ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2014.094.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 94

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 28. marts


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK ( 1 )

65

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK ( 1 )

243

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/36/ES (2014. gada 26. februāris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā

375

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

28.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/23/ES

(2014. gada 26. februāris)

par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas juridiskā nenoteiktība un šķēršļi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem, un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskās iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai Savienības pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs, līdzsvarots un elastīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem. Šāds tiesiskais regulējums dotu arī lielāku tiesisko noteiktību starptautiskajiem ekonomikas dalībniekiem un varētu būt pamats un instruments, kas palīdzētu vairāk atvērt starptautiskos publisko iepirkumu tirgus un stiprināt starptautisko tirdzniecību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai uzlabotu MVU iespējas piekļūt koncesiju tirgum visā Savienībā.

(2)

Tiesiskā regulējuma noteikumiem, kurus piemēro koncesijas tiesību piešķiršanai, vajadzētu būt skaidriem un vienkāršiem. Tiem vajadzētu pienācīgi atspoguļot koncesijas tiesību specifiku salīdzinājumā ar publiskā iepirkuma līgumiem, un tiem nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu.

(3)

Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot efektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šajā kontekstā koncesiju līgumi ir būtiski instrumenti infrastruktūras un stratēģisko pakalpojumu ilgtermiņa strukturālā attīstībā, kas veicina konkurences attīstību iekšējā tirgū, dod iespēju gūt labumu no privātā sektora prasmju pielietojuma un palīdz nodrošināt efektivitāti un inovācijas.

(4)

Publisku būvdarbu koncesiju piešķiršanai pašlaik piemēro pamatnoteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (4); savukārt tādu pakalpojumu koncesiju piešķiršanai, kuri izraisa pārrobežu interesi, ir piemērojami Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principi, it sevišķi brīvas preču aprites, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, kā arī no tiem izrietošie principi, proti, vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējas atzīšanas, proporcionalitātes un pārredzamības princips. Pastāv juridiskās nenoteiktības risks, kas saistīts gan ar to, ka valstu likumdevēji var atšķirīgi interpretēt Līguma principus, gan ar būtiskām atšķirībām starp dažādu dalībvalstu tiesību aktiem. Šo risku apliecina Eiropas Savienības Tiesas plašā judikatūra, taču tā tikai daļēji risina dažus koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas aspektus.

Ir nepieciešama LESD principu vienāda piemērošana visās dalībvalstīs un minēto principu interpretācijas atšķirību novēršana Savienības līmenī, lai novērstu iekšējā tirgū pastāvošos traucējumus. Tas arī palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, veicinātu MVU vienlīdzīgu pieeju un godīgu piedalīšanos koncesijas līgumu piešķiršanā gan vietējā, gan Savienības līmenī un atbalstītu ilgtspējīgas valsts politikas mērķus.

(5)

Ar šo direktīvu atzīst un vēlreiz apstiprina dalībvalstu un publisko iestāžu tiesības noteikt tādus administrēšanas veidus, kādus tās uzskata par piemērotākajiem būvdarbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai. Jo īpaši šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāskar dalībvalstu un publisko iestāžu tiesības veikt būvdarbus vai tieši sniegt pakalpojumus sabiedrībai vai deleģēt šādu pakalpojumu sniegšanu trešām personām. Dalībvalstīm vai publiskajām iestādēm joprojām vajadzētu būt brīvībai noteikt un precizēt sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai cenu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus.

(6)

Būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle, ievērojot LESD principus par vienlīdzīgu attieksmi, nediskrimināciju, pārredzamību un personu brīvu pārvietošanos, nolemt organizēt pakalpojumu sniegšanu vai nu kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Tāpat būtu jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus. Tai arī nevajadzētu ierobežot valsts, reģionālo un vietējo iestāžu pilnvaras sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus atbilstīgi LESD 14. pantam un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienotajam protokolam Nr. 26. Turklāt šī direktīva neattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai uz dalībvalstu piešķirtā atbalsta sistēmām, jo īpaši sociālajā jomā, saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Ir atbilstīgi precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(7)

Ir atbilstīgi arī atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā. Tai arī nebūtu jāizraisa nedz tādu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu liberalizācija, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, nedz arī tādu publisko subjektu privatizācija, kuri sniedz pakalpojumus.

(8)

Attiecībā uz koncesijām, kas sasniedz vai pārsniedz noteiktu vērtību, ir atbilstīgi nodrošināt minimālu to valsts procedūru koordinēšanu, kuras nosaka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz LESD principiem, tā, lai nodrošinātu koncesiju atvērtību konkurencei un atbilstīgu juridisko noteiktību. Šiem koordinējošiem noteikumiem nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un nodrošinātu zināmu elastību. Būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm šos noteikumus pilnveidot un izstrādāt sīkāk, ja tās to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši, lai nodrošinātu labāku atbilstību minētajiem principiem.

(9)

Būtu jāpaskaidro, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tās, kas izveidotas kā pagaidu apvienības, var piedalīties piešķiršanas procedūrās arī tad, ja tām nav konkrētas juridiskās formas. Tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta solidāra un atsevišķa atbildība, gadījumā, kad koncesiju piešķir šādai grupai, var prasīt konkrētu formu. Būtu arī jāpaskaidro, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem vajadzētu būt spējīgiem skaidri noteikt, kā ekonomikas dalībnieki var izpildīt prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai kritērijus attiecībā uz tehniskām un profesionālām iespējām, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji paši nosaka ekonomikas dalībniekiem. Lai ekonomikas dalībnieki varētu izpildīt koncesijas līgumu saistības, var būt nepieciešams noteikt nosacījumus, ko neizvirza individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kuriem vajadzētu būt objektīvi pamatotiem un samērīgiem, varētu ietvert, piemēram, prasību par kopīgas pārstāvības noteikšanu vai vadošā partnera iecelšanu koncesiju piešķiršanas procedūras mērķiem vai prasību sniegt informāciju par to sastāvu.

(10)

Attiecībā uz būvju un pakalpojumu koncesiju piešķiršanu enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē būtu jāievieš arī konkrēti koordinēšanas noteikumi, ņemot vērā to, ka valstu iestādes var ietekmēt šo nozaru subjektus un ka tirgi, kuros tie darbojas, ir slēgti, jo šajos tirgos pastāv īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalstis piešķir attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu sniegšanas tīklu apgādi, nodrošināšanu vai ekspluatāciju.

(11)

Koncesijas ir līgumi par atlīdzību, ar kuriem viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uztic vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību. Šādu līgumu objekts ir būvdarbu vai pakalpojumu iepirkums, izmantojot koncesiju, par kuru atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu. Šādi līgumi var ietvert, bet tiem nav obligāti jāietver īpašumtiesību nodošanu līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, bet līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji vienmēr gūst labumu no attiecīgajām būvēm vai pakalpojumiem.

(12)

Šīs direktīvas nolūkiem būtu jāpaskaidro, ka kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(13)

Turklāt kārtība, saskaņā ar kuru visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, piemēram, patērētāju izvēles un pakalpojumu kuponu sistēmas, nebūtu jāuzskata par koncesijām, tostarp arī tad ne, kad šī kārtība pamatojas uz juridisku vienošanos starp publisko iestādi un ekonomikas dalībniekiem. Tādas sistēmas parasti balstās uz publiskās iestādes lēmumu, ar ko nosaka pārredzamus un nediskriminējošus nosacījumus par ekonomikas dalībnieku pastāvīgu piekļuvi īpašu pakalpojumu sniegšanai, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšanai, dodot iespēju klientiem izvēlēties kādu no šādiem operatoriem.

(14)

Turklāt par koncesijām nebūtu jāuzskata konkrēti dalībvalsts izdoti dokumenti, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko dalībvalsts vai tās publiskā iestāde paredz nosacījumus ekonomiskās darbības īstenošanai, tostarp nosacījumu veikt konkrētu darbību, kuras parasti piešķir pēc ekonomikas dalībnieka lūguma un ne pēc līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja ierosmes, un ja ekonomikas dalībnieks saglabā brīvu izvēli atteikties no būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Minēto dalībvalsts izdoto dokumentu gadījumos var piemērot īpašos noteikumus, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (5). Pretēji minētajiem dalībvalsts izdotajiem dokumentiem koncesijas līgumos ir paredzēti savstarpēji saistoši pienākumi, ar ko šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašas prasības, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmas.

(15)

Turklāt konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus saskaņā ar privāttiesībām vai publiskām tiesībām, piemēram, zemi vai jebkuru valsts īpašumu, jo īpaši jūras, iekšzemes ostu vai lidostu nozarē, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz tikai to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē. Tas parasti ir valsts īpašumu vai zemes nomas līgumu gadījumos, kas parasti ietver noteikumus par īpašuma nodošanu nomnieka valdījumā, īpašuma lietojuma veidu, īpašnieka un nomnieka pienākumus attiecībā uz īpašuma uzturēšanu, nomas ilgumu un īpašuma nodošanu atpakaļ īpašnieka valdījumā, nomnieka maksājamo nomas maksu un papildu izdevumiem.

(16)

Turklāt arī vienošanās par valsts nekustamā īpašuma izmantošanu, lai nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētas līnijas vai tīklus, ar ko paredz sniegt pakalpojumu sabiedrībai, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē, ciktāl minētās vienošanās neuzliek piegādes pienākumu un neiekļauj pakalpojumu iegādi līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pašam sev vai galalietotājiem.

(17)

Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz līgumiem, kuros nav iekļauti maksājumi darbuzņēmējam, kā arī kuros darbuzņēmējs saņem atlīdzību, pamatojoties uz regulētiem tarifiem, kas aprēķināti tā, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, kas darbuzņēmējam radušies par pakalpojuma sniegšanu.

(18)

Ar koncesijas un publiskā līguma jēdzienu interpretāciju saistītās grūtības ir ilgstoši radījušas juridisko nenoteiktību ieinteresētajām personām, un saistībā ar tām Eiropas Savienības Tiesa ir pasludinājusi vairākus spriedumus. Tāpēc būtu jāprecizē koncesijas definīcija, jo īpaši – atsaucoties uz operacionālā riska jēdzienu. Koncesijas galvenā iezīme – tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus – vienmēr nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots ekonomiska rakstura operacionālais risks, kas saistīts ar iespējamību, ka normālos apstākļos var netikt atlīdzināti piešķirto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas, pat ja daļu no riska uzņemas līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Nebūtu pamatoti piemērot īpašus noteikumus, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atbrīvotu ekonomikas dalībnieku no jebkādiem iespējamiem zaudējumiem, garantējot minimālos ieņēmumus, kas vai nu atbilst veiktajiem ieguldījumiem un izmaksām, kas ekonomikas dalībniekam rodas saistībā ar līguma izpildi, vai tos pārsniedz. Tajā pašā laikā būtu skaidri jānosaka, ka konkrēti pasākumi, ko ekskluzīvi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāuzskata par koncesijām, ja ekonomikas dalībnieka ieguldījumu un izmaksu, kuras radušās, veicot būvdarbus vai sniedzot pakalpojumus, atgūšana ir atkarīga no faktiskā pieprasījuma pēc pakalpojuma vai pamatlīdzekļa vai no to faktiskās piegādes.

(19)

Ja konkrētai nozarei piemērojami noteikumi novērš risku, paredzot koncesionāram garantiju, ka saistībā ar līguma izpildi veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas tiks atlīdzinātas, šāds līgums nebūtu jāuzskata par koncesiju šīs direktīvas nozīmē. Tāpēc, ka risks ir ierobežots jau no paša sākuma, nebūtu jāizslēdz iespēja, ka līgums tiek atzīts par koncesiju. Tas var būt arī, piemēram, nozarēs, kurās ir regulēti tarifi, vai tad, ja operacionālais risks ir ierobežots ar līguma noteikumiem, kuros paredzēta daļēja kompensācija, tostarp kompensācija koncesijas priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā tādu iemeslu dēļ, par kuriem vainojama līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, vai force majeure iemeslu dēļ.

(20)

Operacionālā riska pamatā vajadzētu būt faktoriem, kurus puses nevar kontrolēt. Tādi riski, kas ir saistīti ar, piemēram, sliktu pārvaldību, ekonomikas dalībnieka līgumsaistību neizpildi vai force majeure gadījumiem, nav izšķiroši, lai līgumu varētu klasificēt par koncesiju, jo šādi riski piemīt katram līgumam, gan publiskā iepirkuma līgumam, gan koncesijai. Ar operacionālo risku būtu jāsaprot risks tikt pakļautam tirgus mainīgumam, kas var ietvert vai nu pieprasījuma, vai arī piedāvājuma risku, vai gan pieprasījuma, gan piedāvājuma risku. Pieprasījuma risks ir jāsaprot kā risks saistībā ar būvdarbu vai pakalpojumu, kuri ir līguma priekšmets, faktisko pieprasījumu. Piedāvājuma risks ir jāuzskata par risku saistībā ar to būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuri ir līguma priekšmets, it īpaši risku, ka pakalpojumu sniegšana neatbildīs pieprasījumam. Lai izvērtētu operacionālo risku, būtu saskaņoti un vienādi jāņem vērā neto pašreizējā vērtība, kāda tā ir visiem koncesionāra ieguldījumiem, izmaksām un ieņēmumiem.

(21)

Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt izskatīja jēdzienu “subjekti, kurus pārvalda saskaņā ar publiskajām tiesībām”. Virkne paskaidrojumu ir būtiski pilnīgai šā koncepta izpratnei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kurš uzņemas savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kuras tam uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs. Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, precizējot, ka būt finansētam “galvenokārt” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert tos maksājumus no lietotājiem, kuri tiek piemēroti, aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību aktu noteikumiem.

(22)

Ir atbilstīgi definēt “ekskluzīvas tiesības” un “īpašas tiesības”, jo minētie jēdzieni ir būtiski šīs direktīvas darbības jomai un līgumslēdzēju jēdzienam. Būtu jāprecizē, ka subjektiem, kas nav ne līgumslēdzēji saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ne publiski uzņēmumi, šīs direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz šādām tiesībām. Tomēr tie netiks uzskatīti par līgumslēdzējiem, ja šādas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte. Minētajiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (10). Būtu arī jāprecizē, ka minētais tiesību aktu saraksts nav izsmeļošs un ka jebkāda veida tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar citām procedūrām, kas balstītas uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav būtiskas, lai noteiktu līgumslēdzējus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

(23)

Šai direktīvai būtu jāattiecas tikai uz koncesiju līgumiem, kuru vērtība atbilst noteiktam robežlīmenim vai pārsniedz to, un robežvērtībām būtu jāatspoguļo skaidra pārrobežu interese par koncesijām no tādu ekonomikas dalībnieku puses, kas atrodas dalībvalstīs, kas nav līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju dalībvalstis. Līdz ar to būtu jānosaka koncesijas vērtības aprēķināšanas metode, kurai vajadzētu būt identiskai attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, jo abu veidu līgumos bieži ir iekļauti gan būvdarbi, gan pakalpojumi. Aprēķinam būtu jāatsaucas uz koncesionāra kopējo apgrozījumu būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas objekts un ko ir paredzējusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, bez PVN, visā līguma darbības laikā.

(24)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus atvēršanu un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka netiek apdraudēta vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs. Tādēļ būtu jāpiemēro īpaši un vienādi noteikumi koncesijām, ko subjekti, kas veic kādu no iepriekš minētajām darbībām, piešķir šādu darbību veikšanas nolūkā neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts, vietējās vai reģionālās iestādes, publisko tiesību subjekti, publiski uzņēmumi vai citi subjekti, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Būtu jāuzskata, ka subjekti, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par tādu pakalpojumu sniegšanu, kas saistās ar kādu no II pielikumā minētajām darbībām, šādas darbības veic.

(25)

Būtu jāpaskaidro, ka atbilstošā darbība lidostu pakalpojumu jomā ietver arī pakalpojumus pasažieriem, kas veicina lidostas aprīkojuma netraucētu darbību un kurus sagaida no labi organizētas, modernas lidostas, piemēram, mazumtirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un autostāvvietas.

(26)

Daži subjekti darbojas gan siltumenerģijas, gan dzesēšanas ražošanas, pārvades vai sadales jomā. Ir iespējama zināma nenoteiktība attiecībā uz to, kādi noteikumi piemērojami attiecīgi ar siltumenerģiju un dzesēšanu saistītām darbībām. Tāpēc būtu jāpaskaidro, ka siltumenerģijas pārvade un/vai sadale ir darbība, kas iekļauta II pielikumā, un tādējādi uz subjektiem, kas darbojas apkures jomā, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ko piemēro līgumslēdzējiem, ja tos atzīst par līgumslēdzējiem. No otras puses, uz subjektiem, kas darbojas dzesēšanas jomā, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ko piemēro līgumslēdzējām iestādēm, ja tos atzīst par līgumslēdzējām iestādēm. Noslēgumā būtu jāpaskaidro, ka koncesijas, kas piešķirtas līgumiem saistībā gan ar apkuri, gan dzesēšanu, būtu jāizskata atbilstoši noteikumiem par līgumiem vairāku darbību veikšanai, lai noteiktu, kādi iepirkuma noteikumi, ja tādi vispār uz tiem attiecināmi, attiecas uz šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(27)

Pirms paredzēt jebkādas izmaiņas šīs direktīvas darbības jomā saistībā ar dzesēšanas nozari, būtu jāizpēta stāvoklis minētajā nozarē, lai gūtu pietiekamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz konkurences situāciju, pārrobežu iepirkumu līmeni un ieinteresēto personu viedokļiem. Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas piemērošana minētajai nozarei varētu būtiski ietekmēt tirgus atvēršanu, izvērtējot šīs direktīvas ietekmi, būtu jāveic minētā izpēte.

(28)

Būtu jāprecizē, ka II pielikuma 1. un 2. punkta nolūkā “piegāde” ietver ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst minētā pielikuma 6. punkta darbības jomā.

(29)

Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav nodalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jānosaka, vai dažādās daļas ir vai nav nodalāmas. Tāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka iemesls, kāpēc ir nepieciešams slēgt nedalītu līgumu, var būt gan tehniskas, gan ekonomiskas dabas.

(30)

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ir nodalāmi, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vienmēr ir brīva izvēle piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, kurā ir gan koncesijas elementi, gan citi elementi, neatkarīgi no to vērtības un no tā, kāds tiesiskais regulējums citādi attiektos uz šiem elementiem, būtu jānorāda noteikumi, ko piemēro šādos gadījumos. Būtu jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai konkrētām daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā.

(31)

Līgumslēdzēji varētu piešķirt koncesijas, lai izpildītu ar vairākām darbībām saistītās prasības, uz kurām, iespējams, attiecas dažādi tiesiskie regulējumi. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienai koncesijai, kura paredzēta vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai koncesija galvenokārt paredzēta, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajai koncesijai jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu koncesijas vērtību un sagatavotu koncesijas piešķiršanas procedūras dokumentus. Dažos gadījumos varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(32)

Dažos gadījumos konkrēta līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kas ir valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai publisko tiesību subjekts vai konkrēta to apvienība varētu būt vienīgais konkrēta pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka minētajās situācijās līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts šajā apsvērumā, vai to apvienība drīkst piešķirt koncesijas šādiem subjektiem, nepiemērojot šo direktīvu.

(33)

Ir arī atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut noteiktas pakalpojumu koncesijas, ko piešķir ekonomikas dalībniekiem, ja tās piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi valsts normatīvajiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, kuri paredz kopīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, kas piemērojami II pielikumā minētajām darbībām, jo šādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā par koncesijas tiesību piešķiršanu. Nosakot atkāpi un neskarot tiesiskās sekas, kas ir vispārīgai neiekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā, uz koncesijām, kas minētas 10. panta 1. punkta otrajā daļā, būtu jāattiecas pienākumam publicēt paziņojumu par koncesijas piešķiršanu – ar nolūku nodrošināt pietiekamu pārredzamību, ja vien tādas pārredzamības nosacījumi nav paredzēti nozares tiesību aktos. Lai uzlabotu pārredzamību, ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no II pielikumā minētajām darbībām, tai būtu par to jāinformē Komisija.

(34)

Šajā direktīvā tādi jēdzieni kā būtiskas drošības intereses, militārais aprīkojums, sensitīvs aprīkojums, sensitīvi būvdarbi un sensitīvi pakalpojumi būtu jāsaprot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (11) nozīmē.

(35)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu brīvība, ievērojot Savienības tiesību aktus, izvēlēties veidus, kā organizēt un kontrolēt azartspēļu un derību rīkošanu, tostarp izmantojot atļaujas. Ir atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut koncesijas saistībā ar loteriju rīkošanu, kuras dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir saskaņā ar procedūru bez publicitātes nodrošināšanas atbilstoši piemērojamiem valsts tiesību aktiem, normatīvajiem vai publicētiem administratīvajiem aktiem saskaņā ar LESD. Pamatojums šādai izslēgšanai ir ekskluzīvu tiesību piešķiršana ekonomikas dalībniekam, kā dēļ nav iespējams piemērot konkurences procedūru, kā arī vajadzība saglabāt iespēju dalībvalstīm regulēt azartspēļu nozari valsts līmenī, ņemot vērā dalībvalstu pienākumus nodrošināt publisko un sabiedrisko kārtību.

(36)

Direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamiem pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai asociācijas, jo šo organizāciju īpatnības būtu grūti saglabāt, ja pakalpojuma nodrošinātāji būtu jāizvēlas saskaņā ar šajā direktīvā izklāstīto procedūru. Tomēr izslēgšanu nevajadzētu piemērot plašāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams; tāpēc būtu skaidri jānosaka, ka nevajadzētu izslēgt pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus. Šajā sakarā turklāt ir nepieciešams precizēt, ka publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumi nav iekļauti, tie ir CPV 8514. kategorijā. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 85143000-3, kas ietver vienīgi pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus, būtu jāpiemēro īpašs režīms, kāds paredzēts sociāliem un citiem specifiskiem pakalpojumiem (“vieglais režīms”). Līdz ar to jauktiem koncesijas līgumiem par medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem vispār būtu jāpiemēro vieglais režīms arī tad, ja pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu vērtība būtu lielāka nekā citiem medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem.

(37)

Ir atbilstīgi atgādināt, ka šī direktīva attiecas vienīgi uz dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Līdz ar to tās noteikumi neattiecas uz politiskām partijām, jo tās nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne līgumslēdzēji. Tomēr dažās valstīs varētu būt politiskās partijas, kuras atbilst publisko tiesību subjekta jēdzienam. Tomēr daži pakalpojumi (piemēram, propagandas filmu un propagandas videoierakstu producēšana) ir nedalāmi saistīti ar pakalpojuma sniedzēja politiskajiem uzskatiem; ja tos sniedz saistībā ar vēlēšanu kampaņu, pakalpojumu sniedzējus parasti izvēlas veidā, ko nevar regulēt ar koncesijas noteikumiem. Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansējumu attiecina citus noteikumus, nevis šajā direktīvā noteiktos.

(38)

Daudzi līgumslēdzēji ir izveidoti kā ekonomiskā grupa, kurā var būt iekļauti vairāki atsevišķi uzņēmumi; bieži katram no minētajiem uzņēmumiem ir specializēta loma ekonomiskās grupas vispārējā kontekstā. Tāpēc ir atbilstīgi neiekļaut konkrētas pakalpojumu un būvdarbu koncesijas, kuras ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētas pakalpojumu un būvdarbu koncesijas, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Tomēr ir arī atbilstīgi nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju, ka tiem tiek piešķirta koncesija bez izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(39)

Uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja starp līgumslēdzēju un attiecīgo uzņēmumu pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme vai ja abi ir pakļauti cita uzņēmuma dominējošai ietekmei; šajā sakarā privātā sektora līdzdalībai pašai par sevi nevajadzētu būt būtiskai. Pārbaudi, vai uzņēmums ir saistīts ar attiecīgo līgumslēdzēju vai ne, vajadzētu veikt pēc iespējas vienkārši. Līdz ar to un ņemot vērā, ka iespējama šādas tiešas vai netiešas dominējošas ietekmes noteikšana būtu jānosaka jau tad, kad lemj, vai uzņēmumu un subjektu gada pārskati būtu jākonsolidē, uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja to gada pārskati ir konsolidēti. Tomēr Savienības noteikumus par gada pārskatiem nepiemēro vairākos gadījumos, piemēram, iesaistīto uzņēmumu lieluma dēļ vai tāpēc, ka nav izpildīti konkrēti nosacījumi saistībā ar to juridisko formu. Tādos gadījumos, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (12) nav piemērojama, vajadzēs pārbaudīt, vai pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme, ņemot vērā īpašuma tiesības, finansiālo līdzdalību vai noteikumus, kas regulē minētos uzņēmumus.

(40)

Uz koncesijām ūdensapgādes jomā bieži attiecas īpašas un sarežģītas vienošanās, kuras īpaši jāapsver, ņemot vērā to, cik svarīgs ir ūdens kā sabiedrisks labums un pamatvērtība visiem Savienības pilsoņiem. Minēto vienošanos īpašās iezīmes attaisno izņēmumus ūdensapgādes jomā no šīs direktīvas darbības jomas. Izslēgšana attiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, lai nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētus tīklus, kuru mērķis ir sniegt pakalpojumu sabiedrībai saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai sadali šādos tīklos. Koncesijas notekūdeņu izvadīšanas un attīrīšanas jomā, hidrotehniskos projektos, apūdeņošanai vai zemes drenāžai (ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas) arī būtu jāizslēdz tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar izslēgto darbību.

(41)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzēji un kuras paredzētas, lai atļautu II pielikumā minētās darbības veikšanu, ja dalībvalstī, kurā minēto darbību īsteno, tā ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota, kā noteikts saskaņā ar procedūru, kas šim mērķim paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (13). Tāpēc ir atbilstīgi saglabāt procedūru, ko piemēro visām nozarēm vai to daļām, uz ko attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai būtu jārada attiecīgajiem subjektiem juridiskā noteiktība, kā arī atbilstīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka visi lēmumi, kas pieņemti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (14) 30. pantu, būs joprojām piemērojami.

(42)

Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz koncesiju piešķiršanu, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro koncesiju piešķiršanai, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(43)

Gadījumos, kad koncesijas attiecībā uz noteiktiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ koncesiju piešķiršanas noteikumi nav piemērojami. Minēto iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu koncesijām, kuras piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Minēto izņēmumu tomēr nevajadzētu attiecināt uz tāda tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei.

(44)

Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci paredzēt finansējumu sabiedriskajai apraidei, ciktāl tādu finansējumu raidorganizācijām sniedz sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildei, kā to uztic, definē un organizē katra dalībvalsts saskaņā ar LESD un LES pievienoto Protokolu Nr. 29 par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.

(45)

Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā uz līgumiem, kas noslēgti starp publiskā sektora subjektiem, būtu jāattiecina noteikumi par koncesijām. Dalībvalstis un pat dažas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc nepieciešams precizēt, kuros gadījumos publiskā sektorā noslēgtiem līgumiem nepiemēro noteikumus, kas paredzēti šajā direktīvā. Tāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskas iestādes, pats par sevi neizslēdz šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. Tomēr šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanai nevajadzētu skart publisko iestāžu rīcības brīvību veikt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, kuri tiem ir uzticēti, izmantojot savus pašu resursus, kas ietver iespēju sadarboties ar citām publiskām iestādēm. Būtu jānodrošina, ka neviena atbrīvota publisko iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem tiktāl, ciktāl tā rada priekšrocības privātā sektora pakalpojumu sniedzējam salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

(46)

Uz koncesijām, kuras piešķir kontrolētām juridiskām personām, nevajadzētu attiecināt šajā direktīvā paredzēto procedūru piemērošanu, ja 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs kontrolē attiecīgo juridisko personu līdzīgā veidā, kā tas kontrolē savas nodaļas, ar noteikumu, ka kontrolētā juridiskā persona vairāk nekā 80 % no savas darbības velta uzdevumiem, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, vai citas juridiskas personas, kuras kontrolē līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, neatkarīgi no tā, kas ir labuma guvējs no līguma izpildes. Izslēgumu nevajadzētu paplašināti attiecināt uz situācijām, kad privātajam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos koncesijas piešķiršana bez iepirkuma procedūras nodrošinātu privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir kapitāla līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā, nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Tomēr, ņemot vērā obligātās dalības publisko iestāžu, piemēram, organizāciju, kas atbild par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību vai sniedz šos pakalpojumus, īpatnības, to nevajadzētu piemērot gadījumos, kad konkrēta privāta ekonomikas dalībnieka līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā ir obligāta atbilstoši valsts tiesību aktu noteikumiem saskaņā ar Līgumiem ar noteikumu, ka šāda līdzdalība neietver kontroli un bloķēšanu un nenodrošina izšķirošu ietekmi uz kontrolēto juridisko personu. Būtu arī jāprecizē, ka izšķirošais elements ir vienīgi tieša privāta līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā.

Tāpēc gadījumos, ja ir tieša privātā kapitāla līdzdalība kontrolējošā līgumslēdzējā iestādē vai līgumslēdzējā, vai kontrolējošās līgumslēdzējās iestādēs vai līgumslēdzējos, tas neliedz piešķirt publisku līgumu slēgšanas tiesības kontrolētajai juridiskajai personai, nepiemērojot procedūras, kas paredzētas šajā direktīvā, jo šādai līdzdalībai nav negatīvas ietekmes uz privāto ekonomikas dalībnieku konkurenci. Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, piemēram, publisko tiesību subjektiem, kuros var būt privātā kapitāla līdzdalība, vajadzētu būt iespējai saņemt atbrīvojumu no horizontālās sadarbības. Līdz ar to, ja ir izpildīti visi pārējie nosacījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību, atbrīvojums no horizontālās sadarbības būtu jāattiecina uz tādām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ja līgums noslēgts ekskluzīvi starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem.

(47)

7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties kopīgi sniegt savus sabiedriskos pakalpojumus sadarbojoties un bez pienākuma izmantot kādu konkrētu juridisko formu. Šāda sadarbība varētu ietvert visu veidu darbības saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu un tādu uzdevumu veikšanu, kas ir uzdoti vai kurus ir uzņēmušās iesaistītās iestādes, piemēram, pašvaldības vai reģionālo iestāžu obligātie vai brīvprātīgie uzdevumi, kuri konkrētām iestādēm noteikti publiskās tiesībās. Pakalpojumiem, ko sniedz dažādas iesaistītās iestādes vai subjekti nav obligāti jābūt identiskiem; tie var arī cits citu papildināt. Līgumiem par kopīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nevajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, ar noteikumu, ka tie ir noslēgti ekskluzīvi starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ka minētās sadarbības īstenošanu regulē tikai apsvērumi saistībā ar sabiedrības interesēm un ka nevienam privātam pakalpojumu sniedzējam netiek piešķirtas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem.

Lai izpildītu minētos nosacījumus, sadarbībai būtu jābalstās uz sadarbības konceptu. Šāda sadarbība nenozīmē, ka visām iesaistītajām iestādēm jāuzņemas galveno līgumsaistību izpilde, ar noteikumu, ka tās apņemas dot savu ieguldījumu attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma kopējā izpildē. Turklāt sadarbības īstenošanas regulējumam, tostarp attiecībā uz visiem finansiāliem pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, būtu jābalstās vienīgi uz apsvērumiem par sabiedrības interesēm.

(48)

Pastāv zināmi gadījumi, kad juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētiem attiecīgiem noteikumiem rīkojas kā noteiktu līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju instruments vai tehniskais dienests, un tās pienākums ir izpildīt rīkojumus, ko tai dod minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, un tā nevar ietekmēt atlīdzību, ko tā saņem par savu darbību. Tā kā šādām tīri administratīvām attiecībām nav līgumiska rakstura, tām nebūtu jāietilpst koncesijas piešķiršanas procedūru darbības jomā.

(49)

Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerības, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus neatkarīgi no tā, vai tie visos apstākļos ir “juridiskas personas”.

(50)

Lai nodrošinātu tādu būves un pakalpojumu koncesiju atbilstīgu izsludināšanu, kas ir vienāda vai pārsniedz konkrētu robežvērtību un ko piešķir līgumslēdzēji un līgumslēdzējas iestādes, pirms šādu koncesiju piešķiršanas būtu obligāti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē paziņojums par koncesiju.

(51)

Ņemot vērā kaitējošo ietekmi uz konkurenci, koncesiju piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas būtu jāatļauj tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Tāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, jo īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, tikai viens ekonomikas dalībnieks spēj izpildīt konkrēto koncesiju. Nevajadzētu būt tā, ka to, ka nav iespējams piešķirt koncesiju nevienam citam ekonomikas dalībniekam, ir radījusi līgumslēdzēja iestāde pati vai līgumslēdzējs pats turpmākās piešķiršanas procedūras nolūkos. Turklāt būtu rūpīgi jāizvērtē atbilstīgu aizstājēju pieejamība.

(52)

Koncesijas termiņš būtu jāierobežo, lai nepieļautu tirgus bloķēšanu un konkurences ierobežošanu. Tāpat ļoti ilgstoša termiņa koncesijas var radīt tirgus bloķēšanu un tādēļ kavēt pakalpojumu brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr tāds ilgums var būt attaisnots, ja ir nepieciešams dot iespēju koncesionāram atgūt ieguldījumus, kas plānoti koncesijas izpildei, kā arī saņemt peļņu no ieguldītā kapitāla. Tāpēc koncesijām, kuru darbības laiks ir ilgāks par pieciem gadiem, termiņš būtu jāierobežo uz laiku, ko pamatoti uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un gūt peļņu no ieguldītā kapitāla parastos darbības apstākļos, ņemot vērā konkrētos līguma mērķus, kurus koncesionārs ir uzņēmies, lai izpildītu prasības saistībā ar, piemēram, kvalitāti vai lietotājiem piedāvāto cenu. Aprēķinam vajadzētu būt derīgam koncesijas piešķiršanas brīdī. Vajadzētu būt iespējai ietvert sākotnējos un turpmākos ieguldījumus, ko uzskata par vajadzīgiem koncesijas darbībai, jo īpaši izdevumus par infrastruktūru, autortiesībām, patentiem, aprīkojumu, loģistiku, personāla pieņemšanu darbā, apmācību un sākotnējos izdevumus. Koncesijas maksimālais ilgums būtu jānorāda koncesijas dokumentos, izņemot, ja ilgums tiek izmantots kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu vienmēr būt iespējai piešķirt koncesiju uz termiņu, kas ir īsāks nekā ieguldījumu atgūšanai nepieciešamais laiks, ar noteikumu, ka ar to saistītā kompensācija neizslēdz operacionālo risku.

(53)

Ir atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumus. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu koncesijai, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Šajā direktīvā noteiktais pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteikto robežvērtību vai lielāka par to, ir atbilstīgs veids kā potenciālajiem pretendentiem nodrošināt informāciju par darījumdarbības iespējām, kā arī kā visām ieinteresētajām personām sniegt informāciju par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras minēto pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir tiesības ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt inovācijas un saskaņā ar LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26 nodrošināt augstu kvalitāti, drošību un pieņemamību, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšanu.

(54)

Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu sensitivitāti, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šādas sistēmas nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(55)

Lai atbilstoši iekļautu vides, sociālās un darba tiesību prasības koncesiju piešķiršanas procedūrās, ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji veiktu atbilstošus pasākumus nolūkā ievērot saistības vides, sociālo un darba tiesību jomā, kas ir spēkā vietā, kurā tiek veikti būvdarbi vai sniegti pakalpojumi, un kas izriet no tiesību aktiem, regulām vai administratīviem noteikumiem gan valsts, gan Savienības līmenī, kā arī no koplīgumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Tāpat koncesiju izpildes laikā būtu jāpiemēro arī saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kurus ratificējušas visas dalībvalstis un kuri ir uzskaitīti šajā direktīvā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu skart nodarbinātības nosacījumus, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem. Attiecīgie pasākumi būtu jāpiemēro atbilstoši Savienības tiesību aktu pamatprincipiem, jo īpaši nolūkā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Šādi attiecīgi pasākumi būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (15) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un tieši vai netieši nediskriminētu ekonomikas dalībniekus un darba ņēmējus no citām dalībvalstīm.

