1998L0070 — LV — 25.06.2009 — 004.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 98/70/EK

(1998. gada 13. oktobris),

kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK

(OV L 350, 28.12.1998, p.58)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

 M1

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2000/71/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2000. gada 7. novembris),

  L 287

46

14.11.2000

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2003/17/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2003. gada 3. marts),

  L 76

10

22.3.2003

 M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris),

  L 284

1

31.10.2003

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/30/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 23. aprīlis),

  L 140

88

5.6.2009




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 98/70/EK

(1998. gada 13. oktobris),

kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

saskaņā ar Līguma ( 3 ) 189.c pantā izklāstīto procedūru un kopīgo dokumentu, ko 1998. gada 29. jūnijā apstiprinājusi Samierināšanas komiteja,

(1)

tā kā dalībvalstu pieņemto tiesību aktu vai administratīvo pasākumu atšķirību dēļ attiecībā uz autotransporta līdzekļu piespiedu aizdedzes iekšdedzes dzinēju un kompresijas aizdedzes iekšdedzes dzinēju darbināšanai izmantojamo tradicionālo un alternatīvo degvielu specifikācijām rodas šķēršļi tirdzniecībai Kopienā, kas var tieši ietekmēt gan iekšējo tirgu, gan arī Eiropas autobūves un naftas pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju; tā kā saskaņā ar Līguma 3.b panta noteikumiem tāpēc jāsaskaņo tiesību akti šajā jomā;

(2)

tā kā Līguma 100.a panta 3. punktā paredzēts, ka Komisijas priekšlikumi, kas vērsti uz iekšējā tirgus izveidi un nostiprināšanu un inter alia attiecas uz veselības aizsardzību un vides aizsardzību, balstīsies uz augstu aizsardzības līmeni;

(3)

tā kā galvenie gaisa piesārņotāji, to skaitā slāpekļa oksīdi, nesadeguši ogļūdeņraži, cietās daļiņas, oglekļa oksīds, benzoli un citu toksisko izplūdes gāzu emisija, kas ievērojamos daudzumos izplūst ar autotransporta dzinēju atgāzēm un izgarojumiem, veicina sekundāro piesārņotāju, piemēram, ozona, veidošanos, tādējādi tieši un netieši apdraudot cilvēku veselību un vidi;

(4)

tā kā, lai gan nosaka aizvien stingrākas autotransporta radītā piesārņojuma emisijas robežvērtības, kas ieviestas ar Padomes Direktīvu 70/220/EEK ( 4 ) un Padomes Direktīvu 88/77/EEK ( 5 ), pienācīgas gaisa tīrības nodrošināšanai vajadzīgi papildu pasākumi autotransporta un citu avotu radītā atmosfēras piesārņojuma samazināšanai;

(5)

tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/12/EK ( 6 ) 4. pantā noteikta jauna pieeja emisijas samazināšanas politikai līdz 2000. gadam un vēlākam laikam un paredzēts, ka Komisijai inter alia jānoskaidro, kā benzīna, dīzeļdegvielas, kā arī citu degvielu kvalitātes paaugstināšana varētu mazināt gaisa piesārņojumu;

(6)

tā kā sākumposmā papildus degvielu specifikācijām, kuras ir spēkā no 2000. gada, jāparedz otrais posms, kas stāsies spēkā no 2005. gada, lai nozarei dotu laiku veikt nepieciešamos ieguldījumus savu ražošanas uzņēmumu pielāgošanai;

(7)

tā kā Eiropas Kopienā jau var nopirkt benzīnu un dīzeļdegvielu, kas pilnībā atbilst I, II, III un IV pielikumā noteiktajām specifikācijām;

(8)

tā kā Eiropas autodegvielu programmā, kas sīkāk izklāstīta Komisijas ziņojumā par turpmāko autotransporta radītā atmosfēras piesārņojuma samazināšanas stratēģiju, dots zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums rekomendācijām par jaunu Kopienas līmeņa vides specifikāciju ieviešanu benzīnam un dīzeļdegvielām;

(9)

tā kā benzīna un dīzeļdegvielu vides specifikāciju ieviešana ir svarīgs ekonomiski pamatotu visas Eiropas mēroga, kā arī valstu, reģionālo un vietējo pasākumu kompleksa elements, kas būtu jāizmanto, ņemot vērā visu pasākumu ekonomisko pamatotību;

(10)

tā kā visas Eiropas mēroga, kā arī valstu, reģionālo un vietējo pasākumu kompleksa ieviešana autotransporta radītā piesārņojuma samazināšanai ir Komisijas noteiktās mobilo un stacionāro gaisa piesārņojuma avotu radītā piesārņojuma samazināšanas vispārējās stratēģijas daļa, kas veicama līdzsvaroti, ievērojot ekonomiskās pamatotības kritērijus;

(11)

tā kā īsā laikā, it īpaši pilsētās, jāpanāk autotransporta radīto piesārņotājvielu izplūdes daudzuma samazināšanās gan attiecībā uz primāro gaisa piesārņojumu ar nesadegušiem ogļūdeņražiem un oglekļa oksīdu, gan sekundāro piesārņojumu, piemēram, ar ozonu, gan toksisku vielu, piemēram, benzola un cieto daļiņu izplūdēm; tā kā autotransporta radītā piesārņojuma izplūžu daudzuma samazināšanos pilsētās īsā laikā var panākt, mainot degvielas sastāvu;

(12)

tā kā gaisa kvalitāti var paaugstināt, lietojot uzlabota sastāva degvielu, kura satur skābekli un kurā ievērojami mazākā daudzumā nekā pašlaik ir aromātiskie savienojumi, olefīni, benzols un sērs;

(13)

tā kā Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/81/EEK par akcīzes nodokļa struktūru saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām ( 7 ), jo īpaši tās 8. panta 4. punkta noteikumi neveicina un var atturēt dalībvalstis noteikt diferencētu akcīzes nodokli, kas rosinātu degvielas kvalitātes paaugstināšanu virs Kopienas noteikumos paredzētajām prasībām attiecībā uz degvielu;

(14)

tā kā, nosakot diferencētu akcīzes nodokli, dalībvalstis var veicināt kvalitatīvāku degvielu izmantošanu, kas atbilst valstu prioritātēm, iespējām un prasībām;

(15)

tā kā Komisija ir sniegusi priekšlikumu Enerģētikas produktu direktīvai; tā kā šā priekšlikuma mērķis inter alia ir ļaut dalībvalstīm aktīvāk izmantot fiskālos stimulus diferencēta akcīzes nodokļa veidā, kas veicinātu kvalitatīvāku degvielu izmantošanu;

(16)

tā kā nav degvielas specifikāciju, kas būtu vērstas uz motora atgāzu un izgarojumu izplūdes samazināšanu;

(17)

tā kā atmosfēras piesārņojums ar svinu, kas rodas, izmantojot etilētu benzīnu, apdraud cilvēku veselību un vidi; tā kā par lielu soli uz priekšu jāuzskata tas, ka no 2000. gada gandrīz visam autotransportam ar benzīna dzinējiem varēs izmantot bezsvina benzīnu, un tā kā tāpēc attiecīgi ievērojami jāierobežo etilēta benzīna pārdošana;

(18)

tā kā degvielas vides specifikāciju noteikšanu pārdodamajam bezsvina benzīnam un dīzeļdegvielai pamato vajadzība samazināt autotransporta radītās piesārņotājvielu izplūdes, kā arī šādas degvielas ražošanas tehnoloģiju pieejamība;

(19)

tā kā šķiet pareizi noteikt, ka ir nopērkams divu veidu benzīns un dīzeļdegviela, no kuriem viens dīzeļdegvielas un benzīna veids būtu kvalitatīvāks; tā kā būtu pareizi, ka šīs kvalitatīvākās degvielas no 2005. gada tirgū aizstātu zemākas kvalitātes benzīnu un dīzeļdegvielu; tā kā tomēr vajadzētu paredzēt atbilstošus noteikumus gadījumiem, kad šāda aizstāšana jāatliek uz vēlāku laiku, ja kādā dalībvalstī normatīvu ieviešana ar 2005. gadu varētu radīt nopietnas grūtības to uzņēmumiem veikt šim nolūkam nepieciešamo ražošanas iekārtu modernizāciju;

(20)

tā kā cilvēku veselības un/vai vides aizsardzībai noteiktās aglomerācijās vai īpašās teritorijās, kurās ir kādas gaisa kvalitātes problēmas, ievērojot šajā direktīvā noteikto procedūru, dalībvalstīm vajadzētu ļaut noteikt, ka tur var pārdot tikai tādas degvielas, kuru vides specifikācijas ir stingrākas par šajā direktīvā noteiktajām; tā kā šī procedūra atšķiras no informēšanas procedūras, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas procedūru tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī noteikumiem par informācijas sabiedrības pakalpojumiem ( 8 );

(21)

tā kā pilnīgas šajā direktīvā noteikto degvielas specifikāciju ievērošanas nodrošināšanai dalībvalstīm būtu jāievieš kontroles sistēmas; tā kā šīm kontroles sistēmām jāizmanto vispārpieņemtas paraugu ņemšanas un testēšanas procedūras un tā kā informācija par dalībvalstu ņemto degvielas paraugu kvalitāti būtu jāpaziņo Komisijai vienādā veidā;

(22)

tā kā, pamatojoties uz vispusīgu novērtējumu, Komisijai jāsniedz priekšlikums papildināt III un IV pielikumā benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās obligātās kvalitātes prasības, kurām jāstājas spēkā no 2005. gada 1. janvāra; tā kā Komisijas priekšlikumā var noteikt vides specifikācijas arī citiem degvielas veidiem, piemēram, sašķidrinātai naftas gāzei, dabasgāzei un biodegvielām; tā kā pastāv uzņēmumu autoparki (autobusi, taksometri, kravas autotransports u. c.), kas rada ievērojamu pilsētu kopējā gaisa piesārņojuma daļu, un šā iemesla dēļ būtu ieteicams tiem paredzēt atsevišķus normatīvus;

(23)

tā kā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, var būt vēlams uzlabot šajā direktīvā norādīto specifikāciju mērījumu atsauces metodes; tā kā šajā sakarā vajadzētu paredzēt, ka šīs direktīvas pielikumus pielāgo tehnikas attīstībai;

(24)

tā kā attiecīgi būtu jāatceļ Padomes 1985. gada 20. marta Direktīva 85/210/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz svina saturu benzīnā ( 9 ), Padomes 1985. gada 5. decembra Direktīva 85/536/EEK par jēlnaftas krājumu taupīšanu, benzīna sastāvā iekļaujot arī citus degvielas aizstājējkomponentus ( 10 ), kā arī Padomes 1993. gada 23. marta Direktīvas 93/12/EEK par sēra satura samazināšanu noteiktos šķidro degvielu veidos ( 11 ) 1. panta 1. daļas b) apakšpunkts un 2. panta 1. daļa;

(25)

tā kā 1994. gada Pievienošanās akta 69. pantā Austrijai noteiktajos pārejas pasākumos ietilpst Direktīvas 85/210/EEK 7. pants; tā kā šā pārejas pasākuma piemērošanu, kas nepieciešami noteiktu vides aizsardzības jautājumu risināšanai, vajadzētu pagarināt līdz 2000. gada 1. janvārim;

(26)

tā kā 1994. gada 20. decembrī starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju ir noslēgta pagaidu vienošanās par ieviešanas pasākumiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma ( 12 ) 189.b pantā izklāstīto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



▼M4

1. pants

Darbības joma

Attiecībā uz autotransporta līdzekļiem un visurgājēja tehniku (tostarp iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kad tie nekuģo jūrā), lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, kā arī atpūtas kuģiem, kad tie nepeld jūrā, šajā direktīvā ir noteiktas:

a) tehniskās specifikācijas degvielām, ko izmanto dzirksteļaizdedzes dzinēju un kompresijaizdedzes dzinēju darbināšanai, ņemot vērā šo dzinēju tehniskās prasības saistībā ar veselības aizsardzību un vides aizsardzību; un

b) aprites cikla laikā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķis.

