9.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1084/2005

(2005. gada 8. jūlijs),

ar ko groza II, III un V pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 19. pantu,

tā kā:

(1)

Beidzoties PTO Nolīguma par tekstilprecēm un apģērbu termiņam, 2005. gada 1. janvārī tika atceltas tekstilpreču un apģērbu kategoriju importa kvotas vis-à-vis PTO biedriem.

(2)

Pirms kvotu liberalizācijas Kopiena 2004. gada 13. decembrī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/2004 (2) ieviesa pārraudzības sistēmu attiecīgo 35 kategoriju tekstilpreču importa darījumu uzraudzības sistēmu.

(3)

Ar 242. punktu darba grupas ziņojumā par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) pievienošanos PTO (ar tekstilizstrādājumu īpašo drošības klauzula jeb “TSSC”) (3) tika radīta iespēja noteikt īpašus drošības pasākumus Ķīnas tekstilpreču eksportam. Tajā noteikts, ka gadījumā, ja PTO dalībvalsts uzskata, ka Ķīnas izcelsmes tekstilpreču imports tirgus traucējumu dēļ draud aizkavēt šo preču tirdzniecības attīstību, dalībvalsts varētu pieprasīt apspriedes ar ĶTR, lai ierobežotu šādus tirgus traucējumus vai izvairītos no tiem.

(4)

Lai transponētu darba grupas ziņojuma 242. punktu Kopienas tiesību aktos, Padome ar Regulu (EK) Nr. 138/2003 (4) iekļāva 10.a) pantu Regulā (EEK) Nr. 3030/93.

(5)

Saistībā ar tekstilizstrādājumu īpašo drošības klauzulu Komisija 2005. gada 6. aprīlī pieņēma pamatnostādnes, kā piemērot Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a pantu (Pamatnostādnes).

(6)

Saskaņā ar 242. punktu darba grupas ziņojumā par ĶTR pievienošanos PTO un saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a pantu Eiropas Komisija pieprasīja un vadīja apspriedes ar ĶTR jautājumā par tādām ĶTR izcelsmes preču kategorijām, attiecībā uz kuru importu tika uzskatīts, ka tirgus traucējumu dēļ tas draudēja aizkavēt saskaņotu tirdzniecības attīstību. Šādas apspriedes tika pabeigtas 2005. gada 10. jūnijā un to rezultātā tika panākts abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz desmit kategoriju precēm. Apspriežu rezultāts ir atspoguļots tajā pašā dienā panāktajā Saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Ķīnas Tautas Republikas Tirdzniecības ministriju par dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tekstilpreču un apģērbu eksportu uz Eiropas Savienību.

(7)

Saprašanās memorands attiecas uz šādu desmit kategoriju preču importu Kopienā no Ķīnas Tautas Republikas: 2. kategorija (kokvilnas audumi), 4. kategorija (T krekli), 5. kategorija (svīteri), 6. kategorija (garās bikses), 7. kategorija (blūzes), 20. kategorija (gultas veļa), 26. kategorija (kleitas), 31. kategorija (krūšturi), 39. kategorija (galdauti un virtuves dvieļi) un 115. kategorija (linšķiedras vai rāmijas dzija). Atbilstīgie muitas kodi ir uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 3030/93 I pielikumā.

(8)

Komisija uzskata, ka sakarā ar tirgus traucējumu esību vai to draudiem minēto kategoriju Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preču imports turpmāk minēto iemeslu dēļ draud aizkavēt saskaņotu tirdzniecības attīstību 242. panta nozīmē darba grupas ziņojumā par ĶTR pievienošanos PTO un Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a panta nozīmē.

(9)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 2. kategorijas preču (kokvilnas audumu) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 71 %. Tādējādi šīs kategorijas preču imports sasniedz 124 % no trauksmes līmeņa, kas norādīts pamatnostādnēs (trauksmes līmenis). Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis nedaudz – 4 %. Taču Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preču vidējā cena (pēc importa darījumu uzraudzības sistēmas datiem), ir samazinājusies par 21 %, daudz straujāk nekā citu valstu izcelsmes preču vidējā cena (– 2 %, pamatojoties uz Eurostat datiem par laikposmu no janvāra līdz martam). Situācija vēl vairāk saasinās attiecībā uz 2.A apakškategorijas preču (denīma audumu) importu, jo 2005. gada pirmajā ceturksnī to imports no Ķīnas Tautas Republikas, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 102 %, kamēr kopējais imports ir palielinājies par 15 % un vidējās gabalcenas samazinājušās par 20 %.

(10)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 4. kategorijas preču (kokvilnas audumu) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 199 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 197 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis 24 %. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vidējā importa cena ir samazinājusies par 37 %.

