ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2012.156.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 156

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

55. sējums
2012. gada 16. jūnijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/17/ES (2012. gada 13. jūnijs), ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību ( 1 )

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 509/2012 (2012. gada 15. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

10

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 510/2012 (2012. gada 15. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1238/95 attiecībā uz pieteikuma maksu, kas maksājama Kopienas Augu šķirņu birojam

38

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 511/2012 (2012. gada 15. jūnijs) par paziņojumiem attiecībā uz Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētajām ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām, kā arī līgumslēgšanas sarunām un līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē

39

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 512/2012 (2012. gada 15. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

41

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 513/2012 (2012. gada 15. jūnijs), ar ko nosaka no 2012. gada 16. jūnija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

43

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

16.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/17/ES

(2012. gada 13. jūnijs),

ar ko Padomes Direktīvu 89/666/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/56/EK un 2009/101/EK groza attiecībā uz centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Izmantojot iekšējā tirgus sniegtās iespējas, uzņēmumi aizvien vairāk paplašina savu darbību pāri valstu robežām. Pārrobežu sabiedrību grupās, kā arī daudzās pārstrukturēšanas darbībās, piemēram, uzņēmumu apvienošanās un sadalīšana, ir iesaistītas sabiedrības no dažādām dalībvalstīm. Līdz ar to arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc piekļuves informācijai par sabiedrībām pārrobežu situācijās. Tomēr oficiāla informācija par sabiedrībām ne vienmēr ir tūlīt pieejama pārrobežu mērogā.

(2)

Padomes Vienpadsmitajā direktīvā 89/666/EEK (1989. gada 21. decembris) par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti (3), ir noteikts to dokumentu un ziņu saraksts, kas sabiedrībām jādara zināmas savas filiāles reģistram. Tomēr reģistriem nav juridisku saistību apmainīties ar datiem par ārvalstu sabiedrību filiālēm. Tas rada juridisko nenoteiktību trešām personām, jo, kaut arī sabiedrība ir svītrota no reģistra, tās filiāle var turpināt darboties.

(3)

Tādas darbības kā sabiedrību pārrobežu apvienošanās ir padarījušas uzņēmējdarbības reģistru ikdienas savstarpējo sadarbību par nepieciešamību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/56/EK (2005. gada 26. oktobris) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (4) paredz reģistru pārrobežu sadarbību. Tomēr nav tādu saziņas kanālu, kas varētu paātrināt procedūru norisi, palīdzēt pārvarēt valodu barjeru un palielināt juridisko noteiktību.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (5), ir noteikts, inter alia, ka reģistrā uzglabātajiem dokumentiem un ziņām var piekļūt gan papīra formā, gan elektroniski. Tomēr iedzīvotājiem un sabiedrībām meklējumi reģistrā jāveic katrā valstī atsevišķi, jo pašreizējā brīvprātīgā reģistru sadarbība ir izrādījusies nepietiekama.

(5)

Komisijas paziņojumā “Akts par vienoto tirgu” centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpēja savienojamība ir noteikta kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem uzņēmējdarbībai draudzīgākas tiesiskās un fiskālās vides veidošanai. Šai savienojamībai būtu jāveicina Eiropas sabiedrību konkurētspēja, samazinot administratīvo slogu un palielinot juridisko noteiktību, tādējādi sekmējot globālās ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanu, kas ir viena no programmas “Eiropa 2020” prioritātēm. Tai būtu arī jāuzlabo pārrobežu sakari starp reģistriem, izmantojot inovācijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijā.

(6)

Padomes 2010. gada 25. maija secinājumos par uzņēmējdarbības reģistru savstarpējo savienojamību apstiprināts, ka piekļuves uzlabošana atjauninātai un ticamai informācijai par sabiedrībām rosinātu lielāku tirgus uzticību, sekmētu ekonomikas atlabšanu un palielinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

(7)

Eiropas Parlaments 2010. gada 7. septembra rezolūcijā par uzņēmējdarbības reģistru savstarpēju savienojamību (6) uzsvēra, ka projekta potenciālu dziļākai Eiropas Ekonomikas zonas integrācijai var pilnīgi izmantot tikai tad, ja tīklā iesaistās visas dalībvalstis.

(8)

Eiropas daudzgadu e-tiesiskuma rīcības plānā 2009.–2013. gadam (7) ir paredzēts izveidot Eiropas e-tiesiskuma portālu (“portāls”), kas darbotos kā vienots Eiropas elektroniskās piekļuves punkts juridiskajai informācijai, tiesu un administratīvajam iestādēm, reģistriem, datubāzēm un citiem pakalpojumiem, un tajā norādīts, ka centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējā savienojamība ir svarīga.

(9)

Pārrobežu piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai par sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs, iespējams uzlabot tikai tādā gadījumā, ja visas dalībvalstis piedalās elektroniskas saziņas nodrošināšanā starp reģistriem un informācijas pārsūtīšanā individuāliem lietotājiem visā Savienībā standartizētā veidā, izmantojot identisku saturu un savstarpēji savietojamas tehnoloģijas. Šāda reģistru savstarpējā savienojamība būtu jānodrošina dalībvalstu reģistriem (“valstu reģistri”), sniedzot pakalpojumus, kuriem būtu jāveido saskarnes ar Eiropas centrālo platformu (“platforma”). Platformai vajadzētu būt centralizētam informācijas tehnoloģiju rīku kopumam, kas iekļauj pakalpojumus, un tai būtu jāveido vienota saskarne. Šī saskarne būtu jāizmanto visiem valstu reģistriem. Platformai būtu arī jāsniedz pakalpojumi, kas veido saskarni ar portālu, kurš darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, un ar dalībvalstu izveidotajiem papildu piekļuves punktiem. Šī platforma būtu jāuzskata vienīgi par reģistru savstarpējas savienojamības instrumentu, nevis par patstāvīgu struktūru, kurai ir juridiskas personas statuss. Pamatojoties uz vienotiem identifikācijas numuriem, platformai būtu jāspēj izplatīt informāciju no katras dalībvalsts reģistriem uz citu dalībvalstu kompetentajiem reģistriem standarta ziņojuma formātā (elektroniskā formā ziņojumiem, ar kuriem apmainās informācijas tehnoloģiju sistēmas, piemēram, XML) un attiecīgās valodas versijā.

(10)

Šīs direktīvas mērķis nav izveidot centralizētu reģistru datubāzi, kurā glabā būtisku informāciju par sabiedrībām. Centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”) īstenošanas posmā būtu jānosaka tikai tāds datu kopums, kas nepieciešams platformas pareizai darbībai. Šiem datiem jo īpaši vajadzētu ietvert darbības datus, vārdnīcas un glosārijus. Tas būtu jānosaka, ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas efektīvu darbību. Šie dati būtu jāizmanto tam, lai nodrošinātu platformas spēju veikt tās funkcijas, un tos nekad nedara publiski pieejamus tiešā veidā. Turklāt platformai nebūtu jāveic izmaiņas ne valstu reģistros glabāto datu par sabiedrībām saturā, ne informācijā par sabiedrībām, ko nosūta, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķis nav saskaņot centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru valstu sistēmas, dalībvalstīm nav pienākuma mainīt savas iekšējās reģistru sistēmas, jo īpaši attiecībā uz datu pārvaldību un glabāšanu, maksām un informācijas izmantošanu un publiskošanu valsts vajadzībām.

(12)

Atbilstīgi šai direktīvai portāls, izmantojot platformu, apstrādās individuālu lietotāju iesniegtos vaicājumus par valstu reģistros glabāto informāciju par sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs. Tas ļaus atspoguļot portālā veikto meklējumu rezultātus, tostarp paskaidrojošas atzīmes visās Savienības oficiālajās valodās, uzskaitot sniegto informāciju. Turklāt, lai uzlabotu trešo personu aizsardzību citās dalībvalstīs, portālā vajadzētu būt pieejamai pamatinformācijai par to dokumentu un ziņu juridisko spēku, ko publisko atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kurus pieņem saskaņā ar Direktīvu 2009/101/EK.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāvar izveidot vienu vai vairākus papildu piekļuves punktus, kas var ietekmēt platformas izmantošanu un darbību. Tādēļ būtu jāziņo Komisijai par šo punktu izveidi un jebkādām būtiskām izmaiņām to darbībā, jo īpaši par to slēgšanu. Šādam paziņojumam nevajadzētu nekādi ierobežot dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz papildu piekļuves punktu izveidi un to darbību.

(14)

Sabiedrībām un to filiālēm, kas atvērtas citās dalībvalstīs, vajadzētu būt vienotam identifikācijas numuram, kas ļautu tās nepārprotami identificēt Savienībā. Identifikācijas numuru ir paredzēts izmantot saziņai starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Tādēļ sabiedrībām un filiālēm nevajadzētu būt pienākumam vienoto identifikācijas numuru iekļaut Direktīvās 89/666/EEK un 2009/101/EK minētajās sabiedrību vēstulēs vai pasūtījuma veidlapās. Tām arī turpmāk saviem saziņas mērķiem būtu jāizmanto savs valsts reģistrācijas numurs.

(15)

Vajadzētu būt iespējai izveidot skaidru saistību starp reģistru, kurā reģistrēta sabiedrība, un reģistriem, kuros reģistrētas šīs sabiedrības citās dalībvalstīs atvērtās filiāles, un tā izpaustos kā informācijas apmaiņa par jebkādu sabiedrības darbības izbeigšanas vai maksātnespējas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu un par sabiedrības izslēgšanu no reģistra, ja tas rada juridiskas sekas sabiedrības reģistra dalībvalstī. Lai gan dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām lemt par to, kādas tieši procedūras ir jāievēro saistībā ar filiāļu reģistrāciju attiecīgajā teritorijā, tām būtu jāgarantē vismaz tas, ka likvidētas sabiedrības filiāles svītro no reģistra bez nepamatotas kavēšanās un, attiecīgā gadījumā, pēc attiecīgās filiāles likvidācijas procedūras. Šis pienākums nebūtu jāpiemēro to sabiedrību filiālēm, kuras ir svītrotas no reģistra, bet kurām ir tiesību pārņēmējs, piemēram, tādos gadījumos kā sabiedrības juridiskās formas maiņa, apvienošanās vai sadalīšana vai tās juridiskās adreses pārrobežu pārcelšana.

(16)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro filiālei, ko dalībvalstī atver sabiedrība, uz kuru neattiecas dalībvalsts tiesību akti, kas minēti Direktīvas 89/666/EEK 7. pantā.

(17)

Direktīva 2005/56/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu to, ka saziņa starp reģistriem notiek reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

(18)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai – mainoties informācijai, kas iekļauta reģistros attiecībā uz sabiedrībām, – informācija tiktu atjaunināta bez nepamatotas kavēšanās. Atjauninājums parasti būtu jāpublisko 21 dienas laikā pēc tam, kad ir saņemta pilna dokumentācija par šīm izmaiņām, tostarp veicot likumības pārbaudi atbilstīgi valstu tiesību aktiem. Minētais termiņš būtu jāsaprot kā prasība dalībvalstīm pielikt saprātīgus centienus, lai ievērotu šajā direktīvā noteikto termiņu. Tas nebūtu jāpiemēro attiecībā uz grāmatvedības dokumentiem, kas sabiedrībām ir obligāti jāiesniedz par katru finanšu gadu. Šis izņēmums ir attaisnojams ar valstu reģistru pārslodzi pārskatu periodu laikā. Saskaņā ar visām dalībvalstīm kopējiem vispārējiem tiesību principiem šī 21 dienas termiņa skaitīšana būtu jāaptur force majeure gadījumā.

(19)

Ja Komisija nolemj izstrādāt un/vai darbināt platformu ar trešās personas starpniecību, tas būtu jādara atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8). Dalībvalstu pienācīga iesaistīšanās šajā procesā būtu jāpanāk, ar īstenošanas aktiem nosakot tehniskās specifikācijas publiskā iepirkuma procedūras vajadzībām, izmantojot pārbaudes procedūru, kas paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (9).

(20)

Ja Komisija nolemj izmantot platformu ar trešās personas starpniecību, būtu jānodrošina reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība un platformas darbības pienācīga publiska pārraudzība. Sīki izstrādāti noteikumi par platformas darbības pārvaldību būtu jāpieņem, izmantojot īstenošanas aktus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā noteikto pārbaudes procedūru. Jebkurā gadījumā dalībvalstu iesaistīšanās visas sistēmas darbībā būtu jāpanāk, īstenojot regulāru dialogu starp Komisiju un dalībvalstu pārstāvjiem par jautājumiem attiecībā uz reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas darbību un tās turpmāko attīstību.

(21)

Centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpēja savienojamība rada vajadzību koordinēt valstu sistēmas, kuru tehniskās īpašības atšķiras. Tas ietver tehnisku pasākumu un specifikāciju pieņemšanu, ņemot vērā atšķirības starp reģistriem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā risinātu šos tehniskos un darbības jautājumus. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā paredzēto pārbaudes procedūru.

(22)

Šai direktīvai nevajadzētu ierobežot dalībvalstu tiesības iekasēt maksu par informācijas saņemšanu par sabiedrībām, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ja valstu tiesību akti paredz šādu maksu. Tādēļ reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas tehniskajiem pasākumiem un specifikācijām būtu jāļauj noteikt maksājumu kārtību. Šajā ziņā šai direktīvai nevajadzētu iepriekš noteikt nekādu īpašu tehnisku risinājumu, jo maksājumu kārtība būtu jānosaka īstenošanas aktu pieņemšanas posmā, ņemot vērā plaši pieejamās tiešsaistes maksājumu iespējas.

(23)

Varētu būt vēlams, lai nākotnē arī trešām valstīm būtu iespēja piedalīties reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

(24)

Taisnīgs risinājums attiecībā uz reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas finansējumu ir gan Savienības, gan tās dalībvalstu piedalīšanās minētās sistēmas finansēšanā. Dalībvalstīm būtu jāsedz izdevumi saistībā ar savu valsts reģistru pielāgošanu šai sistēmai, savukārt centrālie elementi – platforma un Eiropas e-tiesiskuma portāls, kas darbotos kā vienotais Eiropas piekļuves punkts, – būtu jāfinansē no Savienības vispārējā budžeta attiecīgās pozīcijas. Lai papildinātu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz maksu iekasēšanu par sabiedrību informācijas iegūšanu. Tas neskar iespēju valstu reģistriem iekasēt maksas, bet var būt saistīts ar papildu maksu, lai līdzfinansētu platformas uzturēšanu un darbību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (11) reglamentē personas datu apstrādi, tostarp personas datu elektronisku pārraidi dalībvalstīs. Jebkurai personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstu reģistri, Komisija un, attiecīgā gadījumā, jebkura platformas ekspluatācijā iesaistīta trešā persona, būtu jānotiek atbilstīgi minētajiem tiesību aktiem. Īstenošanas aktos, kas jāpieņem saistībā ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina šāda atbilstība, jo īpaši nosakot visu attiecīgo dalībnieku attiecīgos uzdevumus un pienākumus un tiem piemērojamos organizatoriskos un tehniskos noteikumus.

