7.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/51


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2006/184/KĀDP

(2006. gada 27. februāris),

atbalstot Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī ir pieņēmusi ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras III nodaļā iekļauti pasākumi, kas paredzēti, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

Eiropas Savienība aktīvi īsteno ES Stratēģiju un tās III nodaļā uzskaitītos pasākumus, konkrēti tos, kas attiecas uz Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) stiprināšanu, tostarp uz atbalstu BTIK īstenošanai attiecīgās valstīs un konstantu pārbaudes mehānisma analīzi.

(3)

Svarīgs elements, ar ko vairot BTIK īstenošanas pārskatāmību, ir ierosinātie uzticēšanās stiprināšanas pasākumi (USP), turklāt ir panākta vienošanās par ES rīcības plānu, lai palielinātu dalībvalstu ierosināto USP skaitu un mudinātu visas dalībvalstis iesniegt ANO ģenerālsekretāram (ANO ĢS) attiecīgu ekspertu un laboratoriju sarakstus, jo šā plāna rezultāti varētu palīdzēt izstrādāt turpmākas vienotās rīcības šajā jomā.

(4)

BTIK pārskata konference 2006. gadā būs laba iespēja vienoties par konkrētiem, praktiskiem un reāliem pasākumiem, lai stiprinātu gan konvenciju, gan tās ievērošanu. Tādējādi Eiropas Savienība joprojām ir pilna apņēmības izstrādāt pasākumus, ar ko pārbaudīt BTIK ievērošanu. Nenotiekot sarunām par pārbaudes mehānismu, tomēr joprojām jāveic liels lietderīgs darbs BTIK starpsanāksmju darba programmā.

(5)

Komisijai ir uzticēts pārraudzīt ES finanšu ieguldījuma īstenošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

1.   Eiropas Savienība, tieši un praktiski piemērojot vairākus elementus, kas paredzēti ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, atbalsta BTIK, lai:

veicinātu BTIK vispārēju pieņemšanu,

palīdzētu BTIK īstenot valstīm, kas ir tās Puses.

2.   Projektu, kas atbilst ES Stratēģijā paredzētajiem pasākumiem, mērķi ir:

veicināt BTIK vispārīgumu, veicot darbības, arī organizējot reģionu un apakšreģionu darba grupas un seminārus, lai palielinātu BTIK dalībvalstu skaitu,

valstīm, kas ir BTIK puses – palīdzēt to īstenot, lai nodrošinātu, ka tās savos tiesību aktos un administratīvos noteikumos transponē BTIK uzliktos starptautiskos pienākumus.

Sīki izstrādāts iepriekš minēto projektu apraksts ir dots pielikumā.

2. pants

1.   Prezidentvalsts, pilnībā sadarbojoties ar Komisiju, ir atbildīga par Vienotās rīcības īstenošanu. Komisija pārrauga, vai pareizi īsteno 3. pantā minēto ES finanšu ieguldījumu.

2.   Lai sasniegtu 1. panta 1. punktā norādītos mērķus, prezidentvalstij palīdz ģenerālsekretārs/KĀDP Augstais pārstāvis (ĢS/AP), kurš būs atbildīgs par to projektu īstenošanas politisko koordināciju, kas minēti 1. panta 2. punktā.

3.   Vienotās rīcības 1. panta 2. punktā minēto projektu tehniskā īstenošana ir uzticēta Akadēmiskajam starptautisko pētījumu institūtam Ženēvā, kas uzdevumus veic prezidentvalsts vārdā un ĢS/AP vadībā.

3. pants

1.   Bāzes finansējums abiem 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem projektiem ir EUR 867 000.

2.   Izdevumus, ko finansē ar 1. punktā paredzēto summu, apsaimnieko saskaņā ar Kopienas procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējām budžetam, izņemot to, ka nekāds iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā.

3.   Lai īstenotu 1. panta 2. punktā minētos projektus, Komisija noslēdz finansējuma nolīgumu ar 2. panta 3. punktā minēto Akadēmisko starptautisko pētījumu institūtu Ženēvā.