(11)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 5. kategorijas preču (svīteru) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 530 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 194 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis 14 %. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importa vidējā cena ir samazinājusies par 42 %.

(12)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 6. kategorijas preču (garo bikšu) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 413 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 312 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis 18 %. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vidējā importa cena ir samazinājusies par 14 %.

(13)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 7. kategorijas preču (blūžu) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 256 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 207 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis 4 %. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vidējā importa cena ir samazinājusies par 30 %.

(14)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 20. kategorijas preču (gultas veļas) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 158 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 107 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis par 6 %. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importa vidējā cena ir samazinājusies par 34 %.

(15)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 26. kategorijas preču (kleitu) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 219 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 212 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis par 1 %. Pēc uzraudzības sistēmas sniegtajiem datiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importa vidējā cena ir palielinājusies par 2 %. Tomēr Eurostat sniegtie faktiskie pirmā ceturkšņa dati liecina par ievērojamu cenu kritumu – 42 %.

(16)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 31. kategorijas preču (krūšturu) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 110 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 145 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis par 6 %. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importa vidējā cena ir samazinājusies par 37 %.

(17)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 39. kategorijas preču (galdautu un virtuves dvieļu) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 64 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 110 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis par 10 %. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vidējā importa cena ir samazinājusies par 39 %.

(18)

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes 115. kategorijas preču (linšķiedras vai rāmijas dzijas) importa apjoms 2005. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2004. gadā, ir palielinājies par 55 %. Šīs kategorijas preču imports sasniedz 150 % no trauksmes līmeņa. Tajā pašā laikposmā šīs kategorijas preču imports no visām valstīm ir pieaudzis par 40 %. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importa vidējā cena ir saglabājusies stabila (pēc importa darījumu uzraudzības sistēmas datiem tā palielinājusies par 3 % vai saskaņā ar Eurostat datiem nav mainījusies. Taču jāatzīmē, ka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vidējā importa gabalcena ir zemāka par pusi no Kopienas ražotāju vidējās cenas.

(19)

Saprašanās memorandā noteiktie Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tekstilpreču un apģērbu importa apjomi, kā arī citi īstenošanas pasākumi jātransponē Regulā (EEK) Nr. 3030/93.

(20)

Regulas (EEK) Nr. 3030/93 III pielikuma 27. pants jāgroza, lai dalībvalstis saskaņā ar dažu tekstilpreču importa darījumu retrospektīvas uzraudzības sistēmu sīkāk izstrādātu datu nosūtīšanas noteikumus.

(21)

Tāpēc Regula (EEK) Nr. 3030/93 attiecīgi jāgroza.

(22)

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas, lai nodrošinātu strauju Saprašanās memoranda īstenošanu.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tekstilpreču komitejas atzinumu, kas izveidota Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 3030/93 II, III un V pielikumu groza, kā paredzēts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 8. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 275, 8.11.1993., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 930/2005, (OV L 162, 23.6.2005., 1. lpp.).

(2)  OV L 374, 22.12.2004., 1. lpp.

(3)  2001. gada 10. novembra dokuments WT/MIN(01)3.

(4)  OV L 23, 28.1.2003, 1. lpp.


PIELIKUMS

1.

Ar šādu tekstu aizstāj II pielikumu:

“II PIELIKUMS

EKSPORTĒTĀJVALSTIS 1. PANTA NOZĪMĒ

 

Baltkrievija

 

Ķīna

 

Krievija

 

Serbija

 

Ukraina

 

Uzbekistāna

 

Vjetnama”

2.

Regulas III pielikumu groza šādi:

a)

Regulas 27. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“27. pants

Tekstilprecēm, kas C un D tabulā, piemēro darījumu retrospektīvas uzraudzības sistēmu. Minēto uzraudzības sistēmu pārvalda saskaņā ar shēmu, kas noteikta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1) 308.d pantā. Pēc preču laišanas brīvā apgrozībā dalībvalstu kompetentās iestādes, ja iespējams, ik nedēļu, bet ne retāk kā līdz katra mēneša 12. dienai, paziņo Komisijai par tādu preču kopējiem apjomiem un vērtību, kas importētas iepriekšējā mēnesī, norādot dienu, kad attiecīgās preces laistas brīvā apgrozībā, preču izcelsmi un pasūtījuma numuru. Šāda informācija norāda Kombinētās nomenklatūras kodu un pēc vajadzības TARIC apakšgrupas, preču kategoriju, kurā tās ietvertas, un pēc vajadzības papildu mērvienības, kas paredzētas minētajam nomenklatūras kodam. Informācijai ir jābūt tādā formātā, kas ir savienojams ar importa darījumu uzraudzības sistēmu, ko vada Nodokļu un Muitas savienības ģenerāldirektorāts.