(26)

Lai reģistru savstarpējās savienojamības sistēma varētu sākt darboties, dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pielāgojumi, kas jo īpaši ietver tādas saskarnes izveidi, kura savieno katru reģistru ar centrālo platformu. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz pagarinājuma termiņš dalībvalstīm minētās sistēmas tehniskās darbības noteikumu transponēšanai un piemērošanai. Šis termiņš būtu jānosaka pēc tam, kad Komisija būs pieņēmusi visus īstenošanas aktus attiecībā uz reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas tehniskajiem pasākumiem un specifikācijām. Termiņam, lai transponētu un piemērotu šīs direktīvas noteikumus par reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas tehnisko darbību, vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai dalībvalstis varētu pabeigt vajadzīgos juridiskos un tehniskos pielāgojumus, lai šī sistēma pieņemamā laikposmā sāktu darboties pilnībā.

(27)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (12) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(28)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 8. pantā, kurā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, uzlabot pārrobežu piekļuvi uzņēmējdarbības informācijai, garantēt to, ka filiāļu reģistros tiek glabāta atjaunināta informācija, un izveidot skaidrus saziņas kanālus starp reģistriem sabiedrību pārrobežu apvienošanās procedūrās – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka iecerētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(30)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EK un 2009/101/EK.

(31)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2011. gada 6. maijā sniedza atzinumu (13),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 89/666/EEK

Ar šo Direktīvu 89/666/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus:

“3.   Šīs direktīvas 2. panta 1. punktā minētos dokumentus un datus dara publiski pieejamus, izmantojot centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 4.a panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (14) (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”). Minētās direktīvas 3.b pantu un 3.c panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka filiālēm ir vienots identifikācijas numurs, kas ļauj tās nepārprotami identificēt saziņā starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Minētajā vienotajā identifikācijas numurā ir vismaz tādi elementi, kas ļauj identificēt reģistra dalībvalsti, izcelsmes valsts reģistru un filiāles numuru minētajā reģistrā, un – attiecīgā gadījumā – elementi, kas ļauj izvairīties no identificēšanas kļūdām.

2)

iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

1.   Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, sabiedrības reģistrs nekavējoties dara pieejamu informāciju par jebkādu sabiedrības darbības izbeigšanas vai maksātnespējas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu un par sabiedrības izslēgšanu no reģistra, ja tas rada juridiskas sekas sabiedrības reģistra dalībvalstī.

2.   Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, filiāles reģistrs nodrošina 1. punktā minētās informācijas saņemšanu bez kavēšanās.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas apmaiņa reģistriem ir bez maksas.

4.   Dalībvalstis nosaka, kāda procedūra jāievēro, saņemot 1. un 2. punktā minēto informāciju. Šāda procedūra nodrošina to, ka – sabiedrību likvidējot vai citu iemeslu dēļ svītrojot no reģistra – no reģistra bez nepamatotas kavēšanās svītro arī tās filiāles.

5.   Šā panta 4. punkta otro teikumu nepiemēro to sabiedrību filiālēm, kuras ir svītrotas no reģistra attiecīgās sabiedrības juridiskās formas maiņas, apvienošanās vai sadalīšanas vai tās juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanas rezultātā.”;

3)

iekļauj šādu iedaļu:

“IIIA   IEDAĻA

DATU AIZSARDZĪBA

11.a pants

Uz personas datu apstrādi, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (15).

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2005/56/EK

Ar šo Direktīvu 2005/56/EK groza šādi:

1)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Reģistrēšana

Katras tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras jurisdikcijā ir bijušas apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības, attiecīgās valsts teritorijā ir noteikta kārtība, kādā – saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/101/EK (2009. gada 16. septembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (16), – apvienošanās pabeigšanu dara zināmu publiskajā reģistrā, kurā pārrobežu apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām ir jāiesniedz dokumenti.

Reģistrs, kurā ir reģistrēta pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotā sabiedrība, izmantojot centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/101/EK 4.a panta 2. punktam, bez kavēšanās paziņo reģistram, kurā katrai iesaistītajai sabiedrībai bija jāiesniedz dokumenti par to, ka pārrobežu apvienošanās ir stājusies spēkā. Iepriekšējo ierakstu attiecīgā gadījumā var dzēst tikai tad, kad šī informācija ir paziņota, un ne agrāk.

2)

iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Datu aizsardzība

Uz personas datu apstrādi, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (17).

3. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/101/EK

Ar šo Direktīvu 2009/101/EK groza šādi:

1)

iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

1.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai jebkuras izmaiņas 2. pantā minētajos dokumentos un ziņās reģistrētu 3. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajā kompetentajā reģistrā un saskaņā ar 3. panta 3. un 5. punktu publiskotu parasti 21 dienas laikā pēc tam, kad ir saņemta pilna dokumentācija par šīm izmaiņām, tostarp vajadzības gadījumā veicot likumības pārbaudi, kā tas noteikts valstu tiesību aktos attiecībā uz iekļaušanu lietā.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro 2. panta f) punktā minētajiem grāmatvedības dokumentiem.”;

2)

direktīvas 3. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībām ir vienots identifikācijas numurs, kas ļauj tās nepārprotami identificēt saziņā starp reģistriem, izmantojot centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 4.a panta 2. punktu (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”). Minētajā vienotajā identifikācijas numurā ir vismaz tādi elementi, kas ļauj identificēt reģistra dalībvalsti, izcelsmes valsts reģistru un sabiedrības numuru minētajā reģistrā, un – attiecīgā gadījumā – elementi, kas ļauj izvairīties no identificēšanas kļūdām.”;

3)

iekļauj šādus pantus:

“3.a pants

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka ir pieejama atjaunināta informācija, kas izskaidro valstu tiesību aktu noteikumus, atbilstoši kuriem trešās personas saskaņā ar 3. panta 5., 6. un 7. punktu var balstīties uz 2. pantā minētajām ziņām un visiem dokumentu veidiem.

2.   Atbilstīgi portāla noteikumiem un tehniskajām prasībām dalībvalstis iesniedz informāciju, kas nepieciešama publicēšanai Eiropas e-tiesiskuma portālā (“portāls”).

3.   Komisija publicē šo informāciju portālā visās Savienības oficiālajās valodās.

3.b pants

1.   Elektroniskās kopijas 2. pantā minētajiem dokumentiem un ziņām arī dara publiski pieejamas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. pantā minētie dokumenti un ziņas ir pieejami, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, standarta ziņojuma formātā un ka tiem var piekļūt elektroniski. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka ir ievēroti datu pārsūtīšanas minimuma drošības standarti.

3.   Komisija visās Savienības oficiālajās valodās nodrošina meklēšanas pakalpojumu par dalībvalstīs reģistrētajām sabiedrībām, lai, izmantojot portālu, būtu pieejami:

a)

šīs direktīvas 2. pantā minētie dokumenti un ziņas;

b)

paskaidrojošas atzīmes, kas pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās, uzskaitot šīs ziņas un šo dokumentu veidus.

3.c pants

1.   Maksa, ko iekasē par 2. pantā minēto dokumentu un ziņu izsniegšanu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, bez maksas ir pieejamas šādas ziņas:

a)

sabiedrības nosaukums un juridiskā forma;

b)

sabiedrības juridiskā adrese un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta; un

c)

sabiedrības reģistrācijas numurs.

Papildus šīm ziņām dalībvalstis var izvēlēties bez maksas darīt pieejamus arī citus dokumentus un ziņas.

3.d pants

1.   Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, attiecīgās sabiedrības reģistrs nekavējoties dara pieejamu informāciju par jebkādu sabiedrības darbības izbeigšanas vai maksātnespējas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu un par sabiedrības izslēgšanu no reģistra, ja tas rada juridiskas sekas sabiedrības reģistra dalībvalstī.

2.   Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, filiāles reģistrs nodrošina 1. punktā minētās informācijas saņemšanu bez kavēšanās.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas apmaiņa reģistriem ir bez maksas.”;

4)

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

1.   Izveido Eiropas centrālo platformu (“platforma”).

2.   Reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu veido:

dalībvalstu reģistri,

platforma,

portāls, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts.

3.   Dalībvalstis, izmantojot platformu, nodrošina savu reģistru savstarpējo savienojamību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.

4.   Dalībvalstis var izveidot papildu piekļuves punktus reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai. Tās bez nepamatotas kavēšanās paziņo Komisijai par šādu piekļuves punktu izveidi un jebkādām būtiskām izmaiņām to darbībā.

5.   Piekļuvi informācijai no reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas nodrošina, izmantojot portālu un dalībvalstu izveidotos papildu piekļuves punktus.

6.   Reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas izveide neietekmē spēkā esošos divpusējos nolīgumus starp dalībvalstīm par informācijas apmaiņu attiecībā uz sabiedrībām.

4.b pants

1.   Komisija nolemj izstrādāt un/vai darbināt platformu vai nu ar saviem resursiem, vai ar trešās personas starpniecību.

Ja Komisija nolemj izstrādāt un/vai darbināt platformu ar trešās personas starpniecību, Komisija trešo personu izraugās un ar minēto trešo personu noslēgto nolīgumu īsteno atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (18).

2.   Ja Komisija nolemj izstrādāt platformu ar trešās personas starpniecību, tā ar īstenošanas aktiem nosaka tehniskās specifikācijas publiskā iepirkuma procedūras vajadzībām un termiņu līgumam, kas jānoslēdz ar minēto trešo personu.

3.   Ja Komisija nolemj darbināt platformu ar trešās personas starpniecību, tā ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par platformas darbības pārvaldību.

Platformas darbības pārvaldība jo īpaši ietver:

platformas darbības pārraudzību,

to datu drošības un aizsardzības nodrošināšanu, kurus izplata un ar kuriem veic apmaiņu, izmantojot platformu,

dalībvalstu reģistru un trešās personas attiecību koordinēšanu.

Platformas darbības pārraudzību veic Komisija.

4.   Īstenošanas aktus, kas minēti 2. un 3. punktā, pieņem saskaņā ar 4.e panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.c pants

Ar īstenošanas aktiem Komisija pieņem:

a)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka elektronisku veidu saziņas metodes savstarpējās savienojamības sistēmas vajadzībām;

b)

saziņas protokolu tehnisko specifikāciju;

c)

tehniskos pasākumus, kas attiecībā uz informācijas paziņošanu un izplatīšanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nodrošina minimālos informācijas tehnoloģijas drošības standartus;

d)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka metodes tās informācijas apmaiņai starp sabiedrības reģistru un filiāles reģistru, kas minēta šīs direktīvas 3.d pantā, kā arī 5.a pantā Padomes Vienpadsmitajā direktīvā 89/666/EEK (1989. gada 21. decembris) par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti (19);

e)

detalizētu sarakstu par datiem, kas jānosūta, veicot informācijas apmaiņu starp reģistriem, kas minēti šīs direktīvas 3.d pantā, Direktīvas 89/666/EEK 5.a pantā un 13. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/56/EK (2005. gada 26. oktobris) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (20);

f)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka standarta ziņojuma formāta struktūru, veicot informācijas apmaiņu starp reģistriem, platformu un portālu;

g)

tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka, kāds datu kopums ir nepieciešams, lai platforma varētu pildīt savus uzdevumus, kā arī kādas ir šādu datu glabāšanas, izmantošanas un aizsardzības metodes;

h)

tehnisko specifikāciju, ar ko nosaka vienotā identifikācijas numura struktūru un izmantošanu reģistru savstarpējā saziņā;

i)

specifikāciju, ar kuru nosaka reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas darbības tehniskās metodes attiecībā uz informācijas izplatīšanu un apmaiņu, un specifikāciju, ar kuru nosaka platformas sniegtos informācijas tehnoloģijas pakalpojumus, nodrošinot ziņu sniegšanu attiecīgās valodas versijā;

j)

saskaņotus kritērijus portāla nodrošinātajam meklēšanas pakalpojumam;

k)

maksājumu kārtību, ņemot vērā pieejamās maksājumu veikšanas iespējas, piemēram, maksājumi tiešsaistē;

l)

informāciju par paskaidrojošām atzīmēm, uzskaitot 2. pantā minētās ziņas un dokumentu veidus;

m)

reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas sniegto pakalpojumu pieejamības tehniskos nosacījumus;

n)

procedūru un tehniskās prasības papildu piekļuves punktu savienošanai ar platformu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 4.e panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Šos īstenošanas aktus Komisija pieņem līdz 2015. gada 7. jūlijam.

4.d pants

1.   Platformas izveidi un turpmāko attīstību, kā arī pielāgojumus portālam, kas izriet no šīs direktīvas, finansē no Savienības vispārējā budžeta.

2.   Platformas uzturēšanu un darbību finansē no Savienības vispārējā budžeta, un to var līdzfinansēt no maksām par piekļuvi reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kuras iekasē no tās individuāliem lietotājiem. Šis punkts neskar maksas valsts līmenī.

3.   Ar deleģētajiem aktiem un saskaņā ar 13.a pantu Komisija var pieņemt noteikumus par platformas līdzfinansēšanu, iekasējot maksas, un par to maksu apmēru, kuras saskaņā ar 2. punktu iekasē no individuāliem lietotājiem.

4.   Jebkādas maksas, kas noteiktas saskaņā ar 2. punktu, neskar maksas, ja tādas ir, ko dalībvalstis iekasē par 3.c panta 1. punktā minēto dokumentu un ziņu sniegšanu.

5.   Jebkādas maksas, kas noteiktas saskaņā ar 2. punktu, neiekasē par 3.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto ziņu sniegšanu.

6.   Katra dalībvalsts sedz ar savu valsts reģistru pielāgošanu saistītos izdevumus, kā arī to uzturēšanas un darbības izdevumus, kas rodas saistībā ar šo direktīvu.

4.e pants

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (21).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

5)

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Uz personas datu apstrādi, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (22).

6)

iekļauj šādu nodaļu:

“4.A   NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

13.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4.d panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.d panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 4.d panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”

4. pants

Ziņojums un regulārs dialogs

1.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc 5. panta 2. punktā minēto noteikumu piemērošanas galīgā datuma Komisija publicē ziņojumu par reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas darbību, jo īpaši pārbaudot tās tehnisko darbību un finanšu aspektus.

2.   Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus par šīs direktīvas grozīšanu.

3.   Komisija un dalībvalstu pārstāvji regulāri tiekas, lai visos atbilstīgajos forumos apspriestu jautājumus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

5. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis pieņem, publicē un piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2014. gada 7. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības.

2.   Neskarot 1. punktu, dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc Direktīvas 2009/101/EK 4.c pantā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas pieņem, publicē un piemēro noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu:

Direktīvas 89/666/EEK 1. panta 3. un 4. punktu un 5.a pantu,

Direktīvas 2005/56/EK 13. pantu,

Direktīvas 2009/101/EK 3. panta 1. punkta otro daļu, 3.b , 3.c un 3.d pantu un 4.a panta 3. līdz 5. punktu.

Pēc minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija šajā punktā minēto noteikumu piemērošanas galīgo datumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2012. gada 13. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. WAMMEN


(1)  OV C 248, 25.8.2011., 118. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 10. maija lēmums.

(3)  OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.

(4)  OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.

Redakcionāla piezīme: Direktīvas 2009/101/EK nosaukums pielāgots, lai ņemtu vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu numerāciju atbilstīgi Lisabonas līguma 5. pantam; sākotnējā atsauce bija uz Līguma 48. panta otro daļu.

(6)  OV C 308 E, 20.10.2011., 1. lpp.

(7)  OV C 75, 31.3.2009., 1. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(9)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(10)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(11)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(12)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(13)  OV C 220, 26.7.2011., 1. lpp.

(14)  OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.

