6.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 417/256


ZIŅOJUMS

par Vienotās noregulējuma valdes 2016. finanšu gada pārskatiem un Valdes atbilde

(2017/C 417/42)

IEVADS

1.

Vienoto noregulējuma valdi (turpmāk tekstā – “Valde”, arī “VNV”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 par vienotu noregulējuma mehānismu (“VNM regula”) (1). Valdes pamatuzdevums ir ar minimālu ietekmi uz banku savienības dalībvalstu reālo ekonomiku un publiskajām finansēm nodrošināt tādu kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību (turpmāk tekstā – “kredītiestādes”) pienācīgu noregulēšanu, kas kļūst maksātnespējīgas.

2.

Valde pārvalda vienotā noregulējuma fondu (turpmāk tekstā – “Fonds”), ko izveidoja ar VNM regulu, un atbalsta vienoto noregulējuma mehānismu. Fondu veidos pakāpeniski no 2016. līdz 2023. gadam, un 2023. gada 31. decembrī ir paredzēts sasniegt mērķi aptvert vismaz 1 % no visu Eiropas banku savienības kredītiestāžu segto noguldījumu summas.

3.

Valdei ir autonoms budžets, kas nav daļa no ES budžeta. Tajā iemaksas veic banku savienības dalībvalstīs izveidotās kredītiestādes. 2015. gada budžetam bija tikai viena daļa – Administratīvais budžets. 2016. gada budžets sastāvēja no I daļas, kurā bija 65 miljoni EUR, un II daļas (kredītiestāžu iemaksas Fondā), kurā bija 11 800 miljoni EUR.

4.

Galvenie skaitliskie dati par Valdi ir sniegti tabulā  (2).

Tabula

Valdes galvenie skaitliskie dati

 

2015

2016

Budžets (miljoni EUR)

 

 

I daļa “Valdes administratīvais budžets”

22

65

II daļa “Fonda budžets”

0

11 800

Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (3)

108

180

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

5.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskas revīzijas procedūras, darījumu tiešas pārbaudes un Valdes pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi un vadības apliecinājumu analīze.

ATZINUMS

6.

Mēs revidējām:

a)

Valdes pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (4) un budžeta izpildes pārskatus (5) par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā.

Pārskatu ticamība

Atzinums par pārskatu ticamību

7.

Mēs uzskatām, ka Valdes pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Valdes finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Valdes finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

Ieņēmumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību

8.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Maksājumi

Atzinums par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

9.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi

10.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Valdes finanšu noteikumiem vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Valdes vadībai ir galīgā atbildība par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

11.

Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt Valdes spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā.

12.

Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par struktūras finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību.

Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā

13.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Valdes pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vai citām attiecīgām budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem.

14.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta sprieduma, tostarp novērtējuma par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Veicot riska novērtējumus, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti, ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

15.

Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām Valdes procedūras, saskaņā ar kurām aprēķina un iekasē Fonda iemaksas un citus ienākumus, ja tādi ir (6). Fonda iemaksu pārbaudi balstījām uz informāciju, ko paziņojušas kredītiestādes ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību, bet mēs nepārbaudījām šīs informācijas ticamību. Turklāt, lai neietekmētu tiesvedībā iesaistītu pušu stāvokli, mēs nerevidējām tās iemaksas Fondā, uz kurām attiecas administratīvas apelācijas vai tiesvedība starp noteiktām kredītiestādēm un valstu noregulējuma iestādēm vai uz kurām attiecas Eiropas Savienības Vispārējā tiesā uzsākta tiesvedība starp noteiktām kredītiestādēm un Valdi. Sīkāka informācija par administratīvām apelācijām vai tiesvedību ir dota Valdes Gada pārskata 7. punkta i) apakšpunktā.

16.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas, izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad līdzekļu saņēmējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un Valde pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk.

17.

Sagatavojot šo ziņojumu un ticamības deklarāciju, mēs ņēmām vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Valdes pārskatiem, kā noteikts Valdes Finanšu noteikumu 102. panta 1. punktā.

Apstākļu akcentējums

18.