▼M2

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1) “benzīns” nozīmē jebkuru gaistošu minerāleļļu, kas paredzēta iekšdedzes motoru ar dzirksteļaizdedzi darbībai transportlīdzekļu piedziņai un kas atbilst KN kodiem 2710 11 41, 27010 11 45, 2710 11 49, 2710 11 51 un 2710 11 59 ( 13 );

2) “dīzeļdegviela” nozīmē gāzeļļas, kas atbilst KN kodam 2710 19 41 ( 14 ) un ko izmanto pašgājējos transportlīdzekļos, kuri minēti Direktīvā 70/220/EEK un Direktīvā 88/77/EEK;

▼M4

3. “gāzeļļas, kas paredzētas lietošanai visurgājējā tehnikā (tostarp iekšējo ūdensceļu kuģos), lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros, kā arī atpūtas kuģos” nozīmē jebkuru no naftas iegūtu šķidrumu, kas atbilst KN kodiem 2710 19 41 un 2710 19 45 ( 15 ) un kas paredzēts lietošanai dzinējos, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/25/EK ( 16 ), 97/68/EK ( 17 ) un 2000/25/EK ( 18 );

▼M2

4) “attālākie reģioni” nozīmē Franciju attiecībā uz Francijas aizjūras departamentiem, Portugāli attiecībā uz Azoru salām un Madeiru, kā arī Spāniju attiecībā uz Kanāriju salām;

▼M4

5. “Dalībvalstis, kurās ir zema vasaras apkārtējā temperatūra,” ir Apvienotā Karaliste, Dānija, Īrija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija;

6. “Aprites cikla laikā radītā siltumnīcefekta gāzu emisija” ir visas CO2, CH4 un N2O neto emisijas, ko var attiecināt uz degvielu (tostarp uz visiem sastāvdaļu maisījumiem) vai piegādāto enerģiju. Tas ietver visas attiecīgās stadijas, sākot ar ieguvi vai audzēšanu, tostarp pārmaiņas zemes izmantošanā, transportēšanu un izplatīšanu, apstrādi un sadedzināšanu – neatkarīgi no tā, kur minētās emisijas notiek;

7. “Siltumnīcefekta gāzu emisija uz vienu enerģijas vienību” ir uz degvielu vai piegādāto enerģiju attiecināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas CO2 ekvivalenta kopējās masas dalījums ar degvielas vai piegādātās enerģijas kopējo energoietilpību (degvielas gadījumā tā ir izteikta kā tās zemākā siltumspēja);

8. “Piegādātājs” ir vienība, kas atbildīga par degvielas vai enerģijas pārvietošanu cauri akcīzes nodokļa maksāšanas vietai vai, ja akcīzes nodoklis nav jāmaksā, jebkura cita dalībvalsts nozīmēta vienība;

9. “Biodegviela” lietota tādā pašā nozīmē, kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ( 19 ).

▼M4 —————

▼B

3. pants

Benzīns

1.  Ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1. janvārim dalībvalstis savā teritorijā aizliedz pārdot etilētu benzīnu.

▼M4

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka benzīnu to teritorijā drīkst laist tirgū tikai tad, ja tas atbilst I pielikumā noteiktajai vides specifikācijai.

Dalībvalstis attiecībā uz attālākajiem reģioniem tomēr drīkst īpaši paredzēt ieviest benzīnu ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg. Dalībvalstis, kas izmanto šo noteikumu, par to informē Komisiju.

3.  Dalībvalstis pieprasa līdz 2013. gadam laist tirgū benzīnu ar maksimālo skābekļa saturu 2,7 % un maksimālo etanola saturu 5 % un, ja tās uzskata par vajadzīgu, var pieprasīt laist tirgū šādu benzīnu ilgākā laikposmā. Tās nodrošina patērētājus ar attiecīgu informāciju par biodegvielas saturu benzīnā, un jo īpaši par dažādu benzīna maisījumu atbilstīgu izmantošanu.

4.  Dalībvalstis, kurās vasarā ir zema gaisa temperatūra, saskaņā ar 5. punktu atļauj vasaras periodā laist tirgū benzīnu ar maksimālo tvaika spiedienu 70 kPa.

Dalībvalstis, kurās pirmajā daļā minētā atkāpe netiek piemērota, var atbilstīgi 5. punktam atļaut vasaras periodā laist tirgū benzīnu, kura sastāvā ir etanols ar maksimālo tvaika spiedienu 60 kPa un turklāt piemērot atbrīvojumu attiecībā uz pieļaujamo tvaika spiedienu, kas noteikts III pielikumā, ar nosacījumu, ka izmantotais etanols ir biodegviela.

5.  Ja dalībvalsts vēlas piemērot kādu no 4. punktā noteiktajām atkāpēm, tās par to paziņo Komisijai un sniedz visu nepieciešamo informāciju. Komisija izvērtē atbrīvojuma lietderību un ilgumu, ņemot vērā:

a) vajadzību novērst sociālekonomiskās problēmas, kas rodas tvaika spiediena paaugstināšanas dēļ, tostarp vajadzības īsā laikā veikt tehniskus pielāgojumus dēļ; un

b) paaugstināta tvaika spiediena ietekmi uz vidi un veselību, un jo īpaši ietekmi uz Kopienas tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz gaisa kvalitāti konkrētajā dalībvalstī un citās dalībvalstīs.

Ja Komisijas novērtējums liecina, ka šī atkāpe kaitēs Kopienas tiesību aktu prasību izpildei attiecībā uz gaisa kvalitāti vai gaisa piesārņojumu, tostarp būs pārsniegtas attiecīgās robežvērtības un maksimāli pieļaujamais emisijas līmenis, pieteikumu noraida. Komisijai būtu jāņem vērā arī attiecīgie mērķlielumi.

Ja Komisija sešu mēnešu laikā pēc visas vajadzīgās informācijas saņemšanas neceļ iebildumus, attiecīgā dalībvalsts drīkst piemērot pieprasīto atkāpi.

6.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalsts drīkst arī turpmāk atļaut pārdot nelielu daudzumu svinu saturoša benzīna, kurā svina saturs nepārsniedz 0,15 g/l, ja tā daudzums nepārsniedz 0,03 % no kopējā pārdošanas apjoma, izmantošanai vecos transportlīdzekļos, kam tas nepieciešams, un kuru izplata ar īpašu interešu grupu starpniecību.

▼M4 —————

▼M4

4. pants

Dīzeļdegviela

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka dīzeļdegvielu var laist tirgū to teritorijā tikai tad, ja tā atbilst II pielikumā noteiktajām specifikācijām.

Neatkarīgi no II pielikuma prasībām dalībvalstis var ļaut laist tirgū dīzeļdegvielu ar taukskābes metilesteru (FAME) saturu, kas lielāks par 7 %.

Dalībvalstis nodrošina patērētājus ar attiecīgu informāciju par biodegvielas, jo īpaši FAME, saturu dīzeļdegvielā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā no 2008. gada 1. janvāra gāzeļļas, kas paredzētas izmantošanai visurgājējā tehnikā (tostarp iekšzemes ūdensceļu kuģos), lauksaimniecības un mežniecības traktoros, kā arī atpūtas kuģos, var laist tirgū to teritorijā tikai tad, ja sēra saturs šajās gāzeļļās nepārsniedz 1 000 mg/kg. No 2011. gada 1. janvāra maksimālais pieļaujamais sēra daudzums šajās gāzeļļās ir 10 mg/kg. Dalībvalstis nodrošina, ka šķidrā degviela, kas nav gāzeļļas, var tikt izmantota iekšzemes ūdensceļu kuģos un atpūtas kuģos tikai tad, ja sēra daudzums šajā šķidrajā degvielā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu gāzeļļās.

Tomēr, lai panāktu mazu piesārņojumu piegādes ķēdē, dalībvalstis no 2011. gada 1. janvāra var pieļaut, ka gāzeļļās, kas paredzētas izmantošanai visurgājējā tehnikā (tostarp iekšējo ūdensceļu kuģos) un lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros, kā arī atpūtas kuģos, ir līdz 20 mg/kg sēra pēdējā sadales punktā galapatērētājiem. Dalībvalstis var atļaut arī līdz 2011. gada 31. decembrim pastāvīgi laist tirgū gāzeļļas, kurās ir līdz 1 000 mg/kg sēra dzelzceļa transportlīdzekļiem un lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, ja tās var nodrošināt, ka netiek izjaukta emisijas kontroles sistēmu pienācīga darbība.

3.  Visattālākajiem reģioniem dalībvalstis var izstrādāt īpašus noteikumus tāda benzīna ieviešanai, kura maksimālais sēra saturs ir 10 mg/kg. Dalībvalstis, kas piemēro šo noteikumu, attiecīgi informē Komisiju.

4.  Dalībvalstīm ar bargiem ziemas laika apstākļiem dīzeļdegvielai un gāzeļļām maksimālo destilācijas punktu 65 % 250 °C temperatūrā var aizstāt ar maksimālo destilācijas punktu 10 % (pēc tilpuma) 180 °C temperatūrā.

