Degpunktā ES UN LGBTI LĪDZTIESĪBA
2020. gada februāris
Ikvienam Eiropas Savienībā (ES) ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.
76 % 2019. gadā aptaujāto eiropiešu piekrita, ka gejiem, lesbietēm vai biseksuāļiem jābūt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem cilvēkiem, un tas ir pieaugums no 71 % 2015. gadā. Tomēr lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuālas (LGBTI) personas var saskarties ar diskrimināciju daudzās dzīves jomās, piemēram, meklējot darbu vai lūdzot sociālā nodrošinājuma pabalstus, skolā vai tad, kad viņiem nepieciešama veselības aprūpe. Viņi var saskarties arī ar naida runu un pat ar vardarbību un var justies nedroši darbavietās, skolās un sabiedriskās vietās.
Kopš 1999. gada ES ir bijusi pilnvarota rīkoties diskriminācijas gadījumos, kas saistīti ar seksuālo orientāciju. Kopš tā laika ir pieņemti tiesību akti un veikti pasākumi, ar kuriem paplašina LGBTI cilvēku tiesisko un sociālo aizsardzību.
Šajā brošūrā jūs varat uzzināt, ko ES dara lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuālu personu labā.
KO ES DARA
ES strādā pie tā, lai apkarotu homofobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes un dzimuma pazīmju dēļ. Tās mērķis ir nodrošināt, ka ES LGBTI cilvēku tiesības ir aizsargātas.
Kā daļu no saviem centieniem apkarot diskrimināciju Eiropas Komisija 2015. gadā iesniedza darbību sarakstu, kas aptver, piemēram, izglītību, nodarbinātību, veselību, brīvu pārvietošanos, patvērumu un naida noziegumus.
Lai ieviestu pārmaiņas, Eiropas Savienība sadarbojas ar ES valstīm, jo tās ir atbildīgas par LGBTI tiesību veicināšanu un attiecīgo noteikumu izpildes nodrošināšanu, piemēram, viendzimuma pāru juridiskās atzīšanas un likumīgas dzimuma atzīšanas jomā.
Gandrīz puse aptaujāto LGBTI cilvēku visā Eiropā bija piedzīvojuši diskrimināciju vai aizskarošu izturēšanos.
Avots: Pamattiesību aģentūra “ES LGBT apsekojums, 2013. gads”.
PRET DISKRIMINĀCIJU DARBĀ
Kopš 2003. gada ES likumi neatļauj diskriminēt cilvēkus darbavietā viņu seksuālās orientācijas dēļ. Tiesību akti visām ES valstīm uzliek pienākumu nodrošināt tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju attiecībā uz pieteikšanos darbā, paaugstināšanu amatā un apmācību, kā arī jautājumos par darba apstākļiem, atalgojumu un atlaišanu.
Tāda pati aizsardzība attiecas uz diskrimināciju un aizskarošu izturēšanos nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma kontekstā, ja šādas uzvedības iemesls ir dzimuma maiņa (kad cilvēks pasaulē nācis savai dzimuma identitātei neatbilstošā veidolā).
DARBS AR UZŅĒMUMIEM
Tomēr, lai patiesi veicinātu LGBTI cilvēku līdztiesību, papildus likumiem ir vajadzīgas arī citas darbības. 2010. gadā ES izveidoja Daudzveidības hartu platformu, lai mudinātu uzņēmumus, valsts iestādes un bezpeļņas organizācijas stiprināt to apņemšanos uzlabot daudzveidību. Organizācijas, kas piedalās, ir vienojušās veicināt daudzveidību un vienlīdzīgas iespējas darbavietā, arī attiecībā uz LGBTI cilvēkiem.
JUSTIES DROŠI
Naidu pār LGBTI cilvēkiem bieži izgāž tiešsaistē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Lai cīnītos pret naida runu tiešsaistē, 2016. gadā Eiropas Komisija ar Facebook, Twitter, YouTube un Microsoft vienojās par rīcības kodeksu, kurš prasa lielāko daļu paziņojumu par nelikumīgu naida runu izskatīt 24 stundu laikā un vajadzības gadījumā šādu saturu izņemt. Instagram, Snapchat, Dailymotion un jeuxvideo.com šo rīcības kodeksu parakstīja 2018. un 2019. gadā.