(56)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojumi ir sniegti tajā vietā, kur tiek veiktas raksturīgās darbības. Ja pakalpojumi tiek sniegti attālināti, piemēram, zvanu centra pakalpojumi, būtu jāuzskata, ka minētie pakalpojumi ir sniegti vietā, kur tie tiek izpildīti, neatkarīgi no tām vietām un dalībvalstīm, uz kurām ir vērsti šie pakalpojumi.

(57)

Attiecīgos pienākumus varētu iekļaut koncesijas noteikumos. Koncesijās vajadzētu būt iespējamam iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Attiecīgo saistību neievērošana varētu tikt uzskatīta par smagu pārkāpumu no attiecīgā ekonomikas dalībnieka puses, kā rezultātā minēto ekonomikas dalībnieku var izslēgt no dalības koncesiju piešķiršanas procedūrā.

(58)

Tas, kā tiek ievēroti šie vides, sociālo un darba tiesību noteikumi, būtu jākontrolē attiecīgajos koncesiju piešķiršanas procedūras posmos, piemērojot vispārīgos principus, kas reglamentē dalībnieku izvēli un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, un piemērojot izslēgšanas kritērijus.

(59)

Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ar noteikumu, ka minētie pasākumi atbilst LESD.

(60)

Lai nodrošinātu konfidencialitāti procedūras laikā, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu izpaust informāciju, kas ir noteikta kā konfidenciāla. Šā pienākuma neievērošanas gadījumā vajadzētu piemērot atbilstošas sankcijas, kā tas ir paredzēts saskaņā ar dalībvalstu civiltiesībām vai administratīvajām tiesībām.

(61)

Lai apkarotu krāpšanu, favorītismu un korupciju un novērstu interešu konfliktus, dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstoši pasākumi ar mērķi nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Šādiem pasākumiem ir jo īpaši jābūt vērstiem uz interešu konflikta un citu būtisku nelikumību novēršanu.

(62)

Lai visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki varētu iesniegt dalības pieteikumus un piedāvājumus, būtu jāpiemēro pienākums līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ievērot šādu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai noteikto minimālo termiņu.

(63)

Samērīgu, nediskriminējošu un objektīvu atlases kritēriju izvēle un to piemērošana ekonomikas dalībniekiem ir izšķirīga, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi saimnieciskajām iespējām, kas saistītas ar koncesijām. Lai būtu iespējama MVU dalība, īpaši izšķirīga var būt iespēja kandidātam paļauties uz citu subjektu spējām. Tāpēc ir atbilstīgi noteikt, ka atlases kritērijiem būtu jāattiecas tikai uz ekonomikas dalībnieku profesionālajām un tehniskajām spējām un finansiālo un saimniecisko stāvokli un vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu, ka tie būtu jāizziņo paziņojumā par koncesiju un ka tie nevar kavēt ekonomikas dalībnieku, izņemot ārkārtas apstākļos, paļauties uz citu subjektu spējām, neatkarīgi no tā, kāds ir ekonomikas dalībnieku un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, ja subjekts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi.

(64)

Turklāt, lai koncesiju piešķiršanas procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai koncesiju izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar koncesijas līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā – no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam –, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kas attiecas uz šādu ražošanas vai sniegšanas procesu, ir, piemēram, tas, ka pakalpojumi, kas ir koncesijas priekšmets, tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai koncesijas izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu izmantošanu piešķiramās koncesijas izpildes laikā. Kritēriji un nosacījumi saistībā ar tirdzniecību un tās nosacījumiem var, piemēram, ietvert prasību maksāt apakšuzņēmējiem minimālo cenu un uzcenojumu. Koncesijas izpildes nosacījumi saistībā ar vides apsvērumiem varētu ietvert, piemēram, atkritumu samazināšanu līdz minimumam vai efektīvu resursu izmantošanu.

(65)

Piešķiršanas kritēriji vai koncesiju izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesa sociālos aspektus, būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu (NVI) dalībnieces vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām. Koncesiju izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai sekmētu dzimumu vienlīdzības veicināšanu darbvietās, lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un darba un privātās dzīves saskaņošanu, vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos.

(66)

Piešķiršanas kritēriji vai koncesiju izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz koncesijas izpildes procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem starp personām, kam uzdota koncesijas izpilde, vai uz apmācību prasmēs, kas vajadzīgas attiecīgajai koncesijai, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar koncesiju. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējas iestādes var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamību personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

(67)

Tehniskajām un funkcionālajām prasībām, kuras izstrādā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, jānodrošina koncesijas piešķiršanas atvērtība konkurencei. Minētajām prasībām būtu jānosaka raksturlielumi, kas vajadzīgi tādu būvdarbu veikšanai un/vai pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas koncesija, un tās varētu attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar koncesijas priekšmetu un ir samērīgas ar koncesijas vērtību un mērķiem. Īpašais ražošanas process varētu ietvert prasības attiecībā uz piekļuvi cilvēkiem ar invaliditāti vai vides ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem. Minētajām tehniskajām un funkcionālajām prasībām vajadzētu būt ietvertām koncesijas dokumentos, un tām būtu jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem. Tās būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, jo īpaši tādu prasību dēļ, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Jebkurā gadījumā līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāizskata piedāvājumi, kas ietver būvdarbus un/vai pakalpojumus, tostarp piegādes, kas saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem, kas līdzvērtīgi atbilst noteiktajiem raksturlielumiem.

(68)

Koncesijas parasti ir sarežģītas ilgtermiņa vienošanās, ar kurām koncesionārs uzņemas atbildību un riskus, ko tradicionāli uzņemas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, un kas parasti ietilpst to kompetences jomā. Minētā iemesla dēļ, ievērojot šo direktīvu un pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāatstāj ievērojama rīcības brīvība noteikt un organizēt procedūru, kuras rezultātā izvēlas koncesionāru. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību visā piešķiršanas procesa laikā, ir atbilstīgi paredzēt pamatgarantijas attiecībā uz piešķiršanas procesu, tostarp informāciju par koncesijas veidu un darbības jomu, kandidātu skaita ierobežojumu, informācijas izplatīšanu kandidātiem un pretendentiem un atbilstīgas dokumentētas informācijas pieejamību. Tāpat arī būtu jānodrošina paziņojumā par koncesiju minēto sākotnējo noteikumu ievērošana, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret potenciālajiem kandidātiem.

(69)

Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā vai cilvēku tirdzniecībā. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no šīs obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu nemaksāšana arī būtu jāsoda ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī.

(70)

Turklāt līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu dot iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka nopietni vai atkārtoti pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai pieļāvuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāprecizē, ka ar profesionālo darbību saistīti smagi pārkāpumi var likt apšaubīt ekonomikas dalībnieka godīgumu un tāpēc neļaut kvalificēt ekonomikas dalībnieku kā piemērotu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai neatkarīgi no tā, vai citādi ekonomikas dalībniekam būtu tehniskās un ekonomiskās iespējas izpildīt līgumu. Paturot prātā, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir atbildīgs par iespējami kļūdainu lēmumu sekām, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas pamats, tie var ar jebkādiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas, pildot agrākas koncesijas vai citus līgumus ar līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ir pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums.

(71)

Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzas procedūras un būtiskus nosacījumus, kas būtu piemērojami šādiem gadījumiem. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut attiecīgos novērtējumus veikt atsevišķām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī.

(72)

Ir svarīgi, lai valstu kompetentās iestādes, piemēram, darba inspekcijas aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, izmantojot atbilstošas darbības to atbildības un kompetences jomā, nodrošinātu, ka apakšuzņēmēji ievēro piemērojamos pienākumus vides, sociālajā un darba tiesību jomā, kas noteikti ar Savienības un valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitīto starptautisko vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Ir nepieciešams arī nodrošināt zināmu pārredzamību apakšuzņēmēju ķēdē, jo tas sniedz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem informāciju par to, kas atrodas būvlaukumos, kuros pēc viņu uzdevuma veic būvdarbus, vai par to, kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūrās vai teritorijās, piemēram, pašvaldību administratīvajās ēkās, pašvaldību skolās, sporta objektos, ostās vai autostrādēs, par kurām ir atbildīgas līgumslēdzējas iestādes vai kuras tās uzrauga. Būtu jāprecizē, ka koncesionāram jebkurā gadījumā būs pienākums sniegt prasīto informāciju, vai nu pamatojoties uz konkrētām klauzulām, kuras katrai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam jāiekļauj visās piešķiršanas procedūrās, vai arī pamatojoties uz saistībām, kuras koncesionāram uzliek dalībvalsts, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus.

Būtu arī jāprecizē, ka nosacījumi saistībā ar to, lai īstenotu piemērojamo saistību ievērošanu vides, sociālajā un darba tiesību jomā, kas noteikti ar Savienības un valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitīto starptautisko vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem, būtu jāpiemēro, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un koncesionāra kopīgas atbildības mehānisms. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēl stingrākas prasības, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumus vai paredzot līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem iespēju vai prasību pārbaudīt, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši kādā no situācijām, kas varētu būt par pamatu ekonomikas dalībnieku izslēgšanai. Ja šādi pasākumi attiecībā uz apakšuzņēmējiem tiek piemēroti, būtu jānodrošina saskaņotība ar noteikumiem, kurus piemēro koncesionāram, lai tad, ja pastāv obligāts iemesls izslēgšanai, tam sekotu prasība koncesionāram aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju. Ja šādas pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pastāv neobligāts iemesls izslēgšanai, būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ir tiesīgi pieprasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem var būt pienākums pieprasīt attiecīgā apakšuzņēmēja aizstāšanu, ja šādos gadījumos būtu obligāta koncesionāra izslēgšana. Tāpat būtu skaidri jānorāda, ka dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt stingrākus atbildības noteikumus.

(73)

Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāizvērtē piedāvājumi, pamatojoties uz vienu vai vairākiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Minētie standarti var attiekties uz faktoriem, kas nav tikai ekonomiski, tomēr ietekmē piedāvājuma vērtību no līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja viedokļa un ļauj tam noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu. Šie kritēriji būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem kandidātiem vai pretendentiem, tiem vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu un nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jāpieļauj efektīva konkurence, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Vajadzētu būt iespējai piešķiršanas kritērijos iekļaut inter alia vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus. Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu arī jānorāda šie piešķiršanas kritēriji, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem konkursa dalībniekiem, sniedzot viņiem informāciju par visiem elementiem, kas jāņem vērā, gatavojot konkursa piedāvājumu.

Izņēmuma gadījumos, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saņem konkursa piedāvājumu ar inovatīvu risinājumu un īpašu funkcionālās izpildes līmeni, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam vajadzētu izņēmuma kārtā būt iespējai grozīt piešķiršanas kritēriju secību, lai ņemtu vērā jaunās iespējas, ko piedāvā minētais inovatīvais risinājums, ar noteikumu, ka šāds grozījums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem esošajiem vai potenciālajiem pretendentiem, nosūtot jaunu konkursa uzaicinājumu vai atbilstošos gadījumos publicējot jaunu paziņojumu par koncesiju.

(74)

Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot koncesiju izsludināšanu un palielināt koncesiju piešķiršanas procedūru efektivitāti, ātrumu un pārredzamību. Tie varētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai koncesiju piešķiršanas procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās visā iekšējā tirgū.

(75)

Koncesijas līgumi parasti ietver sarežģītus ilgtermiņa tehniskus un finansiālus nosacījumus, kas bieži vien ir pakļauti mainīgiem apstākļiem. Tāpēc, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, kuri rada nepieciešamību pēc jaunas koncesijas piešķiršanas procedūras, ja koncesijas īstenošanas laikā rodas grozījumi. Jauna koncesijas piešķiršanas procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā koncesijā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt minētās koncesijas būtiskus noteikumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja tie būtu bijuši spēkā sākotnējās procedūras laikā. Līdz noteiktai pakāpei vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru – veikt grozījumus koncesijā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība līdz noteiktam līmenim. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuras nesasniedzot nav vajadzīga jauna piešķiršanas procedūra. Koncesiju grozījumus virs minētajām robežvērtībām vajadzētu varēt izdarīt, neuzsākot jaunu piešķiršanas procedūru, tādā apmērā, kādā šādi grozījumu atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tas varētu būt, piemēram, gadījums, kad grozījumi ir nepieciešami, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja pieprasījumu attiecībā uz drošības prasību un ņemot vērā šādu darbību specifiku, piemēram, kalnu sporta un tūrisma objektu pārvaldības gadījumā, kad tiesību aktos paredzēta saistīto apdraudējumu novēršana, tādā apmērā, kādā šādi grozījumu atbilst šajā direktīvā izklāstītiem attiecīgiem nosacījumiem.

(76)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot koncesiju, jo īpaši tad, ja koncesijas izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Minētajos gadījumos ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu koncesiju šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu piešķiršanas procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz tādiem apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā tam pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, paraugpraksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp piešķiršanas procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumu dēļ mainās visas koncesijas raksturs, piemēram, ja būvdarbi, kas jāīsteno, vai pakalpojumi, kas jāsniedz, tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts koncesijas veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka grozījumi būtiski ietekmētu koncesijas rezultātu. Gadījumā, kad koncesijas piešķir, lai veiktu darbību, kas nav kāda no II pielikumā minētajām darbībām, jebkuram vērtības pieaugumam, kura veikšanai nav nepieciešama jauna piešķiršanas procedūra, nevajadzētu pārsniegt 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, šie ierobežojumi būtu jāpiemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevajadzētu iecerēt, lai apietu šo direktīvu.

(77)

Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu, piemēram, gadījumā, ja līgums tiek izbeigts izpildes nepilnību dēļ, aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par koncesiju netiek atkārtoti uzsākta piešķiršanas procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda koncesiju, vajadzētu būt iespējai – jo īpaši gadījumā, ja koncesija ir piešķirta ekonomikas dalībnieku grupai, – koncesijas izpildes laikā veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēju reorganizāciju, pārņemšanu, apvienošanu un iegādi vai maksātnespēju. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu būt automātiskam priekšnoteikumam jaunai piešķiršanas procedūrai par koncesiju, ko īsteno minētais pretendents.

(78)

Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai paredzēt koncesijas izmaiņas, ietverot līguma pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tiem jāpiešķir neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā var paredzēt grozījumus sākotnējā koncesijā. Līdz ar to būtu jāprecizē, ka pietiekami skaidri izstrādātas pārskatīšanas vai iespēju klauzulas var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt to, ka, piemēram, komunikācijas iekārtas, kuras jāpiegādā noteiktā laikposmā, joprojām ir izmantojamas, arī tad, ja mainās komunikācijas protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai ar pietiekami skaidrām klauzulām paredzēt koncesijas pielāgojumus, kas ir nepieciešami tehnisku sarežģījumu dēļ, kas radušies darbības vai ekspluatācijas gaitā. Tāpat būtu jāatgādina, ka koncesijās varētu, piemēram, iekļaut gan parasto apkopi, gan arī paredzēt ārpuskārtas apkopes gadījumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību.

(79)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji varētu saskarties ar situācijām, kad ir nepieciešami papildu darbi vai pakalpojumi. Šādos gadījumos ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi, sākotnējās koncesijas grozījumus vajadzētu uzskatīt par pamatotiem bez nepieciešamības īstenot jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru.

(80)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad ir nepieciešams priekšlaicīgi izbeigt koncesiju, lai ievērotu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem koncesiju jomā. Dalībvalstīm tāpēc būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja koncesiju izbeigt tās darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti.

(81)

Lai koncesiju piešķiršanas procedūru laikā nodrošinātu kandidātu un pretendentu atbilstīgu tiesisko aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu šīs direktīvas un LESD principu efektīvu ieviešanu, pakalpojumu koncesijām un būvdarbu koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, būtu jāpiemēro arī Padomes Direktīva 89/665/EEK (16) un Padomes Direktīva 92/13/EEK (17). Tādēļ Direktīvā 89/665/EEK un Direktīvā 92/13/EEK būtu jāizdara attiecīgi grozījumi.

(82)

Personas datu apstrādei saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (18).

(83)

Dalībvalstīm ir konsekventi un sistemātiski jāuzrauga noteikumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu īstenošana un darbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu un vienādu piemērošanu.

(84)

Komisijai būtu jāizvērtē ekonomiskā ietekme uz iekšējo tirgu, jo īpaši saistībā ar tādiem faktoriem kā pārrobežu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, MVU līdzdalība un darījuma izmaksas, kas izriet no šajā direktīvā noteikto robežvērtību piemērošanas, un no 12. pantā noteiktā izņēmuma, ņemot vērā ūdens nozares īpašās struktūras. Komisijai būtu par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim. Saskaņā ar NVI XXIV panta 7. punktu par NVI notiks jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā sakarā robežvērtību lielumu piemērotība būtu jāapsver saistībā ar sarunām par NVI, paturot prātā inflācijas un darījumu izmaksu ietekmi. Ja iespējams un nepieciešams, Komisijai nākamajā sarunu kārtā vajadzētu apsvērt iespēju ierosināt palielināt robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar NVI. Ja tiek mainītas minētās robežvērtības, pēc Komisijas ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteiktās robežvērtības grozījumiem.

(85)

Lai pielāgotos straujai tehniskai, ekonomiskai un regulatīvai attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz III pielikumā izklāstītā aktu saraksta pārskatīšanu, robežvērtību aprēķināšanas metožu tehnisko procedūru pārskatīšanu, kā arī periodisku pašu robežvērtību pārskatīšanu, grozot atsauces uz CPV nomenklatūru un pielāgojot X pielikumā izklāstīto aktu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(86)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz V, VII un VIII pielikumā minēto paziņojumu sagatavošanu un nosūtīšanu un datu nosūtīšanu un publicēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19). Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu tādus īstenošanas aktus, kuri neietekmē nedz finansiālo situāciju, nedz no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un darbības jomu. Gluži pretēji – minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo šīs direktīvas piemērošanu.

(87)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, piemērojot konkrētas koncesijas piešķiršanas procedūras – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka tā mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(88)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS

I NODAĻA

Darbības joma, vispārīgi principi un definīcijas

I IEDAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, VISPĀRĪGI PRINCIPI, DEFINĪCIJAS UN ROBEŽVĒRTĪBAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

2. pants

Publiskā sektora iestāžu administratīvās brīvības princips

3. pants

Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības princips

4. pants

Brīvība noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus

5. pants

Definīcijas

6. pants

Līgumslēdzējas iestādes

7. pants

Līgumslēdzēji

8. pants

Robežvērtība un koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

9. pants

Robežvērtības pārskatīšana

II IEDAĻA

IZŅĒMUMI

10. pants

Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji

11. pants

Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā

12. pants

Speciāli izņēmumi ūdenssaimniecības jomā

13. pants

Koncesijas, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam

14. pants

Koncesijas, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

15. pants

Informācijas paziņošana, ko veic līgumslēdzēji

16. pants

Izņēmumi, ko piemēro darbībām, kuras ir tieši pakļautas konkurencei

17. pants

Koncesijas starp publiskā sektora subjektiem

III IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

18. pants

Koncesijas darbības laiks

19. pants

Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

20. pants

Jaukti līgumi

21. pants

Jaukti iepirkuma līgumi, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem

22. pants

Līgumi, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan citas darbības

23. pants

Koncesijas, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītas darbības

IV IEDAĻA

ĪPAŠAS SITUĀCIJAS

24. pants

Privileģēto tiesību koncesijas

25. pants

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

II NODAĻA

Principi

26. pants

Ekonomikas dalībnieki

27. pants

Nomenklatūras

28. pants

Konfidencialitāte

29. pants

Noteikumi attiecībā uz saziņu

II SADAĻA

KONCESIJU PIEŠĶIRŠANAS NOTEIKUMI: VISPĀRĪGI PRINCIPI UN PROCEDŪRAS GARANTIJAS

I NODAĻA

Vispārīgi principi

30. pants

Vispārīgi principi

31. pants

Paziņojumi par koncesijām

32. pants

Paziņojumi par koncesiju piešķiršanu

33. pants

Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība

34. pants

Koncesijas dokumentu elektroniskā pieejamība

35. pants

Korupcijas apkarošana un interešu konfliktu novēršana

II NODAĻA

Procedūru garantijas

36. pants

Tehniskās un funkcionālās prasības

37. pants

Procedūru garantijas

38. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

39. pants

Koncesijas pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņi

40. pants

Informācijas sniegšana kandidātiem un pretendentiem

41. pants

Piešķiršanas kritēriji

III SADAĻA

KONCESIJU IZPILDES NOTEIKUMI

42. pants

Apakšuzņēmēji

43. pants

Līgumu izmaiņas to darbības laikā

44. pants

Koncesiju izbeigšana

45. pants

Pārraudzība un ziņošana

IV SADAĻA

GROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 89/665/EEK UN DIREKTĪVĀ 92/13/EEK

46. pants

Grozījumi Direktīvā 89/665/EEK

47. pants

Grozījumi Direktīvā 92/13/EEK

V SADAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Deleģēšanas īstenošana

49. pants

Steidzamības procedūra

50. pants

Komiteju procedūra

51. pants

Transponēšana

52. pants

Pārejas noteikumi

53. pants

Pārraudzība un ziņošana

54. pants

Stāšanās spēkā

55. pants

Adresāti

PIELIKUMI

 

I PIELIKUMS

5. PANTA 7. PUNKTĀ MINĒTAIS DARBĪBU SARAKSTS

II PIELIKUMS

DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 7. PANTĀ

III PIELIKUMS

7. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

IV PIELIKUMS

19. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KĀ MINĒTS 31. PANTĀ

VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPRIEKŠĒJOS INFORMATĪVOS PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 31. PANTA 3. PUNKTĀ

VII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ

VIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR TĀDU KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ

IX PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

X PIELIKUMS

SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 30. PANTA 3. PUNKTĀ

XI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJAS IZMAIŅĀM TĀS DARBĪBAS LAIKĀ SASKAŅĀ AR 43. PANTU

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS

I   NODAĻA

Darbības joma, vispārīgi principi un definīcijas

I   iedaļa

Priekšmets, darbības joma, vispārīgi principi, definīcijas un robežvērtības

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām, ko tās veic ar koncesijām, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par robežvērtību, kas noteikta 8. pantā.

2.   Šo direktīvu piemēro būvdarbu vai pakalpojumu koncesijām, ko ekonomikas dalībniekiem piešķir:

a)

līgumslēdzējas iestādes; vai

b)

līgumslēdzēji – ar noteikumu, ka būvdarbi vai pakalpojumi ir paredzēti, lai īstenotu kādu no II pielikumā minētajām darbībām.

3.   Uz šīs direktīvas piemērošanu attiecas LESD 346. pants.

4.   Līgumus, lēmumus vai citus juridiskus instrumentus, ar kuriem starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, vai līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju grupām organizē pilnvaru un pienākumu nodošanu nolūkā izpildīt sabiedriskos uzdevumus un kuri neparedz atlīdzību par līguma izpildi, uzskata par attiecīgās dalībvalsts iekšēju organizatorisku jautājumu, un tāpēc šī direktīva tos nekādi neietekmē.

2. pants

Publiskā sektora iestāžu administratīvās brīvības princips

1.   Šī direktīva atzīst valsts, reģionālu un vietēju iestāžu administratīvās brīvības principu saskaņā ar valstu un Savienības tiesību aktiem. Minētās iestādes var brīvi izlemt, kā vislabāk pārvaldīt būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu, īpaši, lai nodrošinātu augstu kvalitātes, drošības un pieejamības līmeni, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un patērētāju tiesību veicināšanu sabiedriskajos pakalpojumos.

Minētās iestādes var izvēlēties vispārējas nozīmes uzdevumus veikt, izmantojot pašu resursus vai sadarbībā ar citām iestādēm, vai uzticēt tos ekonomikas dalībniekiem.

2.   Šī direktīva neietekmē dalībvalstu īpašumtiesību sistēmas. Jo īpaši tā neprasa privatizēt publiskus uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus sabiedrībai.

3. pants

Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības princips

1.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Koncesijas piešķiršanas procedūras izstrādi un vērtības noteikšanu neveic ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem vai noteiktiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.

2.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji cenšas nodrošināt piešķiršanas procedūras un līguma izpildes pārredzamību, vienlaicīgi ievērojot 28. pantu.

4. pants

Brīvība noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus

1.   Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt to, ko tās uzskata par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.

2.   Ar ekonomiku nesaistīti vispārējas nozīmes pakalpojumi ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas.

5. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“koncesijas” ir būvdarbu koncesijas vai pakalpojumu koncesijas, kas definētas a) un b) apakšpunktā:

a)

“būvdarbu koncesija” ir finansiālās interesēs rakstiski noslēgts līgums, ar kuru viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uzdod veikt būvdarbus vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kurā atlīdzība par to ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves, kas ir līguma priekšmets, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu;

b)

“pakalpojumu koncesija” ir finansiālās interesēs rakstiski noslēgts līgums, ar kuru viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uzdod sniegt un pārvaldīt pakalpojumus, kas nav a) apakšpunktā minēto būvdarbu veikšana, vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kurā atlīdzība par to ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz ko attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

Piešķirot būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju, koncesionāram tiek nodoti operacionālie riski minēto būvdarbu vai pakalpojumu izmantošanā, ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta būvju vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana. Koncesionāram nodotā riska daļa ir pakļauta reāla tirgus mainīguma ietekmei, kas nozīmē, ka jebkādi iespējami paredzētie zaudējumi, kas radušies koncesionāram, nav tikai formāli vai niecīgi;

2)

“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiskā sektora subjekts, vai šādu personu vai subjektu grupa, tostarp uzņēmumu pagaidu apvienības, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

3)

“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā;

4)

“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

5)

“koncesionārs” ir ekonomikas dalībnieks, kam ir piešķirta koncesija;

6)

“rakstisks” vai “rakstiski” ir vārdu vai ciparu kopums, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, tostarp informācija, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus;

7)

“būvdarbu izpilde” ir ar kādu no I pielikumā minētajām darbībām saistītu būvdarbu vai būves realizācija vai arī šo būvdarbu vai būves projektēšana un realizācija, vai būves realizācija, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kam ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu;

8)

“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu ekonomisku vai tehnisku funkciju;

9)

“elektroniskie līdzekļi” ir elektronisks aprīkojums tādu datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskus līdzekļus;

10)

“ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz tiesību aktu vai publicētu administratīvo aktu, kas atbilst Līgumiem un kura rezultātā darbības īstenošana tiek attiecināta tikai uz vienu ekonomikas dalībnieku, un kurš būtiski ietekmē citu ekonomikas dalībnieku spēju veikt šādu darbību;

11)

“īpašas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz tiesību aktu vai publicētu administratīvo aktu, kas atbilst Līgumiem un kura rezultātā darbības tiek attiecināta uz diviem vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem, un kurš būtiski ietekmē citu ekonomikas dalībnieku spēju veikt šādu darbību;

12)

“koncesijas dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu koncesijas vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par koncesiju, tehniskās un funkcionālās prasības, plānotie koncesijas nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārēji piemērojamām saistībām un visi papildu dokumenti;

13)

“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, jaunas tirdzniecības metodes vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās, cita starpā ar mērķi palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstīt stratēģiju “Eiropa 2020”.

6. pants

Līgumslēdzējas iestādes

1.   Šajā direktīvā “līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu apvienības, izņemot tādas iestādes, subjektus vai apvienības, kas veic vienu no II pielikumā minētajām darbībām un kas piešķir koncesiju vienas no minēto darbību veikšanai.

2.   “Reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ir neizsmeļošā veidā uzskaitītas NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (20).

3.   “Vietējās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

4.   “Publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

a)

tās ir nodibinātas konkrētam mērķim apmierināt vispārējas nozīmes vajadzības, kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b)

tām ir juridiskas personas statuss; un

c)

tās galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētie subjekti vai iestādes; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

7. pants

Līgumslēdzēji

1.   Šajā direktīvā “līgumslēdzēji” ir subjekti, kas veic vienu no II pielikumā minētajām darbībām, kas piešķir koncesiju vienas no minēto darbību veikšanai un kas ir kāds no šiem:

a)

valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības;

b)

publiski uzņēmumi, kā definēts šā panta 4. punktā;

c)

līgumslēdzēji, kas nav šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie līgumslēdzēji, bet kas darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kas tiem piešķirtas vienas no II pielikumā minēto darbību īstenošanai.

2.   Subjekti, kam ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ja minētās tiesības piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “līgumslēdzēji” 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Šādas procedūras aptver:

a)

iepirkuma procedūras ar konkursa iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (21), Direktīvu 2014/25/ES, Direktīvu 2009/81/EK vai šo direktīvu;

b)

procedūras saskaņā ar citiem III pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem, kuras nodrošina atbilstīgu iepriekšēju pārredzamību atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu par III pielikumā izklāstītā Savienības tiesību aktu saraksta grozījumiem, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi minēto aktu atcelšanas vai grozīšanas gadījumā vai jaunu aktu pieņemšanas gadījumā.

4.   “Publisks uzņēmums” ir uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašumtiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam.

Uzskata, ka līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme jebkurā no šādiem gadījumiem, ja minētās iestādes tieši vai netieši:

a)

ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;

b)

kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmuma emitētajām akcijām;

c)

var iecelt vairāk nekā pusi no uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūru locekļiem.

8. pants

Robežvērtība un koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1.   Šo direktīvu piemēro koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 186 000 vai lielāka.

2.   Koncesijas vērtība ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paredzamais koncesionāra kopējais apgrozījums, kas radies līguma darbības laikā, atskaitot PVN, kā atlīdzība par būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas priekšmets, kā arī par piegādēm, kas saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem.

Minētā paredzamā vērtība ir spēkā brīdī, kad nosūta paziņojumu par koncesiju, vai – ja tāds paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sāk koncesijas piešķiršanas procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā attiecībā uz koncesijām, sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.

Piemērojot 1. punktu – ja koncesijas vērtība piešķiršanas brīdī par vairāk nekā 20 % pārsniedz tās paredzamo vērtību, pareizā paredzamā vērtība ir koncesijas vērtība tās piešķiršanas brīdī.

3.   Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina, izmantojot objektīvu metodi, kas precizēta koncesijas dokumentos. Aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā jo īpaši ņem vērā:

a)

jebkura veida iespējas vērtību un jebkuru koncesijas termiņa pagarinājumu;

b)

ieņēmumus no tām būvdarbu vai pakalpojumu lietotāju segtajām maksām un sodanaudām, kas nav iekasētas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā;

c)

maksājumus vai jebkura veida finansiālas priekšrocības, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs vai cita publiskā sektora iestāde sniedz koncesionāram, tostarp kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi un publiskā sektora ieguldījumu subsīdijas;

d)

jebkuru tādu dotāciju vai citu jebkāda veida finansiālu priekšrocību vērtību, ko trešās personas sniedz par koncesijas izpildi;

e)

ieņēmumus par jebkādu koncesijā iekļautu aktīvu pārdošanu;

f)

visu to piegāžu un pakalpojumu vērtību, kurus līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji dara pieejamus koncesionāram, ar noteikumu, ka šīs piegādes un pakalpojumi ir nepieciešami būvdarbu izpildei vai pakalpojumu sniegšanai;

g)

visas godalgas vai samaksas kandidātiem vai pretendentiem.

4.   Koncesijas paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes izvēli neizdara ar nolūku panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Koncesiju nesadala, lai panāktu, ka tā neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.

5.   Ja saistībā ar paredzētu būvdarbu vai pakalpojumu var tikt piešķirtas vairākas koncesijas par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

6.   Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar šajā pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

9. pants

Robežvērtības pārskatīšana

1.   Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 8. panta 1. punktā noteiktā robežvērtība atbilst robežvērtībai, kas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI) noteikta attiecībā uz būvprojektu koncesiju, un vajadzības gadījumā minēto robežvērtību pārskata saskaņā ar šo pantu.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija aprēķina robežvērtību, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešu laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto robežvērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētā spēkā esošā robežvērtība, kas izteikta kā SDR.

2.   Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 8. panta 1. punktā minētajai robežvērtībai, kas pārskatīta saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro, 24 mēnešu laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

3.   Komisija publicē šā panta 1. punktā minēto pārskatīto robežvērtību, tās atbilstošo vērtību valstu valūtās, kas minētas 2. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku pielāgotu jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 8. panta 1. punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 2. punktā.

Komisija arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai pārskatītu 8. panta 1. punktā minēto robežvērtību saskaņā ar šā panta 1. punktu.

5.   Ja minētā robežvērtība ir jāpārskata, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 48. pantā noteikto procedūru un tādējādi pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 49. pantā paredzēto procedūru.

II   iedaļa

Izņēmumi

10. pants

Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji

1.   Šo direktīvu nepiemēro tām pakalpojumu koncesijām, kuras līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai to apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām.

Šo direktīvu nepiemēro tām pakalpojumu koncesijām, kuras ekonomikas dalībniekam piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas ir piešķirtas saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, kuri paredz kopīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, kas piemērojami II pielikumā minētajām darbībām.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta otrās daļas, gadījumos, kad minētajā daļā paredzētie Savienības nozaru tiesību akti nenosaka nozarei specifiskus pārredzamības pienākumus, piemēro 32. pantu.

Ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no II pielikumā minētajām darbībām, tā viena mēneša laikā pēc minēto ekskluzīvo tiesību piešķiršanas par to informē Komisiju.

3.   Šo direktīvu nepiemēro gaisa transporta pakalpojumu koncesijām, kuru pamatā ir darbības licences izsniegšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (22), vai sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu koncesijām Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē.

4.   Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam ir jāpiešķir vai jāorganizē saskaņā ar procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

a)

juridisks instruments, kas izveido starptautisko tiesību pienākumus, piemēram, starptautisks nolīgums vai vienošanās, ko atbilstīgi LESD noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautiska organizācija.

Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuras līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķir saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko paredzējusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgās koncesijas pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde. Tādu koncesiju gadījumā, ko galvenokārt līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos juridiskos instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 50. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

Šis punkts neattiecas uz koncesijām aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK.

5.   Šo direktīvu nepiemēro koncesijām aizsardzības un drošības jomās, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, uz kurām attiecas:

a)

speciāli procedūras noteikumi saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai vienošanos starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm;

b)

speciāli procedūras noteikumi saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu vai vienošanos par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c)

speciāli procedūras noteikumi, ko paredzējusi starptautiska organizācija, kas veic iepirkumu vai nu savām vajadzībām, vai arī koncesijām, kas dalībvalstij jāpiešķir saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

6.   Šo direktīvu piemēro koncesiju piešķiršanai aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, izņemot:

a)

koncesijas, attiecībā uz kurām šīs direktīvas piemērošana liktu dalībvalstij sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par pretēju savām būtiskām drošības interesēm; vai, ja iepirkums un koncesijas pasludināti par slepeniem vai to izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi atbilstoši dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar noteikumu, ka dalībvalsts ir noteikusi, ka attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar tādiem pasākumiem, kas prasa mazāku iejaukšanos, piemēram, ar tādiem, kas minēti 7. punktā;

b)

koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar sadarbības programmu, kas minēta Direktīvas 2009/81/EK 13. panta c) punktā;

c)

koncesijas, ko viena valdība piešķīrusi citai valdībai saistībā ar būvdarbiem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar militāru aprīkojumu vai sensitīvu aprīkojumu, vai būvdarbiem un pakalpojumiem, kas īpaši paredzēti militāriem mērķiem, vai sensitīviem būvdarbiem un sensitīviem pakalpojumiem;

d)

koncesijas, kuras piešķirtas trešā valstī un kuras īsteno, kad spēki tiek izvietoti ārpus Savienības teritorijas, ja operāciju nodrošināšanai minētās koncesijas jānoslēdz ar ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas operāciju zonā; un

e)

koncesijas, kurām saskaņā ar šo direktīvu piemēro kādu citu izņēmumu.

