7.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 31/32


Reģionu komitejas atzinums par Komisijas paziņojumu par Sociālo programmu

(2006/C 31/08)

REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Sociālo programmu, KOM (2005) 33 galīgā red.;

ņemot vērā Komisijas lēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības dibināšanas līguma 265. panta 1. punktu konsultēties ar Reģionu komiteju šajā jautājumā;

ņemot vērā Komitejas priekšsēdētāja 2005. gada 20. janvāra lēmumu dot norādījumu Ekonomikas un sociālās politikas komisijai sagatavot atzinumu šajā jautājumā;

ņemot vērā Konstitucionālā līguma projektu un jo īpaši tā III-117. pantu un no III-209. panta līdz III-219. pantam;

ņemot vērā 2001. gada Balto grāmatu par Eiropas pārvaldību, KOM(2001) 428 galīgā red.;

ņemot vērā augsta līmeņa grupas par sociālās politikas nākotni paplašinātā Eiropas Savienībā ziņojumu (Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts, 2004. gada maijs);

ņemot vērā Wim Kok kga vadītās sevišķu uzdevumu grupas izstrādāto ziņojumu “Darbavietas, darbavietas, darbavietas: radīt vairāk darba vietu Eiropā” 2003. gada novembrī;

ņemot vērā publikāciju “Izmaksas, ko rada Lisabonas stratēģijas trūkums. Literatūras apskats par Lisabonas stratēģijai līdzīgu reformu ekonomisko ietekmi,” (“The economic costs of non-Lisbon. A survey of the literature on the economic impact of Lisbon-type reforms”), European economy, Occasional Papers, Nr.o 15, 2005. gada marts;

ņemot vērā RK 2005. gada 23. februāra atzinumu par “Priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Sociālo fondu un Priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās palīdzības programmu — PROGRESS(CdR 240/2004 fin);

ņemot vērā RK 2005. gada 23. februāra atzinumu par tēmu “Komisijas paziņojums par globalizācijas sociālo dimensiju — ES politikas ieguldījums vienmērīgā labuma sadalē”(CdR 328/2004 fin);

ņemot vērā RK 2004. gada 29. septembra atzinumu par Komisijas paziņojumu “Gados vecāku darbinieku nodarbinātības palielināšana un darba attiecību pārtraukšanas aizkavēšana darba tirgū”(CdR 151/2004 fin)  (1);

ņemot vērā RK 2004. gada 22. aprīļa atzinumu par “Kopīgo ziņojumu par sociālo integrāciju, apkopojot valstu sociālās integrācijas rīcības plānu rezultātus (2003.-2005. gadam)”(CdR 21/2004 fin)  (2);

ņemot vērā savu 2005. gada 24. februāra rezolūciju “Lisabonas stratēģijas dinamikas atjaunināšana”, (CdR 518/2004 fin);

ņemot vērā Ekonomikas un sociālās politikas komisijas 2005. gada 3. maijā pieņemto atzinuma projektu (CdR 80/2005 rev.1, ziņotāja: Linetta Serri kdze , Armundžijas pašvaldības padomes locekle, (IT — ESP)),

60. plenārajā sesijā, kas notika 2005. gada 6. — 7. jūlijā (6. jūlija plenārsēdē), ir pieņēmusi šādu atzinumu.

1.   Reģionu komitejas apsvērumi.

Reģionu komiteja

1.1

atzinīgi vērtē apņēmību īstenot jaunu Sociālo programmu 2005. — 2010. gadam. Komiteja pilnībā atbalsta programmas mērķus un pozitīvi vērtē tajā noteiktās stratēģijas, ka arī to ieviešanai paredzētos daudzos konkrētos instrumentus ar devīzi “Sociālā Eiropa pasaules ekonomikā: darbs un jaunas iespējas visiem”;

1.2

īpaši atzinīgi vērtē to, ka, neskatoties uz Eiropas ekonomiskās izaugsmes samazināšanos un līdz šim neapmierinošajiem Lisabonas stratēģijas īstenošanas rezultātiem, sociālās politikas priekšplānā tiek atkārtoti izvirzīti tie paši Lisabonas mērķi, kuros uzsvērta ekonomiskās izaugsmes sociālā dimensija, un ka tiek atdzīvināts Eiropas sociālais modelis, kas atbilstoši 2002. gada Barselonas Eiropadomes lēmumam balstās uz ekonomisko izaugsmi, augstu sociālās aizsardzības līmeni, izglītību visiem un sociālo dialogu;