▼B

5. pants

Laišana brīvā apgrozībā

Neviena dalībvalsts nedrīkst aizliegt, ierobežot vai aizkavēt laist tirgū degvielu, kas pilnībā atbilst šīs direktīvas prasībām.

6. pants

Tādu degvielu realizācija, kuras atbilst stingrākām vides specifikācijām

▼M2

1.  Atkāpjoties no 3., 4. un 5. panta un saskaņā ar Līguma 95. panta 10. punktu, dalībvalsts var īstenot pasākumus, lai pieprasītu, ka konkrētās zonās tās teritorijā degvielu var realizēt tikai, ja tā atbilst stingrākām vides specifikācijām, nekā paredzēts šajā direktīvā attiecībā uz visu vai daļu transportlīdzekļu autoparku, ar mērķi aizsargāt iedzīvotāju veselību konkrētā aglomerācijā vai aizsargāt vidi konkrētā ekoloģiski vai vides jutīgā zonā attiecīgajā dalībvalstī, ja atmosfēras vai gruntsūdeņu piesārņojums rada vai pamatoti var radīt nopietnu un atkārtotu problēmu cilvēku veselībai vai videi.

▼B

2.  Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 1. punktā minēto atkāpi, kopā ar attiecīgu pamatojumu iesniedz pieprasījumu Komisijai. Pamatojumā norāda, kā, nosakot izņēmuma režīmu, tiks ievērots proporcionalitātes princips un ka šis režīms netraucēs personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti.

▼M2

3.  Iesaistītās dalībvalstis sniedz Komisijai atbilstošu vides informāciju par attiecīgo aglomerāciju vai zonu, kā arī ierosināto pasākumu paredzamo iedarbību uz vidi.

▼B

4.  Komisija šo informāciju nekavējoties sniedz pārējām dalībvalstīm.

5.  Divos mēnešos pēc informācijas saņemšanas no Komisijas dalībvalstis var dot savas atsauksmes par pieprasījumu un to pamatojumu.

6.  Komisija par dalībvalstu pieprasījumiem pieņem lēmumu trīs mēnešos pēc atsauksmju saņemšanas no citām dalībvalstīm. Komisija ņem vērā dalībvalstu atsauksmes un paziņo dalībvalstīm savu lēmumu, par ko vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

▼M2 —————

▼B

7. pants

Pārmaiņas jēlnaftas piegādē

Ja ārkārtas apstākļu dēļ notiek straujas pārmaiņas jēlnaftas vai naftas produktu piedāvājumā, kas dalībvalsts naftas pārstrādes uzņēmumiem rada grūtības ievērot 3. un 4. pantā noteiktās degvielas specifikācijas, dalībvalsts par to informē Komisiju. Komisija pēc pārējo dalībvalstu informēšanas uz laiku līdz sešiem mēnešiem attiecīgajai dalībvalstij var atļaut vienai vai vairākām degvielas specifikācijām noteikt augstāku robežvērtību.

Komisija savu lēmumu paziņo pārējām dalībvalstīm un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Viena mēneša laikā pēc Komisijas lēmuma paziņošanas jebkura dalībvalsts var ar to vērsties Padomē.

Viena mēneša laikā pēc tam, kad jautājums darīts zināms Padomei, tā ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu attiecīgajā jautājumā.

▼M4

7.a pants

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana

1.  Dalībvalstis izraugās piegādātāju vai piegādātājus, lai kontrolētu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu enerģijas vienību piegādātās degvielas vai enerģijas. Attiecībā uz elektroenerģijas piegādātājiem, kas to piegādā autotransporta līdzekļiem, dalībvalstis nodrošina, ka minētie piegādātāji var apņemties veicināt emisijas samazināšanu saskaņā ar 2. punktā noteiktajām saistībām, ja viņi var pierādīt, ka spēj pienācīgi noteikt un uzraudzīt piegādātās elektroenerģijas daudzumu izmantošanai minētajos transportlīdzekļos.

No 2011. gada 1. janvāra piegādātāji dalībvalsts norādītajai iestādei katru gadu ziņo par siltumnīcefekta gāzu intensitāti degvielā un piegādātās enerģijas daudzumu katrā dalībvalstī, sniedzot vismaz informāciju par:

a) katra piegādātā degvielas vai enerģijas veida kopējo daudzumu, norādot pirkšanas vietu un izcelsmi; kā arī

b) aprites ciklā radītā siltumnīcefekta gāzu emisija, rēķinot uz vienu enerģijas vienību.

Dalībvalstis nodrošina ziņojumu pārbaudi.

Vajadzības gadījumā Komisija izstrādā pamatnostādnes šā punkta piemērošanai.

2.  Dalībvalstis pieprasa piegādātājiem līdz 2020. gada 31. decembrim cik vien iespējams pakāpeniski par 10 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu piegādātās degvielas vai enerģijas vienību, par pamatu ņemot 5. punkta b) apakšpunktā minēto degvielas pamatstandartu. Šis samazinājums sasniedz:

a) 6 % līdz 2020. gada 31. decembrim. Dalībvalstis var pieprasīt piegādātājiem, veicot šo samazinājumu, paredzēt šādus starpposma mērķus: 2 % līdz 2014. gada 31. decembrim un 4 % līdz 2017. gada 31. decembrim;

b) papildus noteikto mērķi – 2 % līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar 9. panta 1. punkta h) apakšpunktu, ko sasniedz, izmantojot vienu vai abus šeit norādītos veidus:

i) enerģijas piegāde transportlīdzekļiem, ko piegādā izmantošanai visu veidu autotransportā, visurgājējā tehnikā (tostarp iekšējo ūdensceļu kuģiem), lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros vai atpūtas kuģos;

ii) jebkādas (tostarp oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas) tehnoloģijas izmantošana, kas ļauj uz vienu enerģijas vienību samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada piegādātā degviela vai enerģija;

c) papildus noteikto mērķi – 2 % līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar 9. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ko sasniedz attiecībā uz emisijas samazinājumiem degvielas apgādes nozarē, izmantojot kredītus, kas iegādāti ar Kioto protokolā paredzētā tīrās attīstības mehānisma palīdzību, ievērojot nosacījumus, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā ( 20 ) samazinājumiem degvielas piegādes nozarē.

3.  Aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju biodegvielai aprēķina atbilstīgi 7.d pantam. Aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju pārējai degvielai un enerģijai aprēķina, izmantojot metodi, kas izstrādāta saskaņā ar šā panta 5. punktu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāju grupa var kopīgi pildīt 2. punktā noteiktās emisijas samazināšanas saistības. Šajā gadījumā tos uzskata par vienu piegādātāju, piemērojot 2. punktu.

5.  Pasākumus, kas nepieciešami šā panta īstenošanai un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šādi pasākumi jo īpaši ietver:

a) metodoloģiju degvielas, kas nav biodegviela, un enerģijas radītas aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķināšanai;

b) līdz 2011. gada 1. janvārim – metodoloģiju, ar kuru nosaka degvielas pamatstandartu, balstoties uz aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu enerģijas vienību, kas iegūta 2010. gadā no fosilās degvielas, piemērojot 2. punktu;

c) jebkurus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 4. punktu;

d) metodoloģiju, pēc kuras aprēķina elektrisko autotransporta līdzekļu ietekmi, kas ir saskaņā ar 3. panta 4. punktu Direktīvā 2009/28/EK.

7.b pants

Biodegvielas ilgtspējības kritēriji

1.  Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Kopienas teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām iegūto enerģiju ņem vērā, piemērojot 7.a pantu, tikai tādā gadījumā, ja šīs biodegvielas atbilst šā panta 2. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Tomēr biodegvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi šā panta 2. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, lai tās ņemtu vērā nolūkos, kas minēti 7.a pantā.

2.  Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 35 %.

No 2017. gada 1. janvāra siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielas, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 50 %. No 2018. gada 1. janvāra minētais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums ir vismaz 60 % biodegvielām, kas iegūts iekārtās, kuras uzsākušas ražošanu no vai pēc 2017. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, ko iegūst, izmantojot biodegvielu, aprēķina saskaņā ar 7.d panta 1. punktu.

Attiecībā uz biodegvielām, kas ražotas iekārtās, kuras atradās ekspluatācijā 2008. gada 23. janvārī, pirmo daļu piemēro no 2013. gada 1. aprīļa.

3.  Biodegvielas, ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, nav ražotas no izejvielām, kuras iegūtas no bioloģiski daudzveidīgas zemes, t. i., no zemes, kam 2008. gada janvārī vai pēc tam bija viens no šiem statusiem neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss:

a) pirmatnēji meži un citas mežu zemes, t. i., no vietējām sugām veidoti meži un citas mežu zemes, kurās nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;

b) platības:

i) kuras ar likumu paredzētas dabas aizsardzībai vai kuras par tādām noteikusi attiecīgā kompetentā iestāde; vai

ii) kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas sastādītos sarakstos, un par aizsargājamām ir atzītas saskaņā ar 7.c panta 4. punkta otro daļu;

ja vien nav pierādījumu, ka minēto izejvielu ražošana netraucēja šiem dabas aizsardzības mērķiem;

c) bioloģiski daudzveidīgas:

i) dabiskas pļavas, t. i., pļavas, kuras arī bez cilvēku iejaukšanās būtu pļavas un kuras palīdz saglabāt vietējo sugu sastāvu, kā arī ekoloģiskos parametrus un procesus; vai

ii) pļavas, kas nav dabiskas pļavas, t. i., pļavas, kuras bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu pļavas un kuras ir bagātas ar dažādām augu sugām un nav noplicinātas, ja vien nav pierādījumu, ka, lai šīm platībām saglabātu pļavu statusu, ir nepieciešama izejvielu novākšana.

Komisija nosaka kritērijus un ģeogrāfiskos apgabalus, lai nolemtu, uz kurām pļavām attiecas pirmās daļas c) apakšpunkts. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.  Biodegvielas, ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, neražo no izejvielām, kuras iegūtas no zemes platības ar augstu oglekļa koncentrāciju, t. i., no zemes, kurai 2008. gada janvārī bija viens no šiem statusiem, bet vairs šāda statusa nav:

a) mitrāji, t. i., zeme, ko klāj ūdens vai kas ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ievērojamu gada daļu;

b) pastāvīgi apmežotas platības, t. i., platības, kuras aizņem vairāk nekā vienu hektāru un kurās koku augstums pārsniedz 5 metrus un lapotnes segums – 30 %, vai kurās koki var sasniegt šos rādītājus in situ;

c) zemes platība, kura aizņem vairāk nekā 1 hektāru un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus un lapotnes segums – 10–30 %, vai kurā koki var sasniegt šos rādītājus in situ, ja vien nav sniegti pierādījumi, ka šīs platības oglekļa saturs pirms un pēc pārveidošanas ir tāds, ka, piemērojot VI pielikuma C daļā izklāstīto metodoloģiju, tiek izpildīti 2. punktā paredzētie nosacījumi.