7.   Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kam piemērots kāds izņēmums saskaņā ar 6. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar tādiem pasākumiem, kas prasa mazāku iejaukšanos, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs dara pieejamu šajā direktīvā paredzētajā koncesijas piešķiršanas procedūrā.

8.   Šo direktīvu nepiemēro šādām pakalpojumu koncesijām:

a)

par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus;

b)

par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja koncesijas piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji; vai tādām koncesijām par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuras piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzieniem “audiovizuālo mediju pakalpojumi” un “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā, attiecīgi, 1. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (23). Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, bet tas ietver arī radioraidījumus un radioraidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”;

c)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

d)

par jebkuru no šādiem juridiskiem pakalpojumiem:

i)

klienta juridiska pārstāvība, ko veic advokāts Padomes Direktīvas 77/249/EEK (24) 1. panta nozīmē:

dalībvalstī, trešā valstī vai starptautiskā šķīrējtiesas vai samierināšanas instancē notiekošā šķīrējtiesā vai samierināšanā, vai

dalībvalsts vai trešās valsts tiesās vai publiskā sektora iestādēs vai starptautiskās tiesās vai iestādēs notiekošā tiesvedībā;

ii)

juridiskas konsultācijas, ko sniedz, gatavojoties kādam no procesiem, kas minēti šā apakšpunkta i) punktā, vai ja pastāv drošas pazīmes un liela varbūtība, ka lieta, uz kuru konsultācijas attiecas, kļūs par šādu procesu priekšmetu, ar noteikumu, ka konsultācijas sniedz advokāts Direktīvas 77/249/EEK 1. panta nozīmē;

iii)

dokumentu apliecināšanas un autentificēšanas pakalpojumi, kas jāsniedz notāriem;

iv)

juridiskie pakalpojumi, ko sniedz pilnvarnieki vai iecelti aizbildņi, vai citi juridiskie pakalpojumi, kuru sniedzējus ieceļ tiesa attiecīgajā dalībvalstī vai kuriem tiesību aktos uzdots veikt konkrētus pienākumus šādu tiesu uzraudzībā;

v)

citi juridiskie pakalpojumi, kuri attiecīgajā dalībvalstī ir saistīti, pat ja tikai dažkārt, ar oficiālas varas īstenošanu;

e)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (25) nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību;

f)

par aizdevumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

g)

par civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumiem, ko sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz ko attiecas šādi CPV kodi: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

h)

par politisko kampaņu pakalpojumiem, uz ko attiecas šādi CVP kodi: 79341400-0, 92111230-3 un 92111240-6, gadījumos, kad saistībā ar vēlēšanu kampaņu tās piešķir politiska partija;

9.   Šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu koncesijām par loterijām, uz ko attiecas CPV kods 92351100-7 un ko dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām. Šajā punktā ekskluzīvu tiesību jēdziens neattiecas uz ekskluzīvām tiesībām, kas minētas 7. panta 2. punktā.

Informāciju par šādu ekskluzīvu tiesību piešķiršanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10.   Šī direktīva neattiecas uz koncesijām, ko līgumslēdzēji piešķir savu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kuri nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā.

11. pants

Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā

Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos sakaru tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.

Šajā pantā jēdzieniem “publiskais sakaru tīkls” un “elektronisko sakaru tīkls” ir tāda pati nozīme kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (26).

12. pants

Speciāli izņēmumi ūdenssaimniecības jomā

1.   Šo direktīvu nepiemēro koncesijām, kas piešķirtas, lai:

a)

nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētus tīklus, kuru mērķis ir sniegt pakalpojumu sabiedrībai saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai sadali;

b)

piegādātu dzeramo ūdeni šādiem tīkliem.

2.   Šo direktīvu nepiemēro arī koncesijām, kuru priekšmets ir kāds no turpmāk uzskaitītajiem vai abi priekšmeti, ja tās ir saistītas ar 1. punktā minētu darbību:

a)

hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ar noteikumu, ka ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 % no kopējā ūdens apjoma, kuru nodrošina minētie projekti vai apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai

b)

notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana.

13. pants

Koncesijas, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam

1.   Šajā pantā “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Direktīvā 2013/34/ES.

2.   Tādu subjektu gadījumā, kam nepiemēro Direktīvu 2013/34/ES, “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums:

a)

pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme;

b)

kam var būt dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju; vai

c)

kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kuri tam piemērojami.

Šajā punktā jēdzienam “dominējoša ietekme” ir tādi pati nozīme kā 7. panta 4. punkta otrajā daļā.

3.   Neatkarīgi no 17. panta un ar noteikumu, ka ir ievēroti šā panta 4. punktā paredzētie nosacījumi, šo direktīvu nepiemēro koncesijām:

a)

ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai

b)

ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu II pielikumā minētās darbības, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.

4.   Šā panta 3. punktu piemēro:

a)

pakalpojumu koncesijām – ar noteikumu, ka vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko minētais uzņēmums sniedzis, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

b)

būvdarbu koncesijām – ar noteikumu, ka vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus būvdarbus, ko minētais uzņēmums veicis, radušies no šādu būvdarbu veikšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

5.   Ja saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ dati par apgrozījumu, kāds bijis iepriekšējos trīs gados, nav pieejami, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums, jo īpaši, izmantojot darījumdarbības prognozes, pierāda, ka 4. punkta a) vai b) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams.

6.   Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums, ar ko tas veido ekonomisku grupu, nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus vai būvdarbus, 4. punktā minētās procentuālās daļas aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko radījuši, attiecīgi, šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi vai būvdarbi.

14. pants

Koncesijas, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

Neatkarīgi no 17. panta un ar noteikumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laikposmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laikposmu, šī direktīva neattiecas uz koncesijām, ko:

a)

kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu II pielikumā minētās darbības, piešķir vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai

b)

līgumslēdzējs piešķir tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir.

15. pants

Informācijas paziņošana, ko veic līgumslēdzēji

Ja Komisija pieprasa, līgumslēdzēji tai paziņo šādu informāciju saistībā ar 13. panta 2. un 3. punkta un 14. panta piemērošanu:

a)

attiecīgo uzņēmumu vai kopuzņēmumu nosaukumi;

b)

attiecīgo koncesiju veidi un vērtība;

c)

pierādījums, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas koncesijas, un līgumslēdzēju atbilst 13. panta vai 14. panta prasībām.

16. pants

Izņēmumi, ko piemēro darbībām, kuras ir tieši pakļautas konkurencei

Šo direktīvu nepiemēro līgumslēdzēju piešķirtām koncesijām, ja attiecībā uz dalībvalsti, kurā minētās koncesijas būs jāizpilda, saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. pantu ir konstatēts, ka darbība ir tieši pakļauta konkurencei saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu.

17. pants

Koncesijas starp publiskā sektora subjektiem

1.   Koncesijas, ko 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs piešķīris juridiskai personai, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pār attiecīgo juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tas īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no kontrolētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktu noteikumos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

Uzskata, ka 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tas īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja tam ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem. Minēto kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā juridiskā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir koncesiju līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, kas minēto juridisko personu kontrolē, vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kam piešķir koncesiju, nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

3.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas attiecībā uz juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli šā panta 1. punkta nozīmē, minētai juridiskai personai tomēr var piešķirt koncesiju, nepiemērojot šo direktīvu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem attiecībā uz minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktu noteikumos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

i)

kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzējus;

ii)

minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un

iii)

kontrolētā juridiskā persona necenšas īstenot jebkādas intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju interesēm.

4.   Līgums, kas noslēgts ekskluzīvi starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

ar līgumu tiek izveidota vai īstenota sadarbība starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem ar mērķi nodrošināt, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tiem jāveic, tiek sniegti ar nolūku izpildīt to kopīgos mērķus;

b)

šādas sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi; un

c)

iesaistītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji brīvajā tirgū veic mazāk nekā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību.

5.   Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo daļu, ņem vērā attiecīgās juridiskās personas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vidējo kopējo apgrozījumu vai piemērotus alternatīvus uz darbību balstītus datus, piemēram, izmaksas, kas radušās saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem, pēdējo trīs gadu laikā pirms koncesijas piešķiršanas.

Gadījumā, ja attiecīgās juridiskās personas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izveides vai darbības uzsākšanas datuma dēļ vai tās darbības reorganizācijas datuma dēļ dati par apgrozījumu vai alternatīvi uz darbību balstīti dati, piemēram, dati par izmaksām, par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka dati par darbību ir ticami, it īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

III   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

18. pants

Koncesijas darbības laiks

1.   Koncesijas darbības laiks ir ierobežots. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz darbības laiku, ņemot vērā pieprasītos būvdarbus vai pakalpojumus.

2.   Tādu koncesiju maksimālais darbības laiks, kas ilgst vairāk nekā piecus gadus, nepārsniedz laiku, kas koncesionāram varētu būt pamatoti vajadzīgs, lai atgūtu būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un peļņu no ieguldītā kapitāla, ņemot vērā konkrēto līguma mērķu sasniegšanai vajadzīgos ieguldījumus.

Aprēķina vajadzībām vērā ņemtie ieguldījumi ietver gan sākotnējos ieguldījumus, gan ieguldījumus koncesijas darbības laikā.

19. pants

Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

Uz koncesijām sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti IV pielikumā un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, attiecina tikai tos pienākumus, kas izriet no 31. panta 3. punkta un 32., 46. un 47. panta.

20. pants

Jaukti līgumi

1.   Koncesijas, kuru priekšmets ir gan būvdarbi, gan pakalpojumi, piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami tam koncesijas veidam, kas atbilst attiecīgā līguma galvenajam priekšmetam.

Tādu jauktu koncesiju gadījumā, kas daļēji ietver IV pielikumā uzskaitītos sociālos un citus īpašus pakalpojumus un daļēji – citus pakalpojumus, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu paredzamajām vērtībām ir augstāka.

2.   Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 3. un 4. punktu. Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, piemēro 5. punktu.

Ja uz kāda konkrēta līguma daļu attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 21. pantu.

Tādu līgumu gadījumā, kurus paredzēts piemērot vairākām darbībām, ja uz vienu no tām attiecas vai nu šīs direktīvas II pielikums, vai arī Direktīva 2014/25/ES, to, kuri noteikumi ir piemērojami, nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 22. pantu un, attiecīgi, Direktīvas 2014/25/ES 6. pantu.

3.   Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ietver elementus, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī citus elementus, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām. Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās daļas īpašības.

Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, šo direktīvu piemēro attiecīgajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, kurām citādi būtu piemērojams cits juridiskais režīms un neatkarīgi no tā, kurš juridiskais režīms citādi būtu piemērojams minētajām daļām, ja vien šā panta 4. punktā vai 21. pantā nav paredzēts citādi.

4.   Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver gan koncesiju elementus, gan publisku līgumu elementus, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES, vai līgumu elementus, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES, jauktā līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar, attiecīgi, Direktīvu 2014/24/ES vai Direktīvu 2014/25/ES.

5.   Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, piemērojamo juridisko režīmu nosaka, ņemot vērā minētā līguma galveno priekšmetu.

Šādu līgumu gadījumā, kas ietver gan pakalpojumu koncesijas, gan piegādes līgumu elementus, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, vai paredzamā vērtība ir augstāka attiecīgajiem pakalpojumiem vai piegādēm.

21. pants

Jaukti iepirkuma līgumi, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem

1.   Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ietver tādas koncesijas elementus, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkumu vai citus elementus, uz kuriem attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šo pantu.

Tādu līgumu gadījumā, kurus paredzēts piemērot vairākām darbībām, ja uz vienu no tām attiecas vai nu šīs direktīvas II pielikums, vai arī Direktīva 2014/25/ES un uz otru attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, to, kuri noteikumi ir piemērojami, nosaka saskaņā ar, attiecīgi, šīs direktīvas 23. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 26. pantu.

2.   Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības.

Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās daļas īpašības.

Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji izvēlas piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemērojamā juridiskā režīma izvēli nosaka šādi kritēriji:

a)

ja kāda konkrēta līguma daļai ir piemērojams LESD 346. pants vai dažādām daļām ir piemērojams, attiecīgi, LESD 346. pants un Direktīva 2009/81/EK, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli;

b)

ja uz kāda konkrēta līguma daļu attiecas Direktīva 2009/81/EK, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK ar noteikumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli.

Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nepieņem tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot vai nu šo direktīvu, vai Direktīvu 2009/81/EK.

3.   Ja kāda konkrēta līguma dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ja tas ietver elementus, uz ko attiecas LESD 346. pants. Pretējā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var izvēlēties piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK.

22. pants

Līgumi, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan citas darbības

1.   Atkāpjoties no 20. panta, tādu līgumu gadījumā, kuros paredzēts ietvert vairākas darbības, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par katru atsevišķu darbību vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķa līguma slēgšanas tiesības, lēmumu par to, kādus noteikumus piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās darbības īpašības.

Neatkarīgi no 20. panta, ja līgumslēdzēji nolemj piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemēro šā panta 2. un 3. punktu. Tomēr, ja uz vienu no attiecīgajām darbībām attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 23. pantu.

Izvēli starp nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu neizdara ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas darbības jomas vai attiecīgā gadījumā no Direktīvas 2014/24/ES vai Direktīvas 2014/25/ES darbības jomas.

2.   Uz līgumu, kurā paredzēts ietvert vairākas darbības, attiecas noteikumi, kuri piemērojami tai darbībai, kas paredzēta kā līguma galvenā darbība.

3.   Tādu līgumu gadījumā, kad objektīvi nav iespējams noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

koncesiju piešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ko piemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes, ja uz vienu no darbībām, kam līgums paredzēts, attiecas šīs direktīvas noteikumi, kas piemērojami līgumslēdzēju iestāžu piešķirtām koncesijām, un uz otru attiecas šīs direktīvas noteikumi, kas piemērojami līgumslēdzēju piešķirtām koncesijām;

b)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā Direktīvu 2014/24/ES, ja uz vienu no darbībām, kam līgums ir paredzēts, attiecas šī direktīva un uz citām – Direktīva 2014/24/ES;

c)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā šo direktīvu, ja uz vienu no darbībām, kam līgums ir paredzēts, attiecas šī direktīva un uz otru neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2014/24/ES, ne Direktīva 2014/25/ES.

23. pants

Koncesijas, kas ietver gan II pielikumā minētās darbības, gan ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītas darbības

1.   Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz katru atsevišķu darbību vai arī piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kurš juridiskais režīms piemērojams katram no šādiem atsevišķiem līgumiem, pieņem, ņemot vērā attiecīgās atsevišķās darbības īpašības.

Neatkarīgi no 21. panta, ja līgumslēdzēji nolemj piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības, piemēro šā panta 2. punktu.

Izvēli starp nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tomēr nedrīkst izdarīt ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/81/EK darbības jomas piemērošanas.

2.   Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti darbībai, kam piemēro šo direktīvu, un citai darbībai:

a)

uz kuru attiecas LESD 346. pants; vai

b)

attiecībā uz kuru piemēro Direktīvu 2009/81/EK,

līgumslēdzējs drīkst:

i)

piešķirt līguma slēgšanas tiesības, nepiemērojot šo direktīvu a) apakšpunktā noteiktajos gadījumos; vai

ii)

piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK, b) apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Šā punkta pirmā daļa neskar Direktīvā 2009/81/EK paredzētās robežvērtības un izņēmumus.

Tiesības slēgt b) apakšpunktā minētos līgumus, kuri arī ietver iepirkuma elementus vai citus elementus, uz ko attiecas LESD 346. pants, drīkst piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu.

Tomēr šo punktu var piemērot ar nosacījumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir pamatota ar objektīviem iemesliem un ka lēmums piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu.

4.   iedaļa

Īpašas situācijas

24. pants

Privileģēto tiesību koncesijas

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai var paredzēt šādu koncesiju izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas. Paziņojumā par koncesiju vai – 19. pantā definēto pakalpojumu koncesiju gadījumā – iepriekšējā informatīvā paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

25. pants

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

Šo direktīvu piemēro tikai tādu pakalpojumu koncesijām par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi: 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ieguvumi paliek tikai līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja rīcībā, lai tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un

b)

līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu.

II   NODAĻA

Principi

26. pants

Ekonomikas dalībnieki

1.   Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2.   Koncesiju piešķiršanas procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nepieprasa, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu kāda konkrēta juridiska forma.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji koncesijas dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 38. pantā minētās prasības par ekonomisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām, ar noteikumu, ka tas ir pamatots ar objektīviem iemesliem un ir samērīgi. Dalībvalstis var paredzēt standarta noteikumus attiecībā uz veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības. Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda koncesija, ja tie atšķiras no tiem, kas paredzēti individuāliem dalībniekiem, arī pamato ar objektīviem iemesliem, un tie ir samērīgi.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji drīkst pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku grupas pieņem kādu konkrētu juridisku formu pēc tam, kad tām ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ciktāl minētās izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma sekmīgu izpildi.

27. pants

Nomenklatūras

1.   Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar koncesiju piešķiršanu izmanto “kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (27).

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai pielāgotu šajā direktīvā minētos CPV kodus, ja šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un ar noteikumu, ka šādu grozījumu rezultātā netiek mainīta šīs direktīvas darbības joma

28. pants

Konfidencialitāte

1.   Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējai iestādei, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot 32. un 40. pantā noteiktos pienākumus izsludināt piešķirtos koncesiju līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

Šis pants neliedz publiskot noslēgto līgumu un to turpmāko izmaiņu nekonfidenciālas daļas.

2.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, kuru tas dara pieejamu koncesijas piešķiršanas procedūras gaitā.

29. pants

Noteikumi attiecībā uz saziņu

1.   Izņemot gadījumus, kad ir obligāti jāizmanto elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 33. panta 2. punktu un 34. pantu, visai saziņai un informācijas apmaiņai dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var izvēlēties vienu vai vairākus no šādiem saziņas līdzekļiem:

a)

elektroniski līdzekļi;

b)

pasts vai fakss;

c)

mutiska saziņa, tostarp saziņa pa tālruni, attiecībā uz paziņojumiem, kas nav koncesijas piešķiršanas procedūras būtiski elementi, un ar noteikumu, ka mutiskās saziņas saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju;

d)

personiska nodošana, ko apstiprina ar saņemšanas apliecinājumu.

Dalībvalstis var noteikt, ka attiecībā uz koncesijām elektroniskie saziņas līdzekļi ir jāizmanto obligāti, paplašinot 33. panta 2. punktā un 34. pantā noteiktos pienākumus.

2.   Izvēlētie saziņas līdzekļi ir vispārēji pieejami un nediskriminējoši, un tie neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi koncesijas piešķiršanas procedūrai. Līdzekļi un iekārtas, kas izmantojami saziņai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā arī to tehniskie parametri ir savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem.

Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji nodrošina datu integritātes un dalības pieteikumu un piedāvājumu konfidencialitātes saglabāšanu. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji dalības pieteikumu un piedāvājumu saturu pārbauda tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

II   SADAĻA

KONCESIJU PIEŠĶIRŠANAS NOTEIKUMI:

VISPĀRĪGI PRINCIPI UN PROCEDŪRAS GARANTIJAS

I   NODAĻA

Vispārīgi principi

30. pants

Vispārīgi principi

1.   Ja tiek ievērota šī direktīva, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var brīvi organizēt procedūru, kuras rezultātā tiek izvēlēts koncesionārs.

2.   Koncesijas piešķiršanas procedūras izstrādē ievēro 3. pantā noteiktos principus. Jo īpaši koncesijas piešķiršanas procedūras laikā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas dažiem kandidātiem vai pretendentiem var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem.

3.   Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka koncesijas līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valstu tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai vajadzības gadījumā grozītu X pielikumā doto sarakstu, pievienojot jaunus starptautiskus nolīgumus, ko ratificējušas visas dalībvalstis, vai ja minētos esošos starptautiskos nolīgumus vairs nav ratificējušas visas dalībvalstis vai tie ir kā citādi mainīti, piemēram, attiecībā uz to piemērošanas jomu, saturu vai nosaukumu.

31. pants

Paziņojumi par koncesijām

1.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par koncesiju.

2.   Paziņojumos par koncesijām ietver V pielikumā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā citu informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs uzskata par vajadzīgu, atbilstīgi standarta veidlapu paraugam.

3.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju attiecībā uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti IV pielikumā, dara zināmu savu nodomu par plānotu koncesijas piešķiršanu, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu. Minētajos paziņojumos iekļauj VI pielikumā izklāstīto informāciju.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem paziņojums par koncesiju nav jāpublicē, ja būvdarbus vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks jebkura turpmāk norādītā iemesla dēļ:

a)

koncesijas mērķis ir izveidot vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu;

b)

konkurences nav tehnisku iemeslu dēļ;

c)

pastāv ekskluzīvas tiesības;

d)

intelektuālā īpašuma tiesību un ekskluzīvu tiesību, kas nav 5. panta 10. punktā definētās ekskluzīvās tiesības, aizsardzība.

Izņēmumi, kas izklāstīti pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti koncesijas piešķiršanas parametri.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nav nepieciešams publicēt jaunu paziņojumu par koncesiju, ja, atsaucoties uz iepriekš notikušu koncesijas piešķiršanas procedūru, nav iesniegts neviens pieteikums, piedāvājums, piemērots piedāvājums vai piemērots pieteikums, ar noteikumu, ka sākotnējie koncesijas līguma nosacījumi nav būtiski mainīti un ka Komisijai ir nosūtīts ziņojums, ja tā to prasa.

Šā punkta pirmās daļas vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar koncesiju, jo bez būtiskām izmaiņām tas acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas koncesijas dokumentos.

Šā punkta pirmās daļas vajadzībām pieteikumu uzskata par nepiemērotu:

a)

ja attiecīgo pieteikuma iesniedzēju izslēdz vai var izslēgt saskaņā ar 38. panta 5. līdz 9. punktu vai tas neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 38. panta 1. punktu;

b)

ja pieteikumi ietver piedāvājumus, kas nav piemēroti otrās daļas nozīmē.

32. pants

Paziņojumi par koncesiju piešķiršanu

1.   Ne vēlāk kā 48 dienas pēc koncesijas piešķiršanas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji saskaņā ar 33. pantā paredzētajām procedūrām informē par koncesijas piešķiršanas procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par koncesijas piešķiršanu. Attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītajiem sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem šādus paziņojumus var sagrupēt pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā sagrupētos paziņojumus nosūta 48 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

2.   Paziņojumos par koncesijas piešķiršanu ietver VII pielikumā izklāstīto informāciju vai – saistībā ar koncesijām par IV pielikumā uzskaitītajiem sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – VIII pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 33. pantu.

33. pants

Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība

1.   Paziņojumos par koncesiju, paziņojumos par koncesijas piešķiršanu un paziņojumos, kas minēti 43. panta 1. punkta otrajā daļā, iekļauj V, VII un VIII pielikumā izklāstīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šīs standarta veidlapas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Paziņojumus, kas minēti 1. punktā, sagatavo, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Eiropas Savienības Publikāciju birojs nosūta līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot tajā publikācijas datumu, kas ir pierādījums par publikāciju. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Eiropas Savienības Publikāciju birojam, sedz Savienība.

3.   Paziņojumu par koncesijām pilnu tekstu publicē vienā vai vairākās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Attiecīgā valodas versija vai attiecīgo valodu versijas ir vienīgais(-ie) autentiskais(-ie) teksts(-i). Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

4.   Paziņojumus par koncesiju un par koncesijas piešķiršanu valsts līmenī nepublicē, pirms tos ir publicējis Eiropas Savienības Publikāciju birojs, izņemot gadījumus, kad publikācija Savienības līmenī netiek veikta 48 stundas pēc tam, kad Savienības Publikāciju birojs ir apstiprinājis, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir saņēmis paziņojumu, kā minēts 2. punktā. Valsts līmenī publicētajos paziņojumos par koncesiju un par koncesijas piešķiršanu nav ietverta cita informācija kā tikai tā, kas ir Eiropas Savienības Publikāciju birojam nosūtītajos paziņojumos, bet tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam.

34. pants

Koncesijas dokumentu elektroniskā pieejamība

1.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi koncesijas dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums par koncesiju, vai gadījumā, kad paziņojumā par koncesiju nav iekļauts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, no dienas, kurā tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Paziņojuma par koncesiju vai šo uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt koncesijas dokumentiem.

2.   Ja pienācīgi pamatotos apstākļos ārkārtas drošības vai tehnisku iemeslu dēļ vai komercinformācijas īpaši sensitīvā rakstura dēļ, kam vajadzīgs ļoti augsts aizsardzības līmenis, dažiem koncesijas dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji paziņojumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norāda, ka attiecīgie koncesijas dokumenti tiks nodoti ar citiem līdzekļiem, nevis elektroniski, un piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina.

3.   Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji vai kompetentās struktūrvienības visiem pieteikuma iesniedzējiem vai pretendentiem, kas piedalās koncesijas piešķiršanas procedūrā, sniedz papildu informāciju par koncesijas dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa.

35. pants

Korupcijas apkarošana un interešu konfliktu novēršana

Dalībvalstis prasa līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem veikt atbilstīgus pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, favorītismu un korupciju un lai faktiski novērstu, konstatētu un risinātu interešu konfliktus, kas rodas koncesiju piešķiršanas procedūru norisē, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem.

Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja personāla locekļiem, kuri ir iesaistīti koncesijas piešķiršanas procedūras norisē vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida privāta ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību koncesijas piešķiršanas procedūras kontekstā.

Attiecībā uz interešu konfliktiem pieņemtie pasākumi nav plašāki par to, kas absolūti nepieciešams, lai nepieļautu iespējamu interešu konfliktu vai lai novērstu konstatētu interešu konfliktu.

II   NODAĻA

Procedūru garantijas

36. pants

Tehniskās un funkcionālās prasības

1.   Tehniskajās un funkcionālajās prasībās nosaka koncesijas priekšmetā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus. Tās izklāsta koncesijas dokumentos.

Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir samērīgi ar līguma vērtību un mērķiem. Šajos raksturlielumos var, piemēram, ietilpt kvalitātes līmeņi, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņi, projektēšana visu lietotāju ērtībām (arī pieejamība personām ar invaliditāti) un atbilstības novērtējums, darbības rezultāti, drošums vai izmēri, terminoloģija, simboli, testēšanas un pārbaudes metodes, apzīmējumi un marķēšana vai norādījumi lietotājam.

2.   Ja vien tas nav pamatots ar līguma priekšmetu, tehniskajās un funkcionālajās prasībās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var atļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.

3.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi un pakalpojumi neatbilst koncesijas dokumentos norādītajām tehniskajām un funkcionālajām prasībām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, savā piedāvājumā pierāda, ka tā piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko un funkcionālo prasību izpildi.

37. pants

Procedūru garantijas

1.   Koncesijas piešķir, pamatojoties uz līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja saskaņā ar 41. pantu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

piedāvājums atbilst minimālajām prasībām, ko attiecīgā gadījumā nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

b)

pretendents atbilst 38. panta 1. punktā noteiktajiem dalības nosacījumiem; un

c)

pretendents nav izslēgts no dalības piešķiršanas procedūrā saskaņā ar 38. panta 4. līdz 7. punktu un ievērojot 38. panta 9. punktu.

Minimālajās prasībās, kas minētas a) apakšpunktā, ietilpst nosacījumi un raksturlielumi (jo īpaši tehniskie, fiziskie, funkcionālie un legālie), kam būtu jāatbilst vai kam būtu jāpiemīt ikvienam piedāvājumam.

2.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs:

a)

paziņojumā par koncesiju sniedz koncesijas aprakstu un dalības nosacījumus;

b)

paziņojumā par koncesiju, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai citos koncesijas dokumentos sniedz piešķiršanas kritēriju aprakstu un attiecīgā gadījumā minimālās prasības, kas jāievēro.

3.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var ierobežot kandidātu vai pretendentu skaitu atbilstīgā līmenī ar nosacījumu, ka to dara pārredzami un uz objektīvu kritēriju pamata. Uzaicināto kandidātu vai pretendentu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu patiesu konkurenci.

4.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs dara visiem dalībniekiem zināmu procedūras paredzamās organizācijas aprakstu un paziņo indikatīvu pabeigšanas termiņu. Jebkādas izmaiņas dara zināmas visiem dalībniekiem un tiktāl, ciktāl tās skar elementus, kas ir izpausti paziņojumā par koncesiju, brīdina visus ekonomikas dalībniekus.

5.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs veic procedūras posmu atbilstīgu dokumentēšanu, izmantojot sev piemērotus līdzekļus, ievērojot 28. panta 1. punktu.

6.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var rīkot sarunas ar kandidātiem un pretendentiem. Koncesijas priekšmetu, piešķiršanas kritērijus un minimālās prasības nevar mainīt sarunu laikā.

38. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

1.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji pārbauda nosacījumus dalībai attiecībā uz profesionālajām un tehniskajām spējām, kandidātu vai pretendentu finansiālo un ekonomisko stāvokli, balstoties uz viņu deklarācijām, atsauci vai atsaucēm, kas jāiesniedz kā pierādījums saskaņā ar prasībām, kas precizētas paziņojumā par koncesiju, kas nav diskriminējošas un ir samērīgas ar koncesijas priekšmetu. Dalības nosacījumi ir saistīti un samērīgi ar vajadzību nodrošināt koncesionāra spēju izpildīt koncesiju, ņemot vērā koncesijas priekšmetu un vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.

2.   Lai izpildītu 1. punktā minētos dalības nosacījumus, ekonomikas dalībnieks attiecīgā gadījumā un attiecībā uz konkrētu koncesiju var paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, viņš pierāda līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam, ka viņa rīcībā visā koncesijas laikā būs nepieciešamie resursi, piemēram, šādā nolūkā uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz finansiālo stāvokli līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un minētie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.

3.   Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 26. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

4.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja tie ir konstatējuši, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

a)

līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (28) 2. pantā;

b)

korupcija, kā definēts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (29), un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (30) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja, vai ekonomikas dalībnieka valsts tiesību aktos;

c)

krāpniecība Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (31) 1. panta nozīmē;

d)

teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar terorisma darbībām, kā definēts, attiecīgi, Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (32) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana vai līdzdalība, vai mēģinājums izdarīt nodarījumu minētā pamatlēmuma 4. panta nozīmē;

e)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (33) 1. pantā;

f)

bērnu darbs un citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (34) 2. pantā.

Pienākumu izslēgt ekonomikas dalībnieku piemēro arī gadījumos, kad ar galīgu spriedumu ir notiesāta persona, kura ir šā ekonomikas dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai pārraudzības struktūras loceklis vai kurai tajā ir pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvaras.

Citi līgumslēdzēji, kas nav 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie, no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā var izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja tiem ir zināms, ka šis ekonomikas dalībnieks ir notiesāts ar galīgu spriedumu kāda šā punkta pirmajā daļā minētā iemesla dēļ.

5.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā, ja viņi zina, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, un ja tas atzīts ar tiesas vai administratīvu lēmumu, kam ir galīgs un saistošs spēks, saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja valsts tiesību aktu noteikumiem.

Turklāt līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var izslēgt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās no dalības koncesijas piešķiršanas procedūrā izslēgtu ekonomikas dalībnieku, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka šis ekonomikas dalībnieks nav izpildījis pienākumus, kas attiecas uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem.

Šo punktu vairs nepiemēro, kad ekonomikas dalībnieks ir izpildījis savus pienākumus, samaksājot vai noslēdzot saistošu vienošanos, lai samaksātu attiecīgos nodokļus vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumus, tostarp, attiecīgos gadījumos, jebkādus uzkrātos procentus vai soda naudu.

6.   Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 4. un 5. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas tādu sevišķi svarīgu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, ar sabiedrības veselību vai vides aizsardzību.

Dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 5. punktā paredzētās obligātās izslēgšanas arī tad, ja izslēgšana būtu acīmredzami nesamērīgs risinājums, jo īpaši gadījumos, kad nav samaksātas tikai nelielas nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu summas vai kad ekonomikas dalībnieks informāciju par precīzu summu, kas maksājama saistībā ar to, ka tas nav izpildījis savus pienākumus attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ir saņēmis tādā laikā, ka tam nebija iespējams 5. punkta trešajā daļā paredzētos pasākumus veikt pirms dalības pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.

7.   Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji no dalības koncesijas piešķiršanā var izslēgt vai dalībvalsts var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

ja tā ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ir pārkāpti 30. panta 3. punktā minētie piemērojamie pienākumi;

b)

ja ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā saimnieciskā darbībā ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos; tomēr līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var nolemt neizslēgt vai dalībvalsts var tai prasīt neizslēgt ekonomikas dalībnieku, kas nonācis kādā no iepriekš minētajām situācijām, ja tā ir konstatējusi, ka šis ekonomikas dalībnieks spēs izpildīt koncesiju, ņemot vērā piemērojamos valsts noteikumus un pasākumus par uzņēmējdarbības turpināšanu minētajās situācijās;

c)

ja līgumslēdzēja iestāde ar atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt šā ekonomikas dalībnieka godprātību;

d)

ja interešu konfliktu 35. panta otrās daļas izpratnē nevar efektīvi izlabot ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem;

e)

ja līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka ekonomikas dalībnieks ir ar citiem ekonomikas dalībniekiem noslēdzis tādas vienošanās, kuru mērķis ir izkropļot konkurenci;

f)

ja ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju koncesiju vai iepriekšēju līgumu ar līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju, kā definēts šajā direktīvā vai Direktīvā 2014/25/ES, kas noveda pie šāda iepriekšēja līguma priekšlaicīgas izbeigšanas, zaudējumu atlīdzināšanas vai citām līdzīgām sankcijām;

g)

ja ekonomikas dalībnieks bijis vainīgs tādas informācijas nopietnā sagrozīšanā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un ir izpildīti atlases kritēriji, nav atklājis šādu informāciju vai nespēj iesniegt vajadzīgos dokumentus, kas apliecina šādu informāciju;

h)

ja ekonomikas dalībnieks ir mēģinājis nepamatoti ietekmēt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja lēmumu pieņemšanas procesu, iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības koncesijas piešķiršanas procedūrā, vai netīši sniegt maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai koncesijas piešķiršanu;

i)

saistībā ar koncesijām aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, ja, balstoties uz jebkādiem pierādījumiem, tostarp aizsargātiem datu avotiem, ir konstatēts, ka ekonomikas dalībnieks nav pietiekami uzticams, lai nepieļautu riskus dalībvalsts drošībai.

8.   Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas minēti 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, jebkurā procedūras laikā izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no šā panta 4. punktā un šā panta 5. punkta pirmajā daļā minētajām situācijām.

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji jebkurā procedūras brīdī var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja izrādās, ka šis ekonomikas dalībnieks sakarā ar darbībām vai bezdarbību pirms procedūras vai tās laikā ir nonācis kādā no 5. punkta otrajā daļā un 7. punktā minētajām situācijām.

