18.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/45


Reģionu komitejas atzinums “Augstākās izglītības modernizācija”

2012/C 113/09

REĢIONU KOMITEJA

pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija uzņemsies aktīvāku lomu, lai atbalstītu augstākās izglītības iestādes un dažādās valsts, reģionālās un vietējās iestādes augstākās izglītības modernizācijas programmas īstenošanā;

piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka Eiropas augstākajā izglītībā veikto ieguldījumu kopsumma ir pārāk zema, un atzīst, ka ne vien dalībvalstis, bet daudzos gadījumos arī reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par ieguldījumu palielināšanu augstākajā izglītībā, izmantojot publisko finansējumu;

mudina Eiropas Komisiju programmu un konkrētu darbības virzienu noteikšanā veltīt vēl lielāku uzmanību vienai no prioritātēm, ko Komisija pamatoti izvirzījusi dalībvalstīm un augstākās izglītības iestādēm, proti, palielināt līdzdalības rādītājus augstākajā izglītībā un šajā sakarā pastiprināt tās “sociālo dimensiju”;

uzskata, ka par augstākās izglītības atbilstību var liecināt tas, kā augstākās izglītības iestādes ņem vērā konkrētās vajadzības reģionālajā un vietējā līmenī un tādējādi reāli veicina reģionālo un vietējo attīstību;

secina, ka jāveic vēl daudzi pasākumi, lai vienlaikus paplašinātu un padziļinātu studentu mobilitātes un pārrobežu sadarbības iespējas un tādējādi ievērojami palielinātu to pievienoto vērtību;

norāda, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir nozīmīga kompetence izglītības un apmācības jomā, tāpat kā jaunatnes politikas un nodarbinātības politikas jomā; tādēļ, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, uzsver reģionālo un vietējo iestāžu vadošo lomu minētā modernizācijas projekta īstenošanā.

Ziņotāja

Mia DE VITS kdze (Beļģija/PSE), Flandrijas Parlamenta deputāte

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma”

COM(2011) 567 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.   Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē paziņojumu “Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma”, kurā Eiropas Komisija izvirza galvenos politiskos mērķus, kas jāņem vērā augstākās izglītības reformā. Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka tādā veidā Eiropas Komisija vēlas dot jaunu impulsu reformām, kas uzsāktas līdz ar Boloņas procesu, Eiropas augstākās izglītības telpas un Eiropas Pētniecības telpas izveidi; šīs reformas vēl nav pabeigtas. Vienlaikus Komiteja uzskata, ka šīm reformām ir svarīga nozīme plašākā kontekstā saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvām, kas izstrādātas tās ietvaros;

2.

atbalsta paziņojumā izmantoto pieeju, ar kuru saskaņā Komisija, pirmkārt, uzskaita galvenos politiskos mērķus, kas dalībvalstīm un augstākās izglītības iestādēm jāīsteno līdz šīs desmitgades beigām, un, otrkārt, norāda, kādā veidā Komisija var palīdzēt dalībvalstīm un augstākās izglītības iestādēm īstenot šo modernizācijas projektu;

3.

piekrīt, ka atbildība par reformu īstenošanu augstākās izglītības jomā, kur ES kompetencē ir koordinēt vai papildināt dalībvalstu darbības, galvenokārt gulstas uz dalībvalstīm un augstākās izglītības iestādēm, pat ja uzdevumi un politiskie risinājumi sniedzas pāri valstu robežām. Turklāt Komiteja norāda, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir nozīmīga kompetence izglītības un apmācības jomā, tāpat kā jaunatnes politikas un nodarbinātības politikas jomā; tādēļ, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, uzsver reģionālo un vietējo iestāžu vadošo lomu minētā modernizācijas projekta īstenošanā;

4.

atzīmē, ka nav konstatēts, ka ierosinātā augstākās izglītības modernizācijas stratēģija radītu jebkādas problēmas saistībā ar atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam;

5.

uzsver, ka izglītībai, arī augstākajai izglītībai, jābūt tādai, kas cilvēkiem pirmām kārtām sniedz plašas un vispārējas zināšanas, lai viņi pilnībā varētu izmantot savas spējas un sevi pilnveidot, kļūstot par atvērtām, spēcīgām un daudzpusīgām personībām, kuras pilnībā var uzņemties savu atbildību sabiedrībā. Izglītībai neapšaubāmi ir arī ekonomiska vērtība, bet tā nav vienīgā. Tāpēc pieeja izglītībai no ekonomiskā viedokļa vienmēr un neizbēgami būs nepilnīga pieeja. Taču noteiktos apstākļos tāda pieeja var būt pamatota vai pat nepieciešama.