1.3

atbalsta Sociālās programmas pamatprincipus, tas ir, vienota koncepcija, nodarbinātības kvalitātes veicināšana, sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija un sociālās politikas trūkuma radītu izmaksu vērā ņemšana;

1.4

tomēr atzīmē, ka izvirzītie mērķi dažreiz ir pārāk vispārīgi un ka precīzāk jādefinē to īstenošanai nepieciešamie instrumenti un termiņi;

1.5

piekrīt uzskatam, ka ir jāņem vērā izmaksas, ko rada sociālās politikas trūkums, jo sociālās politikas pasākumi var veicināt gan sociālo, gan ekonomisko mērķu sasniegšanu. Tie kalpo ne tikai sociālās atstumtības mazināšanai, bet var arī veicināt labāku ekonomisko rezultātu sasniegšanu, piemēram, nostiprinot ekonomikas spēju piemēroties mainīgajiem starptautiskajiem apstākļiem. Nepiemēroti sociālās politikas pasākumi vai to trūkums praksē negatīvi ietekmē ekonomiskās izaugsmes iespējas;

1.6

izsaka nožēlu, ka, neskatoties uz minēto kopumā pozitīvo novērtējumu, Sociālajā programmā nav skaidri minēta vietējo un reģionālo varu loma un atbildība, īpaši tādēļ, ka lielākajā daļā Eiropas valstu tieši vietējās un reģionālās varas ir atbildīgas par sociālās politikas pasākumu noteikšanu un to ieviešanu;

1.7

šajā sakarā uzskata, ka vietējo un reģionālo varu līdzdalība un to veiktie turpmākie pasākumi saskaņā ar Līguma par Konstitūciju Eiropai projektā un 2001. gada Baltajā grāmatā par Eiropas pārvaldību (paziņojums Pastāvīgs un sistemātisks dialogs ar pašvaldību apvienībām par politiku veidošanu) noteikto subsidiaritātes principu ir viens no veiksmīgas Sociālās programmas mērķu sasniegšanas priekšnoteikumiem;

1.8

izsaka vēlmi, lai ar pilsoņiem tuvāko iestāžu palīdzību tiktu novērsts līdzsvara trūkums un mazinātas atšķirības starp dažādām dalībvalstīm, kā arī veicināta Eiropas sociālā modeļa labāko aspektu izplatīšana, vadoties pēc labākās prakses nevis pielāgojoties to dalībvalstu situācijai, kas sociālās politikas jomā ir visvairāk atpalikušas.

Par Komisijas stratēģijas, mērķiem, instrumentiem un priekšlikumiem.

2.   Reģionu komitejas ieteikumi.

Vairot uzticību

Reģionu komiteja

2.1

apzinoties, ka Eiropas pilsoņi šobrīd ir ļoti nobažījušies (izaugsmes samazināšanās, pirktspējas pazemināšanās, sabiedrības novecošana, atziņa, ka ES loma starptautiskajā arēnā nav galvenā, sociālās aizsardzības sistēmu problēmas un joprojām pastāvošā nabadzība un sociālā un ekonomiskā atstumtība izraisa bailes un tieksmi aizsargāties, kā arī veicina bijušā un jauna veida vietējo egoismu), atbalsta jautājuma par uzticības vairošanas izvirzīšanu Eiropas sociālās stratēģijas centrā;

2.2

uzskata, ka ir svarīgi veikt mērķtiecīgas darbības, lai izplatītu patiesu informāciju, kas kliedētu veco un jauno dalībvalstu pilsoņu bažas;

2.3

tomēr atgādina nepieciešamību papildus labākas komunikācijas centieniem turpināt virzīties uz būtiskajiem mērķiem un veicināt jūtamus darba un dzīves apstākļu uzlabojumus. Minētie mērķi jāpielāgo dažādo dalībvalstu atšķirīgajiem apstākļiem un prioritātēm, un to īstenošanā jāparedz aktīva vietējo un reģionālo varu iesaistīšana.