b)

Regulas 28. panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“6.   Šis numurs satur šādas daļas:

divi burti, pēc kuriem nosaka eksportētājvalsti:

Baltkrievia = BY

Ķīna = CN

Serbija = XS

Uzbekistāna = UZ

Vjetnama = VN

divi burti, pēc kuriem nosaka galamērķa dalībvalsti vai šādu dalībvalstu grupu:

AT = Austrija

BL = Beniluksa valstis

CY = Kipra

CZ = Čehijas Republika

DE = Vācijas Federatīvā Republika

DK = Dānija

EE = Igaunija

GR = Grieķija

ES = Spānija

FI = Somija

FR = Francija

GB = Apvienotā Karaliste

HU = Ungārija

IE = Īrija

IT = Itālija

LT = Lietuva

LV = Latvija

MT = Malta

PL = Polija

PT = Portugāle

SE = Zviedrija

SI = Slovēnija

SK = Slovākija

viencipara skaitlis norāda kvotas gadu vai gadu, kurā tika reģistrēts A tabulā uzskaitīto preču eksports, šis cipars atbilst attiecīgā gadskaitļa pēdējam ciparam, piemēram, “5” atbilst 2005. gadam, “6” – 2006. gadam,

divciparu skaitlis, pēc kura nosaka izdevējiestādi eksportētājvalstī,

piecciparu skaitlis secīgi no 00001 līdz 99999, ko piešķir attiecīgajai galamērķa dalībvalstij.”

c)

B tabulu aizstāj šādi:

“Valstis un kategorijas, kurām piemēro uzraudzības sistēmu

Trešā valsts

Grupa

Kategorija

Vienība

Ķīna

I A

1

tonnas

3

tonnas

no tiem 3a

tonnas

ex 20

tonnas

I B

8

1 000 gab.

II A

9

tonnas

22

tonnas

23

tonnas

II B

12

1 000 pāri

13

1 000 gab.

14

1 000 gab.

15

1 000 gab.

16

1 000 gab.

17

1 000 gab.

28

1 000 gab.

29

1 000 gab.

78

tonnas

83

tonnas

III A

35

tonnas

III B

97

tonnas

IV

117

tonnas

118

tonnas

122

tonnas

V

136A

tonnas

156

tonnas

157

tonnas

159

tonnas

163

tonnas”

3.

V pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“V PIELIKUMS

KOPIENAS NOTEIKTIE KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI

a)   piemēro 2005. gadā

(Pilnīgs preču apraksts ir sniegts I pielikumā)

Trešā valsts

Kategorija

Vienība

Kopienas noteiktie kvantitatīvie ierobežojumi

2005

Baltkrievija

I A GRUPA

 

 

1

tonnas

1 585

2

tonnas

5 100

3

tonnas

233

I B GRUPA

 

 

4

1 000 gab.

1 600

5

1 000 gab.

1 058

6

1 000 gab.

1 400

7

1 000 gab.

1 200

8

1 000 gab.

1 110

II A GRUPA

 

 

9

tonnas

363

20

tonnas

318

22

tonnas

498

23

tonnas

255

39

tonnas

230

II B GRUPA

 

 

12

1 000 pāri

5 958

13

1 000 gab.

2 651

15

1 000 gab.

1 500

16

1 000 gab.

186

21

1 000 gab.

889

24

1 000 gab.

803

26/27

1 000 gab.

1 069

29

1 000 gab.

450

73

1 000 gab.

315

83

tonnas

178

III A GRUPA

 

 

33

tonnas

387

36

tonnas

1 242

37

tonnas

463

50

tonnas

196

III B GRUPA

 

 

67

tonnas

339

74

1 000 gab.

361

90

tonnas

199

IV GRUPA

 

 

115

tonnas

87

117

tonnas

1 800

118

tonnas

448

Serbija (2)

I A GRUPA

 

 

1

tonnas

 

2

tonnas

 

2a

tonnas

 

3

tonnas

 

I B GRUPA

 

 

5

1 000 gab.

 

6

1 000 gab.

 

7

1 000 gab.

 

8

1 000 gab.

 

II A GRUPA

 

 

9

tonnas

 

II B GRUPA

 

 

15

1 000 gab.

 

16

1 000 gab.

 

III B GRUPA

 

 

67

tonnas

 

Vjetnama (3)

I B GRUPA

 

 

4

1 000 gab.

 

5

1 000 gab.

 

6

1 000 gab.

 

7

1 000 gab.