6.

neraugoties uz iepriekš minēto, pilnībā atbalsta nostāju, ka izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme, lai Eiropā stimulētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, un norāda, ka Eiropas augstākās izglītības iestāžu iespējas sabiedrībā pildīt šo uzdevumu vēl nav pilnībā izmantotas.

2.   Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie politiskie mērķi

2.1.   Paaugstināt izglītības līmeni, lai nodrošinātu Eiropai akadēmiķus un pētniekus, kas tai ir vajadzīgi

7.

atbalsta secinājumu: ja vēlamies radīt vairāk darba vietu, kurās ir vajadzīgas plašas zināšanas, piedāvāt jauniešiem labākas perspektīvas, lai atrastu kvalitatīvu darbu, un tādā veidā cīnītos ar bezdarbu, sevišķi jauniešu vidū, tad jāsasniedz mērķis par vidējo kvalifikācijas līmeni Eiropā, proti, līdz 2020. gadam jāpanāk, ka 40% jauniešu iegūst augstākās vai tai līdzvērtīgas izglītības diplomu;

8.

ir pārliecināta, ka inovatīvu IKT risinājumu plaša pielietošana augstākās izglītības iestādēs var atvieglot piekļuvi augstākajai izglītībai un palielināt studentu skaitu, piemēram, no mazapdzīvotiem reģioniem, salām, kalnu reģioniem, kā arī attālākiem reģioniem.

9.

nepārprotami atbalsta nostāju, kas paredz, ka jāraugās, lai augstākā izglītība piesaistītu iespējami plašu sabiedrības spektru, un pauž nozēlu, ka atsevišķas iedzīvotāju grupas joprojām ir pārāk nepietiekami pārstāvētas. Komiteja uzsver, ka šī nepietiekamā pārstāvība, kas vēl spilgtāk un nepamatoti izpaužas pasniedzēju vidū, ir ne vien sociāla problēma, bet no ekonomiskā viedokļa nozīmē arī talantu izšķērdēšanu;

10.

tādēļ ierosina ne vien uzraudzīt, cik lielā mērā dalībvalstīm izdodas palielināt augstākās izglītības iestāžu studentu skaitu un, kas ir tikpat svarīgi, sekmju līmeni, bet arī cik lielā mērā dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes piesaista “netradicionālos” studentus vai studentus no nepietiekami pārstāvētajām sabiedrības grupām, atsakoties no ierastajiem modeļiem, lai izskaustu stereotipus saistībā ar studiju izvēli un līdz ar to – segregāciju darba tirgū. Ņemot vēra demogrāfijas tendences, Komiteja pauž pārliecību, ka studentu skaita būtisku un nepieciešamu pieaugumu ilgtermiņā varēs panākt tikai tad, ja dalībvalstīm un augstākās izglītības iestādēm izdosies integrēt šo “sociālo dimensiju” augstākās izglītības politikā. Tādēļ Komiteja uzskata, ka arī šajā jomā ir jānosaka īpaši mērķi, kas pielāgoti katras dalībvalsts un tās dažādo reģionu konkrētajiem apstākļiem; tomēr uzsver, ka lielāks studentu skaits nozīmē arī to, ka Eiropas augstākās izglītības iestādēm būs vajadzīgs lielāks finansējums, lai nodrošinātu augstos pētniecības un apmācības standartus;

11.

atbalsta Eiropas Komisijas aicinājumu piešķirt finansiālu atbalstu potenciālajiem studentiem no sabiedrības grupām ar zemu ienākumu līmeni. Šajā sakarā RK pauž bažas par dažādu dalībvalstu lēmumu vai pārdomām attiecībā uz mācību maksas paaugstināšanu, lai gan visas dalībvalstis ir ratificējušas Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kura 13. pantā noteikts, ka “veicot visus nepieciešamos pasākumus un tai skaitā pakāpeniski ieviešot bezmaksas izglītību, jāpanāk, lai augstākā izglītība būtu visiem vienādi pieejama, ievērojot katra spējas”. Komiteja pauž bažas, ka mācību maksas paaugstināšana var palielināt finanšu šķēršļus studentiem augstākās izglītības iegūšanai, turklāt šobrīd, kad daudzi studenti un viņu ģimenes saskaras ar ekonomikas un finanšu krīzes sekām;