Redakcionāla piezīme: Direktīvas 2009/101/EK nosaukums pielāgots, lai ņemtu vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu numerāciju atbilstīgi Lisabonas līguma 5. pantam; sākotnējā atsauce bija uz Līguma 48. panta otro daļu.”;

(15)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.”

(16)  OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.

Redakcionāla piezīme: Direktīvas 2009/101/EK nosaukums pielāgots, lai ņemtu vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu numerāciju atbilstīgi Lisabonas līguma 5. pantam; sākotnējā atsauce bija uz Līguma 48. panta otro daļu.”;

(17)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.”

(18)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(19)  OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.

(20)  OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

(21)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.”;

(22)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.”;


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

16.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/10


PADOMES REGULA (ES) Nr. 509/2012

(2012. gada 15. jūnijs),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/782/KĀDP (2011. gada 1. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2), lai īstenotu lielāko daļu pasākumu, kas paredzēti Lēmumā 2011/782/KĀDP.

(2)

Ņemot vērā Sīrijas valdības veiktās nepārtrauktās nežēlīgās represijas un cilvēktiesību pārkāpumus, Padomes Lēmums 2012/206/KĀDP (3), ar ko groza Lēmumu 2011/782/KĀDP, paredz pieņemt papildu pasākumus, proti, aizliegumu vai prasību saņemt iepriekšēju atļauju pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt preces un tehnoloģijas, ko varētu izmantot iekšējām represijām, kā arī aizliegumu eksportēt luksuspreces uz Sīriju.

(3)

Šie pasākumi ir Līguma piemērošanas jomā, un ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības šo pasākumu īstenošanai, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(4)

Regula (ES) Nr. 36/2012 būtu tādēļ jāgroza, lai īstenotu jaunos pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 36/2012 groza šādi:

1)

iekļauj šādus pantus:

“2.a pants

1.   Aizliegts:

a)

tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt IA pielikumā norādīto aprīkojumu, preces vai tehnoloģijas, ko iespējams izmantot iekšējām represijām vai tādu preču ražošanai, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai šā aprīkojuma izcelsme ir Savienībā vai ārpus tās;

b)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai rezultāts ir a) apakšpunktā minēto aizliegumu apiešana.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut veikt darījumu attiecībā uz IA pielikumā uzskaitītām iekārtām, precēm vai tehnoloģijām, ja iekārtas, preces vai tehnoloģijas ir paredzētas pārtikas nodrošināšanas, lauksaimniecības, medicīnas vai citām humānām vajadzībām.

2.b pants

1.   Lai jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā tieši vai netieši pārdotu, piegādātu, nodotu vai eksportētu IX pielikumā uzskaitītās preces vai tehnoloģijas, ko iespējams izmantot iekšējām represijām vai tādu preču ražošanai, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Savienības izcelsmes preces un tehnoloģijas, ir vajadzīga iepriekšēja atļauja.

2.   III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes nepiešķir atļauju pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt aprīkojumu, preces vai tehnoloģijas, kas uzskaitītas IX pielikumā, ja tām ir pamatoti iemesli pieņemt, ka aprīkojums, preces vai tehnoloģijas, par kuru pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu lemj, tiek izmantotas vai varētu tikt izmantotas iekšējām represijām vai tāda aprīkojuma, preču vai tehnoloģiju ražošanai, ko iespējams izmantot iekšējām represijām.

3.   Atļauju piešķir kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, un tā atbilst sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas paredzēti 11. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (4). Atļauja ir derīga visā Savienībā.

2)

3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.   Aizliegts:

a)

tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā sniegt tehnisku palīdzību saistībā ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā (5) (“Kopējais militāro preču saraksts”) iekļautajām precēm un tehnoloģijām, kā arī saistībā ar minētajā sarakstā iekļauto preču piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi un izmantošanu;

b)

tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā sniegt tehnisku palīdzību vai starpnieku pakalpojumus saistībā ar I un IA pielikumā uzskaitīto aprīkojumu, precēm un tehnoloģijām, ko iespējams izmantot iekšējām represijām;

c)

tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar Kopējā militāro preču sarakstā vai I un IA pielikumā iekļautajām precēm un tehnoloģijām, tostarp it sevišķi dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu jebkādai šo preču vai tehnoloģiju pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai jebkādai attiecīgas tehniskas palīdzības sniegšanai;

d)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai rezultāts ir a) līdz c) apakšpunktā minēto aizliegumu apiešana.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētos aizliegumus nepiemēro tehniskās palīdzības, finansējuma un finanšu palīdzības sniegšanai saistībā ar:

tehnisko palīdzību, kura paredzēta vienīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Karaspēka atvilkšanas novērotāju spēku (UNDOF) atbalstam,

tādu militāro ekipējumu, kas nav nāvējošs, vai ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām un kas paredzēts vienīgi humānām vai aizsardzības vajadzībām vai ANO un Savienības iestāžu veidošanas programmām, vai Savienības un ANO krīzes pārvarēšanas operācijām, vai

kaujai neparedzētiem transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar materiāliem, lai nodrošinātu ballistisko aizsardzību, un kuri paredzēti vienīgi tam, lai tos aizsardzības nolūkā izmantotu ES un tās dalībvalstu personāls Sīrijā,

ar nosacījumu, ka minēto palīdzības sniegšanu vispirms ir apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norādīta III pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar noteikumiem un nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut tehnisku palīdzību vai starpnieka pakalpojumus, kas saistīti ar aprīkojumu, precēm vai tehnoloģijām, kā uzskaitīts IA pielikumā, ja šādu aprīkojumu, preces vai tehnoloģijas ir paredzēts izmantot pārtikas, lauksaimniecības, medicīnas vai citiem humāniem mērķiem vai aizsardzības vajadzībām.

Attiecīgās dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju četrās nedēļās par katru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar punkta pirmo daļu.

4.   Ir jāsaņem III pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai sniegtu šādus pakalpojumus:

a)

jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā tieši vai netieši sniegt tehnisku palīdzību vai starpnieka pakalpojumus, kas saistīti ar IX pielikumā uzskaitīto aprīkojumu, precēm un tehnoloģijām, un tāda aprīkojuma preču un tehnoloģiju ražošanai, tehniskai apkopei un izmantošanai;

b)

jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Sīrijā vai izmantošanai Sīrijā sniegt finansējumu vai finanšu palīdzību, kas saistīta ar IX pielikumā uzskaitītajām precēm un tehnoloģijām, tostarp jo īpaši dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu jebkādai šādu preču un tehnoloģiju pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, vai saistītas tehniskas palīdzības sniegšanai.

Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju veikt punkta pirmajā daļā minētos darījumus, ja tām ir pietiekams pamats konstatēt, ka minētie darījumi ir vai var būt paredzēti tam, lai sekmētu iekšējās represijas vai lai ražotu priekšmetus, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, un veiktu to tehnisko apkopi.

3)

iekļauj šādu pantu:

“11.b pants

1.   Aizliegts:

a)

tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt luksuspreces, kas uzskaitītas X pielikumā, uz Sīriju;

b)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir a) apakšpunktā minētā aizlieguma tieša vai netieša apiešana.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, tajā minētais aizliegums neattiecas uz nekomerciālām, personiskām vajadzībām paredzētām precēm, kas atrodas ceļotāja bagāžā.”

2. pants

Šīs regulas I pielikumā izklāstīto tekstu pievieno Regulai (ES) Nr. 36/2012 kā IA pielikumu.

3. pants

Šīs regulas II pielikuma tekstu pievieno Regulai (ES) Nr. 36/2012 kā IX pielikumu.

4. pants

Šīs regulas III pielikumu pievieno Regulai (ES) Nr. 36/2012 kā X pielikumu.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2012. gada 15. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. LIDEGAARD


(1)  OV L 319, 2.12.2011., 56. lpp.

(2)  OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.

(3)  OV L 110, 24.4.2012., 36. lpp.

(4)  OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.”;

(5)  OV C 86, 18.3.2011., 1. lpp.”;


I PIELIKUMS

“Ia PIELIKUMS

APRĪKOJUMA, PREČU UN TEHNOLOĢIJU SARAKSTS, KAS MINĒTS 2.a PANTĀ

1.   DAĻA

Ievada piezīmes

1.

Šajā daļā ir ietvertas preces, programmatūras un tehnoloģijas, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 428/2009 (1) I pielikumā.

2.

Ja nav norādīts citādi, atsauces numuri, kas lietoti turpmāk ailē ar nosaukumu “Nr.”, norāda uz kontroles saraksta numuru, un aile ar nosaukumu “Apraksts” norāda uz divējāda lietojuma preču aprakstiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā.

3.

‘Vienpēdiņās’ rakstītu terminu definīcijas dotas tehniskajās piezīmēs par attiecīgo preci.

4.

“Pēdiņās” rakstītu terminu definīcijas dotas Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā.

Vispārīgas piezīmes

1.

Šajā pielikumā paredzētās kontroles attiecas arī uz precēm (tostarp iekārtām), kuras eksportējot nav jākontrolē, ja tajās ir viena vai vairākas kontrolējamas sastāvdaļas, ja kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir preču galvenā sastāvdaļa un ja tās var tikt demontētas vai izmantotas citiem mērķiem.

NB!

Izvērtējot, vai kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas jāuzskata par galvenajām sastāvdaļām, jāņem vērā tādi faktori kā daudzums, vērtība, ietvertās tehnoloģiskās zināšanas un citi īpaši apstākļi, pēc kuriem varētu noteikt, vai kontrolējamās sastāvdaļas ir uzskatāmas par iepērkamo preču galvenajām sastāvdaļām.

2.

Šajā pielikumā norādītās preces ietver gan jaunas, gan lietotas preces.

Vispārīga piezīme par tehnoloģijām (GTN)

(Lasīt saistībā ar šīs daļas B iedaļu)

1.

Tās “tehnoloģijas” pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu, kura “nepieciešama” to preču “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kuru pārdošanas, piegādes, nodošanas vai eksporta kontrole ir paredzēta šīs daļas A, B, C un D iedaļā, kontrolē saskaņā ar E iedaļas noteikumiem.

2.

“Tehnoloģiju”, kas “nepieciešama” kontrolējamu preču “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kontrolē arī tad, ja to izmanto precēm, uz kurām neattiecas kontrole.

3.

Kontroles neattiecina uz minētajām “tehnoloģijām” tādā apjomā, kas noteikti vajadzīgs to preču uzstādīšanai, lietošanai, apkopei (pārbaudei) un remontam, uz kurām neattiecas kontrole, vai tādām precēm, kuras atļauts eksportēt saskaņā ar šo regulu.

4.

“Tehnoloģijas” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju un “fundamentāliem zinātnes pētījumiem”, kā arī uz informācijas minimumu, kas vajadzīgs patentu pieteikumiem.

A.   APRĪKOJUMS

Nr.

Apraksts

I.B.1A004

Aizsardzības un detektoru iekārtas un to komponenti, izņemot tos, kas minēti militāro preču kontroles sarakstos, tas ir:

a.

gāzmaskas, filtru elementi un dezaktivācijas iekārtas un to īpaši izstrādātas sastāvdaļas, kuras izgatavotas vai pielāgotas aizsardzībai pret jebkuru no turpmāk minētajiem materiāliem vai vielām:

1.

bioloģiskie aģenti, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”;

2.

radioaktīvie materiāli, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”;

3.

ķīmisko ieroču (CW) vielas; vai

4.

“vielas nekārtību novēršanai”, tostarp:

a.

α-Brombenzenacetonitrīls, (brombenzilcianīds) (CA) (CAS 5798-79-8);

b.

[(2-hlorfenil) metilēn] propāndinitrils (o-hlorobenzilidēnmalononitrils) (CS) (CAS 2698-41-1);

c.

2-hlor-1-feniletanons, fenacilhlorīds (ω-hloracetofenons) (CN) (CAS 532-27-4);

d.

dibenz-(b, f)-1,4-oksazepīns (CR) (CAS 257-07-8);

e.

10-hlor-5,10-dihidrofenarsazīns (fenarsazīnhlorīds) (Adamsits) (DM) (CAS 578-94-9);

f.

N-nonanoilmorfolīns (MPA) (CAS 5299-64-9);

b.

aizsargtērpi, cimdi un apavi, kas speciāli izgatavoti vai pielāgoti aizsardzībai pret jebkuru no turpmāk minētajiem materiāliem vai vielām:

1.

bioloģiskie aģenti, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”;

2.

radioaktīvie materiāli, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”; vai

3.

ķīmiskā ieroču (CW) vielas;

c.

detektoru sistēmas, kas speciāli izgatavotas vai pielāgotas šādu vielu atklāšanai vai identifikācijai, un īpaši tām paredzēti komponenti:

1.

bioloģiskie aģenti, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”;

2.

radioaktīvie materiāli, kuri “pārveidoti militārām vajadzībām”; vai

3.

ķīmisko ieroču (CW) vielas;

d.

elektroniska iekārta, kas paredzēta automātiskai “sprāgstvielu” atlikumu klātbūtnes atklāšanai un apzināšanai un ‘mikrodaļiņu uztveršanas’ paņēmienu izmantošanai (piemēram, virsmas akustisku viļņu ierīces, jonu kustības spektrometrijas, diferenciālā kustības spektrometrija, masas spektrometrijas ierīces).

Tehniska piezīme

‘Mikrodaļiņu uztveršana’ ir definējama kā spēja uztvert daļiņas, kas mazākas par 1 ppm gāzveida vielā vai par 1 mg cietā vielā vai šķirdrumā.

1. piezīme.

Pozīcijas 1A004.d. kontrole nav attiecināma uz aprīkojumu, kas īpaši izstrādāts lietošanai laboratorijā.

2. piezīme.

Pozīcijas 1A004.d. kontrole nav attiecināma uz bezkontakta caurskates drošības vārtiem.

Piezīme.

Saskaņā ar 1A004. pozīciju kontroli neattiecina uz:

a.

individuāliem radiācijas dozimetriem;

b.

iekārtām, kuru lietošana funkcionāli vai konstruktīvi ierobežota ar aizsardzību pret kaitīgajiem faktoriem dzīvojamo ēku drošībā un civilā ražošanā, tostarp:

1.

kalnrūpniecība;

2.

karjeru izstrāde;

3.

lauksaimniecība;

4.

farmācijas nozare;

5.

medicīna;

6.

veterinārija;

7.

vides aizsardzība;

8.

atkritumu apsaimniekošana;

9.

pārtikas rūpniecība.

Tehniskas piezīmes

1A004 ir iekļautas iekārtas un komponenti, kas ir identificēti, sekmīgi pārbaudīti un atbilstīgi valsts standartiem vai citādā veidā ir izrādījušies efektīvi attiecībā uz “militārām vajadzībām pārveidotu” radioaktīvo vielu, “militārām vajadzībām pārveidotu” bioloģisko vielu, ķīmisko ieroču vielu, ‘modelētāju’ vai “vielu nekārtību novēršanai” noteikšanu vai aizsardzību pret tām, pat ja šādas iekārtas vai komponentus izmanto ražošanā, piemēram, kalnrūpniecībā, karjeros, lauksaimniecībā, farmaceitiskajā rūpniecībā, medicīnā, veterinārijā, vides aizsardzībā, atkritumu apsaimniekošanā vai pārtikas rūpniecībā.

‘Modelētājs’ ir viela vai materiāls, ko izmanto toksiskās vielas (ķīmiskās vai bioloģiskās) vietā apmācībā, pētniecībā, pārbaudē vai novērtēšanā.