9.   Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 4. un 7. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no procedūras.

Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus. Ekonomikas dalībnieku veiktie pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja tiek uzskatīts, ka šie pasākumi ir nepietiekami, attiecīgais ekonomikas dalībnieks saņem paziņojumu par minētā lēmuma iemesliem.

Ekonomikas dalībniekam, kas ar galīgu spriedumu izslēgts no dalības iepirkuma vai koncesijas piešķiršanas procedūrās, izslēgšanas laikposmā, kas izriet no šāda sprieduma, nav tiesību izmantot šajā punktā paredzēto iespēju dalībvalstīs, kurās šis spriedums ir spēkā.

10.   Dalībvalstis, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus, nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 9. punktā noteiktos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz piecus gadus no dienas, kad notikusi notiesāšana ar galīgu spriedumu 4. punktā minētajos gadījumos, un trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 7. punktā minētajos gadījumos.

39. pants

Koncesijas pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņi

1.   Nosakot koncesijas pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji jo īpaši ņem vērā konkrētās koncesijas sarežģītību un piedāvājumu vai pieteikumu sagatavošanai nepieciešamo laiku, neskarot šajā pantā paredzētos minimālos termiņus.

2.   Ja pieteikumus vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc tam, kad bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar koncesijas piešķiršanas procedūras dokumentu papilddokumentiem, koncesijas pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņus nosaka tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki būtu iepazinušies ar visu informāciju, kas vajadzīga pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanai, un jebkurā gadījumā tie ir ilgāki nekā 3. un 4. punktā noteiktie minimālie termiņi.

3.   Minimālais termiņš pieteikumu iesniegšanai, iekļaujot koncesijas piedāvājumus vai ne, ir 30 dienas, sākot no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par koncesiju.

4.   Ja procedūra norisinās vairākos secīgos posmos, sākotnējo piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 22 dienas no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

5.   Piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par piecām dienām, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt elektroniski atbilstīgi 29. pantam.

40. pants

Informācijas sniegšana kandidātiem un pretendentiem

1.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz koncesijas piešķiršanu, tostarp norādot izraudzītā pretendenta vārdu, iemeslu ikvienam lēmumam noraidīt viņa pieteikumu vai piedāvājumu un iemeslu ikvienam lēmumam nepiešķirt paziņojumā par koncesiju publicētā līguma slēgšanas tiesības vai sākt procedūru no jauna.

Turklāt pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām.

2.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var nolemt neatklāt konkrētu 1. punktā minēto informāciju par līgumu, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp šādiem dalībniekiem.

41. pants

Piešķiršanas kritēriji

1.   Koncesijas piešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas atbilst 3. pantā noteiktajiem principiem un kas garantē, ka piedāvājumus novērtē efektīvas konkurences apstākļos, kas ļauj noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu.

2.   Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu un nenodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību. Tie var inter alia ietvert vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus.

Minētos kritērijus papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pārbauda, vai piedāvājumi pienācīgi atbilst piešķiršanas kritērijiem.

3.   Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saņem piedāvājumu, kurā ir ierosināts inovatīvs risinājums ar īpašu funkcionālas izpildes līmeni, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var izņēmuma kārtā grozīt piešķiršanas kritēriju secības kārtību, lai ņemtu vērā minēto inovatīvo risinājumu. Minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs informē visus pretendentus par svarīguma secības grozīšanu un izplata jaunu aicinājumu iesniegt piedāvājumus, ievērojot 39. panta 4. punktā minētos minimālos termiņus. Ja piešķiršanas kritēriji ir publicēti brīdī, kad publicē paziņojumu par koncesiju, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs publicē jaunu paziņojumu par koncesiju, ievērojot 39. panta 3. punktā minētos minimālos termiņus.

Kritēriju secības grozīšana neizraisa diskrimināciju.

III   SADAĻA

KONCESIJU IZPILDES NOTEIKUMI

42. pants

Apakšuzņēmēji

1.   To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 30. panta 3. punktā, nodrošina ar kompetento valsts iestāžu atbilstošu rīcību, kuras rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.

2.   Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji koncesijas dokumentos var lūgt vai dalībvalsts tām var lūgt prasīt, lai pretendents vai pieteikuma iesniedzējs savā piedāvājumā norādītu to, par kādu koncesijas daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus. Šis punkts neskar jautājumu par galvenā koncesionāra atbildību.

3.   Būvdarbu koncesiju gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektā, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja uzraudzībā, pēc koncesijas piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot koncesijas izpildi, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai koncesionārs paziņotu līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai koncesijas izpildes gaitā koncesionārs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis koncesionāram var tieši noteikt par pienākumu sniegt prasīto informāciju.

Pirmā un otrā daļa neattiecas uz piegādātājiem.

Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram:

a)

uz pakalpojumu koncesijām, izņemot tās, kuras attiecas uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kuri atrodas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja uzraudzībā, – vai uz piegādātājiem, kas ir iesaistīti būvdarbu vai pakalpojumu koncesijās;

b)

uz koncesionāra apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem vai turpmākajiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem.

4.   Lai nepieļautu 30. panta 3. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:

a)

ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un koncesionāra kopīgas atbildības mehānisms, konkrētā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar 30. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var pārbaudīt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās pārbaudītu, vai pastāv iemesli apakšuzņēmējus izslēgt saskaņā ar 38. panta 4. līdz 10. punktu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv obligāts iemesls tā izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ekonomikas dalībniekam var prasīt vai dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam var prasīt, lai tas prasītu ekonomikas dalībniekam aizstāt apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv neobligāts iemesls tā izslēgšanai.

5.   Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos.

6.   Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 1. un 3. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus, nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta veida līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju iestāžu, līgumslēdzēju vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.

43. pants

Līgumu izmaiņas to darbības laikā

1.   Koncesijas bez jaunas koncesijas piešķiršanas procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:

a)

ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos koncesijas dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kuras var ietvert vērtības pārskatīšanas klauzulas, vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu koncesijas vispārējo raksturu;

b)

attiecībā uz sākotnējā koncesionāra veiktiem papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas kļuvuši nepieciešami un kas nebija iekļauti sākotnējā koncesijā, ja koncesionāra maiņu:

i)

nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā prasības par aizvietojamību vai sadarbspēju ar esošo aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām, kas iepirktas saskaņā ar sākotnējo koncesiju; un

ii)

tā līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam radītu ievērojamas neērtības vai būtisku izmaksu pieaugumu.

Tomēr gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde piešķir koncesijas, lai veiktu darbību, kas nav kāda no II pielikumā minētajām darbībām, jebkurš vērtības pieaugums nepārsniedz 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, minēto ierobežojumu piemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevar iecerēt, lai apietu šo direktīvu;

c)

ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

i)

izmaiņas ir vajadzīgas tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt;

ii)

izmaiņas nemaina koncesijas vispārējo raksturu;

iii)

gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde piešķir koncesijas, lai veiktu darbību, kas nav kāda no II pielikumā minētajām darbībām, jebkurš vērtības pieaugums nav lielāks par 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, šo ierobežojumu piemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevar iecerēt, lai apietu šo direktīvu;

d)

ja koncesionāru, kam līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra koncesiju, aizstāj ar jaunu koncesionāru kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

i)

nepārprotama pārskatīšanas klauzula vai iespēja saskaņā ar a) apakšpunktu;

ii)

pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas, tostarp pēc pārņemšanas, apvienošanas, iegādes vai maksātnespējas, sākotnējā koncesionāra vietā pilnībā vai daļēji stājas cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar noteikumu, ka tas nerada citas būtiskas līguma izmaiņas un nav iecerēts nolūkā apiet šīs direktīvas piemērošanu; vai

iii)

līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pats uzņemas galvenā koncesionāra saistības pret tā apakšuzņēmējiem, ja šāda iespēja ir paredzēta valsts tiesību aktos;

e)

ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas 4. punkta nozīmē.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kuri šā punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos ir veikušas izmaiņas koncesijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē attiecīgu paziņojumu. Šādi paziņojumi ietver XI pielikumā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 33. pantu.

2.   Papildus minētajam un nepārbaudot, vai ir izpildīti 4. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie nosacījumi, koncesijas bez nepieciešamības veikt jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru saskaņā ar šo direktīvu var grozīt arī tad, ja izmaiņas vērtība ir mazāka par abām turpmāk minētajām vērtībām, proti:

i)

šīs direktīvas 8. pantā minēto robežvērtību; un

ii)

mazāka par 10 % no sākotnējās koncesijas vērtības.

Tomēr izmaiņas nevar mainīt koncesijas vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.

3.   Lai aprēķinātu vērtību, kas minēta 2. punktā un 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atjauninātā vērtība ir atsauces vērtība, ja koncesijā ir iekļauta indeksācijas klauzula. Ja koncesijā nav iekļauta indeksācijas klauzula, atjaunināto vērtību aprēķina, ņemot vērā vidējo inflācijas līmeni līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja dalībvalstī.

4.   Koncesijas izmaiņas tās darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ koncesijas raksturs kļūst būtiski atšķirīgs no sākotnēji noslēgtās. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem no šādiem nosacījumiem:

a)

ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā koncesijas piešķiršanas procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem pieteikumu iesniedzējiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu koncesijas piešķiršanas procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus;

b)

izmaiņu dēļ koncesijas ekonomiskais līdzsvars mainās par labu koncesionāram tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā koncesijā;

c)

izmaiņas būtiski paplašina koncesijas darbības jomu;

d)

ja koncesionāru, kam līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra koncesiju, aizstāj ar jaunu koncesionāru kādos citos, nevis 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajos gadījumos.

5.   Jauna koncesijas piešķiršanas procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai koncesijas noteikumos tās darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.

44. pants

Koncesiju izbeigšana

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt koncesiju tās darbības laikā, ja ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

a)

koncesijā ir veiktas izmaiņas, kuru veikšanai būtu nepieciešama jauna koncesijas piešķiršanas procedūra saskaņā ar 43. pantu;

b)

koncesijas piešķiršanas laikā koncesionārs ir atradies vienā no 38. panta 4. punktā minētajām situācijām, un tam tādēļ vajadzēja būt izslēgtam no koncesijas piešķiršanas procedūras;

c)

Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar LESD 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir attiecīgo koncesiju piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām.

45. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.   Lai nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā norādītos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir šie uzdevumi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pārraudzīta koncesijas līgumu piešķiršanas noteikumu piemērošana. Ja pārraudzības iestādes vai struktūras konstatē tādus īpašus pārkāpumus kā krāpšana, korupcija, interešu konflikts un citas nopietnas nelikumības vai sistēmiskas problēmas, tās tiek pilnvarotas par šiem pārkāpumiem vai problēmām norādīt valstu revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.

3.   Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus.

Komisija ne biežāk kā reizi trijos gados var lūgt dalībvalstīm nosūtīt Komisijai pārraudzības ziņojumu, kurā iekļauts pārskats par visbiežākajiem koncesijas līgumu piešķiršanas noteikumu nepareizas piemērošanas cēloņiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai regulārām problēmām noteikumu piemērošanā, arī iespējamiem krāpšanas un citas nelikumīgas darbības gadījumiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka bez maksas ir pieejama informācija un norādījumi par to, kā interpretēt un piemērot Savienības tiesību aktus attiecībā uz koncesijas līgumu piešķiršanu, lai līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem palīdzētu pareizi piemērot Savienības noteikumus.

IV   SADAĻA

GROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 89/665/EEK UN DIREKTĪVĀ 92/13/EEK

46. pants

Grozījumi Direktīvā 89/665/EEK

Direktīvu 89/665/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (35), izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas saskaņā ar minētās direktīvas 7., 8., 9., 10., 11., 12., 15., 16., 17. un 37. pantu.

Šo direktīvu piemēro arī koncesijām, kuras piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes un kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (36), izņemot gadījumus, kad šādas koncesijas ir izslēgtas no darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 10., 11., 12., 17. un 25. pantu.

Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver publiskus līgumus, pamatnolīgumus, būvdarbu un pakalpojumu koncesijas un dinamiskas iepirkumu sistēmas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.

2)

direktīvas 2.a panta 2. punktu groza šādi:

a)

punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc lēmuma par tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumu nevar noslēgt, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.”;

b)

punkta ceturtās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem, kā minēts Direktīvas 2014/24/ES 55. panta 2. punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 55. panta 3. punktu, vai Direktīvas 2014/23/ES 40. panta 1. punkta otrajā daļā, ņemot vērā minētās direktīvas 40. panta 2. punktu, un”;

3)

direktīvas 2.b pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā:

i)

daļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

ja Direktīvā 2014/24/ES vai attiecīgā gadījumā – Direktīvā 2014/23/ES nav paredzēta paziņojuma par līgumu iepriekšēja publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;”;

ii)

daļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

ja līguma pamatā ir pamatnolīgums, kā noteikts Direktīvas 2014/24/ES 33. pantā, un ja konkrēta līguma pamatā ir dinamiska iepirkumu sistēma, kā noteikts minētās direktīvas 34. pantā.”;

b)

otrās daļas pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem:

“—

ir pārkāpts Direktīvas 2014/24/ES 33. panta 4. punkta c) apakšpunkts vai 34. panta 6. punkts, un

līguma paredzamā vērtība ir vienāda ar Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā noteiktajām robežvērtībām vai pārsniedz tās.”;

4)

direktīvas 2.c pantā vārdus “Direktīva 2004/18/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES”;

5)

direktīvas 2.d pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

ja līgumslēdzēja iestāde ir līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas nav bijis atļauts saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES vai Direktīvu 2014/23/ES;”;

ii)

punkta b) apakšpunktā vārdus “Direktīvas 2004/18/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīvas 2014/24/ES vai Direktīvas 2014/23/ES”;

b)

panta 4. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir pieļaujama saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES vai Direktīvu 2014/23/ES,”;

c)

panta 5. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 33. panta 4. punkta c) apakšpunktu vai 34. panta 6. punktu.”;

6)

direktīvas 2.f panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

pirms pagājušas vismaz 30 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad:

līgumslēdzēja iestāde publicēja paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 50. un 51. pantu vai ar Direktīvas 2014/23/ES 31. un 32. pantu ar noteikumu, ka minētajā paziņojumā ir ietverts pamatojums līgumslēdzējas iestādes lēmumam līguma slēgšanas tiesības piešķirt bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai

līgumslēdzēja iestāde informēja attiecīgos pretendentus un kandidātus par līguma noslēgšanu ar noteikumu, ka minētajā informācijā ir kopsavilkums par attiecīgajiem iemesliem, kā minēts Direktīvas 2014/24/ES 55. panta 2. punktā, ievērojot minētās direktīvas 55. panta 3. punktu, vai Direktīvas 2014/23/ES 40. panta 1. punkta otrajā daļā, ievērojot minētās direktīvas 40. panta 2. punktu. Šī iespēja attiecas arī uz šīs direktīvas 2.b panta pirmās daļas c) punktā minētiem gadījumiem.”;

7)

direktīvas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija var izmantot šā panta 2.–5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES, ir nopietni pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā.”

47. pants

Grozījumi Direktīvā 92/13/EEK

Direktīvu 92/13/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (37), izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 18. līdz 24. pantu, 27. līdz 30. pantu, 34. vai 55. pantu.

Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus, būvdarbu un pakalpojumu koncesijas, pamatnolīgumus un dinamiskas iepirkumu sistēmas.

Šo direktīvu piemēro arī koncesijām, kuras piešķīruši līgumslēdzēji un kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (38) izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 10., 12., 13., 14., 16., 17. un 25. pantu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumslēdzēju lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.

2)

direktīvas 2.a panta 2. punktu groza šādi:

a)

punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc lēmuma par tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumu nevar noslēgt, kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja izmanto faksu vai elektroniskus līdzekļus, vai – ja izmanto citus saziņas līdzekļus – kamēr nav pagājis termiņš, kas ir vai nu vismaz 15 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad attiecīgajiem pretendentiem un kandidātiem ir nosūtīts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, vai arī vismaz 10 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad saņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.”;

b)

punkta ceturtās daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

kopsavilkumu par atbilstīgajiem iemesliem, kā minēts Direktīvas 2014/25/ES 75. panta 2. punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 75. panta 3. punktu, vai Direktīvas 2014/23/ES 40. panta 1. punkta otrajā daļā, ņemot vērā minētās direktīvas 40. panta 2. punkta noteikumus, un”;

3)

direktīvas 2.b pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā:

i)

daļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

ja Direktīvā 2014/25/ES vai attiecīgā gadījumā – Direktīvā 2014/23/ES nav paredzēta paziņojuma iepriekšēja publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;”;

ii)

daļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

ja tie ir konkrēti līgumi, kuru pamatā ir dinamiska iepirkumu sistēma, kā paredzēts Direktīvas 2014/25/ES 52. pantā.”;

b)

otrās daļas pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem:

“—

ir pārkāpts Direktīvas 2014/25/ES 52. panta 6. punkts un

līguma paredzamā vērtība ir vienāda ar Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā noteiktajām robežvērtībām vai pārsniedz tās.”;

4)

direktīvas 2.c pantā vārdus “Direktīva 2004/17/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES”;

5)

direktīvas 2.d pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

ja līgumslēdzējs līguma slēgšanas tiesības ir piešķīris bez paziņojuma iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas nav bijis atļauts saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES vai Direktīvu 2014/23/ES;”;

ii)

punkta b) apakšpunktā vārdus “Direktīvas 2004/17/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīvas 2014/25/ES vai Direktīvas 2014/23/ES ”;

b)

panta 4. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

līgumslēdzējs uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bez paziņojuma iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir pieļaujama saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES vai Direktīvu 2014/23/ES,”;

c)

panta 5. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

līgumslēdzējs uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 52. panta 6. punktu,”;

6)

direktīvas 2.f panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

pirms pagājušas vismaz 30 kalendārās dienas no nākamās dienas pēc dienas, kad:

līgumslēdzējs publicēja paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 70. un 71. pantu vai Direktīvas 2014/23/ES 31. un 32. pantu ar noteikumu, ka minētajā paziņojumā ir ietverts pamatojums līgumslēdzēja lēmumam līguma slēgšanas tiesības piešķirt bez paziņojuma iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai

līgumslēdzējs informēja attiecīgos pretendentus un kandidātus par līguma noslēgšanu ar noteikumu, ka minētajā informācijā ir kopsavilkums par attiecīgajiem iemesliem, kā minēts Direktīvas 2014/25/ES 75. panta 2. punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 75. panta 3. punktu, vai Direktīvas 2014/23/ES 40. panta 1. punkta otrajā daļā, ņemot vērā minētās direktīvas 40. panta 2. punktu. Šī iespēja attiecas arī uz šīs direktīvas 2.b panta pirmās daļas c) punktā minētajiem gadījumiem;”;

7)

direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija var izmantot šā panta 2.–5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Direktīvas 2014/25/ES vai Direktīvas 2014/23/ES darbības joma, vai saistībā ar Direktīvas 2014/25/ES 26. panta 1. punktu – to līgumslēdzēju gadījumā, uz kuriem attiecas minētais noteikums, – ir nopietni pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā.”

V   SADAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 9. panta 4. punktā, 27. panta 2. punktā un 30. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. aprīļa.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā, 9. panta 4. punktā, 27. panta 2. punktā un 30. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7. panta 3. punktu, 9. panta 4. punktu, 27. panta 2. punktu un 30. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

49. pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 48. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

50. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (39). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

51. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus to noteikumus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

52. pants

Pārejas noteikumi

Atsauces uz Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu un Direktīvas 2004/18/EK III sadaļas 1. panta 3. un 4. punktu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

53. pants

Pārraudzība un ziņošana

Komisija izvērtē ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu – jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā līgumu slēgšanas tiesību pārrobežu piešķiršana un darījumu izmaksas –, kas izriet no 8. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim. Robežvērtību līmeņa atbilstību izskatīs saistībā ar sarunām par NVI, ņemot vērā inflācijas un darījumu izmaksu ietekmi. Ja iespējams un nepieciešams, Komisija nākamajā sarunu kārtā apsver iespēju ierosināt palielināt robežvērtību lielumus, kas piemērojami saskaņā ar NVI.

Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar NVI, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.

Komisija izvērtē arī 12. pantā noteikto izņēmumu ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu, ņemot vērā ūdens nozares īpašās struktūras, un ziņos par to Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.

Komisija pārskata šīs direktīvas darbību un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi piecos gados, balstoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 45. panta 3. punktu.

Komisija padara publiski pieejamus saskaņā ar ceturto daļu veiktā pārskata rezultātus.

54. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo direktīvu nepiemēro koncesiju piešķiršanai, par kurām iesniegti piedāvājumi vai kuras piešķirtas pirms 2014. gada 17. aprīļa.

55. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 49. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. februāra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 9. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 243. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

(16)  Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.).

(17)  Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).

(18)  Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(19)  Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa transporta pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(24)  Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).

(28)  Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).

(29)  OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp

(30)  Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.).

(31)  OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

(32)  Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).”;

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).”;

(39)  Padomes Lēmums 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par Padomdevējas komitejas būvdarbu valsts līgumu jautājumos izveidošanu (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.).


I PIELIKUMS

5. PANTA 7. PUNKTĀ MINĒTAIS DARBĪBU SARAKSTS  (1)

NACE Rev. 1 (2)

CPV kods

F IEDAĻA

BŪVNIECĪBA

Daļa

Grupa

Klase

Darbības veids

Piezīmes

45.

 

 

Būvniecība

Šajā daļā ietilpst:

— jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi.

45000000

 

45.1.

 

Būvlaukuma sagatavošana

 

45100000

 

 

45.11.

Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana

Šajā klasē ietilpst:

būvju un citu konstrukciju demontāža,

būvlaukuma attīrīšana,

grunts noņemšana: norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt.,

derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana,

liekās slodzes noņemšana un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās.

Šajā klasē arī ietilpst:

būvlaukuma drenāža,

lauksaimniecības un meža zemes drenāža.

45110000

 

 

45.12.

Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana

Šajā klasē ietilpst:

izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem.

Šajā klasē neietilpst:

naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošana, sk. 11.20.,

ūdens ieguves urbumu veidošana, sk. 45.25.,

šahtu izciršana, sk. 45.25.,

naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana, sk. 74.20.

45120000

 

45.2.

 

Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi

 

45200000

 

 

45.21.

Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi

Šajā klasē ietilpst:

visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība,

tilti, ieskaitot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas,

maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas,

pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas,

citi saistītie darbi pilsētās,

saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā.

Šajā klasē neietilpst:

ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi, sk. 11.20.,

tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona, sk. 20., 26. un 28. daļu,

stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, sk. 45.23.,

ēku ierīkošanas darbi, sk. 45.3.,

ēku apdares darbi, sk. 45.4.,

arhitektūras un inženierzinību darbības, sk. 74.20.,

būvniecības projektu vadīšana, sk. 74.20.

45210000

Izņemot:

– 45213316

45220000

45231000

45232000

 

 

45.22.

Jumta seguma un konstrukciju montāža

Šajā klasē ietilpst:

jumtu montāža,

jumta seguma uzlikšana,

hidroizolācija.

45261000

 

 

45.23.

Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība

Šajā klasē ietilpst:

lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība,

dzelzceļu būvniecība,

lidlauka skrejceļu būvniecība,

stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus,

ceļu un autostāvvietu marķēšana.

Šajā klasē neietilpst:

iepriekšēja grunts pārvietošana, sk. 45.11.

45212212 un DA03

45230000

Izņemot:

– 45231000

– 45232000

– 45234115

 

 

45.24.

Hidrotehnisko būvju būvniecība

Šajā klasē ietilpst:

šāda būvniecība:

ūdensceļi, ostu un upju nostiprinājumi, piestātnes, slūžas u. c.,

dambji un aizsprosti,

bagarēšana,

zemūdens darbi.

45240000

 

 

45.25.

Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas

Šajā klasē ietilpst:

viena veida būvdarbi, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas vai iekārtas,

pamatu likšanas darbi, tostarp pāļu dzīšana,

ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana,

rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža,

tērauda locīšana,

mūrēšanas un akmeņu likšanas darbi,

sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu,

skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecība.

Šajā klasē neietilpst:

sastatņu noma bez montāžas un demontāžas, sk. 71.32.

45250000

45262000

 

45.3.

 

Ēku ierīkošanas darbi

 

45300000

 

 

45.31.

Elektrības vadu instalēšana un montāža

Šajā klasē ietilpst:

šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās būvēs:

elektrības vadu sistēmas un iekārtas,

telekomunikāciju sistēmas,

elektriskās apkures sistēmas,

pastāvīgas antenas,

ugunsdzēsības signalizācija,

apsardzes signalizācijas sistēmas,

lifti un eskalatori,

zibensnovedēji u. c.

45213316

45310000

Izņemot:

– 45316000

 

 

45.32.

Izolācijas darbi

Šajā klasē ietilpst:

siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs.

Šajā klasē neietilpst:

hidroizolācija, sk. 45.22.

45320000

 

 

45.33.

Sanitārtehniskie darbi

Šajā klasē ietilpst:

šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās būvēs:

sanitārtehnika un sanitārās iekārtas,

gāzes iekārtas,

apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi,

ūdens izsmidzināšanas sistēmas.

Šajā klasē neietilpst:

elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana, sk. 45.31.

45330000

 

 

45.34.

Pārējās būves un ierīces

Šajā klasē ietilpst:

gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās,

citur neminēta aprīkojuma un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās būvēs.

45234115

45316000

45340000

 

45.4.

 

Būvobjekta apdare

 

45400000

 

 

45.41.

Apmetēju darbi

Šajā klasē ietilpst:

ēku vai citu būvju iekšējo vai ārējo virsmu apmešana, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem.

45410000

 

 

45.42.

Namdaru darbi

Šajā klasē ietilpst:

no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana,

iekštelpu apdare (griesti, sienu koka apdare, bīdāmās šķērssienas u. c.).

Šajā klasē neietilpst:

parketa un cita veida koka grīdu ierīkošana, sk. 45.43.

45420000

 

 

45.43.

Grīdu un sienu klājumu ierīkošana

Šajā klasē ietilpst:

šādu materiālu ieklāšana, noklāšana, iekāršana vai montāža ēkās vai citās būvēs:

sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes,

parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja,

tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta,

sienu un grīdas segumi no “teraco” betona, marmora, granīta vai slānekļa,

tapetes.

45430000

 

 

45.44.

Krāsošana un stiklošana

Šajā klasē ietilpst:

iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana,

tehniskā aprīkojuma krāsošana,

montāža (stikls, spoguļi u. c.).

Šajā klasē neietilpst:

logu likšana, sk. 45.42.

45440000

 

 

45.45.

Citi būvobjekta apdares darbi

Šajā klasē ietilpst:

privātu peldbaseinu montāža,

ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā,

citur neminēti apdares un nobeiguma darbi.

Šajā klasē neietilpst:

ēku un citu būvju iekštelpu tīrīšana, sk. 74.70.

45212212 un DA04

45450000

 

45.5.

 

Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma

 

45500000

 

 

45.50.

Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma

Šajā klasē neietilpst:

būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) noma, sk. 71.32.

45500000


(1)  Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 7. PANTĀ

Šīs direktīvas noteikumus, kas reglamentē līgumslēdzēju piešķirtās koncesijas, piemēro turpmāk nosauktajām darbībām.

1.

Saistībā ar gāzi un siltumu:

a)

tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali;

b)

gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem.

Tādu gāzes vai siltuma piegādi fiksētiem tīkliem, ko sniedz 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais līgumslēdzējs, kurš iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)

minētā līgumslēdzēja veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā pielikuma 2. un 3. punktā;

ii)

piegādi publiskajam tīklam veic tikai šādas ražošanas saimnieciskai izmantošanai, un tās apmērs nepārsniedz 20 % no minētā līgumslēdzēja apgrozījuma, ņemot vērā vidējo radītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

Šajā direktīvā “piegāde” ietver gāzes ģenerēšanu/ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst šā pielikuma 4. punkta darbības jomā.

2.

Saistībā ar elektroenerģiju:

a)

tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali;

b)

elektroenerģijas piegāde šādiem fiksētajiem tīkliem.

Šajā direktīvā elektroenerģijas piegāde ietver elektroenerģijas ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

Tādu elektroenerģijas piegādi tīkliem, ko sniedz 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais līgumslēdzējs, kurš iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

minētā līgumslēdzēja veiktā elektroenerģijas ražošana notiek tādēļ, ka tā ir vajadzīga, lai veiktu darbības, kas nav minētas šajā punktā vai šā pielikuma 1. un 3. punktā;

b)

piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no minētā līgumslēdzēja paša patēriņa, un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no minētā līgumslēdzēja elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

3.

Darbības, kas saistītas ar tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

4.

Darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.

5.

Darbības, kas saistītas ar šādu pakalpojumu sniegšanu:

a)

pasta pakalpojumi;

b)

citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi, ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus šā punkta otrās daļas ii) apakšpunkta nozīmē, ja attiecībā uz otrās daļas ii) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

Šajā direktīvā, neskarot Direktīvu 97/67/EK:

i)

“pasta sūtījums” ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara; papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara;

ii)

“pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi; tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK;

iii)

“citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi” ir šādās jomās sniegti pakalpojumi:

pasta pakalpojumu pārvaldība (pakalpojumi līdz nosūtīšanai un pēc tās, ieskaitot pasta šķirošanas pārvaldības pakalpojumus),

tādi pakalpojumi saistībā ar pasta sūtījumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts, piemēram, tiešie sūtījumi, kam nav norādīta adrese.

6.

Darbības, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu šādā nolūkā:

a)

naftas vai gāzes ieguve;

b)

akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve.


III PIELIKUMS

7. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķīra, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē. Turpmāk ir uzskaitītas procedūras, kurās nodrošināta atbilstīga iepriekšēja pārredzamība un ar kurām saskaņā piešķir atļaujas, pamatojoties uz citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas nozīmē:

a)

atļauju piešķiršana dabasgāzes iekārtu ekspluatēšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 4. pantā noteiktajām procedūrām;

b)

atļauja vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu celtniecībai saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK;

c)

atļauju piešķiršana saistībā ar pasta pakalpojumu, kas nav vai nebūs rezervēts pakalpojums, saskaņā ar Direktīvas 97/67/EK 9. pantā noteiktajām procedūrām;

d)

procedūra atļauju piešķiršanai īstenot darbību, kas saistīta ar ogļūdeņražu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK;

e)

publiski pakalpojumu līgumi Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē ar mērķi sniegt sabiedriskos pakalpojumus pasažieru autobusu, tramvaju, dzelzceļa vai metro pārvadājumos, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, izsludinot iepirkuma procedūru saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka tā ilgums atbilst minētās regulas 4. panta 3. vai 4. punktam.


IV PIELIKUMS

19. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI

Apraksts

CPV kods

79611000-0; 75200000-8; 75231200-6; 75231240-8; 79622000-0 (Mājsaimniecību personāla nodrošināšanas pakalpojumi) 79624000-4 (Aprūpes personāla nodrošināšana) un 79625000-1 (Medicīniskā personāla nodrošināšana) no 85000000-9 līdz 85323000-9; 85143000-3,

98133100-5, 98133000-4 un 98200000-5 un 98500000-8 (Privātas mājsaimniecības ar nodarbinātām personām) un no 98513000-2 līdz 98514000-9 (Darbaspēka pakalpojumi mājsaimniecībām, Aģentūru personāla pakalpojumi mājsaimniecībām, Kalpotāju pakalpojumi mājsaimniecībām, Pagaidu personāls mājsaimniecībām, Mājas palīdzības pakalpojumi un Mājas apkopes pakalpojumi)

Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi

85321000-5 un 85322000-2, 75000000-6 (Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi), 75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80000000-4 Izglītības un mācību pakalpojumi līdz 80660000-8; no 92000000-1 līdz 92342200-2; no 92360000-2 līdz 92700000-8;

79950000-8 (Izstāžu, gadatirgu un kongresu organizēšanas pakalpojumi), 79951000-5 (Semināru organizēšanas pakalpojumi), 79952000-2 (Pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79952100-3 (Kultūras pasākumu organizēšanas pakalpojumi), 79953000-9 (Festivālu organizēšanas pakalpojumi), 79954000-6 (Sarīkojumu organizēšanas pakalpojumi), 79955000-3 (Modes skašu organizēšanas pakalpojumi), 79956000-0 (Gadatirgu un izstāžu organizēšanas pakalpojumi)

Administratīvie, sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi

75300000-9

Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi (1)

75310000-2, 75311000-9, 75312000-6,

75313000-3, 75313100-4, 75314000-0,

75320000-5, 75330000-8, 75340000-1

Pabalstu pakalpojumi

98000000-3; 98120000-0; 98132000-7; 98133110-8 un 98130000-3

Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi, tostarp arodbiedrību, politisko organizāciju, jauniešu biedrību sniegtie pakalpojumi, un citi biedru organizāciju pakalpojumi

98131000-0

Reliģiskie pakalpojumi

no 55100000-1 līdz 55410000-7; no 55521000-8 līdz 55521200-0

(55521000-8 Ēdināšanas pakalpojumi privātajām mājsaimniecībām, 55521100-9

Ēdienu piegādes pakalpojumi veciem un slimiem cilvēkiem, 55521200-0 Ēdienu piegādes pakalpojumi)

55520000-1 Ēdināšanas pakalpojumi, 55522000-5 Ēdināšanas pakalpojumi transporta uzņēmumiem, 55523000-2 Ēdināšanas pakalpojumi citiem uzņēmumiem vai citām iestādēm, 55524000-9 Skolas ēdināšanas pakalpojumi

55510000-8 Ēdnīcu pakalpojumi, 55511000-5 Ēdnīcu un citu slēgta veida kafetēriju pakalpojumi, 55512000-2 Ēdnīcu vadības pakalpojumi, 55523100-3 Skolas ēdināšanas nodrošināšanas pakalpojumi

Viesnīcu un restorānu pakalpojumi

no 79100000-5 līdz 79140000-7; 75231100-5

Juridiskie pakalpojumi, ciktāl tie netiek izslēgti saskaņā ar 10. panta 8. punkta d) apakšpunktu

no 75100000-7 līdz 75120000-3; 75123000-4; no 75125000-8 līdz 75131000-3

Citi administratīvi pakalpojumi un valdības pakalpojumi

no 75200000-8 līdz 75231000-4

Pakalpojumu sniegšana sabiedrībai

no 75231210-9 līdz 75231230-5; no 75240000-0 līdz 75252000-7; 794300000-7; 98113100-9

Ar cietumiem saistīti pakalpojumi, sabiedriskās drošības un glābšanas pakalpojumi, ciktāl tie netiek izslēgti saskaņā ar 10. panta 8. punkta g) apakšpunktu

no 79700000-1 līdz 79721000-4 (Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, Apsardzes pakalpojumi, Signalizācijas uzraudzības pakalpojumi, Apsargu pakalpojumi, Novērošanas pakalpojumi, Izsekošanas sistēmas pakalpojumi, Bēgļu izsekošanas pakalpojumi, Patrulēšanas pakalpojumi, Identifikācijas kartes piegādes pakalpojumi, Izmeklēšanas pakalpojumi un Detektīvu aģentūras pakalpojumi)

79722000-1(Grafoloģijas pakalpojumi), 79723000-8 (Atkritumu analīzes pakalpojumi)

Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi

64000000-6 (Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi), 64100000-7 (Pasta un kurjeru pakalpojumi), 64110000-0 (Pasta pakalpojumi), 64111000-7 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar avīzēm un periodiskajiem izdevumiem), 64112000-4 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar vēstulēm), 64113000-1 (Pasta pakalpojumi, kas saistīti ar pakām), 64114000-8 (Pasta iestādes pakalpojumi), 64115000-5 (Pastkastīšu noma), 64116000-2 (Pasta pakalpojumi sūtījumiem pēc pieprasījuma), 64122000-7 (Biroja iekšējā pasta un kurjera pakalpojumi)

Pasta pakalpojumi

50116510-9 (Riepu vulkanizēšanas pakalpojumi), 71550000-8 (Kalēja pakalpojumi)

Dažādi pakalpojumi

98900000-2 (Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju sniegtie pakalpojumi) un 98910000-5 (Starptautiskām organizācijām un struktūrām raksturīgi pakalpojumi)

Starptautiskie pakalpojumi


(1)  Pašreizējā direktīva neattiecas uz minētajiem pakalpojumiem, ja tos organizē kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus. Dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai arī kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus.


