2017. gada februāris

KĀDA IR PROBLĒMAS BŪTĪBA?

Eiropas enerģētikas savienība

Eiropiešiem ir vajadzīga droša, ilgtspējīga un finansiāli pieejama enerģija. Saskaņā ar mūsu dzīvesveidu enerģija ir būtiski nepieciešama ikdienas pakalpojumiem, bez kuriem mēs un mūsu uzņēmumi nevar darboties. Mums tā ir vajadzīga apgaismojumam, apkurei, transportam, rūpnieciskajai ražošanai. Papildus pamatvajadzībām mums tā ir vajadzīga veļas mazgājamām mašīnām, datoriem, televizoriem un citām lietām, ko mūsdienās izmantojam gandrīz bez domāšanas. Tomēr nodrošināt to, lai gan šodien, gan nākotnē mums būtu tik daudz enerģijas, cik nepieciešams, un par cenu, ko varam atļauties maksāt, nemaz nav tik viegli. Turpmāk uzskaitītas mūsu galvenās problēmas.

Savstarpēji savienotie tirgi

Vairāk nekā puse mūsu enerģijas tiek importēta

Eiropas Savienības patērē vienu piekto daļu no visas pasaules enerģijas, bet tai ir salīdzinoši maz savu enerģijas rezervju. Šim faktam ir milzīga ietekme uz mūsu ekonomiku. ES ir lielākais enerģijas importētājs pasaulē; 53 % enerģijas tiek importēta, gadā par to izdodot aptuveni 400 miljardus eiro.

Mūsu atkarība no ierobežota skaita valstu, kas piegādā mums enerģiju, padara mūs neaizsargātus pret enerģijas piegādes traucējumiem. Tas jau ir pierādījies pagātnē, piemēram, kad dažas valstis atslēdza no gāzes padeves.

Mums ir jāmeklē jauni, atjaunojami un tīri energoavoti, piemēram, elektroenerģija no vēja, izmantojot vēja ģeneratorus, ūdens, izmantojot dambjus, un saules gaismas, izmantojot saules bateriju paneļus.

Pārejot uz tīrāku elektroenerģiju, Eiropa arī turpmāk vēlas saglabāt konkurētspēju pasaules enerģijas tirgos. Turklāt ES vēlas ne tikai pielāgoties pārejai uz tīru enerģiju, bet būt priekšgalā.

Mums nav Eiropas mēroga infrastruktūras

Daudzi elektrotīkli un gāzes cauruļvadi būvēti valstu vajadzībām un bieži vien nav pienācīgi savienoti pāri robežām. Elektroenerģijai un gāzei vajadzētu brīvi plūst pa tīkliem, kas pārklāj visu Eiropu.

Enerģiju uz tās patērēšanas vietu dažkārt nākas arī pārvadīt pāri kontinentiem vai pa jūras gultni. Tam ir vajadzīgs spēkstaciju tīkls, kas daudzus gadu desmitus spēj nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi. Tas prasa milzīgus tehniskus, loģistiskus un finanšu resursus.

Tomēr fakts, ka nav pieejas Eiropas mēroga tirgum, attur ieguldītājus no investīcijām energoinfrastruktūrā; tā rezultātā var aizkavēties investīcijas, kas vajadzīgas veco un nemoderno spēkstaciju nomaiņai.

KO DARA ES?

ES klimata un enerģētikas mērķi 2030. gadam

Kopš 2010. gada ES ir izvirzījusi sev mērķi līdz 2020. gadam samazināt savu siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 %, palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz vismaz 20 % no patēriņa un panākt enerģijas ietaupījumu vismaz par 20 % vai vairāk.

Sasniedzot šo mērķus, ES var dot ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām un gaisa piesārņojumu, samazināt savu atkarību no importēta fosilā kurināmā un nodrošināt enerģiju par pieejamu cenu patērētājiem un uzņēmumiem.

Ņemot vērā līdz šim paveikto, ES ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savu 2020. gada mērķi atjaunojamās enerģijas jomā. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars jau 2014. gadā bija 16 %.

Pāreja uz zaļo ekonomiku

ES valstu vai to valdību vadītāji arī vienojās par mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vismaz 27 % apmērā.

ES valstis ir vienojušās līdz 2030. gadam par energoefektivitāti 27 % apmērā un par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu vismaz par 40 %.

Eiropas Komisija 2015. gada februārī definēja savu stratēģiju enerģētikas jomā, lai nodrošinātu, ka ES var izpildīt savus uzdevumus. Šajā stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem pieciem būtiskiem aspektiem:

  • energoapgādes nodrošināšana;
  • iekšējā enerģijas tirgus paplašināšana;
  • energoefektivitātes kāpināšana;
  • emisiju samazināšana;
  • pētniecība un inovācijas.

Energoapgādes nodrošināšana

ES ir jākļūst mazāk atkarīgai no energoresursiem, kas nāk no ārpussavienības valstīm. Tas nozīmē, ka pašmāju energoresursi ir jāizmanto labāk un efektīvāk, un vienlaikus energoresursi un piegādes ir jādažādo.