Nenonākot pretrunā 6.–17. punktā paustajiem atzinumiem, Palāta uzsver, ka Fonda iemaksas aprēķina, pamatojoties uz informāciju, ko kredītiestādes sniedz Valdei ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību. Tomēr VNM regulā nav noteikts visaptverošs un konsekvents satvars, kas nodrošinātu šīs informācijas ticamību. Turklāt Palāta atzīmē, ka tiesiskajā regulējumā noteiktā iemaksu aprēķināšanas metodoloģija ir ļoti sarežģīta un tāpēc rada neprecizitātes risku. Vēl jāpiemin, ka Valde nespēj izpaust sīkākas ziņas par katras kredītiestādes riskā balstītiem iemaksu aprēķiniem, jo tie ir savstarpēji saistīti un ietver konfidenciālu informāciju par citām kredītiestādēm. Tas ietekmē šo aprēķinu pārredzamību.

19.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam.

KOMENTĀRI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

20.

Grāmatvedis vēl nav apstiprinājis Valdes grāmatvedības sistēmu.

21.

VNM regulas 92. panta 4. punktā ir prasīts, lai Palāta jo īpaši ziņotu par jebkādām iespējamām Valdes, Padomes un Komisijas saistībām, kas izriet no šajā regulā paredzēto Valdes, Padomes un Komisijas uzdevumu īstenošanas. Palāta publicēs atsevišķu ziņojumu par šo jautājumu.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

I daļa “Valdes administratīvais budžets”

22.

Izpildes rādītāji bija zemi 62 % apmērā (2015. gadā – 67 %) jeb par 35 miljoniem EUR (2015. gadā – 15 miljoni EUR) no pieejamajām apropriācijām. Tam galvenais iemesls ir Valdes darbību iedaba un budžeta tiesiskais regulējums. Lai gan budžetā ir paredzētas apropriācijas Valdes ikdienas darbībām un noregulējuma lietu administrēšanai, 2016. gadā noregulējuma lietu nebija. Tā kā ir neizlietotas apropriācijas, kredītiestāžu turpmākās iemaksas būs mazākas.

23.

Budžeta II sadaļā “Administratīvie izdevumi” no visām apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības, uz nākamo gadu pārnestās apropriācijas veido 3,1 miljonu EUR jeb 35 % (2015. gadā – 3,3 miljoni EUR jeb 70 %). Šīs apropriācijas galvenokārt attiecas uz 2016. gadā parakstītiem IT līgumiem (1,9 miljoni EUR) un 2016. gadā sniegtiem drošības pakalpojumiem, par kuriem vēl nebija iesniegti rēķini un kuri vēl nebija samaksāti (0,6 miljoni EUR).

24.

Budžeta III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi” no apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības, uz nākamo gadu pārnestās apropriācijas veido 5,3 miljonus EUR jeb 66 % (2015. gadā – 1,6 miljoni EUR jeb 40 %). Šīs apropriācijas galvenokārt attiecas uz Eiropas Centrālās bankas sniegtiem pakalpojumiem (1,9 miljoni EUR), juridiskajiem pakalpojumiem (1,5 miljoni EUR) un IT līgumiem (1,3 miljoni EUR), kuru maksājumi jāveic 2017. gadā. Tik augsts pārnesumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

25.

Laikā no 2016. gada jūlija līdz oktobrim Valde uzņēmās saistības 2 miljonu EUR apmērā par juridisko pakalpojumu sniegšanu, bet pirms tam nebija pieņemts finansēšanas lēmums un šīs saistības nebija ieplānotas gada darba programmā un budžetā.

II daļa “Fonda budžets”

26.

Tā kā Eiropas Centrālā banka 2016. gadā piemēroja noguldījumu iespējas negatīvo procentu likmi, Fonds samaksāja valstu centrālajām bankām negatīvus procentus 24 miljonu EUR apmērā. Tādējādi samazinājās nākotnes noregulējumiem pieejamā uzkrāto iemaksu summa.

CITI KOMENTĀRI

27.

Valdei jāpaātrina darbā pieņemšanas procedūras, skaidri jānosaka kandidātiem izvirzāmo prasību obligātie robežlielumi un labāk jādefinē atlases komitejas locekļu pienākumi.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā.

Šo ziņojumu 2017. gada 19. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Klaus-Heiner LEHNE


(1)  OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.

(2)  Plašāka informācija par Valdes kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē http://srb.europa.eu.

(3)  Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.

Avots: Valdes sniegtie dati.

(4)  Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus paskaidrojumus.

(5)  Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un paskaidrojumus.

(6)  Valdei 2016. gadā pārskaitītās Fonda iemaksas par 2015. gadu aprēķināja valstu noregulējuma iestādes, tāpēc Palāta tās nerevidēja.


PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas)

2015

Valde 2015. gadā sāka darbību un pakāpeniski izveidoja iekšējās kontroles vidi. Tomēr joprojām ir jāsagatavo, jāpieņem vai jāievieš vairākas svarīgas procedūras un kontroles mehānismi, tostarp riska pārvaldības un kontroles stratēģija, iekšējās kontroles standarti, iekšējās kontroles sistēmas pareizas darbības regulārs novērtējums un krāpšanas apkarošanas stratēģija.

Ieviešana ir sākta

2015

VNV budžetu finansē no kredītiestāžu iemaksām, un 2015. gadā tas sasniedza 22 miljonus EUR. VNV uzņēmās saistības par 67 % no pieprasītā budžeta un izmantoja 45 % no tā. Zemā izpildes rādītāja rezultātā izveidojās ievērojams budžeta pārpalikums – 7,7  miljoni EUR.

Neattiecas

2015

Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, ir augsts pārnesumu līmenis II sadaļā “Administratīvie izdevumi”, proti, 3,6  miljoni EUR jeb 70,4  %. Šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz līgumiem, kuri noslēgti 2015. gadā par VNV jaunajām telpām (piemēram, IT infrastruktūru, drošības infrastruktūru un biroja aprīkojumu), bet ar kuriem saistītie pakalpojumi un preces līdz 2015. gada beigām vēl nebija pilnībā piegādātas vai nebija saņemti rēķini.

Neattiecas

2015

Apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, ir augsts pārnesumu līmenis III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi”, proti, 0,6  miljoni EUR jeb 40,3  %. Šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar iemaksu iekasēšanas projektu, kuri līdz 2015. gada beigām vēl nebija pilnībā sniegti un par kuriem nebija saņemti rēķini.

Neattiecas

2015

VNV 2015. gadā parakstīja līgumu par jauno biroja ēku Briselē ar 15 gadu minimālo termiņu par kopējo summu vismaz 42,4  miljoni EUR. Iepirkuma procedūra bija slikti dokumentēta, un paziņojumā par līgumu minētā atrašanās vieta to ierobežoja ar vienu no dārgākajiem Briseles kvartāliem, izslēdzot iespējami lētākas izvēles.

Neattiecas


AĢENTŪRAS ATBILDE

18.

Valde norāda, ka Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā (BRRD) un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā (VNMR) ir ietverts pienākums dalībvalstīm izveidot piemērotu regulatīvo, grāmatvedības un ziņošanas sistēmu, lai cita starpā nodrošinātu iemaksu precizitāti. Turklāt liela daļa informācijas, kas nepieciešama aprēķināšanai, izriet no piemērojamām uzraudzības ziņošanas prasībām. Papildus tam Valde savu pilnvaru ietvaros ir ieviesusi vairākus aizsardzības pasākumus, lai pārbaudītu kredītiestāžu sniegto datu precizitāti. Turklāt, lai gan ar konfidencialitāti saistītas bažas ietekmē aprēķinu pārredzamību, aprēķināšanas metodika ir pilnībā atklāta un Valde ir sniegusi valsts regulatīvajām iestādēm (VRI) visu informāciju, ko var kopīgot saskaņā ar regulu.

20.

Valde piekrīt komentāram. Kamēr Valde izmanto Eiropas Komisijas grāmatvedības sistēmu, pirmā īpaši Valdei paredzēto funkciju validācija bija plānota 2017. gada beigās. Tomēr, tā kā Valde laikposmā no 2017. gada 4. ceturkšņa līdz 2018. gada 1. ceturksnim sāks izmantot jaunu administratīvo iemaksu aprēķināšanas un rēķinu izrakstīšanas sistēmu, tā efektivitātes labad 2018. gada pirmajā pusē veiks vienu vienotu validāciju, aptverot visas grāmatvedības sistēmas.