V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KĀ MINĒTS 31. PANTĀ

1.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma.

3.

Ja pieteikumos jāiekļauj piedāvājumi, e-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnībā, bez maksas tieši pieejami koncesijas dokumenti. Ja 34. panta 2. punktā minētajos gadījumos nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

4.

Koncesijas apraksts: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms, lieluma pakāpe vai orientējoša vērtība un, ja iespējams, līguma ilgums. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Attiecīgā gadījumā visu iespēju apraksts.

5.

CPV kodi. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

6.

Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būvdarbu koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā; ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

7.

Dalības nosacījumi, tostarp:

a)

attiecīgā gadījumā norāde, vai koncesija attiecas tikai uz aizsargātām darbnīcām un vai tās izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros;

b)

attiecīgā gadījumā norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji; atsauce uz attiecīgo normatīvo vai administratīvo aktu;

c)

attiecīgā gadījumā atlases kritēriju saraksts un īss apraksts; standartu minimums, kas, iespējams, nepieciešams; norāde par vajadzīgo informāciju (pašdeklarācijas, dokumentācija).

8.

Pieteikumu iesniegšanas vai piedāvājumu saņemšanas termiņš.

9.

Kritēriji, ko piemēros koncesiju piešķiršanai, ja tie nav iekļauti citos koncesijas dokumentos.

10.

Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

11.

Par pārsūdzības un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūru atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.

12.

Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz koncesijas izpildi.

13.

Adrese, uz kuru jāsūta pieteikumi vai piedāvājumi.

14.

Attiecīgā gadījumā – norāde par elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas prasībām un nosacījumiem.

15.

Informācija par to, vai koncesija ir saistīta ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem.

16.

Attiecībā uz būvdarbu koncesijām, norāde par to vai uz koncesiju attiecas NVI.


VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPRIEKŠĒJOS INFORMATĪVOS PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJĀM, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 31. PANTA 3. PUNKTĀ

1.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti, pilnībā un bez maksas tieši pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti.

3.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma.

4.

CPV kodi; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

5.

Galvenās pakalpojumu koncesijas sniegšanas vai izpildes vietas NUTS kods.

6.

Pakalpojumu apraksts, orientējoša lieluma pakāpe vai vērtība.

7.

Dalības nosacījumi.

8.

Attiecīgā gadījumā – termiņš(-i), kādā(-os) jāsazinās ar līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju, lai varētu piedalīties.

9.

Attiecīgā gadījumā – piemērojamās piešķiršanas procedūras galveno iezīmju īss apraksts.

10.

Cita būtiska informācija.


VII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ

1.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, un attiecīgā gadījumā tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma.

3.

CPV kodi.

4.

Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būvdarbu koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā.

5.

Koncesijas apraksts: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms, līguma ilgums. Ja koncesija ir sadalīta daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Attiecīgā gadījumā visu iespēju apraksts.

6.

Izmantotās piešķiršanas procedūras apraksts; ja koncesija piešķirta bez iepriekšējas publicēšanas – pamatojums.

7.

Direktīvas 41. pantā minētie kritēriji, ko izmantoja koncesijas vai koncesiju piešķiršanai.

8.

Datums, kad pieņemts lēmums vai lēmumi par koncesijas piešķiršanu.

9.

Attiecībā uz katru piešķiršanu saņemto piedāvājumu skaits, tostarp:

a)

piedāvājumu skaits, kas saņemts no ekonomikas dalībniekiem, kuri ir mazi un vidēji uzņēmumi,

b)

no ārvalstīm saņemto piedāvājumu skaits,

c)

elektroniski saņemto piedāvājumu skaits.

10.

Katrai piešķiršanai – izraudzītā(-o) pretendenta(-u) nosaukums, adrese, ietverot NUTS kodu, un attiecīgā gadījumā tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, tostarp:

a)

informācija par to, vai izraudzītais pretendents pieder pie maziem un vidējiem uzņēmumiem;

b)

informācija par to, vai koncesija piešķirta konsorcijam.

11.

Piešķirtās koncesijas vērtība un galvenie finansiālie noteikumi, tostarp:

a)

maksas, cenas un soda naudas, ja ir;

b)

godalgas un maksājumi, ja ir;

c)

jebkura cita būtiska informācija par koncesijas vērtību, kā noteikts 8. panta 3. punktā.

12.

Informācija, vai koncesija ir saistīta ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem.

13.

Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārskatīšanas un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārskatīšanas procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.

14.

Datums(-i) un atsauce(-es) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā publicēto(-ajām) koncesiju(-ām).

15.

Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

16.

Metode, kas izmantota koncesijas paredzamās vērtības aprēķināšanai, ja tas nav precizēts citos koncesijas dokumentos saskaņā ar 8. pantu.

17.

Cita būtiska informācija.


VIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR TĀDU KONCESIJU PIEŠĶIRŠANU, KURAS ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM, KĀ MINĒTS 32. PANTĀ

1.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, un attiecīgā gadījumā tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja veids un galvenā darbības joma.

3.

CPV kodi; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

4.

Apkopojoša norāde par koncesijas priekšmetu.

5.

Saņemto piedāvājumu skaits.

6.

Izraudzītā piedāvājuma vērtība, tostarp maksas un cenas.

7.

Izraudzītā(-o) ekonomikas dalībnieka(-u) nosaukums un adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

8.

Cita būtiska informācija.


IX PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

1.   Paziņojumu publicēšana

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nosūta 31. un 32. pantā minētos paziņojumus Eiropas Savienības Publikāciju birojam, un jāpublicē tos saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

Paziņojumus, kas minēti 31. un 32. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

Eiropas Savienības Publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam nosūta apstiprinājumu, kas minēts 33. panta 2. punktā.

2.   Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība

Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejami interneta vietnē http://simap.europa.eu.


X PIELIKUMS

SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 30. PANTA 3. PUNKTĀ

 

ILO Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību

 

ILO Konvencija Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un tiesībām uz koplīgumu slēgšanu

 

ILO Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu

 

ILO Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu

 

ILO Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu

 

ILO Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju (nodarbinātības un profesionālajā jomā)

 

ILO Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu atalgojumu

 

ILO Konvencija Nr. 182 par bērnu darba ļaunākajām formām

 

Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām

 

Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija)

 

Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija)

 

Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija) un tās trīs reģionālie protokoli.


XI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR KONCESIJAS IZMAIŅĀM TĀS DARBĪBAS LAIKĀ SASKAŅĀ AR 43. PANTU

1.

Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

CPV kodi.

3.

Galvenās būvdarbu atrašanās vietas NUTS kods būves koncesiju gadījumā vai galvenās pakalpojumu izpildes vietas NUTS kods pakalpojumu koncesiju gadījumā.

4.

Koncesijas apraksts pirms un pēc grozījumiem: būvdarbu veids un apjoms, pakalpojumu veids un apjoms.

5.

Attiecīgā gadījumā – koncesijas vērtības izmaiņas, tostarp izmaiņu izraisītais cenu vai maksu pieaugums.

6.

Apraksts par apstākļiem, kuru dēļ ir vajadzīgi grozījumi.

7.

Koncesijas piešķiršanas lēmuma datums.

8.

Attiecīgā gadījumā – jaunā ekonomikas dalībnieka vai jauno ekonomikas dalībnieku nosaukums, adrese, tostarp NUTS kods, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

9.

Informācija, vai koncesija ir saistīta ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem.

10.

Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un – attiecīgā gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.

11.

Datums(-i) un atsauce(-es) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā ietverto(-ajiem) līgumu(-iem).

12.

Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

13.

Cita būtiska informācija.


28.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/65


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/24/ES

(2014. gada 26. februāris)

par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko īsteno dalībvalstu iestādes vai ko īsteno to vārdā, ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem un jo īpaši brīvas preču aprites principam, brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Tomēr attiecībā uz publiskiem līgumiem, kas pārsniedz konkrētu vērtību, būtu jāizstrādā noteikumi, kas koordinē valstu iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek īstenoti praksē un ka publiskais iepirkums tiek atvērts konkurencei.

(2)

Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta 2010. gada 3. marta Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Minētajam nolūkam publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (5), būtu jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ietvertu dažus ar tiem saistītus Eiropas Savienības Tiesas iedibinātās judikatūras aspektus.

(3)

Īstenojot šo direktīvu, būtu jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (6), jo īpaši saistībā ar saziņas līdzekļu izvēli, tehniskām specifikācijām, piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem.

(4)

Arvien dažādākie publiskās rīcības veidi nosaka nepieciešamību precīzāk definēt pašu iepirkuma jēdzienu. Minētajam precizējumam tomēr nevajadzētu paplašināt šīs direktīvas darbības jomu salīdzinājumā ar Direktīvas 2004/18/EK darbības jomu. Savienības publiskā iepirkuma noteikumu mērķis nav aptvert visus publisko līdzekļu izmaksas veidus, bet gan tikai tos, kuri, izmantojot publisko līgumu, vērsti uz būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību. Būtu jāprecizē, ka šādām būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādēm šo direktīvu piemēro neatkarīgi no tā, vai tās īsteno, izmantojot pirkumu, nomaksas pirkumu vai citas līgumiskas formas.

Iegādes jēdziens būtu jāinterpretē paplašināti, ar to saprotot labuma gūšanu no attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kam nav katrā ziņā vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm. Turklāt kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst publiskā iepirkuma noteikumu darbības jomā. Līdzīgā kārtā arī situācijas, kad visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, piemēram, patērētāju izvēles un pakalpojumu kuponu sistēmas, būtu jāuzskata nevis par iepirkumu, bet gan par parastām licencēšanas shēmām (piemēram, licences zālēm vai medicīnas pakalpojumiem).

(5)

Būtu jāatgādina, ka nekas šajā direktīvā dalībvalstīm neuzliek par pienākumu slēgt līgumus par ārpakalpojumiem vai izmantot ārpakalpojumu sniedzējus saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tās vēlas sniegt pašas vai kurus tās vēlas organizēt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav publiski līgumi šīs direktīvas nozīmē. Nebūtu jāaptver tādu pakalpojumu sniegšana, kuras pamatā ir normatīvie akti vai darba līgumi. Dažās dalībvalstīs tie var būt, piemēram, gadījumi, kad tiek sniegti konkrēti administratīvi un valdības pakalpojumi, tādi kā izpildvaras un likumdošanas pakalpojumi, vai konkrēti pakalpojumi sabiedrībai, tādi kā ārlietu pakalpojumi vai justīcijas pakalpojumi, vai obligātie sociālā nodrošinājuma pakalpojumi.

(6)

Ir arī vietā atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, nedz arī jāattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, vai arī uz tādu publisko subjektu privatizāciju, kuri sniedz pakalpojumus.

Tāpat būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu, piemēram, pasta pakalpojumu, sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Ir vietā precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(7)

Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka šī direktīva neskar valsts, reģionālo un vietējo iestāžu rīcības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz šādu pakalpojumu kvalitāti, lai sasniegtu savus sabiedriskās politikas mērķus. Šai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienoto protokolu Nr. 26 “Par sabiedriskiem pakalpojumiem” sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus. Turklāt šajā direktīvā nav risināti jautājumi par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai par tāda atbalsta sistēmām, kuru dalībvalstis saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci piešķir jo īpaši sociālajā jomā.

(8)

Līgumu būtu jāuzskata par publisku būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz II pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Publiskos pakalpojumu līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir pakārtoti galvenajam līguma priekšmetam un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka šādi būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls, lai publisku pakalpojumu līgumu atzītu par publisku būvdarbu līgumu.

Tomēr, ņemot vērā publisku būvdarbu līgumu daudzveidību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu izpildes līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi.

(9)

Būves realizācija atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, paredz to, ka attiecīgā iestāde ir veikusi pasākumus nolūkā definēt būves veidu vai vismaz ir izšķiroši ietekmējusi tās projektēšanu. Tam, vai darbuzņēmējs visu būvi vai tās daļu realizē pats ar saviem līdzekļiem vai to realizāciju nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevajadzētu būt par pamatu, lai tiktu mainīta klasifikācija attiecīgajam par būvdarbu līgumu klasificētajam līgumam, kamēr vien darbuzņēmējs uzņemas tiešu vai netiešu juridiski saistošu pienākumu nodrošināt būvdarbu realizāciju.

(10)

Jēdziens “līgumslēdzējas iestādes” un jo īpaši “publisko tiesību subjekti” ir atkārtoti aplūkoti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Lai precizētu to, ka šīs direktīvas ratione personae darbības jomai vajadzētu palikt bez izmaiņām, ir vietā paturēt definīcijas, ko izmantojusi pati Tiesa, un iekļaut virkni precizējumu, kas minētajā judikatūrā sniegti kā būtisks skaidrojums pašu definīciju izpratnei, bez nodoma mainīt judikatūrā izstrādāto jēdzienu izpratni. Šim nolūkam būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kam nākas ciest savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kam tās uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs.

Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, inter alia precizējot, ka finansēt “lielāko daļu” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert maksājumus no lietotājiem, kuri ir uzlikti un tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem.

(11)

Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējām iestādēm būtu jānosaka tas, vai dažādās daļas ir vai nav atdalāmas. Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt attiecīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzējas iestādes paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka par pamatu nepieciešamībai slēgt nedalītu līgumu var būt gan tehniski, gan ekonomiski iemesli.

(12)

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kurus var sadalīt, līgumslēdzējām iestādēm, vienmēr ir brīva izvēle piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķajai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas iepirkumā iekļaut citus elementus – lai arī kāda būtu to vērtība un tiesiskais regulējums, kas citādi tiktu piemērots pievienotajiem elementiem –, galvenajam principam vajadzētu būt tādam, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības vajadzētu piešķirt saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem – ja tās piešķir pašas par sevi – šo direktīvu būtu jāturpina piemērot visam jauktajam līgumam.

(13)

Tomēr būtu jāparedz īpaši noteikumi tādiem jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai nepiemērot šo direktīvu ar noteikumu, ka nedalīta līguma noslēgšanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (7). Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu liegt izvēlēties dažiem jauktiem līgumiem piemērot nevis Direktīvu 2009/81/EK, bet gan šo direktīvu.

(14)

Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerību, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus, kas nav fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai tās visos apstākļos ir “juridiskas personas”.

(15)

Būtu jāprecizē, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tādas, kas apvienojušās pagaidu apvienībās, var piedalīties piešķiršanas procedūrās, turklāt nav vajadzīgs, lai tām būtu kāda īpaša juridiska forma. Ciktāl tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta kopīga un solidāra atbildība, kad šādām grupām piešķir līguma slēgšanas tiesības, var izvirzīt prasību noformēt īpašu juridisku formu.

Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāvar nepārprotami izskaidrot, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās prasības par saimniecisko un finansiālo stāvokli vai šajā direktīvā izklāstītie tehnisko un profesionālo spēju kritēriji, kas ir izvirzīti ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās vieni paši.

Ja līgumu izpildi veic ekonomikas dalībnieku grupas, var būt nepieciešama tādu nosacījumu izvirzīšana, kas netiek prasīti no individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kurus vajadzētu pamatot ar objektīviem iemesliem un kuriem vajadzētu būt samērīgiem, varētu cita starpā, piemēram, būt prasība iepirkuma procedūras vajadzībām iecelt kopīgu pārstāvi vai vadošu partneri vai prasība sniegt informāciju par grupu sastāvu.

(16)

Līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus.

(17)

Ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (8) jo īpaši apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (“NVI”). NVI mērķis ir izveidot līdzsvarotu tiesību un pienākumu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas NVI 1., 2., 4. un 5. pielikums un Vispārējās piezīmes Eiropas Savienības I papildinājumam, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējām iestādēm minētajos nolīgumos paredzētie pienākumi būtu jāpilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas.

(18)

NVI attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas NVI un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst NVI noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR izteiksmē. Būtu jāparedz arī EUR izteikto robežvērtību periodiska pārskatīšana, lai, izmantojot tīri matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām svārstībām attiecībā pret minētajām speciālajām aizņēmuma tiesībām. Bez minētajiem periodiskajiem matemātiskajiem pielāgojumiem nākamajā šo jautājumu sarunu kārtā būtu jāizskata NVI noteikto robežvērtību palielinājuma jautājums.

(19)

Būtu jāprecizē, ka, aprēķinot līguma vērtību, ir jāņem vērā visi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir saņemti no līgumslēdzējas iestādes vai trešām personām. Tāpat būtu jāprecizē, ka robežvērtību noteikšanas vajadzībām līdzīgu piegāžu jēdziens būtu jāsaprot kā produkti, kas paredzēti identiskam vai līdzīgam lietojumam, piemēram, pārtikas produktu loka vai dažādu biroja mēbeļu priekšmetu piegādes. Ekonomikas dalībnieks, kas darbojas attiecīgajā jomā, šāda veida piegādes visdrīzāk veiktu kā daļu no sava parastā produktu loka.

(20)

Konkrēta iepirkuma vērtības aprēķināšanas nolūkos būtu jāprecizē, ka iepirkuma sadalīšanu par pamatu šīs vērtības aprēķināšanai vajadzētu atļaut izmantot tikai tad, ja to pamato ar objektīviem iemesliem. Piemēram, varētu pamatot, ka līgumslēdzējas iestādes atsevišķas struktūrvienības līmenī (piemēram, skolas vai bērnudārza līmenī) līguma vērtību aprēķina tad, ja attiecīgajai struktūrvienībai par iepirkumu ir patstāvīga atbildība. Šādu pieņēmumu var izdarīt tad, ja attiecīgā atsevišķā struktūrvienība patstāvīgi veic iepirkuma procedūru un pieņem lēmumus par pirkšanu, tās rīcībā ir atsevišķa budžeta pozīcija, kas paredzēta attiecīgajam iepirkumam, tā slēdz līgumu neatkarīgi un to finansē no tās rīcībā esošā budžeta. Ja līgumslēdzēja iestāde tikai rīko iepirkumu decentralizētā veidā, tas nav pamatojums iepirkuma sadalīšanai.

(21)

Uz publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, un kuri ietilpst šo darbību jomā, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (9). Tomēr līgumi, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir saistībā ar to veiktajiem jūras, piekrastes vai upju transporta pakalpojumiem, ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(22)

Tā kā šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm, tā neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāprecizē, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(23)

Gadījumos, kad tiesības slēgt publiskus līgumus par konkrētiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzpproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Tomēr minētais izņēmums nebūtu jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu raidījumu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei.

(24)

Būtu jāatgādina, ka šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumus un citus līdzīgus alternatīvas strīdu izšķiršanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ir nolīgtas vai izraudzītas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem Būtu jāprecizē, ka šī Direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumiem, ar ko paredz minēto pakalpojumu sniegšanu, lai kā arī tie nebūtu nosaukti valsts tiesību aktos.

(25)

Zināmu skaitu juridisko pakalpojumu sniedz pakalpojumu sniedzēji, kurus izraudzījusies dalībvalsts tiesa, saistībā ar tiem advokāti pārstāv klientus tiesvedībā, tie ir jāsniedz notāriem vai tie ir saistīti ar valsts varas īstenošanu. Šādus juridiskos pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ieceltas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem, piemēram, valsts prokuroru iecelšana dažās dalībvalstīs. Tādēļ minētos juridiskos pakalpojumus nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

(26)

Ir vietā precizēt, ka šajā direktīvā minētajam finanšu instrumentu jēdzienam ir piešķirta tāda pati nozīme, kāda tā ir citos iekšējā tirgus tiesību aktos, un, ņemot vērā, ka nesen ir izveidots Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms, būtu jānosaka, ka darbības, ko veic ar minētā instrumenta un minētā mehānisma palīdzību, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāiekļauj aizdevumi - neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju vai citām saistītām darbībām.

(27)

Būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (10) 5. panta 1. punktā ir nepārprotami noteikts, ka Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK attiecīgi piemēro pakalpojumu līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autobusu vai tramvaju, savukārt Regula (EK) Nr. 1370/2007 attiecas uz pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot autobusu vai tramvaju. Būtu arī jāatgādina, ka minēto regulu turpina piemērot publiskiem pakalpojumu līgumiem, kā arī pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot dzelzceļu vai metro. Lai precizētu saistību starp šo direktīvu un Regulu (EK) Nr. 1370/2007, būtu nepārprotami jāparedz, ka šī direktīva nebūtu piemērojama tiem publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot dzelzceļu vai metro, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanai joprojām būtu jāpiemēro minētā regula. Ciktāl Regula (EK) Nr. 1370/2007 ļauj valsts tiesību aktos atkāpties no noteikumiem, kas paredzēti minētajā regulā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt savos tiesību aktos paredzēt to, ka tiesības slēgt publiskus pakalpojumu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu vai metro, ir jāpiešķir līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ievērojot to vispārējos publiskā iepirkuma noteikumus.

(28)

Šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku. Tomēr šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo. Būtu skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu. Šajā sakarā būtu arī jāprecizē, ka CPV 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” neietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir iekļauti CPV 8514. klasē. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods Nr. 85143000-3 un kuros ietilpst tikai ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”). Tādējādi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība.

(29)

Ir vietā atgādināt, ka šo direktīvu piemēro tikai dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm. Tādējādi tās noteikumus kopumā nepiemēro politiskām partijām, kas nav līgumslēdzējas iestādes. Tomēr dažās dalībvalstīs politiskās partijas varētu atbilst publisko tiesību subjektu jēdzienam.

Tomēr konkrēti pakalpojumi (piemēram, propagandas filmu un videofilmu ražošana), kad tie tiek sniegti saistībā ar vēlēšanu kampaņu, ir tik cieši saistīti ar pakalpojuma sniedzēja politiskajiem uzskatiem, ka šādu pakalpojumu sniedzējus parasti izvēlas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem.

Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusam un finansēšanai piemēro citus noteikumus, nevis šajā Direktīvā noteiktos noteikumus.

(30)

Dažos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēju iestāžu apvienība var būt vienīgais konkrētā pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka nav vajadzības šo direktīvu piemērot publisku pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai minētajai līgumslēdzējai iestādei vai apvienībai.

(31)

Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz līgumiem, kas noslēgti starp publiskā sektora subjektiem. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos publiskajā sektorā noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus.

Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskā sektora iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanai nevajadzētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību veikt tām uzticētos sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, izmantojot savus resursus, kas ietver iespēju sadarboties ar citām publiskā sektora iestādēm.

Būtu jānodrošina, ka publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība, kurai piešķirts atbrīvojums, nerada konkurences izkropļojumus attiecībā uz privātiem ekonomikas dalībniekiem, ciktāl tā privātu pakalpojumu sniedzēju nostāda labākā stāvoklī attiecībā pret konkurentiem.

(32)

Publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas kontrolētām juridiskām personām, nebūtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras, ja līgumslēdzēja iestāde pār attiecīgo juridisko personu īsteno kontroli, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ar noteikumu, ka kontrolētā juridiskā persona vairāk nekā 80 % no savām darbībām veic, pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzdevusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskās personas, kurus kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde, neatkarīgi no tā, kam par labu līgumu pilda.

Šo izņēmumu nevajadzētu attiecināt uz situācijām, kad privātam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos publiskā līguma piešķiršana bez konkursa procedūras šim privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, dotu nepamatotas priekšrocības attiecībā pret viņa konkurentiem. Tomēr, ņemot vērā tādu publiskā sektora struktūru specifiku, dalība kurās ir obligāta, piemēram, organizācijas, kas ir atbildīgas par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību vai izpildi, tas neattiecas uz gadījumiem, kad konkrētu privātu ekonomikas dalībnieku līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā ir obligāta saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, kas atbilst Līgumiem, ja šāda līdzdalība neietver kontroli vai bloķēšanu un tai nav izšķirošas ietekmes uz kontrolētās juridiskās personas lēmumiem. Turklāt būtu jāprecizē, ka izšķirošais elements ir tikai tieša privāta līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā. Tāpēc, ja kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai kontrolējošajām līgumslēdzējām iestādēm ir privāta kapitāla līdzdalība, tas neliedz publisko līgumu slēgšanas tiesības piešķirt kontrolētajai juridiskajai personai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, jo šāda līdzdalība negatīvi neietekmē konkurenci starp privātiem ekonomikas dalībniekiem.

Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, publisko tiesību subjektiem, kurām var būt privāta kapitāla līdzdalība, vajadzētu būt iespējai izmantot horizontālās sadarbības izņēmumu. Tādējādi, ja ir izpildīti visi citi nosacījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību, horizontālās sadarbības izņēmumu vajadzētu attiecināt arī uz šādām līgumslēdzējām iestādēm, ja attiecīgo līgumu slēdz tikai līgumslēdzējas iestādes.

(33)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties sniegt savus sabiedriskos pakalpojumus kopīgi sadarbojoties bez pienākuma izmantot kādu konkrētu juridisko formu. Šāda sadarbība varētu aptvert visa veida darbības, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un pienākumu izpildi, kas piešķirti iesaistītajām iestādēm vai ko tās ir uzņēmušās, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu obligātos vai brīvprātīgos uzdevumus vai pakalpojumus, kas konkrētām struktūrām piešķirti atbilstoši publiskajām tiesībām. Dažādu iesaistīto iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem nav obligāti jābūt identiskiem; tie arī var viens otru papildināt.

Līgumiem par sabiedrisko pakalpojumu kopīgu sniegšanu nevajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, ja tie noslēgti tikai starp līgumslēdzējām iestādēm, ja šādas sadarbības īstenošanas pamatā ir tikai sabiedrības interešu apsvērumi un ja neviens privāts pakalpojumu sniedzējs nav nostādīts labākā stāvoklī attiecībā pret tā konkurentiem.

Lai izpildītu minētos nosacījumus, sadarbības pamatā vajadzētu būt sadarbošanās koncepcijai. Šādai sadarbībai nav nepieciešams, lai visas iesaistītās iestādes uzņemtos galveno līgumsaistību izpildi, kamēr vien ir saistības veicināt to, lai attiecīgais sabiedriskais pakalpojums tiktu pildīts sadarbībā. Turklāt šīs sadarbības īstenošanā, tostarp attiecībā uz jelkādiem finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, būtu jāvadās tikai pēc sabiedrības interešu apsvērumiem.

(34)

Pastāv zināmi gadījumi, kad juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētiem attiecīgiem noteikumiem rīkojas kā noteiktu līgumslēdzēju iestāžu instruments vai tehniskais dienests, tās pienākums ir izpildīt rīkojumus, ko tai dod minētās līgumslēdzējas iestādes, un tā nevar ietekmēt atlīdzību, ko tā saņem par savu darbību. Tā kā šādām tīri administratīvām attiecībām nav līgumiska rakstura, tām nebūtu jāietilpst publiskā iepirkuma procedūru darbības jomā.

(35)

Būtu jāsekmē pētniecības un izstrādes programmu līdzfinansēšana no rūpniecības avotiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šī direktīva ir piemērojama tikai tad, ja nav šādas līdzfinansēšanas un ja pētniecības un izstrādes darbību iznākums nonāk pie attiecīgās līgumslēdzējas iestādes. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju, ka šīs darbības veikušais pakalpojumu sniedzējs varētu par tām publiskot pārskatu, ja vien līgumslēdzējai iestādei paliek ekskluzīvas tiesības pētniecības un izstrādes darbību iznākumu izmantot savām vajadzībām. Tomēr fiktīvai apmaiņai ar pētniecības un izstrādes rezultātiem vai tikai simboliskai līdzdalībai pakalpojuma sniedzēja atlīdzināšanā nevajadzētu liegt piemērot šo direktīvu.

(36)

Nodarbinātība un profesija veicina iekļaušanos sabiedrībā un ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem. Šajā kontekstā liela nozīme var būt aizsargātām darbnīcām. Tas pats sakāms par citiem sociāliem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju. Tomēr šādas darbnīcas vai uzņēmumi parastos konkurences apstākļos varētu nespēt iegūt līgumu slēgšanas tiesības. Tādēļ ir vietā paredzēt, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt šādām darbnīcām vai uzņēmumiem tiesības piedalīties publisku līgumu vai konkrētu to daļu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai rezervēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu kontekstā.

(37)

Ņemot vērā vides, sociālo un darba tiesību jomas prasību pienācīgu integrāciju publisko iepirkumu procedūrās, jo īpaši svarīgi ir, lai dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošinātu atbilstību vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā un kuri izriet no valsts un Savienības līmeņa normatīviem aktiem, dekrētiem un lēmumiem, kā arī no koplīgumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpat līguma izpildes laikā vajadzētu piemērot pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, ko ratificējušas visas dalībvalstis un kas uzskaitīti X pielikumā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu būt par šķērsli tādu nodarbinātības noteikumu piemērošanai, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem.

Attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Šādus attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (11) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un lai neradītu tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem un darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm.

(38)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojumus sniedz vietā, kurā tiek veiktas tiem raksturīgās darbības. Ja pakalpojumus sniedz attālināti (piemēram, zvanu centru pakalpojumi), minētos pakalpojumus būtu jāuzskata par tādiem, kurus sniedz to izpildes vietā, neatkarīgi no vietām un dalībvalstīm, kurām adresēti šie pakalpojumi.

(39)

Attiecīgos pienākumus var iekļaut līguma klauzulās. Publiskos līgumos vajadzētu būt iespējai iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesībām. Šo attiecīgo pienākumu nepildīšanu varētu uzskatīt par smagu ekonomikas dalībnieka pārkāpumu, kas var novest pie šāda ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(40)

Šo vides, sociālo un darba tiesību noteikumu ievērošanas kontroli būtu jāveic attiecīgajās iepirkuma procedūras stadijās, piemērojot vispārīgos principus, ar ko reglamentē dalībnieku atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemērojot izslēgšanas kritērijus un piemērojot noteikumus par nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Šādiem nolūkiem nepieciešamo pārbaudi būtu jāveic saskaņā ar attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumus un pašdeklarācijas.

(41)

Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst LESD noteikumiem.

(42)

Ir ļoti nepieciešams, lai līgumslēdzējas iestādes varētu rīkoties elastīgāk un izvēlēties iepirkuma procedūru, kurā paredzētas sarunas. Plašāka minēto procedūru izmantošana arī varētu palielināt pārrobežu tirdzniecību, jo Novērtējumā ir atklājies, ka tādu līgumu gadījumā, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā ar iepriekšēju publicēšanu, ir īpaši augsts sekmīgu pārrobežu piedāvājumu skaits. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu izmanto dažādās situācijās, kad nav sagaidāms, ka atklātas vai slēgtas procedūras bez sarunām varētu dot apmierinošu iepirkuma iznākumu. Būtu jāatgādina, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi konkursa dialoga izmantošana, ja vērtē pēc līgumu vērtības. Šī procedūra ir izrādījusies lietderīga gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt. Šāda situācija jo īpaši var rasties saistībā ar inovatīviem projektiem, lielu integrētu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, lieliem datortīkliem vai projektiem, kam vajadzīgs komplekss un strukturizēts finansējums. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina iecelt projekta vadītāju, lai piešķiršanas procedūras laikā nodrošinātu labu sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzēju iestādi.

(43)

Būvdarbu līgumu gadījumā šādas situācijas var būt nestandarta ēku būvdarbi vai tādi būvdarbi, kas ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus. Konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialoga izmantošana varētu būt lietderīga pakalpojumiem vai piegādēm, kam vajadzīgi pielāgošanas vai projektēšanas pasākumi. Šādi pielāgošanas vai projektēšanas pasākumi ir sevišķi nepieciešami kompleksu iegāžu gadījumos, piemēram, iegādājoties sarežģītus izstrādājumus, intelektuālos pakalpojumus, piemēram, dažus konsultāciju pakalpojumus, arhitektūras pakalpojumus vai inženierijas pakalpojumus, vai vērienīgus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektus. Minētajos gadījumos var būt vajadzīgas sarunas, lai nodrošinātu, ka attiecīgā piegāde vai pakalpojums atbilst līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Attiecībā uz standarta pakalpojumiem vai piegādēm, ko tirgū var nodrošināt daudz dažādu ekonomikas dalībnieku, konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu nevajadzētu izmantot.

(44)

Konkursa procedūrai ar sarunām vajadzētu būt pieejamai arī gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā saņemti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm būtu jāļauj risināt sarunas ar mērķi iegūt atbilstīgu un pieņemamu piedāvājumu.

(45)

Konkursa procedūra ar sarunām būtu jāpapildina ar pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu ievērošanu. Konkrētāk, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu jau iepriekš norādīt minimālās prasības, kas raksturo iepirkumu un ko nedrīkstētu izmainīt sarunās. Piešķiršanas kritērijiem un to svērumam vajadzētu palikt stabiliem visā procedūras laikā, un par tiem nedrīkstētu būt sarunu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem. Sarunu mērķim vajadzētu būt piedāvājumu uzlabošanai, lai līgumslēdzējas iestādes varētu pirkt tādus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir pilnībā pielāgotas to konkrētajām vajadzībām. Sarunas var skart visus iegādājamo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturlielumus, tostarp, piemēram, kvalitāti, daudzumus, komerciālos nosacījumus, kā arī sociālos, vides un inovatīvos aspektus, ja vien tās nav minimālās prasības.

Būtu jāprecizē, ka minimālās prasības, kas jānosaka līgumslēdzējai iestādei, ir tie nosacījumi un raksturlielumi (jo īpaši fiziskie, funkcionālie un juridiskie), kam jāatbilst vai kam jāpiemīt ikvienam piedāvājumam, lai līgumslēdzēja iestāde varētu līguma slēgšanas tiesības piešķirt saskaņā ar izraudzītajiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu procesa pārredzamību un izsekojamību, būtu pienācīgi jādokumentē visi posmi. Turklāt visi piedāvājumi visas procedūras laikā būtu jāiesniedz rakstiski.

(46)

Būtu jāļauj līgumslēdzējām iestādēm saīsināt noteiktus termiņus, kas piemērojami atklātām un slēgtām procedūrām un konkursa procedūrām ar sarunām, ja minētie termiņi nebūtu praktiski piemērojami steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējām iestādēm būtu pienācīgi jāpamato. Būtu jāprecizē, ka tai nav jābūt ārkārtējai steidzamībai, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama.

(47)

Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei centrālie elementi. Publiskā sektora iestādēm būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot svarīgas sociālās problēmas. Tas ļauj panākt maksimāli lietderīgu publiskā sektora līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Būtu jāatgādina, ka virkne iepirkuma modeļu ir izklāstīta Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumā “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā: inovāciju veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā”, kas attiecas uz to pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu, kuri nav šīs direktīvas darbības jomā. Minētie modeļi joprojām būtu pieejami, bet šai direktīvai būtu jāveicina arī inovācijas publiskais iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķus.