12.

vērš uzmanību uz faktu, ka augstākās izglītības pieejamību un sekmju līmeni var būtiski ietekmēt ne tikai finanšu iespējas, bet arī citi faktori (piemēram, pamatota studiju izvēle, atbilstoša iepriekšēja apmācība un, ja tādas nav, cits piemērots risinājums, aizbildniecība un atbalsta pakalpojumi, savlaicīga pārorientēšanās uz piemērotāku studiju programmu vai apmācību, lai novērstu studiju pamešanu, un uz studentu vērsta pieeja augstākajai izglītībai u.c.). Komiteja aicina dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes pievērst pienācīgu uzmanību arī minētajiem faktoriem. Komiteja pauž nožēlu, ka informācija par šajās jomās īstenoto politiku netiek pietiekami regulāri apkopota un izplatīta dalībvalstīs, kā tas notiek saistībā ar citiem augstākās izglītības aspektiem, un uzskata, ka jāsniedz nepieciešamais atbalsts Augstākās izglītības sociālās dimensijas novērošanas centram, kas pašlaik tiek veidots Boloņas procesa ietvaros;

13.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosinātos pasākumus, piemēram, valstu kvalifikācijas sistēmas ar skaidriem un, ja nepieciešams, papildu pārejas posmiem starp dažādiem kvalifikācijas līmeņiem vai koncentrēšanās nevis uz tādiem tradicionāliem un formāliem kritērijiem kā studiju ilgums un mācību programmas stundu skaits, bet gan uz mācību rezultātiem, kā arī uz reāli apgūtām zināšanām un prasmēm (piemēram, atzīstot citur iegūto kvalifikāciju vai agrāk iegūtās prasmes, tostarp arī formālās un neformālās izglītības jomā). Komiteja uzskata, ka šāda veida pasākumi var būt efektīvs līdzeklis, lai labāk atzītu prasmes un piešķirtu cilvēkiem atbilstošu kvalifikācijas līmeni vai piedāvātu viņiem piemērotu un pieejamu veidu, kā iegūt augstāku kvalifikāciju;

14.

neatlaidīgi aicina Eiropas Komisiju konsekventi turpināt pakāpenisku pieeju attiecībā uz elastīgiem apmācību un mācību veidiem, citastarp arī piemērojot pašreizējo Profesionālo kvalifikāciju direktīvu un ņemot vērā jaunas direktīvas izstrādi šajā jomā.

2.2.   Uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību

15.

piekrīt, ka augstākajā izglītībā būtu ļoti noderīgi veidot ciešāku saikni ar darba tirgus konkrēto vidi un iestādēm, vismaz tiktāl, ciktāl augstākās izglītības mērķis ir nodrošināt būtiskas pārnesamas zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai sekmīgi darbotos augsti kvalificētos amatos. Vienlaikus Komiteja uzskata, ka uzņēmēji varētu uzņemties lielākus pienākumus attiecībā uz augstāko izglītību, piemēram, pietiekamā daudzumā piedāvājot studentiem un pasniedzējiem kvalitatīvas prakses vietas, dialogā ar augstākās izglītības iestādēm pārdomājot nākotnes karjeras iespējas un attiecīgās vajadzības apmācības jomā, pilnībā atzīstot pasniedzēju vispārējas pārnesamas prasmes u.c.; pētniecības jomā būtu jāizveido plašāka partnerība starp uzņēmumiem un universitātēm;

16.

pauž pārliecību, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras parasti ir izveidojušas ciešu saikni ar augstākās izglītības iestādēm un darba vidi, var vislabāk veicināt un vadīt minēto dialogu;

17.

uzskata, ka par augstākās izglītības atbilstību var liecināt tas, kā augstākās izglītības iestādes ņem vērā konkrētās vajadzības reģionālajā un vietējā līmenī un tādējādi reāli veicina reģionālo un vietējo attīstību. Komiteja uzskata, ka šī reģionālā iesaistīšanās ir viena no dimensijām, kurai augstākās izglītības iestādes var pielāgot savus uzdevumus un stratēģiskās prioritātes, lai sasniegtu izcilību; tāpēc uzsver un atbalsta Eiropas augstākās izglītības iestāžu daudzveidību un īpatnības;