22.

Valde atzīst problēmas, kas saistītas ar tai uzticēto krīzes pārvarēšanas uzdevumu, un tā veic pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību ziņošanā par budžeta izpildi. Valde 2017. gadā ir reformējusi savu budžeta struktūru, lai skaidri nošķirtu plānotos izdevumus no neparedzētajiem izdevumiem. Tādējādi labāk tiek atspoguļota budžeta izpilde, kas saistīta ar “parastām” darbībām, un izpilde, kas saistīta ar budžetu, kurš paredzēts krīzes gadījumiem (neparedzēto izdevumu budžets). Jaunā struktūra jau izmantota 2018. gada budžeta projektam.

23.

Valde piekrīt komentāram. Tā kā daļa no II sadaļā ietvertajiem maksājumiem ir atkarīga no vairāku Komisijas dienestu (Infrastruktūras un loģistikas biroja Briselē (OIB), kā arī drošības dienestu, Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta (DG HR) u. tml.) rēķinu izrakstīšanas, vairākas ar IKT projektiem saistītas iepirkumu procedūras šogad tika uzsāktas vēlāk. Valdes darbības uzsākšanas posma dēļ nebija iespējams IKT projektus pilnīgi saskaņot ar budžeta ciklu.

24.

Stingrā izmaksu atgūšanas principa dēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) var izrakstīt rēķinu Valdei tikai pēc katra gada 31. decembra. Tas nozīmē, ka ar ECB sniegtajiem pakalpojumiem saistītās apropriācijas nenovēršami tiek pārnestas uz nākamo periodu.

Apjoms, kas pārnests par juridiskajiem pakalpojumiem, atbilst ārkārtas un neparedzētajiem izdevumiem, kuri saistīti ar noregulēšanu un tiesas prāvām. Šādu izdevumu pārnešana ir paredzama, un tā būtu jāuzskata par tieši saistītu ar sniegto pakalpojumu specifiku un Valdes funkciju krīzes pārvarēšanā.

Valde piekrīt komentāram attiecībā uz IT līgumiem saskaņā ar atbildi, kas sniegta attiecībā uz 24. komentāru.

25.

Valde norāda, ka uz visiem darbības izdevumiem attiecas finansēšanas lēmums, kas ietverts gada darba programmas I pielikumā saskaņā ar Valdes finanšu regulu. Tomēr Valde atzīst, ka asignējums pasākumiem finansēšanas lēmumā neatbilst iepirkto pakalpojumu darbības jomai. Attiecīgie pakalpojumi tika iepirkti tiesiskai aizsardzībai saistībā ar Fondu, bet ar finansēšanas lēmumu piešķirts budžets konsultēšanai par gatavību noregulējuma jomā.

26.

Valde pieņem zināšanai komentāru. Neraugoties uz pieprasījumiem Eurosistēmai nepiemērot negatīvas likmes Valdei, Fondam ir radušās negatīvas likmes tā centrālās bankas kontos. Valde ir periodiski izvērtējusi termiņnoguldījumus kā alternatīvu naudas kontiem, bet tie nav piedāvājuši finansiāli pievilcīgu alternatīvo risinājumu. Valde 2016. gada septembrī pieņēma Ieguldījumu stratēģiju, ko īstenos pakāpeniski. Tomēr pašreizējos tirgus apstākļos nav iespējams izveidot portfeli, kas piedāvātu pozitīvu paredzamo peļņu ar pieņemamu riska līmeni un atbilstu likviditātes vajadzībām.

27.

Valde piekrīt komentāram un jau rīkojas, lai novērstu trūkumus 2017. gada laikā. Valde ir izstrādājusi un ieviesusi Darbinieku pieņemšanas darbā rokasgrāmatu, kurā noteiktas atlases komisijas dalībnieku lomas un pienākumi un ietverts norādījums par minimālajām robežvērtībām.