8.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 285/7


Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 11. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — D.M.M.A. Arens-Sikken/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-43/07) (1)

(Kapitāla brīva aprite - EK līguma 73.b un 73.d pants (jaunajā redakcijā attiecīgi - EKL 56. un 58. pants) - Mantojuma nodokļa un nodokļa par īpašuma tiesību maiņu valsts tiesiskais regulējums, kas, aprēķinot minētos nodokļus, nepieļauj atskaitīt mantojuma daļu pārsniedzošos parādus, kas saistīti ar augšupejoša radinieka atstātā mantojuma testamentāro sadali, ja persona, kuras mantojums ir atklājies, savas nāves brīdī nav dzīvojusi dalībvalstī, kurā atrodas nekustamais īpašums, kas ir mantojuma priekšmets - Ierobežojums - Pamatojums - Neesamība - Divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu neesamība - Minētās personas dzīvesvietas dalībvalstī paredzēta mazāka apmēra ieskaita nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanai ietekme uz kapitāla brīvas aprites ierobežojumu aizliegumu)

(2008/C 285/10)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: D.M.M.A. Arens-Sikken

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — EKL 56. un 58. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz mantojuma nodokļa aprēķināšanu nekustamam īpašumam saskaņā ar kuru no nekustamā īpašuma vērtības nevar atskaitīt parādu, kas saistīts ar mantojuma dalīšanu, gadījumā, ja mantojuma atstājējs savas nāves brīdī ir dzīvojis citā dalībvalstī — Piemērojamā salīdzināšanas metode, lai noteiktu mantojuma nodokļa apmēru gadījumā, kad mantojuma atstājējs savas nāves brīdī ir dzīvojis tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas nekustamais īpašums — Konvencija par izvairīšanos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem

Rezolutīvā daļa:

1)

EK līguma 73.b pants un 73.d pants (jaunajā redakcijā attiecīgi — EKL 56. un 58. pants) ir interpretējami tādējādi, ka ar tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamata lietā par mantojuma un īpašuma tiesību maiņas nodokļu aprēķinu par nekustamo īpašumu dalībvalstī, ja ar to, aprēķinot šos nodokļus, nav paredzēta iespēja atskaitīt mantojuma daļu pārsniedzošos parādus, kas radušies mantojuma testamentārās sadales rezultātā, ja persona, kuras mantojums ir atklājies, savas nāves brīdī nedzīvoja šajā valstī, bet gan citā dalībvalstī, tomēr šāds atskaitījums būtu pieļaujams, ja attiecīgā persona tobrīd būtu dzīvojusi valstī, kurā atrodas nekustamais īpašums, kas ir mantojuma priekšmets, tiktāl, ciktāl ar šo tiesisko regulējumu tiek piemērota progresīva nodokļa likme un ja, neņemot vērā minētos parādus un piemērojot šo progresīvo likmi, mantiniekiem, kuriem uz šādu atskaitījumu nav tiesību, varētu rasties lielāka maksājamo nodokļu nasta;

2)

šī sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktā sniegto atbildi neietekmē apstāklis, ka saskaņā ar dalībvalsts, kurā savas nāves brīdī ir dzīvojusi persona, kuras mantojums ir atklājies, tiesisko regulējumu vienpusēji paredz iespēju piešķirt nodokļa atlaidi, pamatojoties uz mantojuma nodokli, kas maksājams citā dalībvalstī par šīs citas valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.


(1)  OV C 69, 24.3.2007.