18.

aicina IKT risinājumus plaši ieviest visās Eiropas augstākās izglītības iestādēs; augstākās izglītības iestāžu un attiecīgo valstu, reģionālo un vietējo iestāžu izveidots vienots IT forums varētu paaugstināt augstākās izglītības diplomu ieguvušo personu skaitu;

2.3.   Uzlabot kvalitāti ar mobilitātes un pārrobežu sadarbības starpniecību

19.

piekrīt, ka pārdomāta mobilitāte un pārrobežu sadarbība dažādās jomās ir svarīga to cilvēku izglītības kvalitātei un personīgajai izaugsmei, kuri šādu iespēju izmanto. Komiteja pieņem zināšanai lielos sasniegumus, ko dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes ir īstenojušas šajā jomā, citastarp pateicoties programmas Erasmus virzītājspēkam, kuru vēl vairāk pastiprināja Boloņas process. RK uzskata, ka šīs programmas un sadarbība ir neatsverama vērtība, jo daudziem ES iedzīvotājiem rada konkrētu un pozitīvu Eiropas tēlu;

20.

tomēr secina, ka jāveic vēl daudzi pasākumi, lai vienlaikus paplašinātu un padziļinātu studentu mobilitātes un pārrobežu sadarbības iespējas un tādējādi ievērojami palielinātu to pievienoto vērtību. Eiropas Komisija pamatoti uzskaita vairākus šķēršļus, kas vērojami dažādos politiskajos līmeņos, un bieži vien tie ir saistīti ar konkrētās valsts apstākļiem. RK uzskata, ka šī sarežģītā stratifikācija nedrīkst kavēt dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības un augstākās izglītības iestādes attiecīgajā kompetences jomā nekavējoties sākt risināt šīs problēmas;

21.

mudina visās augstākās izglītības iestādēs ieviest diplomu pielikumus, jo tie ir ļoti svarīgs solis, lai nodrošinātu diplomu salīdzināmību un atvieglotu diplomu atzīšanu;

22.

norāda uz vairākām iniciatīvām, kas vērstas uz augstākās izglītības kvalitātes pārrobežu garantiju, un, ņemot vērā šo iniciatīvu strukturālo ietekmi uz attiecīgo dalībvalstu un reģionu augstākās izglītības sistēmām, vēlas tās izvirzīt par pārrobežu sadarbības modeli.

23.

aicina attiecīgās valstu iestādes, kas daudzos gadījumos ir reģionālās vai vietējās pašvaldības, vienkāršot un paātrināt akadēmiskās izglītības diplomu atzīšanas procedūru, lai mazinātu būtiskos šķēršļus studentu un mācībspēku mobilitātei; šī procedūra nedrīkstētu radīt nepamatotus izdevumus pieteikuma iesniedzējam, un tās ilgums nedrīkstētu pārsniegt četrus mēnešus;

2.4.   Labāk izmantot zināšanu trīsstūri

24.

pilnībā piekrīt, ka ir efektīvāk jāizstrādā un jāizmanto zināšanu trīsstūris, ko veido izglītība, pētniecība un uzņēmējdarbība, un pilnībā piekrīt Eiropas Komisijas secinājumam, ka augstākās izglītības iestādes un pētniecības iestādes var veicināt ekonomikas attīstību reģionos, kuros tās atrodas, izmantot pasaules mērogā šo reģionu stiprās puses vai arī darboties kā zināšanu tīkla centrs, kas kalpo vietējās ekonomikas un sabiedrības vajadzībām;

25.

atzīst, ka iepriekšminētie apsvērumi ir vēl jo vairāk svarīgi tāpēc, ka vietējās un reģionālās pašvaldības sniedz stratēģisku atbalstu un apzināti izvēlas noteiktu skaitu prioritāru jomu, kuras atbilst gan reģiona specifiskajām priekšrocībām, gan vajadzībām; aktīvi jāveicina tādu zināšanu un inovācijas klasteru veidošana, kuros iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, universitātes un vietējie uzņēmumi, tostarp jaunizveidotie uzņēmumi;

26.

norāda, ka paziņojumā Eiropas Komisijai ir tendence koncentrēties galvenokārt uz uzņēmumiem, perspektīvām saistībā ar realizējamiem produktiem un pakalpojumiem un zināšanu komerciālu izmantošanu. Komiteja uzsver, ka augstākās izglītības iestādēm un pētniecības iestādēm ir sociāls pienākums attiecībā pret publiskajām struktūrām un bezpeļņas nozari, piemēram, (obligātās) izglītības, medicīnas un veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu jomā u.c.