Noziedzīgos nodarījumos cietušie ir pelnījuši, lai viņus par tādiem atzīst un izturas cieņpilni un atbilstoši katra cietušā individuālajām vajadzībām. Direktīva par cietušo tiesībām nosaka saistošu tiesību kopumu cietušajiem un skaidrus pienākumus ES valstīm.
Eiropas Savienības līmenī izveidotā valdību, starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības ekspertu grupa strādā, lai apkarotu neiecietību un diskrimināciju, arī pret LGBTI cilvēkiem. Grupa palīdz izstrādāt politiku naida noziegumu un naida runas novēršanai un apkarošanai. Piemēram, tā ir izdevusi norādījumus par taisnīguma, aizsardzības un atbalsta nodrošināšanu naida noziegumos cietušajiem, kā arī sniegusi norādījumus un apmācību policijai un tiesām.
ES vēlas nodrošināt, lai LGBTI cilvēkiem būtu tāda pati piekļuve veselības aprūpei kā citiem. Veselības aprūpes speciālistu vajadzībām izstrādāti apmācības ceļveži īpaši par LGBTI. Lai panāktu agrāku diagnostiku un labāku aprūpi visiem, ES valstis turklāt kopīgi strādā pie HIV, seksuāli transmisīvo slimību, tuberkulozes un hepatīta profilakses, kā arī pie veselības pārbaudēm un aprūpes neaizsargātām grupām, to vidū LGBTI cilvēkiem.
Katrā ES valstī darbojas Valsts palīdzības dienesti uzbrukuma, aizskarošas izturēšanās vai vardarbības upuriem.
ŠĶĒRSOJOT ROBEŽAS
Visiem ES pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties ES. Šīs pārvietošanās brīvības mērķis ir atvieglot dzīvi, studijas vai darbu jebkurā citā ES valstī. Tomēr reālajā dzīvē LGBTI cilvēki, pārvietojoties pāri robežām, var saskarties ar šķēršļiem. Piemēram, viendzimuma pāriem var būt problēmas ar viņu attiecību vai bērnu atzīšanu citā ES valstī.
ES tiesību akti ar noteiktiem nosacījumiem tiesības uz pārvietošanās brīvību piešķir arī ES pilsoņu ģimenes locekļiem, piemēram, viņu laulātajiem un bērniem, pat ja viņi paši nav ES pilsoņi. Eiropas Savienības Tiesa ir skaidri norādījusi, ka viendzimuma attiecībās otram laulātajam vai laulātajai ir tiesības uzturēties citā ES valstī, tiklīdz šā cilvēka partneris tur ir likumīgi iekārtojies, pat ja uzņemošā valsts pati nav nodibinājusi viendzimuma laulību institūciju.
Caurmērā ES valstis pieņem pašas savus likumus par laulībām, to vidū par viendzimuma laulībām un citām juridiski atzītām attiecībām, piemēram, civilām partnerattiecībām. Tādējādi precīza laulības un civilo partnerattiecību definīcija dažādās valstīs var atšķirties.
ES ir pieņēmusi dzimumu ziņā neitrālus ģimenes tiesību aktus, kas attiecas uz visiem pilsoņiem, ieskaitot LGBTI pilsoņus. ES noteikumi atvieglo pārrobežu lietu izskatīšanu attiecībā uz šķiršanos, vecāku tiesībām, uzturlīdzekļiem, mantojumu un pāru mantiskajām attiecībām. Noteikumi palīdz pāriem un ģimenēm zināt, kuras dalībvalsts tiesas izskatīs viņu lietu un kuras valsts likumus piemēros, un tie atvieglo spriedumu atzīšanu un izpildi citā dalībvalstī.
SAVU TIESĪBU AIZSARDZĪBA UN PAPLAŠINĀŠANA
Jums kā LGBTI cilvēkam ir tiesības ES.