I.B.9A012

“Bezpilota lidaparāti” (“UAV”), saistītās sistēmas, iekārtas un to komponentes:

a.

UAV”, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

autonoma lidojumu kontrole un navigācijas spēja (piem., autopilots ar inerciālu navigācijas sistēmu); vai

2.

kontrolēta lidojuma iespēja ārpus tiešas redzamības diapazona, kas iesaista operatoru (piem., televizuāla vadība no attāluma);

b.

saistītās sistēmas, iekārtas un to sastāvdaļas:

1.

iekārtas, kas speciāli izstrādātas 9A012.a. pozīcijā minēto “bezpilota lidaparātu” tālvadībai;

2.

sistēmas navigācijas, stāvokļa, vadības vai kontroles nolūkiem, kuras nav minētas Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikuma 7.A. punktā un kuras īpaši izstrādātas, lai nodrošinātu 9A012.a. pozīcijā minēto “bezpilota lidaparātu” autonomu lidojuma kontroli vai navigācijas spēju;

3.

iekārtas un to sastāvdaļas, kas speciāli izstrādātas, lai pārvērstu pilotējamus lidaparātus par 9A012.a. pozīcijā minētajiem “bezpilota lidaparātiem”;

4.

virzuļdzinēji, kam vajadzīgs gaiss, vai rotācijas iekšdedzes virzuļdzinēji, kas īpaši konstruēti vai pārveidoti, lai darbinātu “bezpilota lidaparātus” augstumā virs 50 000 pēdām (15 240 metri).

I.B.9A350

Smidzināšanas vai miglošanas sistēmas, speciāli izstrādātas vai pārveidotas, lai tās varētu piemontēt lidaparātiem, “par gaisu vieglākiem lidaparātiem” vai bezpilota aviotransportlīdzekļiem, un to speciāli izstrādātas sastāvdaļas, piemēram:

 

pilnīgas smidzināšanas vai miglošanas sistēmas, kas spēj no šķidras suspensijas veidot primārus pilieniņus ‘VMD’, mazākus par 50 μm, ar plūsmas ātrumu vairāk nekā divi litri minūtē;

 

pārvietojamas smidzināšanas iekārtas vai aerosola ģeneratoru bloki, kas spēj no šķidras suspensijas veidot primārus pilieniņus ‘VMD’ mazākus par 50 μm, ar plūsmas ātrumu vairāk nekā divi litri minūtē;

 

aerosola ģeneratoru bloki, kas speciāli izstrādāti pielāgošanai sistēmām, kas aprakstītas pozīcijās 9A350.a. un 9A350.b.

Piezīme.

Aerosola ģeneratoru bloki ir ierīces, kas speciāli izstrādātas vai pārveidotas, lai tās varētu piemontēt lidaparātiem, piemēram, sprauslas, rotējoši bunduļa tipa pulverizatori un līdzīgas ierīces.

Piezīme.

Pozīcijā 9A350 kontrole nav paredzēta smidzināšanas vai miglošanas sistēmām un sastāvdaļām, attiecībā uz kurām ir pierādīts, ka tās nespēj izsmidzināt bioloģiskos aģentus infekciozu aerosolu formā.

1.

Pilieniņu lielumu smidzināmās iekārtās vai sprauslās, kas ir speciāli izstrādātas lietojumam lidaparātos, “par gaisu vieglākos lidaparātos” vai bezpilota lidaparātos, mēra, izmantojot:

a.

Dolpera lāzera metodi;

b.

lāzera difrakcijas metodi.

2.

Pozīcijā 9A350 ‘VMD’ ir kopējā tilpuma vidējais diametrs (Volume Median Diameter), un sistēmās, kas izmanto ūdeni, tas līdzinās kopējās masas vidējam diametram (Mass Median Diameter – MMD).

B.   TESTĒŠANAS UN RAŽOŠANAS IEKĀRTAS

Nr.

Apraksts

I.B.2B350

Ķīmijas rūpniecības ražošanas aprīkojums, iekārtas un to sastāvdaļas:

a.

reakcijas tilpnes vai reaktori ar maisītājiem vai bez tiem, ar kopējo iekšējo (ģeometrisko) tilpumu, kas lielāks par 0,1 m3 (100 l), bet mazāks par 20 m3 (20 000 l), kuriem visas virsmas, kas tieši saskaras ar tajos esošām vai apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no kāda no šiem materiāliem:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, kuros pēc svara ir vairāk nekā 35 % fluora);

3.

stikls (ietverot stiklveida un emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

4.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

5.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

6.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

7.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’; vai

8.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’;

b.

maisītāji izmantošanai reaktoros vai reakcijas tilpnēs, kas minētas 2B350.a. pozīcijā, un tādiem maisītājiem paredzēti lāpstiņrati, lāpstiņas vai vārpstas, kuru visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar reaktorā esošām vai pārstrādājamajām ķimikālijām, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, kuros pēc svara ir vairāk nekā 35 % fluora);

3.

stikls (ietverot stiklveida vai emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

4.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

5.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

6.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

7.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’; vai

8.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’;

c.

glabāšanas tvertnes, konteineri un resiveri ar kopējo iekšējo (ģeometrisko) tilpumu, kas lielāks par 0,1 m3 (100 l), kuriem visas virsmas, kas tieši saskaras ar tajos esošām vai apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no jebkura šā materiāla:

1.

‘sakausējumi’ kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, kuros pēc svara ir vairāk nekā 35 % fluora);

3.

stikls (ietverot stiklveida vai emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

4.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

5.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

6.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

7.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’; vai

8.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’;

d.

siltummaiņi vai kondensatori ar siltuma apmaiņas virsmas lielumu vairāk par 0,15 m2 un mazāk par 20 m2; kā arī caurules, plāksnes, tinumi vai bloki (serdeņi), kas konstruēti šādiem siltummaiņiem vai kondensatoriem un kuru virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar šķidrumu(-iem), ir izgatavotas no jebkura no šādiem materiāliem:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, kuros pēc svara ir vairāk nekā 35 % fluora);

3.

stikls (ietverot stiklveida vai emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

4.

grafīts vai ‘oglekļa grafīts’;

5.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

6.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

7.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

8.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’;

9.

silīcija karbīds;

10.

titāna karbīds; vai

11.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’;

e.

destilācijas vai absorbcijas kolonnas ar iekšējo diametru virs 0,1 m un šķidruma sadalītāji, tvaika sadalītāji vai šķidruma kolektori, kuru virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, kuros pēc svara ir vairāk nekā 35 % fluora);

3.

stikls (ietverot stiklveida vai emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

4.

grafīts vai ‘oglekļa grafīts’;

5.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

6.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

7.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

8.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’; vai

9.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’;

f.

no attāluma vadāmas uzpildes iekārtas, kam visas virsmas, kas tieši saskaras ar apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no jebkura šā materiāla:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma; vai

2.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

g.

vārsti, kam nominālie izmēri ir lielāki par 10 mm un kuriem visi korpusi vai iepriekš sagatavoti korpusu oderējumi, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamām vai glabājamām ķimikālijām, ir izgatavoti no jebkura šā materiāla:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, kuros pēc svara ir vairāk nekā 35 % fluora);

3.

stikls (ietverot stiklveida vai emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

4.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

5.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

6.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

7.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’;

8.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’; vai

9.

šādi keramikas materiāli:

a.

silīcija karbīds, kura tīrības pakāpe ir 80 % svara vai augstāka;

b.

alumīnija oksīds (alumina), kura tīrības pakāpe ir 99,9 % svara vai augstāka;

c.

cirkonija oksīds (zirkonia);

Tehniska piezīme

‘Nominālais izmērs’ ir mazākais ieejas un izejas diametrs.

h.

daudzsienu cauruļvadi ar noplūdes kontroles portu, kam visas virsmas, kas tieši saskaras ar apstrādājamām vai glabājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no jebkura šā materiāla:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, kuros pēc svara ir vairāk nekā 35 % fluora);

3.

stikls (ietverot stiklveida vai emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

4.

grafīts vai ‘oglekļa grafīts’;

5.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

6.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

7.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

8.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’; vai

9.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’;

i.

daudzaizvaru un bezaizvaru sūkņi ar ražotāja specifikācijā doto ražību vairāk par 0,6 m3/h vai vakuumsūkņi ar ražotāja specifikācijā doto ražību vairāk par 5 m3/h (standarta temperatūrā (273 K (0 °C)) un pie standarta spiediena (101,3 kPa)); un tādiem sūkņiem konstruēti korpusi, iepriekš sagatavoti korpusu oderējumi, lāpstiņrati, rotori vai žikleru sūkņu sprauslas, kuros visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no jebkura no šādiem materiāliem:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

keramika;

3.

ferosilīcijs (dzelzs sakausējumi ar augstu silīcija saturu);

4.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, kuros pēc svara ir vairāk nekā 35 % fluora);

5.

stikls (ietverot stiklveida vai emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

6.

grafīts vai ‘oglekļa grafīts’;

7.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

8.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

9.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

10.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’; vai

11.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’;

j.

dedzināšanas iekārtas 1C350. pozīcijā minēto ķimikāliju iznīcināšanai, kurām ir speciālas atkritumu padeves sistēmas, iekraušanas ierīces un kuru vidējā temperatūra sadegšanas kamerā pārsniedz 1 273 K (1 000 °C), kurām visas atkritumu padeves sistēmas virsmas, kas ir tiešā kontaktā ar atkritumiem, ir izgatavotas no jebkura no šādiem materiāliem vai ar tiem oderētas:

1.

‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

keramika; vai

3.

niķelis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa.

1.

‘Oglekļa grafīts’ ir amorfā oglekļa un grafīta maisījums, kurā pēc svara ir vismaz 8 % grafīta.

2.

Materiālos, kas iekļauti iepriekšējās pozīcijās, ar jēdzienu ‘sakausējums’, ja tam nav norādīta īpaša elementu koncentrācija, apzīmē tādus sakausējumus, kuru sastāvā nosauktā metāla koncentrācija svara procentos ir augstāka nekā jebkura cita elementa koncentrācija.

I.B.2B351

Toksisku gāzu novērošanas sistēmas un tām paredzētās detektoru komponentes, kas nav precizētas 1A004. pozīcijā, un to detektori, sensoriekārtas un maināmas sensoru kasetnes:

a.

nepārtrauktas darbības iekārtas ķīmisko ieroču vielu vai 1C350. pozīcijā minēto ķimikāliju detektēšanai mazākā koncentrācijā par 0,3 mg/m3; vai

b.

iekārtas, kas paredzētas holīnesterāzes inhibitorās aktivitātes noteikšanai.

I.B.2B352

Iekārtas, ko var izmantot darbībām ar bioloģiskiem materiāliem:

a.

kompleksas, bioloģiski sterilas laboratorijas ar P3, P4 sterilizācijas līmeni;

Tehniska piezīme

P3 vai P4 (BL3, BL4, L3, L4) sterilizācijas līmenis ir definēts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) Laboratoriju bioloģiskās drošības rokasgrāmatā (3. izdevums, Ženēva, 2004).

b.

fermentatori ar 20 litru vai lielāku kopējo tilpumu, kuros, neradot aerosolus, var kultivēt patogēnos “mikroorganismus”, vīrusus vai toksīnus;

Tehniska piezīme

Fermentatori ir arī bioreaktori, hemostati un nepārtrauktās plūsmas (caurplūdes) sistēmas.

c.

nepārtrauktas darbības centrbēdzes separatori bez aerosolu veidošanās, kam ir visi šie raksturlielumi:

1.

caurplūde lielāka par 100 l/h;

2.

sastāvdaļas no pulēta nerūsējoša tērauda vai titāna;

3.

viens vai vairāki blīvslēgi, kas norobežo nodalījumu sterilizācijai ar tvaiku; un

4.

iespējas noslēgtā stāvoklī sterilizēt ar tvaiku uz vietas;

Tehniska piezīme

Pie centrbēdzes separatoriem pieder dekanteri.

d.

nepārtrauktas darbības šķērsplūsmas (tangenciālās) filtrēšanas iekārtas un to sastāvdaļas:

1.

nepārtrauktas darbības šķērsplūsmas (tangenciālās) filtrēšanas iekārtas bez aerosolu veidošanās, kas spēj nodalīt patogēniskus “mikroorganismus”, vīrusus, toksīnus vai šūnu kultūras, kurām ir visi šie raksturlielumi:

a.

kopējais filtrēšanas laukums 1 m2 vai lielāks; un

b.

kam ir kāda no šādām īpašībām:

1.

tās var sterilizēt vai dezinficēt uz vietas; vai

2.

tajās izmanto vienreizējas lietošanas filtrēšanas komponentus;

Tehniska piezīme

Sterilizēts 2B352.d.1.b. pozīcijā nozīmē visu dzīvotspējīgo mikrobu likvidāciju iekārtā, lietojot fiziskus (piem., tvaiku) vai ķīmiskus aģentus. Dezinficēt nozīmē potenciālo mikrobu inficētspējas atņemšanu, lietojot iekārtā baktericīdus vai ķīmiskus aģentus. Dezinfekcija un sterilizācija atšķiras no sanācijas; pēdējā ir tīrīšanas procedūra, kas izstrādāta, lai mazinātu mikrobu daudzumu iekārtā, mikrobiem nelaupot spēju inficēt vai to dzīvotspēju.

2.

šķērsplūsmas (tangenciālas) filtrācijas komponenti (piem., moduļi, elementi, kasetes, bloki vai plāksnes) ar 0,2 m2 vai lielāku filtrācijas lauku katram komponentam un kuri ir izstrādāti lietojumam 2B352.d. minētajās nepārtrauktas darbības šķērsplūsmas (tangenciālās) filtrācijas iekārtās;

Piezīme.

Saskaņā ar 2B352.d. pozīciju kontroli neattiecina uz ražotāja deklarētajām atgriezeniskas osmozes iekārtām.

e.

ar tvaiku sterilizējamas liofilizācijas iekārtas ar kondensatora ražību, lielāku par 10 kg ledus 24 stundās un mazāku par 1 000 kg ledus 24 stundās;

f.

aizsardzības un lokalizācijas iekārtas:

1.

pilni vai daļēji aizsargtērpi vai kapuces, kas ir atkarīgi no ārējas gaisa padeves un darbojas ar pozitīvu spiedienu;

Piezīme.

Saskaņā ar 2B352.f.1. pozīciju kontroli neattiecina uz tērpiem, kuri paredzēti valkāšanai ar autonomiem elpošanas aparātiem.

2.

III klases bioloģiski drošas kameras vai izolatori ar līdzīgiem darbības raksturlielumiem;

Piezīme.

2B352.f.2. pozīcijā par izolatoriem uzskata arī elastīgus izolatorus, sausās kameras, anaerobas kameras, boksus ar cimdiem un lamināras plūsmas pārsegus (kas noslēgti ar vertikālu plūsmu).

g.

kameras ar tilpumu 1 m3 vai lielāku, kas paredzētas “mikroorganismu”, vīrusu vai “toksīnu” aerosolu signāltestēšanai (atklāšanai).

C.   MATERĀLI

Nr.

Apraksts

I.B.1C350

Ķīmiskas vielas, ko var izmantot par toksisku ķīmisko vielu prekursoriem, un “ķīmiskie maisījumi”, kuros ir viena vai vairākas no šīm vielām, tas ir:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS UN 1C450.