Šā punkta noteikumus nepiemēro, ja laikā, kad tika iegūtas izejvielas, zemei bija tāds pats statuss kā 2008. gada janvārī.

5.  Biodegvielas, ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, neražo no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kura 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanas un novākšanas laikā nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana.

6.  Lauksaimniecības izejvielas, ko audzē Kopienā un izmanto tādu biodegvielu ražošanai, kuras ņem vērā nolūkos, kas minēti 7.a pantā, iegūst saskaņā ar prasībām un standartiem, kas ir noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem ( 21 ) II pielikuma A punkta iedaļā “Vide” un 9. punktā, un atbilstīgi lauksaimniecības un vides apstākļu prasību minimumam, kas definēts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punktu.

7.  Attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kas ir nozīmīgs Kopienā patērēto biodegvielu vai biodegvielu izejvielu avots, Komisija reizi divos gados sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par attiecīgo valstu pasākumiem, kas veikti, lai ievērotu 2. līdz 5. punktā noteiktos ilgtspējības kritērijus, kā arī par pasākumiem, kas veikti zemes, ūdens un gaisa aizsardzībai. Pirmo ziņojumu iesniedz 2012. gadā.

Komisija reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā aizvien lielāks pieprasījums pēc biodegvielas ietekmē sociālo ilgtspējību Kopienā un trešās valstīs, un par biodegvielas jomā īstenotās Kopienas politikas ietekmi uz pārtikas produktu pieejamību par pieņemamām cenām, jo īpaši jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, kā arī par plašākiem ar attīstību saistītiem jautājumiem. Ziņojumos izskata jautājumus, kas saistīti ar zemes izmantošanas tiesību ievērošanu. Tajos norāda, vai trešās valstis un dalībvalstis, kas ir nozīmīgs to izejvielu avots, no kā iegūst Kopienā patērēto biodegvielu, ir ratificējušas un īstenojušas ikvienu turpmāk minēto Starptautiskās darba organizācijas konvenciju:

 Konvencija par piespiedu darbu (Nr. 29),

 Konvencija par biedrošanās brīvības un tiesību apvienoties organizācijās aizsardzību (Nr. 87),

 Konvencija par apvienošanās organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanas principu piemērošanu (Nr. 98),

 Konvencija par vienlīdzīgu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm (Nr. 100),

 Konvencija par piespiedu darba atcelšanu (Nr. 105),

 Konvencija par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā (Nr. 111),

 Konvencija par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt (Nr. 138),

 Konvenciju par smagāko bērnu darba veidu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai (Nr. 182).

Šajos ziņojumos attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kas ir nozīmīgs to izejvielu avots, no kurām iegūst Kopienā patērēto biodegvielu, norāda, vai tās ir ratificējušas un īstenojušas:

 Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību,

 Konvenciju par apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu starptautisko tirdzniecību.

Pirmo ziņojumu iesniedz 2012. gadā. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina veikt korekcijas, jo īpaši, ja ir pierādījumi, ka biodegvielu ražošana būtiski ietekmē pārtikas cenas.

8.  Dalībvalstis nolūkos, kas minēti 1. punktā, neatsakās ņemt vērā biodegvielu, kas iegūta saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā citus pamatojumus par ilgtspējību.

7.c pants

Pārbaude par atbilstību biodegvielas ilgtspējības kritērijiem

1.  Ja, piemērojot 7.a pantu, jāņem vērā biodegviela, dalībvalstis prasa uzņēmējiem pierādīt, ka ir ievēroti 7.b panta 2. līdz 5. punktā minētie ilgtspējības kritēriji. Tādā sakarā uzņēmējiem prasa izmantot masu bilances sistēmu, kura:

a) ļauj apvienot izejvielu sūtījumus vai biodegvielu ar dažādiem ilgtspējības rādītājiem, kas var būt jaukti;

b) pieprasa informāciju par a) apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējības rādītājiem un apjomiem, kam vienmēr jābūt atkarīgiem no maisījuma; un

c) nodrošina, ka visu ar maisījumiem nesaistīto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējības rādītāji, tādos pašos daudzumos kā attiecīgajam maisījumam pievienoto visu sūtījumu summa.

2.  Komisija 2010. un 2012. gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 1. punktā aprakstītās masu bilances verificēšanas metodes darbību un par iespējām, kas ļautu izmantot citas verificēšanas metodes attiecībā uz dažiem vai visiem izejvielu vai biodegvielas veidiem. Komisija savā novērtējumā apsver minētās verificēšanas metodes, kurās informācija par ilgtspējības rādītājiem nav fiziski jāsaista ar īpašiem sūtījumiem vai maisījumiem. Novērtējumā ņem vērā vajadzību saglabāt verificēšanas sistēmas integritāti un efektivitāti, vienlaikus novēršot nesamērīgu slodzi nozarē. Attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamajam ziņojumam pievieno priekšlikumus par citu verifikācijas metožu pieļaušanu.

3.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti attiecīgās informācijas iegūšanai. Dalībvalstis prasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgus standartus iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir veikts. Revīzijā apstiprina, ka uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, uzticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodi, kā arī datu pamatīgumu.

Pirmajā daļā minētā informācija attiecas uz ilgtspējības kritēriju ievērošanu atbilstīgi 7.b panta 2. līdz 5. punktam, uz atbilstīgu un būtisku informāciju par pasākumiem zemes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātu augšņu atjaunošanā, kā arī pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem un ņemtu vērā 7.b panta 7. punkta otrajā daļā minētos jautājumus.

Komisija saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru sagatavo sarakstu ar šā punkta divās pirmajās daļās minēto atbilstīgo un būtisko informāciju. Tā jo īpaši nodrošina, ka minētās informācijas sniegšana kopumā uzņēmējiem vai konkrēti zemnieku sīksaimniecībām, ražotāju organizācijām un kooperatīviem nerada pārmērīgu administratīvo slogu.

Šajā punktā noteiktās prasības attiecas gan uz Kopienā ražotu, gan importētu biodegvielu.

Dalībvalstis apkopotu pirmajā daļā minēto informāciju iesniedz Komisijai. Komisija to publicē pārskatāmības platformā, kas minēta 24. pantā Direktīvā 2009/28/EK, kā kopsavilkumu, saglabājot komerciāli svarīgas informācijas konfidencialitāti.

4.  Kopiena cenšas noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, kuros ietverti noteikumi par ilgtspējības kritērijiem, kas ir atbilstīgi šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Ja Kopiena ir noslēgusi nolīgumus, kuru noteikumi attiecas uz jautājumiem saistībā ar 7.b panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, Komisija var lemt, ka šie nolīgumi pierāda, ka biodegviela, ko ražo no izejvielām, kuras audzētas attiecīgajās valstīs, atbilst ilgtspējības kritērijiem. Pēc šo nolīgumu noslēgšanas pienācīgi apsver veiktos pasākumus, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumus augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, pasākumus attiecībā uz netiešām zemes izmantošanas izmaiņām, noplicinātas zemes atjaunošanu, kā arī pasākumus, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un 7.b panta 7. punkta otrajā daļā minētos jautājumus.

Komisija var pieņemt lēmumu, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās ir noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti precīzi dati, piemērojot 7.b panta 2. punktu, vai pierādīt, ka biodegvielas sūtījumi atbilst 7.b panta 3. līdz 5. punktā minētajiem ilgtspējības kritērijiem. Komisija var pieņemt lēmumu, ka shēmās ir precīzi dati informēšanai par veiktajiem pasākumiem, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), par pasākumiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātas augsnes atjaunošanā, kā arī par pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un par 7.b panta 7. punkta otrajā daļā minētajiem jautājumiem. Komisija var arī noteikt platības, kas paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības sastādītos sarakstos, piemērojot 7.b panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

Komisija var pieņemt lēmumu, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kas izveidotas, lai mērītu siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus, ietver precīzus datus, piemērojot 7.b panta 2. punktu.

Komisija var pieņemt lēmumu, ka zeme, kas ir iekļauta kādā valsts vai reģionālā atjaunošanas programmā, lai uzlabotu stipri noplicinātu vai piesārņotu zemi, atbilst IV pielikuma C daļas 9. punktā minētajiem kritērijiem.

5.  Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar šā panta 4. punktu tikai tad, ja attiecīgais nolīgums vai shēma ievēro atbilstīgos uzticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus. Siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu mērīšanas shēmas atbilst IV pielikumā noteiktajām metodoloģijas prasībām. Kā minēts 7.b panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, bioloģiski daudzveidīgu platību sarakstos iekļautas platības atbilst attiecīgajiem objektivitātes standartiem un ir saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, kā arī to sakarā ir paredzētas atbilstīgas pārsūdzības procedūras.

6.  Lēmumus atbilstīgi 4. punktam pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru. Lēmumi ir spēkā ilgākais piecus gadus.

7.  Ja uzņēmējs iesniedz pierādījumu vai datus, kas iegūti saskaņā ar nolīgumu vai shēmu, kurai piemēro lēmumu atbilstīgi šā panta 4. punktam, ciktāl uz to attiecas minētais lēmums, dalībvalsts nepieprasa piegādātājam nodrošināt turpmākus atbilstības pierādījumus par 7.b panta 2. līdz 5. punktā definēto stabilitātes kritēriju ievērošanu vai informāciju par pasākumiem, kas minēti šā panta 3. punkta otrajā daļā.

8.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pārbauda 7.b panta piemērošanu attiecībā uz biodegvielas avotu un sešu mēnešu laikā pēc prasības saņemšanas, kā arī saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru izlemj, vai attiecīgā dalībvalsts drīkst ņemt vērā biodegvielu no minētā avota, piemērojot 7.a pantu.

9.  Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu:

a) par izmantojamo sistēmu efektivitāti, lai informētu par ilgtspējības kritērijiem; un

b) par to, vai ir izdevīgi un pareizi ieviest obligātas prasības gaisa, augsnes un ūdens aizsardzībai, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus un Kopienas starptautiskās saistības.

Vajadzības gadījumā Komisija ierosina korektīvu rīcību.

7.d pants

Aprites cikla aprēķināšana siltumnīcefekta gāzu emisijas no biodegvielām

1.  Piemērojot 7.a pantu un 7.b panta 2. punktu, aprites cikla aprēķināšanu siltumnīcefekta gāzu emisijai no biodegvielām veic šādi:

a) ja siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu standartvērtība biodegvielas ražošanas metodei ir noteikta IV pielikuma A vai B daļā un ja el vērtība, kas šīm biodegvielām aprēķināta saskaņā ar IV pielikuma C daļas 7. punktu, ir vienāda ar nulli vai ir zem nulles, tad izmanto minēto standartvērtību;

b) izmanto faktisko vērtību, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma C daļā noteikto metodoloģiju; vai

c) izmanto vērtību, ko aprēķina kā IV pielikuma C daļas 1. punktā minēto formulas reizinātāju summu, ja IV pielikuma D vai E daļā nesummētās sākuma vērtības var izmantot kā dažus reizinātājus, un faktiskās vērtības, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma C daļā noteikto metodoloģiju, visiem citiem reizinātājiem.

2.  Dalībvalstis līdz 2010. gada 31. martam iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ir uzskaitītas to teritorijā esošās platības, kuras ietvertas kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (turpmāk “NUTS”) 2. līmeņa vai brīvākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi ( 22 ), ja var paredzēt, ka tipiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana, ir zemākas par vai vienādas ar emisijām, par kurām ziņo šās direktīvas IV pielikuma D daļas nodaļā “Nesummētās standartvērtības audzēšanai”, pievienojot minētā saraksta izveidei izmantotās metodes un datu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

3.  Standartvērtības IV pielikuma A daļā un nesummētās standartvērtības IV pielikuma D daļā var izmantot tikai gadījumā, ja izejvielas:

a) audzē ārpus Kopienas;

b) audzē Kopienas reģionos, kas iekļauti 2. punktā minētajos sarakstos; vai arī

c) tās ir atliekas vai atlikumi, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras un zivsaimniecības atlikumi.

Attiecībā uz biodegvielām, uz ko neattiecas a), b) vai c) apakšpunkts, audzēšanai izmanto faktiskās vērtības.

4.  Komisija vēlākais līdz 2010. gada 31. martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamību sastādīt sarakstu ar platībām trešās valstīs, kur sagaidāms, ka tipiska siltumnīcefekta gāzu emisija, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana, ir mazāka par vai vienāda ar emisiju, par ko ziņo IV pielikuma D daļas nodaļā “Audzēšana”, ja iespējams, pievienojot minētā saraksta izveidei izmantotās metodes un datu aprakstu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno atbilstīgus priekšlikumus.

5.  Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados ziņo par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot transporta un apstrādes emisijai, un tā vajadzības gadījumā var pieņemt lēmumu koriģēt šīs vērtības. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.  Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā aplūkota netiešu zemes izmantošanas izmaiņu ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un ierosināti pasākumi, lai samazinātu šo ietekmi. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā tiek pievienots ar labākajiem zinātniskajiem pierādījumiem pamatots priekšlikums, kurā norādīta konkrēta metodoloģija attiecībā uz emisiju, kas rodas, zemes izmantojuma netiešo izmaiņu ietekmē mainoties oglekļa koncentrācijai, nodrošinot atbilstību šai direktīvai, jo īpaši 7.b panta 2. punktam.

Šajā priekšlikumā paredz nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai radītu skaidrību investoriem, kuri veikuši ieguldījumu pirms šīs metodoloģijas piemērošanas. Attiecībā uz iekārtām, kurās ražotas biodegvielas pirms 2013. gada beigām, pirmajā daļā minēto pasākumu piemērošana neietekmē biodegvielu ražošanu līdz 2017. gadam kā tādām, kas nav atbilstīgas ilgtspējības prasībām šajā direktīvā (ja tāda neatbilstība būtu), jo ar šīm biodegvielām panāk vismaz 45 % siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma. To piemēro biodegvielu iekārtu jaudām 2012. gada beigās.

Eiropas Parlaments un Padome vēlākais 2012. gadā cenšas pieņemt lēmumu par šādiem priekšlikumiem, ko iesniegusi Komisija.

7.  Direktīvas IV pielikumā var veikt izmaiņas, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, tostarp pievienot vērtības citiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Saistībā ar IV pielikumā paredzētajām standartvērtībām un metodoloģiju īpašu uzmanību pievērš:

 atlieku un atlikumu daudzumu uzskaites metodei,

 blakusproduktu uzskaites metodei,

 koģenerācijā saražotās enerģijas uzskaites metodei, un

 kultūraugu atliekām, ko uzskata par blakusproduktiem.

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atliekām, pārskata cik drīz vien iespējams.

Jebkuru pielāgošanu vai papildināšanu IV pielikumā minētajām standartvērtībām veic, ievērojot šādus noteikumus:

a) ja faktora ieguldījums kopējā emisijas apjomā ir mazs vai novirzes ir mazas, vai arī faktisko vērtību noteikšana rada ievērojamas grūtības vai lielas izmaksas, tad normālam ražošanas procesam piemēro standartvērtības;

b) visos citos gadījumos standartvērtības ir stabilas salīdzinājumā ar normāliem ražošanas procesiem.

8.  Kategorijām, kas izklāstītas IV pielikuma C daļas 7.b punktā, izstrādā sīkas definīcijas, ietverot tehniskos parametrus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7.e pants

īstenošanas pasākumi un ziņojumi par biodegvielu ilgtspējību

1.  Ieviešanas pasākumos, kas minēti 7.b panta 3. punkta otrajā daļā, 7.c panta 3. punkta trešajā daļā, 7.c panta 6. punktā, 7.c panta 8. punktā, 7.d panta 5. punktā, 7.d panta 7. punkta pirmajā daļā un 7.d panta 8. punktā, tiek pilnībā ņemti vērā mērķi, kas minēti Direktīvā 2009/28/EK.

2.  Komisijas ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei, kas minēti 7.b panta 7. punktā, 7.c panta 2. punktā, 7.c panta 9. punktā, 7.d panta 4., 5. un 6. punkta pirmajā daļā, kā arī ziņojumi un informācija, ko iesniedz saistībā ar 7.c panta 3. punkta pirmo un piekto daļu un 7.d panta 2. punktu, tiek sagatavoti un nosūtīti, piemērojot gan Direktīvu 2009/28/EK, gan šo direktīvu.

▼M2

8. pants

Atbilstības uzraudzība un ziņošana

▼M4

1.  Dalībvalstis uzrauga atbilstību 3. un 4. panta prasībām attiecībā uz benzīnu un dīzeļdegvielu, pamatojoties uz analītiskām metodēm, kas minētas attiecīgi Eiropas standartos EN 228:2004 un EN 590:2004.

▼M2

2.  Dalībvalstis izveido degvielas kvalitātes uzraudzības sistēmu saskaņā ar attiecīgo Eiropas standartu prasībām. Alternatīvas degvielas kvalitātes uzraudzības sistēma var būt pieļaujama ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina līdzvērtīgas uzticamības rezultātus.

3.  Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz valsts degvielas kvalitātes ziņojumu par iepriekšējo gadu. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2002. gada 30. jūnijam. No 2004. gada 1. janvāra minētā ziņojuma formātam jāatbilst formātam, kas aprakstīts atbilstošajā Eiropas standartā. Papildus tam dalībvalstis paziņo benzīna un dīzeļdegvielas kopējo realizēto apjomu to teritorijās, kā arī bezsvina benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg realizēto apjomu. Bez tam dalībvalstis ik pēc gada ziņo par tā benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg pieejamību atbilstoši līdzsvarotā ģeogrāfiskā teritorijā, ko realizē to teritorijā.

4.  Komisija nodrošina, ka atbilstoši 3. punktam iesniegto informāciju nekavējoties dara zināmu ar attiecīgiem līdzekļiem. Komisija ik gadus publicē, un pirmo reizi līdz 2003. gada 31. decembrim, ziņojumu par faktisko degvielas kvalitāti dažādās dalībvalstīs un degvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg ģeogrāfisko pārklājumu nolūkā sniegt pārskatu par degvielas kvalitātes informāciju dažādās dalībvalstīs.

▼M4

8.a pants

Metālu piedevas

1.  Komisija izvērtē risku veselībai un videi, ko rada metāla piedevu izmantošana degvielā, un šim nolūkam izstrādā testēšanas metodoloģiju. Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim paziņo par saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.  Kamēr nav izstrādāta 1. punktā minētā testēšanas metodoloģija, metālu piedevas metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonila (MMT) saturs degvielā no 2011. gada 1. janvāra nedrīkst pārsniegt 6 mg Mn uz litru. No 2014. gada 1. janvāra šī robežvērtība ir 2 mg Mn uz litru.

3.  MMT satura robežvērtība degvielai, kas minēta 2. punktā, tiks pārskatīta, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, kas iegūti pēc testēšanas metodoloģijas, kura minēta 1. punktā. Ja riska novērtējumā būs attiecīgs pamatojums, to var samazināt līdz nullei. To nevar palielināt, ja riska pamatojumā nav attiecīga pamatojuma. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka visās vietās, kur patērētājiem ir pieejama degviela ar metālu piedevām, ir izliktas norādes par metāla piedevas saturu degvielā.

5.  Marķējuma teksts ir šāds: “Satur metālu piedevas”.

6.  Šo marķējumu izvieto labi redzamā vietā kopā ar informāciju par degvielas tipu. Marķējuma un burtu izmēriem jābūt tādiem, lai tie būtu labi redzami un viegli salasāmi.

▼M4

9. pants

Ziņošana

1.  Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievienots priekšlikums par šīs direktīvas grozījumiem. Minētajā ziņojumā jo īpaši ņem vērā šādus elementus:

a) autorūpniecības tehnoloģijas izmantošanu un attīstību, un jo īpaši to, cik lietderīgi būtu palielināt maksimālo pieļaujamo biodegvielas saturu benzīnā un dīzeļdegvielā, kā arī vajadzību pārskatīt 3. panta 3. punktā minētos datus;

b) Kopienas politiku autotransporta līdzekļu radīto CO2 emisijas jomā;

c) iespēju piemērot II pielikuma prasības, un jo īpaši policiklisko aromātisko ogļūdeņražu robežvērtību visurgājējai tehnikai (tostarp iekšzemes ūdensceļu kuģiem), lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un atpūtas kuģiem;

d) deterģentu lielāku izmantojumu degvielā;

e) metālu piedevu, kas nav MMT, izmantošanu degvielās;

f) tādu sastāvdaļu kopapjomu, kuras lieto benzīnā un dīzeļdegvielā, ņemot vērā Kopienas tiesību aktus vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 23 ), un tās atvasināto direktīvu mērķus;

g) 7.a panta 2. punktā noteiktā siltumnīcefekta gāzu samazinājuma mērķa ietekmi uz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu;

h) iespējamo vajadzību izdarīt pielāgojumus 2. panta 6. un 7. punktā un 7.a panta 2. punkta b) apakšpunktā, lai novērtētu iespējamo ietekmi uz mērķi līdz 2020. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu samazinājumu par 10 %. Šie apsvērumi pamatojas uz iespējamību samazināt degvielas un enerģijas radīto aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju Kopienā, jo īpaši ņemot vērā sasniegumus videi nekaitīgu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju un elektromobiļu jomā, kā arī šīs emisijas samazināšanas pasākumu ekonomisko lietderību, kā minēts 7.a panta 2. punkta b) apakšpunktā;

i) iespēju ieviest papildu pasākumus, kas paredz piegādātājiem par 2 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu enerģijas vienību, par pamatu ņemot 7.a panta 5. punkta b) apakšpunktā minēto degvielas pamatstandartu un izmantojot Kioto protokola tīras attīstības mehānisma kredītus ar nosacījumiem, kas noteikti Direktīvā 2003/87/EK, lai novērtētu turpmākās iespējas izpildīt mērķi līdz 2020. gadam par 10 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, kā minēts šīs direktīvas 7.a panta 2. punkta c) apakšpunktā;

j) precizētu ekonomiskās lietderības un seku analīzi, samazinot maksimāli pieļaujamo benzīna tvaika spiedienu vasaras periodā zem 60 kPa.

2.  Komisija vēlākais 2014. gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 7.a pantā minētā 2020. gada mērķa izpildi saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, ņemot vērā, ka tam jābūt saskaņotam ar mērķi, kas minēts Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 3. punktā, attiecībā uz tās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, kura iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un ievērojot minētās direktīvas 23. panta 8. un 9. punktā minētos ziņojumus.

Komisija vajadzības gadījumā pievieno ziņojumam priekšlikumu mērķa grozīšanai.

▼M2

9.a pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām ar nodarījumu un jāattur no pārkāpumiem.

▼B

10. pants

Procedūra pielāgošanai tehnikas attīstībai

▼M4

1.  Ja I vai II pielikumā minētās atļautās analītiskās metodes ir jāpielāgo tehnikas attīstībai, grozījumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, var pieņemt saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Arī III pielikumu var pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 11. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

▼B

2.  Šādas pielāgošanas dēļ nedrīkst tieši vai netieši mainīt šajā direktīvā noteiktās robežvērtības vai datumus, no kuriem tās piemēro.

▼M4

11. pants

Komitejas procedūra

1.  Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Degvielas kvalitātes komiteja.

2.  Attiecībā uz jautājumiem par biodegvielu, saskaņā ar 7.b, 7.c un 7.d punktu, Komisijai palīdz “Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja”, kas minēta Direktīvas 2009/28/EK 25. panta 2. punktā.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

▼B

12. pants

To direktīvu atcelšana un grozījumi, kuras attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti

1.  No 2000. gada 1. janvāra atceļ Direktīvu 85/210/EEK, Direktīvu 85/536/EEK un Direktīvu 87/441/EEK.

2.  Direktīvu 93/12/EEK no 2000. gada 1. janvāra groza, svītrojot 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. panta 1. punktu.

13. pants

Transponēšana valsts tiesību aktos

1.  Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 1999. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par tiem tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro šos pasākumus no 2000. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktu tekstus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

▼M4 —————

▼B

15. pants

Direktīvas spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

▼M4




I PIELIKUMS

VIDES SPECIFIKĀCIJAS TIRDZNIECĪBĀ PIEEJAMAJĀM DEGVIELĀM, KO LIETO TRANSPORTLĪDZEKĻOS, KURI APRĪKOTI AR DZIRKSTEĻAIZDEDZES DZINĒJU

Tips: Benzīns



Parametrs (1)

Mērvienība

Robežvērtības (2)

Minimālā

Maksimālā

Pētniecības oktānskaitlis

 

95 (3)

Motora oktānskaitlis

 

85

Tvaika spiediens vasaras periodā (4)

kPa

60,0 (5)

Destilācija:

 
 
 

— pārtvaicētās degvielas daudzums 100 °C temperatūrā

% V/V

46,0

— pārtvaicētās degvielas daudzums 150 °C temperatūrā

% V/V

75,0

Ogļūdeņražu sastāvs:

 
 
 

— olefīni

% V/V

18,0

— aromātiskie ogļūdeņraži

% V/V

35,0

— benzols

% V/V

1,0

Skābekļa saturs

% m/m

 

3,7

Skābekli saturoši savienojumi

 
 
 

— metanols

% V/V

 

3,0

— etanols (var būt jāpievieno stabilizatori)

% V/V

 

10,0

— izopropilspirts

% V/V

12,0

— terc-butilspirts

% V/V

15,0

— izobutilspirts

% V/V

15,0

— ēteri, kuru molekulā ir 5 vai vairāk oglekļa atomu

% V/V

22,0

— Citi skābekli saturoši savienojumi (6)

% V/V

15,0

Sēra saturs

mg/kg

10,0

Svina saturs

g/l

0,005

(1)   Lieto testēšanas metodes, kas norādītas standartā EN 228:2004. Dalībvalstis pēc vajadzības var pieņemt analītiskās metodes, kas noteiktas EN 228:2004 standartu aizvietošanai, ja tās var nodrošināt vismaz tādu pašu pareizību un vismaz tādu pašu precizitāti kā ar analītisko metodi, ko šī metode aizvieto.

(2)   Specifikācijās norādītas “patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas saskaņā ar standartu EN ISO 4259:2006 “Naftas produkti. Datu precizitātes noteikšana un lietošana testēšanas metodēm”, un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles (R = reproducējamība). Atsevišķu mērījumu rezultātus interpretē, pamatojoties uz standartā EN ISO 4259:2006 aprakstītajiem kritērijiem.

(3)   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu turpināt laist tirgū parasto svinu nesaturošo benzīnu ar minimālo motora oktānskaitli (MON) 81 un minimālo pētniecības oktānskaitli (RON) 91.

(4)   Vasaras periods sākas ne vēlāk par 1. maiju un ilgst vismaz līdz 30. septembrim. Dalībvalstīs, kurās ir zema vasaras gaisa temperatūra, vasaras periods sākas ne vēlāk par 1. jūniju un ilgst vismaz līdz 31. augustam.

(5)   Dalībvalstīs, kurās ir zema vasaras gaisa temperatūra un saistībā ar kuru pastāv atbrīvojums saskaņā ar 3. panta 4. un 5. punktu, maksimālais tvaika spiediens ir 70 kPa. Dalībvalstīs, kurās saskaņā ar 3. panta 4. punktu pastāv atbrīvojums attiecībā uz benzīnu, kas satur etanolu, maksimālais tvaika spiediens ir 60 kPa un vienlaikus pastāv III pielikumā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz tvaika spiedienu.

(6)   Citi vienvērtīgie spirti un ēteri, kuru viršanas beigu punkts nepārsniedz standartā EN 228:2004 noteikto.




II PIELIKUMS

VIDES SPECIFIKĀCIJAS TIRDZNIECĪBĀ PIEEJAMAJĀM DEGVIELĀM, KO IZMANTO TRANSPORTLĪDZEKĻOS AR KOMPRESIJAIZDEDZES DZINĒJIEM

Tips: dīzeļdegviela



Parametrs (1)

Mērvienība

Robežvērtības (2)

Minimālā

Maksimālā

Cetānskaitlis

 

51,0

Blīvums 15 °C temperatūrā

kg/m (3)

845,0

Destilācija:

 
 
 

— temperatūra, kad iztvaicēts 95 % V/V degvielas:

°C

360,0

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

% m/m

8,0

Sēra saturs

mg/kg

10,0

Taukskābju metilesteru saturs – EN 14078

% V/V

7,0 (3)

(1)   Tiek lietotas testēšanas metodes, kas norādītas standartā EN 590:2004. Dalībvalstis var pieņemt analīzes metodi, kas noteikta aizvietojuma standartā EN 590:2004, ja ar to var nodrošināt vismaz tādu pašu pareizību un vismaz tādu pašu precizitāti kā ar analītisko metodi, ko šī metode aizvieto.

(2)   Specifikācijās norādītas “patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas saskaņā ar standartu EN ISO 4259:2006 “Naftas produkti. Datu precizitātes noteikšana un lietošana testēšanas metodēs”, un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles (R = reproducējamība). Atsevišķu mērījumu rezultātus interpretē, pamatojoties uz standartā EN ISO 4259:2006 aprakstītajiem kritērijiem.

(3)   Taukskābju metilesteri atbilst EN 14214.




III PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMS ATTIECĪBĀ UZ PIEĻAUJAMO TVAIKA SPIEDIENU BENZĪNAM, KAS SATUR BIOETANOLU



Bioetanola saturs (% V/V)

Pieļaujamā atkāpe no tvaika spiediena robežvērtības (kPa)

0

0

1

3,65

2

5,95

3

7,20

4

7,80

5

8,0

6

8,0

7

7,94

8

7,88

9

7,82

10

7,76

Pieļaujamo tvaika spiediena pārsniegumu, ja bioetanola saturs ir pa vidu starp norādītajām vērtībām, nosaka, veicot lineāru interpolāciju starp bioetanola saturu, kas ir tieši virs starpvērtības, un etanola saturu, kas ir tieši zem starpvērtības.




IV PIELIKUMS

NOTEIKUMI BIODEGVIELU SILTUMNĪCEFEKTA EMISIJAS DZĪVES CIKLA APRĒĶINĀŠANAI

A.   Biodegvielu tipiskās un standartvērtības, ja tās ražotas, zemes platības izmantojuma izmaiņām neradot oglekļa emisijas izmaiņas



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums

Cukurbiešu etanols

61 %

52 %

Kviešu etanols (izmantotais kurināmais nav norādīts)

32 %

16 %

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantots lignīts)

32 %

16 %

Kviešu etanols (parastajā tvaika katlā kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

45 %

34 %

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

53 %

47 %

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantoti salmi)

69 %

69 %

Kopienā audzētas kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

56 %

49 %

Cukurniedru etanols

71 %

71 %

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts etil-terc-butilēteris (ETBE)

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts terc-amiletilēteris (TAEE)

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

45 %

38 %

Saulespuķu biodīzeļdegviela

58 %

51 %

Sojas pupu biodīzeļdegviela

40 %

31 %

Palmu eļļas biodīzeļdegviela (procesa paņēmiens nav norādīts)

36 %

19 %

Palmu eļļas biodīzeļdegviela (process eļļas spiestuvē ar metāna uztveršanu)

62 %

56 %

Augu vai dzīvnieku (1) izcelsmes atkritumeļļas biodīzeļdegviela

88 %

83 %

Hidrogenēta augu eļļa no rapšu sēklām

51 %

47 %

Hidrogenēta augu eļļa no saulespuķēm

65 %

62 %

Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas (process nav norādīts)

40 %

26 %

Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas (process eļļas spiestuvē ar metāna uztveršanu)

68 %

65 %

Tīra augu eļļa no rapšu sēklām

58 %

57 %

No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

80 %

73 %

No vircas iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

84 %

81 %

No sausajiem mēsliem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

86 %

82 %

(1)   Neietverot dzīvnieku izcelsmes eļļas, kas ražotas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas klasificēti 3. kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam

(1)   OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

.

B.   Aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības nākotnes biodegvielām, kuras 2008. gada janvārī tirgū nebija pieejamas vai bija pieejamas mazos daudzumos un kuras ražo, zemes izmantojuma pārmaiņām neradot pārmaiņas oglekļa emisijas apjomā



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums

Kviešu salmu etanols

87 %

85 %

Koksnes atlieku etanols

80 %

74 %

Audzētās koksnes etanols

76 %

70 %

No koksnes atliekām Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

95 %

95 %

No audzētās koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

93 %

93 %

Koksnes atlieku dimetilēteris (DME)

95 %

95 %

Audzētās koksnes DME

92 %

92 %

Koksnes atlieku metanols

94 %

94 %

Audzētās koksnes metanols

91 %

91 %

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts metil-terc-butilēteris (MTBE)

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

C.   Metodoloģija

1.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju, ražojot un izmantojot biodegvielas, aprēķina pēc šādas formulas:

E = eec + el + ep + etd + eu esca eccs eccr eee

kur

E

=

kopējā emisija no izmantotā kurinamā,

eec

=

emisija no izejvielu ieguves vai audzēšanas,

el

=

ikgadējā emisija no oglekļa krājumu izmaiņām zemes izmantojuma pārmaiņu rezultātā,

ep

=

procesa emisija,

etd

=

emisija no transportēšanas un izplatīšanas,

eu

=

emisija no lietotā kurināmā,

esca

=

emisijas samazinājums, ko nodrošina oglekļa uzkrāšanās augsnē, izmantojot uzlabotas lauksaimniecības metodes,

eccs

=

emisijas samazinājums no oglekļa piesaistes un ģeoloģiskās uzglabāšanas,

eccr

=

emisijas samazinājums no oglekļa piesaistes un aizstāšanas, un

eee

=

emisijas samazinājums no elektroenerģijas pārpalikuma koģenerācijas stacijās.

Iekārtu un aprīkojuma ražošanas emisija netiek ņemta vērā.

2.

Kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju (E) izsaka g CO2eq/MJ (grami CO2 ekvivalenta uz MJ degvielas).

3.

Atkāpjoties no 2. punkta, vērtības, kas izteiktas g CO2eq/MJ, var koriģēt, lai ņemtu vērā atšķirības degvielas lietderīgajā darbā, kas izteiktas km/MJ. Tādas korekcijas veic tikai tad, ja ir apstiprināts, ka lietderīgā darba vērtības nav vienādas.

4.

Biodegvielas radīto siltumnīcefekta gāzu samazinājumu aprēķina pēc šādas formulas:

SAMAZINĀJUMS = (EF EB )/EF

kur

EB

=

kopējā emisija no biodegvielas un

EF

=

kopējā emisija no fosilā kurināmā komparatora.

5.

Šā pielikuma 1. punkta vajadzībām vērā ņem siltumnīcefekta gāzes CO2, N2O un CH4. Lai aprēķinātu CO2 ekvivalentu, minētajām gāzēm piešķir šādus koeficientus:

CO2

:

1

N2O

:

296

CH4

:

23

6.

Izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijā (eec) iekļauj ieguves vai audzēšanas procesa radīto emisiju, izejvielu savākšanas, atkritumu un noplūžu, kā arī ieguvei vai audzēšanai izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radīto emisiju. Izejvielu audzēšanā piesaistīto CO2 neņem vērā. Atņem apstiprināto siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu samazinājumu no lāpām naftas ražotnēs visā pasaulē. Faktisko vērtību vietā audzēšanas radītās emisijas apjoma prognozēšanai var izmantot vidējās vērtības, kas iegūtas, veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kas ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem.

7.

Zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radīto gada emisiju (el) aprēķina, sadalot kopējo emisiju vienādās daļās 20 gadu periodā. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu.

el = (CSR CSA ) × 3,664 × 1/20 × 1/PeB  ( 24 )

kur

el

=

gada siltumnīcefekta gāzu emisija no oglekļa krājumiem sakarā ar lauksaimniecības zemes izmantojuma izmaiņām (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa uz biodegvielas enerģijas vienību),

CSR

=

oglekļa krājumi uz platības vienību saistībā ar references zemes izmantojumu (izteikti kā oglekļa masa uz platības vienību, iekļaujot augsni un veģetāciju). References zemes izmantojuma vērtība ir vai nu zemes izmantojums 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko datumu),

CSA

=

oglekļa krājumi uz platības vienību saistībā ar faktisko zemes izmantojumu (izteikti kā oglekļa masa uz platības vienību, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa krājumi uzkrājas ilgāk par vienu gadu, CSA vērtību aprēķina pēc krājuma uz platības vienību pēc divdesmit gadiem vai tad, kad raža nogatavojusies, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk,

P

=

kultūraugu ražība (mērīta kā biodegvielas enerģija uz platības vienību vienā gadā), un

eB

=

prēmija 29 g CO2eq/MJ, ko saskaņā ar 8. punktu piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes.

8.

Prēmiju 29 g CO2eq/MJ piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme:

a) 2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām; un

b) ietilpst kādā no šādām kategorijām:

i) stipri noplicināta zeme, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā;

ii) stipri piesārņota zeme.

Prēmiju 29 g CO2eq/MJ piemēro laikposmam līdz 10 gadiem no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa daudzuma pieaugums, kā arī i) punktā minētā zemē panākta erozijas samazināšanās, savukārt saistībā ar ii) punktā minēto zemi – piesārņojuma samazināšanās.

9.

Šīs daļas 8. punkta b) apakšpunktā minētās kategorijas tiek definētas šādi:

a) “stipri noplicināta zeme” ir zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai arī kurā ir īpaši maz organisko vielu, un kas ir spēcīgi erodēta;

b) “stipri piesārņota zeme” ir zeme, kas augsnes piesārņojuma dēļ nav piemērota pārtikas produktu vai dzīvnieku barības ražošanai.

Šāda zeme ir arī zeme, uz ko attiecas Komisijas lēmums saskaņā ar 7.c panta 3. punktu.

10.

Norādījumi saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma C daļas 10. punktu ir pamats zemes oglekļa krājumu aprēķiniem, piemērojot šo direktīvu.

11.

Emisijā no procesa (ep ) iekļauj paša procesa emisijas, atkritumu un noplūžu, pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas apjomu.

Aprēķinot ārpus degvielas ražotnes ģenerētās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un elektroapgādes siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma intensitāte ir vienāda ar vidējās elektroenerģijas ražošanas un elektroapgādes emisijas intensitāti norādītajā reģionā. Ja elektrostacija nav pieslēgta pie elektrotīkla, tad minētās elektrostacijas ģenerētās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji var izņēmuma kārtā izmantot vidējo ģenerētās elektroenerģijas daudzumu, ko ražo atsevišķa elektrostacija.

12.

Transportēšanas un izplatīšanas emisijā (etd ) iekļauj izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un uzglabāšanas, kā arī gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un tirdzniecības radīto emisiju. Uz emisiju, kas rodas transportēšanā un izplatīšanā un kas jāņem vērā saskaņā ar 6. punktu, neattiecas šis punkts.

13.

Pieņem, ka degvielas izmantojuma emisija (eu ) biodegvielām ir nulle.

14.

Oglekļa piesaistes un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisijas samazinājums (eccs ), kas nav ņemts vērā, aprēķinot ep , ir emisija, kas novērsta, uztverot un atdalot emitēto CO2, un kas ir tieši saistīta ar degvielas ieguvi, transportēšanu, apstrādi un izplatīšanu.

15.

Oglekļa piesaistes un aizstāšanas radītais emisijas samazinājums (eccr ) ir emisija, kas novērsta, piesaistot CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un ar kuru aizstāj CO2, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komercproduktos un pakalpojumos.

16.

Emisijas samazinājums no koģenerācijas elektrostaciju ražotā elektroenerģijas pārpalikuma (eee ) ņem vērā attiecībā uz tādu degvielas ražošanas sistēmu radīto elektroenerģijas pārpalikumu, kurās izmanto koģenerācijas principu. Ietaupījumu neņem vērā, ja koģenerācijai izmantotā degviela ir cits blakusprodukts, nevis kultūraugu atliekas. Aprēķinot elektroenerģijas pārpalikumu, pieņem, ka koģenerācijas iekārta ir vismazākā iekārta, kas spēj ģenerēt degvielas ražošanai vajadzīgo siltumu. Pieņem, ka ar elektroenerģijas pārpalikumu saistītais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums līdzinās siltumnīcefekta gāzu daudzumam, ko, ģenerējot ekvivalentu elektroenerģijas daudzumu, radītu spēkstacija, kas izmanto tādu pašu kurināmo kā koģenerācijas stacija.

17.

Ja degvielas ražošanas procesā iegūst gan degvielu, kurai aprēķina emisiju, gan vienu vai vairākus citus produktus (blakusproduktus), tad degvielas vai tās starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu sadala proporcionāli to energoietilpībai (ja blakusprodukti nav elektroenerģija, to nosaka mazākā siltumietilpība).

18.

Šā pielikuma 17. punktā minēto aprēķinu vajadzībām emisiju sadala šādi: eec  + el , + ep, etd un eee frakcijas, kas rodas gan pirms apstrādes posma, kurā ražo blakusproduktu, gan arī tā laikā. Ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem ražošanas cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu frakciju, kuru pēdējā minētās apstrādes posmā piešķir degvielas starpproduktam.

Visi blakusprodukti, arī elektroenerģija, uz kuru neattiecas 16. punkts, tiek ņemti vērā šajā aprēķinā, izņemot kultūraugu atliekas, tostarp salmus, bagasu, čaumalas, kacenus un riekstu čaumalas. Šajā aprēķinā pieņem, ka blakusproduktiem ar negatīvu enerģijas saturu šis enerģijas saturs līdzinās nullei.

Pieņem, ka atkritumu, kultūraugu atlieku (tostarp salmu, bagasas, čaumalu, kukurūzas kacenu un riekstu čaumalu) un procesa atlieku, tostarp jēlglicerīna (nerafinēta glicerīna), aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisija līdz to savākšanai ir vienāda ar nulli.

Ja degvielu ražo naftas pārstrādes iekārtās, tad vieta, kur veic analīzes 17. punktā minētajiem aprēķiniem, ir naftas pārstrādes iekārta.

19.

Aprēķiniem, kas minēti 4. punktā, pieņem, ka fosilā kurināmā komparators EF ir jaunākā pieejamā faktiskā vidējā Kopienā patērētā un no fosilā kurināmā iegūtā benzīna un dīzeļdegvielas emisijas vērtība, kas norādīta saskaņā ar šo direktīvu. Ja minētie dati nav pieejami, pieņem, ka vērtība ir 83,8 g CO2eq/MJ.

D.   Biodegvielām piemērojamās nesummētās standartvērtības

Nesummētās standartvērtības audzēšanai: “eec ” pēc definīcijas šā pielikuma C daļā



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskā siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Cukurbiešu etanols

12

12

Kviešu etanols

23

23

Kopienā audzētas kukurūzas etanols

20

20

Cukurniedru etanols

14

14

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts ETBE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts TAEE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

29

29

Saulespuķu biodīzeļdegviela

18

18

Sojas pupu biodīzeļdegviela

19

19

Palmu eļļas biodīzeļdegviela

14

14

Augu vai dzīvnieku izcelsmes (1) atkritumeļļas biodīzeļdegviela

0

0

Hidrogenēta augu eļļa no rapšu sēklām

30

30

Hidrogenēta augu eļļa no saulespuķēm

18

18

Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas

15

15

Tīra augu eļļa no rapšu sēklām

30

30

No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

0

0

No vircas iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

0

0

No sausajiem mēsliem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

0

0

(1)   Neietverot dzīvnieku izcelsmes eļļu, kas ražota no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri klasificēti kā 3. kategorijas materiāls saskaņā ar Regulu (EK) 1774/2002.

Nesummētās standartvērtības apstrādei (ietverot elektroenerģijas pārpalikumu): “ep eee ”, kā definēts šā pielikuma C daļā



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskā siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Cukurbiešu etanols

19

26

Kviešu etanols (izmantotais kurināmais nav norādīts)

32

45

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantots lignīts)

32

45

Kviešu etanols (parastajā tvaika katlā kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

21

30

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

14

19

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantoti salmi)

1

1

Kopienā audzētas kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

15

21

Cukurniedru etanols

1

1

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts ETBE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts TAEE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

16

22

Saulespuķu biodīzeļdegviela

16

22

Sojas pupu biodīzeļdegviela

18

26

Palmu eļļas biodīzeļdegviela (procesa paņēmiens nav norādīts)

35

49

Palmu eļļas biodīzeļdegviela (process eļļas spiestuvē ar metāna uztveršanu)

13

18

Augu vai dzīvnieku izcelsmes atkritumeļļas biodīzeļdegviela

9

13

Hidrogenēta augu eļļa no rapšu sēklām

10

13

Hidrogenēta augu eļļa no saulespuķēm

10

13

Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas (process nav norādīts)

30

42

Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas (process eļļas spiestuvē ar metāna uztveršanu)

7

9

Tīra augu eļļa no rapšu sēklām

4

5

No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

14

20

No vircas iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

8

11

No sausajiem mēsliem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

8

11

Nesummētās standartvērtības transportēšanai un izplatīšanai: “etd ” pēc definīcijas šā pielikuma C daļā



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskā siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Cukurbiešu etanols

2

2

Kviešu etanols

2

2

Kopienā audzētas kukurūzas etanols

2

2

Cukurniedru etanols

9

9

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts ETBE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts TAEE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

1

1

Saulespuķu biodīzeļdegviela

1

1

Sojas pupu biodīzeļdegviela

13

13

Palmu eļļas biodīzeļdegviela

5

5

Augu vai dzīvnieku izcelsmes atkritumeļļas biodīzeļdegviela

1

1

Hidrogenēta augu eļļa no rapšu sēklām

1

1

Hidrogenēta augu eļļa no saulespuķēm

1

1

Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas

5

5

Tīra augu eļļa no rapšu sēklām

1

1

No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

3

3

No vircas iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

5

5

No sausajiem mēsliem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

4

4

Kopā audzēšanai, pārstrādāšanai, transportēšanai un izplatīšanai



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskā siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Cukurbiešu etanols

33

40

Kviešu etanols (izmantotais kurināmais nav norādīts)

57

70

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantots lignīts)

57

70

Kviešu etanols (parastajā tvaika katlā kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

46

55

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

39

44

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantoti salmi)

26

26

Kopienā audzētas kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās kā procesa kurināmais izmantota dabasgāze)

37

43

Cukurniedru etanols

24

24

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts ETBE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts TAEE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

46

52

Saulespuķu biodīzeļdegviela

35

41

Sojas pupu biodīzeļdegviela

50

58

Palmu eļļas biodīzeļdegviela (procesa paņēmiens nav norādīts)

54

68

Palmu eļļas biodīzeļdegviela (process eļļas spiestuvē ar metāna uztveršanu)

32

37

Augu vai dzīvnieku izcelsmes atkritumeļļas biodīzeļdegviela

10

14

Hidrogenēta augu eļļa no rapšu sēklām

41

44

Hidrogenēta augu eļļa no saulespuķēm

29

32

Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas (process nav norādīts)

50

62

Hidrogenēta augu eļļa no palmu eļļas (process eļļas spiestuvē ar metāna uztveršanu)

27

29

Tīra augu eļļa no rapšu sēklām

35

36

No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

17

23

No vircas iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

13

16

No sausajiem mēsliem iegūta biogāze kā saspiesta dabasgāze

12

15

E.   Aplēstās nesummētās standartvērtības nākotnes biodegvielām, kas 2008. gada janvārī tirgū nebija pieejamas vai bija pieejamas mazos daudzumos

Nesummētās vērtības audzēšanai: “eec ” pēc definīcijas šā pielikuma C daļā



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskā siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Kviešu salmu etanols

3

3

Koksnes atlieku etanols

1

1

Audzētās koksnes etanols

6

6

No koksnes atliekām Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

1

1

No audzētās koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

4

4

Koksnes atlieku DME

1

1

Audzētās koksnes DME

5

5

Koksnes atlieku metanols

1

1

Audzētās koksnes metanols

5

5

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts MTBE

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

Nesummētās vērtības (ietverot enerģijas pārpalikumu) pārstrādei: “ep eee ”, pēc definīcijas šā pielikuma C daļā



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskā siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Kviešu salmu etanols

5

7

Koksnes etanols

12

17

Fišera–Tropša sintēzē iegūta koksnes dīzeļdegviela

0

0

Koksnes DME

0

0

Koksnes metanols

0

0

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts MTBE

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

Nesummētās vērtības transportēšanai un izplatīšanai: “etd ”, pēc definīcijas šā pielikuma C daļā



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskā siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Kviešu salmu etanols

2

2

Koksnes atlieku etanols

4

4

Audzētās koksnes etanols

2

2

No koksnes atliekām Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

3

3

No audzētās koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

2

2

Koksnes atlieku DME

4

4

Audzētās koksnes DME

2

2

Koksnes atlieku metanols

4

4

Audzētās koksnes metanols

2

2

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts MTBE

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

Kopā audzēšanai, pārstrādei, transportēšanai un izplatīšanai



Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskā siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Standarta siltumnīcefekta gāzu emisija

(gCO2eq/MJ)

Kviešu salmu etanols

11

13

Koksnes atlieku etanols

17

22

Audzētās koksnes etanols

20

25

No koksnes atliekām Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

4

4

No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela

6

6

Koksnes atlieku DME

5

5

Audzētas koksnes DME

7

7

Koksnes atlieku metanols

5

5

Audzētas koksnes metanols

7

7

No atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūts MTBE

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam



( 1 ) OV C 77, 11.3.1997., 1. lpp., un OV C 209, 10.7.1997., 25. lpp.

( 2 ) OV C 206, 7.7.1997., 113. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 1997. gada 10. aprīļa Atzinums (OV C 132, 28.4.1997., 170. lpp.), Padomes 1997. gada 7. oktobra Kopējā nostāja (OV C 351, 19.11.1997., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1998. gada 18. februāra Lēmums (OV C 80, 16.3.1998., 92. lpp.). Eiropas Parlamenta 1998. gada 15. septembra Lēmums (OV C 313, 12.10.1998.). Padomes 1998. gada 17. septembra Lēmums.

( 4 ) OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp. Direktīva ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/69/EK (OV L 350, 28.12.1998., 1. lpp.).

( 5 ) OV L 36, 9.2.1988., 33. lpp. Direktīva ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/1/EK (OV L 40, 17.2.1996., 1. lpp.).

( 6 ) OV L 100, 19.4.1994., 42. lpp.

( 7 ) OV L 316, 31.10.1992., 12. lpp. Direktīva ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 94/74/EK (OV L 365, 31.12.1994., 46. lpp.).

( 8 ) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīva ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

( 9 ) OV L 96, 3.4.1985., 25. lpp. Direktīva ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 10 ) OV L 334, 12.12.1985., 20. lpp. Direktīva ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Direktīvu 87/441/EEK (OV L 238, 21.8.1987., 40. lpp.).

( 11 ) OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp

( 12 ) OV C 102, 4.4.1996., 1. lpp.

( 13 ) Šo KN kodu numerācija atbilstoši KMT, kas grozīts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2031/2001 (OV L 279, 23.10.2001., 1. lpp.).

( 14 ) Šo KN kodu numerācija atbilstoši KMT, kas grozīts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2031/2001 (OV L 279, 23.10.2001>., 1. lpp.).

( 15 ) Šo KN kodu numerācija atbilstīgi KMT (OV L 256, 7.6.1987., 1. lpp.).

( 16 ) OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

( 17 ) OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

( 18 ) OV L 173, 12.7.2000., 1. lpp.

( 19 ) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

( 20 ) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

( 21 ) OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

( 22 ) OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

( 23 ) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

( 24 ) Koeficients, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol), ir 3,664.