23.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 45/71


Pieaugušo juridiskā aizsardzība: pārrobežu ietekme

P6_TA(2008)0638

Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz pieaugušo juridisko aizsardzību: pārrobežu ietekme (2008/2123(INI))

(2010/C 45 E/13)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā EK Līguma 192. panta otro daļu,

ņemot vērā Hāgas 2000. gada 13. janvāra konvenciju par pieaugušo starptautisko aizsardzību,

ņemot vērā 2006. gada 13. decembra ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (COM(2008)0530),

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 10. maija paziņojumu Padomei un Parlamentam “Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem: partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā” (COM(2005)0184),

ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0460/2008),

A.

tā kā iepriekšminētajā paziņojumā par Hāgas programmu Komisija par prioritāti pasludina nepieciešamību nodrošināt patiesu Eiropas telpu civiltiesiskuma jomā, jo īpaši attiecībā uz tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi;

B.

tā kā rit darbs un apspriedes saistībā ar lēmumiem ģimenes īpašumu, mantojumu un testamentu lietās, lai sagatavotu priekšlikumus jauniem tiesību aktiem;

C.

tā kā nepieciešams veicināt arī tādu tiesu vai administratīvu lēmumu atzīšanu un izpildi, kas pieņemti attiecībā uz personām, kurām tiek piemēroti aizsardzības pasākumi;

D.

tā kā jāpievērš uzmanība to personu, kurām tiek piemēroti aizsardzības pasākumi, delikātajai situācijai un neaizsargātībai, kā arī nepieciešamībai ātri apstrādāt sadarbības, informācijas, atzīšanas vai izpildes pieprasījumus;

E.

tā kā ir izveidojušās situācijas, kad tiesiskās aizsardzības īstenošana skar divas vai vairākas dalībvalstis;

F.

tā kā ir izveidojušās arī situācijas, kad ar tiesisko aizsardzību saistītas lietas attiecas uz divām vai vairākām dalībvalstīm un attiecas uz dalībvalstīm un valstīm, kas neietilpst ES, jo īpaši saistībā ar tradicionālajām migrācijas plūsmām (agrākās kolonijas, ASV un Kanāda);

G.

tā kā pieaugošā pārvietošanās starp dalībvalstīm, no kurām kopumā vairāk izbrauc pensionāri, tostarp arī mazāk aizsargātas pilngadīgas personas, un tām dalībvalstīm, kurās kopumā vairāk iebrauc pensionēti cilvēki, ir radījusi problēmas;

H.

tā kā Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumā dalībvalstīm Nr. R(99) 4 par mazāk aizsargātu pieaugušu personu tiesiskās aizsardzības principiem, ko pieņēma 1999. gada 23. februāris, visas ES dalībvalstis vienojās, ka ir jānodrošina mazāk aizsargātu pieaugušo tiesiskā aizsardzība un ir nepieciešami šo aizsardzību reglamentējoši principi;

I.

tā kā vienam no personu brīvas pārvietošanās tiesību stūrakmeņiem jābūt mazāk aizsargātu pilngadīgu personu tiesiskajai aizsardzībai;

J.

tā kā dalībvalstu tiesību akti aizsardzības pasākumu jomā ir atšķirīgi;

K.

tā kā jāņem vērā noteikumi, kas minēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām;

L.

tā kā Hāgas konvencijas noteikumi var palīdzēt sasniegt mērķi pabeigt tiesiskuma, brīvības un drošības telpas izveidi, atvieglojot to lēmumu atzīšanu un izpildi, ar kuriem paredz aizsardzības pasākumus, nosaka piemērojamos tiesību aktus un centrālo iestāžu sadarbību;

M.

tā kā ir jāīsteno īpaši un piemēroti dalībvalstu sadarbības pasākumi, kuriem par pamatu varētu izmantot šajā konvencijā noteiktos instrumentus;

N.

tā kā varētu tikt ieviestas vienotas Kopienas veidlapas, lai veicinātu informēšanu par lēmumiem par aizsardzības pasākumu piemērošanu, kā arī šo lēmumu apriti, atzīšanu un izpildi;

O.

tā kā vienota Kopienas veidlapa varētu tikt ieviesta Eiropas Savienības līmenī saistībā ar pilnvaru rīcībnespējas gadījumā, lai nodrošinātu šo pilnvaru efektīvu darbību visās dalībvalstīs;

P.

tā kā varētu ieviest mehānismus, lai atvieglotu pilnvaru ilgstošu atzīšanu, reģistrēšanu un izmantošanu visā Eiropas Savienībā,

1.   atzinīgi vērtē Francijas prezidentūras saistības attiecībā uz mazāk aizsargātām pilngadīgām personām un viņu pārrobežu tiesisko aizsardzību; pauž atzinību tām dalībvalstīm, kas ir parakstījušas un ratificējušas Hāgas konvenciju, un mudina tās dalībvalstis, kas vēl nav parakstījušas vai ratificējušas šo konvenciju, to izdarīt;

2.   prasa Komisijai, tiklīdz ir gūta pietiekoša pieredze saistībā ar Hāgas konvencijas darbību un, pamatojoties uz EK Līguma 65. pantu, iesniegt Parlamentam tiesību akta priekšlikumu, lai stiprinātu dalībvalstu sadarbību, kā arī, lai uzlabotu to lēmumu atzīšanu un izpildi, kas saistīti ar pilngadīgu personu aizsardzību un pilnvarām rīcībnespējas gadījumā un ilgstošām pilnvarām, ņemot vērā turpmāk sniegtās rekomendācijas;