2.5.   Uzlabot valdību un finansēšanu

27.

piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka Eiropas augstākajā izglītībā veikto ieguldījumu kopsumma ir pārāk zema, un atzīst, ka ne vien dalībvalstis, bet daudzos gadījumos arī reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par ieguldījumu palielināšanu augstākajā izglītībā, izmantojot publisko finansējumu. Tādēļ RK aicina dalībvalstis un vajadzības gadījumā reģionālās pašvaldības, neraugoties uz budžeta ierobežojumiem, nepakļaut riskam nākotni, bet drīzāk ieguldīt ilgtermiņa izaugsmes perspektīvā, nesamazinot finansējumu nozarēs, kas liek pamatus turpmākajai izaugsmei. Komiteja uzskata, ka Komisija to varēs konkrēti panākt Eiropas pusgada ietvaros uzraugot, lai taupīšana nenotiktu uz to nozaru rēķina, kas nepieciešamas stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai;

28.

ņemot vēra savu pieeju, ar kuru saskaņā izglītība ir sabiedriskais labums, atbalsta Eiropas Komisijas nostāju, ka publiskie ieguldījumi ir ilgtspējīgas augstākās izglītības galvenais pamats, un tādiem tiem obligāti jābūt arī turpmāk;

29.

piekrīt tendencei dažādot finanšu resursus, piemēram, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību infrastruktūras finansēšanai, taču brīdina, ka, piesaistot vienu no citiem iespējamajiem avotiem, proti, palielinot privātā finansējuma daļu un paaugstinot mācību maksu, var pieaugt mājsaimniecībām uzliktais slogs. Komiteja pauž bažas, ka šis slogs, kas gulsies uz mājsaimniecībām, citastarp varētu samazināt līdzdalības rādītājus un radīt nevēlamas izmaiņas studentu sociālajā sastāvā, kā arī radīt vai palielināt nelīdzsvarotību mobilitātes plūsmā starp dalībvalstīm vai reģioniem. Lai visiem radītu vienlīdzīgas iespējas un sekmētu izcilību, Komiteja iesaka izstrādāt labāku politiku attiecībā uz stipendijām un studiju kredītiem, pamatojoties uz ienākumu un akadēmisko rezultātu kritērijiem;

30.

atbalsta jaunu finansēšanas mehānismu izstrādi vai pašreizējo mehānismu pilnveidošanu, kas vērsti uz rezultātiem, atbalsta stratēģisku izvēļu daudzveidību un iestāžu dažādos profilus, kā arī sekmē izcilību visās tās dimensijās. Komiteja vēlas arī uzsvērt, ka atbilstīgi gūtajai pieredzei šādu mehānismu ieviešanai jānotiek pārdomāti un ar vajadzīgo piesardzību, īpaši lai nodrošinātu, ka izvēlētais risinājums un izmantotie rādītāji sekmē vēlamo mērķu īstenošanu un pienācīgi tiek ņemta vērā vēlamā daudzveidība starp iestādēm, kā arī vienas iestādes ietvaros;

31.

norāda, ka augstākās izglītības iestāžu lielāka autonomija neatbrīvo tās ne no pienākuma atskaitīties, ne no atbildības pret attiecīgo vidi. Tomēr Komiteja atzīst, ka augstākās izglītības iestāžu autonomijas pastiprināšanai bieži vien ir arī pozitīva ietekme uz privātā finansējuma piesaisti, sekmējot tādējādi ieguldījumu vēlamo palielināšanos augstākajā izglītībā.