3.   Instrumenti.

Reģionu komiteja

3.1

uzskata, ka nolūkā kliedēt valdošo uzticības trūkumu ir pilnībā jāizmanto viss noteikto instrumentu klāsts (tiesību akti, sociālais dialogs, finanšu instrumenti);

3.1.1

uzsver progresu, ko iezīmē vispārīga sociālā panta iekļaušana Konstitucionālajā līgumā (II-117. pants), saskaņā ar kuru sociāla dimensija turpmāk pienācīgi jāņem vērā visās Kopienas politikās;

3.2

pozitīvi vērtē Sociālās programmas, Lisabonas stratēģijas un Ilgtspējīgās attīstības stratēģijas, kas jāiekļauj visās Kopienas politikās, savstarpējo papildināmību. Ja Komisijas izstrādātajā ietekmes novērtējuma instrumentā būs ņemts vērā Konstitucionālā Līguma projektā noteiktais subsidiaritātes princips, minētā vienotā pieeja veicinās reālu nodarbinātības un sociālās politikas progresu;

3.3

aicina Komisiju paplašināt pašreizējo starpvaldību sadarbību ar atklātās koordinācijas metodi, iesaistot vietējās un reģionālās varas, jo vietējās un reģionālās varas būs galvenās Programmas finanšu instrumentu apsaimniekotājas, īpaši attiecībā uz tādām sadaļām kā “Konverģence” un “Reģionu konkurētspēja un nodarbinātība”;

3.4

uzskata, ka ir intensīvi jāstrādā, lai ieviestu Kopienas sasniegumus visā Eiropas Savienībā, jo visu dalībvalstu tiesību aktos tiks pakāpeniski iekļauti Eiropas principi un minimālos standarti, lai samazinātu dažādo dalībvalstu atšķirības un līdzsvara trūkumu;

3.5

uzskata, ka šobrīd, gadu pēc jaunu valstu pievienošanās, Komisijai būtu lietderīgi izvērtēt ierobežojumus darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm piekļūt darba tirgum 15 valstu Eiropas Savienībā. Īpaši vērtīgi būtu uzzināt par minēto ierobežojumu strukturālo ietekmi uz darba attiecību statusu;

3.6

uzskata, ka ierobežojumi darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm piekļūt darba tirgum 15 valstu Eiropas Savienībā, kā arī pašreizējās debates par Komisijas priekšlikumu direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū rada nepieciešamību pārskatīt Direktīvu Nr. 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīta ar pakalpojumu sniegšanu;

4   Trīs nosacījumi veiksmīgai uzticības vairošanai.

Reģionu komiteja

4.1

atzīst tādas jaunas dažādu paaudžu pieejas nozīmīgumu, lai radītu vairāk un labākas iespējas jauniem cilvēkiem. Jauniešu centrālā loma ir uzticības vairošanas un Lisabonas stratēģijas mērķu atdzīvināšanas pamatnoteikums; šajā saistībā Komiteja vērš uzmanību uz savu atzinumu (EDUC-37, 2004) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par programmas izveidošanu “JAUNATNE DARBĪBĀ” laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam;

4.2

atbalsta intensīvu diskusiju saistībā ar Zaļo grāmatu par dažādu paaudžu dimensiju 2005. gadā;

4.3

atzīmē, ka, pastiprināti debatējot par sabiedrības novecošanu un pensiju sistēmu reformu, vienlaicīgi ir detalizēti jāvērtē un jāņem vērā notiekošā jauniešu dzīves apstākļu pasliktināšanās attiecībā uz ienākumu stabilitāti, kā arī uz nodarbinātības un karjeras iespējām. Nenovēršoties no gados vecāko pilsoņu ieilgušajām problēmām, vienotās pieejas ietvaros vienlaikus jāpievērš uzmanība citu sociāli atstumtu sabiedrības grupu dzīves apstākļiem;

4.4

pilnībā atbalsta dažādu paaudžu partnerattiecību ideju, kas, pirmkārt, ļaus uzkrāt un lietderīgi izmantot gados vecāko personu pieredzi, nodrošinot to palikšanu profesionāli aktīvo iedzīvotāju rindās, otrkārt, nodrošinās jauniešu integrācijas iespējas. Šajā sakarā Komiteja aicina Komisiju veicināt gan eksperimentus, gan labākās prakses izplatīšanu, gan īpašas dažādu paaudžu pārstāvju tikšanās iniciatīvas;

4.5

tāpat kā minēts Komisijas paziņojumā, piešķir lielu nozīmi dažāda līmeņa partnerattiecībām, kas ir galvenais instruments šobrīd šķietami novājinātā sociālā kapitāla veidošanā. Šīs novājināšanās iemesls ir ieilgusī ekonomiskās izaugsmes stagnācija un Lisabonas mērķu, no kuriem galvenais ir visu Eiropas pilsoņu tiesības uz cilvēka cienīgu darbu, sasniegšanas kavēšanās;