3.   aicina Komisiju pārraudzīt pieredzi saistībā ar Hāgas konvencijas piemērošanu un tās īstenošanu dalībvalstīs, kā arī atbilstošā laikā iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apkopotas problēmas un labākā prakse tās piemērošanā praksē un kurā, ja nepieciešams, iekļauti priekšlikumi Kopienas noteikumiem, lai papildinātu vai precizētu Konvencijas piemērošanas veidu;

4.   aicina Komisiju izvērtēt iespēju, ka Kopiena varētu pievienoties Hāgas konvencijai; ierosina, ka šajā jomā dalībvalstis varētu ciešāk sadarboties;

5.   aicina visas dalībvalstis, kuras vēl nav parakstījušas vai ratificējušas šo konvenciju, pievienoties ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo tas Eiropas Savienībā ļautu pastiprināt mazāk aizsargātu pieaugušu personu aizsardzību;

6.   pieprasa, lai Komisija finansētu pētījumu, kurā salīdzinātu dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz mazāk aizsargātām pilngadīgām personām un aizsardzības pasākumiem, lai noskaidrotu gadījumus, kad var rasties tiesiskas problēmas un kādi pasākumi būtu nepieciešami ES un dalībvalstu līmenī šādu problemātisku gadījumu risināšanai; uzskata, ka šajā pētījumā jāpievēršas arī jautājumam par psihiatriskās ārstniecības iestādēs ievietotiem pilngadīgajiem ar garīgiem traucējumiem attiecībā uz viņu aizgādnību un iespēju pašiem īstenot savas likumīgās tiesības; aicina Komisiju organizēt virkni konferenču profesionāliem juristiem, kas nodarbojas ar šādu jautājumu risināšanu, un turpmākajā likumdošanas darbībā ņemt vērā šo pētījumu rezultātus un profesionāļu viedokli;

7.   aicina dalībvalstis nodrošināt, ka aizsardzības pasākumi ir proporcionāli konkrēto mazāk aizsargāto pieaugušo personu stāvoklim, tā lai nevienam ES pilsonim netiktu liegtas juridiskās tiesības tad, kad viņš vēl ir spējīgs izmantot šīs tiesības;

8.   aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai pasargātu mazāk aizsargātas pilngadīgas personas no identitātes zādzības, apkrāpšanas vai citiem ar telefona vai interneta palīdzību izdarītiem noziegumiem, tostarp tiesiskus pasākumus, lai stiprinātu viņu aizsardzību un/vai ierobežotu piekļuvi mazāk aizsargātu pilngadīgu personu personas datiem;

9.   atbalsta, ka tiek izveidoti droši mehānismi, kas pakļauti stingriem personu datu un ierobežotas piekļuves noteikumiem, lai apmainītos ar paraugpraksi un citu informāciju attiecībā uz dalībvalstīs spēkā esošajiem aizsardzības pasākumiem, tostarp arī iespēju dalībvalstu tiesu sistēmām apmainīties ar informāciju par aizsardzības statusu, ko piemēro mazāk aizsargātām pilngadīgām personām;

10.   atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka ne visas mazāk aizsargātas pilngadīgas personas par tādām tiek uzskatītas lielāka vecuma dēļ, un lūdz veikt pasākumus, lai stiprinātu ne tikai vecāka gadagājuma mazāk aizsargātu pilngadīgu personu tiesisko aizsardzību, bet arī to pilngadīgo personu tiesisko aizsardzību, kurām ir nepieciešama aizsardzība nopietnu fizisku un/vai garīgu traucējumu dēļ, un ņemt vērā šo personu vajadzības, veicot turpmākos pasākumus šo likumīgo tiesību nodrošināšanai;

11.   apstiprina, ka šajos ieteikumos tiek ievērots subsidiaritātes princips un pilsoņu pamattiesības;

12.   uzskata, ka prasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

13.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā minētos detalizētos ieteikumus un Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


PIELIKUMS

DETALIZĒTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

A.   PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

1.   veicināt tiesisku vai administratīvu lēmumu atzīšanu un izpildi saistībā ar personām, kurām tiek piemēroti aizsardzības pasākumi;

2.   noteikumi, lai palīdzētu sasniegt mērķi pabeigt tiesiskuma, brīvības un drošības telpas izveidi, atvieglojot to lēmumu atzīšanu un izpildi, ar kuriem paredz aizsardzības pasākumus, nosaka piemērojamos tiesību aktus, kā arī centrālo iestāžu sadarbību;

3.   jāīsteno īpaši un piemēroti dalībvalstu sadarbības pasākumi, kuriem par pamatu varētu izmantot šajā konvencijā noteiktos instrumentus;

4.   vienotas Kopienas veidlapas, lai veicinātu informēšanu par lēmumiem piemērot aizsardzību, kā arī šo lēmumu apriti, atzīšanu un izpildi;

5.   vienota Kopienas veidlapa, kas ieviesta Eiropas Savienības līmenī, pilnvarai rīcībnespējas gadījumā, lai nodrošinātu šo pilnvaru efektīvu darbību visās dalībvalstīs.

B.   IETEICAMIE PASĀKUMI

1.   prasa Komisijai, tiklīdz ir gūta pietiekoša pieredze saistībā ar Hāgas konvencijas darbību, pamatojoties uz EK Līguma 65. pantu, iesniegt Parlamentam tiesību akta priekšlikumu, lai stiprinātu dalībvalstu sadarbību, kā arī, lai uzlabotu to lēmumu atzīšanu un izpildi, kas saistīti ar pilngadīgu personu aizsardzību, pilnvarām rīcībnespējas gadījumā un ilgstošām pilnvarām.