7.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/33


Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp/Komisija

(Lieta T-150/07)

(2007/C 155/61)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ThyssenKrupp AG, Duisburg un Essen (Vācija) (pārstāvji — M. Klusmann un S. Thomas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

pakārtoti, atbilstoši samazināt naudas sodu, kas prasītājai solidāri uzlikts ar apstrīdēto lēmumu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja iebilst pret Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512, galīgā redakcija, lietā COMP/E-1/38.823 — PO/Elevators and Escalators. Apstrīdētajā lēmumā prasītājai un citiem uzņēmumiem ir uzlikts naudas sods par dalību kartelī saistībā ar liftu un eskalatoru uzstādīšanu un apkopi Beļģijā, Vācijā, Luksemburgā un Nīderlandē. Pēc Komisijas uzskatiem, attiecīgie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu.

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza šādus pamatus:

Komisijas pilnvaru neesamība, jo attiecīgais pārkāpums ir vietējas nozīmes, tam nav nekādas nozīmes starpvalstu mērogā;

ne bis in idem principa pārkāpums, jo Komisija pirms prasības celšanas nav ņēmusi vērā apžēlošanas lēmumus, ko par labu prasītājai ir pieņēmušas Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes karteļu [kontroles] iestādes;

nosacījumu par prasītājas solidāro atbildību kopā ar meitas sabiedrībām neizpilde, jo prasītāja pati nav piedalījusies prettiesiskajā darbībā, tās meitas sabiedrības darbībā ir juridiski un ekonomiski neatkarīgas, kā arī nav objektīva pamata saukt pie atbildības prasītāju;

naudas soda aprēķināšanā izmantoto pamatsummu nesamērīgums salīdzinājumā ar faktiski skarto tirgus daļu;

preventīvā reizināšanas koeficienta nesamērīgums, jo tas būtiski atšķiras no [koeficienta], kas ir piemērots citiem līdzīga lieluma uzņēmumiem līdzīgās lietās, kas ir izlemtas tajā pašā laikā;

nepietiekams pamatojums tam, kāpēc, aprēķinot naudas sodu, ir noteikts lielāks sods atkārtotības dēļ; tas noticis sakarā ar juridiskām kļūdām, pierēķinot iepriekšējos naudas sodus;

Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo naudas soda maksimālo robežu 10 % apjomā no uzņēmuma apgrozījuma vajadzēja saistīt tikai ar attiecīgajām meitas sabiedrībām;

Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu (2) juridiski kļūdaina piemērošana tiktāl, ciktāl nav pietiekami ņemta vērā prasītājas sadarbības nozīme saistībā ar visām četrām attiecīgajām valstīm.


(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2)  Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).