3.   ES ieguldījums: stimuli pārredzamībai, dažādošanai, mobilitātei un sadarbībai

32.

pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija uzņemsies aktīvāku lomu, lai atbalstītu augstākās izglītības iestādes un dažādās valsts, reģionālās un vietējās iestādes augstākās izglītības modernizācijas programmas īstenošanā. Komiteja uzskata, ka šis atbalsts visos tā iespējamajos veidos ir būtisks, lai nodrošinātu dažādu pārvaldes iestāžu un augstākās izglītības iestāžu projektu konverģenci, vienlaikus saglabājot vēlamo daudzveidību un specializāciju;

33.

mudina Eiropas Komisiju programmu un konkrētu darbības virzienu noteikšanā veltīt vēl lielāku uzmanību vienai no prioritātēm, ko Komisija pamatoti izvirzījusi dalībvalstīm un augstākās izglītības iestādēm, proti, palielināt līdzdalības rādītājus augstākajā izglītībā un šajā sakarā pastiprināt tās “sociālo dimensiju”;

3.1.   Atbalstīt reformas, izmantojot politikas faktus, analīzi un pārredzamību

34.

secina, ka Boloņas procesa īstenošana apliecina, ka ar relatīvi vienkāršiem salīdzinošiem rezultātu apkopojumiem, lai sekotu reformas projektu gaitai, tiek iegūta ļoti noderīga informācija un liels mobilizācijas potenciāls; tādēļ Komiteja ierosina šādu instrumentu izmantot plašāk. Šajā sakarā Komiteja tomēr norāda, ka dalībvalstu līmenī šādā rezultātu apkopojumā bieži vien nevar atspoguļot dinamiku, kas dažādos reģionos attīstās dažādi, un tādēļ no šā apkopojuma ne vienmēr var gūt pareizo priekšstatu par reģionālo un vietējo pašvaldību īstenoto politiku, vismaz attiecībā uz darbības jomām, kuras lielā mērā vai pilnībā ietilpst to kompetencē;

35.

atbalsta Eiropas Komisijas projektu “U-Map”, kura uzdevums ir izcelt augstākās izglītības iestāžu profilu daudzveidību, un “U-Multirank”, kura mērķis ir nodrošināt daudzdimensiju informācijas un klasifikācijas rīku, kas balstīts uz rezultātiem. Šajā procesā jāraugās, lai augstskolām nerastos nesamērīgs papildu administratīvais slogs. Komiteja uzskata par pašsaprotamu, ka reģionālā integrācija un iesaistīšanās vietējā vidē būs viens no parametriem, pēc kuriem tiks hierarhiski sakārtotas un klasificētas augstākās izglītības iestādes;

36.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas projektu sadarbībā ar Eurostat apkopot labākos datus par mobilitāti mācību nolūkos un nodarbināmību saistībā ar augstāko izglītību. Komiteja norāda, ka šāda veida informācija ir ļoti vērtīga ne vien augstākās izglītības iestāžu studentiem un absolventiem, bet var arī palīdzēt vidējās izglītības mācību iestāžu skolēniem studiju izvēlē;

37.

lūdz Eiropas Komisiju rūpīgi pārdomāt konkrētos mērķus, ko tā vēlas sasniegt, izveidojot Eiropas Augstākās izglītības reģistru, un pirms sākt izstrādāt šo rīku rūpīgi izpētīt, vai šie mērķi jau netiek īstenoti ar citu iniciatīvu starpniecību;

3.2.   Mobilitātes veicināšana

38.

pilnībā atbalsta mobilitātes veicināšanas mērķi un šajā sakarā vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz 2011. gada 27. un 28. janvāra atzinumā par pamatiniciatīvu “Jaunatne kustībā”, sadaļā “Iniciatīvas saistībā ar mobilitāti (1) izteikto viedokli, kas nav mainījies.

39.

ir pārliecināta, ka, uzlabojot svešvalodu zināšanas, palielinātos ne vien potenciālais apmaiņas programmu apjoms, bet arī to kvalitāte; uzskata, ka Eiropas Komisija šo jomu varētu atbalstīt; atgādina par Eiropas daudzvalodības politikas mērķi — ikvienam eiropietim papildus savai dzimtajai valodai būtu jāzina vēl divas valodas;

40.