(48)

Ņemot vērā inovācijas nozīmīgumu, līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina pēc iespējas biežāk ļaut iesniegt piedāvājumu variantus. Minēto iestāžu uzmanība būtu jāvērš uz to, ka – pirms tiek norādīts, ka var iesniegt variantus, – ir nepieciešams noteikt minimālās prasības, kādām variantiem ir jāatbilst.

(49)

Gadījumos, kad nepieciešamību pēc kāda inovatīva produkta vai pakalpojuma vai inovatīvu būvdarbu izstrādes un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošu iegādi nevar realizēt ar tiem risinājumiem, kas jau pieejami tirgū, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt pieejamai īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, kas ir šīs direktīvas darbības jomā. Šai īpašai iepirkuma procedūrai būtu jāļauj līgumslēdzējām iestādēm izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra. Inovācijas partnerības pamatā vajadzētu būt procedūras noteikumiem, kas piemērojami konkursa procedūrai ar sarunām, un vienīgajam līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vajadzētu būt labākajai cenas un kvalitātes attiecībai, kas ir vispiemērotākais kritērijs, lai salīdzinātu piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem. Gan saistībā ar ļoti lieliem projektiem, gan mazākiem inovatīviem projektiem inovācijas partnerība būtu jāstrukturē tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo “tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu.

Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm inovācijas partnerību nevajadzētu izmantot tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Dažos gadījumos šādas sekas varētu palīdzēt novērst, izveidojot inovācijas partnerību ar vairākiem partneriem.

(50)

Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas būtu jāizmanto tikai ļoti ārkārtējos apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci vai labākus iepirkuma rezultātus, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tas tā ir mākslas darbu gadījumā, kad mākslinieka identitāte jau savas būtības dēļ nosaka paša mākslas priekšmeta unikālo raksturu un vērtību. Ekskluzivitāte var rasties arī citu iemeslu dēļ, taču tikai objektīvas ekskluzivitātes situācijas var attaisnot to, ka tiek izmantota sarunu procedūra bez publicēšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījusi pati līgumslēdzēja iestāde saistībā ar gaidāmo iepirkuma procedūru.

Līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlas izmantot šo izņēmumu, būtu jānorāda iemesli, kādēļ nav nekādu pamatotu alternatīvu vai aizstājēju, piemēram, izmantojot alternatīvus izplatīšanas kanālus, tostarp ārpus līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts, vai apsverot iespēju izmantot funkcionāli līdzīgus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus.

Ja ekskluzivitātes situācija pastāv tehnisku iemeslu dēļ, tad tie ir katrā konkrētajā gadījumā precīzi jānosaka un jāpamato. Starp tiem var būt, piemēram, tas, ka nevienam citam ekonomikas dalībniekam faktiski nav tehnisko iespēju sasniegt prasītos rezultātus, vai arī nepieciešamība izmantot īpašu zinātību, rīkus vai līdzekļus, kuri ir tikai viena ekonomikas dalībnieka rīcībā. Tehniskie iemesli var izrietēt arī no īpašām sadarbspējas prasībām, kas jāizpilda, lai nodrošinātu iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu funkcionēšanu.

Visbeidzot, iepirkuma procedūra nav lietderīga gadījumos, kad piegādes tieši iegādājas preču tirgos, tostarp tirdzniecības platformās tādām precēm kā lauksaimniecības produkti un izejmateriāli un enerģētikas tirdzniecībai, kur regulētā un pārraudzītā daudzpusējā tirdzniecības struktūra pati par sevi garantē tirgus cenas.

(51)

Būtu arī jāprecizē, ka noteikumi par konfidenciālas informācijas aizsardzību nekādā veidā nerada šķēršļus tam, ka tiek publiskotas noslēgto līgumu nekonfidenciālās daļas, tostarp jebkādi to turpmāki grozījumi.

(52)

Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu elektroniska pieejamība un – pēc 30 mēnešu pārejas posma – pilnībā elektroniska saziņa, proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska iesniegšana). Dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm, ja tās vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm, ja tās vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Būtu arī jāprecizē, ka elektronisko saziņas līdzekļu obligātai izmantošanai saskaņā ar šo direktīvu tomēr nevajadzētu līgumslēdzējām iestādēm uzlikt pienākumu veikt piedāvājumu elektronisku apstrādi, nedz arī likt izmantot elektronisku vērtēšanu vai automātisku apstrādi. Turklāt saskaņā ar šo direktīvu pienākumam izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus nevajadzētu attiekties nedz uz kādiem publiskā iepirkuma procesa elementiem pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, nedz arī uz līgumslēdzējas iestādes iekšējo saziņu.

(53)

Izņemot dažās īpašās situācijās, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, kas nav diskriminējoši, ir vispārēji pieejami un savietojami ar vispārēji izmantotiem IKT produktiem, un kas neierobežo ekonomikas dalībnieku iespējas piekļūt iepirkuma procedūrai. Izmantojot šādus saziņas līdzekļus, būtu arī pietiekami jāņem vērā to pieejamība personām ar invaliditāti. Būtu jāprecizē, ka pienākums izmantot elektroniskos līdzekļus visos publiskā iepirkuma procedūras posmos būtu nevietā, ja elektronisko līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami, nedz arī tad, ja attiecīgos paziņojumus varētu apstrādāt, tikai izmantojot specializētu biroja aprīkojumu. Tādēļ noteiktos gadījumos, kas būtu izsmeļoši jāuzskaita, līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam prasīt iesniegšanas procesā izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šī direktīva nosaka, ka šādiem gadījumiem vajadzētu ietvert situācijas, kurās nāktos izmantot specializētu biroja aprīkojumu, kas līgumslēdzējām iestādēm nav vispārēji pieejams, piemēram, platformāta printeri. Dažās iepirkuma procedūrās iepirkuma procedūras dokumentos varētu būt noteikta prasība iesniegt fizisku vai pēc mēroga darinātu modeli, ko līgumslēdzējām iestādēm nevar iesniegt, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šādās situācijās modelis būtu līgumslēdzējām iestādēm jānosūta pa pastu vai izmantojot citu atbilstīgu piegādātāju.

Tomēr būtu jāprecizē, ka citu saziņas līdzekļu izmantošana būtu jāatļauj tikai tiem iepirkuma procedūras elementiem, kam nav prasīti elektroniskie saziņas līdzekļi.

Ir vietā precizēt – ja tas nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai noteikt maksimālo ierobežojumu datņu lielumam, kuras var iesniegt.

(54)

Var būt izņēmuma gadījumi, kuros līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj neizmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja šādu saziņas līdzekļu neizmantošana ir vajadzīga, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja vajadzīgo aizsardzības līmeni var nodrošināt ar elektroniskiem rīkiem, kas nav vispārēji pieejami, tad būtu jāizmanto šādi elektroniskie rīki. Tas, piemēram, varētu būt gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes prasa izmantot īpašus šim mērķim paredzētus drošus saziņas līdzekļus, kuriem tās piedāvā piekļūt.

(55)

Atšķirīgi tehniskie formāti vai procesi un ziņojumapmaiņas standarti var radīt potenciālus šķēršļus sadarbspējai – ne vien katrā no dalībvalstīm, bet arī jo īpaši starp dalībvalstīm. Piemēram, lai piedalītos iepirkuma procedūrā, kurā ir atļauts vai prasīts izmantot elektroniskos katalogus, kas ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt, ekonomikas dalībniekiem, ja nebūtu standartizācijas, būtu savi katalogi jāpielāgo katrai iepirkuma procedūrai, kas nozīmētu ļoti līdzīgas informācijas sniegšanu atšķirīgos formātos atkarībā no attiecīgās līgumslēdzējas iestādes specifikācijām. Tādējādi kataloga formātu standartizēšana uzlabotu sadarbspējas līmeni, palielinātu efektivitāti un arī samazinātu pūliņus, kas vajadzīgi no ekonomikas dalībnieku puses.

(56)

Apsverot, vai ir nepieciešams nodrošināt vai palielināt sadarbspēju starp atšķirīgiem tehniskajiem formātiem vai procesiem un ziņojumapmaiņas standartiem, padarot par obligātu konkrētu standartu izmantošanu, un, ja tā, tad, kurus standartus likt izmantot, Komisijai vajadzētu pilnībā ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus. Tai būtu arī jāapsver, cik plaši kādu konkrētu standartu ekonomikas dalībnieki un līgumslēdzējas iestādes jau izmanto praksē un cik labi tas ir darbojies. Pirms padarīt kāda konkrēta tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisijai vajadzētu arī rūpīgi apsvērt izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru. Ja attiecīgos standartus nav izstrādājusi kāda starptautiska, Eiropas vai valsts standartizācijas organizācija, tiem būtu jāatbilst prasībām, kas piemērojamas IKT standartiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (12).

(57)

Pirms noteikt drošības līmeni, kas vajadzīgs elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kuri izmantojami dažādajos piešķiršanas procedūras posmos, dalībvalstīm un līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizvērtē proporcionalitāte starp, no vienas puses, prasībām, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pareizu un uzticamu attiecīgā paziņojuma nosūtītāju identificēšanu, kā arī tā satura integritāti, un, no otras puses, problēmu rašanās risku, piemēram, situācijas, kad paziņojumus sūta kāds cits sūtītājs, nevis tas, kas norādīts. Ja nekas cits nemainās, tas nozīmētu, ka drošības līmenis, kas vajadzīgs, piemēram, e-pastam, ar ko lūdz apstiprināt precīzu adresi, kurā notiks informatīva sanāksme, nebūtu jānosaka tādā pašā līmenī kā pašam piedāvājumam, kas uzskatāms par saistošu oferti no ekonomikas dalībnieka puses. Līdzīgā kārtā proporcionalitātes izvērtēšanas rezultātā varētu pazemināt drošības līmeni, kas nepieciešams saistībā ar elektronisko katalogu atkārtotu iesniegšanu vai piedāvājumu iesniegšanu “minikonkursos”, kurus rīko saskaņā ar pamatnolīgumu, vai saistībā ar piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem.

(58)

Lai gan tādiem iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem kā iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apstiprinājums un piedāvājumi vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, citādā ziņā joprojām vajadzētu būt iespējamai mutiskai saziņai ar ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka tās saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, kas ļauj pārbaudīt, vai tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi, lai mutiska saziņa ar pretendentiem, kura varētu ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, tiktu dokumentēta pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno aspektu kopsavilkumiem.

(59)

Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un lai uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu skaita, vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas MVU piekļūt tirgum.

(60)

Tiek plaši izmantots tāds instruments kā pamatnolīgumi, ko visā Eiropā uzskata par efektīvu iepirkuma metodi. Tāpēc tas lielā mērā būtu jāatstāj nemainīts. Tomēr ir jāprecizē daži aspekti, jo īpaši tas, ka pamatnolīgumus nevajadzētu izmantot līgumslēdzējām iestādēm, kas nav tajos norādītas. Šim nolūkam līgumslēdzējām iestādēm, kas ir konkrēta pamatnolīguma puses, jau no paša sākuma vajadzētu būt skaidri norādītām vai nu pēc nosaukuma, vai ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar atsauci uz līgumslēdzēju iestāžu konkrētu kategoriju skaidri norobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, tā lai varētu viegli un nepārprotami identificēt attiecīgās līgumslēdzējas iestādes. Līdzīgā kārtā pamatnolīgumam nevajadzētu būt atvērtam jaunu ekonomikas dalībnieku ienākšanai, kad tas jau noslēgts. Tas, piemēram, nozīmē, ka gadījumos, kad centralizēto iepirkumu struktūra izmanto vispārēju reģistru ar līgumslēdzējām iestādēm vai to kategorijām, piemēram, pašvaldību iestādēm konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, kas ir tiesīgas izmantot tās noslēgtos pamatnolīgumus, minētajai centralizēto iepirkumu struktūrai tas jādara tā, lai būtu iespējams pārbaudīt ne vien attiecīgās līgumslēdzējas iestādes identitāti, bet arī datumu, no kura tā iegūst tiesības izmantot centralizēto iepirkumu struktūras noslēgto pamatnolīgumu, jo šis datums nosaka, kādus konkrētus pamatnolīgumus minētajai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt atļautam izmantot.

(61)

Starp objektīvajiem nosacījumiem, ar ko nosaka, kuram no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma pusei, būtu jāpilda kāds konkrēts uzdevums, piemēram, piegādes vai pakalpojumi, ko paredzēts izmantot fiziskām personām, pamatnolīgumos, kur izklāstīti visi noteikumi, var būt attiecīgo fizisko personu vajadzībai vai izvēlei.

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot lielāku elastību, veicot iepirkumus saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas noslēgti ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku un kuros izklāstīti visi noteikumi.

Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu atļaut iegūt konkrētus būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, uz ko attiecas pamatnolīgums, tos vai nu prasot no viena no ekonomikas dalībniekiem, ko nosaka pēc objektīviem kritērijiem un saskaņā ar jau noteiktajiem noteikumiem, vai piešķirot tiesības slēgt īpašu līgumu par attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem pēc “minikonkursa” starp ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma pusēm. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos norādīt objektīvos kritērijus, pēc kuriem izvēlēsies vienu no minētajām abām pamatnolīguma izpildes metodēm. Šādi kritēriji varētu attiekties, piemēram, uz attiecīgo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu daudzumu, vērtību vai raksturlielumiem, tostarp uz nepieciešamību pēc augstāka līmeņa pakalpojuma vai paaugstināta drošības līmeņa, vai uz cenu līmeņu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekš noteiktu cenu indeksu. Pamatnolīgumus nevajadzētu izmantot nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Atbilstīgi šai direktīvai līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu būt pienākumam saskaņā ar minēto pamatnolīgumu iepirkt būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, uz kuriem šis pamatnolīgums attiecas.

(62)

Būtu arī jāpaskaidro, ka, kaut gan tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, piešķir pirms paša pamatnolīguma termiņa beigām, tomēr atsevišķu šādu līgumu termiņiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, nav jāsakrīt ar attiecīgā pamatnolīguma termiņa ilgumu, bet varētu attiecīgā gadījumā būt īsāki vai garāki. Jo īpaši būtu jāatļauj tādu atsevišķu līgumu ilgumu, kuru pamatā ir pamatnolīgums, noteikt, ņemot vērā tādus faktorus kā laiks, kas ir vajadzīgs, lai tos izpildītu; ja ir iekļauta tāda aprīkojuma apkope, kura lietošanas laiks ir ilgāks par četriem gadiem, vai ja ir vajadzīga plaša darbinieku apmācība, lai izpildītu attiecīgo līgumu.

Būtu arī jāpaskaidro, ka varētu būt izņēmuma gadījumi, kad vajadzētu atļaut pašu pamatnolīgumu termiņu paredzēt ilgāku par četriem gadiem. Šādi gadījumi, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, jo īpaši ar pamatnolīguma priekšmetu, varētu, piemēram, rasties tad, ja ekonomikas dalībnieku rīcībā ir jābūt aprīkojumam, kura amortizācijas laikposms ir ilgāks par četriem gadiem un kuram ir jābūt pieejamam jebkurā brīdī visā pamatnolīguma darbības laikā.

(63)

Ņemot vērā gūto pieredzi, ir arī jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai līgumslēdzējas iestādes varētu pilnībā izmantot priekšrocības, ko nodrošina minētā instrumenta sniegtās iespējas. Šīs sistēmas ir jāvienkāršo, proti, tām vajadzētu darboties kā slēgtām procedūrām, tādējādi novēršot vajadzību pēc informatīviem piedāvājumiem, kuri atzīti par vienu no lielākajiem slogiem, kas saistīti ar dinamiskajām iepirkumu sistēmām. Tādējādi jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst atlases kritērijiem, būtu jāļauj piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, visā tās spēkā esamības laikā. Šī iepirkumu metode līgumslēdzējai iestādei nodrošina sevišķi plašu piedāvājumu loku un tāpēc ļauj panākt publisko līdzekļu optimālu izmantošanu ar plašu konkurenci attiecībā uz plaši izmantotiem vai standarta produktiem vai pakalpojumiem, kas ir vispārēji pieejami tirgū.

(64)

Minētie dalības pieteikumi būtu parasti jāizskata ne ilgāk kā 10 darbdienu laikā, jo atlases kritēriju vērtēšana notiks, balstoties uz vienkāršotajām dokumentācijas prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā. Tomēr, kad pirmoreiz izveido dinamisku iepirkumu sistēmu, līgumslēdzējas iestādes, saņemot atbildes uz pirmoreiz publicēto paziņojumu par līgumu vai uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību, varētu saskarties ar tik lielu dalības pieteikumu skaitu, ka tām vajadzētu vairāk laika, lai šos pieteikumus izskatītu. Tam vajadzētu būt pieļaujamam ar noteikumu, ka konkrēts iepirkums netiek uzsākts pirms nav izskatīti visi pieteikumi. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai brīvi organizēt to, kā tās iecerējušas izskatīt dalības pieteikumus, piemēram, nolemjot šādas izskatīšanas rīkot tikai reizi nedēļā ar noteikumu, ka tiek ievēroti termiņi katra dalības pieteikuma izskatīšanai.

(65)

Jebkurā dinamiskas iepirkumu sistēmas spēkā esamības brīdī līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt ekonomikas dalībniekiem atbilstīgā termiņā iesniegt atjauninātu un aktualizētu pašdeklarāciju par kvalifikācijas atlases kritēriju izpildi. Būtu jāatgādina, ka iespēja, kas paredzēta šīs direktīvas vispārējos noteikumos par pierādījumiem, proti, prasīt, lai ekonomikas dalībnieki iesniedz apliecinošus dokumentus, un pienākums to darīt tam pretendentam, kam tā nolēmusi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, ir piemērojama arī dinamisko iepirkuma sistēmu īpašajā kontekstā.

(66)

Lai veicinātu MVU iespējas piedalīties plaša mēroga dinamiskā iepirkumu sistēmā, piemēram, tādā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu spēt šo sistēmu iedalīt objektīvi definētās produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās. Šādas kategorijas būtu jādefinē pēc objektīviem faktoriem, starp kuriem varētu būt, piemēram, maksimālais pieļaujamais apjoms attiecīgajā kategorijā piešķiramajiem konkrētajiem līgumiem vai konkrēts ģeogrāfiskais apgabals, kurā jāpilda konkrētie līgumi. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta kategorijās, līgumslēdzējai iestādei būtu jāpiemēro tādi atlases kritēriji, kas ir proporcionāli attiecīgās kategorijas raksturlielumiem.

(67)

Būtu jāprecizē, ka elektroniskās izsoles parasti nav piemērotas dažiem publiskiem būvdarbu līgumiem un dažiem publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, būvdarbu projektēšana, jo elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai vērtēšanai ar elektroniskiem līdzekļiem bez jebkādas iejaukšanās vai izvērtēšanas no līgumslēdzējas iestādes puses, proti, elementi, kas ir kvantificējami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos.

Tomēr būtu arī jāprecizē, ka elektroniskās izsoles iepirkuma procedūrā varētu izmantot, lai iegādātos konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Ir arī vietā atgādināt, ka, lai gan līgumslēdzējām iestādēm paliek brīva izvēle samazināt kandidātu vai pretendentu skaitu, kamēr izsole vēl nav sākusies, pēc izsoles sākuma nevajadzētu atļaut nekādu turpmāku to pretendentu skaita samazinājumu, kas piedalās elektroniskajā izsolē.

(68)

Nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Elektroniskie katalogi ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt. Piemērs varētu būt piedāvājumi, kas iesniegti izklājlapas veidā. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt elektroniskos katalogus visās pieejamajās procedūrās, kurās tiek prasīts izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Elektroniskie katalogi palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, jo īpaši tādā ziņā kā ietaupīts laiks un nauda. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka jaunu metožu izmantošana atbilst šai direktīvai un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tādējādi elektronisko katalogu izmantošanai piedāvājumu iesniegšanai nevajadzētu nozīmēt iespēju ekonomikas dalībniekiem nosūtīt tikai savu vispārējo katalogu. Ekonomikas dalībniekiem būtu tik un tā jāpielāgo savi vispārējie katalogi atkarībā no konkrētās iepirkuma procedūras. Šāda pielāgošana nodrošina, ka katalogā, ko nosūta, atbildot uz konkrētu iepirkuma procedūru, ir tikai tie produkti, būvdarbi vai pakalpojumi, kuri, kā pēc aktīvas izskatīšanas uzskatījis ekonomikas dalībnieks, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām. To darot, ekonomikas dalībniekiem būtu jāļauj kopēt informāciju, kas iekļauta to vispārējā katalogā, taču tiem nevajadzētu atļaut iesniegt pašu vispārējo katalogu.

Turklāt jo īpaši tajos gadījumos, kad atsāk konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu, un ja ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj ģenerēt piedāvājumus attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem.

Ja piedāvājumus ir ģenerējusi līgumslēdzēja iestāde, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, ka piedāvājumā, ko tādējādi izveidojusi līgumslēdzēja iestāde, nav nekādu būtisku kļūdu. Ja ir būtiskas kļūdas, tad līgumslēdzējas iestādes ģenerētajam piedāvājumam nevajadzētu būt ekonomikas dalībniekam saistošam, ja vien kļūda netiek izlabota.

Saskaņā ar prasībām, ko paredz noteikumi par elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisko katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem.

(69)

Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras ir atbildīgas par to, lai veiktu iegādes, pārvaldītu dinamiskās iepirkumu sistēmas vai piešķirtu slēgšanas tiesības publiskiem līgumiem/pamatnolīgumiem, kas paredzēti citām līgumslēdzējām iestādēm, ar vai bez atlīdzības. Līgumslēdzējām iestādēm, kurām ir noslēgts pamatnolīgums, vajadzētu būt iespējai to izmantot atsevišķām vai atkārtotām iegādēm. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes varētu palīdzēt palielināt konkurenci un tām būtu jāpalīdz publiskos iepirkumus padarīt profesionālākus. Tādēļ būtu jāparedz Savienības definīcija centralizēto iepirkumu struktūrām, kas paredzētas līgumslēdzējām iestādēm, un būtu jāprecizē, ka centralizēto iepirkumu struktūras darbojas divos atšķirīgos veidos.

Pirmkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā vairumtirgotājiem, pērkot, veidojot krājumus un pārdodot, vai, otrkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā starpniekiem, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas vai slēdzot pamatnolīgumus, ko izmantos līgumslēdzējas iestādes. Dažos gadījumos šādu starpnieka lomu varētu pildīt, attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot patstāvīgi bez sīkākiem norādījumiem no attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu puses, bet citos gadījumos – attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot saskaņā ar attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu norādījumiem, to vārdā un uz to rēķina.

Turklāt būtu jāparedz noteikumi, lai sadalītu atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējām iestādēm, kas veic iepirkumus no tās vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru rīkošanu atbildīga ir tikai centralizēto iepirkumu struktūra, tai arī vienīgajai jābūt tieši atbildīgai par procedūru likumīgumu. Ja dažas procedūras daļas rīko līgumslēdzēja iestāde, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai piešķirot tiesības slēgt atsevišķus līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, tai vajadzētu būt atbildīgai par tās rīkotajiem procedūras posmiem.

(70)

Vajadzētu atļaut, ka līgumslēdzējas iestādes tiesības slēgt publisku pakalpojumu līgumu par centralizētām iegādes darbībām var piešķirt centralizēto iepirkumu struktūrai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras. Vajadzētu arī atļaut, ka šādos publiskos pakalpojumu līgumos iekļauj iegādes palīgdarbību sniegšanu. Tiesības slēgt publiskos pakalpojumu līgumus par iegādes palīgdarbību sniegšanu, ja to nedara centralizēto iepirkumu struktūra saistībā ar tās veiktajām centralizētajām iegādes darbībām, kas paredzētas attiecīgajai līgumslēdzējām iestādēm, vajadzētu piešķirt saskaņā ar šo direktīvu. Būtu arī jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu būt piemērojamai gadījumos, kad centralizētās iegādes darbības vai iegādes palīgdarbības tiek veiktas citādi, nevis ar līgumu par atlīdzību, kas šīs direktīvas nozīmē ir uzskatāms par iepirkumu.

(71)

Stiprinot noteikumus par centralizēto iepirkumu struktūrām, nevajadzētu nekādi liegt izmantot tādu pašreizējo praksi kā neregulārs kopējais iepirkums, t. i., mazāk institucionalizēta un sistemātiska kopēja iegāde vai tāda iedibinātā prakse, kad vēršas pie pakalpojumu sniedzējiem, kas sagatavo un vada iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes vārdā un uz tās rēķina, un saskaņā ar tās norādījumiem. Tieši otrādi, būtu jāprecizē dažas kopējā iepirkuma iezīmes, jo kopējam iepirkumam var būt svarīga nozīme, tostarp saistībā ar inovatīviem projektiem.

Kopējam iepirkumam var būt daudz dažādu veidu, sākot no koordinēta iepirkuma, kad tiek sagatavotas kopējas tehniskās specifikācijas būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ko iepirks virkne līgumslēdzēju iestāžu, kas katra rīko atsevišķu iepirkuma procedūru, līdz situācijām, kad attiecīgās līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko vienu iepirkuma procedūru, vai nu rīkojoties kopā, vai uzticot vienai līgumslēdzējai iestādei vadīt iepirkuma procedūru visu līgumslēdzēju iestāžu vārdā.

Ja vairākas līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko iepirkuma procedūru, tām vajadzētu būt kopīgi atbildīgām par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr, ja līgumslēdzējas iestādes kopīgi rīko tikai atsevišķas iepirkuma procedūras daļas, kopīgai atbildībai vajadzētu būt tikai par tām procedūras daļām, kas veiktas kopīgi. Katrai līgumslēdzējai iestādei atsevišķi vajadzētu būt atbildīgai tikai par tām procedūrām vai procedūras daļām, ko tā rīko viena pati, piemēram, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatnolīguma slēgšana, dinamiskās iepirkumu sistēmas izmantošana, konkursa atsākšana saskaņā ar pamatnolīgumu vai tāda jautājuma noteikšana kā kurš no ekonomikas dalībniekiem, pamatnolīguma puse, pildīs kādu konkrētu uzdevumu.

(72)

Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes praksi un rīkus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un līdz minimumam samazināt informācijas un darījumu izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot vienotu praksi visā Savienībā. Pēc tam būtu jāseko vispārējam pienākumam pēc 30 mēnešu pārejas perioda izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās.

(73)

Gadījumos, kad publisku līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm, pašlaik nākas saskarties ar konkrētām juridiskām problēmām saistībā ar valstu tiesību aktu kolīzijām. Neraugoties uz to, ka Direktīva 2004/18/EK netieši atļāva kopēju pārrobežu publisko iepirkumu, līgumslēdzējas iestādes joprojām saskaras ar lielām juridiskām un praktiskām grūtībām, veicot iegādes no centralizēto iepirkumu struktūrām citās dalībvalstīs vai kopīgi piešķirot publisko līgumu slēgšanas tiesības. Lai līgumslēdzējas iestādes varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no iekšējā tirgus potenciāla tādā ziņā kā apjomradīti ietaupījumi un dalīts risks un ieguvumi, tostarp inovatīviem projektiem, kas saistīti ar lielāku risku, nekā pamatoti varētu uzņemties viena atsevišķa līgumslēdzēja iestāde, minētās grūtības būtu jānovērš. Tādēļ būtu jāpieņem jauni noteikumi par kopēju pārrobežu iepirkumu, lai atvieglotu sadarbību starp līgumslēdzējām iestādēm un ļautu gūt vairāk labumu no iekšējā tirgus, radot pārrobežu uzņēmējdarbības iespējas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šiem noteikumiem būtu jāparedz nosacījumi centralizēto iepirkumu struktūru pārrobežu izmantošanai un jānorāda piemērojamie publiskā iepirkuma tiesību akti, tostarp piemērojamie tiesību akti par tiesisko aizsardzību, kopēju pārrobežu procedūru gadījumos, papildinot noteikumus par tiesību normu kolīzijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008 (13). Turklāt līgumslēdzējām iestādēm no dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veidot kopējus subjektus, kas dibināti saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi.

Tomēr līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu izmantot ar kopēju pārrobežu iepirkumu saistītās iespējas nolūkā apiet obligātos publisko tiesību noteikumus, kas atbilst Savienības tiesībām un ir tām piemērojami dalībvalstī, kurā tās atrodas. Šādi noteikumi varētu būt, piemēram, noteikumi par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem vai īpašas prasības attiecībā uz par sensitīvu piegāžu izsekojamību.

(74)

Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā publisko iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei un ilgtspējības mērķu sasniegšana. Šajā nolūkā vajadzētu būt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu, standartu un tehnisko specifikāciju daudzveidību tirgū, ieskaitot tos, kas izstrādāti, pamatojoties uz izpildes kritērijiem, kuri saistīti ar būvdarbu, piegāžu un sniegto pakalpojumu aprites ciklu un ražošanas procesa ilgtspējību.

Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas ar prasībām, kas izdevīgākas kādam konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, ko parasti piedāvā šis ekonomikas dalībnieks. Minēto mērķi vislabāk var sasniegt, ja tehniskās specifikācijas sastāda, nosakot funkcionālās un darbības prasības. Funkcionālās un ar darbību saistītas prasības ir arī piemērots līdzeklis, ar ko publiskajā iepirkumā sekmēt inovāciju, un būtu jāizmanto pēc iespējas plašāk. Ja ir atsauces uz Eiropas standartu vai, ja tāda nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi risinājumi. Ekonomikas dalībnieka pienākumam vajadzētu būt pierādīt līdzvērtību pieprasītajam marķējumam.

Lai pierādītu līdzvērtību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt pretendentiem iesniegt trešo personu apstiprinājumus. Tomēr būtu jāļauj iesniegt arī citus atbilstīgus pierādījumus, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks tādā veidā pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

(75)

Līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, vajadzētu būt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar noteikumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ar produkta aprakstu un tā noformējumu, ieskaitot prasības par iepakojumu. Turklāt ir svarīgi, lai minētās prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. Būtu jāpaskaidro, ka ieinteresētās personas var būt publiskā vai privātā sektora struktūras, uzņēmumi vai jebkāda veida nevalstiska organizācija (organizācija, kas nav valsts pārvaldes sastāvdaļa un nav tradicionāls uzņēmums).

Tāpat būtu jāpaskaidro, ka, īpašām valsts vai valdības struktūrām vai organizācijām iesaistoties tādu marķējuma prasību izstrādē, kuras publiskā sektora iestādes var izmantot saistībā ar iepirkumu, minētās struktūras vai organizācijas nezaudē savu trešās personas statusu.

Atsaucēm uz marķējumiem nevajadzētu ierobežot inovāciju.

(76)

Visiem iepirkumiem, ko paredzēts izmantot personām – neatkarīgi no tā, vai plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam –, līgumslēdzējām iestādēm tehniskās specifikācijas ir jāizstrādā tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

(77)

Izstrādājot tehniskās specifikācijas, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāņem vērā no Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā izrietošās prasības, jo īpaši, attiecībā uz personas datu apstrādes sistēmu (sistēmā integrēta datu aizsardzība).

(78)

Publiskais iepirkums būtu jāpielāgo MVU vajadzībām. Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina izmantot paraugprakses kodeksu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 25. jūnijs) “Eiropas paraugprakses kodekss MVU pieejas publiskā iepirkuma līgumiem veicināšanai”, kurā sniegti norādījumi, kā tās var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu tā, lai veicinātu MVU līdzdalību. Šādā nolūkā un lai veicinātu konkurenci, līgumslēdzējas iestādes jo īpaši būtu jāmudina lielus līgumus sadalīt daļās. Šādu sadalīšanu varētu veikt no kvantitatīvā viedokļa, panākot, lai atsevišķu līgumu apjoms labāk atbilstu MVU iespējām, vai arī no kvalitatīvā viedokļa atkarībā no dažādajām iesaistītajām profesijām un specializācijām, lai atsevišķo līgumu saturu ciešāk pielāgotu MVU specializācijas nozarēm vai atbilstoši dažādiem turpmākiem projekta posmiem.

Daļu apjoms un priekšmets būtu brīvi jānosaka līgumslēdzējai iestādei, kurai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanu vajadzētu atļaut dažas no daļām piešķirt arī bez šīs direktīvas procedūru piemērošanas. Līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt pienākumam apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt daļās, vienlaikus pēc savas brīvas izvēles patstāvīgi pieņemot lēmumu atkarībā no jebkāda iemesla, ko tā uzskata par būtisku, nebūdama pakļauta administratīvai vai tiesas uzraudzībai. Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj, ka līgumu sadalīt daļās būtu nevietā, individuālajā ziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos vajadzētu būt norādei par galvenajiem iemesliem līgumslēdzējas iestādes izvēlei. Šādi iemesli varētu būt, piemēram, ka līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka šāda sadalīšana varētu radīt konkurences ierobežošanas risku vai risku, ka līguma izpilde kļūtu pārmērīgi sarežģīta no tehniskā viedokļa vai pārmērīgi dārga, vai ka nepieciešamība koordinēt dažādos darbuzņēmējus attiecīgajām daļām varētu nopietni apdraudēt līguma pienācīgu izpildi.

Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus savos centienos atvieglot MVU iesaistīšanos publisko iepirkumu tirgū, paplašinot darbības jomu pienākumam apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt mazākos līgumos, prasot, lai līgumslēdzējas iestādes sniedz pamatojumu lēmumiem līgumus nesadalīt daļās, vai noteiktos apstākļos padarot sadalīšanu daļās par obligātu. Šim pašam nolūkam dalībvalstīm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei nodrošināt mehānismus tiešiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.

(79)

Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu, ka var paļauties uz piegādēm, vajadzētu ļaut ierobežot daļu skaitu, uz ko var pretendēt viens ekonomikas dalībnieks; tām vajadzētu ļaut ierobežot arī vienam pretendentam piešķiramo daļu skaitu.

Tomēr tāda mērķa sasniegšana, ar kuru sekmē MVU vieglāku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, varētu tikt aizkavēta, ja līgumslēdzējām iestādēm uzliktu par pienākumu līguma slēgšanas tiesības piešķirt pa daļām pat tad, ja tas būtu saistīts ar būtiski neizdevīgāka risinājuma pieņemšanu salīdzinājumā ar risinājumu, kad līguma slēgšanas tiesības piešķir, sagrupējot dažas vai visas līguma daļas. Tāpēc, ja iepriekš ir skaidri norādīta iespēja piemērot šādu metodi, būtu jāparedz iespēja, ka līgumslēdzējas iestādes veic piedāvājumu salīdzinošu vērtēšanu, lai noskaidrotu, vai konkrēta pretendenta par konkrētām daļu kombinācijām iesniegtie piedāvājumi, kopumā ņemot, attiecībā minētajām daļām labāk atbilstu saskaņā ar šo direktīvu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem nekā piedāvājumi par individuālām attiecīgajām daļām, atsevišķi ņemot. Ja tā, tad līgumslēdzējai iestādei būtu jāļauj, ka tā attiecīgajam pretendentam līguma slēgšanas tiesības piešķir, apvienojot attiecīgās daļas. Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāveic šāda salīdzinoša vērtēšana, visupirms nosakot, kuri piedāvājumi vislabāk atbilst katrai individuālajai daļai noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, un pēc tam veicot salīdzinājumu ar piedāvājumiem, ko konkrēts pretendents iesniedzis par konkrētu daļu kombināciju, kopumā ņemot.