4. pants

Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par Vienotās rīcības īstenošanu, pamatojoties uz kārtējiem pārskatiem, ko sagatavo Akadēmiskais starptautisko pētījumu institūts Ženēvā. Komisija pilnībā iesaistās un sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālo realizēšanu.

5. pants

Šī Vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Tās spēkā esamības termiņš beidzas 18 mēnešus pēc tās pieņemšanas dienas.

6. pants

Šo Vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 27. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

U. PLASSNIK


PIELIKUMS

1.   Mērķis

Vispārējais mērķis: atbalstīt BTIK vispārēju pieņemšanu un, konkrēti, veicināt to, lai BTIK pievienotos valstis, kas nav tās Puses (gan parakstītājvalstis, gan valstis, kas nav to parakstījušas), un valstīm, kas ir BTIK Puses, palīdzētu to īstenot.

Apraksts: ES palīdzība BTIK īstenošanai būs vērsta uz šādām jomām, ko valstis, kas ir BTIK puses, atzinušas par tādām, kurām nepieciešama tūlītēja rīcība:

i)

BTIK vispārējas pieņemšanas veicināšana;

ii)

valstīm, kas ir BTIK Puses – palīdzība to īstenot.

Turpmāk aprakstītie projekti saņems ekskluzīvu ES atbalstu.

2.   Projekta apraksts

2.1.   1. projekts: BTIK vispārējas pieņemšanas veicināšana

 

Projekta mērķis:

Pastiprināt dalību BTIK, izmantojot seminārus reģionos un apakšreģionos. Semināru mērķis būs veicināt dalību BTIK un tādējādi stiprināt BTIK īstenošanu minētajos reģionos, un izskaidrot, kādus labumus dod BTIK un kādas sekas rada pievienošanās tai, ka arī izprast, kādas vajadzības ir tām valstīm, kas nav pievienojušās BTIK, lai palīdzētu tām pievienoties, kā arī piedāvātu ES tehnisku un izstrādes palīdzību valstīm, kam tā ir vajadzīga.

 

Projekta rezultāti:

i)

pastiprināta dalība BTIK, izvērsta dažādos ģeogrāfiskos reģionos (Rietumāfrikā, Vidusāfrikā, Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā, Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā un Kaukāzā, Āzijā un Klusā Okeāna salās, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā);

ii)

pastiprināti reģionu tīkli, tajos iesaistot būtiskas apakšreģionu organizācijas un tīklus dažādās jomās, kas ir svarīgas BTIK.

 

Projekta apraksts:

Projektā paredzēts no 2006. līdz 2007. gadam organizēt piecus reģionālos seminārus trīs secīgos posmos. Pirmais, sagatavošanās posms, sastāv no sakaru izveidošanas ar attiecīgajiem izpildītājiem (no diplomātu un speciālistu aprindām), organizējot sagatavošanas sanāksmes un izstrādājot informatīvas paketes, veicinot izpētes un ieviešanas statusa pārskata izstrādi mērķvalstīs un uz interneta bāzes veidojot projekta informācijas un sadarbības pārvaldes sistēmu. Otrā posma mērķis ir palielināt izpratni par BTIK nozīmīgumu diplomātu aprindās un, plašāk runājot, palielināt šo izpratni atsevišķu valstu pārvaldēs, kā arī izveidot pamatu attiecīgo valstu efektīvai dalībai projekta trešajā posmā. Lai to panāktu, izraudzīto valstu diplomātiem tiks organizētas vairākas sanāksmes Briselē, Ženēvā, Hāgā un Ņujorkā, kur parasti notiek ar BTIK saistīti diplomātiski pasākumi. Projekta trešajā posmā paredzēti pieci reģionālie semināri:

a)

BTIK seminārs tās parakstītājvalstīm Rietumāfrikā un Centrālāfrikā, kā arī reģiona valstīm, kas nav to parakstījušas, lai tajā varētu piedalīties lēmumu pieņēmēji un reģionālas organizācijas, piem., Āfrikas Savienība. Būs uzaicināti arī pārstāvji no Kamerūnas, Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Kotdivuāras, Gabonas, Gvinejas, Libērijas un Mauritānijas. Vairāki lektori no ES īsi informētu dalībniekus par to, cik svarīgi ir pievienoties BTIK un kādas priekšrocības tas dod, kā arī par ES ierosmēm ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā. Valsts, kas minētajā reģionā ir BTIK Puse, arī tiktu uzaicināta piedalīties seminārā;

b)