Ja uzskatāt, ka jūsu tiesības ir pārkāptas, varat iesniegt sūdzību un izmantot savas valsts tiesību sistēmā pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Valstu tiesas un tribunāli sadarbojas ar Eiropas Savienības Tiesu, lai precizētu, kā jāpiemēro ES likumi. Lai iegūtu papildinformāciju par to, kā jūsu valstī piemēro nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi, sazinieties ar savas valsts pārstāvi līdztiesības atbalsta valsts struktūru Eiropas tīklā. Tā kā ne visas līdztiesības organizācijas nodarbojas ar seksuālās orientācijas jautājumiem, jums būs jāapmeklē tīmekļa vietne, lai iegūtu pārskatu par konkrētās organizācijas darbības lauku. Šīs organizācijas, kā arī nevalstiskās organizācijas un arodbiedrības varēs jums palīdzēt, ja uzskatāt, ka tiekat diskriminēts, piemēram, darbavietā vai piesakoties darbā.
69 % eiropiešu uzskata, ka viendzimuma laulības būtu jāatļauj visā Eiropā.
Avots: Īpašais Eirobarometrs 493 “Diskriminācija Eiropas Savienībā, 2019. gada maijs”.
Plašāku informāciju par attieksmi pret LGBTI kopienu jūsu dalībvalstī varat atrast šeit.
PROGRESA UZRAUDZĪBA
Katru gadu Eiropas Komisija publicē ziņojumu, lai uzraudzītu progresu attiecībā uz to darbību sarakstu, kas paredzētas LGBTI cilvēku līdztiesības veicināšanai ES.
Eiropas Komisija uzrauga arī to, kā tiek īstenoti ES likumi, un ziņo par darbībām, kuras ES valstis ir veikušas, lai veicinātu LGBTI līdztiesību.
Kā galējs risinājums būtu iespēja Eiropas Komisijai vajadzības gadījumā vērsties pret ES valsti, kas neievēro ES tiesību aktus, un tas varētu beigties ar lietas nodošanu ES Tiesai. 2008. gadā Eiropas Komisija ierosināja paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju, kas notiek seksuālās orientācijas dēļ, un attiecināt to arī uz sociālo aizsardzību (ieskaitot sociālo drošību un veselības aprūpi) un izglītību, kā arī piekļuvi precēm un pakalpojumiem, to vidū, piemēram, mājoklim.
Tomēr šim priekšlikumam līdz šim nav izdevies panākt vajadzīgo atbalstu no visām dalībvalstīm. Neskatoties uz to, dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas tiesību aktus, lai nodrošinātu aizsardzību, kas pārsniedz esošajos ES tiesību aktos noteiktās prasības.
VIENLĪDZĪBAS VEICINĀŠANA UN PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ATBALSTS
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas palīdz veicināt pozitīvas pārmaiņas, tāpēc Eiropas Komisija atbalsta tādas LGBTI organizācijas kā ILGA-Europe, kas ir daļa no Starptautiskās Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu asociācijas, Transgender Europe un IGLYO. Eiropas Komisija valsts līmenī atbalsta LGBTI organizācijas arī finansiāli, izmantojot Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmu un Erasmus+ programmu. Šis finansējums palīdz organizācijām palielināt izpratni par izaicinājumiem un diskrimināciju, ar ko saskaras LGBTI cilvēki. Piemēram, Erasmus+ ir atbalstījusi P.R.I.D.E. un Labels Down projektus, kuros galvenā uzmanība bija pievērsta stereotipu laušanai par LGBTI kopienu.
Vai vēlaties uzzināt vairāk par savām tiesībām, kas ir garantētas ES līmenī?
Nodarbinātības vienlīdzības pamatdirektīva visām ES valstīm uzliek pienākumu nodrošināt tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju un aizskarošu izturēšanos seksuālās orientācijas dēļ attiecībā uz darba pieteikumiem, paaugstināšanu amatā, apmācību, darba apstākļiem, kā arī atalgojumu un atlaišanu.
Pārstrādātā Dzimumu direktīva aizsargā transpersonas pret dzimuma maiņas izraisītu diskrimināciju viņu profesionālajā dzīvē.
Direktīva par dzimumu līdztiesību sociālā nodrošinājuma jomā aizsargā transpersonas pret dzimuma maiņas izraisītu diskrimināciju sociālā nodrošinājuma jautājumos.
Direktīva par cietušo tiesībām izveido saistošu tiesību kopumu cietušajiem un, lai nodrošinātu ieviešanu praksē, uzliek skaidrus pienākumus ES valstīm.
ES Direktīva par brīvu pārvietošanos ar noteiktiem nosacījumiem paplašina tiesības uz pārvietošanās brīvību ES pilsoņu ģimenes locekļiem, piemēram, viņu dzīvesbiedriem un bērniem, pat ja viņi paši nav ES pilsoņi.
