30.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 130/19


Prasība, kas celta 2011. gada 23. februārī — LG Display un LG Display Taiwan/Komisija

(Lieta T-128/11)

2011/C 130/37

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: LG Display Co. Ltd (Seula, Koreja) un LG Display Taiwan (Taivāna, Ķīnas Republika) (pārstāvji — A. Winckler un F.-C. Laprévote, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

daļēji atcelt vai būtiski samazināt uzlikto naudas sodu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

veikt jebkādus citus pasākumus, kurus Vispārējā tiesa uzskata par atbilstošiem.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savām prasībām prasītājas prasa daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 8. decembra Lēmumu C(2010) 8761, galīgā redakcija, lietā COMP/39.309 — LCD — Šķidro kristālu displeji, ar kuru Komisija uzskatīja, ka prasītājas kopā ar citiem uzņēmumiem pārkāpa LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, piedaloties vienotā un ilgstošā vienošanās un saskaņotā darbībā ar šķidro kristālu displeja paneļiem televizoriem, klēpjdatoriem un monitoriem saistītā nozarē, tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu prasītājām ir noteikts naudas sods.

Savas prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus:

1)

Ar pirmo pamatu tās apgalvo, ka Komisija, aprēķinot naudas sodus, pārdošanas vērtībā kļūdaini un nepamatoti iekļāva pārdošanu, ko LG Display veica to mātes sabiedrībām, un pārkāpa principus saistībā ar lietas taisnīgu izskatīšanu, piemēram, neievēroja tiesības uz aizstāvību. Šajā ziņā tās apgalvo, ka:

pirmkārt, Komisijas apgalvojums par to, ka pārkāpums attiecās uz pārdošanu, ko LG Display veica mātes sabiedrībām, nebija ietverts paziņojumā par iebildumiem, un ar pretrunām starp paziņojumu par iebildumiem un apstrīdēto lēmumu tiek pārkāptas prasītāju tiesības tikt uzklausītām;

otrkārt, Komisija nepareizi piemēroja Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, naudas soda aprēķināšanā ņemot vērā pārdošanu, ko LG Display veica mātes sabiedrbībām;

treškārt, Komisija, ietekmēto pārdošanu raksturojot kā “tiešu pārdošanu EEZ” un “tiešu pārdošanu EEZ, izmantojot pārveidotas preces”, ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

Prasītājas apgalvo, ka jebkuram naudas sodam, kas uzlikts LG Display, ir jābūt pamatotam tikai un vienīgi ar “brīvā tirgū” īstenotu pārdošanu nesaistītiem subjektiem, jo tikai šādas pārdošanas gadījumā varēja tikt nodarīts pārkāpums.

2)

Ar otro pamatu tās apgalvo, ka Komisija kļūdaini atteica piešķirt LG Display imunitāti attiecībā uz naudas sodiem par 2005. gadu un tādējādi pārkāpa 2002. gada paziņojumu par iecietību. Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka:

pirmkārt, LG Display pieeja lietas materiāliem tika nopietni traucēta procesuālu nepilnību dēļ;

otrkārt, LG Display bija izpildījusi prasības attiecībā uz daļēju imunitāti saskaņā ar 2002. gada paziņojumu par iecietību;

treškārt, tas, ka Komisija noraidīja LG Display pieteikumu, nav pamatoti un balstās uz vairākām kļūdām tiesību piemērošanā un faktos.

Prasītājas apgalvo, ka tādējādi attiecībā uz LG Display uzlikto naudas sodu būtu jāpiemēro daļēja imunitāte par 2005. gadu.

3)

Ar trešo pamatu tās apgalvo, ka, neskatoties uz to, ka LG Display sniedza ārkārtas palīdzību Komisijai, stipri pārsniedzot tās pienākumus saskaņā ar 2002. gada paziņojumu par iecietību, Komisija par šādu sadarbību atteicās piešķirt papildu samazinājumu naudas sodam par vismaz 10 % un tādējādi pārkāpa paziņojumu par iecietību.

4)

Ar ceturto pamatu tās apgalvo, ka ar to, ka Komisija izslēdza Japānas LCD piegādātājus no apstrīdētā lēmuma, kaut arī divi no tiem atzinās, ka piedalījās tajā pašā vienotajā un ilgstošajā pārkāpumā, tiek pārkāpts tiesiskās drošības princips, LG Display tiek pakļauta ievērojamam divkāršas sodīšanas riskam un tiek pārkāpts samērīguma princips.