1.

tiodiglikols (111-48-8);

2.

fosfora oksihlorīds (10025-87-3);

3.

dimetilmetilfosfonāts (756-79-6);

4.

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS

metilfosfonildifluorīds (676-99-3);

5.

metilfosfonildihlorīds (676-97-1);

6.

dimetilfosfīts (DMP) (868-85-9);

7.

fosfora trihlorīds (7719-12-2);

8.

trimetilfosfīts (TMP) (121-45-9);

9.

Tionilhlorīds (7719-09-7);

10.

3-hidroksi1-metilpiperidīns (3554-74-3);

11.

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetilhlorids (96-79-7);

12.

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetantiols (5842-07-9);

13.

3-hinuklidinols (1619-34-7);

14.

kālija fluorīds (7789-23-3);

15.

2-hloretanols (107-07-3);

16.

dimetilamīns (12-440-3);

17.

dietiletilfosfonāts (78-38-6);

18.

dietil-N,N-dimetilamidofosfāts (2404-03-7);

19.

dietilfosfīts (762-04-9);

20.

dimetilamīna hidrogēnhlorīds (506-59-2);

21.

etilfosfinildihlorīds (1498-40-4);

22.

etilfosfonildihlorīds (1066-50-8);

23.

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS

etilfosfonildifluorīds (753-98-0);

24.

hidrogēnfluorīds (7664-39-3);

25.

metilbenzilāts (76-89-1);

26.

metilfosfinildihlorīds (676-83-5);

27.

N,N-diizopropil-(beta)-aminoetanols (96-80-0);

28.

pinakolilspirts (464-07-3);

29.

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS

O-etil2-diizopropilaminoetilmetilfosfonīts (QL) (57856-11-8);

30.

trietilfosfīts (122-52-1);

31.

arsēna trihlorīds (7784-34-1);

32.

benzilskābe (76-93-7);

33.

dietilmetilfosfonīts (15715-41-0);

34.

dietilmetilfosfonāts (6163-75-3);

35.

etilfosfinildifluorīds (430-78-4);

36.

metilfosfinildifluorīds (753-59-3);

37.

3-hinuklidons (3731-38-2);

38.

fosfora pentahlorīds (10026-13-8);

39.

pinakolons (75-97-8);

40.

kālija cianīds (151-50-8);

41.

kālija bifluorīds (7789-29-9);

42.

amonija hidrogēnfluorīds vai amonija bifluorīds (1341-49-7);

43.

nātrija fluorīds (7681-49-4);

44.

nātrija hidrofluorīds (nātrija bifluorīds) (1333-83-1);

45.

nātrija cianīds (143-33-9);

46.

trietanolamīns (102-71-6);

47.

fosfora pentasulfīds (1314-80-3);

48.

diizopropilamīns (108-18-9);

49.

dietilaminoetanols (100-37-8);

50.

nātrija sulfīds (1313-82-2);

51.

sēra monohlorīds (10025-67-9);

52.

sēra dihlorīds (10545-99-0);

53.

trietanolamīna hidrogēnhlorīds (637-39-8);

54.

2-hlor-N,N-diizopropilaminoetāna hidrogēnhlorīds (4261-68-1);

55.

metilfosfonskābe (993-13-5);

56.

dietilmetilfosfonāts (683-08-9);

57.

N,N-dimetilaminofosfora dihlorīds (677-43-0);

58.

triisopropilfosfīts (116-17-6);

59.

etildietanolamīns (139-87-7);

60.

O,O-Dietilfosfortioāts (2465-65-8);

61.

O,O-Dietilfosforditioāts (298–06-6);

62.

nātrija heksafluorsilikāts (16893-85-9);

63.

metilfosfonotioiskais dihlorīds (676-98-2).

1. piezīme.

Izvešanai uz “valstīm, kas nav pievienojušās Ķīmisko ieroču konvencijai”, saskaņā ar 1C350. pozīciju nekontrolē “ķīmiskos maisījumus”, kas satur vismaz vienu no 1C350.1, .3, .5, .11, .12, .13, .17, .18, .21, .22, .26, .27, .28, .31, .32, .33, .34, .35, .36, .54, .55, .56, .57 un .63. ierakstā minētajām vielām, ja tajos nevienas no atsevišķi minētajām sastāvdaļām nav vairāk par 10 svara % maisījuma masas.

2. piezīme.

Saskaņā ar 1C350. pozīciju nekontrolē “ķīmiskos maisījumus”, kas satur vismaz vienu no 1C350.2, .6, .7, .8, .9, .10, .14, .15, .16, .19, .20, .24, .25, .30, .37, .38, .39, .40, .41, .42, .43, .44, .45, .46, .47, .48, .49, .50, .51, .52, .53, .58, .59, .60, .61 un .62. ierakstā minētajām vielām, ja tajos nevienas no atsevišķi minētajām sastāvdaļām nav vairāk par 30 svara % maisījuma masas.

3. piezīme.

Saskaņā ar 1C350 nav jākontrolē ražojumi, ko identificē kā patēriņa preces, kas mazumtirdzniecībai iesaiņotas personiskam lietojumam vai iesaiņotas individuālam lietojumam.

I.B.1C351

Cilvēka patogēni, zoonozes un “toksīni”, tas ir:

a.

dabā sastopami, pavairoti vai pārveidoti vīrusi “izolētu dzīvkultūru” veidā, inokulēta vai apzināti inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.

Andes vīruss;

2.

Chapare vīruss;

3.

Čikuguni drudža vīruss;

4.

Choclo vīruss;

5.

Kongo-Krimas hemorāģiskā drudža vīruss;

6.

tropu drudža vīruss;

7.

Dobravas-Belgradas vīruss;

8.

Austrumu zirgu encefalīta vīruss;

9.

Ebola vīruss;

10.

Guanarito vīruss;

11.

Hanta (Korejas hemorāģiskā drudža) vīruss;

12.

Hendra vīruss (zirgu morbilivīruss);

13.

Japānas encefalīta vīruss;

14.

Džumina vīruss;

15.

Kyasanur Forest vīruss;

16.

Laguna Negra vīruss;

17.

Lassa drudža vīruss;

18.

Louping ill vīruss;

19.

Lujo vīruss;

20.

limfocītu apvalku meningīta vīruss;

21.

Mačupo vīruss;

22.

Mārburgas vīruss;

23.

pērtiķu baku vīruss;

24.

Austrālijas encefalīta vīruss (Murray Valley encefalīta vīruss);

25.

Nipah vīruss;

26.

Omskas hemorāģiskā drudža vīruss;

27.

Oropouche vīruss;

28.

Powassan vīruss;

29.

infekciozā enzootiskā hepatīta (Rifta ielejas drudža) vīruss;

30.

Rocio vīruss;

31.

Sabia vīruss;

32.

Seulas vīruss;

33.

Sin nombre (bezvārda) vīruss;

34.

Sentluisas encefalīta vīruss;

35.

ērču encefalīta vīruss (Krievijas pavasara–vasaras encefalīta vīruss);

36.

baku vīruss;

37.

Venecuēlas zirgu encefalīta vīruss;

38.

Rietumu zirgu encefalīta vīruss;

39.

dzeltenā drudža vīruss;

b.

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas riketsijas “izolētu dzīvkultūru” veidā, inokulēta vai apzināti inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.

Coxiella burnetii;

2.

Bartonella quintana (Rochalimaea quintana, Rickettsia quintana);

3.

Rickettsia prowasecki;

4.

Rickettsia rickettsii;

c.

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas baktērijas “izolētu dzīvkultūru” veidā, inokulēta vai apzināti inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.

Bacillus anthracis;

2.

Brucella abortus;

3.

Brucella melitensis;

4.

Brucella suis;

5.

Chlamydia psittaci;

6.

Clostridium botulinum;

7.

Francisella tularensis;

8.

Burkholderia mallei (Pseudomonas mallei);

9.

Burkholderia pseudomallei (Pseudomonas pseudomallei);

10.

tīfa salmonella;

11.

Shigella dysenteriae;

12.

holeras vibrioni;

13.

Yersinia pestis;

14.

Clostridium perfringens epsilon toksīna ražojošie tipi;

15.

enterohemorāģiskās baktērijas Escherichia coli serotips O157 un citi verocitotoksikogēnie serotipi;

d.

“toksīni” un to “toksīnu pirmējās vienības”:

1.

botulīna toksīns;

2.

Clostridium perfringens toksīns;

3.

konotoksīns;

4.

rīcins;

5.

saksitoksīns;

6.

Šiga toksīns;

7.

Staphylococcus aureus toksīns;

8.

tetrodotoksīns;

9.

verotoksīns un Šiga toksīnam līdzīgi ribosomu dezaktivācijas proteīni;

10.

mikrocistīns (ciānginosīns);

11.

aflatoksīns;

12.

abrīns;

13.

holeras toksīns;

14.

diacetoksicirpenola toksīns;

15.

T-2 toksīns;

16.

HT-2 toksīns;

17.

modecīns;

18.

volkensīns;

19.

Viscum album Lectin 1 (viskumīns);

Piezīme.

Saskaņā ar 1C351.d. pozīciju kontrole neattiecas uz botulīna toksīnu vai konotoksīnu tādā formā, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

1.

tas ir farmaceitiski izveidots ārstnieciskai lietošanai cilvēkiem;

2.

tas ir fasēts kā medikaments izplatīšanai;

3.

valsts veselības aizsardzības iestādes to atļauj tirgot kā medikamentu.

e.

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas mikroskopiskās sēnītes “izolētu dzīvkultūru” veidā, inokulēta vai apzināti inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.

Coccidioides immitis;

2.

Coccidioides posadasii.

Piezīme.

Saskaņā ar 1C351. pozīciju kontrole neattiecas uz “vakcīnām” un “imunotoksīniem”.

I.B.1C352

Dzīvnieku patogēni:

a.

dabā sastopami, pavairoti vai pārveidoti vīrusi “izolētu dzīvkultūru” veidā, inokulēta vai apzināti inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.

Āfrikas cūku drudža vīrusi;

2.

putnu gripas vīrusi, kas:

a.

neraksturoti; vai

b.

ir definēti Direktīvas 2005/94/EK (2) I pielikuma 2. punktā kā augstas patogenitātes vīrusi, tas ir:

1.

A tipa vīrusi, kuru IVPI (intravenozās patogenitātes indekss) sešas nedēļas veciem cāļiem ir lielāks par 1,2; vai

2.

A tipa vīrusi, kuri pieder pie apakštipa H5 vai H7 ar genomu secības kodējumu daudzām pamataminoskābēm hemaglutinīna molekulas šķelšanās punktā, kas līdzīgs citos APPG vīrusos novērotajam un norāda, ka hemaglutinīna molekulu var šķelt saimnieka visuresošā proteāze;

3.

infekciozā katarālā drudža (zilās mēles slimības) vīruss;

4.

mutes un nagu sērgas vīruss;

5.

kazu baku vīruss;

6.

cūku herpesa vīruss;

7.

cūku drudža (cūku holeras) vīruss;

8.

trakumsērgas vīruss;

9.

Ņūkāslas sērgas vīruss;

10.

atgremotāju neīstā mēra vīruss;

11.

cūku 9. tipa enterovīruss (cūku vezikulārās slimības vīruss);

12.

liellopu mēra vīruss;

13.

aitu baku vīruss;

14.

enzootiskā encefalomielīta (Tešenas slimības) vīruss;

15.

čūlainā stomatīta vīruss;

16.

nodulārā dermatīta vīruss;

17.

Āfrikas zirgu slimības vīruss;

b.

dabā sastopamas, pastiprinātas vai pārveidotas mikoplazmas “izolētu dzīvkultūru” veidā vai tāda materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras, kas inokulēts vai inficēts ar šādām kultūrām:

1.

mikoplazmas miocīdes pasugas miocīdes (neliela kolonija);

2.

mikoplazmas capricolum pasugas capripneumoniae.

Piezīme.

Saskaņā ar 1C352. pozīciju kontroli neattiecina uz “vakcīnām”.

I.B.1C353

Ģenētiski elementi un ģenētiski pārveidoti organismi:

a.

ģenētiski pārveidoti organismi vai ģenētiski elementi, kuros ir 1C351.a., 1C351.b., 1C351.c., 1C351.e., 1C352. vai 1C354. pozīcijā uzskaitītās, ar organismu patogēnitāti saistītas nukleīnskābju sekvences;

b.

ģenētiski pārveidoti organismi vai ģenētiski elementi, kuros ir 1C351.d. pozīcijā uzskaitīto “toksīnu” vai to “toksīnu pirmējo vienību” nukleīnskābju sekvenču kodi.

1.

Pie ģenētiskiem elementiem pieder arī hromosomas, genomi, plazmīdas, transposoni un vektori – gan ģenētiski pārveidoti, gan nepārveidoti.

2.

Nukleīnskābju sekvences, kas saistītas ar 1C351.a., 1C351.b., 1C351.c., 1C351.e., 1C352. vai 1C354. pozīcijā minēto organismu patogenitāti, ir visas konkrētiem mikroorganismiem raksturīgas sekvences, kuras:

a.

pašas vai ar tās pārrakstīto vai pārtulkoto produktu starpniecību rada nopietnus draudus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai; vai

b.

par ko ir zināms, ka tās spēj vairot kāda konkrēta mikroorganisma vai cita organisma – kurā tās var ievietot vai citādi iekļaut – spēju radīt nopietnus draudus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai.

Piezīme.

Pozīcija IC353 neattiecas uz patogēnām nukleīnskābju sekvencēm, kas ir saistītas ar enterohemorāģiskā vīrusa Escherichia coli serotipu O157 un citiem verotoksīnu ražojošiem paveidiem, izņemot tos, kuri kodēti kā verotoksīns vai tā apakšgrupas.

I.B.1C354

Augu patogēni, tas ir:

a.

dabā sastopami, pavairoti vai pārveidoti vīrusi “izolētu dzīvkultūru” veidā, inokulēta vai apzināti inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.

kartupeļu Andu latentais vīruss;

2.

kartupeļu vārpstveida bumbuļu virusoīds;

b.

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas baktērijas “izolētu dzīvkultūru” veidā, inokulēta vai apzināti inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.

Xanthomonas albilineans;

2.

Xanthomonas campestris pv. citri, ieskaitot sugas, kas nosauktas kā Xanthomonas campestris pv. citri tipi A, B, C, D un E vai klasificētas kā Xanthomonas citri, Xanthomonas campestris pv. aurantifolia vai Xanthomonas campestris pv. citrumelo;

3.

Xanthomonas oryzae pv. Oryzae (Pseudomonas campestris pv. Oryzae);

4.

Clavibacter michiganensis subsp. Sepedonicus (Corynebacterium michiganensis subsp. Sepedonicum vai Corynebacterium sepedonicum);

5.

Ralstonia solanacearum Races 2 un 3 (Pseudomonas solanacearum Races 2 un 3 vai Burkholderia solanacearum Races 2 un 3);

c.

dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas mikroskopiskās sēnītes “izolētu dzīvkultūru” veidā, inokulēta vai apzināti inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.

Colletotrichum coffeanum var. virulans (Colletotrichum kahawae);

2.

Cochliobolus miyabeanus (Helminthosporium oryzae);

3.

Microcyclus ulei (syn. Dothidella ulei);

4.

Puccinia graminis (syn. Puccinia graminis f. sp. tritici);

5.

Puccinia striiformis (syn. Puccinia glumarum);

6.

Magnaporthe grisea (pyricularia grisea / pyricularia oryzae).