Komisija 2016. gada februārī iepazīstināja ar pasākumiem energoapgādes drošības jomā, kuri mazinās piegādes pārrāvumus. Pirmo reizi tika ieviests solidaritātes princips, saskaņā ar kuru galējas nepieciešamības gadījumā kaimiņos esošās dalībvalstis smagas krīzes gadījumā palīdzēs nodrošināt mājsaimniecībām un būtiskākajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem gāzes piegādi.

Iekšējā enerģijas tirgus paplašināšana

Enerģijai ir brīvi jāplūst visā ES — bez tehniskiem un regulatīviem šķēršļiem. Tikai tad enerģijas piegādātāji var brīvi konkurēt un piedāvāt labākās enerģijas cenas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Brīva plūsma atvieglos arī atjaunojamās enerģijas ražošanu lielākos apjomos.

Saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu pārrobežu energoinfrastruktūrai 2016. gadā tika piešķirti 800 miljoni eiro. Kopumā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, paredzēts piešķirt 5,35 miljardus eiro.

Šī nauda tiek ieguldīta tādos projektos kā Balticconnector, kas ir pirmais gāzes vads starp Somiju un Igauniju. Kad 2020. gadā sāks plūst gāze, šis projekts savienos Baltijas jūras austrumdaļas reģionu ar pārējo ES enerģijas tirgu, un tiks pielikts punkts Somijas atkarībai no viena gāzes piegādātāja.

Tāpat ir piešķirti līdzekļi Midcat gāzes cauruļvada būvniecībai, kas pēc tā pabeigšanas sekmēs Spānijas un Portugāles gāzes tirgu pievienošanu pārējai Eiropai.

Energoefektivitātes kāpināšana

Lai samazinātu Eiropas atkarību no enerģijas importa un līdz ar to arī izdevumus, ir jāpatērē mazāk enerģijas. Tas nozīmē, ka visam, kas patērē enerģiju — sākot ar automobiļiem un veļas mazgājamām mašīnām un beidzot ar apsildīšanas un biroja iekārtām —, būtu jābūt konstruētam tā, lai tiktu patērēts pēc iespējas mazāk enerģijas.

Lai sekmētu pāreju uz nepiesārņojošu energosistēmu, Komisija 2016. gada novembrī nāca klājā ar pārskatītu tiesību aktu paketi “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”. Šī pakete ietver pasākumus par inovāciju paātrināšanu tīras enerģijas jomā, Eiropas ēku renovēšanu ar mērķi padarīt tās energoefektīvākas, kā arī par ražojumu energoefektivitātes un informācijas patērētājiem uzlabošanu.

Emisiju samazināšana

ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas vismaz par 40 %, vienlaikus modernizējot ES ekonomiku un radot darbvietas un izaugsmi visiem Eiropas pilsoņiem.

Klimata politika

ES 2015. gada decembrī bija nozīmīga starpnieka loma, risinot ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus pasaules līmenī. Parīzes klimata konferencē 195 valdības vienojās ierobežot šajā gadsimtā globālo sasilšanu krietni zem 2 °C. ES 2016. gada oktobrī oficiāli apstiprināja Parīzes klimata pārmaiņu nolīgumu, un tas stājās spēkā novembrī. Tas nozīmē, ka ES (un pārējai pasaulei) ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu emisijas.

Komisija 2016. gada jūlijā ierosināja dalībvalstīm laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam saistošus, ikgadējus siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķrādītājus tādos sektoros kā transports, ēkas, lauksaimniecība, atkritumi, zemes izmantošana un mežsaimniecība un mazemisiju transporta stratēģiju.

Pētniecība un inovācija

Saskaņā ar ES pētniecības programmu gandrīz 6 miljardi eiro ir paredzēti ar kodolenerģiju nesaistītai enerģētikas pētniecībai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Komisija 2015. gada septembrī pieņēma Energotehnoloģiju stratēģisko plānu, kas palīdzēs risināt problēmjautājumus, pārveidojot ES energosistēmu. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kas palīdzēs ES kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā un attīstīt energoefektīvas sistēmas.

Tiklīdz ES panāks tehnoloģisko līderību alternatīvo energoresursu un enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, pavērsies lielas eksporta un rūpniecības iespējas. No tā iegūs arī izaugsme un darba tirgus.

Atjaunojamiem energoresursiem būs būtiska loma pārejā uz nepiesārņojošu energosistēmu. Eiropa ir izvirzījusi sev mērķi kopīgi panākt, ka līdz 2030. gadam no enerģijas galapatēriņa atjaunojamo energoresursu īpatsvars būs vismaz 27 %. Puse no visas ES izmantotās elektroenerģijas 2030. gadā būs saražota no atjaunojamiem energoresursiem. Līdz 2050. gadam mūsu elektroenerģijai būtu pilnībā jābūt bez oglekļa emisijām.

Šī publikācija ir pieejama 24 valodās arī šādā formā:

PDF PRINT
  • Eiropas Komisija
  • Komunikācijas ģenerāldirektorāts
  • Iedzīvotāju informācijas dienests
  • 1049 Brisele
  • BEĻĢIJA