BTIK seminārs tās parakstītājvalstīm Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā, kā arī reģiona valstīm, kas nav to parakstījušas, lai tajā varētu piedalīties lēmumu pieņēmēji un reģionālas organizācijas, piem., Āfrikas Savienība. Būs uzaicināti arī pārstāvji no Angolas, Burundi, Komoru salām, Džibutijas, Eritrejas, Madagaskaras, Malāvijas, Mozambikas, Namībijas, Somālijas, Tanzānijas Savienotās Republikas un Zambijas. Vairāki lektori no ES īsi informēs dalībniekus par to, cik svarīgi ir pievienoties BTIK, un kādas priekšrocības tas dod, kā arī par ES ierosmēm attiecībā uz ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos. Valsts, kas minētajā reģionā ir BTIK Puse, arī tiktu uzaicināta piedalīties seminārā;

c)

BTIK seminārs tās parakstītājvalstīm Tuvajos Austrumos, kā arī reģiona valstīm, kas nav to parakstījušas, uzaicinot pārstāvjus arī no Ēģiptes, Izraēlas, Sīrijas Arābu Republikas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Vairāki lektori no ES īsi informētu dalībniekus par to, cik svarīgi ir pievienoties BTIK, un kādas priekšrocības tas dod, kā arī par ES ierosmēm attiecībā uz ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos. Valsts, kas minētajā reģionā ir BTIK Puse, arī tiktu uzaicināta piedalīties seminārā;

d)

BTIK seminārs tās parakstītājvalstīm Āzijā un Klusā Okeāna salās, kā arī reģiona valstīm, kas nav to parakstījušas. Uzaicinās arī pārstāvjus no Kuka salām, Kiribati, Maršala salām, Mikronēzijas, Mjanmas, Nauru, Nepālas, Niue, Rietumsamoa un Tuvalu. Vairāki lektori no ES īsi informētu dalībniekus par to, cik svarīgi ir pievienoties BTIK, un kādas priekšrocības tas dod, kā arī par ES ierosmēm attiecībā uz ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos. Valsts, kas minētajā reģionā ir BTIK Puse, arī tiktu uzaicināta piedalīties seminārā;

e)

BTIK seminārs tās parakstītājvalstīm Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, kā arī reģiona valstīm, kas nav to parakstījušas. Uzaicinās arī pārstāvjus no Haiti, Gajānas un Trinidadas un Tobago. Vairāki lektori no ES īsi informētu dalībniekus par to, cik svarīgi ir pievienoties BTIK, un kādas priekšrocības tas dod, kā arī par ES ierosmēm attiecībā uz ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos. Valsts, kas minētajā reģionā ir BTIK Puse, arī tiktu uzaicināta piedalīties seminārā.

 

Paredzētās izmaksas: EUR 509 661.

2.2.   2. projekts: Palīdzība BTIK īstenošanā valstīm, kas ir BTIK Puses

 

Projekta mērķis:

Nodrošināt, lai valstis, kas ir BTIK Puses, savos tiesību aktos un administratīvos pasākumos transponētu BTIK uzliktos starptautiskos pienākumus.

 

Projekta rezultāti:

Ņemot vērā elementus, ko valstis, kas ir BTIK Puses, ir apzinājušas “BTIK starpsanāksmju procesā”, attiecīgo valstu attieksmē pret īstenošanu ir jāpanāk trīs kopīgi elementi:

i)

jāpieņem attiecīgo valstu tiesību akti, arī krimināltiesiski akti, kas aptvertu visus konvencijā paredzētos aizliegumus;

ii)

jāpieņem iedarbīgi noteikumi vai tiesību akti, lai kontrolētu un pārraudzītu attiecīgu divējādi lietojamu tehnoloģiju nodošanu;

iii)

jāveic efektīva īstenošana un piemērošana, lai novērstu pārkāpumus un sodītu par tiem.