I.B.1C450

Toksiskas ķīmiskās vielas, toksisku ķīmisko vielu prekursori un “ķīmiski maisījumi”, kuru sastāvā ir viena vai vairākas šīs vielas:

NB!

SK. ARĪ 1C350., 1C351.d. POZĪCIJU UN MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS

a.

toksiskas ķīmiskās vielas:

1.

amitons: O, O-dietil S-[2-(dietilamino)etil]tiofosfāts (78-53-5) un attiecīgie alkila vai protonu sāļi;

2.

PFIB: 1,1,3,3,3-pentafluor2-(trifluormetil)1-propēns (382-21-8);

3.

SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS

BZ: 3-hinuklidinilbenzilāts (6581-06-2);

4.

fosgēns: karbonildihlorīds (75-44-5);

5.

hlorciāns (506-77-4);

6.

ciānūdeņradis (74-90-8);

7.

hlorpikrīns: trihlornitrometāns (76-06-2);

1. piezīme.

Saskaņā ar 1C450. pozīciju izvešanai uz “valstīm, kas nav pievienojušās Ķīmisko ieroču konvencijai”, nekontrolē “ķīmiskos maisījumus”, kas satur vismaz vienu no 1C450.a.1. un .a.2. ierakstā minētajām vielām, ja tajos nevienas no atsevišķi minētajām sastāvdaļām nav vairāk par 1 % maisījuma masas.

2. piezīme:

Saskaņā ar 1C450. pozīciju nekontrolē “ķīmiskos maisījumus”, kas satur vismaz vienu no 1C450.a.4., .a.5., .a.6. un .a.7. ierakstā minētajām vielām, ja tajos nevienas no atsevišķi minētajām sastāvdaļām nav vairāk par 30 % maisījuma masas.

3. piezīme.

Saskaņā ar 1C450. pozīciju nav jākontrolē ražojumi, ko identificē kā patēriņa preces, kas mazumtirdzniecībai iesaiņotas personiskam lietojumam vai iesaiņotas individuālam lietojumam.

b.

toksisku ķīmisko vielu prekursori:

1.

ķīmiskas vielas, kas satur fosfora atomu, ar ko saistīta tikai viena metil-, etil- vai propil- (vai izopropil-) grupa, izņemot militāro preču kontroles sarakstos vai 1C350. pozīcijā minētās vielas;

Piezīme.

Saskaņā ar 1C450.b.1. pozīciju kontroli neattiecina uz fonofosu: O-etil-S-fenietilfosfontioltionātu (944-22-9).

2.

N,N-dialkil [metil-, etil- vai propil- (parasti vai izopropil-)] amidodihalofosfāti, izņemot N,N-dimetilaminofora dihloridu;

NB!

N,N-dimetilamidofosfora dihlordu sk. pozīcijā 1C350.57.

3.

dialkil [metil, etil vai propil (parasti vai izopropil-)] N,N-dialkil [metil, etil vai propil (parasti vai izopropil)]-amidofosfāti, izņemot dietil-N,N-dimetilamidofosfātu, kas norādīts 1C350. pozīcijā;

4.

N,N-dialkil [metil, etil vai propil (parasti vai izopropil-)] aminoetil-2-hlorīdi un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot C350. pozīcijā minēto N,N-diizopropil-(beta)-aminoetilhlorīdu un N,N-diizopropil-(beta)-aminoetilhlorīda hidrohlorīdu;

5.

N,N-dialkil (Me, Et, n-Pr vai i-Pr) aminoetān2-ols un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot 1C350. pozīcijā minētos N,N-diizopropil-(beta)-aminoetanolu (96-80-0) un N,N-dietilaminoetanolu (100-37-8);

Piezīme.

1C450.b.5. pozīcija neattiecina kontroli uz:

a.

N,N-dimetilaminoetanolu (108-01-0) un attiecīgajiem protonētajiem sāļiem;

b.

N,N-dietilaminoetanola (100-37-8) protonētajiem sāļiem.

6.

N,N-dialkil (Me, Et, n-Pr vai i-Pr) aminoetān-2-tioli un attiecīgie protonētie sāļi, izņemot 1C350. pozīcijā minēto N,N-diizopropil-(beta)-aminoetāntiolu;

7.

skatīt 1C350. pozīciju attiecībā uz etildietanolamīnu (139-87-7);

8.

metildietanolamīns (105-59-9).

1. piezīme.

Saskaņā ar 1C450. pozīciju eksportam uz “valstīm, kas nav Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis”, nav jākontrolē “ķīmiski maisījumi”, kuros ir vismaz viena no 1C450.b.1, .b.2., .b.3., .b.4., .b.5. un .b.6. ierakstā minētajām vielām, ja atsevišķas vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 10 % no maisījuma masas.

2. piezīme.

Saskaņā ar 1C450. pozīciju nav jākontrolē “ķīmiski maisījumi”, kuros ir vismaz viena no 1C450.b.8. ierakstā minētajām vielām, ja atsevišķas vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 30 % no maisījuma masas.

3. piezīme.

Saskaņā ar 1C450. pozīciju nav jākontrolē ražojumi, ko identificē kā patēriņa preces, kas mazumtirdzniecībai iesaiņotas personiskam lietojumam vai iesaiņotas individuālam lietojumam.

D.   PROGRAMMATŪRA

Nr.

Apraksts

I.B.1D003

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai ļautu iekārtām veikt 1A004.c. vai 1A004.d. pozīcijā uzskaitīto iekārtu funkcijas.

I.B.2D351

“Programmatūra”, kas nav precizēta 1D003. pozīcijā un kas īpaši izstrādāta tādu iekārtu “lietošanai”, kuras precizētas 2B351. pozīcijā.

I.B.9D001

“Programmatūra”, kas īpaši izstrādāta vai pārveidota 9A012. pozīcijā minēto iekārtu vai “tehnoloģiju”“izstrādei”.

I.B.9D002

“Programmatūra”, kas īpaši izstrādāta vai pārveidota 9A012. pozīcijā minēto iekārtu “ražošanai”.

E.   TEHNOLOĢIJAS

Nr.

Apraksts

I.B.1E001

“Tehnoloģijas” 1A004., 1C350. līdz 1C354. vai 1C450. pozīcijā minēto iekārtu vai materiālu “izstrādei” vai “ražošanai” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.

I.B.2E001

“Tehnoloģijas” 2B350., 2B351., 2B352. vai 2D351. pozīcijā minēto iekārtu vai “programmatūras”“pilnveidošanai” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.

I.B.2E002

“Tehnoloģijas” 2B350., 2B351. vai 2B352. pozīcijā minēto iekārtu “ražošanai” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.

I.B.2E301

“Tehnoloģijas” 2B350. līdz 2B352. pozīcijā minēto preču “lietošanai” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.

I.B.9E001

“Tehnoloģijas” 9A012. vai 9A350. pozīcijā minēto iekārtu vai “programmatūras”“izstrādāšanai” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.

I.B.9E002

“Tehnoloģijas” 9A350. pozīcijā minēto iekārtu “ražošanai” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.

I.B.9E101

“Tehnoloģijas” 9A012. pozīcijā minēto bezpilota lidaparātu (‘UAV’) “ražošanai” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.

Tehniska piezīme

Pozīcijas 9E101.b. nozīmē ‘UAV’ir bezpilota lidaparātu sistēmas, kas spēj veikt vismaz 300 km attālumu.

I.B.9E102

“Tehnoloģijas” 9A012. pozīcijā minēto bezpilota lidaparātu (‘UAV’) “lietošanai” saskaņā ar vispārējo piezīmi par tehnoloģijām.

Tehniska piezīme

Pozīcijas 9E101.b. nozīmē‘UAV’ir bezpilota lidaparātu sistēmas, kas spēj veikt vismaz 300 km attālumu.

2.   DAĻA

Ievada piezīmes

1.

Ja nav norādīts citādi, atsauces numuri, kas lietoti turpmāk ailē ar nosaukumu “Apraksts”, norāda uz divējāda lietojuma preču aprakstiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā.

2.

Atsauces numurs turpmāk ailē ar nosaukumu “Saistīta prece vai tehnoloģija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā” nozīmē, ka ailē “Apraksts” raksturotās preces īpašības neiekļaujas parametros, kas izklāstīti atsaucē norādītās divējāda lietojuma preces vai tehnoloģijas aprakstā.

3.

‘Vienpēdiņās’ rakstītu terminu definīcijas dotas tehniskajās piezīmēs par attiecīgo preci.

4.

“Pēdiņās” rakstītu terminu definīcijas dotas Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā.

Vispārīgas piezīmes

1.

Šajā pielikumā paredzētās kontroles attiecas arī uz precēm (tostarp iekārtām), kuras eksportējot nav jākontrolē, ja tajās ir viena vai vairākas kontrolējamas sastāvdaļas, ja kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir preču galvenā sastāvdaļa un ja tās var tikt demontētas vai izmantotas citiem mērķiem.

NB!

Izvērtējot, vai kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas jāuzskata par galvenajām sastāvdaļām, jāņem vērā tādi faktori kā daudzums, vērtība, ietvertās tehnoloģiskās zināšanas un citi īpaši apstākļi, pēc kuriem varētu noteikt, vai kontrolējamās sastāvdaļas ir uzskatāmas par iepērkamo preču galvenajām sastāvdaļām.

2.

Šajā pielikumā norādītās preces ietver gan jaunas, gan lietotas preces.

Vispārīga piezīme par tehnoloģijām (GTN)

(Lasīt saistībā ar 1. daļas B iedaļu)

1.

Tās “tehnoloģijas” pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu, kura “nepieciešama” to preču “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kuru pārdošanas, piegādes, nodošanas vai eksporta kontrole ir paredzēta šīs daļas I.C.A iedaļā, kontrolē saskaņā ar šīs daļas I.C.B iedaļas noteikumiem.

2.

“Tehnoloģiju”, kas “nepieciešama” kontrolējamu preču “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kontrolē arī tad, ja to izmanto precēm, uz kurām neattiecas kontrole.

3.

Kontroles neattiecina uz minētajām “tehnoloģijām” tādā apjomā, kas noteikti vajadzīgs to preču uzstādīšanai, lietošanai, apkopei (pārbaudei) un remontam, uz kurām neattiecas kontrole, vai tādām precēm, kuras atļauts eksportēt saskaņā ar šo regulu.

4.

“Tehnoloģijas” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju un “fundamentāliem zinātnes pētījumiem”, kā arī uz informācijas minimumu, kas vajadzīgs patentu pieteikumiem.

I.C.A.   PRECES

(materiāli un ķīmiskas vielas)

Nr.

Apraksts

Saistīta prece vai tehnoloģija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā

I.C.A.001

Šādas ķīmiskas vielas ar 95 % vai lielāku koncentrāciju:

1.

Etilēndihlorīds (CAS 107-06-2)

 

I.C.A.002

Šādas ķīmiskas vielas ar 95 % vai lielāku koncentrāciju:

1.

Nitrometāns (CAS 75-52-5)

2.

Pikrīnskābe (CAS 88-89-1)

 

I.C.A.003

Šādas ķīmiskas vielas ar 95 % vai lielāku koncentrāciju:

1.

Alumīnija hlorīds (CAS 7446-70-0)

2.

Arsēns (CAS 7440-38-2)

3.

Arsēna trioksīds (CAS 1327-53-3)

4.

Bis (2-hloretil) etilamīna hidrohlorīds (CAS 3590-07-6)

5.

Bis (2-hloretil) metilamīna hidrohlorīds (CAS 55-86-7)

6.

Tris (2-hloretil) amīna hidrohlorīds (CAS 817-09-4)

 

I.C.B.   TEHNOLOĢIJAS

B.001

‘Tehnoloģijas’, kas vajadzīgas I.C.A iedaļā minēto priekšmetu “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

Tehniska piezīme

Termins ‘tehnoloģijas’ ietver “programmatūru”.”

 


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 2005/94/EK (2005. gada 20. decembris), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).


II PIELIKUMS

“IX PIELIKUMS

APRĪKOJUMA, PREČU UN TEHNOLOĢIJU SARAKSTS, KAS MINĒTS 2.b PANTĀ

Ievada piezīmes

1.

Ja nav norādīts citādi, atsauces numuri, kas lietoti turpmāk ailē ar nosaukumu “Apraksts”, norāda uz divējāda lietojuma preču aprakstiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā.

2.

Atsauces numurs turpmāk ailē ar nosaukumu “Saistīta prece vai tehnoloģija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā” nozīmē, ka ailē “Apraksts” raksturotās preces īpašības neiekļaujas parametros, kas izklāstīti atsaucē norādītās divējāda lietojuma preces vai tehnoloģijas aprakstā.

3.

“Vienpēdiņās” rakstītu terminu definīcijas dotas tehniskajās piezīmēs par attiecīgo preci.

4.

“Pēdiņās” rakstītu terminu definīcijas dotas Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā.

Vispārīgas piezīmes

1.

Šajā pielikumā paredzētās kontroles attiecas arī uz precēm (tostarp iekārtām), kuras eksportējot nav jākontrolē, ja tajās ir viena vai vairākas kontrolējamas sastāvdaļas, ja kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir preču galvenā sastāvdaļa un ja tās var tikt demontētas vai izmantotas citiem mērķiem.

NB!

Izvērtējot, vai kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas jāuzskata par galvenajām sastāvdaļām, jāņem vērā tādi faktori kā daudzums, vērtība, ietvertās tehnoloģiskās zināšanas un citi īpaši apstākļi, pēc kuriem varētu noteikt, vai kontrolējamās sastāvdaļas ir uzskatāmas par iepērkamo preču galvenajām sastāvdaļām.

2.

Šajā pielikumā norādītās preces ietver gan jaunas, gan lietotas preces.

Vispārīga piezīme par tehnoloģijām (GTN)

(Lasīt saistībā ar šā pielikuma B iedaļu)

1.

Tās “tehnoloģijas” pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu, kura “nepieciešama” to preču “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kuru pārdošanas, piegādes, nodošanas vai eksporta kontrole ir paredzēta šā pielikuma IX.A iedaļā, kontrolē saskaņā ar B iedaļas noteikumiem.

2.

“Tehnoloģiju”, kas “nepieciešama” kontrolējamu preču “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kontrolē arī tad, ja to izmanto precēm, uz kurām neattiecas kontrole.

3.

Kontroles neattiecina uz minētajām “tehnoloģijām” tādā apjomā, kas noteikti vajadzīgs to preču uzstādīšanai, lietošanai, apkopei (pārbaudei) un remontam, uz kurām neattiecas kontrole, vai tādām precēm, kuras atļauts eksportēt saskaņā ar šo regulu.

4.

“Tehnoloģijas” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju un “fundamentāliem zinātnes pētījumiem”, kā arī uz informācijas minimumu, kas vajadzīgs patentu pieteikumiem.

IX.A.   PRECES

IX.A1.   Materiāli, ķīmiskas vielas, ‘mikroorganismi’ un “toksīni”

Nr.