(80)

Lai procedūras padarītu ātrākas un efektīvākas, termiņus dalībai iepirkuma procedūrās vajadzētu noteikt pēc iespējas īsākus, neradot nepamatotus šķēršļus ekonomikas dalībnieku piekļuvei no visa iekšējā tirgus un jo īpaši MVU. Tādēļ būtu jāpatur prātā, ka, nosakot termiņus piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, līgumslēdzējām iestādēm būtu jo īpaši jāņem vērā līguma sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai vajadzīgais laiks, pat ja tas nozīmē, ka termiņi jānosaka ilgāki nekā šajā direktīvā paredzētie minimālie laiki. Elektronisko informācijas un saziņas līdzekļu izmantošana, jo īpaši iepirkuma procedūras dokumentu pilnīga elektroniska pieejamība ekonomikas dalībniekiem, pretendentiem un kandidātiem un paziņojumu elektroniska nosūtīšana, savukārt nodrošina lielāku pārredzamību un laika ietaupījumus. Tādēļ būtu jāparedz minimālo termiņu samazināšana saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti NVI, un ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar konkrēto nosūtīšanas kārtību, kas paredzēta Savienības līmenī. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai vēl vairāk saīsināt dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus gadījumos, kad steidzamības dēļ parastos termiņus praktiski nav iespējams ievērot, taču nav neiespējami izmantot parasto procedūru ar publicēšanu. Tikai izņēmuma situācijās, kad ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus attiecīgā līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem šī līgumslēdzēja iestāde nav vainojama, parasto procedūru kļūst neiespējams rīkot pat ar saīsinātiem termiņiem, līgumslēdzējām iestādēm, ciktāl tas tiešām nepieciešams, vajadzētu būt iespējai piešķirt līgumu slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas. Tā varētu būt gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

(81)

Būtu jāprecizē, ka no vajadzības nodrošināt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika atbilstošu piedāvājumu izstrādei, var izrietēt varbūtēja nepieciešamība pagarināt sākotnēji noteiktos termiņus. Tas jo īpaši būtu jādara tad, ja iepirkuma procedūras dokumentos ir izdarītas būtiskas izmaiņas. Būtu arī jāprecizē, ka minētajā gadījumā ar būtiskām izmaiņām būtu jāsaprot izmaiņas, kas jo īpaši saistītas ar tehniskām specifikācijām, attiecībā uz kurām ekonomikas dalībniekiem vajadzētu papildu laiku, lai tās izprastu un attiecīgi reaģētu. Tomēr būtu jāpaskaidro, ka šādām izmaiņām nevajadzētu būt tik būtiskām, ka tās būtu ļāvušas piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem, vai ka tās būtu ļāvušas iepirkuma procedūrai piesaistīt papildu kandidātus. Tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad izmaiņas līguma vai pamatnolīguma raksturu padara par materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.

(82)

Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāsūta informācija par konkrētiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā, tostarp par lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības vai neslēgt pamatnolīgumu, nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir jālūdz šāda informācija. Būtu arī jāatgādina, ka Padomes Direktīvā 89/665/EEK (14) ir paredzēts, ka līgumslēdzējām iestādēm ir pienākums – arī šajā gadījumā nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir tas jālūdz – konkrētajiem kandidātiem un pretendentiem sniegt apkopojumu par attiecīgajiem iemesliem svarīgākajiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka kandidātiem un pretendentiem vajadzētu būt iespējai lūgt sīkāku informāciju par minētajiem iemesliem, kura līgumslēdzējām iestādēm būtu jāsniedz, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt. Minētie iemesli būtu jāizklāsta šajā direktīvā. Lai iepirkuma procedūrās, kas saistītas ar sarunām un dialogu ar pretendentiem, nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību, arī pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, būtu jādod iespēja lūgt informāciju par procedūras rīkošanu un norisi, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt.

(83)

Pārmērīgi augstas prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo spēju nereti rada nepamatotu šķērsli MVU dalībai publiskajā iepirkumā. Visām šādām prasībām vajadzētu būt saistītām un samērīgām ar līguma priekšmetu. Konkrētāk, līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu ļaut prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu tāds minimālais apgrozījums, kas nav samērīgs ar līguma priekšmetu; šādai prasībai parasti nevajadzētu vairāk nekā divas reizes pārsniegt paredzamo līguma vērtību. Tomēr pienācīgi pamatotos apstākļos vajadzētu būt iespējai piemērot augstākas prasības. Šādi apstākļi varētu būt saistīti ar augstiem riskiem, kas attiecas uz līguma izpildi, vai ar to, ka līguma savlaicīga un pareiza izpilde ir kritiski svarīga, jo tas, piemēram, ir obligāts priekšnoteikums citu līgumu izpildei.

Šādos pienācīgi pamatotos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pašām brīvi izvēlēties, vai augstākas minimālā apgrozījuma prasības būtu vietā un būtu atbilstīgas bez administratīvas vai tiesu uzraudzības. Ja paredzēts piemērot augstākas minimālā apgrozījuma prasības, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt rīcības brīvībai noteikt attiecīgu līmeni, ja vien tas ir saistīts un samērīgs ar līguma priekšmetu. Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj, ka minimālā apgrozījuma prasībai vajadzētu būt līmenī, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz paredzamo līguma vērtību, individuālajā ziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos būtu jāiekļauj norāde par līgumslēdzējas iestādes izvēles galvenajiem iemesliem.

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju par attiecībām, piemēram, starp aktīviem un pasīviem gada pārskatos. Pozitīva attiecība, kas rāda, ka aktīvu apjoms salīdzinājumā ar pasīviem ir lielāks, varētu kalpot par papildu apliecinājumu tam, ka ekonomikas dalībnieka finansiālās spējas ir pietiekamas.

(84)

Daudzi ekonomikas dalībnieki un jo īpaši MVU uzskata, ka to dalību publiskajā iepirkumā būtiski ierobežo administratīvie slogi, ko rada nepieciešamība nodrošināt ievērojamu skaitu sertifikātu vai citu dokumentu, kuri saistīti ar izslēgšanas un atlases kritērijiem. Šādu prasību ierobežošana, piemēram, izmantojot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD), kas sastāv no atjauninātas pašdeklarācijas, varētu nodrošināt būtisku vienkāršošanu gan līgumslēdzēju iestāžu, gan ekonomikas dalībnieku labā.

Tomēr pretendentam, kam nolemts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, vajadzētu būt pienākumam iesniegt attiecīgos pierādījumus, un līgumslēdzējām iestādēm nebūtu jāslēdz līgumi ar pretendentiem, kas to nespēj. Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt arī tiesīgām pieprasīt visus vai daļu apliecinošo dokumentu jebkurā brīdī, kad tās uzskata, kas tas vajadzīgs procedūras pienācīgai norisei. Tā jo īpaši varētu būt divu posmu procedūru gadījumā – slēgtas procedūras, konkursa procedūras ar sarunām, konkursa dialogs un inovācijas partnerība –, kurās līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju ierobežot to kandidātu skaitu, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu. Prasība iesniegt apliecinošos dokumentus brīdī, kad tiek atlasīti uzaicināmie kandidāti, varētu būt pamatota ar to, lai nepieļautu, ka līgumslēdzējas iestādes uzaicina kandidātus, par kuriem vēlāk izrādās, ka tie nespēj iesniegt apliecinošos dokumentus līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā, tādējādi liedzot dalību kandidātiem, kuriem ir vajadzīgā kvalifikācija.

Būtu arī skaidri jāizklāsta, ka ESPD vajadzētu būt arī attiecīgai informācijai par subjektiem, uz kuru spējām paļaujas ekonomikas dalībnieks, lai informāciju par šādiem subjektiem varētu pārbaudīt vienkopus ar pārbaudi, ko veic par galveno ekonomikas dalībnieku, un pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem.

(85)

Ir svarīgi, lai līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pamatā būtu aktuāla informācija, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas iemesliem, jo nozīmīgas izmaiņas var notikt diezgan ātri, piemēram, tādu finansiālu sarežģījumu gadījumā, kas ekonomikas dalībnieku padarītu par nepiemērotu, vai, gluži pretēji, – gadījumā, kad nesamaksātu sociālo iemaksu parāds jau ir nomaksāts. Tāpēc būtu ieteicams, lai līgumslēdzējas iestādes, kad vien iespējams, pārbaudītu šādu informāciju, piekļūstot attiecīgajām datubāzēm, kurām vajadzētu būt valsts datubāzēm, ar to saprotot, ka tās pārvalda publiskā sektora iestādes. Pašreizējā attīstības stadijā joprojām varētu būt gadījumi, kad tehnisku iemeslu dēļ to vēl nav iespējams izdarīt. Tādēļ Komisijai būtu jāparedz tādu pasākumu sekmēšana, ar kuriem varētu veicināt to, ka atjauninātai informācijai var viegli piekļūt ar elektroniskiem līdzekļiem, piemēram, stiprināt rīkus, ar ko piedāvā piekļūt virtuālai uzņēmumu dokumentācijai, vai līdzekļus, ar ko veicina datubāzu sadarbspēju, vai paredzēt citus šādus papildinošus pasākumus.

Būtu arī jāparedz, ka līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu lūgt iesniegt dokumentus, kas joprojām atspoguļo jaunāko informāciju un kas jau ir to rīcībā no iepriekšējām iepirkuma procedūrām. Tomēr šajā sakarā vajadzētu arī nodrošināt, lai līgumslēdzējām iestādēm netiktu uzlikts pārmērīgs arhivēšanas un sistematizēšanas slogs. Tādēļ šī pienākuma īstenošana būtu jāpiemēro tikai tad, kad elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana ir obligāta prasība, jo elektroniska dokumentu pārvaldība līgumslēdzējām iestādēm šī uzdevuma izpildi padarīs daudz vieglāku.

(86)

Papildu vienkāršošanu ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzējām iestādēm varētu radīt tas, ka tiek ieviestas pašdeklarāciju standarta veidlapas, kas mazinātu problēmas, kas saistītas ar oficiālu paziņojumu un piekrišanas apliecinājumu precīzu izstrādi, kā arī valodiskas problēmas.

(87)

Komisija nodrošina un pārvalda elektronisku sistēmu – e-Certis –, ko valstu iestādes pašlaik brīvprātīgi atjaunina un pārbauda. e-Certis mērķis ir atvieglot tādu sertifikātu un citu dokumentāru pierādījumu apmaiņu, ko nereti pieprasa līgumslēdzējas iestādes. Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka brīvprātīga atjaunināšana un pārbaudes nav pietiekamas, lai nodrošinātu, ka var pilnībā izmantot e-Certis potenciālu tādā ziņā kā dokumentu apmaiņas vienkāršošana un atvieglošana, jo īpaši MVU labā. Tāpēc vispirms būtu jānosaka pienākums uzturēt sistēmu. Vēlāk e-Certis izmantošana tiks noteikta par obligātu.

(88)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai publiska līguma izpildes laikā tiktu piemēroti vides vadības pasākumi vai shēmas. Vides vadības shēmas – neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar tādiem Savienības instrumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (15), – var pierādīt, ka ekonomikas dalībniekam ir tehniskā spēja izpildīt līgumu. Tas ietver ekomarķējuma sertifikātus, kuros iekļauti vides vadības kritēriji. Ja ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādām vides vadības reģistrācijas shēmām vai ja tam nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos, būtu jāļauj iesniegt īstenoto vides vadības pasākumu aprakstu ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka ar minētajiem pasākumiem nodrošina tāda paša līmeņa vides aizsardzību kā ar vajadzīgajiem vides vadības pasākumiem.

(89)

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir ļoti nozīmīgs šīs direktīvas jēdziens. Tāpēc ir svarīgi, lai attiecīgie noteikumi būtu izklāstīti pēc iespējas vienkārši un racionalizēti. To var panākt, terminu “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” izmantojot kā visaptverošu jēdzienu, jo visiem uzvarējušajiem piedāvājumiem vajadzētu būt izvēlētiem saskaņā ar apsvērumiem par to, kuru no piedāvātajiem risinājumiem individuālā līgumslēdzēja iestāde uzskata par saimnieciski labāko. Lai šo jēdzienu nejauktu ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas līdz šim bija zināms kā Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK izmantotais jēdziens “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”, šā jēdziena apzīmēšanai būtu jāizmanto atšķirīgs termins, proti, “labākā cenas un kvalitātes attiecība”. Tādējādi tas būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgo judikatūru, kas attiecas uz minētajām direktīvām, izņemot gadījumos, kad šajā direktīvā ir skaidri izmantots cits materiāli atšķirīgs risinājums.

(90)

Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, nolūkā nodrošināt piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu, lai efektīvas konkurences apstākļos noteiktu, kurš piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Būtu skaidri jāizklāsta, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vajadzētu vērtēt, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kurā vienmēr būtu jāiekļauj cenas vai izmaksu elements. Tāpat būtu jāpaskaidro, ka šāds saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējums varētu arī tikt veikts, pamatojoties tikai vai nu uz cenu, vai izmaksu efektivitāti. Turklāt ir vietā atgādināt, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus.

Lai sekmētu orientēšanos uz augstāku kvalitāti publiskajā iepirkumā, dalībvalstīm vajadzētu atļaut aizliegt vai ierobežot tikai cenas vai tikai izmaksu kritērija izmantošanu, lai izvērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja tās uzskata, ka tas ir vietā.

Lai nodrošinātu, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt pienākumam radīt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzējām iestādēm tādēļ vajadzētu būt pienākumam norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un relatīvo svērumu, kas noteikts katram no šiem kritērijiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kuru iemeslus tām jāspēj nosaukt, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu atļaut atkāpties no pienākuma norādīt kritēriju svērumu, ja to nav iespējams iepriekš noteikt, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos kritērijus tām vajadzētu norādīt dilstošā secībā pēc svarīguma.

(91)

LESD 11. pantā noteikts, ka nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šī direktīva precizē, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot, ka tās saviem līgumiem var panākt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu.

(92)

Izvērtējot labāko cenas un kvalitātes attiecību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu noteikt ar līguma priekšmetu saistītus saimnieciskos un kvalitātes kritērijus, ko tās izmantos šajā nolūkā. Minētajiem kritērijiem tādējādi vajadzētu ļaut veikt salīdzinošu vērtēšanu par katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās. Saistībā ar labāko cenas un kvalitātes attiecību šajā direktīvā ir iekļauts neizsmeļošs iespējamo piešķiršanas kritēriju saraksts, kurā ietverti vides un sociālie aspekti. Līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tām ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām.

Izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu līgumslēdzējai iestādei dot neierobežotu izvēles brīvību, tiem vajadzētu nodrošināt efektīvas un godīgas konkurences iespēju un papildus šiem kritērijiem vajadzētu noteikt kārtību, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

Lai apzinātu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem nevajadzētu būt balstītiem tikai uz tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar izmaksām. Tādēļ kvalitātes kritēriji būtu jāpapildina ar izmaksu kritēriju, kas pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles varētu būt vai nu cena, vai rentabilitātes pieeja, piemēram, aprites cikla izmaksas. Tomēr piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu skart tādu valsts noteikumu piemērošanu, kas nosaka atlīdzību par konkrētiem pakalpojumiem vai paredz fiksētas cenas par konkrētām piegādēm.

(93)

Būtu jāpaskaidro, ka, ja ar valsts noteikumiem ir noteikta atlīdzība par konkrētiem pakalpojumiem vai ir paredzētas fiksētas cenas par konkrētām piegādēm, tad joprojām ir iespējams izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz citiem faktoriem, kas nav tikai cena vai atlīdzība. Atkarībā no attiecīgā pakalpojuma vai produkta, tie, piemēram, cita starpā var būt tādi faktori kā piegādes un samaksas nosacījumi, pēcpārdošanas pakalpojumu aspekti (piem., cik plaši tiek nodrošināti konsultāciju un aizstāšanas pakalpojumi) vai vides vai sociālie aspekti (piem., tas, vai grāmatas ir iespiestas uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādāts vai kas ir iegūts no ilgtspējīgiem kokmateriāliem, izmaksas, kas saistītas ar papildu sekām videi, vai arī tas, vai attiecībā uz personām, kurām ir uzdota līguma izpilde, ir sekmēta neaizsargātu personu vai neaizsargātu grupu locekļu sociālā integrācija). Ņemot vērā daudzās iespējas izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz materiāliem kritērijiem, būtu jāvairās no tā, ka par vienīgo līdzekli, lai piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, tiek izmantota lozēšana.

(94)

Ikreiz, kad līguma izpildes līmenim svarīga ir nodarbinātā personāla kvalitāte, līgumslēdzējām iestādēm būtu arī jāatļauj kā piešķiršanas kritēriju izmantot organizatorisko struktūru, kvalifikāciju un pieredzi, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un tā rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību. Tā varētu būt, piemēram, līgumos par intelektuāliem pakalpojumiem, piemēram, konsultāciju vai arhitektūras pakalpojumu gadījumā. Līgumslēdzējām iestādēm, kas izmanto šo iespēju, vajadzētu ar atbilstīgiem līgumtiesību līdzekļiem nodrošināt, ka personāls, kam uzdota līguma izpilde, patiesi pilda noteiktos kvalitātes standartus un ka šādu personālu var aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kura pārbauda, vai aizstājušais personāls var nodrošināt līdzvērtīgu kvalitātes līmeni.

(95)

Ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka publiskais iepirkums ir jo īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākai izaugsmei Eiropā. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu vietā noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā.

Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/ (16)) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (17)). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē.

Tāpēc šķiet, ka ir vietā turpināt virzīties šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē atstājot nozaru tiesību aktu ziņā, un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicināt Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam.

(96)

Minētie nozaru pasākumi būtu jāpapildina, veicot Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK pielāgojumus, kas līgumslēdzējām iestādēm to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā būtu skaidri jānorāda, ka, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu vērtē, pamatojoties tikai uz cenu, līgumslēdzējas iestādes var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas visā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites ciklā.

Tas nozīmē iekšējās izmaksas, piemēram, pētniecības, ko paredzēts veikt, izstrādes, ražošanas, transporta, lietošanas, apkopes un aizvākšanas izmaksas aprites cikla beigās, taču var ietvert arī izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, piemēram, piesārņojumu, ko rada produktā izmantoto izejvielu ieguve vai ko rada pats produkts vai tā ražošana, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un uzraudzīt. Metodes, ko līgumslēdzējas iestādes izmanto, lai vērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, būtu objektīvā un nediskriminējošā veidā jāizstrādā jau iepriekš, un tām vajadzētu būt pieejamām visām ieinteresētajām personām. Šādas metodes var izstrādāt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, taču, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus ar individuāli izstrādātu metodiku, tām vajadzētu palikt vispārējām tādā ziņā, ka tām nevajadzētu būt izstrādātām tieši konkrētai publiskā iepirkuma procedūrai.

Savienības līmenī būtu jāizstrādā kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz konkrētām piegāžu vai pakalpojumu kategorijām. Ja šāda kopēja metodika ir izstrādāta, tad tās izmantošana būtu jāpadara par obligātu.

Turklāt būtu jāizskata, cik lietderīga ir šādas kopējas metodikas ieviešana attiecībā uz sociālā aprites cikla izmaksām, ņemot vērā esošās metodes, piemēram, Pamatnostādnes par produktu sociālā aprites cikla izvērtēšanu, kas ir pieņemtas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu.

(97)

Turklāt, lai iepirkuma procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai līgumu izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar publisku līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā - no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam - ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības un tās nosacījumu procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kuros minēts šāds ražošanas vai sniegšanas process, var būt, piemēram, ka iegādāto preču ražošanā nebija iesaistītas toksiskas ķīmiskās vielas vai ka iegādātie pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai līguma izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu piegādi vai izmantošanu piešķiramā līguma izpildes laikā. Kritēriji un nosacījumi, kas saistīti ar tirdzniecību un tās nosacījumiem, var, piemēram, būt tas, ka attiecīgais produkts pēc savas izcelsmes ir taisnīgas tirdzniecības produkts, tostarp ir ievērota prasība ražotājiem samaksāt minimālo cenu un uzcenojumu. Starp tādiem līguma izpildes nosacījumiem, kas attiecas uz vides apsvērumiem, varētu būt, piemēram, produktu piegāde, iesaiņojums un aizvākšana, un attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem – atkritumu maksimāla samazināšana un resursu efektivitāte.

Tomēr nosacījums, ka jābūt saiknei ar līguma priekšmetu, liedz izmantot kritērijus un nosacījumus, kas attiecas uz vispārējo korporatīvo politiku, ko nevar uzskatīt par faktoru, kas raksturo iegādāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. Tādēļ nevajadzētu ļaut līgumslēdzējām iestādēm prasīt, lai pretendentiem būtu konkrēta korporatīvā politika attiecībā uz sociālo vai vides atbildību.

(98)

Ir svarīgi, lai uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu, attiektos piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesu sociālos aspektus. Turklāt tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir NVI vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām.

Līguma izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai sekmētu tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību darbavietā, palielina sieviešu dalību darba tirgū un rod labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, lai veicinātu vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā vairāk mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos

(99)

Piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz ražošanas procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem to personu skaitā, kam uzdota līguma izpilde, vai uz apmācību prasmēm, kas vajadzīgas attiecīgajam līgumam, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējas iestādes var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamība personām ar invaliditāti vai projektēšana visu lietotāju ērtībām.

(100)

Publisku līgumu slēgšanas tiesības nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā. Nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšanas sekām vajadzētu arī būt obligātai izslēgšanai Savienības līmenī. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no minētās obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Tā var būt, piemēram, gadījumā, kad steidzami nepieciešamas vakcīnas vai ārkārtas situācijās izmantojamu aprīkojumu var iegādāties tikai no tāda ekonomikas dalībnieka, kam citādi ir piemērojams viens no obligātajiem izslēgšanas iemesliem.

(101)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot arī iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāpaskaidro, ka smagi pārkāpumi saistībā ar profesionālo darbību var likt šaubīties par ekonomikas dalībnieka godīgumu un tādējādi var būt par pamatu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav atbilstīgs, lai tam piešķirtu tiesības slēgt publisku līgumu, neatkarīgi no tā, vai šim ekonomikas dalībniekam citādā ziņā ir tehniskas un saimnieciskas spējas izpildīt līgumu.

Paturot prātā, ka līgumslēdzēja iestāde būs atbildīga par sekām, kas var būt tās iespējami kļūdainam lēmumam, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas iemesls, tās var ar jebkādiem pienācīgiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Tām vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas agrāku publisko līgumu izpildē pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums.

Piemērojot fakultatīvus izslēgšanas iemeslus, līgumslēdzējām iestādēm jo īpaši būtu jāpievērš uzmanība samērīguma principa ievērošanai. Nelielām neatbilstībām tikai izņēmuma gadījumos vajadzētu novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas. Savukārt, ja nelielas neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, tas var radīt šaubas par ekonomikas dalībnieka uzticamību un var būt par pamatu tā izslēgšanai.

(102)

Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties iepirkuma procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzus procesuālos un materiālos nosacījumus, kas piemērojami šādos gadījumos. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut“ lai attiecīgos novērtējumus veic atsevišķas līgumslēdzējas iestādes, vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī.

(103)

Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Ja pretendents nevar sniegt pietiekamu paskaidrojumu, līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidīšanai vajadzētu būt obligātai gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka nepamatoti zemā piedāvātā cena vai izmaksas izriet no neatbilstības obligātajiem Savienības tiesību aktiem vai ar tiem saderīgajiem valsts tiesību aktiem sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību jomā vai no neatbilstības starptautiskajiem darba tiesību noteikumiem.

(104)

Līguma izpildes nosacījumi ir paredzēti, lai izklāstītu konkrētas prasības attiecībā uz līguma izpildi. Atšķirībā no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas kalpo par pamatu piedāvājumu kvalitātes salīdzinošai vērtēšanai, līguma izpildes nosacījumi ir konkrētas objektīvas prasības, kas neietekmē piedāvājumu vērtēšanu. Līguma izpildes nosacījumiem vajadzētu būt saderīgiem ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tie nav ne tieši, ne netieši diskriminējoši un ir saistīti ar līguma priekšmetu, kas aptver visus faktorus, kas saistīti ar konkrēto ražošanas, sniegšanas vai komercializācijas procesu. Tas ietver ar līguma izpildes procesu saistītos nosacījumus, bet neietver prasības attiecībā uz vispārējo korporatīvo politiku.

Līguma izpildes nosacījumi būtu jānorāda paziņojumā par līgumu, iepriekšējā informatīvā paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(105)

Ir svarīgi, lai ar attiecīgām darbībām kompetentās valsts iestādes, piemēram, darba inspekcijas aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, saskaņā ar to pienākumiem un darbības jomu nodrošinātu to, ka apakšuzņēmēji vides, sociālo un darba tiesību jomās ievēro piemērojamos pienākumus, kas iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām.

Tāpat ir jānodrošina pārredzamība apakšuzņēmēju ķēdē, jo tas sniedz līgumslēdzējām iestādēm informāciju par to, kas uz vietas viņu uzdevumā veic darbus būvlaukumā vai kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūras objektos vai zonās, piemēram, pilsētu domēs, pašvaldību skolās, sporta iestādēs, ostās vai automaģistrālēs, par kurām līgumslēdzējas iestādes ir atbildīgas vai kuras atrodas to tiešā uzraudzībā. Būtu jāpaskaidro, ka prasītās informācijas sniegšana jebkurā gadījumā ir galvenā darbuzņēmēja atbildībā, un tā būs paredzēta vai nu pamatojoties uz īpašām klauzulām, ko katrai līgumslēdzējai iestādei vajadzētu iekļaut visās iepirkuma procedūrās, vai pamatojoties uz pienākumiem, kurus dalībvalstis galvenajiem darbuzņēmējiem uzliktu, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus.

Būtu arī jāpaskaidro, ka, tiklīdz dalībvalsts valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, būtu jāpiemēro nosacījumi attiecībā uz to, kā vides, sociālo un darba tiesību jomās tiek pildīta to piemērojamo pienākumu ievērošana, kuri iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstij vajadzētu būt iespējai paredzēt papildu pasākumus, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumu darbības jomu, paredzot iespēju veikt tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem, vai paredzot iespēju vai prasību, ka līgumslēdzējas iestādes pārbauda, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši nevienā no situācijām, kuras būtu par pamatu tam, lai izslēgtu ekonomikas dalībniekus. Ja apakšuzņēmējiem piemēro šādus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek ievērota saskanība ar galvenajam darbuzņēmējam piemērojamiem noteikumiem tā, lai no obligātiem izslēgšanas iemesliem izrietētu prasība, ka galvenais darbuzņēmējs aizstāj attiecīgo apakšuzņēmēju. Būtu jāpaskaidro, ka tad, ja šādā pārbaudē tiek atklāts, ka pastāv neobligātie izslēgšanas iemesli, līgumslēdzējām iestādēm ir iespēja prasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm var būt pienākums prasīt aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju, ja šādos gadījumos obligāti ir jāaizstāj galvenais darbuzņēmējs.

Bbūtu arī skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēt stingrākus atbildības noteikumus vai valsts tiesību aktos paredzēt papildu pasākumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.

(106)

Būtu jāatgādina, ka šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (18).

(107)

Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, pie kuriem gadījumā, ja līguma izpildes laikā tas tiek izmainīts, ir vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši iekļauti sākotnējā procedūrā.

Līdz noteiktai vērtībai vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu iepirkuma procedūru – veikt izmaiņas līgumā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Vajadzētu paredzēt iespēju, ka – bez nepieciešamības rīkot jaunu iepirkuma procedūru – var grozīt līgumu virs šīm robežvērtībām tādā apmērā, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.

(108)

Līgumslēdzējām iestādēm var rasties situācijas, kad ir nepieciešamība pēc papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem; šādos gadījumos var būt pamatoti, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru, izdarīt grozījumus sākotnējā līgumā, īpaši tad, ja papildu piegādes ir paredzētas vai nu esošo pakalpojumu, piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai to papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzēja iestāde būtu spiesta iegādāties materiālus, būvdarbus vai pakalpojumus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas ekspluatācijā un apkopē radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības.

(109)

Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt laikā, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši tad, ja līguma izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai līgumu pielāgotu minētajiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad izmaiņu dēļ mainās visa iepirkuma raksturs, piemēram, ja iepērkamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts iepirkuma veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka izmaiņas būtiski ietekmētu iepirkuma rezultātu.

(110)

Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents, piemēram, gadījumā, kad līgums ir izbeigts izpildes nepilnību dēļ, nebūtu aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda līgumu, vajadzētu būt iespējai tā izpildes laikā – jo īpaši gadījumā, kad līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas vairāk nekā vienam uzņēmumam, – veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēja reorganizācija, pārņemšana, apvienošana un iegāde vai maksātnespēja. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem publiskiem līgumiem, ko pilda šis pretendents.

(111)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai pašos atsevišķajos līgumos paredzēt līguma izmaiņas, ietverot pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tām jādod neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā sākotnējā līgumā var paredzēt izmaiņas. Tāpēc būtu jāpaskaidro, ka pietiekami skaidri formulētās pārskatīšanas vai iespēju klauzulās var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt, ka, piemēram, sakaru iekārtas, kuras paredzēts piegādāt konkrētā laikposmā, turpina būt piemērotas arī tad, ja mainās sakaru protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai pietiekami skaidri formulētās klauzulās paredzēt līguma pielāgojumus, kas ir vajadzīgi tad, ja ekspluatācijas vai apkopes laikā rodas tehniskas grūtības. Būtu arī jāatgādina, ka līgumos, piemēram, var būt paredzēta gan kārtējā apkope, gan ārkārtējas apkopes darbības, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

(112)

Līgumslēdzējas iestādes dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad publiskos līgumus ir nepieciešams izbeigt priekšlaicīgi, lai ievērotu saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja publisku līgumu izbeigt tā darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti.

(113)

Rezultāti, kas gūti Komisijas 2011. gada 27. jūnija darba dokumentā “Novērtējuma ziņojums: ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte”, lika noprast, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no Direktīvas 2004/18/EK pilnīgas piemērošanas. Tāpēc šīs direktīvas pilnīga piemērošana būtu jāpaplašina, ietverot vairākus pakalpojumus.

(114)

Noteiktām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir neliela pārrobežu dimensija, proti, tādiem pakalpojumiem, kas zināmi kā personalizēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu publiskiem līgumiem ar augstāku robežvērtību nekā to, kas attiecas uz citiem pakalpojumiem.

Tādi personalizētie pakalpojumi, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem.

Personalizēto pakalpojumu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, būtu jāpiemēro pārredzamība visas Savienības mērogā. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzējas iestādes var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas publicētajā brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Nosakot procedūras, ko izmantot, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības par personalizētiem pakalpojumiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā LESD 14. pants un protokols Nr. 26. Šādi rīkojoties, dalībvalstīm būtu arī jātiecas sasniegt vienkāršošanas un līgumslēdzēju iestāžu un ekonomikas dalībnieku administratīvā sloga mazināšanas mērķus; būtu jāprecizē, ka šāda rīcība var ietvert arī tādu noteikumu izmantošanu, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem neattiecas īpašs režīms.

Dalībvalstīm un publiskā sektora iestādēm paliek brīva izvēle, vai minētos pakalpojumus sniegt pašām vai sociālos pakalpojumus organizēt tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, vien finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar noteikumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu reklāmu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(115)

Līdzīgā kārtā arī viesnīcu un restorānu pakalpojumus parasti piedāvā tikai ekonomikas dalībnieki, kas atrodas konkrētajā vietā, kur sniedz minētos pakalpojumus, un arī tiem tādēļ ir tikai neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 750 000 apmērā. Par lieliem viesnīcu un restorānu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, ceļojumu aģentūrām un citiem starpniekiem, arī pārrobežu ziņā.

(116)

Līdzīgā kārtā daži juridiskie pakalpojumi attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar valsts tiesībām, un tāpēc tos parasti piedāvā tikai tie ekonomikas dalībnieki, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī, un tādēļ arī tiem ir neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 750 000 apmērā. Par lieliem juridisko pakalpojumu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, starptautiskām juridiskām firmām, arī pārrobežu ziņā, jo īpaši gadījumos, kad tajos ir skarti juridiski jautājumi, kuri izriet no Savienības vai citām starptautiskām tiesībām vai ir ar tām saistīti, vai kad ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts.

(117)

Pieredze liecina, ka virkne citu pakalpojumu, piemēram, glābšanas pakalpojumi, ugunsdzēsības pakalpojumi un ar cietumiem saistīti pakalpojumi, zināmu pārrobežu interesi parasti izraisa tikaitad, kad tie savas relatīvi augstās vērtības dēļ iegūst pietiekamu “kritisko masu”. Ciktāl tie nav izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas, tos būtu jāiekļauj atvieglotajā režīmā. Citas pakalpojumu kategorijas, piemēram, valdības pakalpojumi vai pakalpojumu sniegšana sabiedrībai, ciktāl to sniegšana ir faktiski balstīta uz līgumiem, pārrobežu interesi parasti varētu izraisīt sākot ar robežvērtību EUR 750 000 apmērā, un tādēļ tām būtu tad jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.

(118)

Nolūkā nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, šai direktīvai būtu jāļauj, ka dalība iepirkuma procedūrās par konkrētiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem var tikt rezervēta organizācijām, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā, un esošām organizācijām, piemēram, kooperatīviem, lai tās piedalītos šo pakalpojumu sniegšanā galalietotājiem. Šī noteikuma darbības joma attiecas tikai uz konkrētiem veselības, sociālās un saistītu jomu pakalpojumiem, konkrētiem izglītības un mācību pakalpojumiem, bibliotēku, arhīvu, muzeju un citiem kultūras pakalpojumiem, sporta pakalpojumiem un pakalpojumiem privātām mājsaimniecībām, un to nav iecerēts piemērot kādam no šajā direktīvā paredzētajiem izņēmumiem. Minētajiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.

(119)

Ir vietā minētos pakalpojumus norādīt, sniedzot atsauci uz konkrētām pozīcijām kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcā (CPV), kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (19) un kura ir hierarhiski strukturēta nomenklatūra, kas iedalīta nodaļās, grupās, klasēs, kategorijās un apakškategorijās. Lai novērstu juridisko nenoteiktību, būtu jāprecizē, ka atsauce uz kādu nodaļu netieši nenozīmē norādi arī uz pakārtotajām apakšnodaļām. Tā vietā šāds pilnīgs aptvērums būtu jānosaka skaidri, minot visas attiecīgās pozīcijas – vajadzības gadījumā uzskaitot kodu virkni.

(120)

Metu konkursi tradicionāli visvairāk ir tikuši izmantoti pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā. Tomēr būtu jāatgādina, ka šos elastīgos instrumentus varētu izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, lai iegūtu plānus finansēšanas vadībai, kas optimizētu MVU atbalstu saistībā ar Eiropas apvienotajiem resursiem mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem (JEREMIE) vai citām Savienības MVU atbalsta programmām konkrētajā dalībvalstī. Metu konkursā, ko izmanto, lai iegūtu šādas finansēšanas vadības plānus, varētu arī noteikt, ka tiesības slēgt turpmākos pakalpojumu līgumus par minētās finansēšanas vadības īstenošanu tiktu piešķirtas metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem, izmantojot sarunu procedūru bez publicēšanas.

(121)

Novērtējumā tika konstatēts, ka Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanā joprojām daudz ko var uzlabot. Nolūkā panākt šo noteikumu efektīvāku un konsekventāku piemērošanu ir būtiski gūt labu ieskatu iespējamās strukturālās problēmās un vispārējās tendencēs valstu iepirkuma politikās, lai iespējamās problēmas varētu risināt mērķtiecīgāk. Minētais ieskats būtu jāgūst ar atbilstīgu pārraudzību, kuras rezultāti būtu regulāri jāpublicē, lai būtu iespējamas lietpratīgas debates par iespējamiem uzlabojumiem iepirkuma noteikumos un praksē. Šāda laba ieskata gūšana ļautu arī labāk izprast publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu saistībā ar tādu projektu īstenošanu, kurus līdzfinansē Savienība. Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei lemt, kā un kam šī pārraudzība būtu jāveic praksē; to darot, tām vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei lemt par to, vai pārraudzība būtu jāveic ar izlases veida ex post kontroli vai ar sistemātisku ex ante kontroli par publiskā iepirkuma procedūrām, uz ko attiecas šī direktīva. Vajadzētu būt iespējamam uz potenciālām problēmām vērst atbilstošu struktūru uzmanību; tam nevajadzētu katrā ziņā nozīmēt, ka tiem, kas veikuši pārraudzību, ir neatkarīgs statuss tiesu iestādēs.