 

Projekta apraksts:

Projekta mērķis ir novērst nepilnības, kas pastāv BTIK ieviešanā, piemēram, juridisko konsultāciju tīkla vai ieviešanas rīcības plāna trūkumu, BTIK ieviešanai paredzētu valsts koordinācijas centru trūkumu, kā arī nedrošību par obligātajiem BTIK valsts ieviešanas standartiem. Lai novērstu šos trūkumus, projektā ir paredzēts sagatavošanas posms, kurā ietilpst ES juridisko ekspertu un pētniecības un konsultatīvo pasākumu kopējās bāzes izveide. Nākamajā posmā paredzēti šādi ieviešanas atbalsta pasākumi:

a)

organizēs konferenci, gatavojoties Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas pārskatīšanas konferencei 2006. gadā, lai saņemtu konkrētus lūgumus no valstīm, kas ir Puses, kurām vēl jāizpilda BTIK uzliktie pienākumi;

b)

organizēs palīdzības vizītes juridiskos un tehniskos aspektos, lai palīdzētu risināt konkrētus jautājumus valstīm, kas ir Puses. Vizītēs izstrādās valstu tiesību aktu projektus, lai nodrošinātu BTIK uzlikto saistību efektīvu pārveidi attiecīgas valsts tiesību aktos un pasākumos, arī attiecīgos krimināltiesību aktos. ES arī palīdzēs valstīm īstenot pasākumus, lai varētu nodrošināt pienācīgu fizisku aizsardzību bioloģiskām un toksiskām vielām, kā arī attiecīgiem materiāliem un iekārtām. Katra vizīte ilgs apmēram 5 dienas. Katrā vizītē dosies ne vairāk kā 3 eksperti. Speciālisti no ES dalībvalstīm tiks aicināti piedalīties;

c)

turklāt projekti attiecīgi nodrošinās BTIK tulkojumus, ko darīs pieejamus internetā.

 

Paredzētās izmaksas: EUR 277 431.

3.   Īstenošanas laiks

Paredzētais šīs Vienotās rīcības īstenošanas laiks ir 18 mēneši.

4.   Labuma guvēji

Labumu no darbībām, kas saistās ar konvencijas vispārēju pieņemšanu, gūst valstis, kas nav BTIK Puses (gan parakstītājvalstis, gan valstis, kas nav to parakstījušas). Labumu no darbībām, kas saistītas ar BTIK īstenošanu, gūst valstis, kuras ir BTIK Puses.

5.   Īstenošanas struktūra

Akadēmiskajam starptautisko pētījumu institūtam Ženēvā (ar Bioloģisko ieroču novēršanas projekta (BINP) direktora Dr. Zanders starpniecību) ir uzticēts tehniski īstenot abus projektus, ko politiski koordinēs ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja personīgais pārstāvis masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jautājumos. Paredzētos reģionu seminārus un konsultācijas organizēs ar ES Drošības pētījumu institūta atbalstu. BINP, veicot darbības, vajadzības gadījumā sadarbojas ar vietējām dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisiju.

6.   Vajadzīgo līdzekļu tāme

ES ieguldījums 100 % apjomā segs šajā pielikumā aprakstīto projektu īstenošanu. Paredzēto izmaksu tāme ir šāda:

1. projekts

EUR 509 661

2. projekts

EUR 277 431

Administratīvās izmaksas (7 % no tiešajām izmaksām):

EUR 55 096

KOPĒJĀS IZMAKSAS (bez neparedzētiem izdevumiem):

EUR 842 188

Turklāt neparedzētiem izdevumiem ir paredzēta rezerve aptuveni 3 % apjomā no paredzētiem izdevumiem (EUR 24 812).

KOPĒJĀS IZMAKSAS (līdz ar neparedzētiem izdevumiem):

EUR 867 000

7.   Finanšu bāzes summa projektu izmaksu segšanai

Projektu kopējās izmaksas ir EUR 867 000.