ES PAMATTIESĪBU HARTA
Hartas 21. pants aizliedz “jebkāda veida diskrimināciju, arī diskrimināciju dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskrimināciju saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskrimināciju īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”.
Šis pants attiecas tikai uz situācijām, kurās piemēro ES tiesību aktus.
JUST LEPNUMU UN BŪT SABIEDROTAJAM
Daudzi, iespējams, neko nezina par izaicinājumiem, ar kādiem var saskarties LGBTI cilvēki. ES ir finansējusi virkni video liecību par LGBTI cilvēkiem un viņu sabiedrotajiem visā Eiropā, lai šos cilvēkus sadzirdētu un vairotu izpratni. Katrs video ir vērsts uz atšķirīgu identitātes aspektu un parāda, kā atbalsts un solidaritāte ar LGBTI kopienu var patiešām uzlabot cilvēku dzīvi.
ES iestādes atbalsta un piedalās Starptautiskajā dienā pret homofobiju, transfobiju un bifobiju, EuroPride un citos Pride pasākumos.
Eiropieši lepojas ar savu daudzveidību, un aizvien vairāk cilvēku publiski pauž savu seksualitāti vai dzimuma identitāti. Eiropieši ir nobalsojuši par valsts vadītājiem gejiem, kas atklāti runā par savu seksuālo orientāciju, — tādi ir, piemēram, Luksemburgas premjerministrs Ksavjers Betels (attēlā pa kreisi) un Īrijas premjerministrs (Taoiseach) Leo Varadkars (attēlā pa labi).
2019. gada 17. maijs. Atzīmējot Starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju un bifobiju, Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē izgaismota varavīksnes karoga krāsās.
Photo: gouvernement.lu
ES RĪCĪBA PASAULĒ
Vairāk nekā 70 valstīs ārpus ES par viendzimuma seksuālajām darbībām joprojām iestājas kriminālatbildība, un dažās valstīs pat draud nāvessods. Citviet LGBTI cilvēkiem nav pietiekamas aizsardzības pret diskrimināciju un viņu cilvēktiesību pārkāpumiem.
ES mudina citas valstis nodrošināt, ka seksuālā orientācija, dzimuma identitāte vai seksuālās īpašības nevar būt par iemeslu vardarbībai vai kriminālsodiem.
Piemēram, 2019. gada aprīlī ES nosodīja Brunejas likumus, pēc kuriem cilvēkus, kam ir viendzimuma attiecības, soda ar nāvi, nomētājot ar akmeņiem, piespriežot ieslodzījumu vai pātagas cirtienus.
“Nevienu cilvēku nedrīkst sodīt par kāda mīlēšanu. To nekad nevar interpretēt kā noziegumu.“
Federika Mogerīni, ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas viceprezidente, 2019. gada 18. aprīlī Eiropas Parlamenta debatēs par Bruneju
Pasaulē ES ir arī nozīmīga līdzekļu devēja tiem projektiem, kuru mērķis ir apkarot LGBTI cilvēku diskrimināciju. Tas notiek galvenokārt ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta starpniecību. Kopš 2016. gada ES ir atbalstījusi 16 projektus, ko īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācijas Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā un Austrumeiropā, par kopējo summu 5,2 miljoni EUR. 2018. gadā ES izveidoja jaunu 10 miljonu EUR fondu LGBTI aktīvistu un organizāciju atbalstam apgabalos, kur LGBTI cilvēki ir pakļauti lielākam diskriminācijas riskam.
Valstīm, kas vēlas pievienoties ES, ir jāaizsargā cilvēki, kuri saskaras ar diskrimināciju un vardarbību. LGBTI cilvēku tiesību aizsardzība un veicināšana joprojām ir ES prioritāte kandidātvalstīs un arī saistībā ar sarunām par pievienošanos ES. Finansējums paredzēts arī tīkliem, kas veicina tiesības Rietumbalkānos un Turcijā. Turklāt ES pārrunā LGBTI cilvēku tiesības ar to valstu valdībām, kuras robežojas ar ES (kaimiņattiecību valstis), un uzrauga situāciju uz vietas. ES sniedz arī finansiālu atbalstu organizācijām, kas darbojas kaimiņattiecību reģionā.