4.6

uzsver īpašu pasākumu nepieciešamību tur, kur vēsturisku vai sociālekonomisku iemeslu dēļ tradīcijas un pieredze partnerattiecību jomā ir mazāk iesakņojušās;

4.7

pilnībā piekrīt ES ārējās dimensijas nozīmīgumam. Eiropa var kļūt, un tai ir jākļūst par aktīvu starptautisko attiecību dalībnieci, īpaši veicinot visu un ikviena tiesības uz “cienīgu” darbu, nodrošinot taisnīgus starptautiskās tirdzniecības noteikumus, kā arī globālā tirgū saglabājot un atbalstot Eiropas sociālo modeli un tajā noteiktos cilvēka cieņas, sociālā taisnīguma un solidaritātes principus;

4.8

uzskata, ka pilsoņu uzticības sekmīgai vairošanai nepieciešami vēl vismaz divi citi nosacījumi: i) pilsoņu sabiedrība, kas apzinās tai pieejamās Eiropas mēroga iespējas; ii) pilsoņu sabiedrība, kuras rīcībā ir nepieciešamie līdzekļi minēto iespēju izmantošanai, piemēram, valodu zināšanas. Komiteja aicina Eiropas Komisiju papildus citiem priekšnoteikumiem uzsvērt arī šos nosacījumus.

5.   Divi galvenie virzieni: ceļā uz pilnīgu nodarbinātību.

Reģionu komiteja

5.1

pilnībā atbalsta stratēģiju, kas paredz nodarbinātības izvirzīšanu par Sociālās programmas galveno mērķi, gan tās kvantitatīvā, gan kvalitatīvā izteiksmē. Saskaņā ar četrām “Kok ziņojumā” noteiktajām prioritātēm nodarbinātība joprojām ir labākais līdzeklis cīņā pret sociālo atstumtību, kā arī pastāvīgas un ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes veicināšanai;

5.2

piekrīt tam, ka jāizstrādā Zaļā grāmata par darba tiesību attīstību. Jauno darba modeļu vispārējas izplatīšanās rezultātā radusies absolūta nepieciešamība pēc pašreizējo darba likumdošanas normatīvo aktu pielāgošanas;

5.3

uzskata, ka šajā jomā ir vajadzīgi atbilstoši pasākumi, kas ļautu izvairīties no tā, ka nodarbinātības formu elastība, kas ir nepieciešama darba tirgus modernizēšanai un konkurētspējai, izraisītu strādājošo drošības apstākļu pasliktināšanos un pastiprinātu risku, ka viņi varētu nokļūt sociāli atstumto vidū;

5.4

uzskata, ka šajā sakarā, pieliekot visus pūliņus, jāturpina izmantot un nostiprināt sociālais dialogs, kas ir fundamentāls instruments izmaiņu veicināšanai, to pārvaldībai un to sociālā taisnīguma nodrošināšanai;

5.5

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu piedāvāt tādu jaunu stratēģiju attiecībā uz veselību un drošību darbā, kuras mērķis būs nodrošināt strādājošo veselības un darba drošības aizsardzību, ieviešot profilaktiskus pasākumus;

5.6

ar ieinteresētību vēro Eiropas darba tirgus attīstības perspektīvas. Tomēr Komiteja uztraucas par to, lai nospraustais mērķis neparedzētu tikai un vienīgi darbaspēka mobilitāti starp dalībvalstīm, bet arī pievērstos to noteikumu un normu pilnveidošanai, kas regulē paša darba tirgus darbību un kas ļauj apvienot visaugstākās garantijas ar lielāko iespējamo efektivitāti un ražīgumu;

5.7

šajā sakarā uzskata, ka starptautiskie koplīgumi varētu būt lietderīgi;

5.8

tāpat atbalsta uzņēmumu sociālās atbildības veicināšanu;

5.9

tāpat atbalsta sociālās nodrošināšanas shēmu labāku un efektīvāku koordinēšanu;

6.   Ceļā uz solidārāku sabiedrību.

Reģionu komiteja

6.1

atzīst, ka sociālas aizsardzības modernizācijai, ieskaitot tās finansiālo ilgtspēju, ir galvenā nozīme, pārskatot Lisabonas stratēģiju vidējā termiņā. Komiteja tomēr atkārtoti pauž viedokli, ka šai “modernizācijai” jānotiek solidārākas sabiedrības un vienlīdzīgu iespēju visiem pamatmērķa vārdā;