 

8

1 000 gab.

 

II A GRUPA

 

 

9

tonnas

 

20

tonnas

 

39

tonnas

 

II B GRUPA

 

 

12

1 000 pāri

 

13

1 000 gab.

 

14

1 000 gab.

 

15

1 000 gab.

 

18

tonnas

 

21

1 000 gab.

 

26

1 000 gab.

 

28

1 000 gab.

 

29

1 000 gab.

 

31

1 000 gab.

 

68

tonnas

 

73

1 000 gab.

 

76

tonnas

 

78

tonnas

 

83

tonnas

 

III A GRUPA

 

 

35

tonnas

 

41

tonnas

 

III B GRUPA

 

 

10

1 000 pāri

 

97

tonnas

 

IV GRUPA

 

 

118

tonnas

 

V GRUPA

 

 

161

tonnas

 

b)   piemēro 2005., 2006. un 2007. gadā

(Pilnīgs preču apraksts ir sniegts I pielikumā)

Trešā valsts

Kategorija

Vienība

Kopienas noteiktie kvantitatīvie ierobežojumi

No 2005. gada 11. jūnija līdz 31. decembrim (4)

2006

2007

Ķīna

I A GRUPA

 

 

 

 

2 (tostarp 2a)

tonnas

26 217

61 948

69 692

I B GRUPA

 

 

 

 

4

1 000 gab.

150 985

540 204

594 225

5

1 000 gab.

68 974

199 704

219 674

6

1 000 gab.

104 045

348 072

382 880

7

1 000 gab.

24 761

80 493

88 543

II A GRUPA

 

 

 

 

20

tonnas

6 451

15 795

17 770

39

tonnas

5 521

12 349

13 892

II B GRUPA

 

 

 

 

26

1 000 gab.

7 959

27 001

29 701

31

1 000 gab.

96 086

225 692

248 261

IV GRUPA

 

 

 

 

115

tonnas

1 911

4 740

5 214


(1)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 883/2005 (OV L 148, 11.6.2005., 5. lpp.).”

(2)  Saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Serbiju par tirdzniecību ar tekstilprecēm (OV L 90, 8.4.2005., 36. lpp.) kvantitatīvos ierobežojumus Serbijai nepiemēro. Eiropas Kopiena saglabā tiesības zināmos apstākļos atkārtoti piemērot kvantitatīvos ierobežojumus.

(3)  Kvantitatīvie ierobežojumi Vjetnamai tiek apturēti saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību par piekļuvi tirgum (OV L 75, 22.3.2005., 35. lpp.). Eiropas Kopiena saglabā tiesības zināmos apstākļos atkārtoti piemērot kvantitatīvos ierobežojumus.

(4)  Tādu preču importam Kopienā, kuras nosūtītas pirms 2005. gada 11. jūnija, taču laistas brīvā apgrozībā minētajā dienā vai pēc tās, nepiemēro kvantitatīvos ierobežojumus. Pēc tam, kad uzrādīts atbilstošs pierādījums, piemēram, konosaments, kā arī uzrādīta importētāja parakstīta deklarācija par to, ka preces ir nosūtītas pirms minētās dienas, dalībvalstu kompetentās automātiski piešķir šādu preču importa atļaujas bez kvantitatīvajiem ierobežojumiem. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3030/93 2. panta 2. punkta noteikumiem, brīvā apritē laiž arī tādas importa preces, kas nosūtītas pirms 2005. gada 11. jūnija, uzrādot uzraudzības dokumentu, kas izsniegts saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Tādu preču importa atļaujas, kas nosūtītas pirms 2005. gada 11. jūnija un 2005. gada 12. jūlija, jāpiešķir automātiski, un atteikums nav pieļaujams, pamatojoties uz to, ka nav pieejamu daudzumu, ko skar 2005. gada kvantitatīvie ierobežojumi. Tomēr visu tādu preču importu, kas nosūtītas no 2005. gada 11. jūnija, skars 2005. gada kvantitatīvie ierobežojumi.

Importa atļauju piešķiršanai nebūs jāuzrāda atbilstīgās tādu preču eksporta atļaujas, kas nosūtītas, pirms (2005. gada 20. jūlijā) Ķīnas Tautas Republika izveido eksporta licencēšanas sistēmu.

No šīs regulas spēkā stāšanās dienas tādu preču importa licenču pieprasījumi, kas nosūtītas laikposmā no 2005. gada 11. jūnija līdz 2005. gada 19. jūlijam (ieskaitot), jāiesniedz kompetentajām dalībvalstu iestādēm ne vēlāk kā līdz 2005. gada 15. augustam.”