Arī plašākas norādes, informācija un atbalsts līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem varētu ievērojami sekmēt publiskā iepirkuma efektivitāti, uzlabojot zināšanas, palielinot tiesisko noteiktību un padarot profesionālāku iepirkuma praksi. Šādām norādēm vajadzētu būt pieejamām līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams, lai uzlabotu noteikumu pareizu piemērošanu. Sniedzamās norādes varētu aptvert visus jautājumus, kas skar publisko iepirkumu, piemēram, iegāžu plānošana, procedūras, paņēmienu un instrumentu izvēle un labākā prakse procedūru rīkošanā. Attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem norādēm nevajadzētu katrā ziņā būt tādām, kurās sniegta pilnīga juridiskā analīze par attiecīgajām problēmām; tajās varētu tikai vispārēji norādīt aspektus, kas būtu jāņem vērā, lai veiktu jautājumu turpmāku sīkāku analīzi, piemēram, norādot judikatūru, kas varētu attiekties uz konkrēto gadījumu, vai rakstiskus norādījumus vai citus avotus, kuros izskatīts konkrētais jautājums.

(122)

Direktīvā 89/665/EEK ir paredzētas dažas izskatīšanas procedūras, kam jābūt pieejamām vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums, tādēļ, ka varētu būt pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai valsts noteikumi, ar kuriem transponē šos tiesību aktus. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt minētās izskatīšanas procedūras. Taču pilsoņiem, attiecīgajām ieinteresētajām personām, organizētām vai ne, un citām personām vai struktūrām, kam nav pieejamas Direktīvā 89/665/EEK paredzētās izskatīšanas procedūras, kā nodokļu maksātājiem tomēr ir leģitīmas intereses atbilstīgās iepirkuma procedūrās. Tādēļ tiem vajadzētu dot iespēju – citādi, nevis ar izskatīšanas sistēmu saskaņā ar Direktīvu 89/665/EEK un bez tā, ka tiem katrā ziņā jāpiešķir statuss tiesu iestādēs, – norādīt kompetentai iestādei vai struktūrai uz šīs direktīvas iespējamiem pārkāpumiem. Lai nedublētu jau esošās iestādes vai struktūras, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēršanos vispārējās pārraudzības iestādēs vai struktūrās, nozaru pārraudzības struktūrās, municipālās pārraudzības iestādēs, konkurences iestādēs, pie tiesībsarga vai valstu revīzijas iestādēs.

(123)

Lai pilnībā izmantotu publiskā iepirkuma potenciālu saistībā ar Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, sava loma būs arī iepirkumam vides, sociālajā un inovācijas jomā. Tādēļ ir svarīgi gūt ieskatu par norisēm stratēģiskā iepirkuma jomā, lai formulētu lietpratīgu viedokli par vispārējām tendencēm vispārējā līmenī šajā jomā. Šajā ziņā, protams, var izmantot jebkādus jau sagatavotus, atbilstīgus ziņojumus.

(124)

Ievērojot MVU potenciālu darbvietu izveidē, izaugsmē un inovācijā, ir svarīgi veicināt to līdzdalību publiskajā iepirkumā – gan ar atbilstīgiem noteikumiem šajā direktīvā, gan ar iniciatīvām valstu līmenī. Jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, vajadzētu palīdzēt uzlabot sekmju līmeni, ar ko jāsaprot MVU daļa kopīgajā piešķirto līgumu vērtībā. Nav vietā noteikt obligātas sekmīgo piedāvājumu daļas, tomēr būtu cieši jāuzrauga valstu iniciatīvas veicināt MVU līdzdalību, ņemot vērā tās nozīmīgumu.

(125)

Jau ir izstrādāta virkne procedūru un darba metožu attiecībā uz Komisijas paziņojumiem un saziņu ar dalībvalstīm, tādiem kā paziņojumi un saziņa attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas LESD 258. un 260. pantā, Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) un EU Pilot, ko šī direktīva neizmaina. Tomēr tie būtu jāpapildina, katrā dalībvalstī izraugoties vienotu uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju, kam būtu jādarbojas kā vienīgajam punktam, kur var vērsties ar jautājumiem, kas skar publisko iepirkumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo funkciju var pildīt personas vai struktūras, kam jau ir regulāra saziņa ar Komisiju jautājumos par publisko iepirkumu, piemēram, valstu kontaktpunkti, Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas locekļi, iepirkumu tīkla locekļi vai valstu koordinācijas instances.

(126)

Lai nodrošinātu atbilstīgas procedūras, tostarp, lai efektīvi apkarotu korupciju un krāpšanu, būtiska ir lēmumu pieņemšanas procesa izsekojamība un pārredzamība iepirkuma procedūrās. Līgumslēdzējām iestādēm tādēļ vajadzētu glabāt noslēgto augstas vērtības līgumu kopijas, lai varētu nodrošināt piekļuvi minētajiem dokumentiem ieinteresētajām personām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Turklāt iepirkuma ziņojumā būtu jādokumentē atsevišķu iepirkuma procedūru būtiskie aspekti un lēmumi. Lai pēc iespējas novērstu administratīvo slogu, vajadzētu atļaut, ka iepirkuma ziņojumā ir atsauces uz informāciju, kas jau iekļauta attiecīgajā paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Būtu arī jāuzlabo elektroniskās sistēmas minēto paziņojumu publicēšanai, ko pārvalda Komisija, lai atvieglotu datu ievadīšanu, vienlaikus vienkāršojot vispārēju ziņojumu izgūšanu un datu apmaiņu starp sistēmām.

(127)

Administratīvās vienkāršošanas labad un lai mazinātu slogu uz dalībvalstīm, Komisijai būtu periodiski jāpārbauda, vai saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām publicētajos paziņojumos iekļautā informācija ir pietiekami kvalitatīva un pilnīga, lai Komisija varētu izgūt statistikas informāciju, kas pretējā gadījumā būtu jāsūta dalībvalstīm.

(128)

Informācijas apmaiņai, kas vajadzīga piešķiršanas procedūru rīkošanai pārrobežu situācijās, ir nepieciešama efektīva administratīvā sadarbība, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas pamatu un atlases kritēriju pārbaudi, kvalitātes un vides standartu piemērošanu un apstiprināto ekonomikas dalībnieku sarakstiem. Informācijas apmaiņai piemēro valsts tiesību aktus par konfidencialitāti. Tādēļ šajā direktīvā dalībvalstīm nav uzlikti nekādi informācijas apmaiņas pienākumi, kas paredzētu plašāku piekļuvi nekā tas iespējams valsts līgumslēdzējām iestādēm. Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (20), varētu kalpot par lietderīgu elektronisko līdzekli, ar ko atvieglot un stiprināt administratīvo sadarbību, pārvaldot informācijas apmaiņu ar vienkāršām un vienotām procedūrām, kas ļauj pārvarēt valodu barjeras. Tāpēc pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk izmēģinājuma projekts, lai pārbaudītu, cik lietderīgi būtu paplašināt IMI, lai aptvertu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu

(129)

Lai pielāgotos straujajai tehniskai, ekonomiskai un regulatīvai attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem.Tā kā ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem nolīgumiem, Komisija būtu jāpilnvaro grozīt robežvērtību aprēķināšanas metožu tehniskās procedūras, kā arī periodiski pārskatīt pašas robežvērtības un pielāgot X pielikumu; centrālo pārvaldes iestāžu saraksti mainās, jo notiek administratīvas izmaiņas valsts līmenī. Par tām informē Komisiju, kas būtu jāpilnvaro pielāgot I pielikumu; ir iespējamas regulatīvas izmaiņas atsaucēs uz CPV nomenklatūru Savienības līmenī, un šīs izmaiņas ir jāatspoguļo šīs direktīvas tekstā; elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt obligātus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņojumapmaiņas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras rīko, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību; saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodoloģijas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai apmierinātu minētās vajadzības, Komisija būtu jāpilnvaro uzturēt atjauninātu tiesību aktu sarakstu, tostarp aprites cikla izmaksu metodoloģijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(130)

Piemērojot šo direktīvu, Komisijai būtu jākonsultējas ar attiecīgām e-iepirkumu jomas ekspertu grupām, galveno ieinteresēto personu grupās nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību.

(131)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, proti, lai izstrādātu standarta veidlapu paziņojumu publicēšanai un standarta veidlapu pašdeklarācijām, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(132)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz standarta veidlapām paziņojumu publicēšanai, kuri nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un apjomu. Gluži pretēji – minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu.

(133)

Lai pieņemtu standarta veidlapu pašdeklarācijām, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā šo pašdeklarāciju ietekmi uz iepirkumu un to, ka tām ir izšķiroša nozīme vienkāršojot dokumentu prasības iepirkumu procedūrās.

(134)

Komisijai būtu jāpārskata ietekme uz iekšējo tirgu, ko rada robežvērtību piemērošana, un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. To darot, tai būtu jāņem vērā tādi faktori kā pārrobežu iepirkumu līmenis, MVU līdzdalība, darījumu izmaksas un izmaksu un ieguvumu attiecība.

Saskaņā ar tā XXII panta 7. punktu par NVI notiek jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā ziņā, ņemot vērā to, ka robežvērtību izmaiņas NVI nav veiktas ilgu laiku, būtu jāizskata arī robežvērtību līmeņa atbilstība, paturot prātā inflācijas ietekmi; ja tā rezultātā vajadzētu mainīt robežvērtību līmeni, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem priekšlikums tiesību aktam, ar ko groza šajā direktīvā noteiktās robežvērtības.

(135)

Ņemot vērā pašreizējās apspriedes par horizontāliem noteikumiem, kas reglamentē attiecības ar trešām valstīm saistībā ar publisko iepirkumu, Komisijai būtu cieši jāpārrauga pasaules tirdzniecības nosacījumi un jāizvērtē Savienības konkurētspēja.

(136)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšana, piemērojot konkrētas publiskā iepirkuma procedūras, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbību dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(137)

Direktīva 2004/18/EK būtu jāatceļ.

(138)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos kopā ar paziņojumu par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I NODAĻA

Darbības joma un definīcijas

1. IEDAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

2. pants

Definīcijas

3. pants

Jaukts iepirkums

2. IEDAĻA

ROBEŽVĒRTĪBAS

4. pants

Robežvērtības

5. pants

Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

6. pants

Robežvērtību un centrālās pārvaldes iestāžu saraksta pārskatīšana

3. IEDAĻA

IZŅĒMUMI

7. pants

Līgumi ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomās

8. pants

Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā

9. pants

Publiskie līgumi un metu konkursi saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

10. pants

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

11. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

12. pants

Publiskie līgumi starp publiskā sektora subjektiem

4. IEDAĻA

ĪPAŠAS SITUĀCIJAS

1. apakšiedaļa

Subsidēti līgumi un pētniecības un izstrādes pakalpojumi

13. pants

Līgumslēdzēju iestāžu subsidēti līgumi

14. pants

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

2. apakšiedaļa

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīts iepirkums

15. pants

Aizsardzība un drošība

16. pants

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīts jaukts iepirkums

17. pants

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti publiskie līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

II NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

18. pants

Iepirkuma principi

19. pants

Ekonomikas dalībnieki

20. pants

Privileģēto tiesību līgumi

21. pants

Konfidencialitāte

22. pants

Noteikumi attiecībā uz saziņu

23. pants

Nomenklatūras

24. pants

Interešu konflikti

II SADAĻA

NOTEIKUMI PAR PUBLISKIEM LĪGUMIEM

I NODAĻA

Procedūras

25. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem

26. pants

Procedūru izvēle

27. pants

Atklāta procedūra

28. pants

Slēgta procedūra

29. pants

Konkursa procedūra ar sarunām

30. pants

Konkursa dialogs

31. pants

Inovācijas partnerība

32. pants

Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas

II NODAĻA

Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

33. pants

Pamatnolīgumi

34. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

35. pants

Elektroniskās izsoles

36. pants

Elektroniskie katalogi

37. pants

Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

38. pants

Neregulārs kopējais iepirkums

39. pants

Iepirkums, kurā iesaistītas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm

III NODAĻA

Procedūras norise

1. IEDAĻA

SAGATAVOŠANA

40. pants

Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

41. pants

Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana

42. pants

Tehniskās specifikācijas

43. pants

Marķējumi

44. pants

Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

45. pants

Piedāvājumu varianti

46. pants

Līgumu sadalīšana daļās

47. pants

Termiņu noteikšana

2. IEDAĻA

PUBLICĒŠANA UN PĀRREDZAMĪBA

48. pants

Iepriekšēji informatīvi paziņojumi

49. pants

Paziņojumi par līgumu

50. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

51. pants

Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība

52. pants

Publicēšana attiecīgajā valstī

53. pants

Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

54. pants

Uzaicinājumi kandidātiem

55. pants

Kandidātu un pretendentu informēšana

3. IEDAĻA

DALĪBNIEKU ATLASE UN LĪGUMU SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA

56. pants

Vispārīgi principi

1. apakšiedaļa

Kvalifikācijas atlases kritēriji

57. pants

Izslēgšanas iemesli

58. pants

Atlases kritēriji

59. pants

Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments

60. pants

Pierādījumi

61. pants

Sertifikātu tiešsaistes reģistrs (e-Certis)

62. pants

Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

63. pants

Paļaušanās uz citu subjektu spējām

64. pants

Apstiprināto ekonomikas dalībnieku oficiālie saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

2. apakšiedaļa

Kandidātu, piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana

65. pants

To kvalificētu kandidātu skaita samazināšana, kurus uzaicinās piedalīties

66. pants

Piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana

3. apakšiedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

67. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

68. pants

Aprites cikla izmaksas

69. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

IV NODAĻA

Līgumu izpilde

70. pants

Līgumu izpildes nosacījumi

71. pants

Apakšuzņēmēji

72. pants

Līgumu izmaiņas to darbības laikā

73. pants

Līgumu izbeigšana

III SADAĻA

ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI

I NODAĻA

Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

74. pants

Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

75. pants

Paziņojumu publicēšana

76. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

77. pants

Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās

II NODAĻA

Metu konkursu noteikumi

78. pants

Darbības joma

79. pants

Paziņojumi

80. pants

Noteikumi par metu konkursu organizēšanu un dalībnieku atlasi

81. pants

Žūrijas sastāvs

82. pants

Žūrijas lēmumi

IV SADAĻA

PĀRVALDĪBA

83. pants

Izpilde

84. pants

Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

85. pants

Valstu ziņojumi un statistikas informācija

86. pants

Administratīvā sadarbība

V SADAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

87. pants

Deleģēšanas īstenošana

88. pants

Steidzamības procedūra

89. pants

Komiteju procedūra

90. pants

Transponēšana un pārejas noteikumi

91. pants

Atcelšana

92. pants

Pārskatīšana

93. pants

Stāšanās spēkā

94. pants

Adresāti

PIELIKUMI

I PIELIKUMS

CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES

II PIELIKUMS

2. PANTA 1. PUNKTA 6. APAKŠPUNKTA A) PUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS

III PIELIKUMS

4. PANTA B) PUNKTĀ MINĒTO PREČU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMIEM, KURU SLĒGŠANAS TIESĪBAS LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIEŠĶĪRUŠAS AIZSARDZĪBAS JOMĀ

IV PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ METU KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS RĪKIEM UN IERĪCĒM

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS

A daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par iepiekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā

B daļa

Informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvajos paziņojumos (kā minēts 48. pantā)

C daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu (kā minēts 49. pantā)

D daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (kā minēts 50. pantā)

E daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par metu konkursu (kā minēts 79. panta 1. punktā)

F daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par metu konkursu rezultātiem (kā minēts 79. panta 2. punktā)

G daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma grozījumiem tā darbības laikā (kā minēts 72. panta 1. punktā)

H daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 75. panta 1. punktā)

I daļa

Informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvos paziņojumos par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 75. panta 1. punktā)

J daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 75. panta 2. punktā)

VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPIRKUMA PROCEDŪRAS DOKUMENTOS, KURI ATTIECAS UZ ELEKTRONISKĀM IZSOLĒM (35. PANTA 4. PUNKTS)

VII PIELIKUMS

DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

VIII PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

IX PIELIKUMS

UZAICINĀJUMU IESNIEGT PIEDĀVĀJUMU, PIEDALĪTIES DIALOGĀ VAI APSTIPRINĀT IEINTERESĒTĪBU SATURS, KĀ PAREDZĒTS 54. PANTĀ

X PIELIKUMS

SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 18. PANTA 2. PUNKTĀ

XI PIELIKUMS

REĢISTRI

XII PIELIKUMS

ATLASES KRITĒRIJU PIERĀDĪJUMI

XIII PIELIKUMS

68. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

XIV PIELIKUMS

74. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI

XV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

I   SADAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I   NODAĻA

Darbības joma un definīcijas

1.   iedaļa

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, par kuru vērtību paredz, ka tā nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2.   Šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu, no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir vai nav paredzēti sabiedriskam mērķim.

3.   Šīs direktīvas īstenošanai piemēro LESD 346. pantu.

4.   Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt, ko tās uzskata par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē publiskā sektora iestāžu lēmumu vai, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas ievērojot LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26.

5.   Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.

6.   Līgumi, lēmumi vai citi juridiski instrumenti, ar kuriem starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzēju iestāžu grupām organizē pilnvaru un pienākumu nodošanu nolūkā izpildīt sabiedriskos uzdevumus un kuri neparedz līgumiskas darbības pret atlīdzību, tiek uzskatīti par attiecīgās dalībvalsts iekšēju organizatorisku jautājumu, un kā tādus šī direktīva tos nekādi neietekmē.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības;

2)

“centrālās pārvaldes iestādes” ir I pielikumā uzskaitītās līgumslēdzējas iestādes un, ja valsts līmenī ir izdarīti labojumi un grozījumi, to tiesību pārņēmēji subjekti;

3)

“centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes” ir visas līgumslēdzējas iestādes, kas nav centrālās pārvaldes iestādes;

4)

“publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

a)

tās ir nodibinātas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b)

tām ir juridiskas personas statuss; un

c)

tās to lielākajā daļā finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

5)

“publiski līgumi” ir līgumi par atlīdzību, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana;

6)

“publiski būvdarbu līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir kāda no šādām darbībām:

a)

tādu būvdarbu izpilde vai projektēšana un izpilde, kas saistīti ar kādu no darbībām II pielikuma nozīmē;

b)

būves realizācija vai projektēšana un realizācija;

c)

būves realizācija, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, kurai ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu;

7)

“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

8)

“publiski piegādes līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, noma ar izpirkuma tiesībām, ar vai bez pirkšanas iespējas. Publisks piegādes līgums var kā blakus noteikumus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus;

9)

“publiski pakalpojumu līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 6. apakšpunktā minētie pakalpojumi;

10)

“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiskā sektora subjekts, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, tostarp jebkāda uzņēmumu pagaidu apvienība, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

11)

“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

12)

“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas, konkursa dialogā vai inovācijas partnerībā;

13)

“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, iepriekšējs informatīvs paziņojums, ja to izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, aprakstošais dokuments, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamiem pienākumiem un visi papildu dokumenti;

14)

“centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:

a)

līgumslēdzējām iestādēm paredzētu piegāžu un/vai pakalpojumu iegāde;

b)

publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vai pamatnolīgumu slēgšana par līgumslēdzējām iestādēm paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

15)

“iegādes palīgdarbības” ir darbības, kas ietver atbalsta sniegšanu iegādes darbībām, jo īpaši šādos veidos:

a)

tehniskā infrastruktūra, kas ļauj līgumslēdzējām iestādēm piešķirt tiesības slēgt publiskus līgumus vai slēgt pamatnolīgumus par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

b)

konsultācijas par publiskā iepirkuma procedūru rīkošanu vai plānošanu;

c)

iepirkuma procedūru sagatavošana un vadīšana attiecīgās līgumslēdzējas iestādes vārdā un par tās līdzekļiem;

16)

“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības;

17)

“iepirkumu pakalpojumu sniedzējs” ir publiskā vai privātā sektora struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības;

18)

“rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus;

19)

“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus;

20)

“aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp veicamā pētniecība un attīstība; ražošana; tirdzniecība un tās nosacījumi; transportēšana; izmantošana; un apkope, kas attiecas uz visu produkta vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai;

21)

“metu konkursi” ir tās procedūras, kas līgumslēdzējai iestādei dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā;

22)

“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes ieviešana vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās inter alia, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu Eiropa 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

23)

“marķējums” ir jebkurš dokuments, sertifikāts vai apliecinājums, kas apstiprina, ka attiecīgās būves, produkti, pakalpojumi, procesi vai procedūras atbilst noteiktām prasībām;

24)

“marķējuma prasības” ir tās prasības, kurām attiecīgajām būvēm, produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai procedūrām jāatbilst, lai iegūtu attiecīgo marķējumu.

2.   Šajā pantā “reģionālās iestādes” ietver iestādes, kas neizsmeļošā veidā ir uzskaitītas NUTS 1 un 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (22), bet “vietējās iestādes” ietver visas NUTS 3 administratīvo vienību un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

3. pants

Jaukts iepirkums

1.   Šā panta 2. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir dažādi iepirkumu veidi, uz kuriem visiem attiecas šī direktīva.

Šā panta 3.–5. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkums, uz kuru attiecas cits tiesiskais regulējums.

2.   Tiesības noslēgt līgumus, kuru priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un daļēji citus pakalpojumus, vai tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu paredzamajām vērtībām ir visaugstākā.

3.   Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 4. punktu. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemēro 6. pantu.

Ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 16. pantu.

4.   Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko šī direktīva neattiecas, līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 16. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tās līguma daļas, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, paredzamā vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 5. pantu, ir vienāda ar 4. pantā noteikto attiecīgo robežvērtību vai to pārsniedz.

5.   Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir gan iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, gan iepirkums, lai veiktu darbību, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES, piemērojamos noteikumus neatkarīgi no šā panta 4. punkta nosaka saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 5. un 6. pantu.

6.   Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.

2.   iedaļa

Robežvērtības

4. pants

Robežvērtības

Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

a)

EUR 5 186 000 publiskiem būvdarbu līgumiem;

b)

EUR 134 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes; ja publiskus piegādes līgumus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, minēto robežvērtību piemēro tikai līgumiem par III pielikumā minētajām precēm;

c)

EUR 207 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, un metu konkursos, kurus organizē šādas iestādes; minēto robežvērtību piemēro arī publiskiem piegādes līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, ja minētie līgumi ir par precēm, kas nav minētas III pielikumā;

d)

EUR 750 000 publiskiem pakalpojumu līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XIV pielikumā.

5. pants

Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1.   Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājusi līgumslēdzēja iestāde, ietverot visas iespējas un visus līgumu pārjaunojumus, kā nepārprotami noteikts iepirkuma procedūras dokumentos.

Ja līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot iepirkuma paredzamo vērtību.

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, ņem vērā kopējo paredzamo vērtību, aptverot visas atsevišķās struktūrvienības.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja atsevišķai struktūvienībai ir patstāvīga atbildība par iepirkumu vai par tā konkrētām kategorijām, vērtības var aprēķināt šai konkrētajai struktūrvienībai.

3.   Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes izvēli neizdara ar nolūku panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Iepirkumu nesadala, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien tam nav objektīvu iemeslu.

4.   Minētā paredzemā vērtība ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts iepirkuma izsludināšanas paziņojums, vai – ja iepirkuma izsludināšanas paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde sāk iepirkuma procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā, iepirkuma sakarā sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.

5.   Pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

6.   Inovācijas partnerības gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir to pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kurus plānots izstrādāt paredzētās partnerības darbības rezultātā un pēc tam iepirkt.

7.   Publiskiem būvdarbu līgumiem paredzamajā vērtībā iekļauj gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestāde nodrošina darbuzņēmējam, ar noteikumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.

8.   Ja saistībā ar paredzētiem būvdarbiem vai paredzēto pakalpojumu sniegšanu var tikt piešķirtas tiesības noslēgt vairāku līgumus par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 4. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

9.   Ja saistībā ar projektu, kurā paredzēts iegādāties līdzīgas piegādes, var tikt piešķirti vairāki līgumi par atsevišķām daļām, tad, piemērojot 4. panta b) un c) punktu, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 4. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

10.   Neatkarīgi no 8. un 9. punkta līgumslēdzējas iestādes var piešķirt tiesības noslēgt līgumus par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, ar noteikumu, ka attiecīgās daļas paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par EUR 80 000 piegādēm vai pakalpojumiem vai mazāka par EUR 1 miljonu būvdarbiem. Tomēr šādu daļu, par kuru līgumu noslēgšanu tiesības piešķirtas bez šīs direktīvas piemērošanas, kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīti ierosinātie būvdarbi, ierosinātā līdzīgu piegāžu iegāde vai ierosinātā pakalpojumu sniegšana.

11.   Regulāru publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai tādu līgumu gadījumā, kurus ir paredzēts pārjaunot noteiktā laikposmā, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)

to viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā, kas, ja iespējams, koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu rasties 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma;

b)

vai to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķir 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai attiecīgajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

12.   Lai aprēķinātu paredzamo vērtību publiskiem piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir produktu nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām, par pamatu ņem šādu vērtību:

a)

ja publiskiem līgumiem ir fiksēts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, – kopējo paredzamo vērtību visā līguma darbības laikā vai, ja līguma termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

b)

beztermiņa publiskiem līgumiem vai publiskiem līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

13.   Publiskiem pakalpojumu līgumiem vajadzības gadījumā paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)

apdrošināšanas pakalpojumiem – maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem;

b)

banku un citiem finanšu pakalpojumiem – maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;

c)

projektēšanas līgumiem – maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem.

14.   Ja publiskos pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)

līgumiem ar fiksētu termiņu, ja minētais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, – kopējo vērtību visā līguma darbības laikā;

b)

beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

6. pants

Robežvērtību un centrālās pārvaldes iestāžu saraksta pārskatīšana

1.   Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 4. panta a), b) un c) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI), un vajadzības gadījumā tās pārskata saskaņā ar šo pantu.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija šīs robežvērtības aprēķina, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR.

2.   Veicot pārskatīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija turklāt pārskata:

a)

šīs direktīvas 13. panta pirmās daļas a) punktā noteikto robežvērtību, to saskaņojot ar pārskatīto robežvērtību, ko piemēro publiskiem būvdarbu līgumiem;

b)

šīs direktīvas 13. panta pirmās daļas b) punktā noteikto robežvērtību, to saskaņojot ar pārskatīto robežvērtību, ko piemēro publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes.

3.   Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstuvalsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 4. panta a), b) un c) punktā minētajām robežvērtībām, kas pārskatītas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Vienlaikus Komisija to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, nosaka vērtību 4. panta d) punktā minētajai robežvērtībai.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro valūtā, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

4.   Komisija publicē šā panta 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības un to atbilstošās valstu valūtās izteikto vērtību, kas minētas 3. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 3. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai pielāgotu šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 4. panta a), b) un c) punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 3. punktā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai pārskatītu 4. panta a), b) un c) punktā minētās robežvērtības saskaņā ar šā panta 1. punktu un lai pārskatītu 13. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētās robežvērtības saskaņā ar šā panta 2. punktu.

6.   Ja ir vajadzīgs pārskatīt 4. panta a), b) un c) punktā minētās robežvērtības un 13. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētās robežvērtības, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 87. pantā noteikto procedūru un tādēļ pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 5. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 88. pantā paredzēto procedūru.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai veiktu grozījumus I pielikumā, ar mērķi pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu paziņojumi, atjaunināt līgumslēdzēju iestāžu sarakstu, ja šādi grozījumi ir nepieciešami līgumslēdzēju iestāžu pareizai identificēšanai.

3.   iedaļa

Izņēmumi

7. pants

Līgumi ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomās

Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES piešķir vai kurus rīko līgumslēdzējas iestādes, kas īsteno vienu vai vairākas no minētās direktīvas 8.–14.pantā noteiktajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības; publiskajiem līgumiem, kuri neietilpst minētās direktīvas darbības jomā atbilstīgi tās 18., 23. un 34. pantam, vai gadījumos, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēja iestāde, kas sniedz pasta pakalpojumus minētās direktīvas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē; līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības:

a)

sniegtu pievienotās vērtības pakalpojumus, kas saistīti ar elektroniskajiem līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (tostarp kodētu dokumentu droša pārsūtīšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus, adrešu pārvaldības pakalpojumi un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšana);

b)

sniegtu finanšu pakalpojumus, uz kuriem atiecas CPV kodi 66100000-1 līdz 66720000-3 un Direktīvas 2014/25/ES 21. panta d) punkts un kas jo īpaši ietver naudas pārvedumus pa pastu un pasta žiro pārvedumus;

c)

sniegtu filatēlijas pakalpojumus; vai

d)

sniegtu loģistikas pakalpojumus (pakalpojumus, kas apvieno sūtījumu fizisko piegādi un/vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem).

8. pants

Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā

Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos sakaru tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.

Šajā pantā jēdzieniem “publiskais sakaru tīkls” un “elektronisko sakaru tīkls” ir tāda pati nozīme kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (23).

9. pants

Publiskie līgumi un metu konkursi saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

1.   Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējām iestādēm ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējām iestādēm ir jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

a)

tiesību instruments, ar ko nosaka starptautiskajām tiesībām atbilstošas saistības, piemēram, starptautisks nolīgums, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautiska organizācija;

Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 89. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

2.   Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir vai organizē saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko sniegusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos publiskos līgumus un metu konkursus pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde; tādu publisko līgumu un metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļāt līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

3.   Līgumiem un metu konkursiem, kuri ir saistīti ar aizsardzības un drošības aspektiem un kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus rīko saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, piemēro 17. pantu. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro minētajiem līgumiem un metu konkursiem.

10. pants

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Šo direktīvu nepiemēro šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:

a)

par zemes, esošu ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus;

b)

par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzieniem “audiovizuālo mediju pakalpojumi” un “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (24) 1. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu. Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet tas ietver arī radio raidījumus un radio raidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”;

c)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

d)

par jebkuru no šādiem juridiskajiem pakalpojumiem:

i)

klienta juridiska pārstāvība, ko veic advokāts Padomes Direktīvas 77/249/EEK (25) 1. panta nozīmē:

dalībvalstī, trešā valstī vai starptautiskā šķīrējtiesas vai samierināšanas instancē notiekošā šķīrējtiesā vai samierināšanā vai

dalībvalsts vai trešās valsts tiesās vai publiskā sektora iestādēs vai starptautiskās tiesās vai iestādēs notiekošā tiesvedībā;

ii)

juridiskas konsultācijas, ko sniedz, gatavojoties kādam no procesiem, kas minēti šā punkta i) apakšpunktā, vai ja ir drošas pazīmes un liela varbūtība, ka lieta, uz kuru konsultācijas attiecas, kļūs par šādu procesu priekšmetu, ar noteikumu, ka konsultācijas sniedz advokāts Direktīvas 77/249/EEK 1. panta nozīmē;

iii)

dokumentu apliecināšanas un autentificēšanas pakalpojumi, kas jāsniedz notāriem;

iv)

juridiskie pakalpojumi, ko sniedz pilnvarnieki vai iecelti aizbildņi, vai citi juridiskie pakalpojumi, kuru sniedzējus ieceļ tiesas attiecīgajā dalībvalstī vai kurus ieceļ ar tiesību aktiem, lai tie šādu tiesu uzraudzībā veiktu konkrētus uzdevumus;

v)

citi juridiskie pakalpojumi, kuri attiecīgajā dalībvalstī ir saistīti, pat ja tikai dažkārt, ar oficiālas varas īstenošanu;

e)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (26) nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību;

f)

par aizdevumiem, vai nu tie būtu vai nebūtu saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

g)

darba līgumiem;

h)

par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8; 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

i)

par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos;

j)

par politisko kampaņu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 79341400-0, 92111230-3 un 92111240-6, gadījumos, kad to slēgšanas tiesības saistībā ar vēlēšanu kampaņu piešķir politiska partija.

11. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šo direktīvu nepiemēro publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir citai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tām ir saskaņā ar normatīvajiem un publicētiem administratīvajiem aktiem, kuri ir saderīgi ar LESD.

12. pants

Publiskie līgumi starp publiskā sektora subjektiem

1.   Publisks līgums, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi kādai juridiskai personai, kas ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

līgumslēdzēja iestāde pār attiecīgo juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no kontrolētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

Uzskata, ka pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde pār juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem. Šādu kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, kad kontrolētā juridiskā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līguma slēgšanas tiesības savai kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publiska līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

3.   Līgumslēdzēja iestāde, kas pār juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var minētajai juridiskajai personai piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

līgumslēdzēja iestāde kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm pār minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno pār savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes pār juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

i)

kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes;

ii)

minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un

iii)

kontrolētā juridiskā persona necenšas īstenot intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu interesēm;

4.   Šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz līgumu, kas noslēgts tikai starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

ar līgumu tiek izveidota vai īstenota iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tām jāveic, tiek sniegti ar mērķi īstenot šo iestāžu kopīgos mērķus;

b)

šīs sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi tādi apsvērumi, kas saistīti ar sabiedrības interesēm; un

c)

iesaistītās līgumslēdzējas iestādes atvērtā tirgū veic mazāk kā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību;

5.   Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo kopējo apgrozījumu vai kādu citu ar darbību saistītu atbilstīgu rādītāju, piemēram, attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

Ja attiecīgās juridiskās personas vai līgumslēdzējas iestādes izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ vai tās darbības reorganizācijas dēļ dati par tās apgrozījumu vai par kādu citu ar tās darbību saistītu rādītāju, kāds tas bijis iepriekšējos trīs gados, nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka darbības rādītājs ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

4.   iedaļa

Īpašas situācijas

1.   apakšiedaļa

Subsidēti līgumi un pētniecības un izstrādes pakalpojumi

13. pants

Līgumslēdzēju iestāžu subsidēti līgumi

Šo direktīvu piemēro šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai:

a)

būvdarbu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 5 186 000 vai lielāka, ja minētie līgumi ietver kādu no turpmāk minētajām darbībām:

i)

inženiertehniskās darbības, kas uzskaitītas II pielikumā;

ii)

slimnīcu, sportam, atpūtai un izklaidei paredzētu objektu būvdarbi, skolu un augstākās izglītības iestāžu ēku un administratīvām vajadzībām izmantojamu ēku būvdarbi;

b)

pakalpojumu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 207 000 vai lielāka, un kuri ir saistīti ar būvdarbu līgumu kā minēts a) punktā.

Līgumslēdzējas iestādes, kas sniedz pirmās daļas a) un b) punktā minētās subsīdijas, nodrošina atbilstību šai direktīvai, ja tās pašas nepiešķir subsidētu līgumu slēgšanas tiesības vai ja tās minēto līgumu slēgšanas tiesības piešķir citu subjektu labā vai vārdā.

14. pants

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

Šo direktīvu piemēro tikai publiskiem pakalpojumu līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

a)

ieguvumi paliek tikai līgumslēdzējas iestādes rīcībā, lai tā tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un

b)

līgumslēdzēja iestāde pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu.