanšu sistēmu.

Priekšlikumu pamatā ir iniciatīvas, ar kurām palielināt eiro kā globālas valūtas pievilcību, uzlabojot Eiropas ekonomikas noturību un tās finanšu tirgu dziļumu, likviditāti un efektivitāti, jo īpaši pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi. Priekšlikumos arī aicināts vairāk izmantot eiro stratēģiskās nozarēs, piemēram, enerģētikas, izejvielu un transporta jomā, kā arī panākt vienotāku eirozonas pārstāvību starptautiskajā arēnā.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam

Eiropas Komisija 2018. gada maijā nāca klajā ar diviem priekšlikumiem, kas parāda, kā ES nākamā ilgtermiņa budžeta (2021.–2027. gadam) ietvaros varētu veicināt stabilitāti, konverģenci un kohēziju eirozonā un Eiropas Savienībā, vienlaikus veicinot ekonomikas rādītājus un noturību.

Ierosinātā Reformu atbalsta programma atbalstīs prioritārās reformas visās ES dalībvalstīs, un tās kopējais budžets būs 25 miljardi eiro. Tajā ir trīs elementi: reformu īstenošanas instruments, lai sniegtu finansiālu atbalstu reformām, tehniskā atbalsta instruments, lai piedāvātu tehniskās zināšanas un dalītos ar tām; un konverģences mehānisms, lai palīdzētu dalībvalstīm, kas ir ceļā uz pievienošanos eirozonai. Programma ļautu ES reaģēt uz dalībvalstu lielo pieprasījumu sniegt atbalstu izaugsmi veicinošu reformu sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā.

Priekšlikums par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju palīdzēs stabilizēt publisko ieguldījumu līmeni un sekmēt strauju ekonomikas atveseļošanos gadījumos, kad eirozonas dalībvalstīs ir ievērojami satricinājumi ekonomikas jomā, un valstīs, kuras piedalās Eiropas valūtas kursa mehānismā.

Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika

Pēdējos gados starptautiskā tirdzniecība saskaras ar pieaugošām problēmām – ar jaunu sparu tiek apspriestas globalizācijas sekas, rodas jautājumi par tirdzniecības nolīgumu mērķiem un vērtību un atjaunojas protekcionisms. Reaģējot uz to, ES 2018. gadā divkāršoja centienus aizsargāt uz noteikumiem balstīto starptautiskās tirdzniecības sistēmu, kas balstīta Pasaules Tirdzniecības organizācijā, cieši sadarbojoties ar tirdzniecības partneriem, lai modernizētu starptautiskās tirdzniecības noteikumus.

ES turpināja uzņemties vadošo lomu Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tā atkārtoti pauda stingru atbalstu organizācijai un pastāvīgu apņemšanos rast risinājumus pasaules daudzpusējai tirdzniecības sistēmai svarīgos jautājumos. 2018. gada septembrī ES nāca klajā ar koncepcijas dokumentu par organizācijas reformu. Tajā tika uzsvērts, ka ir nepieciešams atjaunināt noteikumus par subsīdijām un tehnoloģiju uzspiestu pārnesi, kas ir pamatā pieaugošai spriedzei tirdzniecības jomā, kā arī uzlabot pārredzamību organizācijā. Tika arī uzsvērta nepieciešamība atbloķēt Apelācijas institūcijas locekļu iecelšanu, lai tiktu saglabāta organizācijas konfliktu risināšanas sistēma.

Tirdzniecības politikai jābūt arī efektīvai, pārredzamai un balstītai uz vērtībām. 2015. gada stratēģijas “Tirdzniecība visiem” pamatprincipi arī 2018. gadā bija izmantotās pieejas pamatā: atvērtība kopā ar augstiem standartiem joprojām ir vispiemērotākais līdzeklis, lai panāktu, ka globalizācija nes labumu visiem eiropiešiem.

ES turpināja centienus risināt sarunas par jauniem tirdzniecības nolīgumiem, atjaunināt spēkā esošus nolīgumus un nodrošināt, ka uzņēmumi, darba ņēmēji un patērētāji var gūt labumu no tirdzniecības nolīgumiem.

Tika gūti panākumi arī saistībā ar tiesību aktiem par ES ierosināto satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tā mērķis ir nodrošināt, ka ārvalstu ieguldījumi joprojām ir nozīmīgs ES izaugsmes avots, vienlaikus aizsargājot ES būtiskās intereses. Novembrī Padome un Eiropas Parlaments panāca politisku vienošanos par satvara galīgo formu. Parlaments balsos par šo vienošanos 2019. gada februārī, un Padomei regula jāpieņem drīz pēc tam. Paredzams, ka regula stāsies spēkā 2019. gada aprīlī.

Ar tirgus piekļuves stratēģiju ES novērš šķēršļus piekļuvei tirgum visā pasaulē, vienlaikus saglabājot apņēmību panākt līdzsvarotu, uz noteikumiem balstītu un atbildīgu tirdzniecību.

Eiropa, kas aizsargā

Eiropa ir atvērts kontinents, taču tā nav naiva. ES aizstāv savas vērtības un intereses. Tās tirdzniecības politika stingri aizstāv Eiropas uzņēmumus un darba ņēmējus, kad citi pārkāpj globālos tirdzniecības noteikumus vai piekopj negodīgu tirdzniecības praksi.

Ja diplomātiskie centieni nesasniedz mērķi, ES nekavējas izmantot Pasaules Tirdzniecības organizācijas domstarpību izšķiršanas mehānismu, lai panāktu savu tiesību izpildi un lai Eiropas uzņēmumi, darba ņēmēji un lauksaimnieki varētu pilnībā izmantot dalības PTO priekšrocības. ES 2018. gadā uzsāka procedūras pret Ķīnu tehnoloģiju pārneses jomā un pret Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz to pasākumiem tērauda un alumīnija importam. Domstarpību izšķiršanas procedūras dod rezultātus: Krievija 2018. gadā pārtrauca piemērot antidempinga maksājumus vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem no Vācijas un Itālijas.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un ES tiesību aktiem ES sāka 10 jaunas izmeklēšanas un noteica septiņus jaunus tirdzniecības aizsardzības pasākumus saistībā ar negodīgu tirdzniecības praksi. Viens no noteiktajiem pasākumiem bija antidempinga maksājumi tēraudam no Ķīnas, lai tā eksporta cena atspoguļotu patieso tirgus vērtību. ES arī sāka 17 jaunas pārskatīšanas izmeklēšanas un atjaunoja septiņus esošus pasākumus uz vēl pieciem gadiem.

Jūlijā ES noteica pagaidu aizsardzības pasākumus 23 tērauda ražojumu kategoriju importam. Šo pasākumu mērķis ir novērst iespējamu tērauda tirdzniecības novirzīšanu no citām valstīm uz ES sakarā ar ASV noteiktiem papildu tarifiem.

ES arī aizsargā ES ražošanas nozares, ja trešās valstis sāk tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas (antidempinga, kompensācijas vai aizsardzības pasākumu izmeklēšanas) pret ES eksportu. Piemērs ir procedūras, ko uzsākušas Amerikas Savienotās Valstis (tērauds un alumīnijs, saules enerģijas paneļi, olīvas), Turcija (riepas) vai Izraēla (kakao krēms).

2018. gada jūnijā spēkā stājās ES modernizētie antidempinga un antisubsidēšanas tiesību akti. Kopā ar 2017. gada decembra izmaiņām noteikumos par dempinga starpības aprēķināšanu, kad valsts iejaukšanās kropļo cenas un izmaksas, šie modernizētie tiesību akti būtiski pārveido ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus pirmo reizi kopš PTO izveidošanas 1994. gadā. Jaunie noteikumi pielāgo ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus pasaules ekonomikas izaicinājumiem. Tie ir efektīvāki, pārredzamāki un uzņēmumiem vieglāk izmantojami, kā arī ļauj ES uzlikt lielākus maksājumus ražojumiem par dempinga cenām.

Patenti ir būtiski ES ekonomikai un starptautiskajai tirdzniecībai, jo tie ir stimuli inovācijai, savukārt standartu pieejamība ir svarīga tehnoloģiju attīstībai. Saikne starp patentiem un standartiem ir ES prioritāte. Oktobrī ES izveidoja 15 ekspertu grupu par standartam būtiskiem patentiem. Šie patenti ir daļa no standartizētas tehnoloģijas, un grupa nodrošina Eiropas Komisijai speciālās zināšanas un padomus, kā uzlabot to licencēšanu. Grupas pirmā sanāksme notika 12. novembrī.

Eiropas eksportētāji joprojām saskaras ar šķēršļiem tirdzniecībai visā pasaulē. Eiropas Komisijas gada ziņojums par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem, ar kuru tā nāca klajā jūnijā, apliecināja, ka 2017. gadā Eiropas eksportētāji saskārās ar 396 šķēršļiem vairāk nekā 57 valstīs – tas ir liels pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gadu. Ziņojumā tika konstatēts, ka Eiropas Komisijas tirgus piekļuves stratēģija ir likvidējusi 45 šķēršļus, kas ietekmēja ES eksportu 8,2 miljardu eiro apmērā – tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2016. gadā likvidēto šķēršļu skaitu.

ES turpina paust skaidru nostāju par precēm, ko izmanto nāvessoda izpildei un spīdzināšanai. Septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā tikās Alianse pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai, – ES 2017. gadā piedalījās šīs alianses izveidē. Delegācijas no vēl sešām valstīm, tostarp Austrālijas un Jaunzēlandes, pievienojās aliansei, un tās locekļi vienojās veikt pasākumus, lai ierobežotu un apturētu tādu preču tirdzniecību, kuras izmanto nāvessoda izpildei un spīdzināšanai, un strādāt pie tā, lai panāktu saistošu Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju.

Eiropa, kas uzņemas vadību

Tirdzniecības nolīgumi, kurus ES ir noslēgusi vai par kuriem tā vēl risina sarunas, ir vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka no tirdzniecības iegūst visi. Šie nolīgumi palīdz ES eksportēt Eiropas augstos standartus pārtikas nekaitīguma, darba ņēmēju tiesību, vides un patērētāju tiesību jomā krietni aiz Eiropas robežām.

ES piederēja vadošā loma Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijās par to, kā reformēt ieguldītāju domstarpību izšķiršanu ar valstīm. ES 2018. gadā turpināja centienus izveidot daudzpusēju tiesu šādu domstarpību izšķiršanai – tas ir būtisks jauninājums globālajā pārvaldībā.

Jūnijā ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma piešķīra Beļģijas pilsētai Ģentei pirmo ES taisnīgas un ētiskas tirdzniecības pilsētas balvu, ar ko atzīst vietējās iniciatīvas taisnīgas un ētiskas tirdzniecības prakses veicināšanai.

ES un Meksikas tirdzniecības nolīgums

ES un Meksika aprīlī noslēdza sarunas par jaunu tirdzniecības nolīgumu. No nodokļiem tiks atbrīvota gandrīz visu preču tirdzniecība starp ES un Meksiku, tostarp lauksaimniecības produkti. Vienkāršākas muitas procedūras nāks par labu ES rūpniecībai un lauksaimniecībai.

Nolīgums paredz visaugstākos darba, drošības, vides un patērētāju aizsardzības standartus. Tas nepārprotami atsaucas uz piesardzības principu, kas politikas veidotājiem ļauj rīkoties, lai, saskaroties ar iespējamu risku, aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai vidi tādā līmenī, kuru tie uzskata par piemērotu pat tad, ja zinātniskā analīze nav pārliecinoša.

Nolīgumā ir iekļauta apņemšanās īstenot Parīzes klimata nolīgumu. Tas aizsargā arī ES dalībvalstu tiesības pēc saviem ieskatiem organizēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Šis ir pirmais ES tirdzniecības nolīgums, ar ko privātajā un publiskajā sektorā apkaro korupciju, piemēram, kukuļošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Nolīgums nostāda Eiropas un Meksikas uzņēmumus vienādās pozīcijās, kad tie iesniedz publiskā iepirkuma piedāvājumu otras puses publiskā iepirkuma tirgos. Jaunais nolīgums arī aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības un neļauj Meksikā pārdot 340 tradicionālo ES reģionālo pārtikas produktu un dzērienu atdarinājumus.

Nolīgums atver tirdzniecību ar pakalpojumiem, piemēram, finanšu pakalpojumu, transporta, e-komercijas un telesakaru jomā, savukārt vērienīgi konkurences un subsīdiju noteikumi palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicināt piekļuvi tirgum.

Tirdzniecības nolīgums arī uzlabo ieguldījumu apstākļus un ietver ES jauno ieguldījumu tiesu sistēmu, nodrošinot pārredzamību un valdību tiesības reglamentēt sabiedrības interesēs. ES un Meksika vienojās strādāt pie tā, lai izveidotu daudzpusēju ieguldījumu tiesu.

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums ar Japānu

ES un Japānas samitā, kas jūlijā notika Tokijā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Šinzo Abe parakstīja ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu – lielāko un svarīgāko divpusējo tirdzniecības nolīgumu, kādu ES jebkad noslēgusi.

Japānai un ES ir kopīga cieša apņemšanās ievērot demokrātiju, aizsargāt cilvēktiesības, brīvu un atvērtu tirdzniecību, multilaterālismu un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību. Japāna ir sena ES stratēģiskā partnere un svarīga sabiedrotā starptautiskā mērogā.

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam stājoties spēkā 2019. gada 1. februārī, tas izveidos atvērtu tirdzniecības zonu, kas aptvers 635 miljonus cilvēku un gandrīz trešdaļu no pasaules kopējā iekšzemes kopprodukta. Tas likvidēs šķēršļus tirdzniecībai un palīdzēs ES un Japānai kopā veidot globālās tirdzniecības noteikumus.

Ar nolīgumu tiks atcelti gandrīz visi nodokļi miljarda eiro apmērā, ko uz Japānu eksportējošie ES uzņēmumi maksā ik gadu, kā arī vairāki seni regulatīvie šķēršļi, piemēram, attiecībā uz ES automobiļu eksportu. Tas palielinās ES eksportu un radīs jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem, no kā savukārt iegūs iedzīvotāji. Tas paplašinās jo īpaši ES lauksaimniecības produktu eksporta iespējas un Japānas tirgū aizsargās vairāk nekā 200 tradicionālo pārtikas produktu un dzērienu nosaukumu. Nolīgums ļaus ES uzņēmumiem vieglāk sniegt pakalpojumus Japānā. Noteikumi par konkurenci un subsīdijām palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Nolīgumā ir iekļauta arī nodaļa par maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tajā paredzēti kontaktpunkti un mērķtiecīga informācija mazākiem uzņēmumiem – tas ir īpaši svarīgi, jo četri no pieciem pašreizējiem eksportētājiem uz Japānu ir mazi uzņēmumi.

Nolīgums paredz visaugstākos darba, drošības, vides un patērētāju aizsardzības standartus, kā arī pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus. Tajā ir īpaša nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, un tas ir pirmais ES tirdzniecības nolīgums, kurā ir iekļauta īpaša apņemšanās ievērot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

2018. gadā ES turpināja sarunas ar Japānu par ieguldījumu aizsardzības standartiem un domstarpību izšķiršanu, rīkojot trīs sanāksmes.

Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ar Kanādu

2018. gada 21. septembris bija ES Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma ar Kanādu provizoriskās piemērošanas pirmā gadadiena.

Tirdzniecības nolīgums var ļaut ES uzņēmumiem ietaupīt vairāk nekā 500 miljonus eiro gadā, ko tie muitas nodokļos iepriekš maksāja par savu eksportu uz Kanādu. Gandrīz 99 % šo ietaupījumu sākās no pirmās dienas.

Pateicoties vienkāršākām procedūrām, visi uzņēmumi var ietaupīt laiku un naudu. Arī ES patērētāji iegūst plašāku izvēli un zemākas cenas.

Pārredzams un iekļaujošs sarunu process

Lai nodrošinātu demokrātiju, sabiedrības uzticību un pārskatatbildību, tirdzniecības politikā arī 2018. gadā būtiski elementi bija pārredzamība un sadarbība ar sabiedrību. Minētajam jābūt spēkā pirms sarunu sākšanas, sarunu laikā un pēc tām, kā arī nolīgumu īstenošanas gaitā.

Eiropas Komisija turpināja publicēt sarunu kārtu ziņojumus, nostājas dokumentus un redakcijas priekšlikumus tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem tā risināja sarunas. Tā arī publicēja plašus papildu materiālus par ES tirdzniecības nolīgumu ar Meksiku. 2018. gadā Eiropas Komisija publicēja savu otro visaptverošo gada ziņojumu par ES tirdzniecības nolīgumu īstenošanas izvērtējumu. Tas ļāva ieinteresētajām personām, pilsoniskajai sabiedrībai un citām ES iestādēm pārbaudīt, kā ES īsteno nolīgumus. Tajā arī sniegtas atziņas, kas būs noderīgas notiekošajās un turpmākajās tirdzniecības sarunās.

Februārī pirmo no sešām sanāksmēm rīkoja jaunā padomdevēja grupa ES tirdzniecības sarunu jautājumos. Grupa sastāv no 28 organizācijām, kas pārstāv uzņēmumus, arodbiedrības, patērētājus un vides organizācijas, un tās mērķis ir veicināt dialogu plašā ieinteresēto personu lokā un apkopot viedokļus.

Amerikas Savienotās Valstis

Attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm uzmanība tika pievērsta tādu jautājumu risināšanai, kuri skar kopīgas intereses. Jūnijā ASV noteica tarifus ES tērauda un alumīnija eksportam. ES uzskatīja, ka tie ir nepamatoti un nelikumīgi, un tai neatlika nekas cits kā ieviest līdzsvara atjaunošanas pasākumus attiecībā uz ASV eksportu. Tiekoties jūlijā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un ASV prezidents Donalds Tramps vienojās izveidot darba izpildgrupu, lai veicinātu tirdzniecību un izstrādātu pozitīvu transatlantiskās tirdzniecības programmu. Grupas mērķis ir apzināt veidus, kā pastiprināt regulatīvo sadarbību, atcelt tarifus rūpniecības precēm (izņemot transportlīdzekļus), atvieglot tirdzniecību ar sojas pupām, palielināt sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecību, lai pastiprinātu energoapgādes drošību, un reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju.

Kopš grupas izveides ir notikušas četras politiskā līmeņa sanāksmes, kurās diskusijas bija vērstas uz regulatīviem jautājumiem. Jau ir gūti pozitīvi rezultāti. Sašķidrinātās dabasgāzes jomā ES uzņēmumi ir parakstījuši vairākus ilgtermiņa līgumus ar ASV uzņēmumiem, un ir uzsākti jauni ES infrastruktūras un termināļu projekti. ASV ir piekritusi atvieglot licencēšanas prasību sašķidrinātās dabasgāzes eksportam uz ES. Sojas pupu jomā ASV eksportētāji ir aptuveni dubultojuši savu tirgus daļu ES tirgū. Kamēr šis darbs turpinās, abas puses ir vienojušās savstarpējā tirdzniecībā neieviest jaunus tarifus.

Ķīna

ES un Ķīnas samits 2018. gadā bija veiksmīgs. ES arī rīkoja trīs sarunu kārtas par ieguldījumu nolīgumu ar Ķīnu; samita laikā notika apmaiņa ar pirmajiem piedāvājumiem attiecībā uz piekļuvi tirgum. Divas sarunu kārtas notika par nolīgumu, ar ko aizsargātu tradicionālo pārtikas produktu un dzērienu nosaukumus. Ķīna ir piekritusi sadarboties ar ES attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformēšanu, lai palīdzētu tai risināt pašreizējās problēmas.

Citas sarunas

ES ir tirdzniecības nolīgumi ar 70 partneriem, kas aptver 40 % no pasaules iekšzemes kopprodukta. Lai atvērtu jaunus tirgus Eiropas eksportam, ES sāka jaunas tirdzniecības sarunas un krietni pavirzījās uz priekšu jau notiekošajās sarunās.

Dienvidu un austrumu kaimiņvalstis

Runājot par dienvidu kaimiņvalstīm, tirdzniecības ministri un pārstāvji no 43 Savienības Vidusjūrai valstīm martā pirmo reizi kopš 2010. gada tikās, lai dotu jaunu impulsu reģionālajai tirdzniecības un ieguldījumu programmai. Viņi apstiprināja rīcības plānus ciešākai sadarbībai virknē nozaru un cīņai pret pirātismu un viltošanu.

Divās sarunu kārtās 2018. gadā tika panākta turpmāka virzība uz padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar Tunisiju.

Jūnijā Eiropas Komisija un Persijas līča sadarbības padome rīkoja ES un PLSP tirdzniecības un investīciju dialoga otro sanāksmi.

Attiecībā uz Austrumu kaimiņvalstīm ES koncentrējās uz to, lai īstenotu nolīgumus par padziļinātām un visaptverošām brīvās tirdzniecības zonām, kas noslēgti ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Latīņamerika

2018. gadā turpinājās sarunas ar Mercosur valstīm (Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju). Sarunu mērķis ir integrēt divus svarīgus reģionālos tirgus, samazināt tarifus, palielināt darījumdarbības iespējas Mercosur reģionā, paplašināt patērētāju izvēli, samazināt birokrātiju, palielināt izaugsmi un konkurētspēju, veicināt kopīgas vērtības, piemēram, ilgtspējīgu attīstību, un radīt darbvietas.

ES rīkoja trīs sarunu kārtas ar Čīli, lai atjauninātu 2002. gada ES un Čīles tirdzniecības nolīgumu. ES ir ierosinājusi iekļaut izmēģinājuma noteikumus par tirdzniecību un dzimumu.

Aprīlī ES noslēdza sarunas par tirdzniecības nolīguma ar Meksiku modernizēšanu.

Āzija un Australāzija

ES 19. oktobrī parakstīja tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus ar Singapūru. Oktobrī Komisija nosūtīja Padomei apstiprināšanai un Eiropas Parlamentam piekrišanai tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus, par kuriem tā bija risinājusi sarunas ar Vjetnamu. ES rīkoja trīs tirdzniecības sarunu kārtas ar Indonēziju. Sarunu nolūks ir palielināt tirdzniecību un tiešos ieguldījumus starp ES un Indonēziju. Mērķis ir panākt tādu nolīgumu, kas līdzīgs nolīgumiem ar Singapūru un Vjetnamu.

Jūnijā ES sāka sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

2018. gadā ES rīkoja divas sarunu kārtas ar katru valsti un publicēja priekšlikumus 18 sarunu jomām.

Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis

Augustā Gambija kļuva par 14. Rietumāfrikas valsti, kas parakstījusi reģionu savstarpējās ekonomiskās partnerības nolīgumu ar ES. Septembrī Mauritānija kļuva par 15. valsti (vēl trūkst tikai Nigērijas paraksta). Padome 6. decembrī apstiprināja Samoa pievienošanos ekonomisko partnerattiecību nolīgumam ar Klusā okeāna valstīm. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ir tirdzniecības un attīstības nolīgumi, kas noslēgti starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Tie pašlaik tiek īstenoti praksē ar aptuveni 30 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Šos nolīgumus var uzskatīt par elementiem, kas ir pamatā nākotnes starpkontinentu brīvās tirdzniecības zonai – tas ir viens no jaunizveidotās Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianses mērķiem; šī alianse arī atbalsta Āfrikas centienus izveidot kontinentālu brīvās tirdzniecības zonu.

Cīņa pret terorismu un noziedzību Eiropā

ES turpināja īstenot savu 2017. gada Rīcības plānu sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai, izmantojot tam atvēlēto 100 miljonu eiro finansējumu. Pēc incidentiem Apvienotajā Karalistē (Salisbury un Amesbury) tika paātrināta arī 2017. gada oktobra rīcības plāna “Sagatavotības uzlabošana pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem drošības un kodoldrošības (CBRN) riskiem” īstenošana.

2018. gadā sākās arī triju būtisku direktīvu, proti, ES Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvas, Terorisma apkarošanas direktīvas un Ieroču iegādes un glabāšanas kontroles direktīvas piemērošana attiecībā uz pastiprinātu cīņu pret terorismu un smagiem noziegumiem.

Komisija aprīlī nāca klajā ar ierosinājumiem nepieļaut teroristu finansēšanu, palielinot iestāžu iespējas piekļūt finanšu informācijai. Tas tiesībaizsardzības iestādēm dos iespēju laikus iegūt finanšu informāciju, kas nepieciešama, lai varētu izmeklēt smagus noziegumus. Ar jaunajiem noteikumiem tiks uzlabota sadarbība starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un dalībvalstu finanšu izlūkošanas vienībām, kā arī sadarbība ar Eiropolu. Priekšlikums pašlaik tiek apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē, un to plānots pieņemt pirms Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā.

Septembrī Komisija ierosināja jaunus noteikumus par teroristu izcelsmes informācijas izņemšanu no interneta vienas stundas laikā. Ar šo priekšlikumu tiek precizēti dalībvalstu iestāžu un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumi, vienlaikus ieviešot arī stabilus aizsardzības pasākumus, kas nodrošina, ka tiek ievērotas pamattiesības, piemēram, vārda brīvība, un nosakot juridiski saistošu rūpības pienākumu.

Komisija arī uzsāka jaunu iniciatīvu, aicinot Eiropadomi grozīt Līguma 86. pantu, lai likumdevējiem dotu iespēju visās dalībvalstīs paplašināt Eiropas Prokuratūras pilnvaras cīņā pret pārrobežu terorismu. Pēc šādas nostiprināšanas Eiropas Prokuratūra ES mērogā risinātu pašreizējās nepilnības cīņā pret terorismu un izveidotu kopīgu Savienības pieeju cīņā pret terorismu, kas aptvertu visus posmus no izmeklēšanas un saukšanas pie kriminālatbildības līdz teroristu noziegumu iztiesāšanai.

Noziedznieki un teroristi saziņai izmanto īsziņas, e-pasta ziņojumus un lietotnes. Mūsdienās vairāk nekā puse no visām kriminālizmeklēšanas darbībām ietver pārrobežu pieprasījumus par tādu elektronisku pierādījumu iegūšanu, kuri atrodas citās valstīs izvietotu pakalpojumu sniedzēju rīcībā. Tomēr gandrīz divās trešdaļās gadījumu šos noziegumus nevar pienācīgi izmeklēt vai saukt pie kriminālatbildības par tiem, jo izmeklētājiem ir grūtības laikus iegūt šādus pierādījumus. Nolūkā risināt šo problēmu Komisija aprīlī ierosināja jaunus noteikumus par tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu atvieglotu piekļuvi šādiem pierādījumiem neatkarīgi no tā, kur Savienībā tie tiek glabāti. Decembrī Padome pieņēma savu nostāju sarunām par ierosināto regulu, un tā sāks sarunas ar Eiropas Parlamentu, tiklīdz Parlaments būs pieņēmis savu nostāju šīm sarunām.

Turklāt 14. novembrī tika pieņemta jauna regula par aktīvu iesaldēšanu un konfiskāciju pārrobežu kontekstā. Jaunie noteikumi atvieglos pārrobežu piedziņu attiecībā uz noziedzīgi iegūtiem aktīviem, palielinās nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas efektivitāti un aizsargās cietušo personu tiesības uz kompensāciju.

ES vienojās uzlabot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas tiesisko regulējumu, likvidējot sistēmā pastāvošās nepilnības un palīdzot dalībvalstīm identificēt trešo valstu valstspiederīgos, kuriem ir sodāmība. Ar šo tiesību aktu tiks izveidota centralizēta sistēma to ES dalībvalstu apzināšanai, no kurām ātri var tikt iegūta detalizēta informācija par sodāmību no attiecīgajiem reģistriem.

Iedarbīgāks nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums

Jaunie noteikumi par nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas ir spēkā kopš 2018. gada jūlija, nepieļauj ES finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai. ES 2018. gada oktobrī vienojās par pastiprinātiem krimināltiesiskiem pasākumiem, ar kuriem paredzēts novērst nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Ar jaunu direktīvu tiks saskaņotas normas par noziedzīgu nodarījumu kategorijām un sankcijām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, tādējādi nodrošinot, ka bīstamiem noziedzniekiem un teroristiem nāksies rēķināties ar visā ES vienlīdz stingriem sodiem par saviem noziegumiem. Balstoties uz metodiku, ko Komisija publicēja jūnijā, tika īstenota stingrāka politika par tādu trešo valstu apzināšanu, kuru nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos pastāv stratēģiskas nozīmes nepilnības.

Lai gan Savienībā spēkā ir stabils nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums, nesenie notikumi saistībā ar bankām ES dalībvalstīs skaidri parādīja, ka vēl ir nepieciešami uzlabojumi, it īpaši kompetento iestāžu pārrobežu sadarbībā. Septembrī Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pār finanšu iestādēm ES dalībvalstīs, lai varētu labāk reaģēt uz apdraudējumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, piemēram, palielinot Eiropas Banku iestādes pilnvaras rīkoties finanšu sektora uzraudzībā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Priekšlikums tiek apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē, lai to pieņemtu vēl pirms Eiropas vēlēšanām 2019. gada maijā.

Turklāt aprīlī Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu atvieglot finanšu un citas informācijas izmantošanu preventīviem pasākumiem un cīņai pret smagiem noziegumiem. Šis priekšlikums pilnveidos sadarbību starp ES finanšu izlūkošanas vienībām un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī šo finanšu izlūkošanas vienību vidū.

Visbeidzot, Komisija pieņēma deleģēto regulu par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz kritērijiem centrālo kontaktpunktu izraudzīšanai saziņai ar elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā noteikumus par to funkcijām.

Civiltiesības

Tiesu iestāžu sadarbības uzlabošana

Maijā Komisija pieņēma divus priekšlikumus par tiesu iestāžu sadarbības modernizāciju un digitalizāciju saistībā ar dokumentu izsniegšanu un pierādījumu iegūšanu; priekšlikumu mērķis ir padarīt civillietu izskatīšanu tiesā lētāku, efektīvāku un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamāku. Šie priekšlikumi pašlaik tiek apspriesti Padomē un Eiropas Parlamentā.

Decembrī Padome un Eiropas Parlaments panāca vienošanos trialogos par ierosinātajiem noteikumiem par maksātnespējas procesu, kuru nolūks ir izveidot pārstrukturēšanas sistēmas un dot uzņēmējiem otro iespēju. Ar šo iniciatīvu, kas formāli tiks pieņemta 2019. gadā, tiks palielinātas iespējas darbībspējīgām komercsabiedrībām, kuras nonākušas finansiālās grūtībās, jau agrīnā stadijā veikt pārstrukturēšanu, lai novērstu bankrotu un darbinieku atlaišanu. Tā nodrošinās arī to, ka godīgiem uzņēmējiem pēc bankrota tiks dota otrā iespēja veikt komercdarbību.

Padome 2018. gada decembrī panāca politisku vienošanos par ierosinājumu atjaunināt “Briseles IIa regulas” normas par bērnu tiesību aizsardzību pārrobežu ģimenes strīdos un paātrināt tiesvedību.

Komerctiesības un piekļuve informācijai par komercsabiedrībām

Aprīlī Komisija ierosināja jaunus noteikumus par digitālu rīku un procesu izmantošanu komerctiesībās (komercsabiedrību tiesībās), piemēram, pārrobežu reorganizācijas, t. sk. apvienošanas, sadalīšanas un pārveidošanas gadījumos. To nolūks ir dot komercsabiedrībām iespēju izmantot digitālus rīkus saziņā ar valsts pārvaldes iestādēm komerctiesību jautājumos un saskaņotu procedūru komercsabiedrībām, kas īsteno reorganizāciju vai galvenās mītnes pārcelšanu uz citu valsti vienotā tirgus ietvaros, vienlaikus palielinot juridisko skaidrību un piedāvājot aizsardzības pasākumus darbiniekiem, akcionāriem un kreditoriem. Apspriešanā Eiropas Parlamentā un Padomē 2018. gadā tika gūti labi panākumi, ievērojot vērienīgu laika grafiku, kas paredz to pieņemšanu vēl pašreizējā sasaukumā.

Komercreģistru starpsavienojuma sistēma, kas dod iespēju viegli atrast informāciju par komercsabiedrībām Eiropas Savienībā, 2018. gadā tika izmantota plaši, proti, pirmajos 17 mēnešos kopš tās ieviešanas bijuši vairāk nekā 372 000 meklējumu par komercsabiedrībām un vairāk nekā 241 000 pieprasījumu pēc detalizētas informācijas par komercsabiedrībām.

Personas datu aizsardzības stiprināšana

Ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ko piemēro kopš 2018. gada maija, ir izveidots stingrāks un konsekventāks datu aizsardzības regulējums, kas attiecas uz fiziskām personām, uzņēmumiem un publiskajām pārvaldes iestādēm visā ES. Janvārī Komisija izdeva vadlīnijas, kurās izskaidroti galvenie ar jauno regulu ieviestie jauninājumi un iespējas.

Jaunie datu aizsardzību noteikumi attiecībā uz ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām stājās spēkā 2018. gada 11. decembrī.

Ierosināto e-privātuma noteikumu nolūks ir nodrošināt privātuma augsta līmeņa aizsardzību elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. Jaunie noteikumi nodrošina spēcīgu un saskanīgu regulējumu attiecībā uz datu apstrādi un līdzšinējos noteikumus, kas bijuši spēkā kopš 2002. gada, pielāgo Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, lai ievērotu iedzīvotāju tiesības uz personas datu aizsardzību.

Datu plūsmas ir svarīgas gan komercdarbībai, gan tiesībaizsardzībai. Pēc konstatācijas, ka trešā valsts ārpus ES nodrošina pienācīgu datu aizsardzības pakāpi, ar lēmumu par līdzvērtīgumu tiek dota iespēja komerciālām vajadzībām veikt personas datu brīvu apmaiņu starp ES un attiecīgo valsti un/vai nepieciešamības gadījumā tiesībaizsardzības iestādēm tiek dota iespēja apmainīties ar datiem, vienlaikus nepārtraukti nodrošinot datu aizsardzību.

Jūlijā ES un Japāna pabeidza sarunas par savstarpēju pienācīguma (pietiekamības) atzīšanu komerciālām vajadzībām. Paralēli norit ES un Dienvidkorejas sarunas par pienācīguma (pietiekamības) atzīšanu komerciālām vajadzībām, un ir sagaidāms, ka tās tiks pabeigtas 2019. gada sākumā.

Pamattiesības un tiesu sistēmas

Tiesu sistēmu iedarbīguma uzlabošana un likuma varas nodrošināšana

Iedarbīga tiesu sistēma ir izšķiroši svarīga ES tiesību piemērošanai un darbībai ieguldījumu jomā. Komisija 2018. gadā izmantoja ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā (Justice Scoreboard) un Eiropas pusgada pārskatu, lai iedrošinātu dalībvalstis uzlabot savu tiesu sistēmu neatkarību, kvalitāti un efektivitāti. Jūlijā Padome šajā jautājumā pieņēma ieteikumus Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Portugālei un Slovākijai.

Septembrī Komisija iesniedza Eiropas Savienības Tiesā prasības pieteikumu par tiesu iestāžu neatkarības principa pārkāpumiem Polijā saistībā ar jauno Polijas likumu par Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecuma samazināšanu. ES Tiesa noteica pagaidu noregulējuma pasākumus, apmierinot Komisijas pieteikumu visās tā daļās, līdz Tiesa būs pieņēmusi galīgo spriedumu.

Jaunā ES ilgtermiņa budžeta kontekstā Komisija ierosināja regulu par Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs konstatētas novirzes no likuma varas principa.

Tiesību aizsardzība un cīņa pret diskrimināciju

Aprīlī Komisija ierosināja ES mēroga standartus attiecībā uz to, kā aizsargājami trauksmes cēlēji, kuri ziņo par ES noteikumu pārkāpumiem, kas var radīt ievērojamu kaitējumu plašas sabiedrības interesēm. Līdz ar to tiks uzlabota ES tiesību aktu pārkāpumu atklāšana, izmeklēšana un sodīšana par tiem un tiks garantētas tiesības uz vārda brīvību un preses brīvību.

2017. gada ziņojumā par ES Pamattiesību hartas piemērošanu ir uzsvērts, ka katrā ziņā ir nepieciešams risināt problēmas, kas vēl liedz pamattiesību īstenošanu ikviena cilvēka dzīvē. Runa ir gan par uzlabotu reaģēšanu gadījumos, kad konstatēts naida noziegums, naida runa vai vardarbība pret sievietēm, gan par Eiropas sociālo tiesību pīlāra veicināšanu. Ziņojumā arī uzsvērts, cik svarīga ir brīva un aktīva pilsoniskā sabiedrība un tiesu neatkarība.

Jūlijā Komisija, aicinot ievērot ES noteikumus par personu pārvietošanās brīvību un ES Pamattiesību hartas normas, adresēja Ungārijai formālu paziņojuma vēstuli attiecībā uz tās tiesību aktiem, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par darbībām, ar kurām tiek atbalstīta patvēruma pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšana.

Cīņa pret naida noziegumiem un naida runu internetā un citviet

Tika sasniegti jauni rezultāti saistībā ar ES rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē. Trešajā kodeksa izvērtējumā, kas publicēts 2018. gada janvārī, atzīmēti jauni panākumi rasistisku un ksenofobisku naidīgu izteikumu ātrā izskatīšanā un izņemšanā no interneta vides.

IT nozares komercsabiedrības izņēma vidēji 70 % no satura, par kuru tās tika informētas, un sasniedza izvirzīto mērķi – lielāko daļu ziņojumu izskatīt 24 stundu laikā; šis rādītājs vidēji ir vairāk nekā 81 %. Kodekss ir kļuvis par nozares standartu cīņā pret aizliegtu naida runu: 2018. gadā par savu dalību tajā paziņoja Snapchat, Instagram, Google+ un Dailymotion.

Nediskriminēšana un līdztiesība

Ikvienai dalībvalstij ir pienākums izveidot vismaz vienu organizāciju – līdztiesības institūciju, kuras uzdevums ir izvērtēt un uzraudzīt diskrimināciju, kā arī veicināt un aizsargāt ikvienas dalībvalstī dzīvojošas personas līdztiesību. Jūnijā Komisija ierosināja pasākumu kopumu, ar kuriem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līdztiesības institūcijas iedarbīgi aizsargā iedzīvotājus un novērš diskrimināciju.

Viens no Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā sasniegumiem ir Komisijas priekšlikums par Eiropas Pieejamības aktu, ar ko paredzēts ikdienā uzlabot preču un pakalpojumu, piemēram, mobilo tālruņu, datoru, e-grāmatu, e-komercijas un banku pakalpojumu pieejamību. Tas pozitīvi ietekmēs miljonu eiropiešu dzīvi, bet uzņēmumus stimulēs (un atvieglos tiem) izstrādāt un pārdot fiziski pieejamas preces un pakalpojumus. Pagaidu vienošanās tika panākta 2018. gada novembrī, un ir sagaidāms, ka līdz 2019. gada aprīlim Eiropas Parlaments apstiprinās priekšlikuma galīgo versiju.

ES turpināja veicināt daudzveidību, atbalstot arvien plašāko daudzveidības hartu kustību, kas sniedz atbalstu daudzveidības pārvaldībā 9000 organizācijām visā Eiropā, aptverot 15 miljonus darbinieku. Tā arī turpināja īstenot savu pasākumu sarakstu attiecībā uz LGBTI līdztiesības veicināšanu, veicot likumdošanas uzraudzīšanu, finansējot projektus un palielinot informētību.

Janvārī Komisija publicēja padziļinātu izvērtējumu par ES regulējumu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām 2011.–2020. gadam. ES aktīvi veicināja romu kultūru ES romu nedēļas ietvaros aprīlī un pieminēja romu holokaustu.

Sievietes Eiropas Savienībā joprojām nopelna par vidēji 16 % mazāk nekā vīrieši. Lai pārvarētu šo plaisu atalgojuma jomā, Komisija sāka īstenot rīcības plānu par to, kā panākt vienādu atalgojumu vīriešiem un sievietēm; ir sagaidāms, ka izmērāmi panākumi tiks gūti līdz 2020. gadam.

ES pabeidza pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijai). Tas ir liels sasniegums virzībā uz vispusīgāku tiesisko regulējumu ES mērogā, ar ko paredzēts izskaust ar dzimumu saistītu vardarbību.

Eiropas Savienības pilsonība

Konsulārā aizsardzība

Konsulārās aizsardzības noteikumus, kuros precizētas ES iedzīvotāju tiesības uz citu ES dalībvalstu vēstniecību palīdzību kādā valstī ārpus ES, sāka piemērot 2018. gada maijā. 2018. gada augustā tika sākta gados jauniem Eiropas ceļotājiem adresēta informācijas kampaņa par konsulāro aizsardzību.

Maijā Komisija ierosināja uzlabojumus noteikumos par ES pagaidu ceļošanas dokumentiem, lai palielinātu dokumentu drošību un saskaņotu piemērojamās procedūras. Priekšlikumam atbalstu pauda Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, un pašlaik tas tiek apspriests Padomē.

Personas apliecības

Aprīlī Komisija ierosināja uzlabot ES iedzīvotāju personas apliecību, uzturēšanās dokumentu un ārpussavienības izcelsmes ģimenes locekļu uzturēšanās apliecību drošības elementus. Ar ierosinātajiem noteikumiem ir paredzēts pilnveidot drošības elementus un tādējādi atvieglot ES iedzīvotāju iespējas izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties. Parlaments un Padome ir nolēmuši sākt šā priekšlikuma apspriešanu.

Vēlēšanas

Pēc skandāla saistībā ar Facebook un Cambridge Analytica, kā arī līdz ar pieaugošajiem riskiem, kādiem vēlēšanas pakļauj dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi un hibrīddraudi, brīvu un taisnīgu (godīgu) Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana 2019. gadā ir kļuvusi par vienu no Komisijas prioritātēm.

Lai paveiktu šo uzdevumu, Komisija 2018. gada septembrī apstiprināja pasākumu kopumu par to, kā atbalstīt dalībvalstu iestādes un citas nozīmīgas ieinteresētās personas to kopīgajos centienos nodrošināt brīvas un taisnīgas vēlēšanas.

Šajā paketē ir izklāstīti vairāki konkrēti pasākumi, tostarp pastiprināta sadarbība, izveidojot vēlēšanu sadarbības tīklus (atsevišķās dalībvalstīs un visas ES mērogā); vadlīnijas par datu aizsardzības noteikumu piemērošanu vēlēšanu kontekstā; lielāka pārredzamība apmaksātas politiskās reklāmas un saziņas jomā internetā; pastiprināta kiberdrošība; rūpīga spēkā esošo vēlēšanu noteikumu izpildes nodrošināšana, tos attiecinot arī uz interneta/tiešsaistes kontekstu; informētības palielināšana un pienācīgu sankciju piemērošana par personas datu ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi apzināti ietekmēt Eiropas vēlēšanu iznākumu.

Patērētāju tiesību aizsardzība

Aprīlī Komisija ierosināja uz patērētājiem orientētu jauno kursu, ar ko paredzēts nodrošināt, ka patērētāji pilnā mērā gūst labumu no ES tiesībām. Ar jaunajiem noteikumiem ir ierosināta Eiropas kolektīvas tiesiskās aizsardzības sistēma gadījumiem, kad kaitējums ir nodarīts patērētāju grupai, nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus, ar kuriem iespējams novērst ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus ar šiem noteikumiem tiks palielinātas dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu pilnvaras piemērot sankcijas pret tirgotājiem, kas tos pārkāpj. Decembrī Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju par to jaunā kursa daļu, kas attiecas uz kolektīvo tiesisko aizsardzību, un savu nostāju par pārējo daļu plānoja pieņemt 2019. gada janvārī.

Viens no jauno noteikumu nolūkiem ir patērētāju tiesību pielāgošana jaunajām tehnoloģijām. Tādējādi, piemēram, patērētājiem veicot meklēšanu tiešsaistes tirdzniecības vietnēs un platformās, viņi tiks skaidri informēti par to, vai kāds tirgotājs maksā par šādiem meklēšanas rezultātiem. Tiešsaistes tirdzniecības vietnēm būs jāinformē patērētāji arī par galvenajiem algoritmiem, kas nosaka rezultātu attēlošanas secību, un par tirgotāju, no kura patērētājs pirktu attiecīgo preci.

Komisija turpināja darbu pie tā, lai izskaustu maldinošu tirdzniecības praksi, piemēram, preču piedāvāšanu tirgū, apgalvojot, ka tās ir identiskas ar citām precēm, lai gan faktiski to sastāvs vai īpašības ievērojami atšķiras; šai nolūkā Komisija iniciatīvas “uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” ietvaros ierosināja precizēt piemērojamos ES tiesību aktus. Papildus tam Komisija nāca klajā ar kopīgu testēšanas metodiku, kas izstrādāta kopā ar nozares pārstāvjiem un kas pašlaik tiek ieviesta ES mēroga testēšanas kampaņas ietvaros.

Saskaņā ar jaunajiem komplekso ceļojumu noteikumiem, kas ir spēkā kopš jūlija, ceļotājiem tiks sniegta skaidra informācija par to, vai viņiem tiek piedāvāts komplekss ceļojums ar pilnu aizsardzību vai saistīts ceļojumu pakalpojums ar ierobežotu aizsardzību. Ceļotāji iegūs arī no tiesību pastiprināšanas, piemēram, gadījumos, kad ceļojums tiek atcelts vai organizētāji palielina cenu par vairāk nekā 8 %.

Sūdzību izskatīšana ārpus tiesas

Strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūra nodrošina, ka gadījumā, ja, patērētājam veicot pirkumu, rodas problēmas, patērētājiem un tirgotājiem ir iespēja izmantot finansiālā ziņā pieejamu un objektīvu strīdu izšķiršanu. Strīdu izšķiršanas institūcijas, kas saņēmušas attiecīgu kvalitātes sertifikātu, 2018. gadā bija pieejamas visās ES dalībvalstīs.

Kopīgi pasākumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā

Komisija un dalībvalstu institūcijas 2018. gadā iesaistījās vairākos kopīgos pasākumos, kuru nolūks bija panākt patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu izpildi. Pēc dīzeļa izmešu skandāla Volkswagen apņēmās veikt nepieciešamos uzlabojumus automobiļos bez maksas līdz pat 2020. gada beigām. Jūlijā veikto remontdarbu apjoms jau sasniedza 80 % no šīs problēmas skartajiem auto. Citā kopīgā pasākumā saistībā ar Facebook, Twitter un Google+</span> gūtais rezultāts bija vispārīgo pakalpojumu sniegšanas noteikumu uzlabošana par labu vairāk nekā 250 miljoniem šo saziņas platformu lietotāju visā Eiropas Savienībā. Tāpat 2018. gadā tika veikti pasākumi attiecībā pret AirBnB ar mērķi panākt lielāku pārredzamību tās norādītajās cenās un nodrošināt tās vispārīgo pakalpojumu sniegšanas noteikumu atbilstību ES standartiem.

Patērētāju aizsardzība pret bīstamām precēm

Ātrās brīdināšanas sistēma bīstamu nepārtikas preču jomā dod iespēju ātri apmainīties ar informāciju par bīstamām precēm, kas konstatētas tirgū, un par pasākumiem, kuri veikti, lai novērstu to nonākšanu pie patērētājiem, it īpaši bērniem. 2018. gadā 31 Eiropas dalībvalsts iestādes, kas piedalās šajā sistēmā, apmainījās ar informāciju par 2257 bīstamām precēm.

Jūnijā četras tiešsaistes tirdzniecības platformas – Alibaba (AliExpress), Amazon, eBay un Rakuten France – parakstīja apņemšanos sekmēt preču drošumu un apņēmās arī divu darbdienu laikā izņemt no savām vietnēm dalībvalstu uzraudzības iestāžu konstatēto bīstamo preču piedāvājumus.

Kā liecina 2017. gada pārskats par Ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā, 2017. gadā tika iesniegti 3832 sākotnējie paziņojumi par iespējamiem riskiem saistībā ar pārtiku un barību, no kuriem 942 tika klasificēti kā paziņojumi, kas liecina par ievērojamu veselības apdraudējumu.

rescEU

Lai gan pašreizējais ES Civilās aizsardzības mehānisms ir stabils pamats koordinētai Eiropas mēroga reakcijai uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, 2018. gada meža ugunsgrēki liecināja par nepieciešamību to uzlabot un nostiprināt. Eiropā izdegušās platības 2018. gadā sasniedza vairāk nekā 130 000 ha, un ir sagaidāms, ka klimata pārmaiņu dēļ ugunsgrēku riski turpinās palielināties. 2018. gadā Grieķija, Zviedrija, Latvija un Portugāle, reaģējot uz meža ugunsgrēkiem, iedarbināja Savienības Civilās aizsardzības mehānismu. Uz ugunsgrēkiem attiecās lielākā daļa (35 %) no ES palīdzības pieprasījumiem.

Eiropas Parlaments un Padome 2018. gada decembrī provizoriski vienojās par Komisijas priekšlikumu nostiprināt pašreizējo mehānismu. Šis priekšlikums stimulēs ieguldījumus katastrofu novēršanā un gatavībā, rosinās palīdzības apvienošanu Eiropas civilās aizsardzības rezerves ietvaros, kā arī izveidos civilās aizsardzības ES mēroga papildrezerves reaģēšanai katastrofu gadījumos (tā dēvēto rescEU). rescEU rezerves ietvers ugunsdzēsības lidmašīnas un helikopterus, un, balstoties uz risku izvērtējumu, tās var tikt papildinātas ar citiem resursiem. Visas trīs ES iestādes ir apņēmušās pabeigt formālo pieņemšanas procedūru, un tiek plānots, ka tas stāsies spēkā 2019. gada pirmajā pusē.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam

ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam ietvaros Komisija ierosināja izveidot Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu ar ierosinātu budžetu septiņu gadu laikposmam 947 miljonu eiro apmērā. Fonds būs paredzēts fiziskām un juridiskām personām, kas veicina ES kopējās vērtības, tiesības un daudzveidību.

Eiropas programma migrācijas jomā

Komisija 2018. gadā sniedza regulārus progresa ziņojumus par to, kā tiek īstenota Eiropas programma migrācijas jomā, aplūkojot pasākumus, kas veikti, lai stabilizētu migrācijas plūsmas un labāk pārvaldītu ES ārējās robežas. Ziņojumos tika aplūkoti ES centieni risināt migrācijas pamatcēloņus, sniegt atbalstu priekšposteņa dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, kuras saskaras ar spēcīgu migrācijas spiedienu, aizsargāt migrantus ceļā, to atgriešanas un atpakaļuzņemšanas laikā, kā arī panākt progresu attiecībā uz tādiem likumīgiem migrācijas ceļiem kā pārmitināšana.

Komisija 2018. gada decembra ziņojumā norādīja, ka ES visaptverošā pieeja migrācijas jautājumam ir devusi rezultātus visās jomās: neatbilstīgo ieceļotāju skaits ir samazinājies līdz pirmskrīzes līmenim, ir panākta ciešāka sadarbība ar partnervalstīm, ārējās robežas tiek labāk pārvaldītas un ir ieviesti efektīvāki instrumenti migrācijas pārvaldībai ES. Ziņojumā secināts, ka darbs jāturpina visos līmeņos gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Robežu aizsardzība un neatbilstīgu migrācijas plūsmu novēršana

Robežu pārvaldība

Sarunas par Komisijas 2017. gada priekšlikumu atjaunināt Šengenas Robežu kodeksu, atzīstot nepieciešamību garantēt mūsu iedzīvotāju drošību, vienlaikus saglabājot viņu pārvietošanās brīvību, 2018. gadā turpinājās. Mērķis ir noteikumus par pagaidu robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām pielāgot pašreizējām vajadzībām un ieviest stingrākas procesuālās garantijas, lai tādējādi robežkontrole pie iekšējām robežām joprojām tiktu izmantota kā galējais līdzeklis.

Komisija savā decembra paziņojumā par migrāciju aicināja pilnībā atjaunot Šengenas zonu kā teritoriju bez pagaidu iekšējām robežkontrolēm, kuras pamatā ir pienācīgi funkcionējoša kopējā Eiropas patvēruma sistēma.

Atbalstot valstu robežsargus, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra 2018. gadā visos migrācijas maršrutos izvietoja vidēji aptuveni 1350 ekspertu. Jūnijā dalībvalstis aicināja vēl vairāk stiprināt aģentūras atbalsta lomu, tostarp pastiprinot sadarbību ar valstīm ārpus ES, piešķirot lielākus resursus un plašākas pilnvaras.

Reaģējot uz to, septembrī Komisija ierosināja līdz 2020. gadam stiprināt aģentūru ar 10 000 operatīvo darbinieku pastāvīgo korpusu. Pastāvīgo korpusu dalībniekiem būs izpildpilnvaras un pašiem savs aprīkojums, lai varētu iesaistīties vienmēr, kad tas būtu vajadzīgs – gan pie ES ārējām robežām, gan valstīs ārpus ES. Priekšlikums nodrošina arī to, ka dalībvalstis saglabā savu suverenitāti pār operācijām, ko tās veic pie savām robežām. Līdz 2018. gada beigām dalībvalstis Padomē bija vienojušās par dažiem Komisijas priekšlikuma elementiem (noteikumi par atgriešanu un sadarbību ar trešām valstīm), un apspriedes par visiem elementiem turpinās.

ES turpināja sarunas ar Rietumbalkānu valstīm par operatīvās sadarbības nolīgumiem robežu pārvaldības jomā, lai tādējādi Eiropas Robežu un krasta apsardze varētu sniegt palīdzību un vajadzības gadījumā izvietot savu personālu. Oktobrī ES parakstīja šādu nolīgumu ar Albāniju, un tika parafēti nolīgumi ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (jūlijā) un Serbiju (septembrī). Sekmīgi pabeigtas arī sarunas ar Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.

Informācijas sistēmas drošības un robežu pārvaldības jomā

Regula, ar ko izveido ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), stājās spēkā 2018. gada oktobrī. Ar jauno sistēmu tiks bruģēts ceļš, lai līdz 20121. gada beigām tiktu ieviestas pirmsceļošanas pārbaudes attiecībā uz to ceļotāju drošības un migrācijas riskiem, uz kuriem attiecas bezvīzu ieceļošanas režīms Šengenas zonā.

Pēc tam, kad 2017. gada decembrī bija stājies spēkā jaunais likums, Komisija sāka darbu pie jaunas Šengenas zonas ieceļošanas/izceļošanas sistēmas īstenošanas. Ar šo sistēmu pastiprinās kontroli pie ES ārējām robežām, reģistrējot to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu, izceļošanu un ieceļošanas atteikumus, kuri šķērso Šengenas zonas ārējās robežas. Gaidāms, ka tā sāks darboties līdz 2020. gada beigām.

Šengenas Informācijas sistēmas stiprināšana

Šengenas informācijas sistēma atbalsta kontroli pie ārējām robežām un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību Šengenas valstīs. Jauni noteikumi, ar kuriem sistēma tiek stiprināta, stājās spēkā 2018. gada decembrī. Izmaiņas ietver jaunu brīdinājumu par atgriešanas lēmumiem ieviešanu un ieceļošanas aizliegumu labāku izpildi, pienākumu iekļaut brīdinājumus saistībā ar terorismu un stingrākus noteikumus par pazudušiem bērniem un grūtībās nonākušām personām. Tās ietver arī stingrākus datu aizsardzības noteikumus, pirkstu nospiedumu, plaukstu nospiedumu un sejas attēlu efektīvāku izmantošanu personu identificēšanai un atvieglotu piekļuvi ES aģentūrām.

Sadarbspēja

Komisija 2017. gada decembrī ierosināja jaunus tiesību aktus par informācijas sistēmu sadarbspēju, lai nodrošinātu, ka robežsargiem, imigrācijas iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām vajadzības gadījumā ir piekļuve vajadzīgajai informācijai. Līdz 2018. gada beigām Eiropas Parlaments un dalībvalstis bija panākušas ievērojamu progresu, bruģējot ceļu šo jauno tiesību aktu pieņemšanai 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Atgriešana un atpakaļuzņemšana

Ar ES atbalstu Starptautiskā Migrācijas organizācija 2018. gadā vien palīdzēja 16 463 cilvēkiem brīvprātīgi atgriezties mājās no Lībijas. ES turpina sadarboties ar Āfrikas Savienību, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Lībijas iestādēm, lai apturētu migrantu, tostarp bērnu, sistemātisku aizturēšanu. Pateicoties šiem centieniem, no aizturēšanas tika atbrīvoti vairāk nekā 2700 bēgļu.

Septembrī Komisija ierosināja veikt mērķtiecīgu Atgriešanas direktīvas pārskatīšanu, kas kopā ar priekšlikumu jaunai Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulai stiprina aģentūras pilnvaras atgriešanas jomā, uzlabos ES atgriešanas politikas efektivitāti, vienlaikus arī turpmāk nodrošinot migrantu pamattiesību ievērošanu.

Lai paātrinātu atgriešanas procedūras un novērstu migrantu bēgšanu un neatbilstīgas sekundārās kustības, ar priekšlikumu tiek ieviesta vienkāršotu atgriešanas procedūru piemērošana pie ārējām robežām personām, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti. Ar šo priekšlikumu tiek ieviests pienākums nekavējoties pieņemt lēmumus par noraidīto patvēruma meklētāju atgriešanu, tādējādi novēršot procesuālo nepilnību, kas līdz šim atviegloja bēgšanu, un tiek prasīts, lai neatbilstīgie migranti procedūru laikā sadarbotos attiecībā uz savu identificēšanu. Turklāt ar to tiek saskaņoti noteikumi par neatbilstīgo migrantu aizturēšanu izraidīšanas nolūkā, tostarp nosakot aizturēšanas maksimālo laikposmu, kas nav mazāks par trim mēnešiem, un nodrošinot iespēju aizturēt migrantus, kas apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību. Visbeidzot, dalībvalstīm būtu jāizveido valsts programmas, lai palīdzētu neatbilstīgajiem migrantiem, kuri vēlas atgriezties brīvprātīgi.

To personu aizsardzība, kurām tā nepieciešama

Patvēruma reforma

Eiropas Savienība joprojām saglabā savas pamatvērtības, nodrošinot aizsardzību tiem, kam tā ir nepieciešama, un 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā tika nodrošināta aizsardzība 164 055 patvēruma meklētājiem. Divus gadus ilga intensīva darba rezultātā tika panākts ievērojams progress attiecībā uz Komisijas 2016. gada priekšlikumiem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu – pieci no septiņiem Komisijas priekšlikumiem ir gatavi pieņemšanai: Kvalifikācijas regula, Uzņemšanas nosacījumu direktīva, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras regula, Eurodac regula un Savienības pārmitināšanas sistēmas regula. Kaut arī priekšlikumi ir daļa no plašākas reformas, katram no tiem pašam par sevi ir acīmredzama pievienotā vērtība, un to raita pieņemšana praksē radītu redzamas izmaiņas.

Būtisks progress tika panākts arī attiecībā uz Patvēruma procedūras regulu un Dublinas regulu, kuras ir nākotnes prasībām atbilstošas patvēruma sistēmas neaizstājami elementi. Pēc dalībvalstu pieprasījuma varētu ieviest pagaidu kārtību, kurā ieskicēti jaunas Dublinas regulas pamatelementi; šāda pagaidu kārtība tiktu izmantota pārejas posmā līdz jaunās Dublinas regulas spēkā stāšanās brīdim. Turklāt, lai būtu vieglāk panākt kompromisu, Komisija septembrī ierosināja paplašināt ES Patvēruma aģentūras pilnvaras, instrumentus un budžetu (321 miljons EUR 2019.–2020. gadam), lai tādējādi tā dalībvalstīm varētu sniegt plašāku palīdzību visā starptautiskās aizsardzības procedūrā, kad šāda palīdzība tiek prasīta. Kopā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru kopīgas ES migrācijas pārvaldības atbalsta vienības atbalstīs dalībvalstis, kad un kur tas nepieciešams tādu uzdevumu veikšanā kā patvēruma meklētāju identificēšana un reģistrācija, lēmumu sagatavošana par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem un operatīvā palīdzība.

“Karstie punkti” un atbalsts Grieķijai, Itālijai un Spānijai

Lai atbalstītu Grieķijas iestādes, kā arī starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas, kas Grieķijā pārvalda bēgļu un humanitāro krīzi, Komisija kopš 2015. gada sākuma ir piešķīrusi ārkārtas palīdzību vairāk nekā 816,4 miljonu EUR apmērā. Ārkārtas finansējums papildina 613,5 miljonus EUR, kas Grieķijai jau piešķirti saskaņā ar 2014.–2020. gada valsts programmām. Gada beigās Komisija deleģēja 252 miljonu EUR pārvaldību starptautiskajām organizācijām, kas darbojas Grieķijā, tostarp UNICEF un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūrai (UNHCR). Turklāt Komisija sniedz pastāvīgu strukturālu atbalstu Grieķijas iestādēm ar pastāvīgu klātbūtni visās “karsto punktu” salās.

Itālijai 2018. gadā tika piešķirti vairāk nekā 35,5 miljoni EUR, tādējādi Itālijai kopš 2014. gada piešķirtās ārkārtas palīdzības kopējā summa ir 224,9 miljoni EUR. Ārkārtas palīdzības piešķīrums papildina vairāk nekā 724 miljonus EUR, ko ES ir piešķīrusi Itālijas valsts programmām Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ietvaros laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Jūlijā, ņemot vērā pieaugošo ieceļotāju skaitu, Spānijai tika piešķirta ārkārtas palīdzība 36,01 miljona EUR apmērā, lai uzlabotu ieceļotāju uzņemšanas spējas dienvidu piekrastē un Seūtā un Meliļā, kā arī lai palīdzētu atgriezt vairāk migrantu. Spānijai piešķirtais ārkārtas finansējums papildina 737,5 miljonus EUR, kas Spānijai valsts programmu ietvaros laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam piešķirti migrācijas, robežu un drošības pārvaldībai.

Migranti, kuri ieradās karstajos punktos Itālijā un Grieķijā, tika pienācīgi identificēti un reģistrēti, tika ņemti viņu pirkstu nospiedumi, un viņu dati tika pārbaudīti attiecīgajās drošības datubāzēs. Komisija savā decembra progresa ziņojumā par Eiropas programmu migrācijas jomā norādīja, ka situācija Grieķijā ir uzlabojusies, taču Grieķijas iestādēm ir jādara vairāk, lai uzlabotu uzņemšanas apstākļus, paātrinātu patvēruma pieteikumu izskatīšanu un atgrieztu vairāk personu.

Vairums ES dalībvalstu arī turpmāk palīdzēja mazināt spiedienu uz Grieķiju un Itāliju, atbilstīgus pieteikuma iesniedzējus pārceļot no šīm valstīm, kuras ir migrācijas plūsmu priekšposteņa dalībvalstis.

ES un Turcijas paziņojums

ES un Turcijas 2016. gada paziņojumam joprojām ir ļoti būtiska nozīme neatbilstīgo un bīstamo jūras šķērsošanas gadījumu skaita samazināšanai uz Grieķijas salām no Turcijas sauszemes, cilvēku dzīvības glābšanai jūrā un to Sīrijas valstspiederīgo pārmitināšanai, kuriem vajadzīga starptautiskā aizsardzība.

Turcija pielika ievērojamas pūles, lai nodrošinātu pajumti un atbalstu vairāk nekā 3,5 miljoniem reģistrēto bēgļu no Sīrijas, savukārt ES ir apliecinājusi apņemšanos atbalstīt Turciju šā uzdevuma veikšanā. Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā ciešā sadarbībā ar Turcijas iestādēm turpina sniegt atbalstu bēgļu un uzņemošo kopienu vajadzību apmierināšanai Turcijā. Ar šo mehānismu, izmantojot ikmēneša naudas pārvedumus, ir piešķirti 1,9 miljardi EUR un palīdzēts vairāk nekā 1,3 miljoniem bēgļu, nodrošinot izglītību 500 000 bērnu un veselības aprūpi simtiem tūkstošu cilvēku. Tāpat arī ES sāka izmantot finansiālā atbalsta otro daļu 3 miljardu EUR apmērā.

Finansiāls atbalsts migrācijas efektīvai pārvaldībai

Komisija atbalsta valstu centienus uzlabot migrācijas un robežu pārvaldību, šim nolūkam piešķirot ievērojamu finansējumu. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (576 miljoni EUR), Iekšējās drošības fonds – robežas un vīzas (567 miljoni EUR), Iekšējās drošības fonds – policija (92,7 miljoni EUR) turpināja atbalstīt spēju veidošanu 2018. gadā, sniedzot humāno un veselības aprūpes palīdzību un palīdzot attīstīt operatīvo sadarbību. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Savienības atbalsts valstu centieniem migrācijas un drošības jomā tiek lēsts 5,5 miljardu EUR apmērā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un 2,9 miljardu EUR apmērā Iekšējās drošības fondam (izņemot aģentūras).

Eiropas Parlaments un Padome 2018. gada decembrī grozīja Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda noteikumus, lai tādējādi dalībvalstis arī turpmāk varētu izmantot finansējumu, kas iepriekš piešķirts Savienības ārkārtas pārcelšanas mehānismam, kas sekmīgi tika noslēgts 2017. gadā. Izmaiņas ļaus dalībvalstīm izmantot atlikušos līdzekļus, lai turpinātu pārcelt vai pārmitināt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus vai starptautiskās aizsardzības saņēmējus, kā arī Fonda darbības jomā risināt citas ar migrāciju saistītas vajadzības.

Migrācijas pārvaldība un cilvēku dzīvības glābšana jūrā

Operācija Themis kopā ar citām ES kopīgajām operācijām un jūras misijām turpināja atbalstīt Itāliju, lai novērstu neatbilstīgu imigrāciju Vidusjūras reģiona centrālajā daļā. Kopumā šīs operācijas ir palīdzējušas izglābt vairāk nekā 690 000 cilvēku jūrā.

Turklāt ES ar Turcijas iestāžu un NATO palīdzību turpināja likvidēt noziedzīgus kontrabandas tīklus Vidusjūras reģiona centrālajā daļā un Egejas jūras reģionā. Saskaņā ar deklarāciju, kas martā tika pieņemta Niamejā (Nigērā), ar partneriem Sāhelā tika stiprināta sadarbība, lai apkarotu migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības tīklus.

Saskaņā ar 2015. gada Rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu 2018. gada maijā Komisija ierosināja pārskatīt tiesību aktus, kas reglamentē to, kā dalībvalstis, ES un Savienības Aģentūras imigrācijas sadarbības koordinatori sadarbojas. Šīs pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt labāku sadarbību un koordināciju starp Eiropas darbiniekiem, kas izvietoti trešās valstīs, lai strādātu migrācijas jomā. Paredzams, ka sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi tiks sāktas 2019. gada sākumā, lai jaunie noteikumi varētu stāties spēkā līdz 2019. gada maija beigām.

Decembrī Eiropadome apstiprināja pasākumus, kas vērsti uz tiesībaizsardzību, lai pastiprinātu cīņu pret noziedzības tīkliem, kas nodarbojas ar migrantu kontrabandu. Konkrētās darbības balstās uz uzlabotu starpaģentūru pieeju gan ES, gan valstu līmenī, optimāli izmantojot sinerģiju starp pieejamajiem instrumentiem un maksimāli izmantojot ES ārējos aktīvus. Galvenie mērķi cita starpā ir palielināt Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra operatīvās un analītiskās spējas, uzlabot spēju apkarot kontrabandistu saziņu tiešsaistē, veidot partnerības ar trešām valstīm un apmainīties ar informāciju par noziedzīgiem tīkliem.

Drošu un likumīgu ceļu uz Eiropu veicināšana

ES visaptverošas migrācijas politikas neatņemama daļa ir radīt likumīgas ieceļošanas ceļus tiem, kam vajadzīga aizsardzība, un izveidot darbaspēka migrācijas kanālus. Tas ir cieši saistīts ar stingru politiku attiecībā uz migrantu neatbilstīgu plūsmu novēršanu un lielākas robežu aizsardzības nodrošināšanu, racionalizētām patvēruma procedūrām un efektīvāku atgriešanu. Komisijas priekšsēdētājs Junkers septembrī savā runā par stāvokli Savienībā atkārtoti uzsvēra Komisijas aicinājumu atvērt vairāk likumīgu ceļu.

Pārmitināšana

ES pārmitināšanas iniciatīvas liecina, ka likumīgi un droši kanāli var aizstāt nedrošu un neatbilstīgu migrāciju tiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Kopš 2015. gada dažādas ES pārmitināšanas programmas ir palīdzējušas vairāk nekā 48 700 visneaizsargātāko personu rast pajumti ES. Tas ietver gandrīz 21 000 personu, kuras dalībvalstis pārmitināja 2018. gadā kā daļu no kopējās apņemšanās līdz 2019. gada oktobra beigām pārmitināt vairāk nekā 50 000 personu, kam nepieciešama aizsardzība, – līdz šim tā bijusi lielākā ES pārmitināšanas shēma.

Uz vajadzībām orientētas migrācijas veicināšana

Komisija ir arī nākusi klajā ar priekšlikumiem, kā radīt pievilcīgākus ceļus uz vajadzībām orientētai darbaspēka migrācijai. Jauna ES zilās kartes programma, kas sniedz patiesu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar pašreizējo zilo karti saskaņā ar Komisijas 2016. gada priekšlikumu, ir būtisks elements pievilcīgas un konkurētspējīgākas ekonomikas radīšanai. Līdz gada beigām ES bija arī ievērojami pavirzījusies uz priekšu, lai īstenotu izmēģinājuma projektus saistībā ar likumīgo migrāciju ar galvenajiem Āfrikas partneriem. Paredzams, ka 2019. gadā tiks sākti vairāki projekti, kuriem iezīmēti 20 miljoni EUR. Ar tiem neatbilstīga migrācija tiks aizstāta ar drošu, sakārtotu un labi pārvaldītu likumīgo migrāciju.

Integrācija

Agrīna un efektīva integrācija ir būtiska, lai migrācija dotu labumu gan migrantiem, gan Eiropas sabiedrības ekonomikai un kohēzijai. Eiropas Savienība turpināja īstenot 2016. gada Rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, kas tika pieņemts 7. jūnijā. Tas sniedz visaptverošu satvaru, lai atbalstītu dalībvalstu centienus izstrādāt un stiprināt savu integrācijas politiku, izmantojot finansiālu atbalstu un paraugprakses vadlīnijas. Komisija ir veicinājusi daudzu ieinteresēto personu pieeju, lai veicinātu migrantu integrāciju darba tirgū un sniegtu atbalstu vietējiem integrācijas dalībniekiem, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.

Martā Eiropas Migrācijas forumā vairāk nekā 200 ieinteresētās personas dalījās ar migrantu veiksmīgas integrācijas piemēriem darba tirgū.

Vīzu politika

Dažu trešo valstu valstspiederīgajiem, ceļojot uz Šengenas zonu, ir vajadzīga vīza. ES ir izveidojusi kopēju vīzu politiku attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos Šengenas zonā, kuras pamatā ir to valstu kopējais saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, vajadzīga vīza, un to valstu saraksts, kuru pilsoņi no šīs prasības ir atbrīvoti. 2017. gadā (jaunākie pieejamie dati) 26 Šengenas zonas valstis izsniedza 14,6 miljonus īstermiņa vīzu.

Martā Komisija ierosināja reformēt kopējo vīzu politiku, lai noteikumus pielāgotu pieaugošajām bažām par drošību, ar migrāciju saistītajām problēmām un jaunajām iespējām, ko sniedz tehnoloģiju attīstība. Vīzu kodeksā ierosināto izmaiņu mērķis ir atvieglot vīzu procedūras likumīgiem ceļotājiem, vienlaikus stiprinot drošību un mazinot neatbilstīgas migrācijas riskus. 2018. gada beigās Eiropas Parlaments un Padome bija pieņēmuši savas attiecīgās pilnvaras vest iestāžu sarunas. Starp šiem abiem likumdevējiem notika apspriedes ar mērķi pabeigt sarunas 2019. gada sākumā.

Maijā Komisija ierosināja modernizēt Vīzu informācijas sistēmu, lai labāk reaģētu uz pieaugošajām drošības un migrācijas problēmām un uzlabotu ES ārējo robežu pārvaldību. Pateicoties ierosinātajām izmaiņām, būs iespējams rūpīgāk pārbaudīt vīzas pieteikuma iesniedzēju iepriekšējās darbības un tiks novērsti trūkumi drošības un informācijas jomā, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu izsniegtajiem ilgtermiņa uzturēšanās dokumentiem. Tas nodrošinās pilnīgu sadarbspēju ar citām ES mēroga datubāzēm. 2018. gada beigās Eiropas Parlamentā un Padomē turpinājās apspriedes ar mērķi pabeigt sarunas 2019. gada sākumā.

2018. gadā turpinājās sarunas ar Baltkrieviju, Ķīnu un Tunisiju attiecībā uz ES nolīgumiem par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju Komisija jūlijā apstiprināja, ka Kosova (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju) atbilst visiem bezvīzu režīma ieceļošanai Šengenas zonā kritērijiem.

Eiropas Komisija 2018. gada decembrī publicēja paziņojumu par vīzu savstarpējību, kurā aprakstīta pašreizējā situācija un turpmākā virzība attiecībā uz situāciju, kad ASV neievēro savstarpējības principu, kas ir vienīgais atlikušais vīzu savstarpējības principa neievērošanas gadījums. Bulgārijas, Horvātijas, Kipras, Polijas un Rumānijas valstpiederīgajiem joprojām ir vajadzīga vīza, lai dotos uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Paziņojumā tika izvērtēts progress ceļā uz vīzu savstarpējību, proti, progress, kas šajās dalībvalstīs panākts attiecībā uz ASV tiesību aktos noteikto vajadzīgo prasību izpildi.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam

Komisija 2018. gada jūnijā ierosināja arhitektūru īpašajiem finansēšanas instrumentiem migrācijas un robežu pārvaldības jomā. Kopā ar piešķīrumiem attiecīgajām aģentūrām tika ierosināts piešķirt 34,9 miljardus EUR, gandrīz trīskāršojot pašreizējo 13 miljardu EUR finansējumu (ieskaitot aģentūras). Priekšlikumi attiecībā uz Patvēruma un migrācijas fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, kas ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, paredz elastības mehānismu, lai varētu piešķirt resursus atbilstīgi problēmu, vajadzību un prioritāšu izmaiņām.

Eiropas Savienības kaimiņattiecības

Austrumu kaimiņreģions

2017. gada Austrumu partnerības samits vēlreiz apliecināja ES un tās partnervalstu – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas – skaidru apņemšanos nostiprināt šo partnerību. 2018. gadā tika pievērsta uzmanība reformām tādās jomās kā ekonomika, labāka pārvaldība, ciešāka savienojamība un spēcīgāka sabiedrība.

2018. gads bija jau ceturtais, kad turpinājās neierasti ciešas attiecības starp ES un Ukrainu, ar produktīvu samitu jūlijā, kurā tika uzsvērts, ka ES turpina intensīvi atbalstīt valsts reformu programmu. ES joprojām ir Ukrainas lielākā tirdzniecības partnere un tās vissvarīgākais finansiālās palīdzības avots, kura 2018. gadā koncentrējās uz nodarbinātības prasmēm, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības reformu, un Energoefektivitātes fondu.

Attiecības starp ES un Gruziju, ko jau saista vērienīgais asociācijas nolīgums, 2018. gadā kļuva vēl ciešākas. Novembrī priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un citi Eiropas Komisijas locekļi sveica Gruzijas valdības locekļus premjerministra Mamuka Bahtadzes vadībā sanāksmē Berlemona ēkā Briselē. ES un Gruzija vienojās par vairāk nekā 25 konkrētiem pasākumiem trijās galvenajās jomās: ekonomika, tirdzniecība un savienojamība; izglītība, pētniecība un inovācija; tiesiskums un iekšējā drošība. Šie pasākumi veicinās sadarbību un sniegs konkrētus ieguvumus Gruzijas pilsoņiem.

Krievija

ES attiecībās ar Krieviju izšķiroši svarīga ir starptautisko tiesību ievērošana. ES politiku attiecībā uz Krieviju nosaka šādi principi: pilnīgs atbalsts Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; pilnīga Minskas vienošanos īstenošana (pasākumu kopums, kam jāpanāk ilgstošs miers Ukrainā, ko parakstījuši Ukrainas un Krievijas pārstāvji, kā arī separātisti no “Doņeckas Tautas Republikas” un “Luhanskas Tautas Republikas”); attiecību stiprināšana ar mūsu austrumu partneriem; ES noturības stiprināšana; nepieciešamība pēc selektīvas sadarbības ar Krieviju un vēlme atbalstīt Krievijas pilsonisko sabiedrību. 2018. gadā ES iesaistījās sarunās ar Krieviju par drošības problēmu risināšanu, piemēram, saistībā ar Irānu un Sīriju. ES atkārtoti apstiprināja savu nostāju par Krimas nelikumīgās aneksijas neatzīšanu. ES pauda visdziļākās bažas par situācijas eskalāciju Kerčas šaurumā un Azovas jūrā un par Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Eiropas Savienības dienvidu kaimiņreģioni

2018. gadā ES turpināja sadarboties ar partnervalstīm dienvidu kaimiņreģionā, lai veicinātu ilgtspējīgu stabilitāti, drošību un izaugsmi daudzās jomās saskaņā ar jaunajām Eiropas kaimiņattiecību politikas prioritātēm attiecībā uz Alžīriju, Ēģipti, Jordāniju un Libānu. Maijā tika nospraustas 2018.–2020. gada politiskās prioritātes ar Tunisiju. ES atbalsta sociālekonomisko attīstību, labu pārvaldību, cilvēktiesības, drošību un cīņu ar neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem visās reģiona valstīs.

ES arī aktīvi sadarbojās ar starptautiskajām finanšu iestādēm un privāto sektoru, izmantojot Eiropas ārējo investīciju plānu un Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai izveidi, kas ietver finanšu garantiju, kurai jāpalīdz samazināt ieguldījumu risku, par paraugu izmantojot ES iekšējo investīciju plānu. Šis plāns atbalsta privātā sektora ieguldījumu piesaisti maziem un vidējiem uzņēmumiem, sieviešu uzņēmējdarbībai, enerģētikai un digitālajai infrastruktūrai un daudzām citām jomām, lai veicinātu vietējo attīstību. Plāns ietver arī tehnisko palīdzību vietējo iestāžu nostiprināšanai un cīņai pret korupciju. 2018. gadā Ēģipte, Jordānija, Maroka un Libāna pievienojās Alžīrijai, Izraēlai un Tunisijai partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA). PRIMA finansēs pētniecību un ieguldījumus, lai uzlabotu ilgtspējīgu lauksaimniecību un ūdens pieejamību reģionā, ko ietekmē klimata pārmaiņas un iedzīvotāju skaita pieaugums. ES turpināja veicināt reģionālo sadarbību ar Savienības Vidusjūrai un Arābu valstu līgas starpniecību.

Rietumbalkānu valstis un paplašināšanās process

2018. gadā ES ievērojami uzlaboja attiecības ar Rietumbalkānu valstīm. Februārī Eiropas Komisija publicēja Rietumbalkānu stratēģiju, lai nodrošinātu ticamu paplašināšanās perspektīvu un pastiprinātu ES sadarbību ar šo reģionu. Šī stratēģija vēlreiz apstiprina, ka dalība ES ir svarīgs reformu un modernizācijas virzītājspēks Rietumbalkānu valstīs. Tā izvirzīja visaptverošu rīcības plānu ar 57 pasākumiem laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam, balstoties uz sešām pamatiniciatīvām (tiesiskums, drošība un migrācija, sociālekonomiskā attīstība, savienojamība, digitalizācijas programma, kā arī samierināšana un labas kaimiņattiecības). Plāns tiek īstenots – vairums darbību ir uzsāktas, un daļa no tām ir pabeigtas 2018. gadā.

Samitā, kas maijā notika Sofijā un kurā piedalījās Komisijas priekšsēdētājs Junkers, tika vēlreiz apstiprināta šī perspektīva. Viņš sacīja: “Šis samits ļāva mums veidot vēl ciešākas saites ar mūsu draugiem Rietumbalkānu valstīs, kuras ar katru dienu pamazām, soli pa solim tuvinās Eiropas Savienībai – katra savā tempā un ar atšķirīgām sekmēm. Piesaiste Eiropas Savienībai nozīmē kopīgas vērtības un principus, tostarp tiesiskuma ievērošanu, tiesu neatkarību un vārda brīvību, jo Eiropas Savienība pirmām kārtām ir vērtību un tiesību kopiena.”

ES uzsāka arī lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta programmas Albānijā, Melnkalnē un Serbijā, un tādas turpina darbību bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Šīs programmas palīdz uzlabot pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti un padara dzīvi laukos ekonomiski izdevīgāku.

2018. gadā Melnkalne un Serbija turpināja ES pievienošanās sarunas. To vispārējais temps ir atkarīgs no uzlabojumiem tiesiskuma jomā un, Serbijas gadījumā, arī no attiecību normalizēšanas ar Kosovu (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju). ES atzinīgi vērtē Grieķijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas divpusējo nolīgumu par šīs valsts nosaukumu un mudina to ratificēt. Ņemot vērā intensīvos reformu centienus Albānijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, kurus atbalsta ES, Komisija ieteica sākt pievienošanās sarunas ar abām valstīm. ES turpināja atbalstīt reformas Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā.

Turcija

ES un Turcijas attiecības joprojām apgrūtināja tiesiskuma, pamattiesību un tiesu sistēmas neatkarības turpmāka pasliktināšanās Turcijā. Tāpēc pievienošanās sarunas ir faktiski apturētas un nav pavirzījies uz priekšu ES un Turcijas muitas savienības modernizēšanas darbs. Tomēr politiskais dialogs nav apsīcis, un ir turpinājusies sadarbība tehniskā līmenī tajās sfērās, par kurām ir liela abpusēja interese, piemēram, migrācijas, drošības, tirdzniecības, enerģētikas, transporta un vides jomā.

Āfrikas–Eiropas attiecības

Jaunā Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianse, kas tika aizsākta 2018. gada septembrī, ir vērsta uz to, lai paceltu ES partnerību ar Āfriku jaunā līmenī. Šī iniciatīva palīdzēs radīt jaunas darbvietas Āfrikā, atbalstot izglītību un prasmes, veicinot tirdzniecību un piesaistot ieguldījumus stratēģiskām ekonomikas nozarēm. Komisijas priekšsēdētājs Junkers runā par stāvokli Eiropas Savienībā 2018. gadā teica: “Šī alianse pēc mūsu ieceres nākamajos piecos gados vien palīdzēs radīt līdz pat 10 miljoniem darbvietu Āfrikā. Mēs vēlamies izveidot sistēmu, kas nestu Āfrikai vairāk privāto ieguldījumu. Mēs nesāksim no nulles: mūsu pirms diviem gadiem uzsāktais ārējo investīciju plāns piesaistīs gan valsts, gan privātos ieguldījumus vairāk nekā 44 miljardu eiro apmērā. Tikai jau ieplānotie projekti vien piesaistīs 24 miljardus eiro.”

ES un Āfrikas partnerība uz līdztiesības pamatiem tika nostiprināta decembrī Vīnē notikušajā augsta līmeņa forumā, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta inovācijai, ieguldījumiem un darbvietu radīšanai, izglītībai un uzņēmējdarbības atbalstam un tirdzniecībai. Trīs mēnešus pēc izveides Āfrikas un Eiropas alianse jau īstenoja pirmos projektus.

No Vīnē aizsāktajam iniciatīvām var pieminēt ES garantiju (NASIRA riska dalīšanas mehānismu), pirmo šādu projektu ES Ārējo investīciju plāna ietvaros, kurš ar 75 miljoniem eiro ES finansējuma piesaistīs līdz pat 750 miljonu eiro lielus ieguldījumus uzņēmējiem Subsahāras Āfrikā un ES dienvidu kaimiņreģiona valstīs. Paredzams, ka tas radīs 800 000 darbvietu un nāks par labu tiem, kam parasti ir sarežģīti saņemt aizdevumus par pieņemamu cenu, piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem, iekšzemē pārvietotām personām, bēgļiem, personām, kas atgriežas, sievietēm un jauniešiem. Attiecībā uz apmaiņu izglītības jomā ES ir tikusi pietiekami tālu, lai sasniegtu savu 2020. gada mērķi – 35 000 apmaiņu.

Tikai 2018. gadā vien Eiropas Savienība ir piešķīrusi vairāk nekā 540 miljonus eiro, lai atbalstītu reformas uzņēmējdarbības un ieguldījumu jomā, kas ievērojami pārsniedz Āfrikas un Eiropas alianses apņemšanos palielināt ES atbalstu par 300–350 miljoniem eiro katru gadu laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam.

Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas izveidi un paziņojusi, ka piešķirs šim mērķim 50 miljonus eiro. Pirmais solis tika sperts decembrī ar programmu par 3 miljoniem eiro, kas tika parakstīta ar ANO Āfrikas Ekonomikas komisiju, lai izstrādātu nacionālās īstenošanas stratēģijas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas izveidei.

Āfrikas un Eiropas alianses svarīgs aspekts ir sadarbība kopīgās darba grupās, kas tika izveidotas Vīnes sanāksmē: Āfrikas lauku rajoni, digitālā ekonomika, transports un enerģētika.

Rezultātus dod arī Eiropas Ārējo investīciju plāns: ES atbalsta ieguldījumu projektus Ziemeļāfrikā un Subsahāras Āfrikā, izmantojot reģionālās investīciju platformas, un ir atbalstījusi ieguldījumu programmas tādās svarīgās nozarēs kā atjaunojamā enerģija, ilgtspējīga lauksaimniecība, pilsētu infrastruktūra, savienojamība un digitalizācija. Izmantojot platformu “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība Āfrikai”, tiek paplašināts arī dialogs starp Āfrikas un Eiropas privātajiem sektoriem. Valsts un privātā sektora dialogi ar mērķi popularizēt platformu “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība Āfrikai” ir notikuši šādās Āfrikas valstīs: Kotdivuārā, Etiopijā, Marokā, Nigērijā, Dienvidāfrikā, Tanzānijā, Tunisijā un Ugandā.

Pašlaik tiek gatavoti līdzīgi dialogi vēl 25 Āfrikas valstīs. Tas palīdzēs veicināt pienācīgu darbvietu radīšanu, it sevišķi jauniešiem un sievietēm. Dialogi tika uzsākti ES un Āfrikas uzņēmējdarbības forumā Abidžanā 2017. gada novembrī. Šīs vienošanās ietvaros Komisijas priekšsēdētājs Junkers apmeklēja Tunisiju 2018. gada oktobrī.

ES ir turpinājusi veidot patiesi līdzvērtīgas partnerattiecības ar Āfriku. Lai minam kaut vai tādus piemērus uzlabotai ES sadarbībai ar Āfriku miera un drošības jautājumos kā G5 Sāhelas apvienotie spēki, Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības Saprašanās memorands par mieru, drošību un pārvaldību un ES atbalsts drošībai un samierināšanai Āfrikas ragā. Lai gan humānā palīdzība, attīstības sadarbība un atbalsts mieram un drošībai joprojām ir svarīgas sadarbības jomas, ES ir būtiski nostiprinājusi savas ekonomiskās partnerattiecības ar Āfriku. Šodien ES un Āfrika sadarbojas kā partneri tādās jaunās jomās kā pētniecība un inovācija, kā arī tādās stratēģiski svarīgās ekonomikas nozarēs kā lauksaimniecība, digitalizācija, transports un enerģētika.

Ziemeļamerika un Latīņamerika

Spēcīga un labi funkcionējoša transatlantiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm joprojām ir būtiska Eiropas drošības un labklājības sastāvdaļa. ES ir apņēmības pilna arī turpmāk veidot stratēģisko partnerību ar ASV, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm, kā arī gribu uzņemties atbildīgu lomu pasaules norisēs, kas būtu izdevīgi abām pusēm. Pagājušajā gadā ES ir cieši sadarbojusies ar ASV administrāciju un Kongresu kopīgu mērķu vārdā (Rietumbalkānu valstis, Ukraina, Krievija, Ziemeļkoreja, terorisma apkarošana, kiberdrošība un aizsardzība, ieskaitot NATO). Saskaroties ar pārbaudījumiem, ES ir iestājusies par savām vērtībām, principiem un interesēm.

Jūlijā pēc tikšanās starp EK priekšsēdētāju Junkeru un ASV prezidentu Trampu ES un ASV nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā tika pausta apņemšanās sadarboties, lai panāktu nulles tarifus, izskaustu ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un ar automašīnām nesaistītu rūpniecības preču subsidēšanu. Viņi vienojās strādāt pie tā, lai samazinātu šķēršļus un paplašinātu tirdzniecību ar pakalpojumiem, ķīmiskajām vielām, farmaceitiskajiem līdzekļiem, zālēm un sojas pupām. Puses arī vienojās attīstīt stratēģisko sadarbību enerģētikas jomā.

ES ir nostiprinājusi attiecības ar Kanādu, pieņemot stratēģiskās partnerības nolīgumu. ES un Kanāda turpina cieši sadarboties tādās jomās kā drošība, aizsardzība un dzimumu līdztiesības jautājumi.

ES sadarbība ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm ir vērsta uz to, lai modernizētu asociācijas nolīgumus ar Mercosur, Meksiku un Čīli. 2018. gada nolīgums ar Havanu aizsāka jaunu posmu ES un Kubas sadarbībā. ES turpina atbalstīt miera nolīguma īstenošanu Kolumbijā.

Āzija un Klusā okeāna reģions

ES 2018. gadā pastiprināja ekonomisko diplomātiju un palielināja savu lomu drošības jomā Āzijā, tostarp strādājot pie tā, lai mazinātu spriedzi Korejas pussalā. ES pievērsās stratēģijai par Eiropas un Āzijas savienojamību, kuras galvenie aspekti ir cīņa pret klimata pārmaiņām un reģionālā sadarbība. Lai pilnībā izmantotu savstarpējo attiecību potenciālu, ES pieņēma jaunu stratēģiju attiecībā uz Indiju un ratificēja ES un Filipīnu partnerības un sadarbības nolīgumu. ES uzsāka dialogu par nodarbinātību ar Taizemi, lai veicinātu pienācīgus darba apstākļus.

ES turpināja sadarboties ar Ķīnu tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas un kopējās drošības intereses, piemēram, vienošanās par Irānas kodolprogrammu, Afganistāna un Korejas pussalas valstis. Taču ES arī panāca lielāku savstarpīgumu ekonomiskajās attiecībās, zinātnē un tehnoloģijā. ES iesaistījās sadarbībā ar Ķīnu attiecībā uz infrastruktūru, strādāja pie tā, lai pieskaņotu ieguldījumus ES stratēģiskajiem tīkliem un veicinātu pārredzamību, ekonomisko un sociālo ilgtspēju. ES aicināja uz ciešāku sadarbību attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, konfliktu risināšanu, starptautiskiem noteikumiem un cilvēktiesību ievērošanu.

ES un Ķīnas tūrisma gads pērn bija vienreizēja iespēja palielināt apmeklētāju plūsmas un ieguldījumus abās pusēs. Tā mērķis bija popularizēt mazāk pazīstamus galamērķus, uzlabot ceļošanas un tūrisma pieredzi un sniegt iespējas ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. Gada laikā tika realizētas vairāk nekā 150 iniciatīvas un pasākumi.

Āzijas un Eiropas 12. samits notika 2018. gada 18. un 19. oktobrī Briselē un pulcēja 51 Eiropas un Āzijas valsts vadītājus, ES pārstāvjus un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ģenerālsekretāru.

Tuvie Austrumi

ES turpināja aktīvi reaģēt uz pašreizējo krīzi un konfliktiem šajā reģionā. Proti, ES deva pienesumu reģiona stabilizācijā, atbalstot ANO vadītos miera procesus Sīrijā un Jemenā, stabilizācijas procesu Irākā un centienus rast divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas konfliktam.

Sīrija

Konference “Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei” 2018. gada aprīlī ļāva starptautiskajai sabiedrībai atjaunot un nostiprināt politisko, humāno un finansiālo atbalstu Sīrijas tautai. ES pieņēma stratēģiju attiecībā uz Irāku, lai atbalstītu valsts atjaunotni pēc cīņas pret Da’esh.

Jemena

Jemenā ES turpināja atbalstīt ANO vadīto procesu un ANO īpašo sūtni Mārtinu Grifitu, kā arī palīdzēt krīzes skartajiem iedzīvotājiem.

Izraēla, okupētās palestīniešu teritorijas un Tuvo Austrumu miera process

ES turpināja stingri atbalstīt Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanu un divu valstu risinājumu. Tika iecelta jauna ES īpašā pārstāve Tuvo Austrumu miera procesā Suzanna Terstala. ES arī vienojās piešķirt papildus 40 miljonus eiro ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos, lai nodrošinātu izglītību 500 000 palestīniešu bēgļu bērniem, veselības aprūpi vairāk nekā 3,5 miljoniem pacientu un palīdzību vairāk nekā 250 000 neaizsargātiem palestīniešu bēgļiem, līdz ar to ES ieguldījums 2018. gadā sasniedza 146 milj. eiro.

Irāna

2018. gadā ES saglabāja virzību uz vienošanos par Irānas kodolprogrammu, turpinot atbalstīt tās īstenošanu kā pamatu globālajam kodolieroču neizplatīšanas režīmam un Eiropas Savienības, reģiona un pasaules svarīgām drošības interesēm. ES pauda dziļu nožēlu par ASV izstāšanos no programmas un no jauna ieviestajām sankcijām. ES mudināja Irānu pilnībā izpildīt savas saistības kodolmateriālu jomā, ko apstiprināja vairāki Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojumi. Turklāt ES turpināja attīstīt attiecības ar Irānu, īpaši tādās jomās kā tirdzniecība un investīcijas, enerģētika, vide, izglītība, pētniecība, sadarbība civilās kodolenerģijas jomā, humānā palīdzība un cilvēktiesības. ES arī aktīvi uzturēja dialogu ar Irānu jomās, kas rada bažas, piemēram, par reģionālajām problēmām, ballistiskajām raķetēm un cilvēktiesībām, lai veicinātu atturību un konstruktīvu iesaistīšanos reģiona norisēs.

Drošība un aizsardzība

Ņemot vērā nākotnes neparedzamību, Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu iekšējo un ārējo drošību. Eiropas aizsardzība ir būtiska ne tikai pašas Eiropas drošībai; tai ir arī plašāka nozīme centienos panākt mieru un drošību visā pasaulē.

Martā tika parakstīts pirmais dotāciju nolīgums saskaņā ar sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai 35 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts pirmajam Eiropas mēroga militārās pētniecības projektam Ocean 2020. Strauji virzījās uz priekšu arī pastāvīgā strukturētā sadarbība aizsardzības jomā, ko Padome nolēma izveidot 2017. gada decembrī, un gada laikā tika sākti 34 starptautiski sadarbības projekti aizsardzības jomā, tostarp par militāro apmācību un mācībām, par militārajām spējām uz sauszemes, gaisā un jūrā, kā arī par kiberaizsardzības jomu, kuras nozīme arvien pieaug. 2018. gada martā ar ES rīcības plānu tika sākta aizsardzības iniciatīva militārās mobilitātes uzlabošanai. Jūlijā ES izveidoja Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu 2019.–2020. gadam un ierosināja nākamajā ES ilgtermiņa budžetā (2021–2027) paredzēt 13 miljardus eiro Eiropas Aizsardzības fondam, lai palielinātu ES kā drošības un aizsardzības nodrošinātājas lomu.

2018. gadā ES veica sešas militārās un desmit civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas aiz robežām. Gan Afganistānā, gan Sāhelā, gan Irākā spēcīgu, noturīgu un iekļaujošu valsts iestāžu veidošanai nepieciešami ieguldījumi profesionālas policijas, tiesnešu, ārstu un skolu administrācijas attīstībā, kā arī uzticama un demokrātiski kontrolēta armija. Tāpēc jūnijā ES ierosināja izveidot arī Eiropas Miera nodrošināšanas fondu, kas atvieglotu kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju un operāciju finansēšanu un Eiropas partneru atbalstīšanu. Novembrī ES ministri pieņēma arī civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas paktu ar mērķi panākt labāku, efektīvāku un vienotāku civilo kopējo drošības un aizsardzības politiku.

Militārās misijas ir tikai viens no līdzekļiem, ko ES izmanto, lai risinātu mūsdienu sarežģīto drošības situāciju. Dalībvalstis 2018. gadā atzina civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju būtisko lomu drošības problēmu risināšanā, tostarp organizētās noziedzības, terorisma un hibrīddraudu novēršanā. Tika nolemts nostiprināt kopējās drošības un aizsardzības politikas civilo dimensiju, izmantojot civilo paktu.

Terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršana un apkarošana

Cīņa ar terorismu un vardarbīga ekstrēmisma novēršana bija viena no galvenajām ES prioritātēm pagājušajā gadā atbilstoši ANO Vispārējai terorisma apkarošanas stratēģijai un rīcības plānam vardarbīga ekstrēmisma novēršanai. ES ir pastiprinājusi īpašu dialogu par terorisma apkarošanu ar Rietumbalkānu valstīm, Turciju un Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, kā arī ar galvenajām starptautiskajām organizācijām.

Migrācija

ES turpina sadarboties ar dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, lai glābtu cilvēkus no bojāejas, nodrošinātu aizsardzību, piedāvātu drošus un likumīgus ceļus un novērstu migrācijas pamatcēloņus. Tā ir pastiprinājusi cīņu pret noziedznieku tīkliem, kas bieži izmanto cilvēku izmisumu un nodarbojas ar cilvēku kontrabandu un tirdzniecību. Gan ANO globālo paktu par migrāciju, gan globālo paktu par bēgļiem pieņēma 2018. gadā.

Ar ES palīdzību: vairāk nekā 33 000 Lībijā iestrēgušo migrantu droši atgriezās mājās; par 80 % samazinājās to personu skaits, kas ierodas pa Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutu; Nigērā tika izveidots evakuācijas kanāls cilvēkiem, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība. Kopš 2017. gada novembra ir evakuēti 2105 neaizsargātie bēgļi un patvēruma meklētāji. ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai turpināja novērst nestabilitātes, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus un palīdzēt pārvaldīt migrāciju.

Reaģēšana uz humanitārajām krīzēm un ārkārtas situācijām

Sīrijas konflikts ir iegrūdis neaprakstāmā postā miljoniem cilvēku. Kopš karadarbības sākuma 2011. gadā ES ir palīdzējusi glābt civiliedzīvotāju dzīvību Sīrijā un tās kaimiņvalstīs. Humānās palīdzības projekti Sīrijā, Jordānijā, Libānā, Ēģiptē un Turcijā 2018. gadā sasniedza 311 miljonus eiro.

Starptautiskos konfliktus var atrisināt tikai ar spēcīgu daudzpusēju sistēmu, un gandrīz puse no ES humānās palīdzības finansējuma 2018. gadā tika piešķirta ANO organizācijām, sevišķi Pasaules Pārtikas programmai, abām ANO bēgļu un migrācijas aģentūrām, UNICEF un Pasaules Veselības organizācijai. Izglītības projekti 2018. gadā kļuva par galvenajiem ES humānās palīdzības pasākumiem un sasniedza 100 miljonus eiro.

2018. gadā Eiropas Savienība 10 reizes iedarbināja savu civilās aizsardzības mehānismu, lai reaģētu uz pēkšņām katastrofām Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā. Piemēram, kad septembra beigās Indonēziju skāra vairākas zemestrīces un cunami, Eiropas Komisija koordinēja pajumtes, elektriskās strāvas ģeneratoru un ūdens attīrīšanas iekārtu piegādi no astoņām dažādām ES dalībvalstīm.

Cilvēktiesības

ES turpināja aizstāvēt un veicināt cilvēktiesību ievērošanu, turklāt laikā, kad daudzās pasaules daļās respekts pret šīm tiesībām aizvien samazinās. ES pauda pārliecinošu atbalstu Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 70. gadadienai. ANO Ģenerālajā asamblejā aizsāktie “Cilvēktiesību veiksmes stāsti” sapulcēja valstu aliansi un popularizēja pozitīvus cilvēktiesību ievērošanas piemērus.

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām un prioritāte tās Eiropas un starptautiskajā politikā. ES atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu “Sievietes, miers un drošība”. Tā arī strādā, lai īstenotu rīcības plānu, kas izklāstīts darba dokumentā “Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”.

2018. gadā vēlēšanu novērošanas misijas devās uz Gambiju, Kosovu (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Libānu, Tunisiju un Hondurasu.

ES sankcijas

Sankcijas, ko bieži dēvē par “ierobežojošiem pasākumiem”, ir viens no līdzekļiem, ko Eiropas Savienība lieto, lai sasniegtu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus: mieru, demokrātiju un tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu. Tās vienmēr ir daļa no plašāka, visaptveroša politikas kopuma, kas ietver politisko dialogu un papildu pasākumus. ES sankcijas nav soda sankcijas; tās tiek ieviestas ar mērķi panākt lai attiecīgā valsts, struktūras vai privātpersonas veiktu izmaiņas savā politikā vai darbībās. ES sankciju karte ir atrodama šeit: https://ec.europa.eu/fpi/what-we-do/sanctions_en

Sadarbība ar starptautiskajiem partneriem

Vajadzības gadījumā Eiropas Savienībai ir jāuzņemas stratēģiska atbildība un jārīkojas vienai, bet, ja vien iespējams, tā sadarbojas ar saviem partneriem. Tieši tāpēc ES nostiprināja sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, NATO un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Apvienoto Nāciju Organizācija

ES uzskata, ka uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju centrā ir stabilas un drošas pasaules pamats. 2018. gada ANO Ģenerālajā asamblejā ES delegācija (Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera vadībā) vienojās par atjaunotu stratēģisku partnerību ar ANO, tostarp apņemoties uzlabot sadarbību attīstības jomā. ES atbalstīja ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ierosinātās reformas, kam jāpiemēro ANO darbībai 21. gadsimtā. Tika pastiprināta sadarbība miera un drošības jomā, īpaši Centrālāfrikas Republikā, Mali, Sāhelā, Lībijā un Somālijā.

Spēcīgāka ES un NATO partnerība

ES un NATO sadarbība ir neatņemama daļa no ES darba Eiropas drošības un aizsardzības stiprināšanai, tādējādi īstenojot ES globālo stratēģiju.

Kopumā dažādās jomās patlaban tiek īstenotas 74 konkrētas darbības, un 2018. gadā publicētais trešais atskaites ziņojums liecina par strauju attīstību un pievienoto vērtību ES un NATO sadarbībā. Turklāt ES un NATO veica koordinētas un paralēlas mācības, lai uzlabotu un paplašinātu ES spēju reaģēt sarežģītas hibrīdkrīzes gadījumā, kā arī lai tālāk attīstītu sadarbību starp abām organizācijām situācijas apzināšanās, kiberkrīžu reaģēšanas un stratēģiskās komunikācijas jomā krīzes situācijās.

Eiropas Savienība G7 un G20

Eiropas Savienība ir pilntiesīga G7 un G20 dalībniece. Šajos forumos ES cīnās par to, lai saglabātu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību tirdzniecības, drošības, klimata pārmaiņu un cilvēktiesību jomā, kas pašlaik ir stipri apdraudēta. Jūnijā tiekoties Kanādā, G7 valstu vadītāji deklarācijā apņēmās apkarot tirdzniecības protekcionismu un modernizēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju, un mudināja Krieviju izbeigt darbības, kas apdraud demokrātiju, un pārtraukt atbalstu Sīrijas režīmam. Viņi aicināja arī atteikties no kodolieročiem Korejas pussalā un Irānā. G7 valstu vadītāji apņēmās sadarboties, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi un dzimumu līdztiesību, un ES vēlreiz apstiprināja stingru apņemšanos īstenot Parīzes klimata nolīgumu. G20 sanāksmē Buenosairesā valstu vadītāji nāca klajā ar deklarāciju, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta vienprātības panākšanai par taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību. G20 valstu vadītāji no jauna apņēmās sadarboties, lai uzlabotu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, un atbalstīja PTO darbības uzlabošanai nepieciešamo reformu.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam

ES ir pasaulē lielākā attīstības palīdzības sniedzēja, galvenā tirdzniecības partnere un lielākā ārvalstu ieguldītāja gandrīz visām pasaules valstīm. 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetā ES palielinās līdzekļus, ko tā piešķir attīstībai un humānajai palīdzībai. Kā Savienība, kas veicina mieru un stabilitāti un cenšas nest pasaulē savas vērtības un noteikumus, tā šajā arvien sarežģītākajā un savstarpēji saistītajā pasaulē saskaras gan ar daudzām problēmām, gan iespējām. Labklājība un miers ES kaimiņvalstīs pozitīvi ietekmē pašas ES labklājību. Nākamajā ilgtermiņa budžetā Komisija ierosina palielināt ieguldījumus ārējās darbībās par 26 %, sasniedzot 123 miljardus eiro, kā arī ievērojami pārstrukturēt ES ārējās darbības instrumentus, lai nodrošinātu labāku saskaņotību, balstītos uz sadarbības efektivitāti, vienkāršotu procesus un izmantotu apjomradītus ietaupījumus.

Šajā gadā arī tika izveidots Eiropas Aizsardzības fonds, lai palīdzētu valstīm efektīvāk tērēt nodokļu maksātāju naudu, samazinātu izdevumu dublēšanos un panāktu lielāku izmaksu lietderību. Šis fonds koordinēs un palielinās valstu ieguldījumus aizsardzības pētniecībā un aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģiju izstrādē. Tam ir divi galvenie darbības virzieni: i) pētniecība un ii) izstrāde. Pētniecība varētu attiekties uz elektroniku, metamateriāliem, šifrētu programmatūru un robotiku, savukārt izstrāde varētu aptvert aizsardzības aprīkojumu un tehnoloģijas, piemēram, attīstīt dronu tehnoloģijas vai satelītsakarus izmaksu samazināšanai.

Drošības apdraudējumi nepazīst robežas un arvien biežāk iegūst starptautisku mērogu. Šo problēmu sarežģītā rakstura dēļ neviena dalībvalsts nespēj tikt ar tām galā viena pati – un tas arī nebūtu jādara. ES budžetam ir jāpalīdz dalībvalstīm veikt savus uzdevumus cīņā par Eiropas iedzīvotāju drošību. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem Padomei un Parlamentam ES budžets drošības un aizsardzības jomā būs aptuveni 19,5 miljardi eiro (13 miljardi Eiropas Aizsardzības fondam un 6,5 miljardi militārajai mobilitātei Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros). Turklāt saskaņā ar Augstās pārstāves priekšlikumu Padomei un ar Komisijas atbalstu vēl 10,5 miljardi eiro būs pieejami Eiropas Miera nodrošināšanas fondam ārpus ES budžeta. Tādējādi kopējie ar drošību un aizsardzību saistītie izdevumi laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam varētu pārsniegt 30 miljardus eiro.

Eiropas nākotne

Komisijas priekšsēdētājs Junkers 2016. gada runā par stāvokli Savienībā aizsāka pārdomu procesu par Eiropas nākotni un par ES nākotni 27 dalībvalstu sastāvā. ES valstu vadītāji pieņēma divas nozīmīgas deklarācijas par turpmāko virzību: vienu Bratislavā 2016. gada septembrī, otru – Romā 2017. gada martā, un vienlaikus Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm aicināja iedzīvotājus, piedaloties pilsoņdialogos un pašu iedzīvotāju sagatavotā tiešsaistes apspriešanā, iesaistīties debatēs par Eiropas nākotni.

2017. gada martā Eiropas Komisija publicēja Balto grāmatu par Eiropas nākotni, kurā piedāvāja piecus Savienības attīstības scenārijus. Tam sekoja pieci pārdomu dokumenti par jautājumiem, kuri visvairāk ietekmēs ES nākotni. Komisijas priekšsēdētājs 2017. gada runā par stāvokli Savienībā ierosināja “Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedi”.

Pamatojoties uz to, dalībvalstu vadītāji vienojās par Vadītāju programmu – to aktuālāko jautājumu un problēmu sarakstu, kuriem būs jārod risinājums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā. Līdz šim ir gūti ievērojami panākumi, un Komisija ir pieņēmusi visus priekšlikumus, kurus Bratislavā un Romā bija pieprasījuši ES vadītāji, nākot klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem migrācijas, ekonomiskās un monetārās savienības, institucionālo jautājumu, digitālās ekonomikas nodokļu, digitālo jautājumu, pētniecības un inovācijas, izglītības un kultūras jomā.

2018. gada februārī Komisija nāca klajā ar vairākiem iespējamiem risinājumiem, lai padarītu ES darbu efektīvāku, tostarp apstiprināja un uzlaboja Komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzāmo kandidātu izraudzīšanās procesu. Tā arī aicināja veidot pārredzamāku saikni starp Eiropas politiskajām partijām un valstu un reģionālajām partijām, lai vēlētāji varētu viegli saprast, kā viņu balsojums atspoguļojas Eiropā pieņemtajos lēmumos. Lai nodrošinātu brīvu un godīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi, 2018. gada septembrī Komisija iepazīstināja ar īpašiem papildu pasākumiem, ar kuriem paredzēts aizsargāt mūsu demokrātiskos procesus pret trešo valstu manipulācijām vai privātām interesēm, piemēram, nelikumīgi iegūtu persondatu izmantošanu.

2018. gada septembrī ES dalībvalstu vadītāji vienojās par pasākumiem saistībā ar iekšējo drošību, bet decembrī – par pasākumiem, kas saistīti ar ekonomisko un monetāro savienību.

Ceļā uz Sibiu

“Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedī” Komisijas priekšsēdētājs ierosināja sasaukt īpašu ES dalībvalstu vadītāju sanāksmi Rumānijā, Sibiu, lai apspriestu stratēģiskus jautājumus par Savienības nākotni. Neoficiālā sanāksmē, kas notiks 2019. gada 9. maijā, ES valstu vadītājiem būs iespēja paust vēstījumu par cerībām, apņēmību un vienotību un atcerēties mūsu kopīgās vērtības. Tā būs arī iespēja atzīmēt Eiropas nākotnes pārdomu procesa kulmināciju ar jaunu apņemšanos veidot tādu Eiropas Savienību, kura risina jautājumus, kas cilvēkiem patiešām ir būtiski. Šajā gadījumā gaidāms, ka sešas nedēļas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un divas nedēļas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES valstu vadītāji spriedīs par jaunu stratēģisko programmu, kurā tiks noteiktas prioritātes un Eiropas Savienības darba virziens nākamajos piecos gados.

2018. gada runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētājs vēlreiz uzsvēra apņemšanos nodrošināt vienotāku, spēcīgāku un demokrātiskāku Eiropu. “Ceļā uz Sibiu” ir vairāki starpposma mērķi un pamatiniciatīvas, kas ļaus Komisijai īstenot 10 politiskās prioritātes, kā arī papildu priekšlikumus saistībā ar nākotni. Trim ES iestādēm – Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kuras visu iepriekš minēto īstenos dzīvē, ir trīs prioritātes:

• īstenot to, par ko tika panākta vienošanās un kas tika apsolīts, – tiesību aktu priekšlikumi vēl nav pieņemti;
• pārvarēt svarīgas neatrisinātās problēmas, tostarp pabeigt darbu migrācijas jomā; stiprināt ekonomisko un monetāro savienību un novērst pieaugošo spriedzi pasaules tirdzniecības sistēmā;
• nodrošināt Eiropas Savienībai nākotnes perspektīvu. Ņemot to vērā, maijā Komisija iesniedza priekšlikumu par nākamo 27 dalībvalstu Savienības ilgtermiņa budžetu (2021–2027). Lai Savienība varētu kļūt par efektīvu un suverēnu globālo procesu dalībnieci, septembrī Komisija ierosināja plašāk izmantot kvalificētu balsu vairākumu dažās ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomās. Iniciatīvas, kuru mērķis ir sniegt perspektīvu Savienības nākotnei, ietver arī mehānismu turpmāku pastiprināšanu, lai aizstāvētu un aizsargātu tiesiskumu visās dalībvalstīs.

ES darba kārtībā 2019. gadā galvenokārt būs trīs vārdi: rezultāti, nākotne un demokrātija.

Rezultātu sasniegšana ir Komisijas un tās priekšsēdētāja Junkera galvenais mērķis līdz pat pēdējai pilnvaru dienai. Visi priekšlikumi, kuri tika izstrādāti, pamatojoties uz viņa vadītās Komisijas 10 prioritātēm, tagad jau tiek apspriesti, un dažos turpmākajos mēnešos jāpieņem vēl aptuveni 241 priekšlikums. Kolēģija strādās, lai nodrošinātu, ka likumdevēji oficiāli pieņem pēc iespējas lielāku skaitu šo priekšlikumu, kas ļaus panākt reālas pārmaiņas cilvēku dzīvē.

2019. gadā Eiropai būs jāņem liktenis savās rokās, kā to savā pēdējā runā par stāvokli Savienībā aicināja Komisijas priekšsēdētājs. 9. maijā Rumānijā, Sibiu, 27 valstu vadītāji šķirs jaunu lappusi ar īpašu samitu, kas veidos ceļu stiprākai, vienotākai un demokrātiskākai Eiropai.

Tikai divas nedēļas pēc Sibiu samita beigām eiropieši piedalīsies otrajās lielākajās vēlēšanās pasaulē – lielākas ir tikai vispārējās vēlēšanas Indijā. Demokrātija un Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs iespēja cilvēkiem paust savu viedokli par to, kādu Savienību viņi vēlas veidot, bet visām dažādu spēku partijām – izvirzīt savas idejas nākotnei.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments 2018. gadā risināja visdažādākos politikas jautājumus, pieņemot tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis zina, kas šķērso ārējās robežas, izveidotu jaunu Solidaritātes korpusu, kas palīdzētu jauniešiem iesaistīties brīvprātīgajā darbā vai projektos savā valstī vai ārvalstīs, lai veicinātu ekoloģiski ilgtspējīgas aprites ekonomikas attīstību un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas arī apstiprināja mūsdienu prasībām atbilstošākus Eiropas instrumentus, kas ļaus vērsties pret negodīgu tirdzniecības praksi, ko veic valstis visā pasaulē, un tiesību aktus, kas ļaus panākt taisnīgākus un efektīvākus noteikumus par darba ņēmējiem, kuri strādā citā ES dalībvalstī.

Eiropadome

Februārī Eiropadome rīkoja neformālu sanāksmi, kurā pārrunāja institucionālos jautājumus par Eiropas Parlamenta sastāvu, transnacionālajiem sarakstiem un Komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzāmo kandidātu atlases procesu. Dalībvalstu vadītāji arī debatēja par nākamā ES ilgtermiņa budžeta (2021–2027) politiskajām prioritātēm.

Marta sanāksmē Eiropadome galvenokārt pievērsās ekonomikai (īpaši vienotā tirgus stratēģijām), tirdzniecībai un sociālajiem jautājumiem, kā arī maijā plānotā ES un Rietumbalkānu samita sagatavošanai. Saistībā ar Vadītāju programmu notika diskusijas par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā un par ārlietām. Eiropadome 27 dalībvalstu sastāvā uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta pamata pieņēma nostādnes par turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti. Eirosamitā valstu vadītāji apmainījās viedokļiem par visiem ekonomiskās un monetārās savienības elementiem, bet ne par banku savienību un Eiropas Stabilizācijas mehānismu.

Maijā ES valstu vadītāji tikās ES un Rietumbalkānu samitā, kas notika Sofijā, Bulgārijā. Pirms samita viņi Vadītāju programmas kontekstā rīkoja darba vakariņas, kurās pārrunāja digitālo jautājumu risināšanu, kā arī pētniecību un inovāciju.

Jūnijā galvenokārt tika apspriesti migrācijas jautājumi. Darba kārtībā bija arī drošība un aizsardzība, nākamais ES ilgtermiņa budžets (2021–2027), tirdzniecība, Eiropas pusgads, nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā, inovācija un digitālā Eiropa. Eirosamitā valstu vadītāji apsprieda banku savienības izveides pabeigšanu un Eiropas Stabilizācijas mehānisma nozīmi nākotnē. Eiropadome 27 dalībvalstu un LES 50. pantā noteiktajā sastāvā izvērtēja progresu, kāds panākts sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, un norādīja, ka kopš marta Eiropadomes sanāksmes lietas nav ievērojami pavirzījušās uz priekšu saistībā ar izstāšanās līguma projektu un attiecībām nākotnē.

Septembrī neformālā sanāksmē Zalcburgā ES valstu vadītāji izvērtēja gan iekšējo drošību saskaņā ar Vadītāju programmu, gan progresu sarunās par LES 50. pantu. Viņi arī novērtēja, kā tiek īstenoti jūnijā notikušās Eiropadomes secinājumi par migrāciju.

Oktobrī ES valstu vadītāji, ņemot vērā septembra neformālajā sanāksmē panāktās vienošanās, atkal atgriezās pie iekšējās drošības un migrācijas jautājumiem. Ārējo attiecību jomā ES valstu vadītāji apsprieda ES un Āfrikas attiecības, 2019. gada februārī paredzēto ES un Arābu valstu līgas samitu, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un gatavošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei Katovicē, Polijā. Darba kārtībā bija arī diskusijas par sarunām saistībā ar LES 50. pantu un par ekonomisko un monetāro savienību.

Novembrī notika Eiropadomes ārkārtas sanāksme (50. pants), lai ES-27 valstu vadītāji varētu apstiprināt izstāšanās līguma projektu un politisko deklarāciju par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru.

Decembrī Eiropadome sprieda par nākamo ilgtermiņa budžetu, migrāciju, vienoto tirgu, klimata pārmaiņām, drošību un aizsardzību, dezinformāciju, cīņu pret rasismu un ksenofobiju, pilsoņdialogiem un konsultācijām ar pilsoņiem un stratēģiskās programmas sagatavošanu. Ārējo attiecību jomā ES valstu vadītāji apsprieda gatavošanos ES un Arābu valstu līgas samitam, sanāksmei ar Krieviju un ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumam. Notika arī Eiropadomes sanāksme saistībā ar LES 50. pantu un Eirosamits, kurā galvenokārt tika apspriesti jautājumi par eirozonas konverģencei un konkurētspējai paredzētu budžeta instrumentu un eiro starptautiskās nozīmes stiprināšanu.

Eiropas Savienības Padome

2018. gadā rotējošās prezidentvalsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē uzņēmās Bulgārija un Austrija. Gada pirmajā pusē Bulgārija pievērsās migrācijai, drošībai, digitālajai ekonomikai, Rietumbalkāniem un ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai. 2018. gada otrajā pusē prezidējošā valsts Austrija galveno uzmanību pievērsa migrācijai, iekšējai drošībai, subsidiaritātei un digitalizācijai.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja

2018. gadā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aktīvi iesaistījās diskusijās par nākamo Savienības ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam un septembrī rīkoja debates plenārsēdē, kurā piedalījās par budžetu un resursiem atbildīgais komisārs Ginters Etingers, kā arī debates par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Maijā komiteja rīkoja svinīgu plenārsesiju, kurā atzīmēja tās 60. gadadienu, un ikgadējās Pilsoniskās sabiedrības dienas, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta pilsonībai, demokrātijai un kultūrai digitalizētā Eiropā.

2018. gada pirmajā pusgadā Eiropas Reģionu komiteja iesaistījās Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupas darbā, sniedzot ieguldījumu tajos jautājumos, kas ir svarīgi vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Komiteja rīkoja virkni sabiedrisko dialogu un pilsoņdialogu par Eiropas nākotni, kas noslēdzās ar atzinuma par Eiropas nākotni pieņemšanu un ar Kohēzijas alianses stiprināšanu, – tā ir to personu koalīcija, kuras uzskata, ka ES kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt ES nākotnes pīlāram. Novembrī komiteja rīkoja devīto Eiropas konferenci par publisko paziņojumu, kas bija veltīta Eiropas kampaņām, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā.

Labāka regulējuma programmas izstrādes pabeigšana

Komisijas 2019. gada darba programma

Oktobrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu darba programmu 2019. gadam. Tajā izklāstītas trīs galvenās nākamā gada prioritātes: panākt ātru vienošanos ar līdztiesīgajiem likumdevējiem par vēl nepieņemtajiem tiesību aktu priekšlikumiem, lai īstenotu 10 politiskās prioritātes; pieņemt noteiktu skaitu jaunu iniciatīvu, kas ļautu atrisināt pastāvošās problēmas, un 2019. gada 9. maijā Sibiu samita ceļveža ietvaros, kurā izklāstītas vairākas iniciatīvas saistībā ar perspektīvām nākotnes 27 dalībvalstu Savienībai, stiprināt pamatus spēcīgai, vienotai un suverēnai Eiropai. Jaunas iniciatīvas attiecas uz tādām jomām kā migrācija, ekonomiskās un monetārās savienības nostiprināšana, spriedzes mazināšana globālajā tirdzniecības sistēmā, problēmu risināšana tiesiskuma jomā un nolīguma noslēgšana ar Apvienoto Karalisti par tās izstāšanos no ES.

Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk ” jautājumu darba grupa

Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupa tika izveidota 2017. gadā, lai sniegtu ieteikumus par to, kā labāk piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; noteikt politikas jomas, kurās darbu varētu deleģēt vai galīgi nodot atpakaļ ES dalībvalstīm, un atrast veidus, kā vietējās un reģionālās pašvaldības labāk iesaistīt ES politikas veidošanā un īstenošanā. To vadīja Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, un tās darbā iesaistījās pārstāvji no valstu parlamentiem un Reģionu komitejas. Eiropas Parlaments, kuru aicināja izvirzīt pārstāvjus, nolēma neiesaistīties.

10. jūlijā darba grupa izdeva galīgo ziņojumu. Tajā secināts, ka ir nepieciešams jauns subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, kas ļautu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un valstu parlamentiem sniegt efektīvāku ieguldījumu ES politikas veidošanā un jaunu tiesību aktu izstrādē. Saskaņā ar ierosināto jauno pieeju ir paredzēts, ka visos valdības līmeņos konsekventāk tiktu izvērtēta subsidiaritāte un proporcionalitāte, balstoties uz “modeļa skalu”, kas ir salīdzināma ar subsidiaritātes un proporcionalitātes kontrolsarakstu. Darba grupa nav noteikusi nevienu kompetences vai politikas jomu, kas pavisam noteikti būtu pilnībā vai daļēji jānodod atpakaļ dalībvalstīm

Atbildot uz darba grupas ziņojumu, Komisija 23. oktobrī publicēja paziņojumu “Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi – to nozīmes stiprināšana ES politikas veidošanā”. Komisija plāno īstenot vairākus paziņojumā minētos pasākumus, izvērtējot savu labāka regulējuma programmu, un par to ziņos 2019. gada pavasarī.

Darbs pie tiesību aktu vienkāršošanas

Saskaņā ar apņemšanos, kas pausta Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, novembrī Komisija nāca klajā ar ikgadējo apsekojumu par Savienības centieniem vienkāršot tiesību aktus, izvairīties no pārmērīga regulējuma un samazināt regulatīvo slogu 2018. gadā. Šis darbs tiek veikts Normatīvās atbilstības un izpildes programmas ietvaros, kuras mērķis ir noteikt iespējas vienkāršot tiesību aktus un samazināt nevajadzīgas izmaksas. Ik reizi, kad Komisija ierosina pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, tā pārbauda, vai to var vienkāršot un atcelt nevajadzīgas izmaksas. Apsekojumā konstatēts, ka saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) šī Komisija ir īstenojusi vairāk nekā 150 iniciatīvas, kas vērstas uz tiesību aktu vienkāršošanu un sloga samazināšanu. Nesens piemērs ir priekšlikums grozīt pašreizējos PVN noteikumus, ar kuru palīdzību atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazajiem uzņēmumiem tiks samazinātas par 11,9 miljardiem eiro gadā līdz 56,1 miljardam eiro gadā, kas salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju būs 18 % samazinājums.

Šos centienus atbalsta REFIT platforma (ko veido ieinteresēto personu un valdību pārstāvju grupa), kas 2018. gadā sniedza 31 atzinumu, kurā Komisijai ieteikts rīkoties jomās, kas ir īpaši apgrūtinošas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Citas būtiskas vienkāršošanas iniciatīvas 2018. gadā tika uzsāktas saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu (2021–2027). Pateicoties jaunajām programmām, saņēmējiem būs vieglāk pieteikties un gūt labumu no ES finansējuma saņemšanas iespējām.

Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu

2016. un 2017. gadā Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija vienojās par divām kopīgām deklarācijām par ES likumdošanas prioritātēm. Tajās bija norādītas 89 iniciatīvas, kurās likumdošanas procesā nepieciešama prioritāra pieeja. Tas nozīmē, ka šīs trīs iestādes ir kopīgi apņēmušās nodrošināt ievērojamu progresu un, ja iespējams, gūt rezultātus vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā.

Līdz 2018. gada pirmajai pusei Eiropas Komisija bija pieņēmusi visas iniciatīvas, par kurām tika paziņots kopīgajās deklarācijās par likumdošanas prioritātēm. No 89 kopīgajā deklarācijā minētajām iniciatīvām līdz 2018. gada beigām Eiropas Parlaments un Padome bija politiski vienojušies vai oficiāli pieņēmuši 61. No 28 iniciatīvām, kuras vēl nav pieņemtas, septiņas ir paredzēts pieņemt līdz 2019. gada maijam. Ja līdztiesīgajiem likumdevējiem būs spēcīga politiskā griba, par 21 vēl nepieņemto iniciatīvu arvien pastāv iespēja vienoties līdz 2019. gada maijam.

Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu radīja lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un juridisko skaidrību pašreizējā īstenošanas aktu (komitoloģijas) sistēmā un deleģētajos aktos. 2018. gadā Eiropas Komisija turpināja sarunas ar Eiropas Parlamentu un Padomi par kritērijiem, pēc kuriem izvēlēties īstenošanas un deleģētos aktus, un par to, ka spēkā esošie tiesību akti jāsaskaņo ar sistēmu, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu, – uz abām šīm jomām attiecas saistības Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Turpinās arī sarunas par turpmākiem uzlabojumiem komitoloģijas sistēmā. Visu šo sarunu mērķis ir palielināt juridisko stabilitāti un mazināt pretrunas sarunās par tiesību aktiem. Pirmais starpiestāžu tiesību aktu pieņemšanas instruments – jaunais Deleģēto aktu reģistrs – tiešsaistē tika publicēts 2017. gada 12. decembrī.

ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība

Lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi gūst labumu no ES tiesību aktiem, būtiska nozīme ir tiesību aktu efektīvai piemērošanai. Taču jebkura norma neatkarīgi no tā, cik rūpīgi tā ir izstrādāta un sagatavota, ir vienīgi tik efektīva, cik efektīva ir tās piemērošana. Tādēļ Komisija pievērš uzmanību ne tikai jaunu tiesību aktu ierosināšanai, bet arī to pienācīgai piemērošanai un izpildei.