Apraksts

Saistīta prece vai tehnoloģija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā

IX.A1.001

Šādas ķīmiskas vielas ar 95 % vai lielāku koncentrāciju:

 

Tributilfosfīts (CAS 102-85-2)

 

C2H3NO (CAS 624-83-9)

 

Hinaldīns (CAS 91-63-4)

 

2-bromhloretāns (CAS 107-04-0)

 

IX.A1.002

Šādas ķīmiskas vielas ar 95 % vai lielāku koncentrāciju:

 

Benzils (CAS 134-81-6)

 

Dietilamīns (CAS 109-89-7)

 

Dietilēteris (CAS 60-29-7)

 

Dimetilēteris (CAS 115-10-6)

 

Dimetilaminoetanols (CAS 108-01-0)

 

IX.A1.003

Šādas ķīmiskas vielas ar 95 % vai lielāku koncentrāciju:

 

2-metoksietanols (CAS 109-86-4)

 

Butyrylcholinesterase (BCHE)

 

Dietilēntriamīns (CAS 111-40-0)

 

Dihlormetāns (CAS 75-09-3)

 

Dimetilamīns (CAS 121-69-7)

 

Etilbromīds (CAS 74-96-4)

 

Etilhlorīds (CAS 75-00-3)

 

Etilamīns (CAS 75-04-7)

 

Heksamīns (CAS 100-97-0)

 

Izopropilbromīds (CAS 75-26-3)

 

Izopropilēteris (CAS 108-20-3)

 

Metilamīns (CAS 74-89-5)

 

Metilbromīds (CAS 74-83-9)

 

Monoizopropilamīns (CAS 75-31-0)

 

Obidoksīma hlorīds (CAS 114-90-9)

 

Kālija bromīds (CAS 7758-02-3)

 

Piridīns (CAS 110-86-1)

 

Piridostigmīna bromīds (CAS 101-26-8)

 

Nātrija bromīds (CAS 7647-15-6)

 

Metālisks nātrijs (CAS 7440-23-5)

 

Tributilamīns (CAS 102-82-9)

 

Trietilamīns (CAS 121-44-8)

 

Trimetilamīns (CAS 75-50-3)

 


IX.A2.   Materiālu apstrāde un pārstrāde

Nr.

Apraksts

Saistīta prece vai tehnoloģija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā

IX.A2.001

Grīdā iebūvēti vilkmes skapji (walk-in-style), kuru minimālais nominālais platums ir 2,5 metri.

 

IX.A2.002

Pilna sejas maska, gaisu attīroši respiratori un gaisu piegādājoši respiratori, kas nav minēti 1A004. vai 2B352.f.1. pozīcijā.

1A004.a

IX.A2.003

II bioloģiskās drošības klases boksi vai izolatori ar līdzīgiem darbības raksturlielumiem.

2B352.f.2

IX.A2.004

Diskrētas darbības centrifūgas ar rotora jaudu četri litri vai vairāk, kas izmantojamas ar bioloģiskajiem materiāliem.

 

IX.A2.005

Fermentatori, kuros var kultivēt patogēnus “mikroorganismus”, vīrusus vai toksīnus bez aerosolu veidošanas, ar kopējo tilpumu pieci litri vai vairāk, bet mazāk nekā 20 litri.

Tehniska piezīme

Fermentatori ir arī bioreaktori, hemostati un nepārtrauktās plūsmas (caurplūdes) sistēmas.

2B352.b

IX.A2.007

Konvencionālas vai turbulentas gaisa plūsmas sterilie boksi un autonomi ventilatoru-HEPA vai ULPA filtru bloki, ko var izmantot P3 vai P4 (BSL3, BSL4, L3, L4) noslēgtās laboratorijās.

2B352.a

IX.A2.008

Ķīmijas rūpniecības ražošanas aprīkojums, iekārtas un to sastāvdaļas, kas nav precizētas 2B350 vai A2.009:

a.

reakcijas tilpnes vai reaktori ar maisītājiem vai bez tiem, ar kopējo iekšējo (ģeometrisko) tilpumu, kas lielāks par 0,1 m3 (100 l), bet mazāks par 20 m3 (20 000 l), kuriem visas virsmas, kas tieši saskaras ar tajos esošiem vai apstrādājamiem šķīdumiem, ir izgatavotas no kāda no šiem materiāliem:

1.

nerūsējošais tērauds, kura sastāvā ir 10,5 % vai vairāk hroma piemaisījuma un 1,2 % vai mazāk oglekļa piemaisījuma;

b.

maisītāji izmantošanai reakcijas tilpnēs vai reaktoros, kas minēti 2B350.a. pozīcijā; kuriem visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamiem vai glabājamiem šķīdumiem, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

1.

nerūsējošais tērauds, kura sastāvā ir 10,5 % vai vairāk hroma piemaisījuma un 1,2 % vai mazāk oglekļa piemaisījuma;

c.

glabāšanas tvertnes, konteineri un resiveri ar kopējo iekšējo (ģeometrisko) tilpumu, kas lielāks nekā 0,1 m3 (100 litri), kuriem visas virsmas, kas tieši saskaras ar tajos esošiem vai apstrādājamiem šķīdumiem, ir izgatavoti no šādiem materiāliem:

1.

nerūsējošais tērauds, kura sastāvā ir 10,5 % vai vairāk hroma piemaisījuma un 1,2 % vai mazāk oglekļa piemaisījuma;

d.

siltummaiņi vai kondensatori ar siltuma apmaiņas virsmas lielumu vairāk par 0,05 m2 un mazāk par 30 m2; kā arī caurules, plāksnes, tinumi vai bloki (serdeņi), kas konstruēti šādiem siltummaiņiem vai kondensatoriem un kuru visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamo šķīdumu, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

1.

nerūsējošais tērauds, kura sastāvā ir 10,5 % vai vairāk hroma piemaisījuma un 1,2 % vai mazāk oglekļa piemaisījuma;

Tehniska piezīme

Materiāli, ko izmanto blīvēm un blīvslēgiem, un citām blīvēšanas funkcijām, nenosaka siltummaiņa kontroles režīmu.

e.

destilācijas vai absorbcijas kolonnas ar iekšējo diametru virs 0,1 m, kuriem visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamiem šķīdumiem, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

1.

nerūsējošais tērauds, kura sastāvā ir 10,5 % vai vairāk hroma piemaisījuma un 1,2 % vai mazāk oglekļa piemaisījuma;

f.

vārsti, kam ‘nominālie izmēri’ ir lielāki nekā 10 mm, un korpusi, kas konstruēti šādiem vārstiem, kuriem visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamiem vai tajos esošajiem šķīdumiem, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

1.

nerūsējošais tērauds, kura sastāvā ir 10,5 % vai vairāk hroma piemaisījuma un 1,2 % vai mazāk oglekļa piemaisījuma;

1.

Materiāli, ko izmanto blīvēm un blīvslēgiem, un citām blīvēšanas funkcijām, nenosaka vārsta kontroles režīmu.

2.

‘Nominālais izmērs’ ir mazākais ieejas un izejas diametrs.

g.

sūkņi ar daudzkārtējiem blīvslēgiem un bez tiem ar izgatavotāja paredzētu ražību lielāku par 0,6 m3/h, kam visas virsmas, kas tieši saskaras ar apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas šādiem materiāliem:

1.

nerūsējošais tērauds, kura sastāvā ir 10,5 % vai vairāk hroma piemaisījuma un 1,2 % vai mazāk oglekļa piemaisījuma;

h.

vakuumsūkņi ar ražotāja noteikto maksimālo ražību vairāk nekā 1 m3/h (standartapstākļos 273 K (0 °C) temperatūrā un pie spiediena (101,3 kPa)) un tādiem sūkņiem paredzēti korpusi, iepriekš sagatavoti korpusu oderējumi, lāpstiņrati, rotori vai žikleru sūkņu sprauslas, kuros visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no jebkura šā materiāla:

1.

“sakausējumi”, kuros pēc svara ir vairāk par 25 % niķeļa un 20 % hroma;

2.

keramika;

3.

‘ferosilīcijs’;

4.

fluorpolimēri (polimēri vai elastomēri materiāli, no kuru masas ir vairāk nekā 35 % fluora);

5.

stikls (ietverot stiklveida vai emaljas pārklājumus vai stikla oderējumu);

6.

grafīts vai ‘oglekļa grafīts’;

7.

niķeļis vai ‘sakausējumi’, kuros pēc svara ir vairāk par 40 % niķeļa;

8.

nerūsējošais tērauds, no kura masas 20 % ir niķeļa piejaukums un 19 % vai vairāk ir hroma piejaukums;

9.

tantals vai tantala ‘sakausējumi’;

10.

titāns vai titāna ‘sakausējumi’;

11.

cirkonijs vai cirkonija ‘sakausējumi’; vai

12.

niobijs (kolumbijs) vai niobija ‘sakausējumi’.

1.

Materiāli, ko izmanto blīvēm un blīvslēgiem, un citām blīvēšanas funkcijām, nenosaka sūkņa kontroles režīmu.

2.

“Oglekļa grafīts” ir amorfā oglekļa un grafīta maisījums, kurā pēc svara ir vismaz 8 % grafīta.

3.

“Ferosilīcijs” ir silīcija un dzelzs sakausējumi, no kura masas 8 % vai vairāk ir silīcija piejaukums.

Materiālos, kas iekļauti iepriekšējās pozīcijās, ar jēdzienu ‘sakausējums’, ja tam nav norādīta īpaša elementu koncentrācija, apzīmē tādus sakausējumus, kuru sastāvā nosauktā metāla koncentrācija svara procentos ir augstākā nekā jebkura cita elementa koncentrācija.

2B350.a–e

2B350.g

2B350.i

IX.A2.009

Ķīmijas rūpniecības ražošanas aprīkojums, iekārtas un to sastāvdaļas, kas nav norādītas 2B350. un A2.008. pozīcijā.

 

Reakcijas tilpnes vai reaktori ar maisītājiem vai bez tiem, ar kopējo iekšējo (ģeometrisko) tilpumu, kas lielāks nekā 0,1 m3 (100 litru), bet mazāks nekā 20 m3 (20 000 litru), kuriem visas virsmas, kas tieši saskaras ar tajos esošiem vai apstrādājamiem šķīdumiem, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

nerūsējošais tērauds, no kura masas 20 % ir niķeļa piejaukums un 19 % vai vairāk ir hroma piejaukums.

 

Maisītāji lietošanai reaktoros vai reakcijas tilpnēs, kas minētas a) apakšpunktā, kuriem visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar reaktorā esošiem vai pārstrādājamiem šķīdumiem, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

nerūsējošais tērauds, no kura masas 20 % ir niķeļa piejaukums un 19 % vai vairāk ir hroma piejaukums.

 

Glabāšanas tvertnes, konteineri un resiveri ar kopējo iekšējo (ģeometrisko) tilpumu, kas lielāks nekā 0,1 m3 (100 litru), kuriem visas virsmas, kas tieši saskaras ar tajos esošiem vai apstrādājamiem šķīdumiem, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

nerūsējošais tērauds, no kura masas 20 % ir niķeļa piejaukums un 19 % vai vairāk ir hroma piejaukums.

 

Siltummaiņi vai kondensatori ar siltuma apmaiņas virsmas laukumu lielāku nekā 0,05 m2 un mazāku nekā 30 m2; kā arī caurules, plāksnes, tinumi vai bloki (serdeņi), kas konstruēti šādiem siltummaiņiem vai kondensatoriem un kuru visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamo šķīdumu, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

nerūsējošais tērauds, no kura masas 20 % ir niķeļa piejaukums un 19 % vai vairāk ir hroma piejaukums.

Tehniska piezīme

Materiāli, ko izmanto blīvēm un blīvslēgiem, un citām blīvēšanas funkcijām, nenosaka siltummaiņa kontroles režīmu.

 

Destilācijas vai absorbcijas kolonnas ar iekšējo diametru virs 0,1 m, kā arī šķidruma sadalītāji, tvaika sadalītāji vai šķidruma kolektori, kuru virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

nerūsējošais tērauds, no kura masas 20 % ir niķeļa piejaukums un 19 % vai vairāk ir hroma piejaukums.

 

Vārsti, kuru nominalais diametrs ir 10 mm vai vairāk, un vārstu korpusi vai tādiem vārstiem izstrādāti, iepriekš sagatavoti korpusu oderējumi, kam visas virsmas, kuras nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamām vai tajos esošajām ķimikālijām, ir izgatavotas no šādiem materiāliem:

nerūsējošais tērauds, no kura masas 20 % ir niķeļa piejaukums un 19 % vai vairāk ir hroma piejaukums.

Tehniska piezīme

“Nominālais izmērs” ir mazākais ieejas un izejas diametrs.

Sūkņi ar daudzkārtējiem blīvslēgiem un bez tiem ar izgatavotāja paredzētu ražību lielāku nekā 0,6 m3/h (kas mērīta standartapstākļos 273 K (0 °C) temperatūrā un pie spiediena (101,3 kPa)); un tādiem sūkņiem konstruēti korpusi, iepriekš sagatavoti korpusu oderējumi, lāpstiņrati, rotori vai žikleru sūkņu sprauslas, kuros visas virsmas, kas nonāk tiešā saskarē ar apstrādājamām ķimikālijām, ir izgatavotas no jebkura no šiem materiāliem:

 

keramika;

 

ferosilīcijs (silīcija un dzelzs sakausējumi, no kuru masas 8 % vai vairāk ir silīcija piejaukums);

 

nerūsējošais tērauds, no kura masas 20 % ir niķeļa piejaukums un 19 % vai vairāk ir hroma piejaukums.

Tehniskas piezīmes

Materiāli, ko izmanto blīvēm un blīvslēgiem, un citām blīvēšanas funkcijām, nenosaka sūkņa kontroles režīmu.

Materiālos, kas iekļauti iepriekšējās pozīcijās, ar jēdzienu ‘sakausējums’, ja tam nav norādīta īpaša elementu koncentrācija, apzīmē tādus sakausējumus, kuru sastāvā nosauktā metāla koncentrācija svara procentos ir augstākā nekā jebkura cita elementa koncentrācija.

 

B.   TEHNOLOĢIJAS

Nr.

Apraksts

Saistīta prece vai tehnoloģija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā

IX.B.001

“Tehnoloģijas”, kas vajadzīgas IX.A iedaļā minēto objektu “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

Tehniska piezīme

Termins ‘tehnoloģijas’ ietver “programmatūru”.