atbalsta Eiropas Komisijas vēlmi visiem studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, nodrošināt labāku piekļuvi maģistra studiju programmām citā dalībvalstī, un apstiprina, ka šīs kategorijas studentiem nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts. Komiteja pieņem zināšanai Eiropas Komisijas priekšlikumu sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku Eiropas līmenī izstrādāt studentu aizdevumu garantijas instrumentu. Komiteja uzsver, ka abu minēto darbību rezultātā mobilitāte nedrīkst kļūt par komerciālu jautājumu. Šāda instrumenta izstrādei vajadzētu papildināt pastāvošās stipendiju sistēmas, piemēram, Erasmus, kuru vērtība apliecināta jau sen (2);

41.

pauž nožēlu, ka valstu aizdevumu mobilitātes trūkums ir šķērslis studentu mobilitātei; uzsver pienākumu piešķirt aizdevumus un stipendijas bez jebkādas diskriminācijas pilsonības dēļ;

42.

atzīst, ka studentu mobilitātes plūsma var būt nopietns izaicinājums atsevišķām valstīm un dažreiz jo īpaši atsevišķiem reģioniem. Komiteja aicina studiju programmās, kas piešķir tiesības sniegt noteiktus pakalpojumus, piemēram, medicīnas programmās, studentu uzņemšanas noteikumos ņemt vērā reģionālās vajadzības, jo tas ir nepieciešams, lai reģionā nodrošinātu medicīnisko aprūpi. Turklāt RK ir gatava iesaistīties šīs problēmas detalizētā izpētē un visām pusēm pieņemamu ilgtspējīgu risinājumu meklēšanā atbilstoši ES acquis;

43.

pauž pārliecību, ka jāveic īpaši pasākumi, lai visiem studentiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi mobilitātei izglītības jomā, neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa vai izcelsmes reģiona ģeogrāfiskā stāvokļa;

44.

piekrīt, ka dažu pārrobežu izglītības veidu, kas tiek piedāvāti franšīzes līgumu ietvaros, kvalitāte rada bažas, un aicina visas dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, piemēram, saistībā ar Savienības dalībvalstu augtākās izglītības iestāžu piedāvāto mācību programmu kvalitātes nodrošināšanu ārpus valsts robežām, lai vienas valsts izglītības iestādes varētu pilnībā uzticēties citas valsts iestādēm;

45.

piekrīt, ka joprojām ir pārāk daudz šķēršļu pētnieku pārrobežu mobilitātei, un aicina dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai nodrošinātu darba apstākļu un sociālo sekundāro tiesību labāku regulējumu, tādējādi panākot pētniekiem lielāku drošību, uzturoties ārvalstīs, un līdz ar to veicinot viņu vēlmi iesaistīties pārrobežu mobilitātē;

3.3.   Augstākā izglītība – inovāciju, darba vietu izveides un nodarbinātības centrā

46.

sagaida, ka tiks pieņemta stratēģiskā inovāciju programma, un cer, ka atbilstošā laika posmā būs iespējams noteikt gan prioritātes Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta attīstībai, gan definēt jauno zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK);

47.

ar interesi seko līdzi augstākās izglītības iestāžu un uzņēmēju “zināšanu apvienību” attīstībai, vienlaikus apsverot, vai nebūtu lietderīgi, pat nepieciešami, tāda paša veida apvienības veidot ar bezpeļņas institūcijām un organizācijām. Šajā sakarā Komiteja domā par izaicinājumiem, ar kuriem Eiropai nāksies saskarties, piemēram, sabiedrības novecošana un dzimstības samazināšanās, multikulturāla sabiedrība, klimata pārmaiņas un citi līdzīgi procesi;

48.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu veidot kvalitatīvu stažēšanās sistēmu un uzskata, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstu vietējā, reģionālā un valsts līmeņa iestādēm turpmāk aktīvi jāuzrauga šīs sistēmas īstenošana; ierosinājums izveidot centralizētu formu, kurā apkopoti stažēšanās piedāvājumi Eiropā, varētu būt ļoti labs līdzeklis, kā vienkāršot piekļuvi stažēšanās piedāvājumiem un mudināt jauniešus pieteikties stažēties citās dalībvalstīs;

3.4.   Atbalsts Eiropas augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanā

49.

piekrīt Eiropas Komisijai, ka starptautisko aspektu izvēršanu un pārrobežu sadarbību nevar ierobežot tikai Eiropas līmenī un ka šiem procesiem jānotiek pasaules telpā. Šajā sakarā Komiteja īpaši uzsver, ka kaimiņu reģioniem, no kuriem viens atrodas Eiropas Savienībā, bet otrs — ārpus tās, ir liels sadarbības potenciāls. Šajā sakarā ES būtu jāsekmē Eiropas augstskolu sadarbība ar augstākās izglītības centriem trešās valstīs, lai citstarp uzlabotu to pārvaldību un izglītības programmas, šim nolūkam izmantojot mūsu izglītības iestāžu pieredzi. Šajā sakarā ir jāatbalsta mobilitātes pasākumi un apmaiņas programmas, iesaistot studentus un mācībspēkus no pierobežas reģionu un kaimiņos esošo trešo valstu augstskolām, kā arī jāatbalsta labas prakses eksports;

50.

gaida konkrētākus ierosinājumus par to, kā Eiropas Komisija atbalstīs Eiropas augstākās izglītības iestāžu sagatavotās un pilnveidotās starptautisko aspektu izvēršanas stratēģijas, un cer, ka Komisija par šo jautājumu uzsāks dialogu ar visām iesaistītajam pusēm. Komiteja norāda, ka dialogā jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības, jo bieži vien augstākās izglītības iestāžu starptautisko aspektu izvēršanas stratēģijas ir ciešā mijiedarbībā ar to reģionu attīstības stratēģiju, kur minētas iestādes atrodas.

3.5   Ilgtermiņa ietekmes un Eiropas Savienības finansējuma papildināmības stiprināšana

51.

atzinīgi vērtē priekšlikumu no 2014. gada turpināt palielināt finansējumu pašreizējām programmām izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, kā arī vienkāršot to administratīvo pārvaldību programmas “Erasmus visiem” ietvaros. Komiteja cer, ka šī jaunā programma ne tikai paplašinās, bet arī kvalitatīvi uzlabos dažāda veida apmaiņas programmas un sadarbību;

52.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu jaunajā programmā “Apvārsnis 2020” apvienot esošās Eiropas pētniecības un inovāciju programmas;

53.

ņemot vērā augstākās izglītības iestāžu un vietējo un reģionālo pašvaldību tuvo saistību, aicina Eiropas Komisiju rosināt pašvaldības atbalstīt augstākās izglītības iestādes, lai tās pilnībā izmantotu programmu “Erasmus visiem” un “Apvārsnis 2020” sniegtās iespējas;

54.

tāpat kā iepriekš izstrādātajos atzinumos, Komiteja norāda, ka, esošās programmas iekļaujot jaunajās programmās, jārīkojas uzmanīgi, lai reorganizācijas rezultātā nezaudētu atsevišķus būtiskus aspektus;

55.

atbalsta Eiropas Komisijas veidoto sasaisti starp (augtāko) izglītību, no vienas puses, un ES kohēzijas politiku, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu, no otras puses. Lai saņēmēji šos līdzekļus izmantotu pēc iespējas efektīvāk un rezultatīvāk, Komiteja lūdz Eiropas Komisiju aktīvi apzināt labas prakses piemērus dažādās dalībvalstīs un reģionos un nodrošināt tās izplatīšanu;

3.6.   Turpmākie pasākumi ceļā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas augstāko izglītību

56.

sagaida, ka, izstrādājot konkrētas programmas un rīcības virzienus, Eiropas Komisija pastāvīgi uzturēs augsti vērtēto dialogu ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā arī ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

57.

pieņem zināšanai priekšlikumu izveidot augsta līmeņa grupu, kas analizēs augstākās izglītības modernizēšanai svarīgākos jautājumus, un cer, ka Eiropas Komisija, nosakot grupas sastāvu, ņems vērā paziņojumā minētos īpašos uzdevumus; lūdz, lai šajā augsta līmeņa grupā būtu pārstāvēta arī Reģionu komiteja;

58.

uzstāj, lai modernizācijas projekta izstrādāšanā Eiropas Komisija ņemtu vērā visu attiecīgo pamatiniciatīvu sinerģiju un Komitejas atzinumus šajā sakarā.

Briselē, 2012. gada 16. februārī

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


(1)  CdR 292/2010 fin.

(2)  Skat. 20. punktu Reģionu komitejas atzinumā par pamatiniciatīvu “Jaunatne kustībā” (CdR 292/2010 fin). Minētais atzinums pieņemts 2011. gada 27. un 28. janvārī notikušajā Reģionu komitejas 88. plenārsesijā.