2018. gada 12. jūlijā publicētais Gada ziņojums par 2017. gadu rāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pret dalībvalstīm uzsākto pienākumu neizpildes lietu skaits ir nedaudz samazinājies (par 5,91 %). Politikas jomas, kurās 2017. gadā tika uzsākts visvairāk pienākumu neizpildes lietu, bija mobilitāte un transports, vide un finanšu stabilitāte, pakalpojumi un kapitāla tirgi.

Iespēja iedzīvotājiem piedalīties ES likumdošanas procesā

Komisijas labāka regulējuma programmas ietvaros tika uzlabota galvenā apspriešanas tīmekļa vietne “Izsakiet viedokli”, lai plašai sabiedrībai būtu vieglāk sekot līdzi Komisijas likumdošanas procesam un dot savu ieguldījumu tajā.

Kopš tīmekļa vietnes izveides 2016. gadā ikgadējais apmeklējumu skaits ir pastāvīgi palielinājies, līdz 2018. gadā sasniedza gandrīz 500 000 apmeklējumu. Lai izvērtētu “labāka regulējuma” pieeju un novērtētu, cik labi dažādie labāka regulējuma instrumenti darbojas praksē un palīdz sasniegt izvirzītos mērķus, Komisija no 17. jūlija līdz 23. oktobrim veica sabiedrisko apspriešanu. Tajā varēja piedalīties visi iedzīvotāji, organizācijas un valsts iestādes, kurām ir interese vai pieredze ES politikas veidošanā. No visām dalībvalstīm tika saņemtas vairāk nekā 600 atsauksmes. Tās tika rūpīgi izskatītas un analizētas, ņemot vērā arī ES iestāžu un struktūru mērķtiecīgu apspriešanu sniegto ieguldījumu. Tā tiks pabeigta 2019. gada pirmajā pusē.

Tiesiskuma nodrošināšana

Tiesiskuma ievērošana ir demokrātijas un pamattiesību ievērošanas pamatelements. Tā ir arī būtiska garantija tam, ka Eiropas Savienība darbojas kā iekšējais tirgus, kā telpa, kurā vienādi tiek piemēroti tiesību akti, tiek pareizi tērēts budžets un kurā dalībvalstis un to iedzīvotāji var savstarpējas uzticēšanās gaisotnē strādāt kopā kopēju mērķu labā.

Ja netiek ievērots tiesiskums, vislielākais risks ir savstarpējas uzticēšanās graušana: atteikšanās pildīt ES Līgumu noteikumus tieši ietekmē solidaritātes, kohēzijas un valstu lēmumu savstarpējas atzīšanas pašu pamatu.

2018. gadā Komisija turpināja risināt dažās dalībvalstīs, īpaši Ungārijā un Polijā, novērotās problēmas, kas saistītas ar tiesiskumu. Šajā sakarā Komisijai bija jāizmanto pienākumu neizpildes procedūras, bet Polijas gadījumā – Līguma par Eiropas Savienību 7. panta noteikumi.

Komisija arī turpināja sadarboties ar Bulgāriju un Rumāniju sadarbības un pārbaudes mehānisma kontekstā.

Būtiska ierosinātā ilgtermiņa budžeta inovācija ir ciešāka saikne starp ES finansējumu un tiesiskumu. Tiesiskuma ievērošana ir pareizas finanšu pārvaldības un lietderīgi izlietota ES finansējuma neatņemams priekšnoteikums. Tāpēc Komisija ierosina izveidot jaunu mehānismu, kas ES budžetu aizsargās no finanšu riskiem, kuri saistīti ar dalībvalstīs novērotām vispārīgām nepilnībām tiesiskuma jomā. Ierosinātie jaunie rīki Savienībai ļautu apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam atkarībā no tiesiskuma nepilnību veida, smaguma un mēroga.

Pārredzamība un pārskatatbildība

Kopīgais pārredzamības reģistrs

Saziņa ar ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību ir neatņemama ES iestāžu darba sastāvdaļa. Tajā pašā laikā, lai saglabātu Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos Savienības politisko, likumdošanas un administratīvo procesu leģitimitātei, ļoti svarīga ir pārredzamība un pārskatatbildība. Lai iedzīvotāji varētu sekot to cilvēku darbībai un iespējamai ietekmei, kuri cenšas ietekmēt ES likumdošanas procesu, īpaši svarīga ir interešu pārstāvības pārredzamība. Tāpēc Komisija ir iesniegusi priekšlikumu atjaunināt pašreizējo Pārredzamības reģistru, izveidojot jaunu obligātu iestāžu nolīgumu, kas attiektos uz Eiropas Parlamentu, Komisiju un – pirmo reizi – uz Eiropas Savienības Padomi. Sarunas ar pārējām iestādēm šajā jautājumā joprojām turpinās.

Jauns Komisijas locekļu rīcības kodekss

Eiropas Komisija 31. janvārī pieņēma jaunu Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu. Daži tajā ietvertie jauninājumi ir garāks periods (divi gadi), kādā var paziņot par darbībām laikposmā pēc pilnvaru termiņa beigām (priekšsēdētāja gadījumā – trīs gadi), stingrāki noteikumi attiecībā uz komisāru finansiālajām interesēm, interešu konfliktu labāka novēršana un lielāka pārredzamība (piemēram, komisāru komandējuma izdevumu publicēšana reizi divos mēnešos). Arī lai veicinātu pārredzamību un pārskatatbildību un kā to paredz jaunais rīcības kodekss, Komisija publicēs gada ziņojumus par tā piemērošanu.

Piekļuve dokumentiem

Oktobrī Komisija pieņēma 2017. gada ziņojumu par piekļuvi dokumentiem. Tas liecina, ka to sākotnējo lūgumu par piekļuvi dokumentiem skaits, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem, palielinājās par gandrīz 3 % (no 6077 pieprasījumiem 2016. gadā līdz 6255 pieprasījumiem 2017. gadā), bet atkārtotu pieprasījumu skaits – par 1 % (no 295 pieprasījumiem 2016. gadā līdz 299 pieprasījumiem 2017. gadā). Eiropas Komisija joprojām ir ES iestāde, kura apstrādā lielāko skaitu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem.

Tas pierāda, ka ES iedzīvotāji un citi tiesību izmantotāji aktīvi izmanto savas tiesības piekļūt Komisijas dokumentiem. Jau sākotnējā posmā pieprasītie dokumenti tika pilnīgi vai daļēji atklāti 82 % gadījumu. 46 % gadījumu, kas apstiprināšanas posmā tika pārskatīti, tika piešķirta plašāka vai pat pilnīga piekļuve. Līdztekus tam Komisija savās tīmekļa vietnēs un dažādos publiskajos reģistros turpināja proaktīvi publicēt lielu daudzumu dokumentu un informācijas, kas aptver visas ES darbības jomas.

ES budžeta kontrole

Ir izveidota kontroles un izpildes sistēma, kas ļaus nodrošināt pietiekamu garantiju tam, ka ES līdzekļi tiek izmaksāti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, un nepārtraukti tiek strādāts pie tā, lai nodrošinātu, ka tiek veikti pasākumi, kas ļaus novērst, atklāt un labot kļūdas, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātu sasniegšanai.

2018. gada aprīlī Eiropas Parlaments pēc apstiprinoša Padomes ieteikuma deva galīgo apstiprinājumu Komisijas īstenotajam ES budžetam 2016. gadā. Ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ļauj Parlamentam un Padomei uzlikt Komisijai politisko atbildību par budžeta izpildi un demokrātiskā kontrolē veikt nodokļu maksātāju naudas pārvaldību.

Jūlijā Komisija iesniedza integrēto finanšu pārskatu paketi par ES 2017. gada budžetu, kurā apkopota visa pieejamā informācija par ES budžeta izpildi, veikumu, rezultātiem, pareizu finanšu pārvaldību un aizsardzību. Ziņojumi liecināja, ka ES budžeta rezultāti atbilst Komisijas prioritātēm un budžeta izpilde ir notikusi pareizi.

2018. gadā Komisija guva būtisku progresu ceļā uz Eiropas Prokuratūras izveidi, kas būs kompetenta veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ES budžetu 22 iesaistītajās dalībvalstīs, un paredzams, ka tā sāks darboties līdz 2020. gada beigām.

Oktobrī Eiropas Revīzijas palāta vienpadsmito gadu pēc kārtas atzina, ka ES gada pārskati ir patiesi un godīgi. Turklāt tā konstatēja mazāk kļūdu visās izdevumu jomās, nekā ziņots iepriekšējos četros gados. Kļūdu īpatsvars attiecībā uz vairāk nekā pusi no ES izdevumiem pat nesasniedza līmeni, ko Revīzijas palāta uzskata par būtisku. Budžeta ieņēmumu daļā kļūdas netika atrastas.

Dalībvalstu parlamenti

23. oktobrī tika publicēts 2017. gada ziņojums par subsidiaritāti un proporcionalitāti un ziņojums par Komisijas attiecībām ar valstu parlamentiem, kā arī Komisijas paziņojums par subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Kopumā 2018. gadā no valstu parlamentiem tika saņemti 570 atzinumi, tostarp 37 pamatoti atzinumi, kas iesniegti saskaņā ar subsidiaritātes kontroles mehānismu, kuros apgalvots, ka Komisijas iesniegtie tiesību akti neatbilst subsidiaritātes principam. Komisija turpināja intensīvu politisko dialogu ar valstu parlamentiem. Konkrēti, komisāri gada laikā 140 reizes tikās ar valstu parlamentu pārstāvjiem, apmeklējot dalībvalstis vai valstu parlamentu pārstāvjiem apmeklējot Briseli. Komisijas locekļi piedalījās arī visdažādākajās starpparlamentārajās sanāksmēs un citos pasākumos kopā ar valstu parlamentāriešiem.

Eiropas Ombuds

Eiropas Ombuda veiktas izmeklēšanas par iespējamām kļūdām Eiropas Savienības iestāžu un struktūru pārvaldē attiecas uz jautājumiem, kas cita starpā saistīti ar Komisijas locekļu rīcības kodeksu, un jo īpaši uz darbībām pēc pilnvaru termiņa beigām, Komisijas īpašo padomdevēju iecelšanu un starptautisko sarunu pārredzamību. Tika aplūkoti arī konkrēti temati, piemēram, jautājumi par uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, līgumiem, novēlotiem maksājumiem, individuāliem personāla jautājumiem un piekļuvi dokumentiem. 2018. gadā vairāk nekā 97 % no visiem 229 Eiropas Ombuda pieņemtajiem lēmumiem un ieteikumiem netika konstatētas kļūdas pārvaldē, un tie tika slēgti.

Eiropas pilsoņu iniciatīva

Komisija 2018. gadā reģistrēja septiņas jaunas pilsoņu iniciatīvas.

Otrais trīs gadu ziņojums par Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulas piemērošanu tika publicēts 2018. gada 28. martā, un tajā bija izklāstīta pašreizējā situācija par šo instrumentu; proti, ne vien galvenās problēmas, ar kādām saskaras ieinteresētās personas, bet arī uzlabojumi, ko Komisija jau ir ieviesusi vai iekļāvusi jaunās regulas priekšlikumā, kas tika pieņemts 2017. gada 13. septembrī.

Saistībā ar Eiropas Pilsoņu iniciatīvas dienu 2018. gadā, ko 10. aprīlī organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Komisija sāka trīs gadu komunikācijas kampaņu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Tās ietvaros galvenokārt sociālajos plašsaziņas līdzekļos tika īstenotas kampaņas, kurās ir īsi video, kā arī pasākumi dalībvalstīs, kas vērsti uz iespējamiem viedokļa izplatītājiem.

22. maijā tika izveidots Eiropas pilsoņu iniciatīvas forums. Minētais forums ir tiešsaistes sadarbības platforma, kura atbalsta iedzīvotājus, kas vēlas uzsākt iniciatīvu vai jau koordinē to, un kurā tiek popularizēta paraugprakse, sniegta palīdzība partneru atrašanā citās valstīs vai nodrošināti neatkarīgu ekspertu padomi.

12. decembrī, pamatojoties uz 2017. gadā pieņemto Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par Eiropas pilsoņu iniciatīvas reformu.

Pilsoņdialogi un konsultācijas ar pilsoņiem

Pilsoņdialogi

Kopš 2015. gada vairāk nekā 400 pilsētās visā ES ir notikuši gandrīz 1300 pilsoņdialogi. To skaits ievērojami palielinājās pēc tam, kad 2017. gadā tika publicēta Baltā grāmata par Eiropas nākotni. Lai saglabātu dinamiku, Komisija 2018. gada februārī paziņoja par nodomu īstenot 1000 pilsoņdialogu.

2018. gada 1. oktobrī Freiburgā Vācijā Komisijas priekšsēdētājs Junkers un Bādenes-Virtembergas premjerministrs Vinfrīds Krečmans apspriedās ar iedzīvotājiem pilsoņdialogā, kas bija tūkstošais kopš Komisijas pilnvaru termiņa sākuma.

2018. gadā 27 dalībvalstīs notika 833 pilsoņdialogi, kuros piedalījās vairāk nekā 70 000 cilvēku. Kopš 2015. gada vairāk nekā 160 000 cilvēku ar Komisijas priekšsēdētāju un viņa vietniekiem, komisāriem, ES ierēdņiem, Eiropas Parlamenta deputātiem un valstu politiķiem ir apsprieduši jautājumus, kas viņiem rūp visvairāk. Šo apspriežu ietekme jau vērojama Komisijas un citu iestāžu darbā. Piemēram, Komisijas priekšlikumos jaunam ilgtermiņa budžetam un turpmākajās diskusijās starp līdztiesīgajiem likumdevējiem ir atspoguļotas prioritātes un mērķi, ko iedzīvotāji pauda debatēs par Balto grāmatu.

Eiropas Komisija izstrādā jaunus veidus, kā risināt pilsoņdialogus, tostarp kā īstenot pārrobežu pasākumus ar iedzīvotājiem no divām vai trim dalībvalstīm, pilsoņdialogus ar sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu lietotājiem, pilsoņu darbseminārus, kuros cilvēki visu dienu spriež par konkrētiem tematiem, kam seko dialogs, un jaunas partnerības ar citām iestādēm un dalībvalstīm.

Pirmie starpvalstu dialogi 2018. gadā notika pierobežas pilsētās ar Maltas un Itālijas, Vācijas un Nīderlandes, kā arī Vācijas un Polijas iedzīvotājiem. 2018. gada aprīlī Eiropas Parlaments un Komisija kopīgi organizēja pilsoņdialogu Slovēnijā, Bledā. Iestādes Eiropas Parlamenta vārdā pārstāvēja Franks Bogovičs un Tibors Zani, bet komisārus – Violeta Bulca un Fils Hogans. Sabiedrība apsprieda jautājumus, tostarp par lauku attīstību un viediem ciematiem, savienojamību un kopējo lauksaimniecības politiku.

Debates par Eiropas nākotni

2018. gadā biežāk notika diskusijas par Eiropas nākotni. To galvenais mērķis ir uzklausīt visus viedokļus un idejas visā Eiropā, un ikviena balss tiks ņemta vērā. Tāpēc Eiropas Komisija ir koncentrējusies uz dažādu veidu un partnerību veidošanu ar visām pārējām iestādēm un dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties. Šim aicinājumam atsaucās daudzi. Eiropas Parlaments sāka vairākas augsta līmeņa diskusijas par Eiropas nākotni, kurās piedalījās valstu vai to valdību vadītāji, bet Eiropas Reģionu komiteja kampaņas “Pārdomas par Eiropu” ietvaros rīkoja diskusijas Eiropas reģionos, pilsētās un pašvaldībās.

Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona un citu ES valstu vadītāju ieteikuma 27 dalībvalstis martā vienojās par kopīgu sistēmu konsultācijām ar pilsoņiem par Eiropas nākotni, par pamatu ņemot Eiropas Komisijas gūto pieredzi.

Atbalstot šo procesu, 2018. gada maijā Eiropas Komisija ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju piedalījās vēl nepieredzētā līdzdalības demokrātijas pasākumā. Lai atspoguļotu sociālekonomisko apstākļu daudzveidību un viedokļus par ES, notika pilsoņu paneļdiskusija, kurā iesaistījās 96 neatkarīgas vēlēšanu aģentūras izraudzīti cilvēki no 27 dalībvalstīm. Maijā divu dienu laikā viņi apsprieda un izstrādāja virkni jautājumu, kas tiks uzdoti Eiropas iedzīvotājiem.

Šī anketa bija par pamatu apspriešanai tiešsaistē, un visiem eiropiešiem tika vaicāts, kādā virzienā, viņuprāt, Savienībai būtu jāvirzās. Līdz 2018. gada beigām tika saņemti vairāk nekā 77 000 atsauksmju. Lielākajā daļā no tām ir rūpīgi pārdomātas piezīmes un ierosinājumi papildus “slēgtajiem” jautājumiem, kas vērsti uz dažiem svarīgākajiem jautājumiem par Eiropas nākotni.

Līdz ar šo apspriešanu tiešsaistē no 24. oktobra līdz 7. novembrim tika veikta īpaša Eirobarometra aptauja par Eiropas nākotni, kurā piedalījās 27 339 ES iedzīvotāji.

Iedzīvotāju cerības

Neraugoties uz dialogu formātu un dalībnieku dažādību, tajos vērojama tendence apvienot tematus, kuri regulāri atkārtojas. Kopumā dialogu dalībniekiem ir pozitīvs viedoklis par Eiropas Savienību. Viņi uzskata, ka Eiropai ir galvenā nozīme problēmu risināšanā. Taču viņi pauž arī bažas un neapmierinātību. Bieži vien tiek izvirzīts jautājums par to, kuram kas būtu jādara. Parasti iedzīvotāji uzskata, ka galvenās problēmas var efektīvāk risināt, izmantojot apvienotu rīcību Eiropas un valstu līmenī. Viņi lielākoties atbalsta lielāku saskaņošanu Eiropas līmenī, piemēram, vides un pārtikas drošuma jomā. Taču vairums arī gaida un pieprasa, lai tiktu veiktas reformas, kas padarīs Eiropas Savienību efektīvāku un pārredzamāku.

Plašāka informācija par attiecīgo pilsoņdialogu un diskusiju saturu un rezultātiem atrodama Progresa ziņojumā par pilsoņdialogiem un konsultācijām ar pilsoņiem, ko Komisija 2018. gada 11. decembrī iesniedza Eiropadomei.