6.2

ņemot vērā minēto, uzskata, ka vietējam un reģionālajām varām minētajā modernizācijas procesā jāatvēl centrālā loma. Tāpat vajadzētu paplašināt atklāto koordinācijas metodi, tajā iekļaujot starpvalstu teritorijas un kopienas;

6.3

piekrīt priekšlikumiem racionalizēt atklātās koordinācijas metodi, izveidojot vienotu sarakstu ar mērķiem, kas kopīgi visām trim jomām — sociālajai integrācijai, pensijām un veselības aizsardzībai;

6.4

pilnībā atbalsta nabadzības apkarošanas un sociālās integrācijas veicināšanas mērķi;

6.5

uzskata, ka Kopienas iniciatīva attiecībā uz priekšrakstiem kas vērsti uz to, lai visiem pilsoņiem nodrošinātu ienākumus iztikas minimuma apmērā, ir izteikti svarīgs jautājums. Komiteja aicina Komisiju attīstīt specifiskus pasākumus, lai salīdzinātu dažādo nacionālā un reģionālā mēroga pieredzi, veicinot labākās prakses izplatīšanu un attiecīgo regulu salīdzinošo analīzi;

6.6

atbalsta 2010. gada pasludināšanu par Eiropas gadu cīņai ar atstumtību un nabadzību. Tomēr tā uzsver, ka šāda veida iniciatīvas (tāpat kā citi Komisijas paziņojumā noteiktie “Eiropas gadi,” kurus jānosauc līdz 2010. gadam) nedrīkst un nevar aprobežoties ar tīri svinīgu raksturu, bet tās jānostiprina ar specifiskiem un mērķtiecīgiem pasākumiem, kas vērsti uz attiecīgo problēmu loku;

6.7

pilnībā piekrīt mērķim vērsties pret diskrimināciju un aizstāvēt minoritāšu tiesības, kura sasniegšanai vajadzības gadījumā jāizmanto arī juridiska rakstura iniciatīvas;

6.8

atbalsta priekšlikumu par Eiropas Dzimumu jautājumu institūta izveidi. Tomēr būtu jāpilnveido citi jau esošie instrumenti pieredzes un dažādās Eiropas valstīs iegūtās attīstītās paraugprakses ieviešanai;

6.9

uzsver, ka ir jāprecizē diskriminācijas apkarošanas mērķis, nosakot specifiskus, dažādām situācijām piemērotus pasākumus un darbības. Vīriešu un sieviešu līdztiesības mērķim ir vēsturisks konteksts, un tas ir saistīts ar īpašām problēmām, kas nedrīkst aprobežoties tikai ar vispārīgāko tiesību jautājumu par minoritāšu tiesībām, kuras atkarībā no konkrētajiem apstākļiem Eiropas Savienībā ir atšķirīgas katrā situācijā;

6.10

pozitīvi vērtē apņemšanos izstrādāt īpašu paziņojumu par vispārējās nozīmes sociālajiem dienestiem un īpaši vēlas, lai minētā iniciatīva palīdz precizēt pašreiz neskaidro tiesību aktu kopumu. Komiteja atgādina par vietējo un reģionālo varu primāro lomu vispārējas nozīmes sociālo dienestu sektorā, kā arī par nepieciešamību tās pienācīgi atbalstīt, lai arī turpmāk nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un vispusīgumu. Eiropas Savienības personu brīvas pārvietošanās vārdā visām dalībvalstīm saskaņotā veidā jāpanāk nozīmīgs progress minētajā jomā. Šajā sakarā Komiteja atzinīgi novērtē Komisijas nodomu, kas valsts atbalsta saņemšanas gadījumā noteiktos apstākļos paredz atbrīvot dažas sociālo pakalpojumu nozares, piemēram, slimnīcas un sociālo māju asociācijas no paziņošanas pienākuma.

7.   Secinājumi.

Reģionu komiteja

aicina Komisiju, pamatojoties uz Konstitucionālajā Līgumā noteikto subsidiaritātes principu, pienācīgi ņemt vērā vietējo un reģionālo varu lomu un to atbildību dažādās Sociālajā programmā ietvertās jomās un atgādina, ka tas ir vislabākais veids, kā celt pilsoņu Eiropu, kas vienlaicīgi ir arī kohēzijas un solidaritātes modelis, procesā, kas vērsts uz Eiropas Savienības veidošanu par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē.

Briselē, 2005. gada 6. jūlijā

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Peter STRAUB


(1)  OV C 43, 18.02.2005, 7. lpp.

(2)  OV C 121, 30.04.2004., 32. lpp.