 


III PIELIKUMS

“X PIELIKUMS

LUKSUSPREČU SARAKSTS, KAS MINĒTS 11.B PANTĀ

1.   Tīršķirnes zirgi

KN kodi: 0101 21 00

2.   Kaviārs un kaviāra aizstājēji; kaviāra aizstājēju gadījumā, ja pārdošanas cenas pārsniedz EUR 20 par 100 gramiem

KN kodi: ex 1604 31 00, ex 1604 32 00

3.   Trifeles

KN kodi: 2003 90 10

4.   Vīni (tostarp dzirkstošie vīni), kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 50 par litru, alkohols un alkoholiskie dzērieni, kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 50 par litru

KN kodi: ex 2204 21 līdz ex 2204 29, ex 2208, ex 2205

5.   Cigāri un cigarellas, kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 10 par vienu cigāru vai cigarellu

KN kodi: ex 2402 10 00

6.   Smaržas un tualetes ūdeņi, kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 70 par 50 ml, un kosmētika, tostarp skaistumkopšanas un dekoratīvās kosmētikas produkti, kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 70 par vienu vienību

KN kodi: ex 3303 00 10, ex 3303 00 90, ex 3304, ex 3307, ex 3401

7.   Ādas izstrādājumi, zirglietas un ceļojumu piederumi, rokassomas un līdzīgi izstrādājumi, kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 200 par vienu vienību

KN kodi: ex 4201 00 00, ex 4202, ex 4205 00 90

8.   Apģērbi, apģērba piederumi un apavi (neatkarīgi no to izgatavošanas materiāla), kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 600 par vienu vienību

KN kodi: ex 4203, ex 4303, ex ex 61, ex ex 62, ex 6401, ex 6402, ex 6403, ex 6404, ex 6405, ex 6504, ex 6605 00, ex 6506 99, ex 6601 91 00, ex 6601 99, ex 6602 00 00

9.   Pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, pērļu izstrādājumi, juvelierizstrādājumi, zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi

KN kodi: 7101, 7102, 7103, 7104 20, 7104 90, 7105, 7106, 7107, 7108, 7109, 7110, 7111, 7113, 7114, 7115, 7116

10.   Banknotes un monētas, kas nav likumīgi maksāšanas līdzekļi

KN kodi: ex 4907 00, 7118 10, ex 7118 90

11.   Dārgmetālu vai ar dārgmetāliem pārklātu vai plaķētu metālu galda piederumi

KN kodi: ex 7114, ex 7115, ex 8214, ex 8215, ex 9307

12.   Galda trauki no porcelāna, keramikas, akmens vai fajansa, vai smalkkeramikas, kuru pārdošanas vērtība pārsniedz EUR 500 par vienu vienību

KN kodi: ex 6911 10 00, ex 6912 00 30, ex 6912 00 50

13.   Stikla trauki no svina kristāla, kuru pārdošanas vērtība pārsniedz EUR 200 par vienu vienību

KN kodi: ex 7009 91 00, ex 7009 92 00, ex 7010, ex 7013 22, ex 7013 33, ex 7013 41, ex 7013 91, ex 7018 10, ex 7018 90, ex 7020 00 80, ex 9405 10 50, ex 9405 20 50, ex 9405 50, ex 9405 91

14.   Luksusa transportlīdzekļi cilvēku pārvadāšanai pa zemi, gaisu vai jūru, kā arī to piederumi; jaunu transportlīdzekļu gadījumā, ja pārdošanas cenas pārsniedz EUR 25 000; lietotu transportlīdzekļu gadījumā, ja pārdošanas cenas pārsniedz EUR 15 000

KN kodi: ex 8603, ex 8605 00 00, ex 8702, ex 8703, ex 8711, ex 8712 00, ex 8716 10, ex 8716 40 00, ex 8716 80 00, ex 8716 90, ex 8801 00, ex 8802 11 00, ex 8802 12 00, ex 8802 20 00, ex 8802 30 00, ex 8802 40 00, ex 8805 10, ex 8901 10, ex 8903

15.   Pulksteņi un rokas pulksteņi un to daļas, kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 500 par atsevišķu vienību

KN kodi: ex 9101, ex 9102, ex 9103, ex 9104, ex 9105, ex 9108, ex 9109, ex 9110, ex 9111, ex 9112, ex 9113, ex 9114

16.   Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

KN kodi: 97

17.   Izstrādājumi un piederumi slēpošanai, golfam un ūdenssportam, kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 500 par atsevišķu vienību

KN kodi: ex 4015 19 00, ex 4015 90 00, ex 6112 20 00, ex 6112 31, ex 6112 39, ex 6112 41, ex 6112 49, ex 6113 00, ex 6114, ex 6210 20 00, ex 6210 30 00, ex 6210 40 00, ex 6210 50 00, ex 6211 11 00, ex 6211 12 00, ex 6211 20, ex 6211 32 90, ex 6211 33 90, ex 6211 39 00, ex 6211 42 90, ex 6211 43 90, ex 6211 49 00, ex 6402 12, ex 6403 12 00, ex 6404 11 00, ex 6404 19 90, ex 9004 90, ex 9020, ex 9506 11, ex 9506 12, ex 9506 19 00, ex 9506 21 00, ex 9506 29 00, ex 9506 31 00, ex 9506 32 00, ex 9506 39, ex 9507

18.   Izstrādājumi un piederumi biljardam, automātiskajam boulingam, kazino spēlēm un spēļu aparātiem, kuros izmanto monētas vai banknotes, kuru pārdošanas cena pārsniedz EUR 500 par atsevišķu vienību

KN kodi: ex 9504 20, ex 9504 30, ex 9504 40 00, ex 9504 90 80”


16.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/38


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 510/2012

(2012. gada 15. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1238/95 attiecībā uz pieteikuma maksu, kas maksājama Kopienas Augu šķirņu birojam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 113. pantu,

apspriedusies ar Kopienas Augu šķirņu biroja administratīvo padomi,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 31. maija Regulā (EK) Nr. 1238/95, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2100/94 piemērošanai attiecībā uz maksām, kuras maksājamas Kopienas Augu šķirņu birojam (2), ir noteiktas maksas, kas maksājamas Kopienas Augu šķirņu birojam (turpmāk – “Birojs”), un šo maksu līmeņi.

(2)

Biroja rezerve ir pārsniegusi līmeni, kas nepieciešams, lai uzturētu līdzsvarotu budžetu un nodrošinātu nepārtrauktu Biroja darbību. Tādēļ pieteikuma maksa būtu jāsamazina.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1238/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1238/95 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Kopienas augu šķirņu aizsardzības pieteikuma iesniedzējs (turpmāk – “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar pamatregulas 113. panta 2. punkta a) apakšpunktu par pieteikuma izskatīšanu maksā pieteikuma maksu EUR 650.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 15. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

(2)  OV L 121, 1.6.1995., 31. lpp.


16.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/39


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 511/2012

(2012. gada 15. jūnijs)

par paziņojumiem attiecībā uz Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētajām ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām, kā arī līgumslēgšanas sarunām un līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 126.e panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 185.f panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas II sadaļas II nodaļas IIA iedaļā, kas ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 261/2012 (2), ir iekļauti noteikumi par piena un piena produktu nozares ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.a un 126.b pantā ir paredzēti noteikumi par ražotāju organizāciju un to asociāciju, kā arī starpnozaru organizāciju atzīšanu. Saskaņā ar šiem pantiem dalībvalstīm ir pienākums ziņot Komisijai par saviem lēmumiem attiecībā uz minētās atzīšanas piešķiršanu, atteikšanu vai atsaukšanu. Lai sagatavotu Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 184. panta 9. punktu, ir vajadzīga informācija par atzīto organizāciju skaitu un lielumu (to dalībnieku saražotā svaigpiena apjoma ziņā), kā arī attiecīgā gadījumā – informācija par to, kāpēc tika atteikta vai atsaukta attiecīgo organizāciju atzīšana.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c pantā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz sarunām par svaigpiena piegādes līgumu slēgšanu. Saskaņā ar šo pantu ražotāju organizācijām un dalībvalstīm ir pienākums sniegt attiecīgus paziņojumus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.d pantā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir pienākums ziņot Komisijai par noteikumiem, ko tās ir pieņēmušas, lai regulētu tāda siera piedāvājumu, kuram ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 185.f pantu dalībvalstīm, kuras nolemj, ka par katru tās teritorijā lauksaimnieka veiktu svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, un/vai kuras nolemj, ka pirmajam pircējam jāsagatavo rakstisks priekšlikums līguma noslēgšanai par lauksaimnieka veiktu svaigpiena piegādi, ir pienākums ziņot Komisijai par noteikumiem, ko tās ir pieņēmušas saistībā ar līgumattiecībām.

(6)

Attiecībā uz minēto paziņojumu saturu un iesniegšanas termiņu būtu jāparedz vienoti noteikumi.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Attiecībā uz iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemtajiem lēmumiem dalībvalstis ne vēlāk kā katra gada 31. martā paziņo Komisijai turpmāk minēto informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.a panta 4. punkta d) apakšpunktu un 126.b panta 3. punktu e) apakšpunktu:

a)

to ražotāju organizāciju un atzīto ražotāju organizāciju asociāciju (turpmāk „asociācijas”), kā arī starpnozaru organizāciju skaits, kurām dalībvalstis ir piešķīrušas atzīšanu, un vajadzības gadījumā ražotāju organizāciju un asociāciju saražotā pārdodamā svaigpiena gada apjomi;

b)

to atzīšanas pieteikumu skaits, kurus ir iesniegušas ražotāju organizācijas, asociācijas un starpnozaru organizācijas un par kuriem dalībvalstis ir sniegušas atteikumu, kā arī atteikuma iemeslu kopsavilkums;

c)

to ražotāju organizāciju, asociāciju un starpnozaru organizāciju skaits, kuru atzīšanu dalībvalstis ir atsaukušas, kā arī atsaukšanas iemeslu kopsavilkums.

2.   Ja 1. punkta a) apakšpunktā minētais paziņojums attiecas uz starptautisku ražotāju organizāciju vai asociāciju, paziņojumā vajadzības gadījumā ir jānorāda to dalībnieku saražotā pārdodamā svaigpiena gada apjomi par katru dalībvalsti atsevišķi.

2. pants

1.   Paziņojumi par svaigpiena apjomiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c panta 2. punkta f) apakšpunktā minētās līgumslēgšanas sarunas, ir jāsniedz turpmāk minētās(–o) dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentajai iestādei:

a)

dalībvalsts vai dalībvalstis, kurā(-s) svaigpiens tiek ražots, un

b)

ja atšķiras, dalībvalsts vai dalībvalstis, kurā(-s) notiek piegāde pārstrādātājam vai savācējam.

2.   Paziņojums, kas minēts 1. punktā, ir jāsniedz, pirms sarunas ir sākušās, un tajā jānorāda ražotāju organizācijas vai asociācijas prognozētais ražošanas apjoms, par kuru tiks risinātas sarunas, kā arī svaigpiena apjoma paredzētais piegādes termiņš.

3.   Ne vēlāk kā katru gadu 31. janvārī ikviena ražotāju organizācija vai asociācija papildus 1. punktā minētajam paziņojumam paziņo tāda svaigpiena apjomu (par katru ražošanas dalībvalsti atsevišķi), ko iepriekšējā kalendārajā gadā ražotāju organizācija ir faktiski piegādājusi saskaņā ar noslēgto līgumu.

3. pants

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c panta 8. punktu dalībvalstis ne vēlāk kā katru gadu 15. martā paziņo Komisijai turpmāk minēto informāciju:

a)

saskaņā ar šīs regulas 2. panta 3. punktu kompetentajām iestādēm paziņotais kopējais svaigpiena apjoms (par katru ražošanas dalībvalsti atsevišķi), ko to teritorijā iepriekšējā kalendārajā gadā atbilstīgi noslēgtajam līgumam ir piegādājušas atzītās ražotāju organizācijas un asociācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c panta 2. punkta f) apakšpunktu;

b)

to gadījumu skaits, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c panta 6. punktu valstu konkurences iestādes ir nolēmušas par to, ka ir jāatsāk īpašas sarunas, vai par to, ka sarunām vispār nav jānotiek, kā arī šo lēmumu īss kopsavilkums.

2.   Ja saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu saņemtie paziņojumi attiecas uz sarunām, kuras skar vairākas dalībvalstis, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.c panta 6. punkta otrās daļas nolūkā dalībvalstis nosūta Komisijai nepieciešamo informāciju, lai Komisija izvērtētu, vai konkurence ir izslēgta un vai svaigpiena pārstrādes MVU tiek nodarīts smags kaitējums.

4. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 126.d panta 7. punktā minētajos paziņojumos jāiekļauj noteikumi, ko dalībvalstis ir pieņēmušas, lai regulētu tāda siera piedāvājumu, kuram ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā arī kopsavilkums, kurā norādīta šāda informācija:

a)

siera nosaukums;

b)

tās organizācijas nosaukums un veids, kura lūdz piedāvājuma regulējumu;

c)

piedāvājuma regulējumam izraudzītie līdzekļi;

d)

noteikumu spēkā stāšanās datums;

e)

noteikumu piemērošanas periods.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par noteikumu atcelšanu pirms 1. punkta e) apakšpunktā minētā perioda beigām.

5. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 185.f panta 5. punktā minētajos paziņojumos jāiekļauj noteikumi, ko dalībvalstis ir pieņēmušas attiecībā uz minētās regulas 185.f panta 1. punktā noteiktajiem līgumiem, kā arī kopsavilkums, kurā norādīta šāda informācija:

a)

informācija par to, vai dalībvalsts ir nolēmusi, ka par lauksaimnieka veiktām svaigpiena piegādēm pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam; ja dalībvalsts ir šādi nolēmusi, tai ir jānorāda, kurš piegādes posms vai posmi aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja svaigpiena piegādi veic ar viena vai vairāku piena savācēju starpniecību; turklāt ir jānorāda rakstisku līgumu minimālais ilgums;

b)

informācija par to, vai dalībvalsts ir nolēmusi, ka svaigpiena pirmajam pircējam jāiesniedz lauksaimniekam rakstisks priekšlikums līguma noslēgšanai; vajadzības gadījumā jānorāda līguma minimālais ilgums, ko norāda priekšlikumā.

6. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 15. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 94, 30.3.2012., 38. lpp.


16.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/41


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 512/2012

(2012. gada 15. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 15. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MK

45,6

TR

43,1

ZZ

44,4

0707 00 05

MK

19,0

TR

119,1

ZZ

69,1

0709 93 10

TR

99,0

ZZ

99,0

0805 50 10

AR

74,0

BO

105,1

TR

92,4

ZA

101,4

ZZ

93,2

0808 10 80

AR

114,0

BR

92,7

CH

68,9

CL

97,5

NZ

131,4

US

160,1

UY

61,9

ZA

104,5

ZZ

103,9

0809 10 00

IL

705,0

TR

223,1

ZZ

464,1

0809 29 00

TR

448,5

ZZ

448,5

0809 40 05

ZA

249,8

ZZ

249,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


16.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/43


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 513/2012

(2012. gada 15. jūnijs),

ar ko nosaka no 2012. gada 16. jūnija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regulu (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka šā panta 1. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas attiecīgajiem produktiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts minētās regulas 5. pantā.

(4)

Laikposmam no 2012. gada 16. jūnija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2012. gada 16. jūnija piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz II pielikumā norādītajiem datiem, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2012. gada 15. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2012. gada 16. jūnija

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 19 00

1001 11 00

Cietie KVIEŠI (augstākā kvalitāte)

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

ex 1001 91 20

Parastie KVIEŠI (sēklas)

0,00

ex 1001 99 00

Parastie KVIEŠI (augstākā kvalitāte, izņemot sēklas)

0,00

1002 10 00

1002 90 00

RUDZI

0,00

1005 10 90

KUKURŪZA (sēklas, izņemot hibrīdu sēklas)

0,00

1005 90 00

KUKURŪZA (izņemot sēklas) (2)

0,00

1007 10 90

1007 90 00

Graudu SORGO (izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus)

0,00


(1)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punkta noteikumiem importētājs var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

EUR 3 par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras (ārpus Gibraltāra jūras šauruma) vai Melnās jūras piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu vai Suecas kanālu,

EUR 2 par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. pantā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

1.6.2012-14.6.2012

1.

Vidējie rādītāji par pārskata periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā:

(EUR/t)

 

Parastie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši (augsta kvalitāte)

Cietie kvieši (vidēja kvalitāte) (2)

Cietie kvieši (zema kvalitāte) (3)

Birža

Minnéapolis

Chicago

Kotējums

237,71

183,97

FOB cena, ASV

235,68

225,68

205,68

Piemaksa par Persijas līča reģionu

24,85

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

50,93

2.

Vidējie rādītāji par pārskata periodu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā:

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

17,08 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

51,92 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).